Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.46.0-wmf.26 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma Austrija 0 2008 4461360 4298724 2026-04-30T08:33:31Z ~2026-26070-31 144779 /* Valsts pārvalde */ 4461360 wikitext text/x-wiki {{coord|47|36|N|13|47|E|type:country_region:AT|display=title}} {{Valsts infokaste |pilnais_valsts_nosaukums= Austrijas Republika |vietējais_nosaukums= ''Republik Österreich'' | valsts_nosaukums= Austria | karoga_nosaukums= Austrijas karogs | karoga_attēls= Flag of Austria.svg | ģerboņa_nosaukums= Austrijas ģerbonis | ģerboņa_platums= 95px | ģerboņa_attēls= Austria Bundesadler.svg | kartes_attēls= EU-Austria.svg | kartes_paraksts= | valsts_himna= ''[[Land der Berge, Land am Strome]]''{{spaces|2}}<small>{{de ikona}}<br />''Kalnu zeme, zeme pie upes''</small> | valsts_valodas = [[vācu valoda]]<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/44183/Austrija|title=Austrija|date=2009-05-31|work=Encyclopædia Britannica|publisher=Encyclopædia Britannica Online|accessdate=2009-05-31}}</ref><br />lokāli arī [[slovēņu valoda]], [[horvātu valoda]] un [[ungāru valoda]] |latd=48 |latm=12 |latNS=N |longd=16 |longm=21 |longEW=E | galvaspilsēta= [[Vīne]] | lielākā_pilsēta= galvaspilsēta | valsts_iekārta= [[Federatīva republika|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls= [[Austrija prezidents|Prezidents]] | valsts_galva= [[Aleksandrs van der Bellens]] |valsts_galvas_tituls2= [[Austrijas kanclers|Kanclers]] | valsts_galva2= [[Kristians Štokers]] | neatkarības_iegūšana= [[Austrijas valsts līgums|Neatkarība]] | neatkarības_notikums= [[Austrijas valsts līgums]] spēkā | neatkarības_datums= 1955. gada 27. jūlijs (Hercogiste: 1156, [[Austrijas Impērija]]: 1804, [[Austrijas Pirmā republika]]: 1918−1938, Otrā Republika kopš 1945) | iestāšanāsESdatums= {{dat|1995|1|1|N}} | platība_km2= 83,883 |platība_rangs= 112. | procenti_ūdens= 0,84 | iedzīvotāju_skaits= 9 104 772<ref name="Population">{{en ikona}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads= 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs= 93. | apdzīvotības_blīvums_km2= 109 |apdzīvotības_blīvums_rangs= 78. |IKP_PPP= $328,571 miljardi<ref name=imf2>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=122&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=60&pr.y=5 |title=Austrija|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2009-04-22}}</ref> | IKP_PPP_per_capita= $39 634<ref name=imf2/> |IKP_PPP_per_capita_rangs= 12. | IKP_PPP_gads= 2008 |IKP_PPP_rangs= 34. | Gini_gads= 2000 |Gini= 29,1 |Gini_kategorija= <span style="color:#090">zems</span> | HDI_gads= 2019 |HDI= {{palielinājās}} 0,922 | HDI_rangs= 18. | HDI_kategorija= <span style="color:#090">augsts</span> | valūtas_kods= EUR |valūta= [[Eiro]]<sup>2</sup> | laika_zona= [[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset= +1 | laika_zona_DST= [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST= +2 | iso_kods_num= 040 |iso_kods_alfa2= AT |iso_kods_alfa3= AUT | tālsarunu_kods= 43 |domēns= [[.at]]<sup>3</sup> |piezīme1= [[Slovēņu valoda]], [[horvātu valoda]] un [[ungāru valoda]] ir oficiāli atzītas reģionālās valodas un [[Austriešu zīmju valoda]] ir aizsargāta minoritāšu valoda visā teritorijā. |piezīme2= Pirms 1999: [[Austrijas šiliņš]]. |piezīme3= Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Austrija''' ({{val|de|Österreich}}), oficiāli '''Austrijas Republika''' (''Republik Österreich''), ir valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Čehija|Čehiju]], austrumos ar [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], dienvidos ar [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Itālija|Itāliju]], bet rietumos ar [[Šveice|Šveici]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]]. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no [[Austrijas administratīvais iedalījums|deviņām federālajām zemēm]], kur katrai ir savs parlaments un valdība. Austrijas [[platība]] ir {{nobr|83 883}}&nbsp;km², un 2024. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 9,1&nbsp;miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir [[katoļi]]. Valsts [[galvaspilsēta]] ir [[Vīne]], kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. [[Oficiālā valoda]] ir [[vācu valoda]]. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski [[vācieši]]em tuvi radnieciskie [[austrieši]]. Lielākās minoritātes ir [[slovēņi]], [[horvāti]] un [[ungāri]]. Valsts galva ir [[Austrijas prezidents]], bet valdības galva — [[Austrijas kanclers|kanclers]]. Kopš {{dat|1995|1|1|Ģ}} Austrija ir [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. == Vēsture == [[Attēls:GermanAustriaMap.png|thumb|left|Austroungārijas provinces ar vāciešu vairākumu, kurās izveidojās Austrija]] {{pamatraksts|Austrijas vēsture}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā sabrūkot [[Austroungārija]]i, vācu apdzīvotajās provincēs pasludināja [[Vācu Austrijas Republika|Vācijas-Austrijas republiku]] (''Deutsch-Österreich''), kas sāka sarunas par apvienošanos ar Vāciju. Karā uzvarējušās [[Antante]]s valstis šādu apvienošanos aizliedza, un sāka veidoties neatkarīga Austrijas republika, un 1920. gadā pieņēma [[Austrijas konstitūcija|Austrijas konstitūciju.]] Konflikti starp sociāldemkorātiem, kas kontrolēja Vīni un konservatīvajiem spēkiem noveda pie [[Austrijas pilsoņu karš|Austrijas pilsoņu kara]] 1934. gadā, pēc kura sociāldemokrātu partiju aizliedza, un Austrijā izveidojās fašistiska [[vienpartijas valsts]]. Nostiprinoties [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] varai, 1938. gadā Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja Vācijai, kā jaunu provinci. Ar Sabiedroto valstu lēmumu [[1945]]. gadā Austrija atguva neatkarību, un izveidojās Otrā republika, kurai pilnīgu [[suverenitāte|suverenitāti]] deva {{dat|1955|5|15}} parakstītais [[Austrijas valsts līgums]]. == Valsts pārvalde == [[Attēls:Alexander_Van_der_Bellen_2016_(cropped).jpg|thumb|175px|Pašreizējais Austrijas prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]]]] Valsts galva ir bundesprezidents, ko ievēl vispārējās vēlēšanās uz sešiem gadiem (var pārvēlēt uz vēl vienu termiņu - federālā prezidenta pienākumiem ir ceremoniāls raksturs, lai gan pēc konstitūcijas prezidents var atlaist Ministru kabinetu vai ''Nacionālo padomi'', kā arī izsludināt jaunas vēlēšanas). Bundesprezidents ieceļ amatā valdības galvu — bundeskancleru, kurš izveido federālo ministru kabinetu (prezidents pēc kanclera ieteikumiem ieceļ amatos arī ministrus). Parasti prezidents par valdības veidotāju ieceļ tās partijas pārstāvi, kurai ir vislielākais vietu skaits ''Nacionālajā padomē'' (prezidents nevar izveidot ministru kabinetu pēc saviem ieskatiem, viņam ir jārespektē ''Nacionālās padomes'' deputātu vairākuma grib). Federālais ministru kabinets ir atbildīgs ''Nacionālās padomes'' priekšā, un tam ir jāatkāpjas pēc neuzticības balsojuma ''Nacionālajā padomē''. Izpildvaru īsteno gan federālās, gan pašvaldību varas pārstāvji. Likumdevēju varas īstenošana ir uzticēta gan valdībai, gan divpalātu parlamentam - federālajai assamblejai (''Bundesversammlung''), -, ko veido ''Nacionālā padome'' (''Nationalrat'') un ''Federālā padome'' (''Bundesrat''). ''Federālā asambleja'' var izsludināt referendumu par prezidenta atstādināšanu, ja prezidenta darbība ir pretrunā ar valsts konstitūciju. === Tiesu vara === Tiesu vara atrodas Federālās Republikas pārziņā. Spriedumi tiek pasludināti un publicēti Republikas vārdā. Austrijas likumdošana paredz divas jurisdikcijas: [[Tribunāls|tribunāli]] un tiesas, kuru pārziņā ir publisko tiesību joma, un parastās jurisdikcijas tiesas. ==== Publisko tiesību jurisdikcijas tiesas ==== '''Konstitucionālā tiesa''' (''Verfassungsgerichtshof'') aizsargā pilsoņu tiesības un uzrauga likumdošanas atbilstību Austrijas Konstitūcijai. Pilsoņi var griezties Konstitucionālajā tiesā, ja valsts iestādes rīcība tieši aizskar viņu pamattiesības, kas noteiktas Konstitūcijā. Konstitucionālā tiesa izskata arī konfliktus: likumdošanas kompetences ietvaros starp federāciju un federālajām zemēm/provincēm; starp parastās jurisdikcijas tiesām un pārvaldes iestādēm un/vai publiskās jurisdikcijas tiesām; starp pašu konstitucionālo tiesu un administratīvo tiesu. '''Administratīvās tiesas''' (''Verwaltungsgerichtshof'') veido dažādi administratīvie tribunāli un apelācijas tiesas, kuras izskata pārvaldes iestāžu lēmumus un darbību. Vissvarīgākais Austrijas administratīvais tribunāls ir ''Neatkarīgais administratīvais tribunāls'' (''Unabhängiger Verwaltungssenat''). Vienīgā Austrijas administratīvā tiesa ir t.s. ''Verwaltungsgerichtshof'', kas izskata valsts administrācijas darbību un pieņemtos lēmumus. ==== Parastās jurisdikcijas tiesas ==== Parastās jurisdikcijas tiesas nodarbojas ar visiem tiem jautājumiem, kas nav publiskās jurisdikcijas tiesu kompetencē, proti, ar privāttiesībām, krimināltiesībām, kā arī dažādiem jautājumiem, kas skar konkurences likumu. '''Pirmās instances tiesas''' ir ''Rajona tiesa'' (''Bezirksgericht'') un pirmās instances ''Reģionālā tiesa'', kuras izskata civillietas un krimināllietas. Ja pirmā instances tiesa ir Rajona tiesa, tad nolēmumu pieņem viens tiesnesis. Viens tiesnesis lielākoties pieņem nolēmumu arī civillietu pirmstiesas izskatīšanā Reģionālajās tiesās. Krimināllietas raksturs un iespējamais sods nosaka Reģionālās tiesas locekļu sastāvu, kas var būt tāds pats kā ''Šēfenu tiesā'' (''Schoeffengericht'') ar 2&nbsp;profesionāliem tiesnešiem un 2&nbsp;tiesu piesēdētājiem, vai kā ''Zvērināto tiesa'' (''Schwurgericht'') ar 3&nbsp;profesionāliem tiesnešiem un 8&nbsp;tiesu piesēdētājiem. '''Otrās instances tiesas''' nodarbojas ar civillietām, kuras sākotnēji nonākušas ''Rajona tiesas'' pirmstiesas izskatīšanā, apelācijas gadījumā lietu izskata Reģionālajā tiesā, pēc tam ''Provinces tiesā'' (''Oberlandesgericht''). Provinces tiesas ir otrās instances tiesas krimināllietu izskatīšanas gadījumā. '''Pēdējās instances tiesa''' ir ''augstākā tiesa'' (''Oberster Gerichtshof''), kas izskata civillietas un krimināllietas. Augstākās tiesas 6&nbsp;senāti izskata krimināllietas, 10&nbsp;senāti — civillietas, un 2&nbsp;papildus senāti izskata darba un sociālas lietas. Augstākā tiesa izskata tikai pēdējās instances lietas. == Ģeogrāfija un klimats == [[Attēls:Austria topographic map.png|thumb|Austrijas topogrāfiskā karte]] Austrijas [[platība]] ir 83&nbsp;883&nbsp;km², tā ir aptuveni par trešdaļu lielāka nekā [[Latvija]] (64&nbsp;589&nbsp;km²). Tā atrodas [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un ziemeļos robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Čehija|Čehiju]], austrumos ar [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], dienvidos ar [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Itālija|Itāliju]], bet rietumos ar [[Šveice|Šveici]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]]. Austrijas teritoriju rietumu-austrumu virzienā šķērso [[Alpi|Alpu]] kalnu sistēma, kas aizņem aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas. Alpi pārsvarā aizņem valsts rietumu un centrālo daļu. Augstākā Austrijas virsotne ir [[Grosglokners]] (3798&nbsp;m v.j.l.), kura atrodas [[Augstais Tauerns|Augstā Tauerna]] kalnos. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā [[Donava]]s ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta [[Vīne]]. Tāpat kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu-austrumu virzienā. Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Austrijas administratīvais iedalījums}} Austrija iedalās [[Austrijas administratīvais iedalījums|9 federālajās zemēs]] (''Land'' jeb ''Bundesland''), zemes savukārt iedalās 79&nbsp;politiskajos rajonos (''Politische Bezirke'') un 15&nbsp;statūtpilsētās. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=Austria location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.770|y=0.140|scale=500|text=[[Lejasaustrija]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.190|scale=500|text=[[Vīne]]}} {{Image label small|x=0.515|y=0.200|scale=500|text=[[Augšaustrija]]}} {{Image label small|x=0.700|y=0.360|scale=500|text=[[Štīrija]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.480|scale=500|text=[[Karintija]]}} {{Image label small|x=0.870|y=0.360|scale=500|text=[[Burgenlande]]}} {{Image label small|x=0.020|y=0.370|scale=500|text=[[Forarlberga]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.380|scale=500|text=[[Tirole]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.440|scale=500|text=[[Tirole]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.370|scale=500|text=[[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" |- ! width=130px | [[Austrijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] ! width=110px | Admin. centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāji (2023) |- | [[Augšaustrija]] || [[Linca]] | style=text-align:right | 11 983 || style=text-align:right | 1 522 825 |- | [[Burgenlande]] || [[Eizenštate]] | style=text-align:right | 3 965|| style=text-align:right | 301 250 |- | [[Forarlberga]] || [[Brēgenca]] | style=text-align:right | 2 602 || style=text-align:right | 406 395 |- | [[Karintija]] || [[Klāgenfurte]] | style=text-align:right | 9 537 || style=text-align:right | 568 984 |- | [[Lejasaustrija]] || [[Sanktpeltene]] | style=text-align:right | 19 180 || style=text-align:right | 1 718 373 |- | [[Štīrija]] || [[Grāca]] | style=text-align:right | 16 399 || style=text-align:right | 1 265 198 |- | [[Tirole]] || [[Insbruka]] | style=text-align:right | 12 648 || style=text-align:right | 771 304 |- | [[Vīne]] || - | style=text-align:right | 415 || style=text-align:right | 1 982 097 |- | [[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] || [[Zalcburga]] | style=text-align:right | 7 155 || style=text-align:right | 568 346 |} == Demogrāfija == Aptuveni 91% Austrijas iedzīvotāju etniski ir [[vācieši]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria | title= Austria | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition | accessdate= 2010-01-16 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110818084052/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria | archivedate= 2011-08-18 }}</ref> {{Austrijas lielākās pilsētas}} == Tautsaimniecība == Austrijā ir labi attīstīta [[tirgus ekonomika]], kā arī augsts [[dzīves līmenis]], kas ir cieši saistīts ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES), īpaši, ar [[Vācija|Vāciju]]. Tā kā Austrija ir ES dalībvalsts, tad tā ir piesaistījusi ārvalstu investorus. [[Investīcija]]s valstī ieplūst arī tāpēc, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu jaunajām ES valstīm austrumos un dienvidos. == Kultūra == Austrijas galvaspilsēta [[Vīne]] 18. un 19. gadsimtā bija Eiropas [[mūzika]]s galvaspilsēta. Pat līdz mūsdienām daudzās [[opera|operās]], [[teātris|teātros]] un [[orķestris|orķestros]], īpaši [[Vīnes filharmonija|Vīnes filharmonijā]], ir saglabājušās tradīcijas no tiem laikiem. Starptautiski pazīstama ir [[Vīnes Valsts opera]]. Tiek veidoti arī [[kabarē]] priekšnesumi. Arī [[kulinārija]]s jomā ir ļoti daudz senu tradīciju. [[2003. gads|2003]]. gadā [[Grāca]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]. Savukārt [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā ir iekļauti astoņi objekti, kuri atrodas Austrijā. === Mūzika === [[Attēls:Wolfgang-amadeus-mozart 1.jpg|thumb|175px|Volfgangs Amadejs Mocarts]] Vairāki komponisti no [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] laikmeta ir dzīvojuši un strādājuši [[Vīne|Vīnē]]. Starp slavenākajiem noteikti ir jāmin [[Zalcburga|Zalcburgā]] dzimušais [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] un [[Bonna|Bonnā]] dzimušais [[Ludvigs van Bēthovens]]. Ievērojami bija arī [[Jozefs Haidns]], [[Francis Šūberts]], [[Antons Brukners]] un [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]]. Slavenākie komponisti 20. gadsimtā bija [[Gustavs Mālers]], [[Arnolds Šēnbergs]], [[Albans Bergs]] un [[Antons Veberns]]. === Nobela prēmiju laureāti === Kopā 16 cilvēki no Austrijas ir saņēmuši [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]: * 2 reizes ir pasniegta [[Nobela miera prēmija]] ([[Berta fon Zutnere|Bertai fon Zutnerei]] un [[Alfreds Frieds|Alfredam Friedam]]); * 1 reizi [[Nobela prēmija literatūrā]] ([[Elfrīde Jelineka|Elfrīdei Jelinekai]]); * 3 reizes [[Nobela prēmija ķīmijā]] ([[Frics Pregls|Fricam Preglam]], [[Ričards Zigmondi|Ričardam Zigmondi]] un [[Ričards Kūns|Ričardam Kūnam]]); * 3 reizes [[Nobela prēmija fizikā]] ([[Ervīns Šrēdingers|Ervīnam Šrēdingeram]], [[Viktors Hess|Viktoram Hesam]] un [[Volfgangs Pauli|Volfgangam Pauli]]); * 6 reizes [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] un * 1 reizi [[Nobela prēmija ekonomikā]]. === Virtuve === Austrijas virtuve lielā mērā ir ietekmējusies no [[Ungārija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Itālija]]s un [[Francija]]s virtuvēm. Katrā [[Austrijas administratīvais iedalījums|federālajā zemē]] tradicionālā virtuve ir ļoti atšķirīga. Raksturīgākie Austrijas ēdieni ir [[Vīnes šnicele]], cepti [[vistas gaļa]]s gabali, [[gulašs]] un [[zivju ēdieni]], piemēram, [[karpa]]s un [[forele]]s. Pasaules slavu ir ieguvuši arī [[saldie ēdieni]], piemēram, [[Zāhera torte]] (''Sacher-Torte''), [[ābolu štrūdele]] (''Apfelstrudel'') un ''[[Kaiserschmarren]]'' (biezas [[pankūkas]] ar [[rozīnes|rozīnēm]], kuras pasniedz ar [[cukurs|pūdercukuru]]). == Sports == [[Attēls:Em stadion salzburg.jpg|thumb|200px|Zalcburgas stadions, futbola kluba "''Red Bull Salzburg''" mājvieta]] Austrijā ir pietiekoši labi dabas apstākļi [[slēpošana]]i, īpaši [[kalnu slēpošana]]i. Labākie slēpotāji starptautiskajās sacensībās regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas. Starp pazīstamākajiem slēpotājiem ir [[Francs Klammers]] (''Franz Klammer''), [[Hermanis Maiers]], [[Benjamins Raihs]] un starp slēpotājām - [[Annemarija Mozere-Prolla]] (''Annemarie Moser-Pröll'') un [[Renāte Gotčla]] (''Renate Götschl''). Plaši izplatīti ir arī citi ziemas sporta veidi, kā [[snovbords]] un [[tramplīnlēkšana]]. Slavenākie tramplīnlēcēji ir [[Armīns Koglers]] (''Armin Kogler'') un [[Andreass Goldbergers]] (''Andreas Goldberger''). Populārākais komandu sporta veids viennozīmīgi ir [[futbols]]. Austrijas augstākās futbola līgas klubi kā "''[[Rapid Wien]]''", "''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''" un "''[[Sturm Graz]]''" regulāri piedalās Eirokausos. [[Austrijas futbola izlase]]i nav ievērojamu starptautisko panākumu, vienīgi tālajā [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gada Pasaules čempionātā]] ieguva ceturto vietu, bet [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules čempionātā]] ieguva trešo vietu. 2008. gadā Austrija kopā ar [[Šveice|Šveici]] organizēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. Bez futbola Austrijā ir arī profesionālas [[hokejs|hokeja]] un [[basketbols|basketbola]] līgas. [[rokasbumba|Handbolā]] austriešu profesionālā sieviešu komanda "''[[Hypo Niederösterreich]]''" vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi viena no labākajām Eiropā. == Skatīt arī == * [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā]] * [[Cventendorfas atomelektrostacija]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110818084052/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria Austria] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html Austria] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224190643/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html |date={{dat|2018|12|24||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{wikivoyage|Austria}} * {{ru ikona}} [https://web.archive.org/web/20081013123051/http://ah.milua.org/history/short_history.htm Краткая история государства Габсбургов от древних времен до 1918 года (Austrijas vēstures īss izklāsts)] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{Austrijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrija| ]] [[Kategorija:1918. gads]] 1xjnbnkxiyb0kn3ftnvix7adr0zr10h 4461386 4461360 2026-04-30T09:29:32Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-26070-31|~2026-26070-31]] ([[User talk:~2026-26070-31|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4461360 4461386 wikitext text/x-wiki {{coord|47|36|N|13|47|E|type:country_region:AT|display=title}} {{Valsts infokaste |pilnais_valsts_nosaukums= Austrijas Republika |vietējais_nosaukums= ''Republik Österreich'' | valsts_nosaukums= Austria | karoga_nosaukums= Austrijas karogs | karoga_attēls= Flag of Austria.svg | ģerboņa_nosaukums= Austrijas ģerbonis | ģerboņa_platums= 95px | ģerboņa_attēls= Austria Bundesadler.svg | kartes_attēls= EU-Austria.svg | kartes_paraksts= | valsts_himna= ''[[Land der Berge, Land am Strome]]''{{spaces|2}}<small>{{de ikona}}<br />''Kalnu zeme, zeme pie upes''</small> | valsts_valodas = [[vācu valoda]]<ref name="Britannica">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/44183/Austrija|title=Austrija|date=2009-05-31|work=Encyclopædia Britannica|publisher=Encyclopædia Britannica Online|accessdate=2009-05-31}}</ref><br />lokāli arī [[slovēņu valoda]], [[horvātu valoda]] un [[ungāru valoda]] |latd=48 |latm=12 |latNS=N |longd=16 |longm=21 |longEW=E | galvaspilsēta= [[Vīne]] | lielākā_pilsēta= galvaspilsēta | valsts_iekārta= [[Federatīva republika|Federāla]] [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls= [[Austrija prezidents|Prezidents]] | valsts_galva= [[Aleksandrs van der Bellens]] |valsts_galvas_tituls2= [[Austrijas kanclers|Kanclers]] | valsts_galva2= [[Kristians Štokers]] | neatkarības_iegūšana= [[Austrijas valsts līgums|Neatkarība]] | neatkarības_notikums= [[Austrijas valsts līgums]] spēkā | neatkarības_datums= 1955. gada 27. jūlijs (Hercogiste: 1156, [[Austrijas Impērija]]: 1804, [[Austrijas Pirmā republika]]: 1918−1938, Otrā Republika kopš 1945) | iestāšanāsESdatums= {{dat|1995|1|1|N}} | platība_km2= 83,883 |platība_rangs= 112. | procenti_ūdens= 0,84 | iedzīvotāju_skaits= 9 104 772<ref name="Population">{{en ikona}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads= 2023 | iedzīvotāju_skaits_rangs= 93. | apdzīvotības_blīvums_km2= 109 |apdzīvotības_blīvums_rangs= 78. |IKP_PPP= $328,571 miljardi<ref name=imf2>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=122&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=60&pr.y=5 |title=Austrija|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2009-04-22}}</ref> | IKP_PPP_per_capita= $39 634<ref name=imf2/> |IKP_PPP_per_capita_rangs= 12. | IKP_PPP_gads= 2008 |IKP_PPP_rangs= 34. | Gini_gads= 2000 |Gini= 29,1 |Gini_kategorija= <span style="color:#090">zems</span> | HDI_gads= 2019 |HDI= {{palielinājās}} 0,922 | HDI_rangs= 18. | HDI_kategorija= <span style="color:#090">augsts</span> | valūtas_kods= EUR |valūta= [[Eiro]]<sup>2</sup> | laika_zona= [[Centrāleiropas laiks|CET]] |utc_offset= +1 | laika_zona_DST= [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] |utc_offset_DST= +2 | iso_kods_num= 040 |iso_kods_alfa2= AT |iso_kods_alfa3= AUT | tālsarunu_kods= 43 |domēns= [[.at]]<sup>3</sup> |piezīme1= [[Slovēņu valoda]], [[horvātu valoda]] un [[ungāru valoda]] ir oficiāli atzītas reģionālās valodas un [[Austriešu zīmju valoda]] ir aizsargāta minoritāšu valoda visā teritorijā. |piezīme2= Pirms 1999: [[Austrijas šiliņš]]. |piezīme3= Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Austrija''' ({{val|de|Österreich}}), oficiāli '''Austrijas Republika''' (''Republik Österreich''), ir valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]]. Austriju no visām pusēm ieskauj citas valstis un tai nav izejas pie jūras. Ziemeļos Austrija robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Čehija|Čehiju]], austrumos ar [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], dienvidos ar [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Itālija|Itāliju]], bet rietumos ar [[Šveice|Šveici]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]]. Tā ir federāla, parlamentāra un reprezentatīvi demokrātiska republika. Austrija sastāv no [[Austrijas administratīvais iedalījums|deviņām federālajām zemēm]], kur katrai ir savs parlaments un valdība. Austrijas [[platība]] ir {{nobr|83 883}}&nbsp;km², un 2024. gadā šajā valstī dzīvoja aptuveni 9,1&nbsp;miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir [[katoļi]]. Valsts [[galvaspilsēta]] ir [[Vīne]], kur dzīvo aptuveni 20% no visiem Austrijas iedzīvotājiem. [[Oficiālā valoda]] ir [[vācu valoda]]. Austrijas iedzīvotāju lielākā daļa ir etniski [[vācieši]]em tuvi radnieciskie [[austrieši]]. Lielākās minoritātes ir [[slovēņi]], [[horvāti]] un [[ungāri]]. Valsts galva ir [[Austrijas prezidents]], bet valdības galva — [[Austrijas kanclers|kanclers]]. Kopš {{dat|1995|1|1|Ģ}} Austrija ir [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsts. == Vēsture == [[Attēls:GermanAustriaMap.png|thumb|left|Austroungārijas provinces ar vāciešu vairākumu, kurās izveidojās Austrija]] {{pamatraksts|Austrijas vēsture}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā sabrūkot [[Austroungārija]]i, vācu apdzīvotajās provincēs pasludināja [[Vācu Austrijas Republika|Vācijas-Austrijas republiku]] (''Deutsch-Österreich''), kas sāka sarunas par apvienošanos ar Vāciju. Karā uzvarējušās [[Antante]]s valstis šādu apvienošanos aizliedza, un sāka veidoties neatkarīga Austrijas republika, un 1920. gadā pieņēma [[Austrijas konstitūcija|Austrijas konstitūciju.]] Konflikti starp sociāldemkorātiem, kas kontrolēja Vīni un konservatīvajiem spēkiem noveda pie [[Austrijas pilsoņu karš|Austrijas pilsoņu kara]] 1934. gadā, pēc kura sociāldemokrātu partiju aizliedza, un Austrijā izveidojās fašistiska [[vienpartijas valsts]]. Nostiprinoties [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] varai, 1938. gadā Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja Vācijai, kā jaunu provinci. Ar Sabiedroto valstu lēmumu [[1945]]. gadā Austrija atguva neatkarību, un izveidojās Otrā republika, kurai pilnīgu [[suverenitāte|suverenitāti]] deva {{dat|1955|5|15}} parakstītais [[Austrijas valsts līgums]]. == Valsts pārvalde == [[Attēls:Alexander_Van_der_Bellen_2016_(cropped).jpg|thumb|175px|Pašreizējais Austrijas prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]]]] Valsts galva ir bundesprezidents, ko ievēl vispārējās vēlēšanās uz sešiem gadiem (var pārvēlēt uz vēl vienu termiņu - federālā prezidenta pienākumiem ir ceremoniāls raksturs, lai gan pēc konstitūcijas prezidents var atlaist Ministru kabinetu vai ''Nacionālo padomi'', kā arī izsludināt jaunas vēlēšanas). Bundesprezidents ieceļ amatā valdības galvu — bundeskancleru, kurš izveido federālo ministru kabinetu (prezidents pēc kanclera ieteikumiem ieceļ amatos arī ministrus). Parasti prezidents par valdības veidotāju ieceļ tās partijas pārstāvi, kurai ir vislielākais vietu skaits ''Nacionālajā padomē'' (prezidents nevar izveidot ministru kabinetu pēc saviem ieskatiem, viņam ir jārespektē ''Nacionālās padomes'' deputātu vairākuma griba). Federālais ministru kabinets ir atbildīgs ''Nacionālās padomes'' priekšā, un tam ir jāatkāpjas pēc neuzticības balsojuma ''Nacionālajā padomē''. Izpildvaru īsteno gan federālās, gan pašvaldību varas pārstāvji. Likumdevēju varas īstenošana ir uzticēta gan valdībai, gan divpalātu parlamentam - federālajai assamblejai (''Bundesversammlung''), -, ko veido ''Nacionālā padome'' (''Nationalrat'') un ''Federālā padome'' (''Bundesrat''). ''Federālā asambleja'' var izsludināt referendumu par prezidenta atstādināšanu, ja prezidenta darbība ir pretrunā ar valsts konstitūciju. === Tiesu vara === Tiesu vara atrodas Federālās Republikas pārziņā. Spriedumi tiek pasludināti un publicēti Republikas vārdā. Austrijas likumdošana paredz divas jurisdikcijas: [[Tribunāls|tribunāli]] un tiesas, kuru pārziņā ir publisko tiesību joma, un parastās jurisdikcijas tiesas. ==== Publisko tiesību jurisdikcijas tiesas ==== '''Konstitucionālā tiesa''' (''Verfassungsgerichtshof'') aizsargā pilsoņu tiesības un uzrauga likumdošanas atbilstību Austrijas Konstitūcijai. Pilsoņi var griezties Konstitucionālajā tiesā, ja valsts iestādes rīcība tieši aizskar viņu pamattiesības, kas noteiktas Konstitūcijā. Konstitucionālā tiesa izskata arī konfliktus: likumdošanas kompetences ietvaros starp federāciju un federālajām zemēm/provincēm; starp parastās jurisdikcijas tiesām un pārvaldes iestādēm un/vai publiskās jurisdikcijas tiesām; starp pašu konstitucionālo tiesu un administratīvo tiesu. '''Administratīvās tiesas''' (''Verwaltungsgerichtshof'') veido dažādi administratīvie tribunāli un apelācijas tiesas, kuras izskata pārvaldes iestāžu lēmumus un darbību. Vissvarīgākais Austrijas administratīvais tribunāls ir ''Neatkarīgais administratīvais tribunāls'' (''Unabhängiger Verwaltungssenat''). Vienīgā Austrijas administratīvā tiesa ir t.s. ''Verwaltungsgerichtshof'', kas izskata valsts administrācijas darbību un pieņemtos lēmumus. ==== Parastās jurisdikcijas tiesas ==== Parastās jurisdikcijas tiesas nodarbojas ar visiem tiem jautājumiem, kas nav publiskās jurisdikcijas tiesu kompetencē, proti, ar privāttiesībām, krimināltiesībām, kā arī dažādiem jautājumiem, kas skar konkurences likumu. '''Pirmās instances tiesas''' ir ''Rajona tiesa'' (''Bezirksgericht'') un pirmās instances ''Reģionālā tiesa'', kuras izskata civillietas un krimināllietas. Ja pirmā instances tiesa ir Rajona tiesa, tad nolēmumu pieņem viens tiesnesis. Viens tiesnesis lielākoties pieņem nolēmumu arī civillietu pirmstiesas izskatīšanā Reģionālajās tiesās. Krimināllietas raksturs un iespējamais sods nosaka Reģionālās tiesas locekļu sastāvu, kas var būt tāds pats kā ''Šēfenu tiesā'' (''Schoeffengericht'') ar 2&nbsp;profesionāliem tiesnešiem un 2&nbsp;tiesu piesēdētājiem, vai kā ''Zvērināto tiesa'' (''Schwurgericht'') ar 3&nbsp;profesionāliem tiesnešiem un 8&nbsp;tiesu piesēdētājiem. '''Otrās instances tiesas''' nodarbojas ar civillietām, kuras sākotnēji nonākušas ''Rajona tiesas'' pirmstiesas izskatīšanā, apelācijas gadījumā lietu izskata Reģionālajā tiesā, pēc tam ''Provinces tiesā'' (''Oberlandesgericht''). Provinces tiesas ir otrās instances tiesas krimināllietu izskatīšanas gadījumā. '''Pēdējās instances tiesa''' ir ''augstākā tiesa'' (''Oberster Gerichtshof''), kas izskata civillietas un krimināllietas. Augstākās tiesas 6&nbsp;senāti izskata krimināllietas, 10&nbsp;senāti — civillietas, un 2&nbsp;papildus senāti izskata darba un sociālas lietas. Augstākā tiesa izskata tikai pēdējās instances lietas. == Ģeogrāfija un klimats == [[Attēls:Austria topographic map.png|thumb|Austrijas topogrāfiskā karte]] Austrijas [[platība]] ir 83&nbsp;883&nbsp;km², tā ir aptuveni par trešdaļu lielāka nekā [[Latvija]] (64&nbsp;589&nbsp;km²). Tā atrodas [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un ziemeļos robežojas ar [[Vācija|Vāciju]] un [[Čehija|Čehiju]], austrumos ar [[Slovākija|Slovākiju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], dienvidos ar [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Itālija|Itāliju]], bet rietumos ar [[Šveice|Šveici]] un [[Lihtenšteina|Lihtenšteinu]]. Austrijas teritoriju rietumu-austrumu virzienā šķērso [[Alpi|Alpu]] kalnu sistēma, kas aizņem aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas. Alpi pārsvarā aizņem valsts rietumu un centrālo daļu. Augstākā Austrijas virsotne ir [[Grosglokners]] (3798&nbsp;m v.j.l.), kura atrodas [[Augstais Tauerns|Augstā Tauerna]] kalnos. Taču ziemeļu dienvidu virzienā Alpus šķērso daudzas ielejas. Tādēļ daudzviet Alpus iespējams šķērsot pat nenonākot augstu kalnos. Savukārt Austrijas ziemeļaustrumu daļu pārsvarā aizņem plašā [[Donava]]s ieleja. Šajā teritorijas daļā atrodas arī Austrijas galvaspilsēta [[Vīne]]. Tāpat kā Alpu kalni, arī Donava Austrijas teritoriju šķērso rietumu-austrumu virzienā. Ņemot vērā, ka Austrijas teritorijas lielāko daļu aizņem kalni, šīs valsts klimats ir visai atšķirīgs dažādās konkrētās ģeogrāfiskās vietās. Kalnainie rietumu apvidi vairāk ir pakļauti Atlantijas okeāna, daļēji arī Vidusjūras ietekmei. Šeit mēdz būt vairāk nokrišņu. Savukārt austrumu reģioni, it īpaši Donavas ieleja, ir vairāk kontinentāli. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Austrijas administratīvais iedalījums}} Austrija iedalās [[Austrijas administratīvais iedalījums|9 federālajās zemēs]] (''Land'' jeb ''Bundesland''), zemes savukārt iedalās 79&nbsp;politiskajos rajonos (''Politische Bezirke'') un 15&nbsp;statūtpilsētās. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=Austria location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.770|y=0.140|scale=500|text=[[Lejasaustrija]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.190|scale=500|text=[[Vīne]]}} {{Image label small|x=0.515|y=0.200|scale=500|text=[[Augšaustrija]]}} {{Image label small|x=0.700|y=0.360|scale=500|text=[[Štīrija]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.480|scale=500|text=[[Karintija]]}} {{Image label small|x=0.870|y=0.360|scale=500|text=[[Burgenlande]]}} {{Image label small|x=0.020|y=0.370|scale=500|text=[[Forarlberga]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.380|scale=500|text=[[Tirole]]}} {{Image label small|x=0.380|y=0.440|scale=500|text=[[Tirole]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.370|scale=500|text=[[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" |- ! width=130px | [[Austrijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] ! width=110px | Admin. centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāji (2023) |- | [[Augšaustrija]] || [[Linca]] | style=text-align:right | 11 983 || style=text-align:right | 1 522 825 |- | [[Burgenlande]] || [[Eizenštate]] | style=text-align:right | 3 965|| style=text-align:right | 301 250 |- | [[Forarlberga]] || [[Brēgenca]] | style=text-align:right | 2 602 || style=text-align:right | 406 395 |- | [[Karintija]] || [[Klāgenfurte]] | style=text-align:right | 9 537 || style=text-align:right | 568 984 |- | [[Lejasaustrija]] || [[Sanktpeltene]] | style=text-align:right | 19 180 || style=text-align:right | 1 718 373 |- | [[Štīrija]] || [[Grāca]] | style=text-align:right | 16 399 || style=text-align:right | 1 265 198 |- | [[Tirole]] || [[Insbruka]] | style=text-align:right | 12 648 || style=text-align:right | 771 304 |- | [[Vīne]] || - | style=text-align:right | 415 || style=text-align:right | 1 982 097 |- | [[Zalcburga (zeme)|Zalcburga]] || [[Zalcburga]] | style=text-align:right | 7 155 || style=text-align:right | 568 346 |} == Demogrāfija == Aptuveni 91% Austrijas iedzīvotāju etniski ir [[vācieši]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria | title= Austria | publisher= The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition | accessdate= 2010-01-16 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110818084052/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria | archivedate= 2011-08-18 }}</ref> {{Austrijas lielākās pilsētas}} == Tautsaimniecība == Austrijā ir labi attīstīta [[tirgus ekonomika]], kā arī augsts [[dzīves līmenis]], kas ir cieši saistīts ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES), īpaši, ar [[Vācija|Vāciju]]. Tā kā Austrija ir ES dalībvalsts, tad tā ir piesaistījusi ārvalstu investorus. [[Investīcija]]s valstī ieplūst arī tāpēc, ka tā atrodas salīdzinoši tuvu jaunajām ES valstīm austrumos un dienvidos. == Kultūra == Austrijas galvaspilsēta [[Vīne]] 18. un 19. gadsimtā bija Eiropas [[mūzika]]s galvaspilsēta. Pat līdz mūsdienām daudzās [[opera|operās]], [[teātris|teātros]] un [[orķestris|orķestros]], īpaši [[Vīnes filharmonija|Vīnes filharmonijā]], ir saglabājušās tradīcijas no tiem laikiem. Starptautiski pazīstama ir [[Vīnes Valsts opera]]. Tiek veidoti arī [[kabarē]] priekšnesumi. Arī [[kulinārija]]s jomā ir ļoti daudz senu tradīciju. [[2003. gads|2003]]. gadā [[Grāca]] bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]. Savukārt [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā ir iekļauti astoņi objekti, kuri atrodas Austrijā. === Mūzika === [[Attēls:Wolfgang-amadeus-mozart 1.jpg|thumb|175px|Volfgangs Amadejs Mocarts]] Vairāki komponisti no [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] laikmeta ir dzīvojuši un strādājuši [[Vīne|Vīnē]]. Starp slavenākajiem noteikti ir jāmin [[Zalcburga|Zalcburgā]] dzimušais [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] un [[Bonna|Bonnā]] dzimušais [[Ludvigs van Bēthovens]]. Ievērojami bija arī [[Jozefs Haidns]], [[Francis Šūberts]], [[Antons Brukners]] un [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]]. Slavenākie komponisti 20. gadsimtā bija [[Gustavs Mālers]], [[Arnolds Šēnbergs]], [[Albans Bergs]] un [[Antons Veberns]]. === Nobela prēmiju laureāti === Kopā 16 cilvēki no Austrijas ir saņēmuši [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]: * 2 reizes ir pasniegta [[Nobela miera prēmija]] ([[Berta fon Zutnere|Bertai fon Zutnerei]] un [[Alfreds Frieds|Alfredam Friedam]]); * 1 reizi [[Nobela prēmija literatūrā]] ([[Elfrīde Jelineka|Elfrīdei Jelinekai]]); * 3 reizes [[Nobela prēmija ķīmijā]] ([[Frics Pregls|Fricam Preglam]], [[Ričards Zigmondi|Ričardam Zigmondi]] un [[Ričards Kūns|Ričardam Kūnam]]); * 3 reizes [[Nobela prēmija fizikā]] ([[Ervīns Šrēdingers|Ervīnam Šrēdingeram]], [[Viktors Hess|Viktoram Hesam]] un [[Volfgangs Pauli|Volfgangam Pauli]]); * 6 reizes [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā]] un * 1 reizi [[Nobela prēmija ekonomikā]]. === Virtuve === Austrijas virtuve lielā mērā ir ietekmējusies no [[Ungārija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Itālija]]s un [[Francija]]s virtuvēm. Katrā [[Austrijas administratīvais iedalījums|federālajā zemē]] tradicionālā virtuve ir ļoti atšķirīga. Raksturīgākie Austrijas ēdieni ir [[Vīnes šnicele]], cepti [[vistas gaļa]]s gabali, [[gulašs]] un [[zivju ēdieni]], piemēram, [[karpa]]s un [[forele]]s. Pasaules slavu ir ieguvuši arī [[saldie ēdieni]], piemēram, [[Zāhera torte]] (''Sacher-Torte''), [[ābolu štrūdele]] (''Apfelstrudel'') un ''[[Kaiserschmarren]]'' (biezas [[pankūkas]] ar [[rozīnes|rozīnēm]], kuras pasniedz ar [[cukurs|pūdercukuru]]). == Sports == [[Attēls:Em stadion salzburg.jpg|thumb|200px|Zalcburgas stadions, futbola kluba "''Red Bull Salzburg''" mājvieta]] Austrijā ir pietiekoši labi dabas apstākļi [[slēpošana]]i, īpaši [[kalnu slēpošana]]i. Labākie slēpotāji starptautiskajās sacensībās regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas. Starp pazīstamākajiem slēpotājiem ir [[Francs Klammers]] (''Franz Klammer''), [[Hermanis Maiers]], [[Benjamins Raihs]] un starp slēpotājām - [[Annemarija Mozere-Prolla]] (''Annemarie Moser-Pröll'') un [[Renāte Gotčla]] (''Renate Götschl''). Plaši izplatīti ir arī citi ziemas sporta veidi, kā [[snovbords]] un [[tramplīnlēkšana]]. Slavenākie tramplīnlēcēji ir [[Armīns Koglers]] (''Armin Kogler'') un [[Andreass Goldbergers]] (''Andreas Goldberger''). Populārākais komandu sporta veids viennozīmīgi ir [[futbols]]. Austrijas augstākās futbola līgas klubi kā "''[[Rapid Wien]]''", "''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]''" un "''[[Sturm Graz]]''" regulāri piedalās Eirokausos. [[Austrijas futbola izlase]]i nav ievērojamu starptautisko panākumu, vienīgi tālajā [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gada Pasaules čempionātā]] ieguva ceturto vietu, bet [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954. gada Pasaules čempionātā]] ieguva trešo vietu. 2008. gadā Austrija kopā ar [[Šveice|Šveici]] organizēja [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu futbolā]]. Bez futbola Austrijā ir arī profesionālas [[hokejs|hokeja]] un [[basketbols|basketbola]] līgas. [[rokasbumba|Handbolā]] austriešu profesionālā sieviešu komanda "''[[Hypo Niederösterreich]]''" vairākus gadus pēc kārtas ir bijusi viena no labākajām Eiropā. == Skatīt arī == * [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrijā]] * [[Cventendorfas atomelektrostacija]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20110818084052/http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Austria Austria] The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html Austria] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181224190643/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/au.html |date={{dat|2018|12|24||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{wikivoyage|Austria}} * {{ru ikona}} [https://web.archive.org/web/20081013123051/http://ah.milua.org/history/short_history.htm Краткая история государства Габсбургов от древних времен до 1918 года (Austrijas vēstures īss izklāsts)] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{Austrijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrija| ]] [[Kategorija:1918. gads]] dfn246sbuj3kk5bydz9a6goamznga17 Joga 0 3656 4461404 4309494 2026-04-30T10:21:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461404 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sivakempfort.jpg|thumb|right|200px|[[Šiva]]s statuja jogas [[lotosa poza|lotosa pozā]]]] '''Joga''' ({{val|sa|योग}}, ''yóga'') ir [[cilvēka ķermenis|ķermeņa]], [[prāts|prāta]] un [[dvēsele]]s vadīšanas un pilnveidošanas prakse un teorija, kas radusies [[Indijas vēsture|Senajā Indijā]]. Joga ir viena no sešām [[hinduisma filozofija|hinduisma filozofisko]] tradīciju ortodoksālajām skolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html | title= Hinduisms | publisher= Reliģiju Enciklopēdija | accessdate= 2019. gada 18. februārī | archive-date= 2019. gada 21. Februāris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190221220828/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/hinduisms.html }}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce | author= Jessica Frazier | title= The Bloomsbury Companion to Hindu Studies | url= https://books.google.com/books?id=AdZBAgAAQBAJ | year= 2014 | publisher= A&C Black | isbn= 978-1-4725-6716-1 | pages= 25–}}</ref> [[Hinduisms|Hinduismā]], [[budisms|budismā]] un [[džainisms|džainismā]] pastāv plašs jogas skolu, formu un mērķu loks. [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] bieži ar terminu ‘joga’ saprot [[hatha joga|hatha jogu]], kur tiek uzsvērta fiziskā attīstība, izpildot dažādus [[fizisks vingrinājums|vingrinājumus]], sauktus par [[āsana|āsanām]]. Jogs ir cilvēks, kurš praktizē jogu un ir jogas piekritējs. Pastāv dažādas jogas formas, tajā skaitā hatha joga,<ref>{{Grāmatas atsauce | title= Jogas gudrība un prakse | author= B.K.S. Ajengārs | publisher= Zvaigze ABC | isbn= 9789934024658}}</ref> kas uzsver ķermeņa fizisko attīstību, [[bhakti joga]], kas ir [[mīlestība]]s un pielūgsmes joga, [[karma joga]], kurā uzsvars tiek likts uz nesavtīgu kalpošanu citiem, [[jņāna joga]] (arī gņāna), ko sauc arī par zināšanu un filozofijas jogu, un [[rādža joga]]. Rādža joga ir visaptverošākā un zinātniski pamatotākā jogas forma, kuras gala mērķis ir pilnīga [[apziņa]]s attīstība. Rādža jogas sistēmu radīja [[Pataņdžali]], uzrakstot “[[Jogas sūtras]]” pirms apmēram diviem tūkstošiem gadu. Šo jogas formu sauc arī par [[aštanga jogu]] jeb astoņu pakāpju jogu, jo tā sastāv no astoņām vispārīgas attīstības fāzēm. Jogas paņēmieni ietver dažādas prakses [[mokša (joga)|mokšas]] (atbrīves) jeb [[samādhi]] (apgaismības) sasniegšanai ar fiziskām, mentālām un garīgām aktivitātēm, individuāli fokusējoties uz realitātes patieso būtību. Jogas prakse ir aprakstīta “[[Bhagavadgīta|Bhagavadgītā]]” un “Jogas sūtrās”, kā arī dažās [[tantra|tantrās]]. Pēc [[Vivekānanda|Svami Vivekānandas]] ierašanās ASV 1893. gadā rietumos sāka strauji izplatīties jogas prakse tās fiziskajā aspektā. Daudzi jogu uzskata vienkārši par vingrinājumiem veselības uzlabošanai, bet arī citi jogas aspekti ir piesaistījuši daudzus sekotājus visā pasaulē. Vārda 'joga' izcelsme saistās ar vārdu "[[jūgs]]" - kā saistībām, esot saistītiem vai saķēdētiem (ar dievišķo).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/|title=Četri jogas veidi – E-Mistika.lv|access-date=2023-12-19|date=2020-10-07|language=lv|archive-date=2023-12-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20231219145342/https://e-mistika.lv/cetri-jogas-veidi/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/2014/09/joga-vai-der-kristietim/|title=Joga - vai der kristietim?|website=Katolis.lv|access-date=2023-12-19|date=2014-09-11|language=lv-LV}}</ref> == Jogas aizsākumi Latvijā == Latvijā jogas kā organizētas kustības aizsākumi Latvijā saistās ar 1925. gadu, kad dibināta Latvijas [[Parapsiholoģija]]s biedrība [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā]] 35 Rīgā.<ref name="Jogas vēsture">[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31673/RELIGIOZITATE_LATVIJA_.pdf?sequence=2&isAllowed=y Joga Latvijā: no garīgas kustības līdz veselīgam dzīvesveidam. Ieskats jogas kustības vēsturē] no rakstu krājuma "Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija" Solveigas Krūmiņas-Koņkovas zinātniskajā redakcijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2012</ref> Tās vadītāja Emma Apare no 1926. līdz 1928. gadam izdeva literāri-zinātnisku un filosofiski-reliģisku mēnešrakstu "Zvani". No biedrības 1928. gada pārskata zināms, ka E. Apare nolasījusi lekcijas "Bhakti – mīlestības joga" un piecas lekcijas par [[Vedanta]]s filozofiju, bet [[Harijs Dīkmanis]] un Rūdolfs Krīgers nolasījuši lekciju par jogas mācībām. 1929. gadā biedrība pārcēlās uz jaunām telpām [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 65, 1933. gadā uz [[Jauno vīriešu kristīgā apvienība|YMCA]] namu [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7 un pakāpeniski interese par jogu izkonkurēja pārējos biedrības darbības virzienus.<ref name="Jogas vēsture"/> 1934. gadā biedrība nolēma mainīt nosaukumu uz "Sabiedrība sevis realizācijai" jeb ''Yogoda Sat-Sanga'', tomēr Rīgas Apgabaltiesa noraidīja jauno nosaukumu kā nesaprotamu un nelatvisku un biedrību pārreģistrēja ar nosaukumu "Jogas zinātņu centrs Latvijā".<ref name="Jogas vēsture"/> Harija Dīkmaņa vadībā biedrības valde nodibināja ciešākus sakarus ar Šrī Jogendras Jogas zinātņu institūtu Bulsarā, Indijā. 1936. gadā biedrības vajadzībām bija iegādāti 57 jogas literatūras sējumi angļu, franču, hindi un sanskrita valodā. [[Svami Šivananda]]s (1887–1963) vadītā "Dievišķās dzīves sabiedrība" (''Divine Life Society'') Rišikešā atļāva tulkot un izdot latviešu un citās valodās visas Svami Šivanandas grāmatas. Ap 1937. gadu Harijs Dīkmanis kopā ar Alfrēdu Biezo pārtulkojuši latviski vairākas [[Upanišadas]]. Harijs Dīkmanis uzturējis sakarus ne tikai ar Svami Šivanandu, bet arī ar Svami Joganandu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Šrī Jogendru [[Bombeja|Bombejā]] un Šrī Ramanu Maharši. 1938. gadā biedrība viņus ievēlēja par saviem goda biedriem.<ref name="Jogas vēsture"/> 1939. gadā to pārdēvēja par Jogas biedrību, kuru vadīja Harijs Dīkmanis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tradition.lf.lv/ljb.htm |title=Latvijas Jogas biedrības vēsture 1.Republikas laikā - History of Latvian Yoga Society |access-date={{dat|2019|06|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170604190807/http://tradition.lf.lv/ljb.htm |archivedate={{dat|2017|06|04||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Meditācija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.joga.lv | title= Joga.lv }}{{Novecojusi saite}} Joga Latvijā * {{tīmekļa atsauce | url= http://dom.lndb.lv/data/obj/98041.html | title= Annas Psiholoģija. Joga & ajūrvēda : speciālizlaidums | publisher= Latvijas Nacionālā bibliotēka : Digitālā bibliotēka}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.3ho.org/kundalini-yoga | title= Kundalini Yoga | publisher= 3HO Foundation | language= en | access-date= {{dat|2019|02|18||bez}} | archive-date= {{dat|2019|02|15||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20190215160553/https://www.3ho.org/kundalini-yoga }} {{Hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Joga]] nupyn9ch7kmnowexnpe5igdn2w5v0qe Gauja 0 4964 4461144 4360740 2026-04-29T17:04:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461144 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Gauja (nozīmju atdalīšana)|Gauja}} {{Upes infokaste |nosaukums=Gauja | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Koiva | citvaloda = et | citvaloriģin = Koiva jõgi |attēls=Ergeljuklintis424aug037qg.jpg |paraksts=Gauja pie [[Ērgļu klintis|Ērgļu (Ērģeļu) klintīm]] | karte = Fluss-lv-Gauja.png | kartes_izmērs =288px | kartes_paraksts = |izteka=no [[Alauksts|Alauksta ezera]]<br>vai [[Elkas kalns|Elkas kalnā]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS= | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= |augštece= Gaujiņa |ieteka= [[Rīgas līcis]] | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=09 | iet_plat_s=30 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=48 | iet_gar_EW=E |baseina_valstis={{LAT}}<br />{{EST}} |garums=452<ref>Ja par Gaujas sākumu uzskata izteku no Alauksta, upes garums ir apmēram 437 km. Skat.: Zaķis, Juris. Pie Gaujas iztekām. Vītola izdevniecība. Gulbene. 2018. {{ISBN|9789934554124}}</ref> |kritums=234 |gada_notece=2,24 |caurtece = 71 |baseins=9800 |liel_pietekas= [[Tirza (upe)|Tirza]], [[Mustjegi]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]], [[Amata]] }} [[Attēls:Koiva jõgi Valgla - Gauja Sateces baseins.svg|thumbnail|right|Gaujas sateces baseins (oranžs)]] '''Gauja''' ({{val|et|Koiva jõgi}})<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95586 |title=Informācija par objektu: Gauja |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Latvija]]s garākā [[upe]], kas tek tikai pa Latvijas teritoriju. Vidustecē robežupe ar [[Igaunija|Igauniju]]. Garums — 452 km, kritums — 234 m. Gauja sākas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], taču par precīzu izteku pastāv atšķirīgi viedokļi: vai nu [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Elkas kalns|Elkas kalnā]], vai arī no [[Alauksts|Alauksta ezera]]. Ietek [[Baltijas jūra]]s [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] pie [[Carnikava]]s. == Nosaukums == [[Augusts Bīlenšteins]] pirmais izteica domu, ka Gaujas nosaukums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] cēlies no [[līvu valoda]]s ''keùv'' vai {{val|et|kõiv}}, kas nozīmē "bērzs", t.i. "Bērzu upe". [[Vikingi]], vēlāk arī [[vācieši]] Gauju pārdēvēja par ''Aa'', kas nozīmē — "ūdens, upe". Lai atšķirtu no [[Lielupe]]s, [[Vācu valoda|vācu valodā]] iegājās nosaukums ''Livländische Aa'' ([[Vidzeme]]s upe), vai ''Treider Aa'' ([[Turaida (zeme)|Turaida]]s upe). == Izteka un augštece == Par Gaujas izteku pastāv atšķirīgi viedokļi. Vienā versijā Gauja sākas no [[Alauksts|Alauksta ezera]], kaut arī tās izteka '''[[Gaujiņa]]''' Alauksta ezera ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ 19. gadsimtā ir kļuvusi seklāka, tomēr tā turpina tecēt. Pastāv cits plaši izplatīts uzskats, ka Gauja iztek no '''Ežupītes''' jeb '''Ārnītes''', kas sākas [[Elkas kalns|Elkas kalna]] pakājē. Gaujas augšteces posms lejpus [[Zobola ezers|Zobola ezera]] tiek dažādos avotos saukts par '''Ārnīti''', '''Mierupīti''', '''Staņaudu upīti''', '''Zobola upīti'''. Nosaukumu Gauja parasti lieto sākot no Laidziņa purva (agrākā Laidza ezera), kur satek Gaujiņa un Mierupīte. Gauja augštecē tek caur [[Lodes muiža|Lodes]]—[[Taurene]]s ezervirkni un uzņem to ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas [[Pīsla]]s. == Vidustece un lejtece == Gauja plašā lokā apliec [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]]. Pie [[Cēsis|Cēsīm]], [[Līgatne]]s un [[Sigulda]]s Gauja tek iespaidīgā [[Gaujas senleja|senlejā]], šeit tās krastos ir krāšņi [[smilšakmens]] atsegumi ar [[Ala|alām]]. Lejtecē Gaujas gultne ir [[Smiltis|smilšaina]], raksturīgas sēres, strauji līkumi un nobrukuši krasti. Gaujas grīva ir [[putnu vērošana]]i piemērota vieta.<ref name="gaujputni">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|title=Sezonas un putni.|publisher=Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts|accessdate={{dat|2014|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150506155827/http://www.ornitofaunistika.com/kur/gaujasgriva.htm|archivedate={{dat|2015|05|06||bez}}}}</ref> == Kreisā krasta pietekas == {{columns |width=400px |col1= * [[Acupīte]], * [[Pīsla]], * [[Meļļupīte]], * [[Maiļupīte]], * [[Dzērbe]], * [[Dzestrene]], * [[Pērļupīte (Gaujas pieteka)|Pērļupīte]], * [[Tirziņa]], * [[Vidaga]], * [[Vizla (upe)|Vizla]], * [[Palsa]], * [[Alkšņupīte (Gaujas pieteka)|Alkšņupīte]], * [[Vija (upe)|Vija]] (60 km), * [[Abuls]] (52 km), |col2= * [[Dedums]], * [[Miegupe]], * [[Grīviņupīte]], * [[Rauna (upe)|Rauna]] (50 km), * [[Rakšupe]], * [[Amata]] (67 km), * [[Skaļupe]], * [[Līgatne (upe)|Līgatne]], * [[Vildoga]], * [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], * [[Lorupe]], * [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], * [[Straujupīte (Gaujas pieteka)|Straujupīte]]. }} == Labā krasta pietekas == {{columns |width=400px |col1= * [[Augstupīte]], * [[Gausupīte]], * [[Kaģupīte]], * [[Viļķenupīte]], * [[Tuleja]], * [[Līdece]], * [[Grūžupe]], * [[Pedece]], * [[Virde]], * [[Degļupīte]], * [[Lazdupe]], * [[Saliņupīte]], * [[Ureikste]], * [[Tirza (upe)|Tirza]] (80 km), * [[Pīļupīte]], * [[Dzērve (upe)|Dzērve]], * [[Mustjegi]] (79 km), * [[Kaičupe]], * [[Stakļupīte]], * [[Strenčupīte]], |col2= * [[Krāčupe]], * [[Mellupe (Gaujas pieteka)|Mellupe]], * [[Rātsupite]], * [[Jumara]], * [[Strīķupe (Gaujas pieteka)|Strīķupe]], * [[Lenčupe]], * [[Draņķupīte]], * [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] (70 km), * [[Loja (upe)|Loja]]. }} == Dienvidamerikas Gauja == [[Venecuēla]]s [[latvieši|latvietis]] [[Aleksandrs Laime]] par Gauju nosauca [[Kerepa]]s upi, kas izveidojas no pasaulē augstākā [[Anhela ūdenskritums|Anhela (Eindžela) ūdenskrituma]]. Viņš bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza šo ūdenskritumu.<ref>[http://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 Kontrastu paradīze bez izpušķojumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210918163610/https://www.kurzemes-vards.lv/?doc=40452 |date={{dat|2021|09|18||bez}} }} "Kurzemes Vārds"</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:BM06059Am.jpg|Gauja ([[Broce]], [[18. gadsimts|18. gadsimta]] zīmējums) Jūlijs Feders - The Gauja Valley - Google Art Project.jpg|[[Jūlijs Feders]] "[[Gaujas leja (glezna)|Gaujas leja]]" (19. gadsimta glezna) Attēls:Gauja pie Gaujienas .jpg|Gauja pie [[Gaujiena]]s Attēls:Gauja_pie_Valmieras.jpg|Gauja pie [[Valmiera]]s Attēls:Gauja_pie_Cēsīm.jpg|Gauja pie [[Cēsis|Cēsīm]] Attēls:Gauja pie Siguldas .jpg|Gauja pie [[Sigulda]]s Attēls:Gaujas ieteka jūrā.jpg|Gaujas ieteka jūrā </gallery> == Skatīt arī == * [[Gaujas nacionālais parks]] * [[Gaujas senleja]] * [[Gaujas—Daugavas ūdensceļš]] * [[Gaujas koridors]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=DCgFHnM_FLc&ab_channel=VoodooGSMcrew filma "Gauja" (1934)] * [http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm Gaujas upju baseina apgabala robežu apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051219104523/http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/gaujas_baseins.htm |date={{dat|2005|12|19||bez}} }} Ministru Kabineta noteikumi * [http://www.copeslapa.lv/udns/gauja.htm Gaujas apraksts]{{Novecojusi saite}} Copeslapa.lv {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rīgas līča piekrastes upes}} {{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}} {{Gaujas pietekas|nocat=yes}} [[Kategorija:Gauja]] [[Kategorija:Gaujas baseina upes]] [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ādažu novada upes]] [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Saulkrastu novada upes]] [[Kategorija:Siguldas novada upes]] [[Kategorija:Smiltenes novada upes]] [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Valmieras upes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Brenguļu pagasts]] 70bg6l0a4vobf7xgnem8yhadocmwp5b Fenols 0 5887 4461076 4165878 2026-04-29T12:22:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461076 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Fenola strukturformula.png|210px]] <br />Fenola struktūrformula <br /> [[Attēls:Phenol-3D-balls.png|110px]] [[Attēls:Phenol-3D-vdW.png|110px]]<br /> Fenola molekulas modelis <br />[[Attēls:Phenol-elpot.png|90px]] <br /> Elektronu mākoņa blīvums fenola molekulā | ķīmiskā formula = C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>OH | molmasa = 94,11 | blīvums = 1070 | kušanas temperatūra = 40,5&nbsp;°C | viršanas temperatūra = 181,7&nbsp;°C }} '''Fenols''' (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C<sub>6</sub>H<sub>5</sub>OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož [[guaša]] vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu). Oksidējoties ar gaisa skābekli, fenola kristāli kļūst sarkanīgi. Ar vārdu [[fenoli]] apzīmē arī citus [[organiskās vielas|organiskos savienojumus]], kur hidroksilgrupa ir tieši saistīta ar benzola gredzenu. Fenols ir vienkāršākais fenolu grupas pārstāvis. == Iegūšana == Fenolu var iegūt, oksidējot [[kumols|kumolu]] (izopropilbenzolu), oksidējot [[benzoskābe|benzoskābi]] vai [[benzols|benzolu]], vai arī, [[hidrolīze|hidrolizējot]] [[hlorbenzols|hlorbenzolu]]. Fenols ir arī sastopams akmeņogļu darvā. == Vēsture == Fenolu ar piemaisījumiem no akmeņogļu darvas izdalīja Frīdlībs Ferdinands Runge 1834. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Historical aspects and industrial syntheses of monohydric and dihydric phenols|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0165325396800289|accessdate=2023. gada 8. jūnijs|website=sciencedirect.com}}</ref> Runge to nosauca par karbolskābi (Karbolsäure). Akmeņogļu darva bija galvenais fenola avots pirms naftas ķīmijas rūpniecības attīstības sākuma. Tīro fenolu 1841. gadā izdalīja franču ķīmiķis [[Ogists Lorāns]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Auguste Laurent. Radical and radicals|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0187893X18300235|accessdate=2023. gada 8. jūnijs|website=sciencedirect.com}}</ref> 1836. gadā Ogists Lorāns benzola apzīmēšanai ieviesa nosaukumu "fens" (no grieķu φαινω [faino], spīdēt), jo viņš to atklāja spīdošā gāzē. Nosaukums kļuva par sakni vārdiem fenols un fenils. 1843. gadā franču ķīmiķis Šarls Gerhards pārdēvēja fenu par fenolu. Fenola antiseptiskās īpašības atklāja un izmantoja ķirurgs [[Džozefs Listers]] (1827–1912) savās novatoriskajās antiseptiskajās operācijās.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Джозеф Листер - основоположник метода антисептики|url=https://knowledge.allbest.ru/medicine/3c0b65635a2ac69a4d53b88521206c36_0.html|accessdate=2023. gada 8. jūnijs|website=knowledge.allbest.ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> Viņš pirms brūču pārsiešanas sterilizēja operāciju telpu un ķirurģiskos instrumentus ar fenolu un pat piesūcināja saites ar šo vielu. Listers prasīja, lai brūces būtu rūpīgi attīrītas un pēc tam pārklātas ar auduma vai vates gabalu, kas piesūcināts ar fenolu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Antiseptic Principle Of The Practice Of Surgery|url=http://legacy.fordham.edu/halsall/mod/1867lister.asp|accessdate=2023. gada 8. jūnijs|website=legacy.fordham.edu}}</ref> Fenola pastāvīga iedarbība izraisīja ādas kairinājumu, tāpēc fenola vietā galu galā sāka izmantot mazāk agresīvus [[dezinfekcija]]s līdzekļus. == Īpašības == Fenols daļēji šķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir vāja [[skābe]], kas tomēr ir daudz stiprāka nekā skābju īpašības alifātiskajiem [[spirti]]em. Tas, atšķirībā no alifātiskajiem spirtiem, spēj reaģēt ar [[nātrija hidroksīds|nātrija hidroksīdu]], veidojot nātrija fenolātu (NaC<sub>6</sub>H<sub>5</sub>O). Tas ir iespējams, jo pēc Brendsteda teorijas fenols ir [[skābe]], kurai disociējot ūdens šķīdumā, no tās atšķeļas ūdeņraža joni, kas, savienojoties ar [[hidroksiljons|hidroksiljoniem]], veido ūdeni. == Toksiskums == {{inde|Fenols ir ļoti indīga viela.}} Fenola tvaikiem piemīt kairinoša iedarbība uz [[āda|ādu]] un [[gļotāda|gļotādām]]. Tīrs fenols, nonākot uz ādas, izraisa ļoti sāpīgus un ilgi nedzīstošus [[apdegums|apdegumus]]. Ļoti viegli iekļūst organismā, pat caur nebojātu ādu. Nonākot organismā, praktiski uzreiz sāk iedarboties uz [[galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] audiem. Pat nelielas fenola devas var izraisīt ļoti nopietnus veselības traucējumus. Akūti saindēšanās gadījumi bieži noved pie nāves. Pirmā palīdzība: pēc iespējas ātri novilkt drēbes un mazgāt apdedzinātas vietas ar lielu ūdens daudzumu vismaz 15 minūtes. [[kuņģa skalošana|Kuņģi skalot]] ar ūdeni, lietot [[aktivētā ogle|aktivēto ogli]]. Nelietot [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] un [[tauki|taukus]]. Obligāti meklēt mediķu palīdzību. == Izmantošana == Fenolu lieto par termoreaktīvo [[polimēri|polimēru]] izejvielu (fenolformaldehīda plastmasām). [[nitrēšana|Nitrējot]] fenolu, var iegūt 2,4,6-trinitrofenolu ([[pikrīnskābe|pikrīnskābi]]). Fenolu (hidroksibenzolu) agrāk lietoja par antiseptiķi, taču mūsdienās šādiem mērķiem vairāk lieto aizvietotos fenolus, jo tie ir efektīvāki. Fenols ir arī vairāku bioloģiski aktīvo vielu sākotnējā izejviela ([[acetilsalicilskābe]], [[herbicīdi]]). Fenols ir dažu analgētiķu aktīvā sastāvdaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mycarmex.com/works|title=How Does Our Lip Balm Work? Secrets Revealed! {{!}} Carmex|website=web.archive.org|access-date=2023-06-08|date=2015-02-18|archive-date=2015-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20150218190241/https://mycarmex.com/works}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=fenols fenols | Medicīnas termins] {{lv ikona}} {{Fenoli}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fenoli]] 2k4awfuhoskh3a4itrx4j37hej45jzw Vācijas pilsētu uzskaitījums 0 5899 4461308 4460433 2026-04-30T03:48:47Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Bad Sülze.png]] → [[File:DEU Bad Sülze COA.svg]] PNG → SVG 4461308 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] pqxi6s9wxd70ssx722zuwzpmv6f3bxx Mēklenburga-Priekšpomerānija 0 9412 4461309 4457732 2026-04-30T03:48:54Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Bad Sülze.png]] → [[File:DEU Bad Sülze COA.svg]] PNG → SVG 4461309 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Mēklenburga-Priekšpomerānija |native_name=''Mecklenburg-Vorpommern'' |settlement_type=[[Vācijas administratīvais iedalījums|federālā zeme]] |image_flag = Flag of Mecklenburg-Western Pomerania.svg |image_shield = Coat of arms of Mecklenburg-Western Pomerania (great).svg |image_map = Deutschland Lage von Mecklenburg-Vorpommern.svg |map_caption = Novietojums Vācijā |image_map1 = Mecklenburg-Vorpommern districts 2011 grey labeled.svg |map_caption1 = Sadalījums apriņķos |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{DEU}} |seat_type=Centrs |seat = [[Šverīne]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=2 pilsētas, 6 apriņķi * |p1=[[Rostoka]]|p2=[[Šverīne]]|p3=[[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]]|p4=[[Mēklenburgiše Zēplate]]|p5=[[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]]|p6=[[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]]|p7=[[Rostokas apriņķis]]|p8=[[Ziemeļrietummēklenburga]] |area_total_km2 = 23213 |total_type=Kopā |population_total = 1 628 378 |population_as_of = 2022 |website=http://www.mecklenburg-vorpommern.eu/ |footnotes = }} '''Mēklenburga-Priekšpomerānija''' ({{val|de|Mecklenburg-Vorpommern}}) ir [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]] [[Vācija]]s ziemeļaustrumos. Robežojas ar [[Polija|Poliju]], [[Brandenburga]]s, [[Lejassaksija]]s, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēzvigas-Holšteinas]] federālajām zemēm un [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Tajā ietilpst vēsturiskā [[Mēklenburga]]s zeme un [[Pomerānija]]s zemes rietumu daļa. Lielākās pilsētas : [[Rostoka]], [[Šverīne]], [[Neibrandenburga]], [[Štrālzunde]], [[Greifsvalde]], [[Vismāra]]. Lielākās upes: [[Elba]], [[Elde]], [[Odera]] == Administratīvas iedalījums == Federālā zeme iedalās 2 pilsētās (''kreisfreie Stadt'') un 6 apriņķos (''Landkreis''). * [[Ludvigslustes-Parhimas apriņķis]] (''Landkreis Ludwigslust-Parchim'') * [[Mēklenburgiše Zēplates apriņķis]] (''Landkreis Mecklenburgische Seenplatte'') * [[Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Greifswald'') * [[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]] (''Landkreis Vorpommern-Rügen'') * [[Rostoka]] (''Rostock'') * [[Rostokas apriņķis]] (''Landkreis Rostock'') * [[Šverīne]] (''Schwerin'') * [[Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis]] (''Landkreis Nordwestmecklenburg'') === Pilsētas === Federālajā zemē ir 84 pilsētas ('''trekninātas''' pilsētas, kas neietilpst apriņķi (''Kreisfreie Stadt''); ''kursīvā'' pilsētas, kas ir kādas āmtes sastāvā): {| |- | * [[Attēls:Rostock Wappen.svg|20px]] '''[[Rostoka]]''' — 209 920 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|20px]] '''[[Šverīne]]''' — 98 596 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|20px]] [[Neibrandenburga]] — 63 989 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|20px]] [[Štrālzunde]] — 59 363 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stilisiertes Wappen der Stadt Greifswald.svg|20px]] [[Greifsvalde]] — 59 691 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|20px]] [[Vismāra]] — 43 878 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|20px]] [[Gistrova]] — 29 556 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|20px]] [[Neištrēlica]] — 20 340 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|20px]] [[Vārene pie Mīrica]] — 21 267 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|20px]] [[Parhima]] — 18 278 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|20px]] ''[[Ribnica-Damgartene]]'' — 15 721 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|20px]] ''[[Bergene Rīgenē]]'' — 13 689 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|20px]] [[Anklama]] — 12 312 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|20px]] ''[[Volgaste]]'' — 12 055 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|20px]] [[Ludvigsluste]] — 12 270 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|20px]] [[Demmīne]] — 10 395 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|20px]] [[Hāgenova]] — 12 399 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|20px]] [[Bāddoberāna]] — 12 954 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen_Pasewalk.svg|20px]] [[Pāzevalka]] — 9 811 <small>iedz.</small> * [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|20px]] [[Boicenburga pie Elbas]] — 10 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|20px]] [[Grēvesmīlene]] — 10 538 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|20px]] [[Grimmene]] — 9 586 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|20px]] [[Zasnica]] — 9 199 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|20px]] [[Ikerminde]] — 8 598 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|20px]] ''[[Torgelova]]'' — 9 307 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|20px]] [[Tēterova]] — 8 434 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Barth COA.svg|20px]] ''[[Barta]]'' — 8 777 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|20px]] ''[[Malhīne]]'' — 7 272 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Bicova]]'' — 8 181 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|20px]] [[Kīlungsborna]] — 8 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Malhova]]'' — 6 543 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|20px]] ''[[Neištate-Glēve]]'' — 6 931 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|20px]] ''[[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]]'' — 6 478 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|20px]] ''[[Libca]]'' — 6 183 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen von Grabow.png|20px]] ''[[Grābova]]'' — 5 615 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|20px]] ''[[Štāfenhāgene]]'' — 5 803 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|20px]] ''[[Altentreptova]]'' — 5 263 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|20px]] ''[[Gādebuša]]'' — 5 457 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|20px]] ''[[Plauamzē]]'' — 6 231 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|20px]] ''[[Lāge]]'' — 5 591 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|20px]] [[Štrasburga (Ukermarka)]] — 4 451 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|20px]] ''[[Rēbele pie Mīrica]]'' — 5 075 <small>iedz.</small> | * [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|20px]] ''[[Egezīne]]'' — 4 748 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|20px]] ''[[Švāna]]'' — 5 070 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|20px]] ''[[Burgštargarde]]'' — 5 002 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|20px]] ''[[Vitenburga]]'' — 4 834 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|20px]] [[Marlova]] — 4 694 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|20px]] [[Krēpelīne]] — 4 829 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|20px]] ''[[Loica]]'' — 4 262 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|20px]] ''[[Krīvica]]'' — 4 778 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Putbus.svg|20px]] [[Putbusa]] — 4 531 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|20px]] [[Darguna]] — 4 371 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|20px]] ''[[Carentīne pie Šālezera]]'' — 4 566 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|20px]] [[Libtēna]] — 4 542 <small>iedz.</small> * [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|20px]] ''[[Šternberga (Vācija)|Šternberga]]'' — 4 023 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|20px]] ''[[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]]'' — 4 711 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|20px]] [[Neibūkova]] — 4 037 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|20px]] ''[[Dasova]]'' — 4 038 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neiklostere]]'' — 4 014 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|20px]] ''[[Tesīne]]'' — 4 012 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|20px]] ''[[Penclīne]]'' — 4 094 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|20px]] ''[[Voldegka]]'' — 4 196 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|20px]] ''[[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]]'' — 3 364 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|20px]] ''[[Varīne]]'' — 3 195 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|20px]] ''[[Mīrova]]'' — 3 887 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|20px]] ''[[Krakovamzē]]'' — 3 442 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|20px]] ''[[Jarmene]]'' — 2 914 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|20px]] ''[[Dēmica]]'' — 2 981 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|20px]] ''[[Klica]]'' — 3 153 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|20px]] ''[[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]]'' — 3 057 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|20px]] ''[[Gnoiene]]'' — 2 838 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|20px]] ''[[Rēna]]'' — 3 605 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|20px]] ''[[Gickova]]'' — 2 974 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Brueel.svg|20px]] ''[[Brīele]]'' — 2 626 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|20px]] ''[[Tribzēse]]'' — 2 669 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|20px]] ''[[Garca/Rīgene]]'' — 2 264 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Rerik.svg|20px]] ''[[Rērika]]'' — 2 192 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|20px]] ''[[Neikālene]]'' — 1 747 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Penkun.png|20px]] ''[[Penkuna]]'' — 1 815 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|20px]] ''[[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]]'' — 1 725 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|20px]] ''[[Bādzilce]]'' — 1 796 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Lassan.svg|20px]] ''[[Lasana]]'' — 1 491 <small>iedz.</small> * [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|20px]] ''[[Francburga]]'' — 1 367 <small>iedz.</small> * [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|20px]] ''[[Rihtenberga]]'' — 1 351 <small>iedz.</small> |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{Vācijas zemes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mēklenburga-Priekšpomerānija| ]] hd1f4hfo5531jheo2jhqwwlyocb2pkh Krasnodara 0 10732 4461170 4446861 2026-04-29T18:02:02Z MC2013 40125 4461170 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krasnodara | official_name = ''Краснодар'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Krasnodar teatr.jpg | photo2a = Tsentralnyy okrug, Krasnodar, Krasnodarskiy kray, Russia - panoramio (49).jpg | photo2b = Obelisk Krasnodar 01.jpg | photo3a = Медакадемия Краснодар Russia.JPG | photo3b = Karasun Krasnodar 001.jpg | photo4a = Парк Краснодар (Парк Галицкого).jpg | photo4b = | photo5a = | photo5b = | color = white | color_border = white | position = center | spacing = 2 | size = 300 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Krasnodar.svg | image_shield = Coat of arms of Krasnodar (Krasnodar Krai).jpg | pushpin_map = Krievija#Krasnodaras novads | pushpin_label_position = | latd = 45 | latm = 2 | lats = | latNS = N | longd = 38 | longm = 58 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Krievija}}''' | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag_of_Krasnodar_Krai.svg|20px]] [[Krasnodaras novads]] | subdivision_type2 = Federālais apgabals | subdivision_name2 = [[Dienvidu federālais apgabals]] | subdivision_type3 = Citi nosaukumi | subdivision_name3 = Jekaterinodara<br />(1794-1920) | area_total_km2 = 339.31 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 25-30 | population_footnotes = <ref name="rg.ru">[https://rg.ru/2018/09/22/reg-ufo/krasnodar-priznali.html Краснодар официально признан городом-миллионником]</ref> | population_total = 1138654 | population_as_of = {{dat|2024|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{URL|http://krd.ru/}} | footnotes = }} '''Krasnodara''' ({{val|ru|Краснодар}}) ir pilsēta [[Krievijas Federācija]]s Eiropas daļas dienvidos pie [[Kubaņa|Kubaņas upes]]. [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novada]] administratīvais centrs. [[Kubaņa (novads)|Kubaņas reģiona]] vēsturiskais centrs. [[Kubaņas kazaki|Kubaņas kazaku]] galvenais centrs. Pašlaik Krasnodara ir viens no lielākajiem Krievijas ekonomiskajiem centriem. Tā ir viena no visstraujāk augošajām Krievijas pilsētām un devītā visstraujāk augošā pilsēta Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kubnews.ru/obshchestvo/2022/02/18/ekspert-nazval-krasnodar-odnim-iz-samykh-bystrorastushchikh-gorodov-v-evrope/|title=Эксперт назвал Краснодар одним из самых быстрорастущих городов в Европе|website=kubnews.ru|access-date=2023-01-18|date=2022-02-18|language=ru}}</ref> Tomēr atšķirībā no lielākās daļas lielo pilsētu, Krasnodaras ekonomika ir [[Postindustriālā valsts|postindustriāla]]. Tās pamatā galvenokārt ir [[pakalpojumu nozare]]. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir 1 154 885 (2025. gadā),<ref>{{cite web|url=https://citypopulation.de/en/russia/gorodkrasnodar/|title=Krasnodar City|accessdate=2025-12-24|work=citypopulation.de}}</ref> tā ir 10. lielākā pilsēta Krievijā. Krasnodaras aglomerācijā dzīvo 1 728 678 cilvēki (2023. gadā), kas ir 8. lielākā aglomerācija valstī.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Численность населения регионов и городских агломераций: что показывают результаты Всероссийской переписи населения 2020 года|url=https://www.urbaneconomics.ru/sites/default/files/perepis_aglomeracii.pdf|journal=Фонд «Институт экономики города»}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Krasnodar obelisk.jpg|thumb|150px|left|Kubaņas kazaku obelisks]] Līdz 18. gadsimta beigām tagadējā Krasnodaras apkaime piederēja [[Krimas haniste]]i, kas pēc [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas līguma]] parakstīšanas kļuva par [[Krievijas Impērija]]s vasaļvalsti. 1783. gadā Krievijas Impērijas karaspēks bez kara pieteikšanas okupēja Krimas hanisti. 1783. gada 8. aprīlī Krievijas ķeizariene [[Katrīna II Lielā]] izdeva manifestu, kurā pasludināja, ka Krima, Tamaņa un Kubaņa ir pievienotas Krievijas Impērijai. Pilsētas pirmsākumi meklējami pēc krievu uzvaras [[Krievu—turku karš (1787—1792)|Krievu—turku karā]] [[1793]]. gadā, kad [[Kubaņa]]s upes krastā uz [[Osmaņu impērija]]i piederošās [[Čerkesija (novads)|Čerkesijas]] robežas tika uzbūvēts '''Jekaterinodaras''' (‘Katrīnas dāvanas’) cietoksnis. 19. gadsimta 1. pusē Jekaterinodara kļuva par rosīgu [[kazaki|kazaku]] pilsētu. Kopš [[1888]]. gada pilsētā dzīvoja apmēram 45 000 cilvēku, tā bija svarīgs tirdzniecības centrs Dienvidkrievijā. [[1897]]. gadā pilsētā tika atklāts [[obelisks]] par godu Kubaņas kazaku 200 gadu valdīšanai Jekaterinodarā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pilsēta vairākas reizes nonāca gan [[baltgvardi|balto]], gan [[Boļševiki|sarkano]] rokās. Daudzi [[Kubaņas kazaki]] atbalstīja balto kustību un cīnījās pret boļševikiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Krasnodaru no [[1942]]. gada 12. augusta līdz [[1943]]. gada 12. februārim okupēja vācu karaspēks. Ilgstošu kauju laikā pilsētai tika nodarīti ievērojami postījumi. Pēc kara pilsēta tika rekonstruēta un uzbūvēta no jauna. 20. gadsimta 70.-80. gados pilsētas nomalē tika masveidā attīstīti rajoni, kas sastāv no standarta paneļu māju sērijām. 1973. gadā Krasnodaras dienvidaustrumu daļā tika uzbūvēta [[Krasnodaras ūdenskrātuve]], lai nodrošinātu ražošanas un [[meliorācija]]s darbību izpildi. Kopš 90. gadu sākuma daudzām pilsētas ielām tika atgriezti to iepriekšējie nosaukumi. 2004. gadā pilsētai tika pievienotas Kalininas un Paškovskas ciemati. Krasnodaras iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt ir saistīts ar migrācijas procesiem. == Administratīvais iedalījums == Krasnodaras pilsēta ir sadalīta 4 iekšpilsētas (administratīvajos) apriņķos, kuru pakļautībā ir 5 lauku apriņķi, kuros ietilpst 29 lauku apdzīvotas vietas. {| class="wikitable" !Karte !Apriņkis !Platība, km² !Iedzīvotāju skaits (2022) |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Zapadny district.png|left|frameless|120x120px]] |Rietumu |22 |'''↗'''199 511 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Karasunsky district.png|frameless|120x120px]] |Karasuņas |152 |'''↗'''306 131 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Prikubansky district.png|frameless|120x120px]] |Piekubaņas |474 |'''↗'''404 884 |- |[[Attēls:Krasnodar city (Russia) Tsentralny district.png|left|frameless|120x120px]] |Centrālais |28,5 |'''↗'''188 818 |} === Krasnodaras aglomerācija === Krasnodaras aglomerācija ilgu laiku bija viena no nedaudzajām miljonu aglomerācijām Krievijā, kurā bija pilsēta, kas nebija miljonu pilsēta. Aglomerācijas iedzīvotāju skaits tuvojas pusotram miljonam. Krasnodaras aglomerācija ir starpreģionāla, tajā ietilpst vairākas gan Krasnodaras novada, gan [[Adigeja|Adigejas Republikas]] teritorijas. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+Iedzīvotāju skaits !1856 !1897 !1913 !1914 !1923 !1926 !1931 !1937 !1939 !1956 !1959 !1962 |- |8900 |65 606 |102 000 |102 200 |144 327 |158 460 |170 059 |168 135 |203 806 |271 000 |313 110 |354 000 |- !1967 !1970 !1973 !1975 !1976 !1979 !1982 !1985 !1986 !1987 !1989 !1990 |- |407 000 |464 147 |505 000 |535 000 |535 000 |560 438 |588 000 |602 000 |603 000 |623 000 |620 516 |626 000 |- !1991 !1992 !1993 !1994 !1995 !1996 !1997 !1998 !1999 !2000 !2001 !2002 |- |631 000 |635 000 |636 000 |638 000 |645 000 |647 000 |650 000 |647 400 |643 400 |639 000 |634 700 |646 175 |- !2003 !2004 !2005 !2006 !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 |- |646 200 |719 400 |715 400 |710 400 |709 000 |709 800 |710 686 |744 995 |744 900 |763 899 |784 048 |805 680 |- !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2023 !2024 !2025 ! ! |- |829 677 |853 848 |881 476 |899 541 |918 145 |932 629 |1 099 344 |1 121 291 |1 138 654 |1 154 885 | |} Saskaņā ar 2020. gada tautas skaitīšanas rezultātiem pilsētā dzīvoja šādu tautību pārstāvji — [[krievi]] (86,82 %), [[armēņi]] (1,88 %), [[ukraiņi]] (0,51 %), [[adigi]] (0,35 %) un citi. == Izglītība == Krasnodara ir nozīmīgs izglītības centrs. Pilsētā atrodas 15 ģimnāzijas, 5 liceji, 110 vispārizglītojošās un 20 specializētās skolas, kā arī 7 nevalstiskie liceji un skolas. Pilsētā atrodas vairākās augstākās izglītības iestādes, tostarp: * [[Kubaņas Valsts universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Tehnoloģiskā universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Agrārā universitāte]]; * [[Kubaņas Valsts Medicīnas universitāte]]; * [[Krasnodaras Valsts Kultūras institūts]]; * [[Kubaņas Valsts fiziskās kultūras, sporta un tūrisma universitāte]]; * [[Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Krasnodaras Universitāte]]; == Ekoloģija == Vides situāciju Krasnodarā pētnieki raksturo kā saspringtu. Īpaši aktuāla ir atmosfēras piesārņojuma problēma, ko rada [[autotransports]]. Pilsētas teritorijās, caur kurām iet galvenie autoceļi, [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]], [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīda]], [[Slāpekļa oksīdi|slāpekļa oksīda]] satura pieļaujamās normas tiek pārsniegtas no 1,5 līdz 7 reizēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=ЭКОЛОГИЧЕСКАЯ СИТУАЦИЯ В ГОРОДЕ КРАСНОДАРЕ|url=https://www.elibrary.ru/item.asp?id=26561500|journal=Кубанский государственный технологический университет, 350072, г. Краснодар, ул. Московская, 2}}</ref> 2015. gada beigās un 2016. gada sākumā Krasnodarā bija visvairāk reģistrēto automašīnu uz vienu iedzīvotāju starp Krievijas pilsētām. Ja [[Maskava|Maskavā]] šis rādītājs ir 417 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, tad Krasnodarā — 437 automašīnas. Tranzīta transportam ir liela nozīme vasarā, kad satiksmes plūsma palielinās līdz 2 miljoniem automašīnu. Arī pilsētas ūdenstilpēm ir augsta antropogēnā slodze. Ūdenī vairākas reizes ir pārsniegtas kaitīgo vielu, tostarp vara savienojumu, dzelzs, naftas ogļūdeņražu, nitrātu, pieļaujamās koncentrācijas. == Cilvēki == Krasnodarā dzimuši: * [[Emine Džaparova]] (''Еміне Джапарова'', dzimusi 1983. gadā), Krimas tatāru-ukraiņu žurnāliste un politiķe * [[Andrejs Škuro]] (''Шкуро'', 1887–1947), [[balto kustība]]s ģenerālis [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] * [[Semjons Kirljans]] (''Кирлиан'', 1898–1978), [[Kirljana fotogrāfija]]s izgudrotājs * [[Karens Šahnazarovs]] (''Шахназаров'', 1952), kinorežisors ("Mēs no džeza"/''Мы из джаза'', 1983) * [[Genādijs Padalka]] (''Падалка'', 1958), kosmonauts * [[Anna Ņetrebko]] (''Нетребко'', 1971), operdziedātāja * [[Sergejs Tivjakovs]] (''Тивяков'', 1973), šaha lielmeistars * [[Inna Žukova]] (''Жукова'', 1986), mākslas vingrotāja * [[Margarita Simonjana]] (Симоньян, 1980), propagandiste == Skatīt arī == * [[Katrīnas II piemineklis (Krasnodara)]] * [[Krasnodaras lidosta]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krasnodaras novada pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} p1288f9m9whiufb2qctzrqhs9sxzlkq Pazudušie 0 10895 4461185 4457221 2026-04-29T18:54:25Z KartoshkaFri78 101366 4461185 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Lost | image = [[Attēls:Lost main title.svg|250px]] | caption = | genre = [[drāmas filma|drāma]]<br />[[trilleris]]<br />[[zinātniskās fantastikas filmas|zinātniskā fantastika]]<br />[[piedzīvojumu filma]]<br />[[mistikas filma|mistika]] | creator = [[Deimons Lindelofs]]<br />[[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]<br />[[Džefrijs Lībers]] | writer = | director = | starring = [[Metjū Fokss]]<br />[[Evandželīna Lilī]]<br />[[Džošs Holovejs]]<br />[[Terijs O'Kvīns]]<br />[[Navīns Endrūss]]<br />[[Denjels De Kims]]<br />[[Jundžina Kima]] | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 6 | num_episodes = 121 | list_episodes = | executive_producer = | location = | company = ''[[Bad Robot Productions]]''<br />''[[ABC Studios]]'' (kā ''Touchstone Television'' 2004—2007) | distributor = ''[[Buena Vista Television]]'' | camera = | runtime = 40—48 minūtes | network = [[American Broadcasting Company|ABC]] | picture_format = [[480i]] ([[Standard-definition television|SDTV]])<br />[[720p]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) ABC HD<br />[[1080i]] (HDTV) ''Sky1 HD'', ''Premiere HD'', ''[[Seven HD]]'' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2004|9|22}} | last_aired = {{dat|2010|5|23}} | website = | status = filmēšāna pārtraukta | production_website = }} '''"Pazudušie"''' ({{val|en|Lost}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[televīzijas seriāls]], kurš ieguvis ''[[Emmy balva|Emmy]]'' un [[Zelta globusa balva]]s. Seriāls stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kura pasažieri lidoja no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]], bet lidmašīna cieta avāriju uz noslēpumainas salas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā. Katrai sērijai raksturīgs, ka tajā stāsts ir par izdzīvojušo dzīvi uz salas, kā arī parādīts, ko katrs seriāla tēls piedzīvojis pirms lidmašīnas katastrofas. Seriāla autori ir [[Deimons Lindelofs]], [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]] un [[Džefrijs Lībers]] un to galvenokārt filmēja [[Oahu|Oahu salā]], [[Havajas|Havajās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://abc.go.com/primetime/lost/index?pn=about | title = ''Lost'': About the Show | publisher = ABC.com | language = angliski | access-date = {{dat|2008|11|22||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090728215109/http://abc.go.com/primetime/lost/index?pn=about | archivedate = {{dat|2009|07|28||bez}} }}</ref> [[Pilotsērija|Pilotsēriju]] kanālā [[ABC (televīzija)|ABC]] rādīja 2004. gada 22. septembrī, un tā bija visdārgākā pilotsērija kanāla vēsturē ar [[Budžets|budžetu]] no 10 līdz 14 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Tomēr pilotsērija attaisnoja savu budžetu, jo to noskatījās gandrīz 19 miljoni skatītāju. Kopumā seriāls kļuva par vienu no dārgākajiem televīzijas seriāliem, pateicoties tā filmēšanai Havaju salās un lielajam filmēšanā iesaistīto aktieru skaitam. Pirmā sezona bija veiksmīga, skatītāji un kritiķi to labi uzņēma, kā rezultātā seriālu pagarināja par vēl divām sezonām. 2007. gada maijā paziņoja, ka seriālu pagarina par vēl trim sezonām, ar 16 sērijām katrā, lai gan turpmāk sēriju skaits tika mainīts. Seriāls beidzās 2010. gada 23. maijā, un kopumā tika pārraidīta 121 sērija. Pēc veiksmīgās pirmās sezonas "Pazudušie" tika apbalvoti ar 57. [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā izcilu drāmas seriālu, bet pats Eibramss saņēma ''Emmy'' balvu par savu darbu pilotsērijas režijā. 2006. gada janvārī seriāls ieguva [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākais drāmas seriāls. Seriāls kļuva ļoti populārs, balstoties uz seriāla sižetu izdotas grāmatas un [[komikss|komiksi]]. Internetā notika divas alternatīvas realitātes spēles (ARG): ''[[The Lost Experience]]'' 2006. gada vasarā un ''[[Find 815]]'' 2007. gada beigās. 2008. gada 26. februārī izlaista [[videospēle]] ''[[Lost: Via Domus]]''. Latvijā seriālu pārraidīja kanālā [[LTV7]]. == Radīšanas vēsture == Seriāla radīšana sākās 2004. gada janvārī, kad ABC prezidents [[Loids Brauns]] piedāvāja Dž.Dž. Eibramsam ideju izveidot seriālu par lidmašīnas avāriju uz attālas salas. Eibramss nebija pārliecināts par šāda seriāla panākumiem, taču viņam šī ideja patika, un viņš kopā ar [[Deimons Lindelofs|Deimonu Lindelofu]] sāka veidot unikālo seriāla stilu un tā varoņus. Neskatoties uz laika ierobežojumiem un stingro filmēšanas grafiku, tā veidotāji varēja mainīt scenāriju un aktierus.<ref>Abrams, J. J and Lloyd Braun, ''Lost Season 1 DVD'' (extras), Buena Vista Home Entertainment</ref> Neskatoties uz kritiku par pilotsērijas lielo budžetu, seriāls kļuva par vienu no televīzijas lielākajiem 2004. gada komerciālajiem panākumiem.<ref>[lostpedia.com/wiki/Pilot,_Part_1#Production_notes ''Pilot, Part 1 — Production notes'']</ref> == Sezonas == === 1. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (1. sezona)}} Pirmajā sezonā ir 25 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2004. gada 22. septembrī. Lidmašīnas avārija salā liek pilnīgiem svešiniekiem sadarboties un uzticēties viens otram, lai izdzīvotu. Tomēr šķietami parasta sala izrādās noslēpumu pilna: pa tropu džungļiem skrien [[Leduslācis|polārlāči]], dīvains melno Dūmu briesmonis, kas nogalina pilotu, noslēpumaina lūka zemē, džungļos iestrēdzis 19. gadsimta kuģis, naidīgi un noslēpumaini salas iedzīvotāji un daudz kas cits. Daži izdzīvojušie cenšas izkļūt no salas, daži mēģina izdomāt, kā atvērt lūku, citi mēģina izdomāt, kā salā izdzīvot. === 2. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (2. sezona)}} Otrajā sezonā ir 24 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2005. gada 21. septembrī. Izdzīvojušie turpina cīņu ar salas iedzīvotājiem — "Citiem", kā arī atver lūku, zem kuras paslēpts bunkurs, kurā dzīvo cilvēks no kontinenta. Bunkurs piederēja noslēpumainajam projektam ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'', kura mērķi joprojām ir noslēpums. Izdzīvojušie no lidmašīnas centrālās daļas satiekas ar izdzīvojušajiem no astes daļas. Tiek atklāts lidmašīnas avārijas cēlonis un izdzīvojušajiem draud nodevība. === 3. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (3. sezona)}} Trešajā sezonā ir 23 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2006. gada 4. oktobrī. Cīņa starp izdzīvojušajiem un "Citiem" saasinās līdz pilna mēroga karam starp grupām. Izdzīvojušie uzzina par "Citiem" vairāk, un, tuvojoties sezonas beigām, uz salas ierodas sieviete no kuģa, kas, pēc viņas teiktā, atradās netālu no salas. Pēdējā sērijā izdzīvojušajiem izdodas sazināties ar kuģa sakaru virsnieku. === 4. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (4. sezona)}} Ceturtajai sezonai sākotnēji bija jāsastāv no 16 sērijām, taču [[Amerikas Scenāristu ģilde]]s streika dēļ sēriju skaitu samazināja līdz 14, un sezonas pirmizrāde bija 2008 gada. 31. janvārī. Izdzīvojušie nonāk saskarē ar kuģa "Kahana" apkalpi, kas pārvadā algotņus, kuru uzdevums ir nogalināt visus nevajadzīgos cilvēkus salā. Izdzīvojušie atrod vairāk staciju, kas pieder ''Dharmas'' projektam, kā arī ar tām saistītus priekšmetus. Galu galā kuģis uzsprāgst algotņu līdera dēļ. No salas tiek izglābti seši lidmašīnas pasažieri. === 5. sezona === {{Pamatraksts|Pazudušie (5. sezona)}} Piektajā sezonā ir 17 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2009. gada 21. janvārī. Sala sāk pārvietoties atpakaļ laikā, un atlikušie uz salas izdzīvojušie atgriežas atpakaļ laikā 1977. gadā. Pieci no salas izbēgušie pasažieri ir spiesti atgriezties salā, lai atjaunotu salas "kodolu". === 6. sezona === Sestajā sezonā ir 18 sērijas, un tās pirmizrāde bija 2010. gada 2. februārī. Šajā sezonā ir divas stāstījuma līnijas: tas, kas notiek uz salas, un alternatīva realitāte, kurā visi mirušie varoņi satiekas pēc nāves. Sezonā tiek atklāta lielākā daļa noslēpumu: džungļos iestrēdzis kuģis, Dūmu briesmoņa vēsture un citi. == Lomās == {{pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} Seriāla varoņi piedzīvojuši milzīgas izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo koncepciju. Džekam Šepardam bija jāmirst pilotsērijā, un [[Maikls Kītons|Maiklam Kītonam]] bija jāatveido šo varoni, taču ABC vadītāji uzstāja, lai Džeks izdzīvotu. [[Dominiks Monahans]] bija paredzēts Džeimsa Forda lomas atveidošanai, taču kinoproducentiem viņš iepatikās un īpaši viņam pārrakstīja Čārlija Peisa lomu. [[Horhe Garsija]] noklausījās arī Forda lomai, tomēr viņam pārrakstīja Hugo Reijesa lomu. [[Džošs Holovejs]], pēc kinoproducentu vārdiem, aizmirsa savas replikas un salauza krēslu. Viņiem tas patika un viņi mainīja Džeimsa Forda raksturu, lai tas atbilstu Džoša personībai. [[Jundžina Kima]] noklausījās Keitas Ostinas lomu, bet kinoproducenti nolēma uzrakstīt viņai Sun Kvona lomu. Saida varonis arī nebija oriģinālajā scenārijā. Džona Loka un Maikla Dosona varoņi tika radīti īpaši viņus atveidojošajiem aktieriem. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotās Klēras varonis sākotnēji bija otrā plāna varonis, tāpat kā [[Maikls Emersons|Maikla Emersona]] atveidotais Bens Lainuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ugo.com/ugo/html/article/?id=16663|title=UGO.COM - Michael Emerson, LOST Interview|website=web.archive.org|access-date=2025-01-14|date=2011-06-15|archive-date=2011-06-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20110615030432/http://www.ugo.com/ugo/html/article/?id=16663}}</ref> == Reklāmas kampaņa == Pirms trešās sezonas pirmizrādes ''Oceanic Airlines'' reklāmas stendi parādījās vairākās pasaules pilsētās. Šos stendus "sabojāja" nezināmi vandaļi, kuri uz tiem uzrakstīja ''Find815.com'', kas bija saite uz vietni ar ARG spēli ''Find 815''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wired.com/2008/01/viral-vandals-h/|title=Viral 'Vandals' Hit Lost Billboards|work=Wired|access-date=2025-01-13|last=Wallace|first=Lewis|issn=1059-1028|language=en}}</ref> Kādu laiku internetā bija arī ''Oceanic Airlines'' tīmekļa vietne, kas pašlaik novirza lietotāju uz ABС kanāla vietni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oceanic-air.com/|title=OCEANIC AIRLINES : ALL FLIGHTS CANCELLED : OCEANIC AIRLINES|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2005-05-27|archive-date=2005-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20050527022956/http://www.oceanic-air.com/}}</ref> Pirms piektās sezonas parādījās tīmekļa vietne citai aviokompānijai — ''[[Ajira Airways]]'', kas šobrīd nedarbojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ajiraairways.com/|title=Ajira Airways: Destination Destiny|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2009-01-30|archive-date=2009-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20090130003710/http://ajiraairways.com/}}</ref> Pirms piektās sezonas parādījās ''Dharma'' projekta tīmekļa vietne ar nosaukumu ''DharmaWantsYou.com'', kurā lietotājiem piedāvāja veikt testu, lai kļūtu par ''Dharma'' projekta atdzimšanas dalībnieku. Vietnes pastāvēšanas 9 nedēļu laikā tajā reģistrējušies vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.losttvfans.com/page/Dharmawantsyou.com|title=DharmaWantsYou.com - LOST|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2011-01-01|archive-date=2011-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20110101223819/http://www.losttvfans.com/page/Dharmawantsyou.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.darmawantsyou.com/Dharma.html|title=Dharma Wants You|website=web.archive.org|access-date=2025-01-13|date=2008-08-06|archive-date=2008-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20080806122500/http://www.darmawantsyou.com/Dharma.html}}</ref> == "Pazudušie: Trūkstošie gabali" (2007. gads) == {{pamatraksts|Pazudušie: Trūkstošie gabali}} 2005. gadā izsludināja projektu ar nosaukumu "Pazudušie: Video dienasgrāmatas", taču līguma ierobežojumu dēļ projektu vairākkārt atcēla. 2007. gadā projektu izlaida, mainot nosaukumu uz "Pazudušie: Trūkstošie gabali". "Pazudušie: Trūkstošie gabali" sastāv no 13 minisērijām, kuru garums ir no 1 līdz 4 minūtēm. Minisērijas nav savstarpēji saistītas, stāstot par situāciju no viena vai divu varoņu dzīves. == Pēc seriāla beigām == === Izsole === Pēc seriāla beigām, no 2010. gada 21. līdz 22. augustam, slavenais izsoļu nams ''[[Profiles In History]]'' rīkoja izsoli, kurā pārdeva milzīgu [[Rekvizīts|rekvizītu]] skaitu. Pārdotas ''Oceanic Airlines'' lidmašīnas atlūzas, ''Dharmas'' [[Furgons|furgoni]], dators no stacijas "Gulbis", seriāla varoņu pases un viņu iekāpšanas kartes reisiem 815 un 316, Loka ratiņkrēsls, zivju cepumu komplekts polārlāčiem no stacijas "Hidra" un daudzas citas lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.paulfrasercollectibles.com/blogs/memorabilia/collectors-can-get-lost-in-the-tv-shows-memorabilia-at-auction?srsltid=AfmBOorX3LzTtY1r7UYbiDPoC5zAZ8hdSxpb8ImtODMC--lR_46mSbj7|title=Collectors can get 'Lost' in the TV show's memorabilia at auction|website=Paul Fraser Collectibles|access-date=2025-01-14|language=en}}</ref> === Loterija === Seriālā Hugo Reijess loterijā laimēja 158 miljonus ASV dolāru, izmantojot skaitļus "4 8 15 16 23 42". Pēc seriāla beigām ASV loterijā ''[[Mega Millions]]'' notika džekpota izloze 380 miljonu ASV dolāru apmērā. Loterijā it kā bija iespējams laimēt, izmantojot to pašu skaitļu kombināciju, ko izmantoja Reijess. Rezultātā, laimesta kombinācija bija "4 8 15 25 47 42". Džekpotu laimēja uzreiz divi cilvēki, tāpēc to sadalīja starp viņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/news/article-1344539/How-26-000-fans-Lost-actually-WON-copying-lottery-numbers-used-TV-series-cash-Mega-Millions-draw.html|title=How 26,000 fans of Lost actually WON by copying the lottery numbers used in TV series for Mega Millions draw|last=Daily|website=Mail Online|access-date=2025-01-14|date=2011-01-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pazudušie| ]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji (televīzijas seriāli — drāmas)]] 5uml3qo9gzynnzotglr7fad9i4t3q9p Dakara 0 15139 4461311 4364756 2026-04-30T03:49:21Z Meistars Joda 781 4461311 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dakara | official_name = ''Dakar'' | settlement_type = galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | perrow = 1/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Dakar-Indépendance.jpg | image2 = Monument renaissance.jpg | image3 = Dakar - Panorama urbain.jpg | image4 = Soumbedioune Boats (5405595088).jpg | image5 = Ngor Beach.jpg}} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Dakar, Senegal.svg | image_shield = Coat of arms of Dakar, Senegal.svg | pushpin_map = Senegāla | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 14 | latm = 41 | lats = 34 | latNS = N | longd = 17 | longm = 26 | longs = 48 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Senegāla}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 82.38 | population_total = 1030594 | population_as_of = {{dat|2005|12|31|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 2452656 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = }} '''Dakara''' ({{val|fr|Dakar}}, {{val|wo|Ndakaaru}}) ir [[Senegāla]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Izvietojusies valsts rietumos uz [[Zaļais rags|Zaļā raga]] pussalas pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]. Viena no lielākajām [[Rietumāfrika]]s ostām, ievērojams rūpniecības centrs.<ref>{{PZT|157}}</ref> == Vēsture == Pilsētu 16. gadsimtā dibinājuši portugāļi un tā vairākkārt mainījusi saimniekus, līdz 1677. gadā nonāca [[Francija]]s pārvaldē. Sākotnēji attīstījusies kā tirdzniecības centrs ar ievērojamu [[vergi|vergu]] tirdzniecības īpatsvaru. 1794. gadā Francijā formāli tika atcelta verdzība, bet Dakarā vergu tirdzniecība faktiski turpinājās līdz 1848. gadam. 19. gadsimta otrajā pusē sākās pilsētas strauja attīstība, tika izbūvēts dzelzceļš uz [[Senluī (pilsēta)|Senluī]] ziemeļos. 1902. gadā Dakara kļuva par [[Franču Rietumāfrika]]s galvaspilsētu. Otrā pasaules kara laikā Dakara bija [[Višī Francija]]s kontrolē. No 1959. līdz 1960. gadam Dakara bija [[Mali Federācija]]s galvaspilsēta, bet pēc tam — neatkarīgās [[Senegāla]]s galvaspilsēta. Dakara ir ievērojams Rietumāfrikas finanšu dentrs, šeit atrodas arī vairāku starptautisku organizāciju [[Ofiss|ofisi]]. == Iedzīvotāji == === Ievērojamas personības === Dakarā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Patriks Vieira]] (Patrick Vieira; 1976), Francijas futbola treneris un bijušais futbolists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20071028121949/http://www.dakarville.sn/ Dakaras oficiālā mājaslapa] {{fr ikona}} * [http://www.fotopaises.com/fotos/Senegal/SN.html Dakaras fotogrāfijas] == Skatīt arī == * [[Dakaras rallijs]] {{Āfrikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Senegālas pilsētas]] 4ny3glg1icjlwew6yi579d2x12rkr8l Bostonas "Bruins" 0 15178 4461134 4349543 2026-04-29T16:23:46Z Bendžamins 76862 /* Pašreizējais sastāvs */ 4461134 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDB827 | bg_color = #231F20 | team = Boston Bruins | logo = Boston Bruins.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1924 | dissolved = | operated = | arena = ''[[TD Garden]]'' | ietilpība = 17 565 | colors = Melna, zelta, balta<br />{{color box|black}} {{color box|#ffb612}} {{color box|white}} | owner = ''Delaware North Companies''<br />(vadītājs Džeremijs Džeikobss) | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Kems Nīlijs]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Dons Svīnijs]] | coach = {{flaga|GER}} [[Marko Šturms]] | coach2 = | captain = nav | media = | affiliates = [[Providensas "Bruins"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Reading Royals]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 6 }} '''Bostonas "Bruins"''' ({{val|en|Boston Bruins}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas dibināts 1924. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Bruins" sešas reizes izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], pēdējo reizi to paveicot 2011. gadā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[TD Garden]]'' hallē. == Vēsture == === Pirms Otrā pasaules kara === 1924. gadā [[Čārlzs Ādamss|Čārlzam Ādamsam]] izdevās pārliecināt [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vadību izplesties līdz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ādamsam izdevās pārliecināt NHL vadību, lai tā viņam piešķir franšīzi [[Bostona|Bostonā]]. Ādamss noalgoja agrāko hokejistu [[Arts Ross|Artu Rosu]] kā topošās komandas ģenerālmenedžeri. Nākamos trīsdesmit gadus Ross bija viens no redzamākajiem "Bruins" personāžiem, vairākkārt ieņemot arī komandas galvenā trenera amatu. Pirmo spēli "Bruins" aizvadīja 1924. gada 1. decembrī, kad tā ar 2—1 pārspēja [[Monreālas "Maroons"]]. Pirmajā sezonā gan komanda izcīnīja tikai sešas uzvaras, to noslēdzot pēdējā vietā. 1928. gadā atklāts tika ''[[Boston Garden]]'', kurā komanda aizvadīja savas mājas spēles līdz pat 1995. gadam. 1926.—27. gada sezonā komandas sniegums ievērojami uzlabojās. "Bruins" rindām pievienojās arī [[Edijs Šors]], kas kļuva par vienu no komandas pirmajām zvaigznēm. "Bruins" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, taču tajā piekāpās [[Otavas "Senators"]]. Divus gadus vēlāk komandai gan izdevās izcīnīt Stenlija kausu, finālsērijā pārspējot [[Ņujorkas "Rangers"]]. Nākamajā sezonā "Bruins" uzvarēja 38 no 44 regulārās sezonas spēlēs, taču finālā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]] hokejistiem. 1930. gados komandas rindās vadošie spēlētāji bija Edijs Šors, [[Tainijs Tomsons]], [[Dits Klepers]], [[Beibs Zīberts]] un [[Kūnijs Veilands]]. Šajā desmitgadē "Bruins" piecas reizes bija regulārās sezonas spēcīgākā komanda, taču vienīgi 1939. gadā komandai izdevās izcīnīt tās otro Stenlija kausa titulu. 1939. gadā Tomsons tika aizmainīts pret līgas debitantu [[Frenks Brimseks|Frenku Brimseku]], savukārt 1940. gadā komandu pameta arī Edijs Šors. Par spīti tam, 1940.—41. gada sezonā "Bruins" izcīnīja vēl vienu Stenlija kausa titulu. === Otrās pasaules kara un Oriģinālā sešinieka ēra === [[Otrais pasaules karš]] "Bruins" ietekmēja vairāk nekā citas NHL komandas — gan Brimseks, gan arī vēl vairāki komandas vadošie spēlētāji tika iesaukti armijā. Vadošie spēlētāji "Bruins" atgriezās 1945.—46. gada sezonā, kurā [[Dits Klepers]] kā spēlējošais treneris aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam. Pēc nākamās sezonas Klepers beidza spēlētāja karjeru, taču pildīja trenera pienākumus vēl nākamos divus gadus. 1950. gados mainījās komandas īpašnieki. "Bruins" spēlēja ar mainīgām sekmēm. Lai gan komanda sasniedza 1953., 1957. un 1958. gada Stenlija kausa finālu, visas trīs reizes tā piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. No 1960. līdz pat 1967. gadam "Bruins" ne reizi neiekļuva [[NHL]] izslēgšanas kārtā. Šajā periodā "Bruins" sistēma nebija tik attīstīta kā pārējām komandām, līdz ar tā meklēja spēlētājus, kurus nav aizsargājušas citas līgas vienības. Tā 1958. gadā tieši "Bruins" rindās vairākas spēles aizvadīja [[Villijs O'Rī]] — pirmais tumšādainais NHL spēlētājs. === Septiņdesmitie gadi === 1964. gadā [[Vestons Ādamss]], "Bruins" dibinātāja Čārlza Ādamsa dēls, atpirka komandu. Ādamss noslēdza līgumu ar aizsargu [[Bobijs Ors|Bobiju Oru]], kurš "Bruins" rindās sāka spēlēt 1966. gadā. Sezonas izskaņā kā līgas labākais debitants Ors ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Vēlāk no [[Čikāgas "Blackhawks"]] komanda ieguva arī jaunos uzbrucējus [[Fils Espozito|Filu Espozito]], [[Kens Hodžs|Kenu Hodžu]] un [[Freds Stenfilds|Fredu Stenfildu]]. Visi trīs kļuva par ārkārtīgi nozīmīgiem "Bruins" spēlētājiem. Kopā ar tādiem spēlētājiem kā [[Džons Makkenzijs|Džonam Makkenzijam]], [[Dereks Sendersons|Derekam Sendersonam]], [[Dalass Smits|Dalasam Smitam]] un [[Gerijs Čīverss|Gerijam Čīversam]] "Bruins" kļuva par vienu no spēcīgākajām līgas komandām. 1969.—70. gada sezonā pēc 29 gadu pārtraukuma "Bruins" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā pārspējot [[Sentluisas "Blues"]]. Ors guva finālsērijas izšķirošos vārtus. Viņš jau astoto sezonu pēc kārtas izcīnīja [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]], kā arī ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa]], [[Kona Smita balva|Kona Smita]] un [[Harta balva]]s. 1970.—71. gada sezonā "Bruins" laboja desmitiem rezultativitātes rekordu, taču izslēgšanas kārtas spēlēs piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]] ar debitantu [[Kens Draidens|Kenu Draidenu]] vārtos. Gan 1970.—71., gan 1971.—72. gada sezonās Espozito un Ors bija divi rezultatīvākie līgas spēlētāji, un 1972. gadā "Bruins" izdevās vēlreiz izcīnīt Stenlija kausu. 1972.—73. gada sezona komandai ne bija pārlieku veiksmīga, taču gadu vēlāk komanda atguvās. Espozito, Ors un Hodžs sezonu noslēdza ar vairāk nekā 100 rezultativitātes punktiem, savukārt "Bruins" vien finālsērijā negaidīti piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]]. 1974.—75. gada sezonā par "Bruins" treneri kļuva [[Dons Čerijs]]. Komandas rindas papildināja spēka uzbrucēji un [[policists (hokejs)|policisti]], un "Bruins" arvien spēlēja pārliecinoši. 1974.—75. gada sezona bija pēdējā, kuru Ors un Espozito noslēdza kā divi rezultatīvākie līgas spēlētāji. Daudzo ceļa traumu dēļ tā bija arī Bobija Ora pēdējā pilnā sezona NHL. 1975.—76. gada sezonā [[Fils Espozito]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. Jau otro sezonu pēc kārtas komanda sasniedza izslēgšanas cīņas, pirmajā kārtā piekāpjoties Filadelfijas "Flyers". 1977. gadā "Bruins" atgriezās Čīverss, kurš vairākas sezonas bija aizvadījis [[Pasaules hokeja asociācija|Pasaules hokeja asociācijā]]. Komanda sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, tajā piekāpjoties Monreālas "Canadiens". Arī 1978. gadā "Bruins" finālā piekāpās "Canadiens", savukārt 1979. gadā "Bruins" ar "Canadiens" tikās pusfinālā, arī šoreiz atzīstot pretinieku pārākumu. Izšķirošajā spēlē vēl pāris minūtes pirms pamatlaika beigām "Bruins" atradās vadībā, taču saņēma noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. "Canadiens" izdevās rezultātu izlīdzināt un pagarinājumā izcīnīt uzvaru. Pēc šīs sezonas Čerijs atstāja komandas galvenā trenera amatu. === Astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi === [[Attēls:Bourque 7.jpg|thumb|250px|[[Rejs Burks]] palīdzēja "Bruins" sasniegt divas [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas]] [[1979. gada NHL drafts|1979. gada NHL draftā]] "Bruins" ar kopējo astoto numuru izvēlējās aizsargu [[Rejs Burks|Reju Burku]]. Astoņdesmitajos gados tieši Burks, [[Breds Pārks]] un [[Riks Midltons]] bija komandas vadošie spēlētāji, pateicoties kuriem "Bruins" neizlaida nevienu izslēgšanas kārtu. Burks, [[Kems Nīlijs]] un [[Kīts Krauders]] ļāva 1988. gadā "Bruins" sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, kurā gan komanda ar 0—4 piekāpās [[Edmontonas "Oilers"]]. Pēc diviem gadiem "Bruins" vēlreiz sasniedza finālsēriju un vēlreiz atzina "Oilers" pārākumu. Pēc 1992.—93. gada sezonas "Bruins" līdz pat 2011. gadam neizdevās sasniegt Stenlija kausa izcīņas otro kārtu. Pēc 1994.—95. gada sezonas "Bruins" pārcēlās no ''[[Boston Garden]]'' uz ''[[TD Garden|FleetCenter]]''. 1996.—97. gada sezona bija pirmā pēdējo trīsdesmit gadu laikā, kurā "Bruins" neizdevās iekļūt izslēgšanas kārtā. === Divdesmit pirmais gadsimts === Pēc neveiksmīga 2000.—01. gada sezonas ievada "Bruins" šķīrās no tās trenera [[Pets Bērnss|Peta Bērnsa]], viņa vietā stājoties [[Maiks Kīnans|Maikam Kīnanam]]. Komanda gan vēlreiz neiekļuva izslēgšanas kārtā, un Kīnans amatu zaudēja. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja divīzijas čempiones titulu, taču izslēgšanas kārtā zaudēja jau konferences ceturtdaļfinālā. Komandas kodolu šajā periodā veidoja [[Džo Torntons]], [[Sergejs Samsonovs]], [[Braiens Rolstons]], [[Bills Gerins]] un [[Maiks Knuble]]. 2007. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Klods Žiljens]]. 2010.—11. gada sezonā "Bruins" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, kurā ar 4—3 pārspēja [[Vankūveras "Canucks"]]. Divus gadus vēlāk "Bruins" vēlreiz izdevās sasniegt Stenlija kausa finālu, taču šoreiz komanda sērijā ar 2—4 piekāpās [[Čikāgas "Blackhawks"]]. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja pirmo vietu līgas regulārajā sezonā, taču jau ''play-off'' otrajā kārtā piekāpās [[Detroitas "Red Wings"]]. 2015. un 2016. gadā komandai Stenlija kausa izcīņā iekļūt neizdevās. Žiljēns par komandas treneri strādāja līdz 2017. gadam, tādējādi kļūstot par visu laiku ilgāko laiku strādājušo "Bruins" treneri. 2018.—19. gada sezonā "Bruins" sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, taču tajā septiņās spēlēs piekāpās [[Sentluisas "Blues"]]. No 2006. līdz 2020. gadam komandas kapteinis bija slovāku aizsargs [[Zdeno Hāra]]. 2022.—2023. gada sezonā "Bruins" uzstādīja visu laiku NHL rekordu kā komanda, kas visātrāk ieguvusi guvusi 50 uzvaras, sasniedzot to izdarot 64 spēlēs, salīdzinot ar iepriekšējo rekordu — 66 spēles, ko iepriekš sasniedza 1995.—1996. gadā Detroitas "Red Wings" un 2018.—2019. gadā [[Tampabejas "Lightning"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsportsboston.com/nhl/boston-bruins/bruins-make-nhl-history-with-comeback-win-over-red-wings/289234/|title=Bruins make NHL history with comeback win over Red Wings|date=2023. gada 11. marts}}</ref> Tajā pašā spēlē "Bruins" kļuva par trešo komandu vēsturē, kas visātrāk izcīnījusi vietu izslēgšanas spēlēs 82 sezonu laikā, atpaliekot tikai no 1995.—1996. gada Detroitas "Red Wings" (59 spēles) un 1998.—1999. gada [[Dalasas "Stars"]] (63 spēles).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/boston/news/boston-bruins-clinch-nhl-playoff-berth-fastest-team-bergeron-pastrnak-ullmark-montgomery/|title=Bruins become first team in NHL to clinch playoff berth this season - CBS Boston|first=WBZ-News|last=Staff|date=2023. gada 11. marts|website=www.cbsnews.com}}</ref> Bostonas "Bruins" komanda, 9. aprīļa spēlē izbraukumā uzveica (5:3) Filadelfijas "Flyers", tādējādi pārspējot Detroitas "Red Wings" un Tampabejas "Lightning" attiecīgi 1995./1996. gada un 2018./2019. gada regulārajās sezonās sasniegtās 62 uzvaras, izcīnot 63 uzvaru.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/10042023-a?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Pastrņākam 3+1, "Bruins" izcīna 63. uzvaru un uzstāda jaunu NHL rekordu|date=2023. gada 10. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 6 ** 1928—29, 1938—39, 1940—41, 1969—70, 1971—72, 2010—11 * '''Konferences čempioni''': 5 ** 1987—88, 1989—90, 2010—11, 2012—13, 2018—19 * '''Divīzijas čempioni''': 27 ** 1927—28, 1928—29, 1929—30, 1930—31, 1932—33, 1934—35, 1937—38, 1970—71, 1971—72, 1973—74, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1978—79, 1982—83, 1983—84, 1989—90, 1990—91, 1992—93, 2001—02, 2003—04, 2008—09, 2010—11, 2011—12, 2013—14, 2019—20, 2022—23 == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]] * 70 {{flaga|Somija}} [[Jonass Korpisalo]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}6 {{flaga|ASV}} [[Meisons Lohrei]] * 20 {{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]] * 26 {{flaga|ASV}} [[Endrū Pīks]] * 27 {{flaga|Zviedrija}} [[Hampuss Lindholms]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 43 {{flaga|ASV}} [[Džordans Hariss]] * 45 {{Flaga|Kanāda}} [[Džonatans Espirots]] * 73 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Makevojs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 91 {{flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]] * 18 {{Flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]] * 21 {{flaga|ASV}} [[Alekss Stīvess]] * 28 {{flaga|SWE}} [[Elīass Lindholms]] * 39 {{Flaga|Kanāda}} [[Morgans Gīkijs]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Džeimss Hegenss]] * 47 {{Flaga|ASV}} [[Marks Kasteliks]] * 52 {{Flaga|ASV}} [[Šons Kurelijs]] * 71 {{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 75 {{flaga|Vācija}} [[Lūkass Reihels]] * 81 {{flaga|ASV}} [[Maikijs Eisimonts]] * 84 {{flaga|Kanāda}} [[Taners Džīnots]] * 88 {{Flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 92 {{flaga|Krievija}} [[Marats Husnutdinovs]] * 93 {{flaga|Kanāda}} [[Freizers Mintens]] === Latvijas hokejisti "Bruins" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Grigorijs Panteļejevs]]||50||8||6||14||1992—1995 |- |align=left| [[Pēteris Skudra]]||26||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||2000—2001 |- |align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||25||2||2||4||1992—1994 |- |align=left| [[Mārtiņš Karsums]]||6||0||1||1||2008—2009 |- |align=left| [[Kaspars Daugaviņš]]||6||0||1||1||2012—2013 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- 2022.g.vasara --> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Rejs Burks]] || A || 1518 || 395 || 1111 || '''1506''' || 0,99 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džonijs Bjusiks]] || KM || 1436 || 545 || 794 || '''1339''' || 0,93 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Espozito]] || C || 625 || 459 || 553 || '''1012''' || 1,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Patriss Beržerons]]''' || C || 1216 || 400 || 582 || '''982''' || 0,81 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Midltons]] || LM || 881 || 402 || 496 || '''898''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bobijs Ors]] || A || 631 || 264 || 624 || '''888''' || 1,41 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Breds Maršāns]]''' || KM || 874 || 351 || 444 || '''795''' || 0,91 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Kešmens]] || KM || 1027 || 277 || 516 || '''793''' || 0,77 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Davids Krejči]]''' || C || 962 || 215 || 515 || '''730''' || 0,76 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kens Hodžs]] || LM || 652 || 289 || 385 || '''674''' || 1,03 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Fils Espozito]], 76 (1970—71) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Bobijs Ors]], 102 (1970—71) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Fils Espozito]], 152 (1970—71) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džejs Millers]], 304 (1987—88) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Bobijs Ors]], 139 (1970—71) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Džo Žuno]], 102 (1992—93) === Komandas treneri === 2025. gada 5. jūnijā "Bruins" komanda paziņoja par vācu trenera [[Marko Šturms|Marko Šturma]] pieņemšanu darbā kā 30. galveno treneri komandas vēsturē.<ref>{{Cite web |date=2025-06-05 |title=Marco Sturm Named 30th Head Coach in Boston Bruins History {{!}} Boston Bruins |url=https://www.nhl.com/bruins/news/marco-sturm-named-30th-head-coach-in-boston-bruins-history |access-date=2025-06-05 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> Šturms spēlēja Bruins komandā no 2005. līdz 2010. gadam un būs pirmais Eiropas izcelsmes galvenais treneris komandas vēsturē. {{div col}} * [[Arts Ross]] (1924—1928) * [[Cy Denneny|Sajs Dennenijs]] (1928—1929) * [[Arts Ross]] (1929—1934) * [[Frenks Patriks]] (1934—1936) * [[Arts Ross]] (1936—1939) * [[Kūnijs Veilands]] (1939—1941) * [[Arts Ross]] (1941—1945) * [[Dits Klepers]] (1945—1949) * [[Georges Boucher|Žoržs Bušē]] (1949—1950) * [[Lynn Patrick|Lins Patriks]] (1950—1954) * [[Milts Šmits]] (1954—1961) * [[Fils Vatsons]] (1961—1962) * [[Milts Šmits]] (1962—1966) * [[Harijs Sindens]] (1966—1970) * [[Toms Džonsons]] (1970—1973) * [[Bep Guidolin|Beps Gidolēns]] (1973—1974) * [[Dons Čerijs]] (1974—1979) * [[Freds Kreitons]] (1979—1980) * [[Harijs Sindens]] (1980) * [[Gerijs Čīverss]] (1980—1985) * [[Harijs Sindens]] (1985) * [[Bačs Gorings]] (1985—1986) * [[Terijs O'Rīlijs]] (1986—1989) * [[Maiks Milberijs]] (1989—1991) * [[Riks Bouness]] (1991—1992) * [[Braiens Saters]] (1992—1995) * [[Stīvs Kaspers]] (1995—1997) * [[Pets Bērnss]] (1997—2000) * [[Maiks Kīnans]] (2000—2001) * [[Robijs Ftoreks]] (2001—2003) * [[Maiks O'Konels]] (2003) * [[Maiks Salivans]] (2003—2006) * [[Deivs Lūiss]] (2006—2007) * [[Klods Žiljēns]] (2007—2017) * [[Brūss Kesidijs]] (2007—2022) * [[Džims Montgomerijs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/bruins/news/jim-montgomery-named-29th-head-coach-of-the-boston-bruins-334794392|title=Jim Montgomery Named 29th Head Coach Of The Boston Bruins &#124; Boston Bruins|date=2022. gada 1. jūl.|website=www.nhl.com}}</ref> (2022—2024) * [[Džo Sako]] (2024—2025) * [[Marko Šturms]] (2025—pašlaik) {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col|colwidth=30em}} * [[Spreigs Kleghorns]],<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sprague Cleghorn selected as coach of Boston Bruins|url=https://news.google.com/newspapers?id=bH0uAAAAIBAJ&pg=6708,478148&dq=cleghorn+boston&hl=en|work=The Gazette|location=Montreal|via=Google News Archive Search|date=November 3, 1927|access-date=November 2, 2017|archive-date=August 14, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220814043944/https://news.google.com/newspapers?id=bH0uAAAAIBAJ&pg=6708,478148&dq=cleghorn+boston&hl=en}}</ref> 1925—1928 * [[Laionels Hičmans]], 1928—1931 * [[Džordžs Ouenss]], 1931—1932 * [[Dits Klepers]], 1932—1938, 1939—1946 * [[Konijs Veilands]], 1938—1939 * [[Džons Kroufords]], 1946—1950 * [[Milts Šmits]], 1950—1954 * [[Eds Senfords]], 1954—1955 * [[Fērnijs Flemens]], 1955—1961 * [[Dons Makinijs]], 1961—1963 * [[Leo Boivins]], 1963—1966 * [[Džonijs Buciks]], 1966—1967; 1973—1977 * [[Veins Kešmens]], 1977—1983 * [[Terijs O'Railijs]], 1983—1985 * [[Rejs Burks]] un [[Riks Midltons]], 1985—1988 (divi kapteiņi) * Rejs Burks , 1988—2000 * [[Džeisons Elisons]], 2000—2001 * [[Džo Torntons]], 2002—2005 * [[Zdeno Hāra]], 2006—2020 * [[Patriss Beržerons]], 2021—2023 * [[Breds Maršāns]], 2023—2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/08032025-panthers_turpina_brunoties_un_piesaista_b|title="Panthers" turpina bruņoties un piesaista "Bruins" kapteini Maršānu|date=2025. gada 7. marts|website=sportaziņas.com}}</ref> {{div col end}} == Komandas iepriekšējie logo == <center><gallery> Attēls:BostonBruinsLogo27-32.gif|Kluba logo no 1927. līdz 1932. gadam Attēls:Bostonbruinslogo40s.gif|Kluba logo no 1933. līdz 1948. gadam Attēls:BOS 50-95.gif|Kluba logo no 1950. līdz 1995. gadam </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/BOS/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141013185722/http://www.hockey-reference.com/teams/BOS/ |date={{dat|2014|10|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bostonas "Bruins"| ]] 0phxts56vp5s3cc8tesvrkvfys47gqk Bufalo "Sabres" 0 15401 4461142 4454904 2026-04-29T16:55:41Z Bendžamins 76862 /* Spēlētāji */ 4461142 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDBB30 | bg_color = #002D62 | team = Buffalo Sabres | logo = 2011 season logo of the Buffalo Sabres.png | logosize = | city = {{flaga|ASV}} [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1970 | dissolved = | operated = | arena = ''[[KeyBank Center]]'' | ietilpība = 19,070 | colors = Tumši zila, zelta, sudraba, balta<br />{{color box|#002147}} {{color box|#ffb612}} {{color box|#85888b}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Terijs Pegula]] | prezidents = {{flaga|ASV}} [[Teds Bleks]] | GM = {{flaga|FIN}} [[Jarmo Kekalainens]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Lindijs Rafs]] | coach2 = | captain = {{flaga|SWE}} [[Rasmuss Dālīns]] | media = | affiliates = [[Ročesteras "Americans"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Elmīras "Jackals"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Bufalo "Sabres"''' ({{val|en|Buffalo Sabres}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bufalo]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1970. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Sabres" ne reizi nav izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 7 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[KeyBank Center]]''. "Sabres" komandai pieder NHL rekords: lielākais sezonu skaits bez dalības izslēgšanas spēlēs – 14 sezonas, tas notika laika periodā no [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.–2011.]] līdz 2025.–2026. gada sezonai.<ref name="14thseason">{{cite news|url=https://www.usatoday.com/story/sports/nhl/sabres/2025/04/08/buffalo-sabres-playoff-drought-14-seasons/82650978007/|title=Sabres' playoff drought hits 14 seasons: Why they fell short again|last=Brehm|first=Mike|newspaper=USA Today|date=April 8, 2025|accessdate=April 8, 2025}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1974.—75., 1979.—80., 1998.—99. * '''Divīzijas čempioni''': 7 ** 1974.—75., 1979.—80., 1980.—81., 1996.—97., 2006.—07., 2009.—10., 2025.—26 == Vēsture == "Sabres" tika izveidota [[1970]]. gadā, un 1970.—71. gada sezonā kopā ar [[Vankūveras "Canucks"]] uzsāka spēlēt [[NHL]]. Vasarā "Sabres" ieguva pirmās izvēles tiesības [[NHL drafts|NHL draftā]], un komanda izvēlējās [[Žilbērs Pero|Žilbēru Pero]]. Savā debijas sezonā viņš "Sabres" rindās guva 38 vārtus un kā līgas labākais debitants ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Nākamajā sezonā Pero pievienojās [[Riks Martins]] un [[Renē Robērs]], izveidojoties vienai no vadošajām [[NHL]] uzbrucēju maiņām 1970. gados. 1972.—73. gada sezonā "Sabres" pirmo reizi sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņu, taču tajā jau pirmajā kārtā komanda piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. [[1974]]. gada februārī auto avārijā bojā gāja [[Tims Hortons]], viens no vadošajiem "Sabres" aizsargiem. Nākamajā sezonā komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju. Tajā gan "Sabres" ar 2—4 piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]] hokejistiem. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Uko-Peka Lukonens]] * 34 {{flaga|USA}} [[Alekss Laions]] * 92 {{flaga|CAN}} [[Koltens Eliss]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|CAN}} [[Bouens Bairems]] * {{0}}5 {{flaga|CAN}} [[Lūks Šenns]] * {{0}}8 {{flaga|USA}} [[Maikls Keselrings]] * 21 {{flaga|CAN}} [[Konors Timinss]] * 23 {{flaga|ASV}} [[Matiass Samuelsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 25 {{flaga|Kanāda}} [[Ouens Pauers]] * 26 {{Flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 64 {{flaga|CAN}} [[Logans Stenlijs]] * 73 {{flaga|USA}} [[Zeks Metsa]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}6 {{flaga|CAN}} [[Zeks Bensons]] * {{0}}9 {{flaga|USA}} [[Džošs Noriss]] * 10 {{flaga|CAN}} [[Sems Keriks]] * 12 {{flaga|USA}} [[Džordans Grīnvejs]] * 15 {{flaga|CAN}} [[Džastins Denforts]] * 17 {{flaga|USA}} [[Džeisons Zakers]] * 19 {{flaga|CAN}} [[Peitons Krebss]] * 20 {{flaga|CZE}} [[Jirži Kuličs]] * 22 {{flaga|CAN}} [[Džeks Kvinns]] * 29 {{flaga|CAN}} [[Beks Malenstins]] * 44 {{flaga|USA}} [[Džošs Danns]] * 48 {{flaga|CAN}} [[Taisons Kozaks]] * 70 {{flaga|CAN}} [[Taners Pīrsons]] * 71 {{flaga|CAN}} [[Raiens Maklods]] * 72 {{flaga|USA}} [[Teidžs Tompsons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 86 {{flaga|SWE}} [[Noa Ostlunds]] * 89 {{flaga|USA}} [[Alekss Taks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 91 {{flaga|USA}} [[Džošs Doens]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 1191 || 512 || 814 || '''1326''' || 1,11 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 837 || 368 || 436 || '''804''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 681 || 382 || 313 || '''695''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 1070 || 252 || 420 || '''672''' || 0,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 608 || 178 || 380 || '''558''' || 0,92 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || LM || 524 || 222 || 330 || '''552''' || 1,05 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 766 || 216 || 310 || '''526''' || 0,69 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džeisons Pominvils]] || LM || 733 || 217 || 304 || '''521''' || 0,71 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 664 || 247 || 264 || '''511''' || 0,79 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 503 || 267 || 233 || '''500''' || 0,99 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 512 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 382 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 368 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Denijs Geirs]] || LM || 267 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Tomass Vaneks]] || LM || 254 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 247 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Miroslavs Šatans]] || KM || 224 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 222 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 216 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Žilbērs Pero]] || C || 814 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Andrejčuks]] || KM || 436 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kreigs Remzijs]] || KM || 420 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Hauslijs]] || A || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Renē Roberts]] || C || 330 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Martins]] || KM || 313 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dons Lass]] || C || 310 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Haverčuks]] || C || 275 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dereks Ruā]] || C || 266 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Foliņo]] || LM || 264 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Aleksandrs Mogiļnijs]], 76 (1992.—93.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 95 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pets Lafontēns]], 148 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Robs Rejs]], 354 (1991.—92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Fils Hauslijs]], 81 (1989.—90.) === Latvijas hokejisti "Sabres" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Zemgus Girgensons]]||688||89||99||188||2013—2024 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Buffalo Sabres|Bufalo "Sabres"}} * [http://www.sabres.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Bufalo "Sabres"| ]] p98wb2e8h50fywqjf3gl05knxm0r0km Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 4461208 4460927 2026-04-29T19:24:11Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4461208 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva|Markus Rivas]] vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs [[pusdārgakmens]], kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lxqh3ia9qplpdruy0nlfg1w1ya7p5cc 4461210 4461208 2026-04-29T19:25:30Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4461210 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva|Markus Rivas]] vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? cu40wjskrky0o8efrz8tapozlzhc9x8 4461281 4461210 2026-04-30T02:10:21Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4461281 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva|Markus Rivas]] vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 45axaii6ctdqh6roce532gf4aysctzk 4461298 4461281 2026-04-30T03:40:17Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4461298 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva|Markus Rivas]] vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[delta|deltu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? cwzyk0rd1p3fxgs6pjkdcal1hviereu 4461300 4461298 2026-04-30T03:41:08Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4461300 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? <!--dyk diena --> [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva|Markus Rivas]] vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 74ayiqjha7o3h4pxmhy8zwscfb0wzyv Marseļas "Olympique" 0 21148 4461126 4453469 2026-04-29T15:58:05Z Bendžamins 76862 4461126 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #009CDC | nos = ''Olympique de Marseille'' | logo = Olympique de Marseille 2026 logo.svg | pilns = ''Olympique de Marseille'' | iesauka = ''Les Phocéens, L'OM, Les Olympiens'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Marseļa}} | dib = 1899 | dib_mēn = 8 | dib_dat = 31 | stad = ''[[Stade Vélodrome]]'' | ietilp = 67 394 | prez = {{flaga|Spānija}} Pablo Longorija | tren = {{flaga|Senegāla}} [[Habibs Bejs]] | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 2. vieta | pattern_la1 = _marseille2526h | pattern_b1 = _marseille2526h | pattern_ra1 = _marseille2526h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _toponwhitel | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 09b8ef | pattern_la2 = _marseille2526a | pattern_b2 = _marseille2526a | pattern_ra2 = _marseille2526a | pattern_sh2 = _marseille2526a | pattern_so2 = | leftarm2 = 2C2C3E | body2 = 2C2C3E | rightarm2 = 2C2C3E | shorts2 = 2C2C3E | socks2 = 2C2C3E | pattern_la3 = _marseille2526t | pattern_b3 = _marseille2526t | pattern_ra3 = _marseille2526t | pattern_sh3 = _marseille2526t | pattern_so3 = | leftarm3 = 003295 | body3 = 003295 | rightarm3 = 003295 | shorts3 = 003295 | socks3 = 003295 }} '''Marseļas "Olympique"''' ({{val|fr|Olympique de Marseille}}), saukts arī vienkārši par '''''Marseille''''' vai '''''L'OM''''', ir [[Marseļa|Marseļā]] bāzēts [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs. Dibināts [[1899]]. gadā, spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Stade Vélodrome]]'' stadionā, kur ir 67 394 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://stadiumdb.com/stadiums/fra/stade_velodrome|title=Stade Vélodrome|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=stadiumdb.com}}</ref> ''Marseille'' kluba futbolisti ir deviņas reizes kļuvuši par Francijas čempioniem, kā arī desmit reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]]. 1992.–1993. gada sezonā komanda arī uzvarēja Francijas čempionātā, taču pēc pretinieku uzpirkšanas skandāla tituls tika atņemts. 1992.–1993. gada sezonā klubs uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], finālā ar 1–0 pieveicot ''[[AC Milan]]'', bija pirmais Francijas klubs, kam ir izdevies šāds panākums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1992/index.html|title=UEFA Champions League 1992/93 - History|accessdate={{dat|2015|10|7}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts 2025. gada 21. septembrī''<ref name="FirstTeam">{{cite web|url=https://www.om.fr/en/team/men/players |title=First Team - Season 2024–2025|publisher=Olympique de Marseille |access-date=12 August 2024}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Heronimo Rulli]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Sīdžejs Īgans-Railijs]]}} {{Fs player|no=5|nat=ARG|pos=DF|name=[[Leonardo Balerdi]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=6|nat=SUI|pos=DF|name=[[Uliss Garsija]]}} {{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Nīls Mopē]]}} {{Fs player|no=8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Endžels Gomess]]}} {{Fs player|no=9|nat=FRA|pos=FW|name=[[Amīns Guirī]]}} {{Fs player|no=10|nat=ALG|pos=FW|name=[[Meisons Grīnvuds]]}} {{Fs player|no=12|nat=NED|pos=GK|name=[[Džefrijs de Lanžs]]}} {{Fs player|no=14|nat=BRA|pos=FW|name=[[Igors Pašans]]}} {{Fs player|no=17|nat=DEN|pos=MF|name=[[Mets O'Railijs]]|other=īrē no [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]}} {{Fs player|no=18|nat=BEL|pos=MF|name=[[Arturs Vermērens]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}} {{Fs player|no=19|nat=CAF|pos=MF|name=[[Žofrē Kondogbiā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=CIV|pos=MF|name=[[Hameds Traorē]]|other=īrē no [[AFC Bournemouth|Bournemouth]]}} {{Fs player|no=21|nat=MAR|pos=DF|name=[[Najefs Agerds]]}} {{Fs player|no=22|nat=USA|pos=FW|name=[[Timotijs Veā]]|other=īrē no [[Juventus FC|Juventus]]}} {{Fs player|no=23|nat=DEN|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]}} {{Fs player|no=24|nat=CMR|pos=MF|name=[[Fransuā Mugē]]}} {{Fs player|no=26|nat=MAR|pos=MF|name=[[Bilals Nadirs]]}} {{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=DF|name=[[Benžamēns Pavārs]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}} {{Fs player|no=29|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pols Lirola]]}} {{Fs player|no=32|nat=ARG|pos=DF|name=[[Fakundo Medina]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}} {{Fs player|no=33|nat=ITA|pos=DF|name=[[Emersons Palmjēri]]}} {{Fs player|no=36|nat=ESP|pos=GK|name=[[Rubens Blanko]]}} {{Fs player|no=62|nat=PAN|pos=DF|name=[[Maikls Amirs Muriljo]]}} {{Fs player|no=97|nat=GAB|pos=FW|name=[[Pjērs Emeriks Obamejangs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (9): 1936–37, 1947–48, 1970–71, 1971–72, 1988–89, 1989–90, 1990–91, 1991–92, 2009–10 ** Vicečempioni (13): 1937–38, 1938–38, 1969–70, 1974–75, 1986–87, 1993–94, 1998–99, 2006–07, 2008–09, 2010–11, 2012–13, [[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021–22]] * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1923–24, 1925–26, 1926–27, 1934–35, 1937–38, 1942–43, 1968–69, 1971–72, 1975–76, 1988-89 ** Finālisti (9): 1933–34, 1939–40, 1953–54, 1985-86, 1986-87, 1990–91, 2005–06, 2006–07, 2015–16 * '''Francijas līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2010–11, 2011-12 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1971, 2010, 2011 ** Finālisti (2): 1969, 1972 * '''Šarla Drago kauss''' ** Kausa ieguvēji (1) : 1957 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (1): 1994-95 ** Vicečempioni (3): 1965–66, 1983–84, 1995-96 * '''Francijas Amatieru čempionāts''' (1927-1929) ** Čempioni (1): 1928–29 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1992–93 ** Finālisti (1): 1990-91 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Finālisti (2): 1998–99, 2003–04 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2005, 2006 ** Grupas uzvarētāji: 1970 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.om.net/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{es ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:Marseļas "Olympique"]] tsse5gt8cuiwabs9vf6l160x9r30ogy U2 0 22692 4461392 4444403 2026-04-30T09:40:32Z Papuass 88 4461392 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = U2 |Attēls = 2005-11-21_U2_%40_MSG_by_ZG.JPG |Att_izm = 230px |Apraksts = U2 [[2005. gads|2005]]. gada novembrī Ņujorkā<br />no kreisās: The Edge, Mullens, Bono, Kleitons |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Īrija}} [[Dublina]], [[Īrija]] |Žanrs = [[rokmūzika|roks]], [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] |Gadi = [[1976]] - pašlaik |Izdevējkompānija = [[Interscope Records|Interscope]] ([[1997]] - pašlaik)<br />[[Island Records|Island]] ([[1979]] - [[1997]]) |Mlapa = [http://www.u2.com u2.com] |Dalībnieki = [[Bono]]<br />[[The Edge]]<br />[[Ādams Kleitons]]<br />[[Lerijs Mullens]] |Bij_dalībnieki = }} '''U2''' ir [[rokmūzika|rokgrupa]] no [[Dublina]]s, [[Īrija|Īrijā]]. Grupas dalībnieki jau kopš tās pirmsākumiem ir [[Bono]] (vadošais vokāls, [[ritma ģitāra]]), ''[[The Edge]]'' ([[ģitāra|vadošā ģitāra]], [[taustiņinstrumenti]] un fona vokāls), [[Ādams Kleitons]] ([[basģitāra]]) un [[Lerijs Mullens]] ([[bungas]], [[sitamie instrumenti]]). U2 ir bijuši vieni no populārākajiem mūzikas izpildītājiem pasaulē kopš [[1980. gadi|1980. gadu]] vidus; viņu albumi ir pārdoti vairāk nekā 170 miljonos kopiju pasaulē,<ref>Velijs, Pols. "[http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece Bono: The Missionary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081010121100/http://news.independent.co.uk/people/profiles/article364606.ece |date={{dat|2008|10|10||bez}} }}". The Independent, 2006. gada maijs.</ref> grupa ir ieguvusi 22 [[Grammy balva]]s, kas ir vairāk nekā jebkurai citai rokgrupai.<ref name="GRAMMY">[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=0&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070921163757/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=U2&year=0&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2007|09|21||bez}} }} grammy.com.</ref> Grupa U2 tika izveidota [[1976]]. gadā, kad tās dalībnieki bija pusaudži ar ierobežotām muzikālajām spējām. Taču 1980. gadu vidū grupa jau kļuva starptautiski populāra, pateicoties tās [[arēnas roks|himniskajam]] skanējumam, Bono izjustajam vokālam un The Edge neparastajai ģitārspēles manierei. Viņu panākumi kā koncertgrupai bija lielāki nekā pārdoto albumu kopiju ziņā, līdz [[1987]]. gadā izdotais albums "[[The Joshua Tree]]" palīdzēja grupai nokļūt līdz slavas virsotnei.<ref>{{cite video | people =Pols Makginess | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =Televīzijas dokumentālā filma | publisher =Rajon Vision |date=1998 }}</ref> Viņu [[1991]]. gada albums "[[Achtung Baby]]" un tam sekojošā "Zoo TV" koncertturneja bija daļa no nozīmīgās grupas atjaunināšanas; tā bija kā atbilde uz viņu pašu izjūtām par muzikālo stagnāciju, [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] un [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] revolūcijām, un kritiku par viņu stilu. Šie eksperimenti turpinājās visus 1990. gadus. 21. gadsimta pirmajos gados ar saviem albumiem "[[All That You Can't Leave Behind]]" un "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" U2 atkal atgriezās pie tradicionālākas skaņas, tomēr saglabājot ietekmi no saviem agrākajiem muzikālajiem eksperimentiem. Viņi joprojām saņem visaugstākā līmeņa komerciālo un kritiķu atzinību. [[2005. gads|2005]]. gadā grupa tika iekļauta [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] pirmajā gadā, kad pēc uzņemšanas noteikumiem U2 varēja tikt uzņemti. Grupas dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir aktīvi cīņā par [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], starptautisko attīstību un sociālo taisnīgumu. Viņi ir piedalījušies vairākās akcijās, kā piemēram "Amnesty International", "Make Poverty History", "ONE Campaign", "[[Live Aid]]", "[[Live 8]]", Bono "DATA" kampaņā un "Music Rising". == Vēsture == === Izveidošana (1976—1979) === [[Attēls:U2-teenagers.jpg|thumb|U2 [[1980]]. gadā: (no kreisās) Kleitons, Mullens, Bono, Edge]] Grupa U2 tika izveidota Dublinā, Īrijā {{dat|1976|9|25}}.<ref>Makkormiks (2006), 27. lpp.</ref> Tobrīd 14 gadus vecais [[Lerijs Mullens]] savā vidusskolā pie ziņojuma dēļa pielika sludinājumu, meklējot mūziķus savai jaunajai grupai. Septiņi pusaugu zēni ieradās uz pirmo mēģinājumu Mullena virtuvē. Toreiz pazīstama kā "The Larry Mullen Band", grupa sastāvēja no Mullena pie bungām, [[Bono|Pola Hjūsona (Bono)]] kā vadošā vokālista, [[The Edge|Deiva Evansa (The Edge)]] un viņa brāļa Dika Evansa pie ģitārām, [[Ādams Kleitons|Ādama Kleitona]] pie basģitāras, kā arī diviem citiem Mullena draugiem, Aivena Makkormika un Pītera Mārtina.<ref>Čatertons (2001), 130. lpp.</ref> Drīz pēc tam grupa pieņēma nosaukumu "Feedback", jo tas bija viens no tikai dažiem tehniskajiem terminiem, ko viņi zināja.<ref>Makkormiks (2006), 30. lpp.</ref> Mārtins neatgriezās jau pēc pirmā mēģinājuma, bet Makkormiks atstāja grupu pēc pāris nedēļām. Lielākā daļa no viņu muzikālā materiāla sastāvēja no ''kaverversijām''. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs nespējām tam noticēt. Es biju pilnīgā šokā. Mēs bijām nepilngadīgi, lai dotos ballēties, taču es nedomāju, ka kāds tonakt gulēja... Tiešām, tas bija liels pagodinājums uzvarēt šajā konkursā, kaut gan man nav ne jausmas, cik labi mēs bijām vai kāds bija pats konkurss. Taču uzvarēt tobrīd bija ļoti svarīgi no morāles un katra ticības šim projektam viedokļa.<p style="text-align: right;"> — [[The Edge]] par uzvaru CBS konkursā<ref>Makkormiks (2006), 46.-47. lpp.</ref></p></blockquote> [[1977]]. gada martā grupa nomainīja savu nosaukumu uz "The Hype".<ref>de la Parra (2003), 6. lpp.</ref> Diks Evanss bija vecāks par pārējiem dalībniekiem un tobrīd jau mācījās koledžā, tādējādi viņš pamazām kļuva lieks, bet grupa jau pamazām skatījās uz iespēju kļūt par kvartetu; viņš no grupas izstājās [[1978]]. gada martā. Atvadu koncerta laikā [[Hovta]]s prezbiterāņu baznīcas zālē, kurā "The Hype" spēlēja kaverversijas, Diks ceremoniāli tika aizvadīts prom no skatuves. Palikušie 4 grupas dalībnieki pabeidza koncertu jau spēlējot savu oriģinālo muzikālo materiālu un jau kā "U2".<ref name="U2_by_U2_46-48">Makkormiks (2006), 46.-48. lpp.</ref> Nosaukuma "U2" izcelsme ir neskaidra; no sešiem iespējamiem nosaukumiem, kurus izdomāja Dublinas [[pankroks|pankroka]] guru Stīvs Eiverils,<ref>Labāk pazīstams kā Stīvs Rapids no "The Radiators From Space"</ref> "U2" tika izvēlēts tā neskaidrības un daudzo iespējamo interpretāciju par to dēļ, un arī tādēļ, ka tas bija nosaukums, kas grupas dalībnieku starpā izraisīja vismazāko pretestību.<ref>Makkormiks (2006), 44. lpp.</ref> 1978. gada Sv. Patrika dienā U2 uzvarēja talantu konkursā [[Limerika|Limerikā]]. Balva bija £500 un iespēja ierakstīt demo, kas bija nozīmīgs notikums un iespēja jaunajai grupai.<ref name="U2_by_U2_46-48"/> Grupa savu pirmo demo kaseti ierakstīja "Keystone" studijā Dublinā 1978. gada aprīlī.<ref name="Bono">Vols, Miks (2005). Bono. Andre Deutsch Publishers. {{ISBN|0233001593}}, 45. lpp.</ref> Maijā [[Pols Makginess]], kuru ar grupu jau agrāk bija iepazīstinājis "Hot Press" žurnālists Bils Greiems, piekrita kļūt par U2 menedžeri.<ref>Makkormiks (2006), 53.-56. lpp.</ref> U2 pirmais izdevums, vienīgi Īrijā izdotais [[EP ieraksts|EP]] "[[Three (EP)|Three]]" tika izdots [[1979]]. gada septembrī un kļuva par grupas pirmo panākumu Īrijas topā.<ref>de la Parra (1994), 8. lpp.</ref> [[1979]]. gada decembrī U2 uzstājās Londonā, pirmoreiz koncertējot ārpus Īrijas, taču neguva lielu publikas un kritiķu uzmanību.<ref>de la Parra (1994), 10. lpp.</ref> 1980. gada februārī viņu otro singlu "Another Day" izdeva CBS ierakstu kompānija, taču atkal vienīgi Īrijas tirgum.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.; Makkormiks (2006), 88. lpp.</ref> === "Boy", "October" un "War" (1980—1983) === [[Attēls:U2 21081983 01 800b.jpg|thumb|235px|Bono [[Norvēģija|Norvēģijā]] [[1983]]. gadā "''[[War (albums)|War]]''" albuma tūres laikā.]] [[1980]]. gada martā U2 noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Island Records]]'', un "11 O'Clock Tick Tock" kļuva par pirmo grupas starptautisko singlu tā gada maijā.<ref>Stoukss (1996), 142. lpp.</ref> Grupas debijas albums, [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] producētais "[[Boy (albums)|Boy]]" tika izdots oktobrī un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajām debijām rokmūzikas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp | title = ''Boy'' Review | publisher = Hot Press | date = 1980. gada oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201647/http://www.u2.com/music/index.php?album_id=3&type=lp }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review | title = ''Boy'' New Music Express review | publisher = New Music Express | date = 1980. g. 25. oktobris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201435/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1073&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review | title = ''Boy'' Billboard review | publisher = [[Billboard (žurnāls)|Billboard]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070930154831/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1074&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review | title = ''Boy'' The Washington Post review | publisher = [[The Washington Post]] | date = 1980. g. 30. septembris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201641/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1075&news_type=review }}</ref> Kaut gan Bono dziesmu teksti bija nefokusēti un šķietami improvizēti, galvenās tēmas skāra jauna cilvēka cerības un bailes,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing | title = U2: Here Comes the "Next Big Thing" | publisher = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | first = Džeimss | last = Henke | date = 1981. g. 19. februāris | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|11|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071104163059/http://www.rollingstone.com/news/story/7088993/u2_here_comes_the_next_big_thing }}</ref> kā, piemēram, bailes no seksa, indentitātes krīze, nāve un nekontrolējamas garastāvokļa maiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ | title = The Meaning of U2 Lyrics | publisher = U2MoL | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|04|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070427114917/http://hem.bredband.net/steverud/U2MoL/ }}</ref> Albumā bija iekļauts grupas pirmais Apvienotās Karalistes hits singls "I Will Follow". Albumam "Boy" sekoja U2 pirmā koncertturneja pa kontinentālo Eiropu un ASV.<ref>de la Parra (2003), 16.-17. lpp.</ref> Lai arī nenoslīpēti līdz galam, šie agrīnie koncerti parādīja U2 potenciālu, un kritiķi atzina, ka Bono ir "harizmātisks" un "kaislīgs" ''šovmenis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4540228.stm | title = Voice of Influential U2 Frontman | publisher = [[BBC]] | date = 2006. g. 23. decembris}}</ref> Grupas otrais albums "[[October (albums)|October]]" tika izdots 1981. gadā un sastāvēja no pārsvarā garīgām tēmām; Bono, The Edge un Mullens bija iesaistījušies Dublinas kristiešu grupā, kas sevi sauca par "''Šalom'' brālību", kas viņos radīja jautājumu par attiecībām starp kristīgo ticību un rokenrola dzīvesstilu.<ref>Flelegens (1995), 46.-48. lpp.</ref> Albums saskārās ar dalītiem viedokļiem un netika spēlēts radio; tas arī neguva īpaši labus komerciālos panākumus ārpus Apvienotās Karalistes, liekot U2 saprast, ka nāksies kaut ko mainīt, ja viņi vēlas gūt panākumus.<ref>Makkormiks (2006), 120. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = U2 Sunday Bloody Sunday.ogg |nosaukums = "Sunday Bloody Sunday" (1983) |apraksts = No albuma "[[War (albums)|War]]" }} Beidzoties šaubu pilnajam "October" periodam, U2 [[1983]]. gadā izdeva albumu "[[War (albums)|War]]".<ref>Stoukss (1996), 36. lpp.</ref> Šajā ierakstā grupa "pārvērta pacifismu par ticību".<ref>Reinoldss, Saimons. ''Rip It Up and Start Again: Postpunk 1978-1984''. Penguin, 2005. 367. lpp. {{ISBN|0-14-303672-6}}</ref> "War" patiesums un "skarbās" ģitāru skaņas bija kas pretējs tābrīža pasaules mūzikā valdošajam "vēsajām" [[sintpops|sintpopam]].<ref>Greiems (2004), 14. lpp.</ref> Viena no albuma pazīstamākajām dziesmām ir "Sunday Bloody Sunday", kurā Bono tekstuāli ir centies salīdzināt [[1972]]. gada Asiņainās svētdienas notikumus ar [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienu.<ref>Makkormiks (2006), 135. lpp.</ref> Žurnāls "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" rakstīja, ka šī dziesma ir parādījusi to, ka grupa ir spējīga uz dziļu un nozīmīgu dziesmu rakstīšanu. "War" bija pirmais U2 albums, kurā redzamas fotogrāfa [[Antons Korbijns|Antona Korbijna]], kurš joprojām ir U2 pamatfotogrāfs un ir pamatīgi ietekmējis U2 publisko tēlu, fotogrāfijas.<ref>Makkormiks (2006), 127. lpp.</ref> "War", būdams grupas pirmais ievērojamais komerciālais panākums, debitēja 1. vietā Apvienotās Karalistes albumu topā, bet tā pirmais singls "New Year's Day" kļuva par U2 pirmo aizokeāna hitu.<ref>"New Year's Day" sasniedza 10. vietu Apvienotās Karalistes topā, ieguva plašu radio ēteru ASV, gandrīz iekļūstot šīs valsts top 50. (Makkormiks (2006), 139. lpp.); {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.songfacts.com/detail.php?id=892 | title = Songfacts: New Year's Day by U2 | publisher = Songfacts.com}}</ref> Sekojošajā "War" koncertturnejā grupa uzstājās izpārdotos koncertos Eiropā un ASV. Par šo tūri raksturojošu momentu kļuva attēls ar Bono, kurš dziesmas "Sunday Bloody Sunday"" laikā pa skatuvi staigā vicinot baltu karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.motherjones.com/arts/books/1989/05/bono.html | title = Bono Bites Back | publisher = MotherJones.com | first = Ādams | last = Bloks | date = 1989. g. 1. maijs}}</ref> Šajā koncerttūrē U2 ierakstīja savu koncertalbumu "[[Under a Blood Red Sky]]", kurā tika iekļauti koncertu video, kas ieguva plašu raidlaiku gan radio, gan [[MTV]], palīdzot paplašināt grupas auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | title = Net Music Countdown: U2 | publisher = netmusiccountdown.com | access-date = {{dat|2007|09|06||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070820163335/http://www.netmusiccountdown.com/inc/artist.php?artist=U2 | archivedate = {{dat|2007|08|20||bez}} }}</ref> Viņu diezgan neizdevīgais līgums ar ierakstu kompāniju ''Island Records'' tuvojās beigām, un 1984. gadā U2 parakstīja jaunu līgumu ar neierasti lielu summas paaugstinājumu. Saņemot lielāku sākotnējo samaksu, viņi sāka sarunas par savu autortiesību atgūšanu (piemēram, iegūt tiesības uz savām dziesmām), savas prioritātes reitinga celšanu kompānijā un vēl dažādiem uzlabojumiem līgumā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Konelijs | first = Kristofers | title = Keeping the Faith | journal = [[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | date = 1984. g. 14. marts}}</ref> === "The Unforgettable Fire" un "Live Aid" (1984—1985) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Mēs zinājām, ka pasaule ir gatava uzņemt "[[The Who]]" mantiniekus. Viss, ko mums vajadzēja darīt bija turpināt tādā pašā garā, un mēs bez šaubām būtu kļuvuši par dižāko grupu kopš "[[Led Zeppelin]]". Taču kaut kā mēs nejutāmies labi. Mēs jutām, ka mums ir plašākas iespējas, nekā kļūt par nākamo lielo kaut ko, mums bija kas unikāls, ko piedāvāt. Ja mēs kļūtu par standarta rokgrupu, no tā ciestu inovācijas. Mēs meklējām citu sajūtu.<p style="text-align: right;">—[[Bono]] par "The Unforgettable Fire" jauno virzienu.<ref name="U2byU2_147"/></p></blockquote> Albums "[[The Unforgettable Fire]]" tika izdots [[1984]]. gadā. Būdams ambients un abstrakts, tas iezīmēja uz to brīdi krasāko grupas mūzikas virziena maiņu.<ref name="PARRA_52-56">Parra, Pims Žals de la ''U2 Live: A Concert Documentary'', 52.-55. lpp., 1996, Harper Collins Publishers, {{ISBN|0-7322-6036-1}}</ref> Grupa baidījās, ka pēc īstenas rokmūzikas pārpilnā "War" albuma un tā koncertturnejas, viņi varēja kļūt par kārtējo "skarbo", "lozungu vadīto stadionu rokgrupu".<ref name="RS_JT">{{Laikraksta atsauce | last =Ponds | first =Stīvs | authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. g. 9. aprīlis | url =http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree | doi = | id = | accessdate = | archive-date ={{dat|2007|02|23||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070223074443/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/108063/review/6067670/the_joshua_tree }}</ref> Tomēr, tā vietā lai kļūtu par kārtējo grupu, kas savu mūziku raksta pēc noteiktas formulas, sākās eksperimentēšana;<ref name="COMPLETE_21">Greiems (2004), 21. lpp.</ref> kā atceras Ādams Kleitons: "Mēs meklējām kaut ko nopietnāku, mākslinieciskāku."<ref name="U2byU2_147">Makkormiks (2006), 147. lpp.</ref> [[The Edge]] bija sajūsmā par [[Braiens Īno|Braiena Īno]] ambientajiem un "dīvainajiem darbiem", kas kopā ar savu skaņu inženieri [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]] galu galā piekrita producēt ierakstu.<ref>"Island Records" priekšnieks [[Kriss Blekvels]] iesākumā centās atrunāt grupu no šādas producentu izvēles, uzskatot, ka tieši brīdī, kad grupa bija gatava sasniegt augstāko panākumu līmeni, Īno "viņus apglabātu ar savu avangarda nonsensu". (Makkormiks (2006), 151. lpp.)</ref> [[Attēls:Live Aid - U2.jpg|thumb|left|U2 priekšnesums "[[Live Aid]]" koncertā bija pagrieziena punkts grupas karjerā.]] Albumam "The Unforgettable Fire" ir bagātīga skaņa. Sekojot Lanuā norādījumiem, Mullena bungošana kļuva brīvāka un liegāka, bet Kleitona basa spēlēšana kļuva noturīgāka, piemēram, ritms vairs nepārtrūka, bet plūda līdzi dziesmām.<ref name="STOKES_50-51">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins Publishers |date=1996| location = Austrālija| pages = 50.-51. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> Albuma dziesmu teksti, kas var tikt interpretēti dažādi, kopā ar atmosfērisko skaņu nodrošina to, ko pati grupa sauc par "ļoti vizuālu sajūtu".<ref name="PARRA_52-56"/> Bono nesen pirms albuma ierakstīšanas bija aizrāvies ar daiļliteratūru, filozofiju un dzeju, un saprata, ka viņa dziesmu rakstīšanas misija, kas iepriekš tika veikta diezgan negribīgi, bija dzejiska. Ierakstīšanas grafiks bija ļoti piesātināts, tomēr Bono sajuta, ka dziesmas "Bad" un "Pride (In The Name of Love)" vēl nebija līdz galam pabeigtas.<ref name="U2byU2_151">Makkormiks (2006), 151. lpp.</ref> "Pride (In the Name of Love)", dziesma par [[Mārtins Luters Kings|Mārtinu Luteru Kingu]], kļuva par albuma pirmo singlu un to brīdi lielāko grupas hitu, kļūstot par pirmo U2 dziesmu, kas sasniegusi ASV top 40.<ref>Greiems, (2004), 23.-24. lpp.</ref> {{Audio piemērs |fails = Tuf sample.ogg |nosaukums = "The Unforgettable Fire" (1984) |apraksts = No albuma "[[The Unforgettable Fire]]". Dziesma ir visu albumu raksturojoša, tai ir bagātīga, simfoniska skaņa, kas veidota ar ambientām ģitāru skaņām un plūstošu ritmu. Šķietami nepabeigts dziesmas teksts.<ref name="STOKES_55">{{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 55. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} Liela daļa no "The Unforgettable Fire" koncertturnejas pārvācās uz iekštelpu arēnām un U2 sāka ilgu cīņu par savas auditorijas iegūšanu.<ref>de la Parra (1994), 62.-63. lpp</ref> Grupai kļuva problemātiska jauno studijā ierakstīto dziesmu, kā, piemēram, "The Unforgettable Fire" un "Bad", atskaņošana dzīvajā.<ref name="PARRA_52-56"/> Kā risinājums tika izvēlēta mūzikas kārtības ieprogrammēšana, ko iepriekš grupa bija atteikusies lietot, bet tagad lieto lielākajā daļā savu koncertu.<ref name="PARRA_52-56"/> Dziesmas tika kritizētas kā "nepabeigtas", "haotiskas" un "nefokusētas", taču albums ieguva lielāku jēgu koncertos.<ref>"Rolling Stone", kas kritiski vērtēja dziesmas "Bad" albuma versiju, tā koncertversiju nodēvēja par "lielisku". {{Laikraksta atsauce | last =Henke | first =Džeimss | authorlink = | coauthors = | title =<nowiki>''Wide Awake in America''</nowiki> Albuma apskats | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1985. g. 18. jūlijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> 1985. gada jūlijā U2 piedalījās "[[Live Aid]]" koncertā [[Vemblijas stadions|Vemblijas stadionā]], kas tika rīkots, lai atbalstītu bada cietējus [[Etiopija|Etiopijā]].<ref>[http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml Live Aid: A Look Back At A Concert That Actually Changed The World] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100217083139/http://www.mtv.com/news/articles/1504968/20050629/story.jhtml |date={{dat|2010|02|17||bez}} }} MTV.com.</ref> U2 priekšnesums tiek uzskatīts par vienu no visa koncerta atmiņā paliekošākajiem un bija pagrieziena punkts grupas karjerā.<ref>Makkormiks (2006), 164. lpp.</ref> Dziesmas "Bad" laikā Bono nokāpa no skatuves, lai apskautu kādu fani un padejotu ar viņu, parādot miljonu auditorijai televīzijā personisko saikni, ko Bono var radīt ar skatītājiem.<ref>de la Parra (2003), 72.-73. lpp.</ref> 1985. gadā žurnāls "Rolling Stone" nosauca U2 par "1980. gadu labāko grupu", sakot, ka "aizvien pieaugošajam rokenrola fanu pulkam, U2 ir kļuvusi par vissvarīgāko grupu, iespējams, pat par vienīgo svarīgo grupu."<ref>[http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm U2, the Only Band that Mattered in the '80s?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221215317/http://80music.about.com/od/artistsqu/p/u2profile.htm |date={{dat|2007|02|21||bez}} }} about.com.</ref> === "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" (1986—1989) === Draudzība ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]], [[Van Morisons|Van Morisonu]] un [[Kīts Ričardss|Kītu Ričardsu]] iedrošināja grupu atgriezties pie rokmūzikas saknēm un palīdzēja Bono fokusēt savas spējas kā dziesmu un dziesmu tekstu autoram.<ref>Makkormiks (2006), 179. lpp.</ref> Atklājot, "ka U2 nav tradīciju, mēs esam kā no cita visuma", grupa pētīja amerikāņu [[Blūzs|blūza]], [[Kantrī mūzika|kantrī]] un [[gospeļu mūzika|gospeļu mūziku]].<ref>Bono in McCormick (2006), 169., 177. lpp.</ref> Grupa vēlējās uzbūvēt "The Unforgettable Fire" atmosfēru, taču iepriekšējā albuma šķietami nefokusēto dziesmu vietā viņi meklēja "smagāk sitošu" skaņu, vispārpieņemtā dziesmas struktūras disciplīnā.<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =U2 Releases The Joshua Tree | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] |date=1987. g. 27. marts}}</ref> U2 pārtrauca savas 1986. gada ierakstu sesijas, lai kļūtu par galvenajiem māksliniekiem ''[[Amnesty International]]'' "A Conspirancy of Hope" koncerttūrē, taču tā vietā, lai tā kļūtu par traucēkli, tūre piedeva papildus intensitāti un spēku viņu jaunajai mūzikai.<ref>Makkormiks (2006), 174. lpp.</ref> Savos 1986. gada ceļojumos uz [[Salvadora|Salvadoru]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]], Bono ieraudzīja zemnieku nelaimes valstu iekšējo konfliktu dēļ; šī pieredze vēlāk kļuva par galveno albuma ietekmi. Albums sevī ietver antipātijas pret Ameriku, tostarp dusmas pret ASV politiku Centrālamerikā, pretēji grupas dziļajam fascinējumam pret šo valsti, tās plašajām ārēm, brīvību un to, uz ko tā pastāv.<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp">Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Grupa vēlējās mūziku ar [[Piederības izjūta|piederības izjūtu]] kādai vietai, ar ārkārtīgu kvalitāti; albuma mūzikā un dziesmu tekstos ir redzams iespaids no amerikāņu rakstnieku grāmatām, kuras grupas dalībnieki ir lasījuši.<ref>Greiems (2004), 27.-30. lpp.</ref> <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Amerikas mežonīgais skaistums, kulturālā bagātība, garīgais tukšums un nežēlīgā vardarbība ir izklāstīti, lai apvienotu katru "The Joshua Tree" veidojošo aspektu — tā nosaukumā un uz albuma vāka, blūza un kantrī mūzikas aizguvumos šajā mūzikā... Turklāt Bono saka, ka "Amerikas mitoloģijas dziļāka iepazīšana" ir ļoti būtiska daļa no "The Joshua Tree" mākslinieciskās būtības.<p style="text-align: right;">—''[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]''<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Dekērtiss | first =Entonijs | authorlink = | coauthors = | title =Patiesības un sakarības | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date =1987. gada 7. maijs | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p> </blockquote> Albumu "[[The Joshua Tree]]", kuru grupa nosauca par "veltījumu" Amerikai, kas drīzāk ir kā metafora,<ref name="Makkormiks 2006, 186. lpp"/> tika izdots 1987. gada martā. Tas kļuva par visātrāk pārdoto albumu Britu topa vēsturē, kā arī deviņas nedēļas atradās 1. vietā ASV pārdotāko albumu topā.<ref>{{cite video | title =Classic Albums: The Joshua Tree | medium =televīzijas dokumentālā filma | publisher =Eagle Rock Entertainment |date=1998 }}; Makkormiks (2006), 186. lpp.</ref> Šis albums palīdzēja U2 iegūt savas pirmās divas [[Grammy balva]]s.<ref>Kā gada labākais albums un labākais kādas grupas albums.[http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 GRAMMY ieguvēju saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090710131456/http://www.grammy.com/GRAMMY_Awards/Winners/Results.aspx?title=&winner=u2&year=1987&genreID=0&hp=1 |date={{dat|2009|07|10||bez}} }} grammy.com.</ref> Albuma pirmie divi singli, rokenrola [[bolero]] "With or Without You"<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Ponds| first =Stīvs| authorlink = | coauthors = | title =The Joshua Tree Album Review | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = |date=1987. g. 9. aprīlis | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref> un ritmiskais gospelis "I Still Haven't Found What I'm Looking For", abi sasniedza 1. vietu ASV. U2 kļuva par ceturto rokgrupu, kas nokļuvusi uz laikraksta "[[Time (laikraksts)|Time]]" vāka,<ref>[[The Beatles]], [[The Band]] un [[The Who]] bija pirmās trīs.</ref> kurā U2 tika nosaukta par "rokmūzikas aktuālāko grupu".<ref>"[http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html Rock's Hottest Ticket] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111011171650/http://www.time.com/time/covers/0,16641,19870427,00.html |date={{dat|2011|10|11||bez}} }}" Time Magazine arhīvs, 1987. g. aprīlis.</ref> Albums palīdzēja U2 sasniegt U2 jaunu augstākās slavas līmeni, žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com">[http://www.rollingstone.com/news/story/5938174/the_rs_500_greatest_albums_of_all_time/ "Rolling Stone" 500 visu laiku labākie albumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130622183425/http://www.rollingstone.com/music/lists/500-greatest-albums-of-all-time-20120531 |date={{dat|2013|06|22||bez}} }} Rollingstone.com.</ref> "The Joshua Tree" koncertturneja bija pirmā, kurā grupa pati pastāvīgi spēlēja stadionos, tā izpārdeva arēnas un stadionus visā pasaulē.<ref>de la Parra (1994), 102.-103.; 111. lpp.</ref> "The Joshua Tree" tūres laikā tika uzņemta dokumentālā filma "[[Rattle and Hum]]", kopā ar to tika izdots arī tāda paša nosaukuma dubultalbums ar 9 jaunām studijas dziesmām un sešiem U2 dzīvajiem priekšnesumiem. Tas 1988. gada oktobrī tika izdots ierakstu veikalos un kinoteātros, un bija iecerēts kā veltījums amerikāņu mūzikai.<ref>Stoukss (1996), 78. lpp.; Greiems (2004), 36.-38. lpp.</ref> Filmā bija iekļautas dziesmas, kas ierakstītas [[Memfisa (ASV)|Memfisas]] "Sun" studijā un dziesmas kopā ar [[Bobs Dilans|Bobu Dilanu]] un [[B.B. Kings|B.B. Kingu]]. Kaut gan tas guva pozitīvas atsauksmes no fanu puses, tomēr "Rattle and Hum" saņēma diezgan negatīvas atsauksmes no filmu un mūzikas kritiķiem.<ref>[http://www.allmusic.com/album/rattle-and-hum-r51739 Allmusic.com ''Rattle and Hum'' review]; Kristgau, Roberts. "[http://www.robertchristgau.com/get_artist.php?name=u2 ''Rattle and Hum'']. robertchristgau.com.</ref> Albuma atbalstam grupa nerīkoja plašu koncertturneju, tika veikta salīdzinoši īsā "Lovetown" tūre, kuras lielākā daļa koncertu norisinājās [[Austrālija|Austrālijā]]. Juzdams grupas muzikālo stagnāciju, Bono dekādi noslēdzošajā koncertā paziņoja, ka ir beigusies līdz šim dzirdētā U2 ēra, un ir "...vienkārši jādodas tālāk un jāizsapņo to visu vēlreiz".<ref>Makkormiks (2006), 213. lpp.; "A Story of One" [dokumentālā filma].</ref> === "Achtung Baby", "Zoo TV" un "Zooropa" (1990—1993) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Šo ierakstu raksturojošie atslēgas vārdi bija "lēts, projām metams, tumšs, seksīgs", "industriāls" (ļoti labs), "nopietns, pieklājīgs, mīļš, pareizs, roķīgs" un "lineārs" (galīgi slikts). Bija labi, ja dziesma aiznesa tevi ceļojumā vai lika tev domāt, ka tavs mūzikas atskaņotājs ir salūzis, slikti, ja tas tev atgādināja par ierakstu studijām vai par U2... Berlīne kļuva par ieraksta konceptuālo pamatu. Trīsdesmito gadu Berlīne — pagrimusi, seksuāla un tumša; tai pretī deviņdesmito gadu Berlīne — atdzimusi, haotiska un optimistiska...<p style="text-align: right;"> — [[Braiens Īno]] par "Achtung Baby" ierakstīšanu<ref>{{Laikraksta atsauce | last =Īno | first =Braiens | authorlink =Braiens Īno | coauthors = | title =Bringing Up Baby | journal =[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]] | volume = | issue = | pages = | publisher = | date = 1991. g. 28. novembris | url = | doi = | id = | accessdate =}}</ref></p></blockquote> [[1991]]. gada novembrī U2 izdeva albumu "[[Achtung Baby]]". Sāpināti par "Rattle and Hum" kritiku, grupa veica krasu muzikālā un tematiskā virziena maiņu, vislielāko kopš "The Unforgettable Fire" laikiem.<ref>Flenegens (1995), 4.—6. lpp.; Greiems (2004), 43. lpp.</ref> Skaņas ziņā "Acthung Baby" sevī ietvēra tā laika [[deju mūzika|deju]], [[industriālā mūzika|industriālās]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] ietekmes; pati grupa šā albuma skaņu raksturoja kā "četru vīru veikto Džošuas koka nociršanu".<ref>[http://www.bullz-eye.com/music/deep_cuts/2005/U2_part_1.htm Deep Cuts: U2, Part I]</ref> Tematiskā ziņā, tas bija dziļš un personisks ieraksts; tas bija tumšāks un neparastāks, salīdzinot ar grupas iepriekšējo veikumu. Komerciālā un kritiķu atzinumu ziņā tas ir bijis viens no grupas visveiksmīgākajiem albumiem, un būtiska grupas 1990. gadu sākuma atjaunināšanas sastāvdaļa.<ref>Greiems (2004), 44. lpp.</ref> Tāpat kā "The Joshua Tree", žurnāls "Rolling Stone" to ir nosaucis par vienu no visu laiku labākajiem rokmūzikas albumiem.<ref name="rollingstone.com"/> Iesākumā grupa pie "Achtung Baby" strādāja [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]], meklējot iedvesmu un jaunas idejas no [[Vācija]]s atkalapvienošanās. Šo albumu ar Braiena Īno palīdzību producēja Daniels Lanuā.<ref>Flenegens (1995), 7. lpp.</ref> Berlīnes sesiju laikā grupas iekšienē radās nopietns konflikts par materiāla kvalitāti un muzikālo virzienu. Kamēr Kleitons un Mullens deva priekšroku skaņai, kas būtu līdzīga U2 iepriekšējiem darbiem, Bono un The Edge, kurus bija iedvesmojusi alternatīvā un Eiropas deju mūzika, vēlējās pārmaiņas. Ļoti lēns progress un strīdi izvērsās, kad grupa mēģināja apspēlēt The Edge radīto ģitāras ritmu, kas vēlāk izvērsās par vienu no grupas vispopulārākajām dziesmām "One".<ref>Flenegens (1995), 6.-11. lpp.</ref> [[Attēls:Zoo stage.jpg|thumb|left|"Zoo TV" tūres skatuve]] {{Audio piemērs |fails = Fly sample.ogg |nosaukums = "The Fly" (1991) |apraksts = Pirmais albuma "[[Achtung Baby]]" singls. Dzirdami hip-hopam raksturīgi piesitieni, sagrozīta balss un smagnējs industriālās mūzikas skanējums, kas pretējs tradicionālajam U2 skanējumam.<ref>Flenegens (1995), 30. lpp.; Greiems (2004), 49. lpp.; {{Grāmatas atsauce| last = Stoukss| first = Nials| title = Into The Heart: The Story Behind Every U2 Song| publisher = HarperCollins''Publishers''| date= 1996| location = Austrālija| pages = 102. lpp.| id = {{ISBN|0-7322-6036-1}}}}</ref> }} "Zoo TV" koncerttūre, kas risinājās no [[1992]]. līdz [[1993]]. gadam, bija [[multimediji|multimediju]] pasākums, kurā uz skatuves bija simtiem ekstravagntu video ekrānu, lidojošas ''[[Trabant]]'' automašīnas, augsti torņi, [[satelīttelevīzija]] savienojuma vadi, slīdošas teksta rindas un virs skatuves Bono izdomātie tēli, kā "Muša", "Spoguļbumbas vīrs" un "Misters Makfisto". Ekstravagantie šovi iesākumā bija iecerēti kā kontrastam ar parastajām skatuvēm iepriekšējās U2 koncerttūrēs, radot uz skatuves dažādas rokenrolam raksturīgas pārmērības. Šajos šovos U2 parādīja savu viedokli par kabeļtelevīzijas iejaukšanos visās jomās un tās ziņām, izklaidi un mājas iepirkšanos.<ref>de la Parra (1994), 139.-141. lpp.; Flenegens (1995), 12.-13, 58.-61. lpp; Stoukss (1996), 110.-111. lpp.</ref> Koncertu laikā grupa veica joku zvanus ASV prezidentam [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Bušam]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un citiem. Strīdus izraisīja arī dzīvais satelīta savienojums ar [[Sarajeva]]s kara torni.<ref>de la Parra (2003), pages 153, 166</ref> Ātri ierakstītais un "Zoo TV" tūres pārtraukumā 1993. gada vidū izdotais albums "[[Zooropa]]" turpināja vairākas tēmas, kas bija raksturīgas "Achtung Baby" un "Zoo TV" tūrei. Iesākumā tas bija paredzēts kā [[EP ieraksts|EP]], taču grupa to pagarināja līdz pilnam studijas albumam. Tas bija vēl atšķirīgāks no agrākajiem U2 ierakstiem, iekļaujot sevī [[tehno]] un citus elektroniskos efektus.<ref>Greiems (2004), 51. lpp.</ref> Lielākā daļa dziesmu vismaz vienreiz tika spēlētas 1993. gada tūres posmā, kas izvērtās pa Eiropu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Japānu; puse no albuma dziesmām tika iekļautas tūres pastāvīgi atskaņojamo dziesmu sarakstā.<ref>de la Parra (2003), 166.-172. lpp.</ref> === "Passengers", "Pop" un "PopMart" (1995—1998) === [[1995]]. gadā U2 izdeva eksperimentālo albumu ar nosaukumu "[[Original Soundtracks 1]]". Iepriekšējo 3 U2 albumu producents Braiens Īno piedalījās kā pilnvērtīgs grupas partneris, veicot gan dziesmu rakstīšanas procesu, gan arī uzstājoties. Šī iemesla dēļ, kā arī ieraksta krasi eksperimentālās dabas dēļ, grupa izlēma to izdot ar pseidonīmu "Passengers", lai atšķirtu šo albumu no citiem parastajiem U2 albumiem. Pēc U2 standartiem, albums bija komerciāli neveiksmīgs un saņēma galvenokārt sliktu kritiku. Tomēr dziesma "Miss Sarajevo", kurā piedalās arī [[Lučāno Pavaroti]], un kuru Bono ir nosaucis par vienu no savām mīļākajām U2 dziesmām,<ref>McCormick (2006), page 261-262</ref> guva diezgan labus panākumus. <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Nepietiek ar vienkārši lielisku dziesmu tekstu uzrakstīšanu; nepietiek ar tikai lielisku ideju, šīm visām lietām jābūt vienkopus, lai varētu disciplinēt sevi darbam. Mēs šo albumu nodosim remiksētājam, dosimies atpakaļ, uz ko tas iesākumā bija iecerēts, tātad "Mofo" ir lipīga melodija ar īstu plastisku uzbrukumu, "Do You Feel Loved" ir šķidrs, āķīgs horizonts, kas paceļ izčukstēto intimitāti pašā augšā, bet "If God Will Send His Angels" jākļūst par pērlēm un dimantiem.<p style="text-align: right;"> — [[Bono]] par albumu "Pop"<ref>Makkormiks (2006), 269. lpp.</ref></p></blockquote> Savā 1997. gada albumā "[[Pop (albums)|Pop]]" U2 turpināja eksperimentēt; stingri piesitieni, programmēšana, iztekts ritms un samplēšana albumam piešķīra smagus, [[fanks|fankmūzikai]] raksturīgus deju ritmus.<ref>Graham (2004), pages 62-63</ref> Albums tika izdots martā, tas debitēja 1. vietās 35 pasaules valstīs un saņēma pārsvarā pozitīvas atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review | title = (U2 have) relaxed sufficiently to allow a certain funk into their music... | publisher = NME | 4 = | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201511/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1111&news_type=review }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review | title = U2 have not reinvented themselves so much as rediscovered themselves... | publisher = Sunday Times | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2007|09|27||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070927201453/http://www.u2.com/music/index.php?mode=full&news_id=1110&news_type=review }}</ref> Piemēram, žurnāls "Rolling Stone" paziņoja, ka U2 ir "uzdrīkstējušies un izveidojuši vienu no savām visu laiku labākajām mūzikām."<ref>{{Laikraksta atsauce| last =| first =| authorlink =| coauthors =| title =Rolling Stone Pop Review| journal ="Rolling Stone"| volume =| issue =756| pages =| publisher =| date =1997. g. marts| url =http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php| doi =| id =| accessdate =| archive-date ={{dat|2008|02|13||bez}}| archive-url =https://web.archive.org/web/20080213111210/http://www.u2station.com/news/archives/1997/03/index.php}}</ref> Citi juta, ka albums ir liela vilšanās, tādējādi tā pārdošanas rezultāti bija vāji, salīdzinot ar iepriekšējiem U2 izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | title = U2's Pop reconsidered | Author = Endrjū Mullers | access-date = {{dat|2010|06|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100810120533/http://www.andrewmueller.net/display.lasso?id=88 | archivedate = {{dat|2010|08|10||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | title = U2 makes album world is waiting for | publisher = The Daily Texan online | access-date = {{dat|2008|01|07||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080630203936/http://media.www.dailytexanonline.com/media/storage/paper410/news/2000/10/30/Entertainment/U2.Makes.Album.World.Is.Waiting.For-700580.shtml | archivedate = {{dat|2008|06|30||bez}} }}; {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html | title = The Best of 1990-2000 - U2 | publisher = Christianity Today | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|09|07||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090907013241/http://www.christianitytoday.com/music/reviews/2002/thebestof19902000.html }}</ref> Grupa steidzās pabeigt albumu savas koncerttūres laikā, un Bono ir atzinis, ka albums "nekomunicē ar klausītāju tā, kā tas bija iecerēts".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop | title = U2 Set to Re-Record Pop | publisher = contactmusic.com | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2009|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090315051228/http://www.contactmusic.com/new/xmlfeed.nsf/mndwebpages/u2%20set%20to%20rerecord%20pop }}</ref> Albumam sekojošā "PopMart" tūre sākās 1997. gada aprīlī un turpināja "Zoo TV" iesākto pārmērību tēmu. Uz skatuves bija 30 metrus augsta zelta arka, 45 metrus liels video ekrāns un 12 metrus liela spoguļbumba. Tāpat kā "Zoo TV" tūrē, arī šajā tūrē bija jūtama reklāmu ietekme un bija iecerēts sūtīt sarkastisku paziņojumu tiem, kas apvainoja U2 komerciālismā. Var uzskatīt, ka U2 iecere izgāzās, tomēr apmierināja daudzus, kuri bija redzami apmulsuši par grupas jauno tēlu un pārspīlēto priekšnesumu.<ref>{{Laikraksta atsauce|last=Carter|first=Geoff|title=U2 live: Play-by-play of the concert|journal=The Las Vegas Sun|date=1997. g. 27. aprīlis}}; [http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ U2, Brute?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080209154600/http://www.spin.com/community/blogs/kyle_anderson/2006/10/061004_u2/ |date={{dat|2008|02|09||bez}} }} spin.com.; [http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop U2:Pop : Mūzikas apskati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080220072729/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/321527/review/5942462/pop |date={{dat|2008|02|20||bez}} }} Rollingstone.com, 1997. g. decembris.</ref> Vēlā "Pop" pabeigšana nozīmēja to, ka mēģinājumu laiks bija ierobežots un no tā cieta priekšnesumi pirmajos tūres koncertos.<ref>de la Parra (2003), 193.-202. lpp.</ref> Par tūres svarīgāko notikumu uzskatāms koncerts [[Sarajeva|Sarajevā]], kur U2 kļuva par pirmo slaveno grupu, kas pilsētā uzstājās pēc [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]].<ref name="Rock On The Net: U2">[http://www.rockonthenet.com/artists-u/u2_main.htm Rock On The Net: U2] rockonthenet.com.</ref> Lerijs Mullens koncertu aprakstīja kā "pieredzi, jo es nekad mūžā neaizmirsīšu, un es esmu pavadījis grupā 20 gadus, lai tikai spēlētu šajā koncertā, un tagad, kad esmu to izdarījis, es saprotu, ka viss ir bijis tā vērts".<ref>[http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 U asked U2!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071103141658/http://entertainment.msn.com/news/article.aspx?news=106185&mpc=2 |date={{dat|2007|11|03||bez}} }} msn.com.</ref> Bono šo koncertu aprakstīja kā "vienu no smagākajām un lieliskākajām naktīm manā mūžā."<ref>[http://www.u2station.com/news/archives/1997/09/index.php Bono in Conversation] The Independent</ref> === "Joprojām labākā grupa pasaulē" (2000—2006) === <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:right; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Ir viegli sevi saistīt ar "All That You Can't Leave Behind", jo tas ir pilns ar lieliskām dziesmām, kas ir svarīgas plašai auditorijai, ar tā skaidrajām norādēm uz ģimeni, draudzību, mīlestību, nāvi un atdzimšanu. Šajā albumā iesākumā ir vairāk jūtama Lanuā nevis Īno ietekme, taču šī albuma skaņa nāk no pašas grupas, kas šādu mūziku jau ir radījusi, gatavojot albumu "Rattle and Hum". Šoreiz viņi neimitē un nekam to nevelta. Šoreiz tā ir dvēseles mūzika, nevis mūzika par dvēseli.<p style="text-align: right;"> — Karolīna van Ūstena de Bēra<ref name="COMPLETE_21"/></p></blockquote> Sekojot salīdzinoši vēsajai albuma "Pop" uzņemšanai, U2 vairākos pasākumos uzsvēra, ka viņiem ir "atkal jāpierāda, ka joprojām esam labākā grupa pasaulē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html |title=Bono's Mission |last=Tirangels |first=Džošs |work=laikraksts "Time" |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080217054847/http://www.time.com/time/arts/article/0,8599,212605,00.html }}</ref> Kopš [[2000. gads|2000]]. gada grupa veido dziesmas ar daudz tradicionālāku skanējumu, tomēr saglabājot arī ietekmes no saviem iepriekšējiem muzikālajiem eksperimentiem.<ref>Makkormiks (2006), 289., 296. lpp.</ref> Albums "[[All That You Can't Leave Behind]]" tika izdots 2000. gada oktobrī un atkalapvienoja grupu ar producentiem Braienu Īno un Danielu Lanuā. Daudzi, kas īsti nebija apmierināti ar grupas 1990. gadu eksperimentiem, šo albumu novērtēja kā atgriešanos pie izcilības;<ref>[http://www.guardian.co.uk/friday_review/story/0,,388228,00.html#article_continue Time to Get the Leathers Out] Guardian.co.uk.</ref> žurnāls "Rolling Stone" to nosauca par U2 trešo meistardarbu pēc "The Joshua Tree" un "Achtung Baby".<ref>{{Laikraksta atsauce | last = Hanters | first = Džeimss | title = Review: All That You Can't Leave Behind | journal = "[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]" | issue = RS 853 | date = 2000. g. 26. oktobris | url = http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind | accessdate = | archive-date = {{dat|2008|02|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080217033500/http://www.rollingstone.com/reviews/album/232369/all_that_you_cant_leave_behind }}</ref> Albums debitēja 1. vietā 22 valstīs<ref>[http://www.therockradio.com/u2/biography.html The Rock Radio: U2 biography] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100206013542/http://www.therockradio.com/u2/biography.html |date={{dat|2010|02|06||bez}} }} therockradio.com.</ref> un tā pasaules mēroga hits "Beautiful Day" ieguva trīs [[Grammy balva]]s. Arī pārējie albuma singli "Walk On", "Elevation" un "Stuck in a Moment You Can't Get Out Of" ieguva Grammy balvas. [[Attēls:U2 Super Bowl.jpg|thumb|left|U2 uzstājas [[Superkauss|Superkausa]] XXXVI pārtraukuma priekšnesumā 2002. gada 3. februārī]] Sekojošajā "Elevation" koncerttūrē U2 uzstājās jau uz piezemētākas skatuves, atgriežoties arēnās pēc gandrīz dekādes pavadītas stadionos. Sirdsveida skatuve un rampa guva lielāku saikni ar skatītājiem. Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, jaunais albums ieguva papildus rezonansi. Tā gada oktobrī U2 uzstājās vairākos izpārdotos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Vēlāk intervijās Bono un The Edge šos Ņujorkas koncertus nosauca par vieniem no saviem visvairāk atmiņā paliekošajiem un emocionālākajiem priekšnesumiem.<ref>{{cite video | title =VH1: All Access: U2 | medium =dokumentālā filma | date=2005 | url = http://www.imdb.com/title/tt0955085/ }}</ref> 2002. gada sākumā U2 uzstājās XXXVI Superkausa pārtraukumā.<ref>de la Parra (2003), 268. lpp.</ref> Grupas nākamais albums "[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]" klajā nāca [[2004. gads|2004]]. gada novembrī. Skaņas ziņā, grupa meklēja smagāk sitošu rokmūziku par "All That You Can't Leave Behind". Bono apgalvo, ka tematiskā ziņā "vairākas dziesmas ir par naivumu un nezināšanas noliegšanu."<ref name="ReferenceA">{{Laikraksta atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Bono On The Records | journal =Rolling Stone | issue =648 | pages =74.-75. lpp. |date=2006. g. februāris}}</ref> Albuma pirmais singls "Vertigo" piedalījās plaši rādītajās [[Apple Computer|Apple]] [[iPod]] televīzijas reklāmās, kā rezultātā tika izdota īpaša U2 iPod versija. Albums debitēja pirmajā vietā ASV, kur pirmās nedēļas pārdoto kopiju skaits bija divreiz lielāks nekā "All That You Can't Leave Behind", uzstādot grupas rekordu.<ref name="Rock On The Net: U2"/> Apgalvojot, ka šis albums var sacensties ar U2 trīs labākajiem albumiem, Bono ir teicis: "Šajā albumā nav vāju dziesmu. Taču kā albums kopumā tas nav nekas vairāk kā tā daļu summa, un tas mani patiešām tracina."<ref name="ReferenceA"/> Izmantojot līdzīgu skatuves dizainu kā iepriekšējā tūrē, "Vertigo" koncertturnejas dziesmu saraksts bija variēts vairāk nekā jebkurā citā U2 tūrē kopš "Lovetown" turnejas, iekļaujot sevī dziesmas, kas netika spēlētas koncertos kopš 1980. gadu sākuma. Tāpat kā "Elevation" tūre, arī "Vertigo" tūre guva lielus komerciālos panākumus.<ref>[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 U2's Vertigo Leads Year's Top Tours] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080214082404/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1001659352 |date={{dat|2008|02|14||bez}} }} billboard.com.</ref> Albums un tā singli ieguva Grammy balvas visās 8 kategorijās, kurās U2 tika nominēti. [[2005. gads|2005]]. gadā [[Brūss Springstīns]] ievadīja U2 [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF">[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/4349877.stm U2 stars enter rock Hall of Fame] bbc.co.uk.; [http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php Transcript: Bruce Springsteen Inducts U2 into the Rock and Roll Hall of Fame] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090126032959/http://www.u2station.com/news/archives/2005/03/transcript_bruc.php |date={{dat|2009|01|26||bez}} }} u2station.com.</ref> 2006. gada augustā grupa pārveda daļu no saviem finansiālajiem īpašumiem uz Nīderlandi, divus mēnešus pēc tam, kad Īrijā mākslinieku nodokļi tika palielināti līdz €250 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.independent.ie/national-news/u2-move-their-rock-empire-out-of-ireland-133364.html|title=U2 move their rock empire out of Ireland|date=2006. g. 6. augusts | accessdate=2006-08-06 |author=Daniels Makkonels}}</ref> === "No Line On The Horizon" (2006 — pašlaik) === [[2008. gads|2008]]. gada decembrī U2 izdeva 3D koncertfilmu "[[U2 3D]]", atainojot grupas uzstāšanos [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] 2006. gadā Vertigo tūrē. Kopš 2006. gada grupa ierakstīja jauno materiālu kopā ar [[Riks Rubins|Riku Rubinu]], bet, būdami neapmierināti ar rezultātiem, 2007. gadā jūnijā sāka strādāt kopā ar producentiem [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un [[Daniels Lanuā|Danielu Lanuā]], beidzot darbu pie albuma "[[No Line on the Horizon]]" 2008. gada decembrī. 2009. gada 18. janvārī grupa uzstājās ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurinācijas svinībās, izpildot divas dziesmas — "[[Pride (In the Name of Love)]]" un "[[City of Blinding Lights]]". Jaunais albums tika izdots 2009. gada 27. februārī,<ref>[http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 U2 set to release new album in March] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090212101915/http://music.msn.com/music/article.aspx?news=344832&gt1=28102 |date={{dat|2009|02|12||bez}} }} msn.com</ref> bet pirmais singls no jaunā albuma bija "[[Get On Your Boots]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7824241.stm | title = U2 to perform new single at Brits | publisher = [[BBC Online]] | date = 2009-01-12 | accessdate = 2009-01-12}}</ref> kam vēlāk sekoja vēl divi singli — "[[Magnificent]]" un "[[I'll Go Crazy If I Don't Go Crazy Tonight]]". Grupa ir apstiprinājusi, ka plāno izlaist jaunu albumu ar pagaidu nosaukumu "Songs of Ascent", kas sastāvēs no materiāla, kas ticis ierakstīts "No Line on the Horizon" sesiju laikā. Bono saka, ka albums būšot "meditatīvāks albums ar svētceļojuma tēmu".<ref name="guardian">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/music/2009/feb/15/u2-no-line-on-the-horizon | title = The Wanderers | work = [[The Guardian]] | first = Sean | last = O'Hagan | date = 2009. gada 15. februāris | accessdate = 2009. gada 15. februāris }};{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ |title=U2 Talk "Horizon" Follow Up, Spider-Man Musical in Rolling Stone Cover Story |first=Brian |last=Hiatt |work=Rolling Stone |date=2009. gada 4. marts |access-date=2009. gada 15. Oktobris |archive-date=2009. gada 23. Oktobris |archive-url=https://www.webcitation.org/5kjCOvTKo?url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/03/04/u2-talk-horizon-follow-up-spider-man-musical-in-rolling-stone-cover-story/ }}</ref> == Muzikālais stils == Jau no saviem pirmsākumiem, U2 ir radījuši savu uzreiz atpazīstamu skanējumu, ar melodisko instrumentālo skanējumu un plašo vokāla skanējumu.<ref name="ABOUT_TOP10">[http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm Top 10 U2 Songs of the '80s] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525055736/http://80music.about.com/od/artistsqu/tp/topu2songs.htm |date={{dat|2011|05|25||bez}} }} about.com.</ref> Šā skanējuma saknes meklējamas daļēji no ierakstu producenta [[Stīvs Lilijvaits|Stīva Lilijvaita]] ietekmes, laikā, kad grupas muzikālās spējas vēl bija diezgan ierobežotas.<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb U2 Dissect "Bomb"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104153640/http://www.rollingstone.com/news/story/6769075/u2_dissect_bomb |date={{dat|2007|11|04||bez}} }} rollingstone.com.</ref> The Edge ir pastāvīgi izmantojis ritmiskas atbalsis un sev raksturīgo ''delaju'' (skaņas aizkavēšanos),<ref>[http://www.amnesta.net/edge_delay/ A Study of the Edge's (U2) Guitar Delay] amnesta.net.</ref> lai padarītu spēcīgāku savu ģitāras skanējumu, klāt izmantojot arī īriem raksturīgo [[dūdas|dūdu]] skanējumu, lai akcentētu melodiju,<ref name="MU_MAG">[http://www.amnesta.net/edge_delay/musician_magazine_1986.html U2's Leading Edge] Musician Magazine.</ref> kas rada ambientu un atmosfērisku skaņu. Bono ir attīstījis savu [[falsets|falseta]] balss skanējumu<ref>[http://www.atu2.com/news/article.src?ID=4234&Key=off%20the%20record&Year=&Cat=12 Column: off the record..., vol. 6-201] atu2.com.</ref> un radījis nopietnus dziesmu tekstus par sociālajām, politiskajām un personiskajām tēmām, un guvis lielu atzinību par savu dziesmu rakstīšanu. The Edge ir raksturojis U2 kā pamatā dzīvo koncertu grupu.<ref name="MU_MAG"/> [[Attēls:U2crokepark.jpg|thumb|left|U2 uzstājas savā dzimtajā pilsētā [[Dublina|Dublinā]] 2005. gadā]] Neskatoties uz U2 vispārraksturojošajām iezīmēm, grupa ir radījusi jaunus elementus savā muzikālajā repertuārā ar katru jaunu albumu. U2 agrīnajā skanējumā jūtama ietekme no tādām grupām, kā "[[Television (grupa)|Television]]" un "[[Joy Division]]", un tas tiek raksturots kā "atsvaidzinošs", pateicoties The Edge "mirdzošajiem akordiem" un Bono "dedzīgajam vokālam".<ref>Reinoldss (2005), 368. lpp.</ref> U2 savu skanējumu sāka no postpanka saknēm un ar minimālistisku un nesarežģītu instrumentālo daļu, kas dzirdams albumos "Boy" un "October", taču jau bija jūtama attīstība ar albumu "War", kurā ietverti roka himnu, fankmūzikas un deju ritmu aspekti, skanējumam kļūstot agresīvākam.<ref>[http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war Rolling Stone: War: Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614091307/http://www.rollingstone.com/reviews/album/210489/review/6067451/war |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} rollingstone.com.</ref> Pirmajos divos albumos, kurus "Rolling Stone" aprakstīja kā "muskuļainus un aizstāvošus",<ref name="RS_JT"/> bija jūtama liela daļa no Lilijvaita producēšanas ietekmes. "The Unforgettable Fire", kurš sākās ar to, ka The Edge vairāk spēlēja taustiņinstrumentus nekā ģitāras, kā arī tam sekojošo "The Joshua Tree" jau producēja [[Braiens Īno]] un [[Daniels Lanuā]]. Pateicoties viņu ietekmei, abiem albumiem bija raksturīga tā sauktā "atšķirīgā tekstūra"<ref name="RS_JT"/> Dziesmām no "The Joshua Tree" un "Rattle and Hum" tika likts uzsvars ar Lanuā raksturīgo ritmu, jo tika kopā samiksēti atšķirīgie gospeļa un blūza mūzikas stili, kas radās no grupas dziļā fascinējuma par Amerikas kultūru, cilvēkiem un ģeogrāfiju. 1990. gados U2 atjaunināja savu skanējumu, sākot izmantot vairāk [[sintezators|sintezatoru]] skaņu, elektronisko piesitienu no alternatīvās mūzikas, deju mūziku un [[hip hop|hiphopu]] albumos "Achtung Baby",<ref>[http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby U2: Achtung, Baby: Music Reviews] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090508121655/http://www.rollingstone.com/artists/u2/albums/album/116432/review/5941852/achtung_baby |date={{dat|2009|05|08||bez}} }} rollingstone.com.</ref> "Zooropa" un "Pop".<ref name="NYT_POP">[http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E0DE5DC1531F93BA15757C0A961958260 Under A Golden Arch, Sincerely U2] nytimes.com.</ref> 21. gadsimta sākumā U2 atgriezās pie tradicionālā skanējuma, izmantojot mazāk sintezatoru un elektronisko efektu, bet vairāk tradicionāla ritma. === Dziesmu teksti un tēmas === Lielu daļu no U2 dziesmu tēmām veido sociālie un politiskie komentāri, bieži vien kopā ar [[kristietība|kristīgo]] reliģiju un garīgo iztēli.<ref>[http://www.nytimes.com/2004/11/14/arts/music/14pare.html?ex=1258174800&en=f3575bdf103425da&ei=5088&partner=rssnyt U2: The Catharsis in the Cathedral] nytimes.com.</ref> Piemēram, dziesmu "Sunday Bloody Sunday" un "Mothers of the Dissapeared" teksti ir radušies saistībā ar notikumiem pasaulē: pirmā no tām tika sarakstīta par nemieriem [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]<ref name=larryinterview83>{{Tīmekļa atsauce |url=http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |title=Larry Mullen Interview |publisher=White Lucy |date=1983. g. 1. aprīlis |access-date={{dat|2007|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724225720/http://u2_interviews.tripod.com/id18.html |archivedate={{dat|2008|07|24||bez}} }}</ref> bet otrā — par [[Argentīna|argentīniešu]] māšu, kuru bērni tika nolaupīti šīs valsts apvērsuma laikā 1976. gadā, ciešanām. Bono iekšējie konflikti un izjūtas, kas saistītas ar ģimenes tēmu, atklājas dziesmās "Mofo", "Tomorrow" un "Kite". Arī emocionāla ilgošanās un lūgšanās ir bieži sastopama tēma,<ref name="ABOUT_TOP10"/> kā piemēram dziesmās "Yahweh",<ref>[http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 U2 — How to Dismantle an Atomic Bomb Review] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071025021903/http://www.uncut.co.uk/music/u2/reviews/400 |date={{dat|2007|10|25||bez}} }} uncut.co.uk.</ref> "Peace on Earth" un "Please". Zaudējumi un ciešanas kopā ar cerību un atlabšanu, kas ir centrālā tēma albumā "The Joshua Tree",<ref name="RS_JT"/> ir motivējusi lielu daļu no U2 dziesmu tekstu un mūzikas tapšanām. Dažas no dziesmu tekstu idejām ir saistāmas ar Bono un pārējo grupas dalībnieku personīgo pieredzi savas jaunības laikā Īrijā, kā arī Bono [[Aktīvisms|aktīvisma]] kampaņām vēlākajā dzīvē. U2 ir izmantojusi savas "Zoo TV" un "PopMart" koncertturnejas, lai kariķētu sociālās tendences, kā mediju pārbagātība un patērētāju sabiedrība.<ref name="NYT_POP"/> Tā kā grupa un tās fani bieži uzsver šīs mūzikas politisko dabu, U2 dziesmu teksti un mūzika ir bieži kritizēti kā apolitiski to neskaidrības un plašās izdomas dēļ, kā arī īpašu atsauču uz aktuāliem cilvēkiem vai notikumiem trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The soaring nothingness of U2|author=Deivids Plocs|url=http://www.slate.com/id/2061087/}}</ref> === Ietekmes === Grupa kā savus ietekmes avotus ir minējusi "[[The Who]]",,<ref>Makkormiks (2006), 113. lpp.</ref> "[[The Clash]]",<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/2600669.stm Clash Star Strummer Dies], BBC ziņas, 2002. g. 27. decembris</ref> "[[Ramones]]",<ref>[http://forum.interference.com/t99039.html About U2 Influences: The Ramones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080206172614/http://forum.interference.com/t99039.html |date={{dat|2008|02|06||bez}} }} Daniels Volkers, 2004. g. oktobris</ref> "[[The Beatles]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.theage.com.au/articles/2003/07/24/1058853193517.html | title = "Saint Bono" | publisher = "The Age"}}</ref> "[[Joy Division]]"<ref>''NewOrderStory'' [DVD]. Warner Bros., 2005.</ref> un "[[Siouxsie & the Banshees]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |title=Gigs In Scotland |access-date={{dat|2008|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080215011120/http://www.gigsinscotland.com/events.html?cmd=view&event_id=3845 |archivedate={{dat|2008|02|15||bez}} }}</ref> Citi mūziķi un grupas, kā "[[The Fray]]",<ref name="Gitlin">{{Ziņu atsauce|last=Gitlina|first=Lorēna|publisher=[[Rolling Stone (žurnāls)|Rolling Stone]]|title=Enter the Fray|date=2006. g. 10. augusts}}</ref> "[[OneRepublic]]",<ref>[http://www.amiannoying.com/(S(d2zjkz55ykz1ba55dwhjn4rd))/view.aspx?ID=21766 OneRepublic's AmIAnnoying.com page]</ref> "[[Coldplay]]",<ref name="RS1025">Rolling Stone, #1025-1026, 2007. g. 3. maijs</ref> "[[The Killers]]"<ref name="RS1025"/> un "[[Angels & Airwaves]]"<ref>NME's 10 Most Influential Bands/Artists. NME Magazine, 2002; [http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm Angels & Airwaves — Between the Blinks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080516054422/http://www.musicomh.com/interviews/angels-and-airwaves_0606.htm |date={{dat|2008|05|16||bez}} }} musicOMH.com.</ref> ir ietekmējušies no U2. Savas U2 dziesmu versijas ir izpildījuši "[[Our Lady Peace]]", [[Mērija Dž. Blaidža]], [[Džonijs Kešs]], "[[The Chimes]]", [[Džo Kokers]], "[[Pearl Jam]]", [[Džeimss Blants]], [[Darlīna Čeha]], "[[Pet Shop Boys]]", "[[Ignite]]", "[[The Smashing Pumpkins]]", "[[Keane (grupa)|Keane]]", [[Utada Hikaru]], "[[Sepultura]]" un "[[The Bravery]]". U2 ir strādājuši kopā ar tādiem māksliniekiem, kā "[[Green Day]]", [[Brūss Springstīns]],<ref>Makkormiks (2006), 39., 113., 343. lpp.</ref> [[Bobs Dilans]], [[Elviss Kostello]], "[[R.E.M.]]" un [[Antons Korbijns]]. == Kampaņas un aktīvisms == [[Attēls:LulaAndBonoVox.jpeg|thumb|Bono ar [[Brazīlija]]s prezidentu [[Luizs Inasiu Lula da Silva|Luizu Inasiu Lulu da Silvu]].]] Jau sākot ar 1980. gadu sākumu, U2 dalībnieki, gan kā grupa, gan individuāli, ir kopā ar citiem mūziķiem, māksliniekiem, slavenībām un politiķiem centušies uzsvērt pasaulē pastāvošo [[Nabadzība|nabadzību]], slimības un sociālo netaisnīgumu. 1984. gadā Bono un Ādams Kleitons piedalījas "[[Band Aid]]" labdarības projektā, lai savāktu naudu [[Etiopija]]s [[Bads|bada]] cietēju pabalstīšanai. Šis projekts izdeva labdarības singlu "''Do They Know It's Christmas?''", kas kļuva par pirmo no daudzajām sadarbībām starp U2 un šī projekta organizētāju [[Bobs Geldofs|Bobu Geldofu]]. 1985. gada jūlijā U2 spēlēja "[[Live Aid]]" koncertā. Bono un viņa sieva Alija viesojās Etiopijā, kur kļuva par bada aculieciniekiem. Bono vēlāk ir teicis, ka šī vizīte kļuva par pamatu viņa Āfrikas kampaņām un dziesmu iedvesmai.<ref>[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html Bono] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080216215445/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1001931-2,00.html |date={{dat|2008|02|16||bez}} }} time.com.; Makkormiks (2006), 289. lpp.</ref> 1986. gadā U2 piedalījās ''"A Conspiracy of Hope"'' koncerttūrē, lai atbalstītu ''[[Amnesty International]]'', kā arī "''Self Aid''" projektā, kas cīnījās pret bezdarbu [[Īrija|Īrijā]]. Tajā pašā gadā Bono ar sievu Aliju devās uz [[Nikaragva|Nikaragvu]] un [[Salvadora|Salvadoru]], kur bija liecinieki Salvadoras pilsoņu kara atstātajiem postījumiem. Šie 1986. gada notikumi būtiski ietekmēja albumu "''The Joshua Tree''", kas tajā laikā tika ierakstīts. 1992. gadā grupa piedalījās "Stop Sellafield" koncertā kopā ar "[[Greenpeace]]" savas "Zoo TV" tūres laikā.<ref>Makkormiks (2006), 238. lpp.</ref> Notikumi Sarajevā Bosnijas kara laikā ietekmēja dziesmas "Miss Sarajevo" tapšanu, kas pirmoreiz publiski tika spēlēta 1995. gada septembrī [[Lučāno Pavaroti|Pavaroti]] un viņa draugu koncertā, un kuru Bono un The Edge spēlēja labdarības pasākumā "Kara bērns".<ref>Makkormiks (2006), 262. lpp.</ref> Grupa savu 1993. gadā izdarīto solījumu īstenoja 1997. gadā, kad "PopMart" tūrē koncertēja Sarajevā.<ref>Makkormiks (2006), 277. lpp.</ref> 1998. gadā viņi uzstājās [[Belfāsta|Belfāstā]] dažas dienas pirms "Labās piektdienas vienošanās" balsojuma, uz skatuves uzvedot īru politiskos līderus [[Deivids Trimbls|Deividu Trimblu]] un [[Džons Hams|Džonu Hamu]], lai atbalstītu vienošanos.<ref>Makkormiks (2006), 285.-286.</ref> Vēlāk tajā pašā gadā visi ienākumi no singla "Sweetest Thing" izdošanas tika ziedoti [[Čornobiļa]]s bērnu projekta atbalstam. 2001. gadā grupa veltīja savu dziesmu "Walk On" [[Mjanma]]s prodemokrātu līderim [[Augs San Sū Kji|Augam San Sū Kji]].<ref>Makkormiks (2006), 295.-296.</ref> 2003. gada nogalē Bono un The Edge piedalījās Dienvidāfrikas [[HIV/AIDS]] brīdināšanas "46664" koncertu sērijā, kuru vadīja [[Nelsons Mandela]]. Grupa spēlēja 2005. gada "[[Live 8]]" koncertā Londonā. Grupu un tās menedžeri Polu Makginesu ''Amnesty International'' apbalvoja kā Labas gribas vēstniekus par viņu darbu cīņā par cilvēktiesībām.<ref>[http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html Ambassador of Conscience Award 2005] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070202073104/http://www.artforamnesty.org/aoc/events_2005.html |date={{dat|2007|02|02||bez}} }} artforamnesty.org.</ref> Kopš 2000. gada Bono ir iesaistījies "2000. jubilejas" kampaņā kopā ar Bobu Geldofu, [[Muhameds Ali|Muhamedu Ali]] un citiem, lai Lielās jubilejas (Tūstošgades) sakarā atceltu trešās pasaules valstu parādus. 2002. gada janvārī Bono bija no nevalstiskās organizācijas "DATA" dibinātājiem, kas bija paredzēta, lai uzlabotu Āfrikas sociālo, politisko un finansiālo stāvokli. 2002. gada jūnijā viņš turpināja savu kampaņu pret parādiem un HIV/AIDS, veicot vairākas vizītes dažādās Āfrikas valstīs.<ref>Derina Keigana."[http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html CNN Access: Bono backs 'effective aid' for Africa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120614020843/http://archives.cnn.com/2002/US/05/24/bono.africa.cnna/index.html |date={{dat|2012|06|14||bez}} }}" CNN.com, 2002. g. maijs.; [http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html Bono and O'Neill in Africa: Summing up the trip] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406223349/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/05/30/bono.oneill.kagan.otsc/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }} CNN.com.; "[http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html Bono wins Chirac aid boost pledge] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130406210936/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/africa/06/20/bono.chirac/index.html |date={{dat|2013|04|06||bez}} }}". CNN.com, 2002. g. jūnijs.</ref> "Sarkanā produkta", 2006. gadā izdotā zīmola, kas cenšas savākt līdzekļus [[Starptautiskais fonds|Starptautiskajam fondam]], viens no dibinātājiem bija Bono. Bono ir sniedzis savu viedokli un redzējumu "The ONE" kampaņai, ASV devumam akcijai "Padari nabadzību par vēsturi". Bono ir sadarbojies arī ar [[Yahoo!]], lai popularizētu "The ONE" kampaņu. 2005. gada nogalē, pēc viesuļvētrām [[Viesuļvētra Katrīna|Katrīna]] un [[Viesuļvētra Rita|Rita]], The Edge ir palīdzējis popularizēt "Music Rising" akciju, kas paredzēta līdzekļu savākšanai, lai palīdzētu mūziķiem, kuri viesuļvētru dēļ [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] reģionā zaudēja savus instrumentus.<ref>[http://www.modernguitars.com/archives/001351.html The Edge (U2) Announces 'Music Rising', a Campaign to Aid Musicians Affected by Hurricanes Katrina and Rita] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20061129033943/http://www.modernguitars.com/archives/001351.html |date={{dat|2006|11|29||bez}} }} modernguitars.com.</ref> 2006. gadā U2 sadarbojās ar rokgrupu "[[Green Day]]", izdodot jaunu grupas "[[The Skids]]" dziesmas "The Saints Are Coming" versiju, tās ienākumus ziedojot "[[Music Raising]]" labdarības akcijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Hiats | first =Braiens | title =U2, Green Day Unite | work =Rolling Stone | date =2006. g. 25. septembris | url =http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date ={{dat|2007|04|30||bez}} | archive-url =https://web.archive.org/web/20070430020920/http://www.rollingstone.com/news/story/11788881/u2_green_day_unite_for_a_new_orleans_benefit_song_play_superdome }}</ref> U2 un Bono sociālais [[aktīvisms]] arī ir kritizēts. Vairāki autori un aktīvisti, kuri publicējas politiski kreisajos žurnālos, ir kritizējuši Bono atbalstu tādām politiskām personībām, kā [[Pols Volfovics]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html | author=Deriks O'Kīfs | title=The Empire Moves and Co-opts in Mysterious Ways | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215172948/http://www.counterpunch.org/okeefe03232005.html }}</ref> kā arī viņa "uzspiesto tēvišķīgumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.counterpunch.org/browne05162006.html | author=Harijs Brauns | title=RED Light District: Bono's Independent | access-date={{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date={{dat|2008|02|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20080215170655/http://www.counterpunch.org/browne05162006.html }}</ref> Citi ziņu avoti ir apšaubījuši Bono kampaņu, kas vērstas uz parādu nolīdzināšanu, efektivitāti un piedāvāto palīdzību Āfrikai, paziņojot, ka "ārvalstu palīdzība bieži vien padara politiķus bagātus, bet to cilvēkus — nabadzīgus".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | title = Will More Foreign Aid End Global Poverty? | author = Džons Stosels un Patriks Makmenamins | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081211080919/http://www.abcnews.go.com/2020/Story?id=1955664&page=4 | archivedate = {{dat|2008|12|11||bez}} }}{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html | title = Bono aid is making Africa sick | access-date = {{dat|2008|01|23||bez}} | archive-date = {{dat|2006|01|10||bez}} | archive-url = https://archive.today/20060110071838/http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2092-1964947,00.html }}</ref> == Citi projekti == U2 dalībnieki ir piedalījušies vairākos blakusprojektos, reizēm sadarbojoties arī ar grupas biedriem. 1985. gadā Bono ierakstīja dziesmu "In a Lifetime" kopā ar īru grupu "[[Clannad]]". The Edge ierakstīja filmas oriģinālmūzikas albumu filmai "Captive" 1986. gadā,<ref>Makkormiks (2006), 169. lpp.</ref> kurā bija iekļauts arī [[Šaineda O'Konora|Šainedas O'Konoras]] vokālais priekšnesums. Bono un The Edge sarakstīja dziesmu "She's a Mystery to Me" [[Rojs Orbisons|Rojam Orbisonam]], kura tika iekļauta viņa 1989. gada albumā "Mystery Girl".<ref>Makkormiks (2006), 211 lpp.</ref> Kopā ar The Edge Bono sarakstīja dziesmu "Goldeneye" 1995. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmai "[[Zeltacs (filma)|Zeltacs]]", kuru izpildīja [[Tīna Tērnere]].<ref>de la Parra (2003), 141. lpp.</ref> Ādams Kleitons un Lerijs Mullens 1996. gadā filmas "[[Neiespējamā misija (filma)|Neiespējamā misija]]" vajadzībām pārstrādāja tās tituldziesmu.<ref>de la Parra (2003), 132. lpp.</ref> Bono piedalījās dziesmā "Joy", kas tika iekļauta [[Miks Džegers|Mika Džegera]] 2001. gada solo albumā "Goddness in the Doorway".<ref>{{Tīmekļa atsauce | last =Venners | first =Jans | title =Goddess In The Doorway Review | work =Rolling Stone | date =2001. g. 6. decembris | url =http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | access-date ={{dat|2008|01|23||bez}} | archiveurl =https://web.archive.org/web/20080222090503/http://www.rollingstone.com/artists/mickjagger/albums/album/114714/review/5942832/goddess_in_the_doorway | archivedate ={{dat|2008|02|22||bez}} }}</ref> Bono ierakstīja arī klusu, gandrīz čukstošu versiju [[Leonards Koens|Leonarda Koena]] dziesmai "Hallelujah", kas tika izdota 1995. gada "Tower of Song" dziesmu izlasē. U2 ir strādajuši kopā ne tikai ar mūziķiem, bet arī ar dažiem rakstniekiem. Amerikāņu rakstnieks [[Viljams Barovss]] īsi pirms savas nāves piedalījās U2 video klipā dziesmai "Last Night on Earth".<ref>[http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html William S. Burroughs dies at 83; Beat Generation godfather] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080120015707/http://www.chron.com/cgi-bin/auth/story/content/chronicle/features/books/97/08/03/burroughs.html |date={{dat|2008|01|20||bez}} }} Houston Chronicle.; [http://www.mirror.co.uk/news/topstories/tm_objectid=13136269&method=full&siteid=94762-name_page.html How Mystical 23 Changed Course Of History] mirror.co.uk.</ref> Viņa luga "Pateicības dienas lūgšana" tika parādīta uz video ekrāniem grupas "Zoo TV" tūres laikā. Grupa ir sadabojusies arī ar [[Viljams Gibsons (rakstnieks)|Viljamu Gibsonu]] un [[Alens Ginsbergs|Alenu Ginsbergu]].<ref>[http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ U2 Connections: William Gibson] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120721011020/http://www.atu2.com/news/connections/gibson/ |date={{dat|2012|07|21||bez}} }} atu2.com.; [http://www.pbs.org/wnet/americanmasters/database/ginsberg_a.html American Masters: Allen Ginsberg] PBS.com.</ref> 2000. gada sākumā U2 ierakstīja divas dziesmas filmai "The Million Dollar Hotel", tostarp dziesmu "The Ground Beneath Her Feet", kura tika sarakstīta kopā ar rakstnieku [[Salmans Rušdi|Salmanu Rušdi]] un tika balstīta uz viņa tāda paša nosaukuma grāmatu.<ref>[http://www.cnn.com/SHOWBIZ/News/9901/22/showbuzz/#story2 Salman Rushdie's Words Become U2 Lyrics] CNN.com.</ref> == Diskogrāfija == {{Pamatraksts|U2 diskogrāfija}} {{Pamatraksts|U2 singlu diskogrāfija}} {{columns |width=300px |col1= === Studijas albumi === * [[1980]]: ''[[Boy (albums)|Boy]]'' * [[1981]]: ''"[[October (albums)|October]]'' * [[1983]]: ''[[War (albums)|War]]'' * [[1984]]: ''[[The Unforgettable Fire]]'' * [[1987]]: ''[[The Joshua Tree]]'' * [[1988]]: ''[[Rattle and Hum]]'' * [[1991]]: ''[[Achtung Baby]]'' * [[1993]]: ''[[Zooropa]]'' * [[1997]]: ''[[Pop (albums)|Pop]]'' * [[2000. gads|2000]]: ''[[All That You Can't Leave Behind]]'' * [[2004. gads|2004]]: ''[[How to Dismantle an Atomic Bomb]]'' * [[2009. gads|2009]]: ''[[No Line on the Horizon]]'' * [[2014. gads|2014]]: ''[[Songs of Innocence]]'' * [[2017. gads|2017]]: ''[[Songs of Experience]]'' * [[2023. gads|2023]]: ''[[Songs of Surrender]]'' | valign=top| |col2= === Izlases un koncertalbumi === * [[1983]]: ''[[Under a Blood Red Sky]]'' * [[1998]]: ''[[The Best of 1980–1990]]'' * [[2002]]: ''[[The Best of 1990–2000]]'' * [[2006. gads|2006]]: ''[[U218 Singles]]'' }} == Apbalvojumi == U2 pirmoreiz saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] 1988. gadā par albumu "[[The Joshua Tree]]", un kopš tā laika ir ieguvuši kopā 22 Grammy balvas, padarot U2 un [[Stīvijs Vonders|Stīviju Vonderu]] par līderiem starp populārās mūzikas izpildītājiem saņemto Grammy balvu ziņā.<ref name="GRAMMY"/> Grupa ir saņēmusi Grammy balvas par labāko rokmūzikas dziesmu, par labāko albumu, gada ierakstu, labāko dziesmu un labāko rokmūzikas albumu. U2 ir saņēmuši 7 "BRIT Awards", piecas no tām par labāko straptautisko grupu. Īrijā U2 ir ieguvuši 14 "Meteor" balvas, kuras pasniedz kopš 2001. gada. Grupa ir saņēmusi arī vienu Amerikas mūzikas balvu, 4 MTV mūzikas video balvas, 10 "Q" balvas, 2 "Juno" balvas, 3 "NME" balvas, kā arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]/ 2005. gada sākumā U2 tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]].<ref name="RRHOF"/> == Skatīt arī == * [[U2 diskogrāfija]] * [[U2 singlu diskogrāfija]] == Piezīmes un atsauces == === Galvenās === * Čatertons, Marks (2001). ''U2: The Complete Encyclopedia''. Firefly Publishing. {{ISBN|0-946719-41-1}} * Flenegens, Bils (1995). ''U2 at the End of the World''. Delacorte Press. {{ISBN|0-385-31154-0}} * Greiems, Bils; van Ūstena de Bēra, Karolīna (2004). U2: The Complete Guide to their Music. London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9886-8}} * Makkormiks, Neils (2006). ''U2 by U2''. HarperCollins Publishers. {{ISBN|0-00-719668-7}} * de la Parra, Rims Žals (2003). ''U2 Live: A Concert Documentary''. Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-9198-7}} * Stoukss, Nials (1996). Into The Heart: The Stories Behind Every U2 Song. Harper Collins Publishers. {{ISBN|0-7322-6036-1}} * Vols, Miks (2005). ''Bono''. Andre Deutsch ''Publishers. {{ISBN|0233001593}} === Pārējās === <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|3}} </div> == Ārējās saites == {{commons|U2}}{{Sisterlinks-inline}} * [http://www.u2.com/ U2 oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{U2}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Īrijas rokgrupas]] [[Kategorija:Īrijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Īrijas postpanka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] d64333axjhydvwumgto48hgk7zdba0b 14. aprīlis 0 28312 4461301 4417879 2026-04-30T03:42:00Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4461301 wikitext text/x-wiki '''14. aprīlis''' ir gada 104. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (105. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 261 diena. == Vārda dienas == [[Gudrīte]], [[Strauja (personvārds)|Strauja]] == Notikumi == * [[1865. gads]] — teātra izrādes laikā [[Džons Vilkss Būts]] sašāva [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]], kurš mira nākamajā dienā. * [[1900. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāta [[Vispasaules izstāde Parīzē|Vispasaules izstāde]]. * [[1912. gads]] — pasažieru kuģis [[Titāniks]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] ziemeļdaļā sadūrās ar [[aisbergs|aisbergu]] un nākamajā rītā nogrima, bojā gāja 1503 cilvēki. * [[1915. gads]] — [[turki]] iebruka [[Armēnija|Armēnijā]]. * [[1927. gads]] — izlaista pirmā [[Volvo]] automašīna.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/14.-apriilis.-no-rupniicas-izripo-pirmais-volvo-spekrats.a36269/ | title= 14. aprīlis. No rūpnīcas izripo pirmais Volvo spēkrats | publisher= LR1 / Latvijas Radio | author= Jānis Krops | accessdate= 2019. gada 14. aprīlī | date= 2014. gada 14. aprīlis}}</ref> * [[1931. gads]] — [[Spānija]]s parlaments atlaida karali [[Alfonso XIII]] un proklamēja Otro Spānijas republiku. * [[1954. gads]] — oficiāli apstiprināts pašreizējais [[Austrālijas karogs]]. * [[1975. gads]] — referendumā [[Sikima|Sikimas karalistē]] iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos [[Indija]]i. * [[1978. gads]] — [[Tbilisi]], [[Gruzijas PSR]] notika demonstrācijas, protestējot pret valsts valodas statusa noņemšanu [[gruzīnu valoda]]i. * [[1988. gads]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ceremonijā [[Ženēva|Ženēvā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] parakstīja nodomu izvākt bruņotos spēkus no [[Afganistāna]]s. * [[2003. gads]] — pabeigts [[Cilvēka genoma projekts]], sekvencējot 99% cilvēka [[genoms|genoma]] ar 99,99% precizitāti. * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — Rīgā, [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]] nezināmas personas nošāva futbola aģentu [[Romāns Bezzubovs|Romānu Bezzubovu]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/purvciema-nosauts-futbola-agents-bezzubovs-policija-mekle-aculieciniekus.a400498/|title=Purvciemā nošauts futbola aģents Bezzubovs; policija meklē aculieciniekus|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-15|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1527. gads]] — [[Abrahams Ortēlijs]] (''Abraham Ortelius''), flāmu kartogrāfs un ģeogrāfs (miris 1598. gadā) * [[1578. gads]] — [[Felipe III]] (''Felipe III''), Spānijas un Portugāles karalis (miris 1621. gadā) * [[1629. gads]] — [[Kristiāns Heigenss]] (''Christiaan Huygens''), Nīderlandes zinātnieks (miris 1695. gadā) * [[1862. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|2}}) — [[Pjotrs Stolipins]] (''Пётр Столыпин''), Krievijas politiķis (miris 1911. gadā) * [[1882. gads]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (miris 1936. gadā) * [[1883. gads]] — [[Luijs Bahs]] (''Louis Bach''), franču futbolists (miris 1914. gadā) * [[1892. gads]] — [[Huans Belmonte]] (''Juan Belmonte''), spāņu matadors (miris 1962. gadā) * [[1904. gads]] — [[Džons Gilguds]] (''John Gielgud''), angļu aktieris (miris 2000. gadā) * [[1925. gads]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (miris 2002. gadā) * [[1935. gads]] — [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices rakstnieks (miris 2026. gadā) * [[1940. gads]] — [[Džūlija Kristija]] (''Julie Christie''), angļu aktrise * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (miris 2026. gadā) * [[1950. gads]] — [[Linda Obsta]] (''Lynda Obst''), amerikāņu kinoproducente (mirusi 2024. gadā) * [[1952. gads]] — [[Udo Foigts]] (''Udo Voigt''), Vācijas politiķis (miris 2025. gadā) * [[1969. gads]] — [[Džeimss Grejs (režisors)|Džeimss Grejs]] (''James Gray''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents * [[1977. gads]] — [[Sāra Mišela Gelāra]] (''Sarah Michelle Gellar''), amerikāņu aktrise * [[1987. gads]] — [[Hamiltons Moriss]] (''Hamilton Morris''), ASV žurnālists * [[2005. gads]] — [[Dīns Heisens]] (''Dean Huijsen''), spāņu futbolists == Miruši == * [[1759. gads]] — [[Georgs Frīdrihs Hendelis]] (''Georg Friedrich Händel''), vācu komponists (dzimis 1685. gadā) * [[1917. gads]] — [[Ludviks Zamenhofs]] (''Ludwik Lejzer Zamenhof''), Polijas ārsts, poliglots, esperanto radītājs (dzimis 1859. gadā) * [[1924. gads]] — [[Lūiss Salivans]] (''Louis Sullivan''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1856. gadā) * [[1930. gads]] — [[Vladimirs Majakovskis]] (''Владимир Маяковский''), krievu dzejnieks (dzimis 1893. gadā) * [[1935. gads]] — [[Emmija Nētere]] (''Emmy Noether ''), vācu matemātiķe (dzimusi 1882. gadā) * [[1938. gads]] — [[Georgs Kūfalts]] (''Georg Kuphaldt''), vācu daiļdārznieks un ainavu arhitekts (dzimis 1853. gadā) * [[1943. gads]] — [[Jakovs Džugašvili]] (''Яков Джугашвили''), Staļina dēls (dzimis 1907. gadā) * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Kārlis Skalbe]], latviešu prozaiķis un dzejnieks (dzimis 1879. gadā) * [[1948. gads]] — [[Žans Šastanjē]] (''Jean Chastanié''), franču vieglatlēts, vidējo distanču skrējējs, olimpiskais medaļnieks vieglatlētikā (dzimis 1875. gadā) * [[1957. gads]] — [[Bernards Knūbels]] (''Bernard Knubel''), vācu treka riteņbraucējs (dzimis 1872. gadā) * [[1964. gads]] — [[Reičela Kārsone]] (''Rachel Carson''), ASV jūras bioloģe, rakstniece (dzimusi 1907. gadā) * [[1975. gads]] — [[Fredriks Mārčs]] (''Fredric March''), amerikāņu aktieris (dzimis 1897. gadā) * [[1986. gads]] — [[Simona de Bovuāra]] (''Simone de Beauvoir''), franču rakstniece, feministe (dzimusi 1908. gadā) * [[2001. gads]] — [[Hiroši Tešigahara]] (''勅使河原 宏''), japāņu kinorežisors (dzimis 1927. gadā) * [[2002. gads Latvijā|2002. gads]] — [[Imants Daudišs]], latviešu politiķis un diplomāts (dzimis 1945. gadā) * [[2011. gads]] — [[Viljams Lipskombs]] (''William Lipscomb''), ASV ķīmiķis (dzimis 1919. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Romāns Bezzubovs]], Latvijas futbolists un futbola aģents (dzimis 1979. gadā) * [[2022. gads]] — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), kanādiešu hokejists (dzimis 1957. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Jaunā gada svinības ([[Indija]]s dienvidi, [[Bangladeša]] un [[Šrilanka]]) * Melnā diena — vientuļo cilvēku diena ([[Dienvidkoreja]]) * Ražas svētki ([[Kerala]]) * Viena no trim [[Taizeme|taizemiešu]] Jaunā gada svētku dienām == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] lte7mc03nrq8umhfnorl6q9mh7bql9v 28. aprīlis 0 28535 4461302 4404816 2026-04-30T03:42:40Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4461302 wikitext text/x-wiki '''28. aprīlis''' ir gada 118. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (119. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 247 dienas. == Vārda dienas == [[Gundega (priekšvārds)|Gundega]], [[Terēze]] == Notikumi == * [[1770. gads]] — angļu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] sasniedza auglīgo [[Austrālija]]s austrumu krastu, pasludināja to par [[Lielbritānijas Karaliste]]s īpašumu un nosauca par [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsu]]. * [[1788. gads]] — [[Mērilenda]] kļuva par septīto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1914. gads]] — ASV patentēts [[kondicionieris|gaisa kondicionieris]]. * [[1920. gads]]: ** [[Francija]] atzina [[Latvija]]s valsts pastāvēšanu ''[[de facto]]''. ** [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] iekarotās [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas]] teritorijā izveidoja [[Azerbaidžānas PSR]]. * [[1936. gads]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: tika nošauts, pakārts un sakropļots bēguļojošais itāļu diktators [[Benito Musolīni]]. * [[1947. gads]] — [[Tūrs Heijerdāls]] un pieci apkalpes locekļi sāka ceļojumu ar plostu [[Kon-Tiki]] no [[Peru]] uz [[Polinēzija|Polinēziju]]. * [[1952. gads]] — ASV beidza [[Japāna]]s okupāciju. * [[1969. gads]] — [[Šarls de Golls]] atkāpās no [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] amata. * [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — sakarā ar [[Aglonas bazilika|Aglonas Dievmātes baznīcas]] 200 gadu jubileju pāvests [[Jānis Pāvils II]] sava pontifikāta otrajā gadā piešķīra Aglonas baznīcai mazās bazilikas titulu.<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=3171 Svētā Krēsla un Latvijas attiecību vēsture]{{Novecojusi saite}}, catholic.lv</ref> * [[1992. gads]] — [[Gana|Ganā]] pieņemta jauna (pašreizējā) konstitūcija. * [[2001. gads kosmonautikā|2001. gads]] — palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Sojuz TM-32]]'' ar pirmo [[komerckosmonauts|komerckosmonautu]] ("kosmisko tūristu") [[Deniss Tito|Denisu Tito]]. * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — Rīgā, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]] nelegālā [[hostelis|hostelī]] izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.<ref>{{ziņu atsauce |title=Rīgā ugunsgrēkā hostelī gājuši bojā 8 cilvēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-ugunsgreka-hosteli-gajusi-boja-8-cilveki.a402351/ |accessdate={{dat|2021|4|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|4|28||bez}}}}</ref> === Kultūrā === * [[2004. gads]] — izdots grupas ''[[Tool]]'' ceturtais studijas albums ''[[10,000 Days]]''. == Dzimuši == * [[1442. gads]] — [[Eduards IV Jorks|Eduards IV]] (''Edward IV''), Anglijas karalis (miris 1483. gadā) * [[1758. gads]] — [[Džeimss Monro]] (''James Monroe''), 5. ASV prezidents (miris 1831. gadā) * [[1773. gads]] — [[Ludvigs Tīks]] (''Ludwig Tieck''), vācu dzejnieks (miris 1853. gadā) * [[1815. gads]] — [[Ansis Leitāns]], latviešu redaktors un tulkotājs, jaunlatvietis (miris 1874. gadā) * [[1870. gads]] — [[Augusts Šmīrers]] (''August Schmierer''), vācu regbists, olimpiskais čempions (miršanas datums nav zināms) * [[1872. gads]] — [[Anrī Masons]] (''Henri Masson''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (miris 1963. gadā) * [[1878. gads]] — [[Laionels Berimors]] (''Lionel Barrymore''), amerikāņu aktieris (miris 1954. gadā) * [[1896. gads Latvijā|1896. gads]] — [[Romans Suta]], latviešu mākslinieks (miris 1944. gadā) * [[1900. gads]]: ** [[Heinrihs Millers]] (''Heinrich Müller''), gestapo vadītājs (miris visticamāk 1945. gadā) ** [[Jans Orts]] (''Jan Oort''), Nīderlandes astronoms (miris 1992. gadā) * [[1906. gads]] — [[Kurts Gēdels]] (''Kurt Gödel''), Austrijas matemātiķis, filozofs (miris 1978. gadā) * [[1908. gads]] — [[Oskars Šindlers]] (''Oskar Schindler''), ebreju glābējs (miris 1974. gadā) * [[1912. gads Latvijā|1912. gads]] — [[Jānis Ikaunieks (astronoms)|Jānis Ikaunieks]], latviešu astronoms (miris 1969. gadā) * [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Vera Singajevska]], latviešu aktrise (mirusi 2014. gadā) * [[1924. gads]] — [[Donats Baņonis]] (''Donatas Banionis''), lietuviešu aktieris (miris 2014. gadā) * [[1926. gads]] — [[Hārpera Lī]] (''Harper Lee''), ASV rakstniece (mirusi 2016. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Jānis Volkolākovs]], latviešu sirds ķirurgs, profesors (miris 2020. gadā) * [[1937. gads]] — [[Sadams Huseins]] (صدام حسين, ''Saddam Hussein''), Irākas prezidents (miris 2006. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Ausma Pormale]], latviešu dzejniece (mirusi 1979. gadā) * [[1949. gads]] — [[Bruno Kērbijs]] (''Bruno Kirby''), amerikāņu aktieris (miris 2006. gadā) * [[1957. gads]] — [[Leopolds Eijārs]] (''Léopold Eyharts''), franču kosmonauts * [[1959. gads Latvijā|1959. gads]]: ** [[Dainis Kūla]], latviešu šķēpmetējs ** [[Ēriks Škapars]], Latvijas politiķis * [[1960. gads]] — [[Māris Pūris]], latviešu aktieris * [[1970. gads]] — [[Niklass Lidstrems]] (''Nicklas Lidström''), zviedru hokejists * [[1973. gads]]: ** [[Horhe Garsija]] (''Jorge Garcia''), amerikāņu aktieris un komiķis ** [[Jans Mērdoks]] (''Ian Murdock''), ASV programinženieris (miris 2015. gadā) * [[1974. gads]]: ** [[Malgožata Dideka]] (''Małgorzata Dydek''), poļu basketboliste (mirusi 2011. gadā) ** [[Penelope Krusa]] (''Penélope Cruz''), spāņu aktrise * [[1980. gads]] — [[Bredlijs Viginss]] (''Bradley Wiggins''), Lielbritānijas riteņbraucējs * [[1981. gads]] — [[Džesika Alba]] (''Jessica Alba''), ASV aktrise * [[1982. gads]] — [[Kriss Kāmans]] (''Chris Kaman''), amerikāņu basketbolists * [[1983. gads]] — [[Deivids Frīss]] (''David Freese''), amerikāņu beisbolists * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Raimonds Gabrāns]], latviešu basketbolists * [[1986. gads]] — [[Davids Krejči]] (''David Krejčí''), čehu hokejists * [[1987. gads]] — [[Zorans Tošičs]] (''Зоран Тошић''), Serbijas futbolists * [[1988. gads]] — [[Huans Mata]] (''Juan Mata''), spāņu futbolists * [[1995. gads]] — [[Melānija Martinesa]] (''Melanie Martinez''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore * [[1996. gads]] — [[Tonijs Revolori]] (''Tony Revolori''), amerikāņu aktieris un komiķis == Miruši == * [[1400. gads]] — [[Balds de Ubaldiss]] (''Baldus de Ubaldis''), itāļu jurists (dzimis 1327. gadā) * [[1772. gads]] — [[Johans Frīdrihs Štrūenzē]] (''Johann Friedrich Struensee''), dāņu ārsts un politiķis (dzimis 1737. gadā) * [[1813. gads]] — [[Mihails Kutuzovs]] (''Михаи́л Куту́зов''), krievu karavadonis (dzimis 1745. gadā) * [[1853. gads]] — [[Ludvigs Tīks]] (''Ludwig Tieck'') — vācu dzejnieks (dzimis 1773. gadā) * [[1883. gads]] — [[Vladimirs Kovaļevskis]] (''Владимир Ковалевский''), krievu biologs (dzimis 1842. gadā) * [[1903. gads]] — [[Džosija Vilārds Gibss]] (''Josiah Willard Gibbs''), ASV fiziķis (dzimis 1839. gadā) * [[1918. gads]] — [[Gavrilo Princips]] (''Гаврило Принцип''), Bosnijas serbu nacionālists (dzimis 1894. gadā) * [[1922. gads]] — [[Pols Dešanels]] (''Paul Deschanel''), Francijas prezidents (dzimis 1855. gadā) * [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Kārlis Albertiņš]], Latvijas jurists un politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[1929. gads]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[1945. gads]]: ** [[Hermanis Fēgeleins]] (''Hermann Fegelein''), SS virsnieks (dzimis 1906. gadā) ** [[Benito Musolīni]] (''Benito Mussolini''), Itālijas politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[1951. gads]] — [[Viktors Lindbergs]] (''Victor Lindberg''), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1875. gadā) * [[1970. gads]] — [[Eds Beglijs]] (''Ed Begley''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā) * [[1977. gads]] — [[Zeps Herbergers]] (''Sepp Herberger''), vācu futbolists un treneris (dzimis 1897. gadā) * [[2021. gads]] — [[Maikls Kolinss]] (''Michael Collins''), ASV astronauts un lidotājs izmēģinātājs (dzimis 1930. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]], latviešu ekonomists un politiķis (dzimis 1963. gadā) * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Florālija]]s (''Floralia'') sākums ([[Senā Roma]]) * Nacionālo varoņu diena ([[Barbadosa]]) * Mežu diena ([[Nebraska]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] q3t6s9f344wcsba79lmgcmuqx8a3ckf Jukola 0 33475 4461409 4295124 2026-04-30T10:58:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461409 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Jukola 2012 relay start.jpg|thumb|300px|2012. gada Jukolas stafetes starts]] [[Attēls:Gateofsalojukola.jpg|thumb|300px|Ieejas vārti 2006. gada Jukolas stafetes teritorijā]] '''Jukolas stafetes''' ({{val|fi|Jukolan viesti}}) ir pasaulē lielākās [[orientēšanās sports|orientēšanās]] klubu [[stafete|stafešu]] sacensības, kas katru gadu notiek dažādās [[Somija]]s vietās. Sacensības tiek organizētas jūnija trešajā sestdienā, tās sākas pēc saulrieta un turpinās līdz svētdienas pusdienai. Pirmās Jukola stafetes notika 1949. gadā. Sieviešu sacensības Jukolā pirmoreiz notika 1951. gadā (individuāli, ar kopējo startu). Sieviešu sacensības '''Venlas stafetes''' ({{val|fi|Venlojen viesti}}) pirmoreiz tika organizētas 1978. gadā. Vīriešu stafetē piedalās septiņi dalībnieki, kuru distances garums ir no 7 līdz 15 km. Visas komandas startē kopējā startā pulksten 23.00. Atkarībā no tā, cik tālu uz dienvidiem Somijā atrodas sacensību vieta, pirmajos trijos vai četros etapos sportistiem ir jāizmanto apgaismes lukturīši (galvenokārt, lai skatītu karti). Uzvarētāju komandas finišē svētdien ap 6.00—7.00 no rīta, pēdējās ierodas pat īsi pirms finiša slēgšanas 14.00. Sieviešu stafetēs piedalās četras dalībnieces, tās notiek sestdienā, dienas gaišajā laikā, pirms vīriešu starta. Vīriešu komandu skaits Jukolas stafetē 2019. gadā gandrīz sniedza 2000, savukārt Venlā startējušo sieviešu komandu skaits bija tuvu 1700. 2019. gada sacensībās [[Kangasala]]s apkārtnē kopējais dalībnieku skaits Jukolas un Venlas stafetē pirmo reizi pārsniedza 20 000. Jukolas un Venlas stafetēs plaši pārstāvētas ir arī orientēšanās klubu komandas no [[Latvija|Latvijas]]. 2025. gada stafetēs [[Mikeli]] Latvija bija ceturtā pārstāvētākā no valstīm aiz Somijas, [[Zviedrija|Zviedrijas]] un [[Norvēģija|Novēģijas]] ar kopā 58 komandām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3964&t=Latvijas-orientieristiem-lielisks-starts-Jukola|title=Latvijas orientieristiem lielisks starts Jukolā!|website=lof.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Jukolas rezultāti (1989—2025) == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Komandas ! Finišējušas ! Uzvarētājs ! Labākā Latvijas komanda ! Labākā komanda ar latviešiem sastāvā |- |1989 ||[[Joutseno]], ''Myllymäki'' ||1067||956||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Rīgas Dinamo'' (40.) ||{{flaga|PSRS}} ''Rīgas Dinamo'' (40.) <small>— Jānis Ģipslis, Ants Grende, Arnis Ivbulis, Andis Pirktiņš, Harijs Semelis, Vents Ozoliņš, Ivars Žagars</small> |- |1990 ||[[Juva]], ''Koikkala'' ||1109||1011||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Rīgas Dinamo'' (79.) ||{{flaga|PSRS}} ''Rīgas Dinamo'' (79.) <small>— A. Pirktiņš, V. Ozoliņš, A. Ivbulis, H. Semelis, Ģirts Veģeris, Ilmārs Dāvidsons, I. Žagars</small> |- |1991 ||[[Vimpeli]], ''Lakeaharju'' ||1144||1061||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Södertälje'' ||''Magnēts'' (308.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (34.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]]</small> |- |1992 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki'' ||1131||1050||{{flaga|Zviedrija}} ''IK Hakarpspojkarna'' ||''Universitātes Sports'' (217.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''GoIF Tjalve'' (85.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1993 ||[[Paimio]], ''Vista'' ||1051||982||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (345.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (27.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |1994 ||[[Pelkosenniemi]], ''Luosto'' ||982||873||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat''||''Magnēts'' (297.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (130.) <small>— [[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |1995 ||[[Sipo]], ''Kirkonkylä'' ||1107||989||{{flaga|Norvēģija}} ''NTHI'' ||''Magnēts'' (431.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (15.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1996 ||[[Rautavāra]], ''Harsukangas'' ||1049||963||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat''||''Magnēts'' (461.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (13.) <small>— [[Ivars Žagars|I. Žagars]]</small> |- |1997 ||[[Jiveskile]], ''Killerjärvi'' ||1172||1057||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (26.) <small>[[Aigars Leiboms|A. Leiboms]], [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Ants Grende|A. Grende]]</small> |- |1998 ||[[Siuntio]], ''Svartbäck'' ||1224||1113||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Lynx'' (17.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |1999 ||[[Eurajoki]], ''Rikantila'' ||1226||1109||{{flaga|Norvēģija}} ''Bækkelagets SK'' ||''NBS—ZZS'' (217.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (9.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2000 ||[[Liperi]], ''Pärnävaara'' ||1134||960||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (11.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2001 ||[[Jurva]], ''Pässilä'' ||1189||1042||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (2.) <small>— [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2002 ||[[Asikala]], ''Vesivehmaa'' ||1256||1063||{{flaga|Norvēģija}} ''Bækkelagets SK'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]], [[Jānis Ozoliņš (orientēšanās)|J. Ozoliņš]]</small> |- |2003 ||[[Sulkava]] ||1205||1053||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''Purva Bridējs'' (242.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Ģirts Veģeris|Ģ. Veģeris]]</small> |- |2004 ||[[Jemijervi]], ''Jämi'' ||1314||1137||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''IK Auseklis'' (193.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (10.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2005 ||[[Anjalankoski]], ''Sippola'' ||1331||1130||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''IK Auseklis'' (161.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2006 ||[[Salo (Somija)|Salo]], ''Karjaskylä'' ||1337||1115||{{flaga|Somija}} ''Vehkalahden Veikot'' ||''OK Kāpa'' (234.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (26.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2007 ||[[Lapua]], ''Simpsiönvuori'' ||1345||1151||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (138.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (16.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2008 ||[[Tampere]], ''Kaanaa'' ||1389||1172||{{flaga|Somija}} ''Delta'' ||''OK Ogre'' (164.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (8.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2009 ||[[Mikeli]], ''Kalevankangas'' ||1412||1265||{{flaga|Norvēģija}} ''Kristiansand OK'' ||''OK Kāpa'' (175.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Jānis Krūmiņš (orientēšanās)|J. Krūmiņš]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2010 ||[[Hivinkē]], ''Kytäjä—Usmi'' ||1537||1232||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Kāpa'' (203.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (15.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2011 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki—Harju'' ||1501||1295||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (114.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (13.) <small>— [[Jānis Krūmiņš (orientierists)|J. Krūmiņš]], [[Kalvis Mihailovs|K. Mihailovs]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2012 ||[[Vantā]], ''Hakunila'' ||1685||1378||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (138.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (17.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]]</small> |- |2013 ||[[Jemsē]], ''Himos'' ||1607||1382||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''Ozons OK'' (133.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (22.) <small>— [[Anatolijs Tarasovs|A. Tarasovs]], [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2014 ||[[Kuopio]], ''Vehmersalmi'' ||1628||1357||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' ||''OK Kāpa'' (158.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (10.) <small>— [[Anatolijs Tarasovs|A. Tarasovs]], [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2015 ||[[Paimio]], ''Mäntyrinne—Hiekkahelmi'' ||1787||1514||{{flaga|Norvēģija}} ''Kristiansand OK'' ||''Ozons OK'' (139.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (6.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2016 ||[[Lapēnranta]], ''Raippo—Simola'' ||1683||1374||{{flaga|Somija}} ''Koovee'' ||''OK Ogre'' (92.)<small> — E. Ustinovs, N. Neimanis, R. Kivlenieks, J. Sārs, J. Zamovskis, V. Reneslācis, A. Kivlenieks</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (23.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2017 ||[[Joensū]], ''Harpatti'' ||1600||1351||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Ogre'' (143.) ||{{flaga|Zviedrija}} ''Ärla IF'' (12.) <small>— [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small> |- |2018 ||[[Hollola]], ''Hälvälä'' ||1901||1644||{{flaga|Somija}} ''Koovee'' ||''OK Ogre'' (110.) ||{{flaga|Somija}} ''Navi'' (21.) <small>— [[Jānis Tamužs|J. Tamužs]]</small> |- |2019 ||[[Kangasala]], ''Heponiemi'' ||1975||1653||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (121.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (10.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]], [[Uldis Upītis|U. Upītis]]</small> |- |2020 ||sacensības nenotika (''Covid'' pandēmija) |- |2021 ||[[Rovaniemi]], ''Vennivaara'' ||952||749||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (82.)<small> — [[Renārs Roze|R. Roze]], [[Dāvis Dišlers|D. Dišlers]], N. Neimanis, A. Kivlenieks, E. Ustinovs, A. Svilāns, R. Kivlenieks</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (11.) <small>— [[Mārtiņš Sirmais|M. Sirmais]], [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small> |- |2022 ||[[Mīnemeki]], ''Kallavuori'' ||1592||1270||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (127.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (8.) <small>— [[Edgars Bertuks|E. Bertuks]]</small><br>{{flaga|Somija}} ''Navi'' (14.) <small>— [[Jānis Tamužs|J. Tamužs]]</small> |- |2023 ||[[Porvo]], ''Epoo'' ||1679||1410||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Saldus'' (125.) ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (16.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]]</small> |- |2024 ||[[Kauhava]], ''Kukkura'' ||1720||1318||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Ogre'' (115.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (5.) <small>— [[Rūdolfs Zērnis|R. Zērnis]]</small><br>{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (14.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]], [[Uldis Upītis|U. Upītis]]</small> |- |2025 ||[[Mikeli]], ''Tikkala–Vatila'' ||1655||1402||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (112.)<small> — R. Arnicāns, G. Barons, R. Ķirkums, K. Kancs, K. Čerjaks, R. Graudiņš, A. Lupiķis</small> ||{{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävijät'' (13.) <small>— [[Fricis Spektors|F. Spektors]]</small> |} == Venlas rezultāti (2001—2025) == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Komandas ! Finišējušas ! Uzvarētājs ! Labākā Latvijas komanda ! Labākā komanda ar latvietēm sastāvā |- |2001 ||[[Jurva]], ''Pässilä'' ||689||639||{{flaga|Somija}} ''Liedon Parma'' ||Latvijas izlase (90.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (37.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2002 ||[[Asikala]], ''Vesivehmaa'' ||728||694||{{flaga|Somija}} ''Turun Suunnistajat'' || — ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (41.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2003 ||[[Sulkava]] ||708||646||{{flaga|Somija}} ''Tampereen Pyrintö'' ||''OK Purva Bridējs'' (441.) ||{{flaga|Somija}} ''Pihkaniskat'' (45.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2004 ||[[Jemijervi]], ''Jämi'' ||796||764||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''IK Auseklis'' (118.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (20.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2005 ||[[Anjalankoski]], ''Sippola'' ||841 ||770||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''Viga OK'' (69.) <small>— Z. Abzalone, B. Ozola, L. Katlapa, I. Brūvere</small> ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (15.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2006 ||[[Salo (Somija)|Salo]], ''Karjaskylä'' ||854 ||798||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''OK Purva Bridējs'' (166.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (16.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2007 ||[[Lapua]], ''Simpsiönvuori'' ||904 ||797||{{flaga|Somija}} ''Asikkalan Raikas'' ||''Viga OK'' (156.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (8.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2008 ||[[Tampere]], ''Kaanaa'' ||971||866||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''Viga OK'' (79.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (10.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2009 ||[[Mikeli]], ''Kalevankangas'' ||978||911||{{flaga|Zviedrija}} ''Ulricehamns OK'' ||''OK Purva Bridējs'' (118.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (12.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2010 ||[[Hivinkē]], ''Kytäjä—Usmi'' ||1083||997||{{flaga|Somija}} ''Tampereen Pyrintö'' ||''OK Purva Bridējs'' (120.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (17.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2011 ||[[Virolahti]], ''Ravijoki—Harju'' ||1082||980||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''OK Purva Bridējs'' (182.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (5.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2012 ||[[Vantā]], ''Hakunila'' ||1266||1145||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Meridiāns'' (150.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (2.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2013 ||[[Jemsē]], ''Himos'' ||1210||1141||{{flaga|Dānija}} ''OK Pan Århus'' ||''OK Meridiāns'' (129.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (6.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2014 ||[[Kuopio]], ''Vehmersalmi'' ||1211||1139||{{flaga|Dānija}} ''OK Pan Århus'' ||''OK Meridiāns'' (104.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (7.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small><br />{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (10.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2015 ||[[Paimio]], ''Mäntyrinne—Hiekkahelmi'' ||1386||1305||{{flaga|Zviedrija}} ''Domnarvets GoIF'' ||''OK Kāpa'' (149.) ||{{flaga|Somija}} ''Kalevan Rasti'' (17.) <small>— [[Aija Skrastiņa|A. Skrastiņa]]</small> |- |2016 ||[[Lapēnranta]], ''Raippo—Simola'' ||1358||1237||{{flaga|Norvēģija}} ''Halden SK'' ||''OK Kāpa'' (83.) <small>— L. Leiboma, A. Dzērve, I. Rukšāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]]</small> ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti'' (9.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2017 ||[[Joensū]], ''Harpatti'' ||1294||1182||{{flaga|Zviedrija}} ''Alfta-Ösa OK'' ||''OK Kāpa'' (116.) ||{{flaga|Somija}} ''Paimion Rasti 2'' (37.) <small>— [[Inga Dambe|I. Dambe]]</small> |- |2018 ||[[Hollola]], ''Hälvälä'' ||1589||1518||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Kāpa'' (137.) ||{{flaga|Somija}} ''Kovee'' (7.) <small>— [[Laura Vīķe|L. Vīķe]]</small><br>{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (9.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2019 ||[[Kangasala]], ''Heponiemi'' ||1690||1624||{{flaga|Norvēģija}} ''Fredrikstad SK'' ||''ZVOC'' (91.) <small>— A.E. Suta, L. Nīmante, A.D. Trēziņa, [[Līga Valdmane|L. Valdmane]]</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (8.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2020 ||sacensības nenotika (''Covid'' pandēmija) |- |2021 ||[[Rovaniemi]], ''Vennivaara'' ||782||692||{{flaga|Zviedrija}} ''Alfta ÖSA OK'' ||''OK Kāpa'' (95.) <small>— M. Cigle, I. Nāgele, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]], I. Rukšāne</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (17.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2022 ||[[Mīnemeki]], ''Kallavuori'' ||1367||1270||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (60.) <small>— M. Cigle, [[Laura Vīķe|L. Vīķe]], I. Rukšāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]]</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (21.) <small>— [[Elza Ķuze|E. Ķuze]], [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2023 ||[[Porvo]], ''Epoo'' ||1523||1437||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (110.) ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (9.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]], [[Elza Ķuze|E. Ķuze]]</small> |- |2024 ||[[Kauhava]], ''Kukkura'' ||1426||1246||{{flaga|Zviedrija}} ''Stora Tuna OK'' ||''OK Meridiāns'' (76.) <small>— R. Dāboliņa, S. Strazdiņa, L. Jānelsiņa, L. Baltiņa</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (12.) <small>— [[Elza Ķuze|E. Ķuze]], [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]]</small> |- |2025 ||[[Mikeli]], ''Tikkala–Vatila'' ||1470||1366||{{flaga|Zviedrija}} ''IFK Göteborg'' ||''OK Kāpa'' (80.) <small>— T. Lazdāne, [[Irita Puķīte|I. Puķīte]], G. Grantskalna, I. Rukšāne</small> ||{{flaga|Lietuva}} ''IGTISA'' (20.) <small>— [[Sandra Grosberga|S. Grosberga]], [[Elza Ķuze|E. Ķuze]]</small> |} == Nākamās Jukolas stafetes == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta |- |2026 || [[Kotka]], ''Kymin'' |- |2027 || [[Sotkamo]], ''Vuokatti'' |- |2028 || [[Espo]], ''Ämmäsmäki–Nuuksio'' |- |2029 || [[Kaustinena]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jukola.com/ Jukola] {{en ikona}} * [http://www.jukola.com/2012/ Valio- Jukola 2012] {{fi ikona}},{{en ikona}},{{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110507102727/http://www.jukola2011.net/ Salpa- Jukola 2011] {{fi ikona}},{{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100623111808/http://www.jukola2010.net/sivut/pages/fi/etusivu.php Kytäjä- Jukola 2010] {{fi ikona}},{{en ikona}} * [http://www.jukola2009.net/ Mikkeli- Jukola 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080311221734/http://www.jukola2009.net/ |date={{dat|2008|03|11||bez}} }} {{fi ikona}},{{en ikona}} * [http://www.jukola.com/jukolan-historia/jukolan-viestit-2000/tampere-jukola-2008/ Tampere-Jukola 2008] {{fi ikona}} * [http://www.jukola2007.net Virkia- Jukola 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200612090004/https://www.jukola2007.net/ |date={{dat|2020|06|12||bez}} }} {{fi ikona}},{{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070610164804/http://www.orientesanas.lv/zinas/2007/06/08/latviesu-orientesanas-klubi-dodas-uz-pasaule-lielakajam-orientesanas-stafetem Latviešu orientēšanās klubi dodas uz Pasaulē lielākajām orientēšanās stafetēm (2007)] * [https://web.archive.org/web/20070928120045/http://www.orientesanas.lv/zinas/2007/06/18/polaras-dienas-piedzivojumi-jeb-jukola-2007 Polārās dienas piedzīvojumi jeb Jukola 2007] * [https://web.archive.org/web/20070928120036/http://www.orientesanas.lv/zinas/2006/06/19/aizvaditas-pasaule-lielakas-stafesu-orientesanas-sacensibas-jukola Aizvadītas pasaulē lielākās stafešu orientēšanās sacensībās Jukola (2006)] [[Kategorija:Orientēšanās sports]] [[Kategorija:Sports Somijā]] ern3k0erlqovm5pqm3ejaednk18u41w Igors Sokolovs 0 35748 4461278 4336667 2026-04-30T02:09:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461278 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Igors Sokolovs | vārds_orig = | attēls = 08878 Igors Sokolovs.JPG | att_izm = 200px | paraksts = Igors Sokolovs, 2015 <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{Mērvienība|cm=187}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/sokolovs-igors-1089360/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718133351/http://www.london2012.com/athlete/sokolovs-igors-1089360/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{Mērvienība|kg=110}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Vesera mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Jānis Kolidzejs<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs|title=Igors Sokolovs|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011744/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs}}</ref> | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = 2 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]]) | rc-t = | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 80,14 m | PR1_d = [[Vesera mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2012|7|2||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Igors Sokolovs''' (dzimis {{dat|1974|8|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvija]]s [[vieglatlēts]], startēja [[vesera mešana]]s sacensībās. Pēc karjeras beigām — vieglatlētikas treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspilssportaskola.lv/vieglatletika/team/igors-sokolovs/|title=Igors Sokolovs|website=Salaspils Sporta Skola Vieglatlētika|access-date=2025-09-16|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Karjera == Ar panākumiem startējis Eiropas kausā — divreiz bijis sacensību uzvarētājs (2005, 2007), četras reizes ierindojies otrajā vietā (2001, 2003, 2006, 2008). [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempionātā Osakā]] viņš izcīnīja 14. vietu (73,92 m). Piedalījies {{oss|V=2008|L=L}}, kurās izcīnīja 19. vietu ar 73,72 m tālu metienu. [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē]] ieņēma 17. vietu (73,97 m). 2009. gada Pasaules vieglatlētikas finālā izcīnīja 2. vietu ar 79,32 tālu metienu. [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] izcīnīja 14. vietu ar 73,29 m tālu metienu. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]] viņš ar 72,95 m tālu metienu ierindojās 20. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/jaunumi/27082011-sokolovs_nespej_parvaret_kvalifikaciju_pa|title= Sokolovs nespēj pārvarēt kvalifikāciju pasaules čempionātā|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|8|27||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Kvalificējās startam {{oss|V=2012|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08062012-jelizarova_soke_labojot_latvijas_rekordu_|title=Jeļizarova šokē, labojot Latvijas rekordu par 18 sekundēm|date={{dat|2012|6|8||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}</ref> Tajās viņš ar kvalifikācijā sasniegtajiem 72,76 metriem ierindojās 21. vietā, nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/03082012-sokolovam_tikai_72_76_metri_finals_iet_se|title=Sokolovam tikai 72.76 metri, fināls iet secen|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|4||bez}}}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņš ar 70,80 metrus tālu metienu palika 23. vietā kvalifikācijā, tādējādi nekvalificējoties finālsacensībām. [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 19. vietu. Karjeras laikā vairākas reizes labojis [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] vesera mešanā, un pašlaik tas ir 80,14 metri.<ref>[http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri Sokolovam jauns Latvijas rekords - 80.14 metri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090614160617/http://esports.lv/vieglatletika/30052009-sokolovam_latvijas_rekords_80_14_metri |date={{dat|2009|06|14||bez}} }} eSports.lv, atjaunots 30.05.2009.</ref> To viņš uzstādīja {{dat|2009|5|30||bez}} Rīgas atklātajā čempionātā vieglatlētikā. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Vesera mešana]] ||align="center"| 80,14 m || {{dat|2009|5|30|N|bez}} || {{vieta|Latvija|Rīga}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2007 |[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Osaka}} |{{dat|2007|8|25|N|bez}} |14. vieta |73,92 m |- |2008 |[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2008|8|15|N|bez}} |19. vieta |73,72 m |- |rowspan="2"|2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|15|N|bez}} |17. vieta |73,97 m |- |''IAAF World Athletics Final'' |{{vieta|Grieķija|Saloniki}} |{{dat|2009|9|13|N|bez}} |bgcolor="silver"|'''2. vieta''' |79,32 m |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|27|N|bez}} |14. vieta |73,29 m |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|8|27|N|bez}} |20. vieta |72,95 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|28|N|bez}} |23. vieta |70,80 m |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|3|N|bez}} |21. vieta |72,76 m |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|10|N|bez}} |19. vieta |72,78 m |} == Sezonu labākie rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- ! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |2004 |71,49 |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2004|6|5|N|bez}} |- |2005 |72,46 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2005|6|5|N|bez}} |- |2006 |74,32 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2006|7|13|N|bez}} |- |2007 |76,22 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2007|8|3|N|bez}} |- |2008 |78,23 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2008|5|17|N|bez}} |- |2009 |80,14 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2009|5|30|N|bez}} |- |2010 |79,09 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2010|3|6|N|bez}} |- |2011 |76,60 m |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |{{dat|2011|6|3|N|bez}} |- |2012 |78,21 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2012|6|8|N|bez}} |- |2013 |76,77 m |{{vieta|Lietuva|Alīta}} |{{dat|2013|7|31|N|bez}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506035746/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=03293104 LVS profils] {{Latvija 2012 VOS}} {{Latvija 2008 VOS}} {{DEFAULTSORT:Sokolovs, Igors}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Vesera metēji]] fqf48xqojhc6w9yei1r396aegq74kiz Imants Ziedonis 0 37679 4461292 4386079 2026-04-30T03:32:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461292 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Imants Ziedonis | vārds_orig = | attēls = Imants ziedonis.JPG | att_izmērs = 275px | att_nosaukums = Imants Ziedonis 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1933 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Slokas pagasts|Ragaciems}} | m_dat_alt = | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Jānis Aleksandrs un Anna Lizete Ziedoņi | brāļi = | māsas = Daila, Anita | dzīvesbiedrs = Ritma Safonova, [[Ausma Kantāne-Ziedone]] | bērni = [[Rimants Ziedonis|Rimants]], Baiba | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = dzejnieks | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]<br />Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Imants Ziedonis''' (dzimis {{dat|1933|05|03}}, miris {{dat|2013|02|27}}) bija [[latvieši|latviešu]] dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju<ref>[http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=14592&type=2 Epifānijas]{{Novecojusi saite}}</ref>) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] laika sabiedriskais darbinieks, [[LR Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Imants Alfrēds Zakalauskis (Ziedonis).jpg|thumb|200px|Bērnības gadu foto]] Dzimis kā Imants Alfrēds Zakalauskis-Šokolovskis-Sakalovskis-Zūkurs<ref name="uzvārds">1940. gada 18. martā Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:[..] 53) Jānis-Aleksandrs Zakalauskis—Šokolovskis—Sakalovskis—Zūkurs, dzim. 1909. g. 4. janv. (pasē 1908. g. 17. janv.), ar sievu Annu-Lizeti-Elzu, dzim. Ķauķis, dzim. 1911. g. 5. nov. (pasē 4. nov.), un bērniem: Imantu-Alfrēdu dzim. 1933. g. 3. maijā, un Dailu, dzim. 1935. g. 2. sept., visi dzim. Slokas pag., Birutās, vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Ziedonis"; [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_wawe1940n065|article:DIVL447|page:8|query:Zakalauskis|issueType:P ''Iekšlietu ministrijai iesnieguši uzvārda maiņas lūgumu šādi Latvijas pilsoņi:'', «[[Valdības Vēstnesis]]», Nr. 65, 1940. gada 19. martā, 8. lpp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n065{{!}}article:DIVL447{{!}}page:8{{!}}query:Zakalauskis{{!}}issueType:P |date=2019. gada 15. Maijs }}</ref> 1933. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Slokas pagasts|Slokas pagasta]] [[Ragaciems|Ragaciema]] "Birutās" zvejnieka Jāņa Aleksandra Zakalauska<ref>Imants Ziedonis, Nora Ikstena. Nenoteikta bija. Rīgā: Dienas grāmata, 2006. 215 lpp.</ref> (1909—1980) un viņa sievas Annas Lizetes Elzas, dzimušas Ķauķes (1911—1977), ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irir.lv/2013/2/28/muziba-aizgajis-dzejnieks-imants-ziedonis |title=Mūžībā aizgājis dzejnieks Imants Ziedonis |accessdate={{dat|2013|02|28|SK}} |work=IR |publisher=AS Cits Medijs |date={{dat|2013|02|28|SK}} }}</ref><ref name="Rožkalne" /> 1940. gada 3. aprīlī Imantam, viņa māsai Dailai (1935—2003) un sev vecāki nomainīja uzvārdu un kļuva par Ziedoņiem.<ref name="uzvārds"/> I. Ziedonis mācījās [[Lapmežciema pamatskola|Lapmežciema pamatskolā]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Engure]]s "Guņu" mājām, līdz 1948. gadam mācījās Engures septiņgadīgajā skolā, tad līdz 1952. gadam [[Tukuma 1. vidusskola|Tukuma 1. vidusskolā]].<ref name="Rožkalne" /> Viņa tēvu [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada martā izsūtīja]] uz [[Gulags|GULAGA]] nometni [[Ekibastuza|Ekibastuzā]] mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]]. Vidusskolu beidzot, Imantam Ziedonim atklāja [[tuberkuloze|tuberkulozi]] un lielu daļu savas dzīves viņam nācās pavadīt slimnīcās un sanatorijās.<ref name="muzejs">[https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/andreja-upisa-blogs/vesela-miesa-vesels-ziedonis-30 Veselā miesā vesels Ziedonis]</ref> Slimības dēļ viņš nevarēja mācīties [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumā]], bet sāka neklātienes [[filoloģija]]s studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]] (1952—1959), studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus, neilgu laiku bija šosejas Klapkalnciems — Engure ceļu remontstrādnieks, 1953. gadā ārstējās un piestrādāja par kultūras darba vadītāju prettuberkulozes sanatorijā „[[Lielbērze]]”. 1954. gadā apprecējās ar skolotāju Ritmu Safonovu un bija latviešu valodas un literatūras skolotājs [[Olaines 1. vidusskola|Olaines septiņgadīgajā skolā]] (1954), [[Ķemeru pamatskola|Ķemeru skolā]] (1955), bibliotekārs Ķemeros (1957—1959) un [[Slokas vakara vidusskola|Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolas]] skolotājs (1959—1960). Viņa pirmā publikācija 1957. gadā bija satīriskajā žurnālā "Dadzis".<ref>[http://www.enguresnovads.lv/uploads/filedir/engureaprilis-pabeigtainternetaversija.pdf Engures Novada Ziņas 4 (13)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210501164416/http://www.enguresnovads.lv/uploads/filedir/engureaprilis-pabeigtainternetaversija.pdf |date={{dat|2021|05|01||bez}} }} 2013. gada 30. aprīlī</ref> 1961. gadā Ziedoni uzņēma [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienībā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makslinieki.lv/profile/333/ |title=Imants Ziedonis |accessdate={{dat|2013|02|28|SK}} |work=Latvijas Radošo savienību padomes datubāze |publisher= |date= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150509152531/http://www.makslinieki.lv/profile/333/ |archivedate={{dat|2015|05|09||bez}} }}</ref> viņš iegādājās gaiši zilu motociklu ''ИЖ'' un apceļoja [[Latgale|Latgali]] un Latvijas jūras krastu. 1963. gada maijā Ziedonis zirga mugurā apceļoja [[Kalnu Altajs|Kalnu Altaju]].<ref>[https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/andreja-upisa-blogs/celosana-27 Ceļošana] Imanta Ziedoņa muzeja fonds</ref> 1964. gadā papildinājās [[Maskava]]s M. Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos, iestājās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]], no 1964. līdz 1965. gadam bija izdevniecības "Liesma" redaktors,<ref name="Rožkalne" /> no 1966. līdz 1967. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretārs.<ref name="Rožkalne" /> Šajā laikā iznāca viņa jauneklīgie dzejas krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), par ko saņēma [[Latvijas PSR]] Valsts prēmiju (1967), 1966. gadā apprecējās ar aktrisi [[Ausma Kantāne|Ausmu Kantāni]]. 1967. gadā Ziedoni iekļāva PSRS Rakstnieku savienības Bērnu un jaunatnes literatūras padomē, 1976. gadā par grāmatu "Krāsainās pasakas" Imantam Ziedonim piešķīra [[Hanss Kristiāns Andersens|Hansa Kristiāna Andersena]] balvu. 1982. gadā viņš kļuva par PSRS Rakstnieku savienības Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāju.<ref>[https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/andreja-upisa-blogs/museumweek-12 #MuseumWeek]</ref> [[1960. gadi|1960. gados]] Imants Ziedonis sāka nodarboties ar [[joga|jogu]],<ref name="muzejs"/> devās laivu braucienos un garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīja grāmatā "Kurzemīte". 1976. gadā izveidoja "Dižkoku atbrīvošanas grupu".<ref>[https://ldf.lv/sites/default/files/faili/Publikacijas/dizkoku_atbrivosanas_celvedis.pdf DIŽKOKU ATBRĪVOŠANAS CEĻVEDIS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210227055744/https://ldf.lv/sites/default/files/faili/Publikacijas/dizkoku_atbrivosanas_celvedis.pdf |date={{dat|2021|02|27||bez}} }} Projekts “Ainavas runā. Dabas daudzveidība Latvijas ainavās”</ref> No 1969. līdz 1974. gadam viņš uzcēla lauku māju [[Murjāņi|Murjāņos]], kuru apjuma ar [[Kaņieris|Kaņiera]] niedrēm. Mūsdienās tajā iekārtota Imanta Ziedoņa muzeja vasaras rezidence.<ref>[https://www.ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/andreja-upisa-blogs/murjani-majas-stasts-9 ziedonamuzejs.lv]</ref> 1974. un 1986. gadā ilgstoši ārstējās [[Sauriešu slimnīca|Sauriešu slimnīcā]] un [[Tērvetes sanatorija|Tuberkulozes sanatorijā "Tērvete"]].<ref name="LA2016"/> [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] laikā Imants Ziedonis bija aktīvs [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s kustības atbalstītājs. 1990. gadā viņu [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāts [[Stučka (pilsēta)|Stučkas]] vēlēšanu apgabalā ievēlēja [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]] un {{dat||05|04}} Ziedonis balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas]] deklarācijas pieņemšanu. 1991. gadā nolika AP deputāta mandātu, turpināja būt [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] priekšsēdētājs (1987—1993), vēlāk [[Latvijas institūts|Latvijas institūta]] vadītājs (1998—2000).<ref name="Rožkalne" /> 1991. gadā Latvijas Kultūras fonda paspārnē aizsākās konkurss “Sakoptākā lauku sēta Latvijā”, kuras gaitā apsekoja vairākus simtus atjaunoto zemnieku saimniecību. 1991. gadā viņam ASV veica sirds operāciju. 1997. gadā I. Ziedonis bija [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Guntars Krasts|Guntara Krasta]] padomnieks kultūras, Latvijas tēla, [[Nacionālā identitāte|nacionālās identitātes]] un citos jautājumos.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/110427/pec-ilgas-slimibas-miris-izcilakais-latviesu-dzejnieks-imants-ziedonis Pēc ilgas slimības miris izcilākais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130302080138/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/110427/pec-ilgas-slimibas-miris-izcilakais-latviesu-dzejnieks-imants-ziedonis |date={{dat|2013|03|02||bez}} }} Kasjauns.lv</ref> Pēc [[smadzeņu insults|smadzeņu insulta]] 2005. gadā Ziedonis zaudēja runas spējas, tomēr turpināja rakstīt dienasgrāmatu.<ref name="LA2016">[http://www.la.lv/nelasits-un-pravietisks-imanta-ziedona-nepublicetas-domas-aktualakas-neka-jebkad/ Nelasīts un pravietisks: Imanta Ziedoņa nepublicētās domas aktuālākas nekā jebkad] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161029074457/http://www.la.lv/nelasits-un-pravietisks-imanta-ziedona-nepublicetas-domas-aktualakas-neka-jebkad/ |date={{dat|2016|10|29||bez}} }} LA.lv, 2016. gada 20. septembrī</ref> 2010. gadā tika izveidots Imanta Ziedoņa fonds ''Viegli'' ar mērķi veicināt jaunradi Latvijā, veidot dažādus kultūras attīstības projektus. 2011. gadā nāca klajā fonda mūzikas albums "Viegli" ar vairāku pazīstamu mūziķu piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fondsviegli.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111012013/http://fondsviegli.lv/ |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> 2010. gadā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] [[Alvis Hermanis]] iestudēja izrādi "Ziedonis un Visums". Miris 2013. gada 27. februārī. 6. martā [[Rīgas Doms|Rīgas Domā]] notika atvadīšanās no dzejnieka un viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīja mācītājs [[Juris Rubenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/latvija-atvadas-no-imanta-ziedona-13997273 |title=Latvija atvadās no Imanta Ziedoņa |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307030831/http://www.diena.lv/diena-tv/dzive/latvija-atvadas-no-imanta-ziedona-13997273 }}</ref> Apbedīts [[Ragaciems|Ragaciema]] kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ragaciema-zemes-klepii-guldiits-imants-ziedonis.a52664/ |title=Ragaciemā zemes klēpī guldīts Imants Ziedonis |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140107151702/http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ragaciema-zemes-klepii-guldiits-imants-ziedonis.a52664/ |archivedate={{dat|2014|01|07||bez}} }}</ref> == Piemiņa == 2014. gada 6. janvārī [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] rīkotajā [[pastmarka|pastmarku]] dizaina konkursā uzvarēja pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi" (autore Andra Pētersone). Portreta pamatā ir Leonīda Tugaļeva dzejnieka fotogrāfija, kas 1982. gadā [[Spānija|Spānijā]] ieguva pirmo vietu starptautiskā fotokonkursā (''Salon Internacional De Navidad De Fotografia 1982''). Pastmarka tika nodrukāta 300 000 eksemplāru tirāžā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/konkursa-par-labako-atzist-pastmarku-imants-ziedonis-ziedes-muzigi/ |title=Izvēlēts Imantam Ziedonim veltītās pastmarkas dizains |access-date={{dat|2014|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031053845/https://www.la.lv/konkursa-par-labako-atzist-pastmarku-imants-ziedonis-ziedes-muzigi }}</ref> == Daiļrade == 1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus. Pirmo dzejoļu krājumu "[[Zemes un sapņu smilts]]" viņš izdeva 1961. gadā. Pirmie dzejoļu krājumi ieturēti sava laika dzejas tradīcijās, taču jau no 60. gadu otrās puses I. Ziedonis strauji izvirzījās par vienu no savas paaudzes izcilākajiem dzejniekiem, strādādams arī dažādos citos literatūras žanros, piemēram, radīdams dzejprozas tekstus, ko viņš nosauca par [[Epifānija|epifānijām]]. Populāra bija I. Ziedoņa aprakstu grāmata "Kurzemīte". I. Ziedonis piedalījās scenārija tapšanā Gunāra Pieša filmai [[Pūt, vējiņi (filma)|Pūt, vējiņi!]], taču filmas tapšanas gaitā viņam ar režisoru radās domstarpības, kas noveda līdz publiskam strīdam.<ref>[http://www.diena.lv/kd/kino-tv/atklaj-filmas-put-vejini-dziles-apsleptas-kaislibas-14032928 Atklāj filmas Pūt, vējiņi! dzīlēs apslēptas kaislības]</ref> Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974). I. Ziedoņa dzeja ir daudz komponēta. 1970. gados vairākus tekstus izmantoja komponists [[Imants Kalniņš]] — gan oratorijai "Dzejnieks un nāra", gan arī dziesmām. Populāra kļuvusi Jāņa Lūsēna dziesma "Tautas laiks". Sākot no 1970. gadu vidus, tapa [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu cikls ar Ziedoņa vārdiem ("Caurvējā", "Kā svece deg", "Saulrieteņa dzīvībiņa", "Lapsenes nāve", "Dziesmiņa par prieku", "Latviešu jūrniekiem", "Mans bērns", "Dod zvaigzni", "Cher ami", "Sit mani [[Marsels Prusts|Prustā]]", "Pēperkoks", "Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc", "Ķiļķens un klimpa", "Nenes zvaigznes istabā", "Tik tā viena", "Meitene ar kallu ziediem" u.c.). Daļa dziesmu jaunās versijās apkopotas albumā "Visas taisnības" (2018). == Bibliogrāfija == {{nepilnīgs saraksts}} {{div col}} === Dzejoļu krājumi === * ''Zemes un sapņu smilts''. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība (1961) * ''Sirds dinamīts''. R.: LVI (1963) * ''Motocikls''. R.: Liesma (1965) * ''Es ieeju sevī''. R.: Liesma (1968) * ''Kā svece deg''. R.: Liesma (1971) * ''Caurvējš. R.'': Liesma (1975) * ''Poēma par pienu''. R.: Liesma (1977) * ''Man labvēlīgā tumsā''. R.: Liesma (1979) * ''Re, kā''. R.: Liesma (1981) * ''Viddivvārpa'', kopā ar L. Damianu izdotā grāmatā ''Maize''. R.: Liesma (1982) * ''Taureņu uzbrukums''. R.: Liesma (1988) * ''Viegli''. R.: Preses nams (1993) * ''Mirkļi. Foreles''. R.: Teātra Anekdotes (1993) * ''Ceļa sentiments''. R.: Nordik (2000) * ''Trioletas''. R.: Pētergailis (2003) * ''Vēl ko'' (nepublicētā dzeja). R.: Mansards (2010) === Dzejproza === * ''Epifānijas. 1. grāmata''. R.: Liesma (1971) * ''Epifānijas. 2. grāmata''. R.: Liesma (1974) * ''Epifānijas. 1. un 2. grāmata''. R.: Liesma (1978) * ''Epifānijas. 3. grāmata''. R.: Preses nams (1994) === Darbu izlases un kopojumi === * ''Ceļmallapas''. R.: Liesma (1983) * ''Raksti 12 sējumos''. R.: Nordik (1995—2002) * ''Epifānijas + CD'' (R. Tigula mūzika). Moonlight sound design (2008) * ''Epifānijas'' (izlase). R.: Zvaigzne ABC (2009) === Teksta autors filmai === * Trivium (1998)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1086 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111022555/http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=1086# |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> * Lomi (1969)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=2439 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111022424/http://www.nfc.lv/lmdb/movies/movie.php?mov_id=2439# |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> === Scenārija autors === * ''Ardievu, divdesmitais gadsimt!'' (2006) * ''Taureņi'' (2005) * ''Gājiens ar krokodilu'' (1995) * ''Es esmu latvietis'' (1990) * ''Man vienai māsiņai'' (1984) * ''Imants Ziedonis. Portrets locījumos'' (1979) * ''Puika'' (1977) * ''Pūt, vējiņi!'' (1973) * ''Gada reportāža'' (1965) * ''Uz intensifikācijas ceļa''(1964)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=259 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140111015458/http://www.nfc.lv/lmdb/people/people.php?pep_id=259 |archivedate={{dat|2014|01|11||bez}} }}</ref> === Dokumentālā proza un atmiņas === * ''Dzejnieka dienasgrāmata''. (1965) * ''Kurzemīte. Pirmā grāmata''. R.: Liesma (1970) * ''Kurzemīte. Otrā grāmata''. R.: Liesma (1974) * ''Perpendikulārā karote''. Rīgā: Liesma (1972, līdzautori Vitālijs Korotičs, [[Gunārs Janaitis]]) * ''Tik un tā''. R.: Liesma (1985) * ''Tutepatās''. R.: Karogs (1992) * ''Ne tas kādam jāzina''. R.: Pētergailis (2005) * ''Nenoteiktā bija'' (kopā ar [[Nora Ikstena|N. Ikstenu]]). R.: Dienas Grāmata (2006) * ''Leišmalīte'' (kopā ar [[Rimants Ziedonis|R. Ziedoni]]). R.: Zvaigzne ABC (2013) === Literārās pasakas === * ''Krāsainas pasakas''. R.: Liesma (1973) * ''Lāču pasaka''. R.: Liesma (1976) * ''Blēņas un pasakas''. R.: Liesma (1980) * ''Kas tas ir — kolhozs?'' R.: Liesma (1984) * ''Sākamgrāmata''. R.: Liesma (1985) * ''Pasaka par bizi''. R.: Jumava (1997) * ''Pasakas''. R.: Jumava (2007) === Literatūra par Imantu Ziedoni === * ''Imants Ziedonis'' (biobibliogrāfija). Rīga: Liesma, 1983. * ''Promatnāk, šurpaiziet'' (rakstu krājums). Rīga: Liesma, 1983. * Māra Zālīte. ''To mēs nezinām'' (sarunas ar I. Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2009. * Ausma Cimdiņa (sast.) ''Imants Ziedonis: piederības meklējumi, brīvības treniņš''. Rīga: Zinātne, 2014. {{div col end}} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Latvijas PSR Valsts prēmija (1967) * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] (1972) * H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā * [[Latvijas PSR Tautas dzejnieks]] (1977) * Tautu draudzības ordenis (1983) * J. Korčaka zelta medaļa par ābeci “Sākamgrāmata” * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] * II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1995). * Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Rožkalne">{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=485.—486}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mosties.org/verbatim/ziedonis_saule Epifānijas]{{Novecojusi saite}} * [http://mosties.org/verbatim/ziedonis_taurenu_uzbrukums Taureņu uzbrukums]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304234309/http://www.latvijaslaudis.lv/users/ziedonis_imants/ Biogrāfija] {{Latvijas kultūras kanons}} {{LR Augstākā Padome}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ziedonis, Imants}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas dzejnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] etzw9uc1eqa7b93novexdywn7g939r1 Coldplay 0 40107 4461355 4449527 2026-04-30T08:15:16Z ZANDMANIS 91184 /* "Pop's un salauzta sirds" 2010—2017 */ 4461355 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = [[Attēls:Coldplay Rainbow Logo.png|150px|Coldplay]] | Attēls = ColdplayWembley120925 (cropped).jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Coldplay koncertā 2025. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]], [[Lielbritānija]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Alternatīvais roks]] | Gadi = 1996—šobrīd | Izdevējkompānija = [[Parlophone Records]]<br />[[Capitol Records]]<br />[[EMI Music Group]] | Mlapa = [http://www.coldplay.com/ coldplay.com] | Dalībnieki = [[Kriss Mārtins]]<br />[[Džonijs Baklends]]<br />[[Gajs Berimens]]<br />[[Vills Čempions]] }} '''''Coldplay''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[rokmūzikas|rokgrupa]]. Tā tika izveidota 1997. gadā [[Londona|Londonā]]. Apvienība sastāv no vokālista [[Kriss Mārtins|Krisa Mārtina]], ģitārista [[Džonijs Baklends|Džonija Baklenda]], basģitārista [[Gajs Berimens|Gaja Berimena]] un bundzinieka [[Vills Čempions|Villa Čempiona]]. Coldplay ir pārdevuši 50 miljonus albumu un ir slaveni ar saviem singliem "Yellow", "The Scientist", "Clocks", "Speed of Sound", "Fix You" un "Viva la Vida". "Coldplay" slavu ieguva ar savu 2000. gada singlu "[[Yellow (Coldplay singls)|Yellow]]", un tam sekojošo albumu "[[Parachutes]]", kas tika nominēts prestižajai [[Mercury Prize]] balvai. Otrais albums "[[A Rush of Blood to the Head]]" (2002) ieguva vairākas balvas, ieskaitot mūzikas laikraksta NME Gada albuma balvu. Nākamais disks "[[X&Y]]" (2005) saņēma nedaudz mazāk sajūsminātu, tomēr visumā pozitīvu atsauksmju. Grupas ceturtais studijas albums "[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]" (2008) tika ierakstīts kopā ar producentu [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un saņēma vairumā atzinīgus vārdus, nopelnot apvienībai vairākas [[Grammy]] balvas nominācijas. Visi "Coldplay" albumi ir bijuši komerciāli veiksmīgi. "Coldplay" sākotnējā mūzika bija pielīdzināma tādu izpildītāju stilam kā [[Džefs Baklijs]], [[Radiohead]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|title=Wisconsin State Journal - Coldplay|accessdate=2006-06-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060710125028/http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|archivedate=2006-07-10}}</ref> tajā pašā laikā velkot paralēles ar [[U2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101178.html|title= Blue-Throated Warbler|accessdate=2006-06-22}}</ref> un [[Travis]]. Kopš albuma ''Parachutes'' iznākšanas "Coldplay" ir ietekmējušies arī no citām grupām, kā [[Echo & the Bunnymen]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|title=BBC - Radio 2 - Critical List - Coldplay:A Rush of Blood to the Head|accessdate=2006-06-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060519193521/http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|archivedate=2006-05-19}}</ref> [[Džordžs Herisons|Džordža Herisona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml|title=VH1.com : Coldplay|accessdate=2006-06-22|archive-date=2008-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20080916123509/http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml}}</ref> albuma "A Rush of Blood to the Head" (2002), kā arī [[Džonijs Kešs|Džonija Keša]] un [[Kraftwerk]] albuma "X&Y" un [[Blur]], [[Arcade Fire]] un [[My Bloody Valentine (grupa)|My Bloody Valentine]] albuma "[[Viva la Vida..]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/reviews/coldplay/7656|title= Coldplay : X&Y|accessdate=2006-06-22}}</ref> "Coldplay" ir bijuši aktīvi dažādu sociālo un politisko akciju atbalstītāji, tādu kā [[Oxfam]] "Make Trade Fair" kampaņa un [[Amnesty International]]. Apvienība ir arī uzstājusies dažādos labdarības projektos, kā [[Band Aid 20]], [[Live 8]] un "Teenage Cancer Trust".<ref name=IOL>Pinion, Simon (2003). [http://www.indielondon.co.uk/music/mu_coldplay_TCT03_rev.html "Coldplay helps put a smile on the Teenage Cancer Trust's face"] Indie London (accessed June 5, 2006)</ref> == Vēsture == === "Sākums" ''1996—2000'' === Grupas dalībnieki sastapās 1996. gada septembrī Ramsejholā, [[Londonas Universitātes koledža]]s galvenās ēkas studentu zālē. [[Kriss Mārtins]] un [[Džonijs Baklends]] bija pirmie topošās apvienības locekļi. Veselu gadu viņi pavadīja, veidojot grupu, un viņu centieni materializējās apvienībā ar nosaukumu ''Pectoralz''.<ref name="askmen">[http://www.askmen.com/men/entertainment_100/128c_coldplay.html AskMen biography of Coldplay]</ref> Visbeidzot abu puišu klasesbiedrs [[Gajs Berimens]] pievienojās grupai, pat nenojaušot par mūzikas stilu, kurā viņi spēlē. Sākot ar 1997. gadu, "Coldplay" spēlēja mazus koncertus klubos. Tajā laikā grupas nosaukums tika mainīts uz "Starfish".<ref name="askmen"/> Par grupas menedžeri Mārtins uzaicināja savu senu draugu Filu Hārviju, kurš studēja [[klasiskā literatūra|klasisko literatūru]] Oksfordā. Hārvijs bija apvienības menedžeris līdz grupas otrā albuma "[[A Rush of Blood to the Head]]" iznākšanai. Grupas sastāvs pilnībā tika nokomplektēts 1998. gada sākumā, kad [[Vills Čempions]] tai pievienojās pie sitaminstrumentiem. Vispusēji talantīgais Čempions bērnībā bija iemācījies spēlēt klavieres, basģitāru un ģitāru, un ātri iemācījās bungu spēli, kaut nekad agrāk ar šo instrumentu nebija saskāries. [[Tims Raiss-Okslijs]], viņu tuvs draugs, deva grupai atļauju izmantot nosaukumu "Coldplay", kuru viņš bija atzinis par nepiemērotu savai grupai, jo tas šķita "pārāk nomācošs". Raisam-Okslijam tika piedāvāta taustiņnieka vieta grupā, taču viņš atteicās, jo jau bija iesaistījies citā apvienībā [[Keane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keane.at/articles/041.htm|title=Q magazine: The Shore Thing|accessdate=2006-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061013211302/http://keane.at/articles/041.htm|archivedate={{dat|2006|10|13||bez}}}}</ref> === "Pirmie profesionālie gadi" ''2000—2005'' === Pēc gadu ilgušas ierakstīšanas albums "[[Parachutes]]" bija gatavs 2000. gada jūlijā. Debitējot tas bija pirmais Lielbritānijas albumu topos. Vairākas šī albuma dziesmas regulāri tika atskaņotas radiostacijās abpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Grupa atgriezās studijā 2001. gada oktobrī, lai strādātu pie otrā albuma "A Rush of Blod to the Head". Pirmā dziesma, "Politik", tika sarakstīta neilgi pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. Albums tika izdots 2002. gada augustā. Coldplay lielāko daļu 2004. gada pavadīja nošķirtībā, īpaši nekoncertējot, ierakstot trešo albumu. Runājot par atsevišķām muzikālajām ietekmēm, basists Gajs Berimens sacīja, "Mēs klausījāmies kaudzēm dažādas mūzikas ierakstu sākotnējā etapā no [[Deivids Bovijs|Bovija]], Īno un [[Pink Floyd]] līdz pat [[Depeche Mode]], [[Keita Buša|Keitai Bušai]] un [[Kraftwerk]]. Un [[U2]], kā jau mēs parasti darām." Maijā Kriss Mārtins un viņa sieva aktrise [[Gvineta Paltrova]] sagaidīja savu pirmo bērnu, meitu Eplu (Apple). [[Attēls:Coldplay Mylo Xyloto Tour @ Wells Fargo Center.jpg|thumb|314x314px|"Mylo Xyloto" tūre 2011. gadā.]] === "Eksperimentāli albumi un krāsas" ''2005—2010'' === Trešais albums, [[X&Y]] nāca klajā 2005. gada jūnijā. Tas kļuva par pārdotāko 2005. gada albumu, pārdoto disku skaitam pārsniedzot 8,3 miljonus ierakstu. Albumu ievadošais singls "Speed of Sound" radio ēterā un interneta mūzikas veikalos nonāca 18. aprīlī un tika izlaists CD formātā 2005. gada 23. maijā. Albums debitēja pirmajā vietā vairāk nekā 30 pasaules valstu mūzikas topos un kļuva par trešo visātrāk pārdoto ierakstu Lielbritānijas topu vēsturē. Tajā gadā tika izlaisti vēl divi singli — "Fix You" septembrī un "Talk" decembrī. Pēdējais tika uzrakstīts, par pamatu ņemot melodiju no 1981. gadā izlaistas vācu sintīpopa grupas "Kraftwerk" dziesmas "Computer Love". Par spīti komerciālajiem panākumiem, mūzikas kritiķu reakcija uz "X&Y" bija mazāk sajūsmināta nekā par tā priekšgājēju, ar "The New York Times" kritiķi Džonu Parelesu nodēvējot "Coldplay" par "desmitgades visnepanesamāko grupu". "Coldplay" pielīdzināšana "U2" kļuva izteikti populāra. No 2005. gada jūnija līdz 2006. gada jūlijam "Coldplay" devās ''Twisted Logic'' tūrē, kas iekļāva uzstāšanās tādos festivālos kā ''Coachella'', ''Isle of Wight Festival'', ''Glastonbury'' un ''Austin City Limits Music Festival''. 2005. gada jūlijā grupa uzstājās pasākumā ''Live 8'' Haidparkā, Londonā, kur viņi atskaņoja grupas [[The Verve]] dziesmas "Bitter Sweet Symphony" versiju, Ričardam Eškroftam izpildot vokālu. Septembrī "Coldplay" ierakstīja jaunu versiju dziesmai "How You See the World" ar pārveidotu tekstu īpaši "War Child's Help!: A Day in the Life" labdarības albumam. 2006. gada februārī "Coldplay" ieguva divas ''BRIT Awards'' balvas par labāko albumu un labāko singlu. 2006. gada oktobrī grupa uzsāka darbu pie sava ceturtā studijas albuma "[[Viva la vida|Viva la Vida or Death and All His Friends]]" ar Braienu Īno kā producentu. 2007. gada sākumā "Coldplay" paņēma pārtraukumu ierakstu sesijā un apceļoja Latīņameriku, uzstājoties Čīlē, Argentīnā, Brazīlijā un Meksikā. Apvienība atklāja, ka jaunajā albumā jūtama spāņu ietekme; vairākas dziesmas tika ierakstītas baznīcās un dažādās citās vietās Latīņamerikā un Spānijā ceļojuma laikā. Atlikušo 2007. gadu grupa pavadīja ierakstu studijā, galvenokārt kopā ar Braienu Īno. 2008. gada 12. jūnijā albums bija pieejams tā klausītājiem. === "Pop's un salauzta sirds" ''2010—2017'' === 2011. gada 19. oktobrī klajā nāca piektais studijas albums ar nosaukumu "[[Mylo Xyloto]]". "Mylo Xyloto" tūre bija daudz atšķirīgāka, jo šajā tika izmantotas "[[Xyloband"]] firmas aproces, kas padarīja "Coldplay" šovus vēl krāšņākus un deva iespēju skatītājiem būt daļai no šova. Albumā tika sarakstītas tādas pazīstamas dziesmas kā "[[Paradise coldplay|Paradise]]", "[[Princess Of China]]", "[[Charlie Brown]]" un daudzas citas. 2012. gadā [[Kriss Mārtins]] paziņoja, ka grupa vēlas trīs gadu atpūtu no koncerta tūrēm, lai varētu mierīgi ierakstīt nākamo studijas albumu. 2014. gada 16. maijā tika publicēts studijas sestais albums ar nosaukumu "[[Ghost stories]]". Dziesmas bija emocionālas, pārsvarā par mīlestību un neveiksmēm (Krisam Mārtinam ap to laiku nebija labas attiecības ar [[Gvineta Paltrova|Gvinetu Paltrovu]], Kriss medijiem sacīja, ka viņš iegrima dziļā depresijā, un bija grūti atveseļoties). Albumā bija tādas mīlestības balādes kā "[[True love]]", "[[Magic coldplay|Magic]]", "[[Oceans coldplay|Oceans]]", "[[A Sky Full of Stars]]", un vēl. Grupa plašā pasaules koncerttūrē nedevās, tomēr bija daži koncerti [[Eiropa|Eiropā]]. Pēc albuma izlaišanas grupa uzreiz sagāja kopā, lai veidotu nākamo albumu. 2015. gada 4. decembrī klajā nāca studijas sestais albums "[[A Head Full Of Dreams]]". "Coldplay" solists Kriss Mārtins salīdzināja albumu ar grāmatas sēriju "[[Harijs Poters|Harija Potera]]" pēdējo daļu, ka tas būs kā grupas pēdējais albums. Britu radio žurnālists Niks Grimšovs savā raidījumā jautāja grupai par albumu kopumā, Mārtins atbildēja: "Albums ir kā pretstats mūsu iepriekšējajam albumam, tas ir krāsaināks un dzīvespriecīgāks."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5121775/jaunais-coldplay-albums-iznaks-decembri|title=Jaunais «Coldplay» albums iznāks decembrī|website=Mūzikas jaunumi|access-date=2022-10-21|date=2015-11-06|language=lv}}</ref> Singls "[[Hymn for the weekend]]" tika ierakstīts ar dziedātāju [[Bejonse Noulza|Bejonsi]], [[YouTube]] vietnē dziesma ir noklausīta vairāk kā 1,2 miljardu reižu, dziesma "Fun" ir ierakstīta ar zviedru dziedātāju [[Tūve Lū|Tove Lo]]. "Kaleidoscope" skaņdarba beigās ir dzirdama [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] balss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesun.co.uk/archives/news/776373/chris-martin-hires-a-barack-star/|title=Obama to sing on Coldplay’s new album|website=The Sun|access-date=2022-10-21|date=2015-11-23|language=en}}</ref> Obama esot liels "Coldplay" fans. Koncerttūre sākās 2016. gada sākumā, un turpinājās līdz 2017. gada beigām, pirmo reizi uzstājoties tādās valstīs kā [[Singapūra]], [[Japāna]], [[Indija]], [[Indonēzija]] un vēl...<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coldplay.com/2017-ahfodtour-special-guests-announced/|title=2017 #AHFODtour special guests announced|website=Coldplay|access-date=2022-10-21|language=en}}</ref> Tūrē tika izmantotas jau minētās "Xyloband" led aproces, kā arī krāšņi salūti. 2016. gada 7. februārī grupa uzstājās [[Super Bowl 50 halftime]] šovā, kopā ar Beyonsi un [[Bruno Mars]], 26. jūnijā grupa uzstājās vienā no vispopulārākajiem festivāliem pasaulē "[[Glastonberijas festivāls|Glastonbury festival]]". 2017. gada 15. novembrī Argentīnā, Buenosairesā notika pēdējais "A Head Full Of Dreams" tūres koncerts. Kopumā, "Coldplay" uzstājās 114 koncertos, tos apmeklēja 5 389 586 fani, kur katrā arēnā tika izpārdoti 100% biļešu. "Coldplay" kopā nopelnīja 523 033 675 $ un šī bija trešā pelnošākā tūre pasaulē, kāda jebkad bijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/Bbj_hvVlvCh/?taken-by=atlas_project|title=Instagram post by Atlas Project • Nov 16, 2017 at 4:12pm UTC|website=Instagram|access-date=2017-11-18|language=en}}</ref> [[Attēls:A Head Full of Dreams Tour, Ethiad Stadium (Panorama).jpg|thumb|370x370px|"Coldplay" ''Global Citizen'' festivālā 2016. gadā]] === "Dzīve pēc AHFOD albuma" ''2017—2018'' === 2016. gada 21. novembrī "Coldplay" mikroblogošanas vietnē "[[Twitter]]" paziņoja: "Sveiki visiem, mēs ierakstām dažas jaunas dziesmas uz nākamo gadu (2017), tās sauksies "[[The Kaleidoscope episodes]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/rock/coldplay-chris-martin-2017-kaliedoscope-ep-new-music-7581684/|title=Coldplay to Release New ‘Kaleidoscope’ EP in 2017|last=Payne|first=Chris|last2=Payne|first2=Chris|website=Billboard|access-date=2022-10-21|date=2016-11-21|language=en}}</ref> Grupai "Coldplay" ir labas attiecības ar vienu no visstraujāk augošām DJ apvienībām [[The Chainsmokers]], tādēļ 2017. gada 22 februārī tika izlaista kopīga dziesma "[[Something Just Like This]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/new-coldplay-single-with-chainsmokers-to-debut-this-week-1986135|title=New Coldplay single recorded with DJ duo Chainsmokers revealed|last=Levine|first=Nick|website=NME|access-date=2022-10-21|date=2017-02-22|language=en}}</ref> tās pirmatskaņojums bija dzirdams pasniegšanas ceremonijā, dziesma mēneša laikā sasniedza 100 miljonus skatījumu ''Youtube'', 150 miljonus klausījumu "[[Spotify]]". 2017. gada 2. martā — Krisa Mārtina dzimšanas dienā tika publicēta pirmā dziesma "[[Hypnotised]]" no gaidītā "mini" albuma — "The Kaleidoscope episodes". Kriss tajā pašā datumā paziņoja, ka šis "mini albums" iznāks 2017. gada 2. jūnijā, tajā būs 5 dziesmas — "All I Can Think About Is You", "Something Just Like This", "[[Miracles (Someone Special)]]", " A L I E N S", "[[Hypnotised]]". 2017. gada 5. martā grupa "Coldplay" "[[Hearts Award 201|Hearts Award 2017]]" ceremonijā saņēma balvu, kā labākā tūre 2016. gadā. Vills, Gajs, Džonijs uz pasākumu nevarēja ierasties, tāpēc Kriss savus kolēģus aizvietoja ar bērniem, kuri bija saģērbti kā 1930. gados, ironizējot par to, kāds ir grupas patiesais vecums. "The Kaleidoscope episodes" izlaišanas datums aizkavējās līdz pat 14. jūlijam. Pēc Krisa Mārtina teiktā "Coldplay: A Head Full Of Dreams" filmai vajadzēja iznākt 2017. gada beigās, tomēr tās montēšana esot ieilgusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/MatWhitecross/status/957984478097498113|title=I've been sworn to secrecy - all I can say is I hope it's as much fun to watch as it has been to work on...|last=Whitecross|first=Mat|website=@MatWhitecross|access-date=2018-02-28|date=2018-01-29|language=en}}</ref> Filma pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada 14. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/0G0XUUKMEE0FXVOUM0I4Q18WTM|title=Prime Video: Coldplay: A Head Full Of Dreams|website=www.primevideo.com|access-date=2018-11-27}}</ref> Rīgā tajā dienā notika 3 seansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/302561/title/coldplay_a_head_full_of_dreams/?dt=14.11.2018&eventType=1_1000&presentationMethod=1&spokenLanguage=1000|title=Coldplay: A Head Full Of Dreams|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2017. gada 18. jūlijā "Coldplay" uzstājās [[Parīze|Parīzē]] un pēdējās dziesmas izskaņā [[Kriss Mārtins]] teica "Mēs būsim prom uz kādiem diviem gadiem, bet tad atgriezīsimies, es apsolu!" Savukārt grupas menedžeris Deivs Holms WBS mājaslapā stāstīja: "Grupai nebūs koncerti līdz 2021. gadam. Mums vajag uzņemt spēkus, lai varam atgriezties ar kaut ko īpašu."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.musicbusinessworldwide.com/they-played-a-tiny-cafe-there-were-four-people-in-the-audience/|title='They played a tiny café... there were four people in the audience.' - Music Business Worldwide|work=Music Business Worldwide|access-date=2018-02-28|date=2018-02-26|language=en}}</ref> === Albums "Everyday Life" === {{Sīkāk|Everyday Life}} 2019. gada 8. oktobrī [[Instagram]] tika publicētas fotogrāfijas, kurās var redzēt grupu "Coldplay", filmējot mūzikas videoklipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1182431360897695745|title=Coldplay music video filmed in Malibu, 3 days ago!|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-10|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk, vairākās pasaules vietās sāka parādīties plakāti, fonā redzot grupu ar uzrakstu "1919. gada 22. novembris", kas lila noprast, ka grupai būs jauns albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1183938788810248199/photo/1|title=A poster of Coldplay teasing a potential release date, November 22 (which happens to be a Friday) has appeared in São Paulo|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-14|language=en}}</ref> 22. oktobrī grupa savā mājaslapā paziņoja, ka ir gaidāms jauns, eksperimentāls albums, kas būs sakombinēts kopā no diviem "maziem" albumiem — "Sunrise" un "Sunset".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1186606490234294274/photo/1|title=Coldplay confirm their new double album #EverydayLife on their official website|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-22|language=en}}</ref> 2019. gada 22. novembrī visai interesantā veidā tika prezentēts jaunais albums — grupa uzstājās Jordānijā un pirmo albuma daļu izpildīja tieši saullēktā, bet otru albuma daļu saulrietā. To translēja tiešraidē ''Youtube.''<ref>{{Atsauce|title=Coldplay: Everyday Life Live in Jordan - Sunset Performance|url=https://www.youtube.com/watch?v=0wysCoAm2Yo|accessdate=2019-11-27|language=lv}}</ref> "Coldplay" apstiprināja, ka ar šo albumu pasaules tūrē nedosies, jo negrib piesārņot vidi. "Vispirms mums ir jāizdomā, kā mēs varam doties tūrē, nepiesārņojot dabu"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-50490700|title=Coldplay pause touring over environmental concerns|access-date=2019-11-27|date=2019-11-21|language=en}}</ref> === Albums "Music of the Spheres" === Šis ir devītais studijas albums, kurš tika publicēts 2021. gada 15. oktobrī. Albuma populārākās dziesmas ir "''[[Higher Power]]''", "''[[My Universe]]''" piedalās ''[[BTS]]'', "''[[Let Somebody Go]]''" piedalās ''[[Selena Gomez]]''. Dziesma "''[[Higher Power]]''", tika pirmo reizi atskaņota no kosmosa, tas notika 2021. gada 7. maijā, vienlaikus liekot noprast, ka albumam būs kosmosa tēma.<ref>{{Atsauce|title=Coldplay x Thomas Pesquet - International Space Station Link-Up|url=https://www.youtube.com/watch?v=ERH7Xg4ww94&t=4s&ab_channel=Coldplay}}</ref> Šis ir otrais albums ar kosmosa tēmu (pirmais ''[[X&Y]]'' (2005)). Dziesma "''[[Coloratura]]''" ir grupas visgarāk sarakstītākā dziesma, kura ir 10 minūtes un 19 sekundes gara.<ref>{{Atsauce|title=Songfacts Coloratura by Coldplay|url=https://www.songfacts.com/facts/coldplay/coloratura}}</ref> Coldplay ir arī devies MOTS tūrē, kura sākās 2022. gada 18. martā un ir paredzēts tūri beigt 2023. gada vidū. Šajā tūrē atšķirībā no citām, grupa ir samazinājusi CO2 izmešus par 50%, lai to panāktu ir izdomāts procesā iesaistīt fanus, kuri palīdz ražot elektrību koncerta laikā braucot uz statiska velosipēda, kurš ražo elektrību, vai dejot uz kinētiskās grīdas.<ref>{{Atsauce|title=Music of the Spheres World Tour: Sustainability - Coldplay|url=https://sustainability.coldplay.com/}}</ref><ref>{{Atsauce|title=How Coldplay are making their new tour eco-friendly with a little push from their fans|url=https://ew.com/music/coldplay-environmentally-friendly-music-of-the-spheres-tour/}}</ref> Pēdējā tūre bija pēc ''[["A Head Full of Dreams"]]'' albuma, kura notika no 2016.-2017. gadam. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Parachutes]]'' (2000) * ''[[A Rush of Blood to the Head]]'' (2002) * ''[[X&Y]]'' (2005) * ''[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]'' (2008) * ''[[Mylo Xyloto]]'' (2011) * ''[[Ghost Stories]]'' (2014) * ''[[A Head Full of Dreams]]'' (2015) * ''[[Everyday Life]]'' (2019) * ''[[Music of the Spheres]]'' (2021) * ''[[Moon Music]]'' (2024)<ref>https://variety.com/2024/music/news/coldplay-10th-album-moon-music-october-1236039848/</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] snlsbjh24qpn2hol4u71i1qu34vzn7f 4461358 4461355 2026-04-30T08:21:50Z ZANDMANIS 91184 /* "Sākums" 1996—2000 */ 4461358 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = [[Attēls:Coldplay Rainbow Logo.png|150px|Coldplay]] | Attēls = ColdplayWembley120925 (cropped).jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Coldplay koncertā 2025. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|United Kingdom}} [[Londona]], [[Lielbritānija]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Alternatīvais roks]] | Gadi = 1996—šobrīd | Izdevējkompānija = [[Parlophone Records]]<br />[[Capitol Records]]<br />[[EMI Music Group]] | Mlapa = [http://www.coldplay.com/ coldplay.com] | Dalībnieki = [[Kriss Mārtins]]<br />[[Džonijs Baklends]]<br />[[Gajs Berimens]]<br />[[Vills Čempions]] }} '''''Coldplay''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[rokmūzikas|rokgrupa]]. Tā tika izveidota 1997. gadā [[Londona|Londonā]]. Apvienība sastāv no vokālista [[Kriss Mārtins|Krisa Mārtina]], ģitārista [[Džonijs Baklends|Džonija Baklenda]], basģitārista [[Gajs Berimens|Gaja Berimena]] un bundzinieka [[Vills Čempions|Villa Čempiona]]. Coldplay ir pārdevuši 50 miljonus albumu un ir slaveni ar saviem singliem "Yellow", "The Scientist", "Clocks", "Speed of Sound", "Fix You" un "Viva la Vida". "Coldplay" slavu ieguva ar savu 2000. gada singlu "[[Yellow (Coldplay singls)|Yellow]]", un tam sekojošo albumu "[[Parachutes]]", kas tika nominēts prestižajai [[Mercury Prize]] balvai. Otrais albums "[[A Rush of Blood to the Head]]" (2002) ieguva vairākas balvas, ieskaitot mūzikas laikraksta NME Gada albuma balvu. Nākamais disks "[[X&Y]]" (2005) saņēma nedaudz mazāk sajūsminātu, tomēr visumā pozitīvu atsauksmju. Grupas ceturtais studijas albums "[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]" (2008) tika ierakstīts kopā ar producentu [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un saņēma vairumā atzinīgus vārdus, nopelnot apvienībai vairākas [[Grammy]] balvas nominācijas. Visi "Coldplay" albumi ir bijuši komerciāli veiksmīgi. "Coldplay" sākotnējā mūzika bija pielīdzināma tādu izpildītāju stilam kā [[Džefs Baklijs]], [[Radiohead]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|title=Wisconsin State Journal - Coldplay|accessdate=2006-06-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060710125028/http://www.easytoplease.net/interviews.php?page=wsj|archivedate=2006-07-10}}</ref> tajā pašā laikā velkot paralēles ar [[U2]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/10/01/AR2005100101178.html|title= Blue-Throated Warbler|accessdate=2006-06-22}}</ref> un [[Travis]]. Kopš albuma ''Parachutes'' iznākšanas "Coldplay" ir ietekmējušies arī no citām grupām, kā [[Echo & the Bunnymen]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|title=BBC - Radio 2 - Critical List - Coldplay:A Rush of Blood to the Head|accessdate=2006-06-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060519193521/http://www.bbc.co.uk/radio2/shows/criticallist/must_have_coldplay.shtml|archivedate=2006-05-19}}</ref> [[Džordžs Herisons|Džordža Herisona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml|title=VH1.com : Coldplay|accessdate=2006-06-22|archive-date=2008-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20080916123509/http://www.vh1.com/artists/interview/1456997/08132002/coldplay.jhtml}}</ref> albuma "A Rush of Blood to the Head" (2002), kā arī [[Džonijs Kešs|Džonija Keša]] un [[Kraftwerk]] albuma "X&Y" un [[Blur]], [[Arcade Fire]] un [[My Bloody Valentine (grupa)|My Bloody Valentine]] albuma "[[Viva la Vida..]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/reviews/coldplay/7656|title= Coldplay : X&Y|accessdate=2006-06-22}}</ref> "Coldplay" ir bijuši aktīvi dažādu sociālo un politisko akciju atbalstītāji, tādu kā [[Oxfam]] "Make Trade Fair" kampaņa un [[Amnesty International]]. Apvienība ir arī uzstājusies dažādos labdarības projektos, kā [[Band Aid 20]], [[Live 8]] un "Teenage Cancer Trust".<ref name=IOL>Pinion, Simon (2003). [http://www.indielondon.co.uk/music/mu_coldplay_TCT03_rev.html "Coldplay helps put a smile on the Teenage Cancer Trust's face"] Indie London (accessed June 5, 2006)</ref> == Vēsture == === "Sākums" ''1996—2000'' === Grupas dalībnieki sastapās 1996. gada septembrī Ramsejholā, [[Londonas Universitātes koledža]]s galvenās ēkas studentu zālē. [[Kriss Mārtins]] un [[Džonijs Baklends]] bija pirmie topošās apvienības locekļi. Veselu gadu viņi pavadīja, veidojot grupu, un viņu centieni materializējās apvienībā ar nosaukumu ''Pectoralz''.<ref name="askmen">[http://www.askmen.com/men/entertainment_100/128c_coldplay.html AskMen biography of Coldplay]</ref> Visbeidzot abu puišu klasesbiedrs [[Gajs Berimens]] pievienojās grupai, pat nenojaušot par mūzikas stilu, kurā viņi spēlē. Sākot ar 1997. gadu, "Coldplay" spēlēja mazus koncertus klubos. Tajā laikā grupas nosaukums tika mainīts uz "Starfish".<ref name="askmen"/> Par grupas menedžeri Mārtins uzaicināja savu senu draugu Filu Hārviju, kurš studēja [[klasiskā literatūra|klasisko literatūru]] Oksfordā. Hārvijs bija apvienības menedžeris līdz grupas otrā albuma "[[A Rush of Blood to the Head]]" iznākšanai. Grupas sastāvs pilnībā tika nokomplektēts 1998. gada sākumā, kad [[Vills Čempions]] tai pievienojās pie sitaminstrumentiem. Vispusēji talantīgais Čempions bērnībā bija iemācījies spēlēt klavieres, basģitāru un ģitāru, un ātri iemācījās bungu spēli, kaut nekad agrāk ar šo instrumentu nebija saskāries. [[Tims Raiss-Okslijs]], viņu tuvs draugs, deva grupai atļauju izmantot nosaukumu "Coldplay", kuru viņš bija atzinis par nepiemērotu savai grupai, jo tas šķita "pārāk nomācošs". Raisam-Okslijam tika piedāvāta taustiņnieka vieta grupā, taču viņš atteicās, jo jau bija iesaistījies citā apvienībā [[Keane (grupa)|Keane]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keane.at/articles/041.htm|title=Q magazine: The Shore Thing|accessdate=2006-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061013211302/http://keane.at/articles/041.htm|archivedate={{dat|2006|10|13||bez}}}}</ref> === "Pirmie profesionālie gadi" ''2000—2005'' === Pēc gadu ilgušas ierakstīšanas albums "[[Parachutes]]" bija gatavs 2000. gada jūlijā. Debitējot tas bija pirmais Lielbritānijas albumu topos. Vairākas šī albuma dziesmas regulāri tika atskaņotas radiostacijās abpus [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]. Grupa atgriezās studijā 2001. gada oktobrī, lai strādātu pie otrā albuma "A Rush of Blod to the Head". Pirmā dziesma, "Politik", tika sarakstīta neilgi pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. Albums tika izdots 2002. gada augustā. Coldplay lielāko daļu 2004. gada pavadīja nošķirtībā, īpaši nekoncertējot, ierakstot trešo albumu. Runājot par atsevišķām muzikālajām ietekmēm, basists Gajs Berimens sacīja, "Mēs klausījāmies kaudzēm dažādas mūzikas ierakstu sākotnējā etapā no [[Deivids Bovijs|Bovija]], Īno un [[Pink Floyd]] līdz pat [[Depeche Mode]], [[Keita Buša|Keitai Bušai]] un [[Kraftwerk]]. Un [[U2]], kā jau mēs parasti darām." Maijā Kriss Mārtins un viņa sieva aktrise [[Gvineta Paltrova]] sagaidīja savu pirmo bērnu, meitu Eplu (Apple). [[Attēls:Coldplay Mylo Xyloto Tour @ Wells Fargo Center.jpg|thumb|314x314px|"Mylo Xyloto" tūre 2011. gadā.]] === "Eksperimentāli albumi un krāsas" ''2005—2010'' === Trešais albums, [[X&Y]] nāca klajā 2005. gada jūnijā. Tas kļuva par pārdotāko 2005. gada albumu, pārdoto disku skaitam pārsniedzot 8,3 miljonus ierakstu. Albumu ievadošais singls "Speed of Sound" radio ēterā un interneta mūzikas veikalos nonāca 18. aprīlī un tika izlaists CD formātā 2005. gada 23. maijā. Albums debitēja pirmajā vietā vairāk nekā 30 pasaules valstu mūzikas topos un kļuva par trešo visātrāk pārdoto ierakstu Lielbritānijas topu vēsturē. Tajā gadā tika izlaisti vēl divi singli — "Fix You" septembrī un "Talk" decembrī. Pēdējais tika uzrakstīts, par pamatu ņemot melodiju no 1981. gadā izlaistas vācu sintīpopa grupas "Kraftwerk" dziesmas "Computer Love". Par spīti komerciālajiem panākumiem, mūzikas kritiķu reakcija uz "X&Y" bija mazāk sajūsmināta nekā par tā priekšgājēju, ar "The New York Times" kritiķi Džonu Parelesu nodēvējot "Coldplay" par "desmitgades visnepanesamāko grupu". "Coldplay" pielīdzināšana "U2" kļuva izteikti populāra. No 2005. gada jūnija līdz 2006. gada jūlijam "Coldplay" devās ''Twisted Logic'' tūrē, kas iekļāva uzstāšanās tādos festivālos kā ''Coachella'', ''Isle of Wight Festival'', ''Glastonbury'' un ''Austin City Limits Music Festival''. 2005. gada jūlijā grupa uzstājās pasākumā ''Live 8'' Haidparkā, Londonā, kur viņi atskaņoja grupas [[The Verve]] dziesmas "Bitter Sweet Symphony" versiju, Ričardam Eškroftam izpildot vokālu. Septembrī "Coldplay" ierakstīja jaunu versiju dziesmai "How You See the World" ar pārveidotu tekstu īpaši "War Child's Help!: A Day in the Life" labdarības albumam. 2006. gada februārī "Coldplay" ieguva divas ''BRIT Awards'' balvas par labāko albumu un labāko singlu. 2006. gada oktobrī grupa uzsāka darbu pie sava ceturtā studijas albuma "[[Viva la vida|Viva la Vida or Death and All His Friends]]" ar Braienu Īno kā producentu. 2007. gada sākumā "Coldplay" paņēma pārtraukumu ierakstu sesijā un apceļoja Latīņameriku, uzstājoties Čīlē, Argentīnā, Brazīlijā un Meksikā. Apvienība atklāja, ka jaunajā albumā jūtama spāņu ietekme; vairākas dziesmas tika ierakstītas baznīcās un dažādās citās vietās Latīņamerikā un Spānijā ceļojuma laikā. Atlikušo 2007. gadu grupa pavadīja ierakstu studijā, galvenokārt kopā ar Braienu Īno. 2008. gada 12. jūnijā albums bija pieejams tā klausītājiem. === "Pop's un salauzta sirds" ''2010—2017'' === 2011. gada 19. oktobrī klajā nāca piektais studijas albums ar nosaukumu "[[Mylo Xyloto]]". "Mylo Xyloto" tūre bija daudz atšķirīgāka, jo šajā tika izmantotas "[[Xyloband"]] firmas aproces, kas padarīja "Coldplay" šovus vēl krāšņākus un deva iespēju skatītājiem būt daļai no šova. Albumā tika sarakstītas tādas pazīstamas dziesmas kā "[[Paradise coldplay|Paradise]]", "[[Princess Of China]]", "[[Charlie Brown]]" un daudzas citas. 2012. gadā [[Kriss Mārtins]] paziņoja, ka grupa vēlas trīs gadu atpūtu no koncerta tūrēm, lai varētu mierīgi ierakstīt nākamo studijas albumu. 2014. gada 16. maijā tika publicēts studijas sestais albums ar nosaukumu "[[Ghost stories]]". Dziesmas bija emocionālas, pārsvarā par mīlestību un neveiksmēm (Krisam Mārtinam ap to laiku nebija labas attiecības ar [[Gvineta Paltrova|Gvinetu Paltrovu]], Kriss medijiem sacīja, ka viņš iegrima dziļā depresijā, un bija grūti atveseļoties). Albumā bija tādas mīlestības balādes kā "[[True love]]", "[[Magic coldplay|Magic]]", "[[Oceans coldplay|Oceans]]", "[[A Sky Full of Stars]]", un vēl. Grupa plašā pasaules koncerttūrē nedevās, tomēr bija daži koncerti [[Eiropa|Eiropā]]. Pēc albuma izlaišanas grupa uzreiz sagāja kopā, lai veidotu nākamo albumu. 2015. gada 4. decembrī klajā nāca studijas sestais albums "[[A Head Full Of Dreams]]". "Coldplay" solists Kriss Mārtins salīdzināja albumu ar grāmatas sēriju "[[Harijs Poters|Harija Potera]]" pēdējo daļu, ka tas būs kā grupas pēdējais albums. Britu radio žurnālists Niks Grimšovs savā raidījumā jautāja grupai par albumu kopumā, Mārtins atbildēja: "Albums ir kā pretstats mūsu iepriekšējajam albumam, tas ir krāsaināks un dzīvespriecīgāks."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5121775/jaunais-coldplay-albums-iznaks-decembri|title=Jaunais «Coldplay» albums iznāks decembrī|website=Mūzikas jaunumi|access-date=2022-10-21|date=2015-11-06|language=lv}}</ref> Singls "[[Hymn for the weekend]]" tika ierakstīts ar dziedātāju [[Bejonse Noulza|Bejonsi]], [[YouTube]] vietnē dziesma ir noklausīta vairāk kā 1,2 miljardu reižu, dziesma "Fun" ir ierakstīta ar zviedru dziedātāju [[Tūve Lū|Tove Lo]]. "Kaleidoscope" skaņdarba beigās ir dzirdama [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] balss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesun.co.uk/archives/news/776373/chris-martin-hires-a-barack-star/|title=Obama to sing on Coldplay’s new album|website=The Sun|access-date=2022-10-21|date=2015-11-23|language=en}}</ref> Obama esot liels "Coldplay" fans. Koncerttūre sākās 2016. gada sākumā, un turpinājās līdz 2017. gada beigām, pirmo reizi uzstājoties tādās valstīs kā [[Singapūra]], [[Japāna]], [[Indija]], [[Indonēzija]] un vēl...<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coldplay.com/2017-ahfodtour-special-guests-announced/|title=2017 #AHFODtour special guests announced|website=Coldplay|access-date=2022-10-21|language=en}}</ref> Tūrē tika izmantotas jau minētās "Xyloband" led aproces, kā arī krāšņi salūti. 2016. gada 7. februārī grupa uzstājās [[Super Bowl 50 halftime]] šovā, kopā ar Beyonsi un [[Bruno Mars]], 26. jūnijā grupa uzstājās vienā no vispopulārākajiem festivāliem pasaulē "[[Glastonberijas festivāls|Glastonbury festival]]". 2017. gada 15. novembrī Argentīnā, Buenosairesā notika pēdējais "A Head Full Of Dreams" tūres koncerts. Kopumā, "Coldplay" uzstājās 114 koncertos, tos apmeklēja 5 389 586 fani, kur katrā arēnā tika izpārdoti 100% biļešu. "Coldplay" kopā nopelnīja 523 033 675 $ un šī bija trešā pelnošākā tūre pasaulē, kāda jebkad bijusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/p/Bbj_hvVlvCh/?taken-by=atlas_project|title=Instagram post by Atlas Project • Nov 16, 2017 at 4:12pm UTC|website=Instagram|access-date=2017-11-18|language=en}}</ref> [[Attēls:A Head Full of Dreams Tour, Ethiad Stadium (Panorama).jpg|thumb|370x370px|"Coldplay" ''Global Citizen'' festivālā 2016. gadā]] === "Dzīve pēc AHFOD albuma" ''2017—2018'' === 2016. gada 21. novembrī "Coldplay" mikroblogošanas vietnē "[[Twitter]]" paziņoja: "Sveiki visiem, mēs ierakstām dažas jaunas dziesmas uz nākamo gadu (2017), tās sauksies "[[The Kaleidoscope episodes]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/music/rock/coldplay-chris-martin-2017-kaliedoscope-ep-new-music-7581684/|title=Coldplay to Release New ‘Kaleidoscope’ EP in 2017|last=Payne|first=Chris|last2=Payne|first2=Chris|website=Billboard|access-date=2022-10-21|date=2016-11-21|language=en}}</ref> Grupai "Coldplay" ir labas attiecības ar vienu no visstraujāk augošām DJ apvienībām [[The Chainsmokers]], tādēļ 2017. gada 22 februārī tika izlaista kopīga dziesma "[[Something Just Like This]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/new-coldplay-single-with-chainsmokers-to-debut-this-week-1986135|title=New Coldplay single recorded with DJ duo Chainsmokers revealed|last=Levine|first=Nick|website=NME|access-date=2022-10-21|date=2017-02-22|language=en}}</ref> tās pirmatskaņojums bija dzirdams pasniegšanas ceremonijā, dziesma mēneša laikā sasniedza 100 miljonus skatījumu ''Youtube'', 150 miljonus klausījumu "[[Spotify]]". 2017. gada 2. martā — Krisa Mārtina dzimšanas dienā tika publicēta pirmā dziesma "[[Hypnotised]]" no gaidītā "mini" albuma — "The Kaleidoscope episodes". Kriss tajā pašā datumā paziņoja, ka šis "mini albums" iznāks 2017. gada 2. jūnijā, tajā būs 5 dziesmas — "All I Can Think About Is You", "Something Just Like This", "[[Miracles (Someone Special)]]", " A L I E N S", "[[Hypnotised]]". 2017. gada 5. martā grupa "Coldplay" "[[Hearts Award 201|Hearts Award 2017]]" ceremonijā saņēma balvu, kā labākā tūre 2016. gadā. Vills, Gajs, Džonijs uz pasākumu nevarēja ierasties, tāpēc Kriss savus kolēģus aizvietoja ar bērniem, kuri bija saģērbti kā 1930. gados, ironizējot par to, kāds ir grupas patiesais vecums. "The Kaleidoscope episodes" izlaišanas datums aizkavējās līdz pat 14. jūlijam. Pēc Krisa Mārtina teiktā "Coldplay: A Head Full Of Dreams" filmai vajadzēja iznākt 2017. gada beigās, tomēr tās montēšana esot ieilgusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/MatWhitecross/status/957984478097498113|title=I've been sworn to secrecy - all I can say is I hope it's as much fun to watch as it has been to work on...|last=Whitecross|first=Mat|website=@MatWhitecross|access-date=2018-02-28|date=2018-01-29|language=en}}</ref> Filma pirmizrādi piedzīvoja 2018. gada 14. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.primevideo.com/detail/0G0XUUKMEE0FXVOUM0I4Q18WTM|title=Prime Video: Coldplay: A Head Full Of Dreams|website=www.primevideo.com|access-date=2018-11-27}}</ref> Rīgā tajā dienā notika 3 seansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/302561/title/coldplay_a_head_full_of_dreams/?dt=14.11.2018&eventType=1_1000&presentationMethod=1&spokenLanguage=1000|title=Coldplay: A Head Full Of Dreams|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2017. gada 18. jūlijā "Coldplay" uzstājās [[Parīze|Parīzē]] un pēdējās dziesmas izskaņā [[Kriss Mārtins]] teica "Mēs būsim prom uz kādiem diviem gadiem, bet tad atgriezīsimies, es apsolu!" Savukārt grupas menedžeris Deivs Holms WBS mājaslapā stāstīja: "Grupai nebūs koncerti līdz 2021. gadam. Mums vajag uzņemt spēkus, lai varam atgriezties ar kaut ko īpašu."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.musicbusinessworldwide.com/they-played-a-tiny-cafe-there-were-four-people-in-the-audience/|title='They played a tiny café... there were four people in the audience.' - Music Business Worldwide|work=Music Business Worldwide|access-date=2018-02-28|date=2018-02-26|language=en}}</ref> === Albums "Everyday Life" === {{Sīkāk|Everyday Life}} 2019. gada 8. oktobrī [[Instagram]] tika publicētas fotogrāfijas, kurās var redzēt grupu "Coldplay", filmējot mūzikas videoklipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1182431360897695745|title=Coldplay music video filmed in Malibu, 3 days ago!|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-10|language=en}}</ref> Nedēļu vēlāk, vairākās pasaules vietās sāka parādīties plakāti, fonā redzot grupu ar uzrakstu "1919. gada 22. novembris", kas lila noprast, ka grupai būs jauns albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1183938788810248199/photo/1|title=A poster of Coldplay teasing a potential release date, November 22 (which happens to be a Friday) has appeared in São Paulo|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-14|language=en}}</ref> 22. oktobrī grupa savā mājaslapā paziņoja, ka ir gaidāms jauns, eksperimentāls albums, kas būs sakombinēts kopā no diviem "maziem" albumiem — "Sunrise" un "Sunset".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/coldplayxtra/status/1186606490234294274/photo/1|title=Coldplay confirm their new double album #EverydayLife on their official website|last=ColdplayXtra|website=@coldplayxtra|access-date=2019-10-22|date=2019-10-22|language=en}}</ref> 2019. gada 22. novembrī visai interesantā veidā tika prezentēts jaunais albums — grupa uzstājās Jordānijā un pirmo albuma daļu izpildīja tieši saullēktā, bet otru albuma daļu saulrietā. To translēja tiešraidē ''Youtube.''<ref>{{Atsauce|title=Coldplay: Everyday Life Live in Jordan - Sunset Performance|url=https://www.youtube.com/watch?v=0wysCoAm2Yo|accessdate=2019-11-27|language=lv}}</ref> "Coldplay" apstiprināja, ka ar šo albumu pasaules tūrē nedosies, jo negrib piesārņot vidi. "Vispirms mums ir jāizdomā, kā mēs varam doties tūrē, nepiesārņojot dabu"<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-50490700|title=Coldplay pause touring over environmental concerns|access-date=2019-11-27|date=2019-11-21|language=en}}</ref> === Albums "Music of the Spheres" === Šis ir devītais studijas albums, kurš tika publicēts 2021. gada 15. oktobrī. Albuma populārākās dziesmas ir "''[[Higher Power]]''", "''[[My Universe]]''" piedalās ''[[BTS]]'', "''[[Let Somebody Go]]''" piedalās ''[[Selena Gomez]]''. Dziesma "''[[Higher Power]]''", tika pirmo reizi atskaņota no kosmosa, tas notika 2021. gada 7. maijā, vienlaikus liekot noprast, ka albumam būs kosmosa tēma.<ref>{{Atsauce|title=Coldplay x Thomas Pesquet - International Space Station Link-Up|url=https://www.youtube.com/watch?v=ERH7Xg4ww94&t=4s&ab_channel=Coldplay}}</ref> Šis ir otrais albums ar kosmosa tēmu (pirmais ''[[X&Y]]'' (2005)). Dziesma "''[[Coloratura]]''" ir grupas visgarāk sarakstītākā dziesma, kura ir 10 minūtes un 19 sekundes gara.<ref>{{Atsauce|title=Songfacts Coloratura by Coldplay|url=https://www.songfacts.com/facts/coldplay/coloratura}}</ref> Coldplay ir arī devies MOTS tūrē, kura sākās 2022. gada 18. martā un ir paredzēts tūri beigt 2023. gada vidū. Šajā tūrē atšķirībā no citām, grupa ir samazinājusi CO2 izmešus par 50%, lai to panāktu ir izdomāts procesā iesaistīt fanus, kuri palīdz ražot elektrību koncerta laikā braucot uz statiska velosipēda, kurš ražo elektrību, vai dejot uz kinētiskās grīdas.<ref>{{Atsauce|title=Music of the Spheres World Tour: Sustainability - Coldplay|url=https://sustainability.coldplay.com/}}</ref><ref>{{Atsauce|title=How Coldplay are making their new tour eco-friendly with a little push from their fans|url=https://ew.com/music/coldplay-environmentally-friendly-music-of-the-spheres-tour/}}</ref> Pēdējā tūre bija pēc ''[["A Head Full of Dreams"]]'' albuma, kura notika no 2016.-2017. gadam. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Parachutes]]'' (2000) * ''[[A Rush of Blood to the Head]]'' (2002) * ''[[X&Y]]'' (2005) * ''[[Viva la Vida or Death and All His Friends]]'' (2008) * ''[[Mylo Xyloto]]'' (2011) * ''[[Ghost Stories]]'' (2014) * ''[[A Head Full of Dreams]]'' (2015) * ''[[Everyday Life]]'' (2019) * ''[[Music of the Spheres]]'' (2021) * ''[[Moon Music]]'' (2024)<ref>https://variety.com/2024/music/news/coldplay-10th-album-moon-music-october-1236039848/</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] kvqmfx8odvk958mfi345arcbbms112t Dalībnieka diskusija:Meistars Joda 3 40994 4461411 4460786 2026-04-30T10:59:07Z Biafra 13794 4461411 wikitext text/x-wiki {{Diskusiju lapas sveiciena teksts}} {{Diskusiju arhīva infokaste |nosaukums = [[Lietotājs:Meistars_Joda|Meistars Joda]] <br>diskusiju arhīvs |arhivs1 = [[Lietotāja diskusija:Meistars_Joda/Arhīvs1|no 19.11.2007 līdz 5.08.2019]] |arhivs2 = [[Lietotāja diskusija:Meistars_Joda/Arhīvs2|no 07.10.2019 līdz 26.01.2025]] }} == smilšu kaste == Vandoties lvwiki dziļajās tālēs uzgāju [[Dalībnieks:84.237.129.131/Smilšu kaste]] - uzmini, kas ir autors un labojuma veicējs. Ja nav nekāda vajadzība un interese, varu izdzēst (talkas diena tuvojas) [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 16. aprīlis, plkst. 21.29 (EEST) :Paskatījos tam 84.237.129.131 devumu. To rakstu par Sīgelu viņš rakstījis ne smilšu kastē, bet ''pa taisno'', saglabājot ik pa pāris minūtēm, ar neskaitāmām kļūdām. Es tur savulaik esmu sabāzis kaudzi uzlabošanas veidņu. Droši vien, iekopēdams smilšu kastē, esmu gribējis norādīt, ka jālieto smilšu kaste... tik nesaprotu, kā tās muļķīgās beigas radušās. Droši dzēs. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. aprīlis, plkst. 21.54 (EEST) ::Nu protams... https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:84.237.129.131 [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == Rīks pievienošanai == Čau! Nezini, vai gadījumā nav kāds rīks pievienot rakstus pie citiem? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 19. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) :Čau. Tu laikam domā par rīku, ar ko pievienot starpviki saites? Ja tā, diemžēl nezinu gan, varbūt {{u|Edgars2007}} zina. --- pie reizes: Man šķiet, Tev dažos rakstos nav minēts, kas tā ir par valsti, kurā atrodas attiecīgā muhāfaza. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 19. aprīlis, plkst. 18.24 (EEST) ::[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:ZANDMANIS#Starpviki_saites Šeit] par to diezgan detāli. Var palūgt pievienot arī infokastes, savādāk ļoti trūcīgi tie vilojatu rakstiņi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 19. aprīlis, plkst. 20.40 (EEST) :::Ukraiņu wiki var ievietot infokrbu, tad uzreiz visa informācija parādās, pie mums nebūs tāds triks? Īpaši būtu derīgs pilsētām, savādāk ir tā, ka manuāli meklē visu un tad ievieto.. nav ērti, bet papildināt gan vajag. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] būtu interesanti, ja tomēr kāds rīciņš arī automātiski pievienos saiti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 19. aprīlis, plkst. 22.23 (EEST) == Man nepieciešama palīdzība vai ieteikums == Sveiki, ceru, ka netraucēju. Kopā ar savu universitātes draugu mēs izveidojām lapu "Andrea Benetti", slavenu itāļu mākslinieku https://lv.wikipedia.org/wiki/Andrea_Beneti Diemžēl mēs ne pārāk labi zinām latviešu valodu, tāpēc lapai nepieciešama neliela pārveidošana un nosaukumi jātulko latviešu valodā. Vai varat mums palīdzēt izlabot ierakstu? Vai arī varat pateikt, ar ko man sazināties, lai saņemtu palīdzību? Uz drīzu redzēšanos un liels paldies par jūsu paveikto vērtīgo darbu. P.S. Manuprāt, arī balss nosaukums ir nepareizs, jo Andrea Benetti vietā tas parādās kā Andrea Beneti (tikai ar vienu T). [[Dalībnieks:PamelaBertaccini|PamelaBertaccini]] ([[Dalībnieka diskusija:PamelaBertaccini|diskusija]]) 2025. gada 10. maijs, plkst. 11.42 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Join us at the Next CEE Catch up! Learn about Temporary accounts! == Hi everyone, We want to announce the tenth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the '''Temporary accounts''', as this important change is going to affect every Wikipedia soon, so it is important for patrollers and functionaries like you to understand this change. On wikis where temporary accounts are enabled, IP addresses of unregistered editors are not visible publicly. Only those who fight spam, vandalism, harassment and disinformation have access to IP addresses there. The session will take place on '''10th of June 2025, 18:00-19:00 CEST''' (check your ''[https://zonestamp.toolforge.org/1749571200 local time]''). If you are interested in this topic, then '''[[:m:Event:CEE Catch up Nr. 10 (June 2025)|sign-up for the session here]]'''. [[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 14.17 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Growth features - Mentorship and Community updates == ​Hi everyone, Wikimedia Foundation worked on evolving some of the growth features, primarily dedicated to the newcomers in our movement and communities. If you do not know, everyone can access them, activating them from Preferences (in the below of the page). You can learn about these features '''[[mw:Growth|here]]'''. CEE Hub is contacting you (patrollers/admins) directly as we would like to bring to your attention two of these features that we think can be useful for your community: '''[[mw:Growth/Mentor dashboard|Mentorship]]''' and '''[[mw:Growth/Community Updates|Community Updates]]'''. We noticed that the majority of the CEE language editions of Wikipedia does not have active one of these features, so we are encouraging you to check whether your wiki has these features and if not to begin community discussion if you want to introduce them to your editors. If you want to check it, you need to go to the Special:CommunityConfiguration page on your wiki, where all of the growth features are listed. If you need more support with this, please contact Growth team [[mw:Growth/Team|here]]. --[[User:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[User talk:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=28802724 --> == Banu patriot355 uz mēnesi kaut vai == kāpēc neviens neskatās kas notiek Latvijas radio un ishowspeed rakstos vandālisms lūdzu apskaties bet mēs kopā ar quinlan83 tomēr novājinājam vandali un pats vandālis teica viņu uzlauza un utt un piedāvā miera līgumu parakstīt un lūdz nebanot [[Special:Contributions/84.15.220.88|84.15.220.88]] 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 14.18 (EEST) == e-pasts == Izskatās, ka epasts nav atnācis. Varbūt, ka nepareizā vietā skatos? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 19.09 (EET) :es sūtīju caur Viki. bet laikam viss kārtībā, to, par ko man bija aizdomas, Tu izlaboji. es gan no tās sfēras neko nesajēdzu, bet šķita, ka tur ir kļūda. - ar e pastu jau tā reiz bijis (Tavā diskusijā "Ziņa par CEE Spring 2021") - man parasti atnāk, var atsūtīt, es atbildēšu.[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 19.18 (EET) ::Varbūt ar tiem e-pastiem labāk visu nesarežģīt, bet vienkārši rakstīt diskusijā (vismaz man) - to es pārbaudu, bet mūžveco inboxa e-kasti pārbaudu ļoti reti - tā lielākoties domāta ''spamnedrošām'' reģistrācijām (kāda kādreiz likās vikipēdija :). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 21.11 (EET) :::Nu... ja es šaubos, ka kaut ko esmu pareizi sapratis, es dažkārt uzrakstu vēstuli, lai citi neredz un nerodas iespaids, ka es piekasos. Tipa tādām lietām, kas it kā nebūtu visiem jāredz. Nu labi, Tev rakstīšu diskusijā. Man rakstīt var, telefons nopīkst, izlasu uzreiz. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 08.05 (EET) ::::Es īsti nezinu, kur var redzēt e-pastu, uz kuru var ko sūtīt.--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 12.38 (EET) == Invitation for a session "Tools and features for Users with Extended Rights" == Hi, you are receiving this invitation as you are either patroller and/or admin in your community and [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is preparing a session called '''Tools and features for Users with Extended Rights''', which we think that it will be interesting for you. The session is organised by the CEE Hub along with Wikimedia Foundation’s Movement Communications regional specialist Natalia Szafran-Kozakowska. Speakers in the session are Product Managers and Software Engineers from Wikimedia Foundation, so you will hear recent updates, new developments, and they will answer questions. So, please think what you want to ask them and come to the session. The session will be held on '''Tuesday, December 2nd, 2025 at 17:00 CET'''. Please register yourself '''[[:m:Event:CEE Catch Up: Tools for Users with Extended Rights|here]]'''. If you have any questions, please contact me. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 15.45 (EET) (on behalf of the CEE Hub) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_admins&oldid=29165186 --> == lūgums == Velns runā ar mani pa telefonu un saka, ka tev uztaisīt OKDD rakstam tādu saucāmu "undelete". Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-43085-41|&#126;2025-43085-41]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-43085-41|talk]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 11.50 (EET) == Gribu izveidot jaunu rakstu angļu Vikipēdijā == Gribu Vikipēdijā angļu valodā ielikt rakstu (''tas izveidots tur [https://en.wikipedia.org/wiki/User:Meistars_Joda/sandbox manā smilšu kastē]''), taču manas angļu valodas zināšanas nav tik lielas, lai saprastu, kā tur veido jaunu rakstu. Rakstu tulkojusi rakstā aprakstītā persona. Varbūt kāds var palīdzēt? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 18.27 (EET) :Bez atsaucēm un infokastes to tur nokaus bez diskusijām, droši vien pat draftā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 18.40 (EET) ::Pielikt tur infokasti un atsauces laikam nemācēšu, man tā pirmā reize. Liels lūgums - palīdzēt izdarīt vajadzīgo. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 18.55 (EET) :::Kolīdz varēšu, tā pielikšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 19.34 (EET) ::::Paldies, redzu, ka vajadzīgais pielikts. [https://en.wikipedia.org/wiki/User:Meistars_Joda/sandbox2 Otrā smilšu kastē] sāku veidot otru en viki liekamo rakstu. Infokasti un apakšu tajā pielāgošu no pirmā raksta. ::::Par atsaucēm: tās laikam saliek tais pašās vietās, kur tās ir latviskajā rakstā? Ja tā, salikšu pats. ::::- Un visubeidzot - kad abi būs gatavi, vajadzēs publicēt. Pagaidām vēl nesajēdzu, kā. Pirmdien droši vien paprasīšu. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 10.54 (EET) :::::Tais pašās, vienīgi viņiem atsauces liek pirms pieturzīmes. :::::Publicē tieši tāpat kā pie mums. Priekš jauniem dalībniekiem ir vārdtelpa [[:en:Wikipedia:Drafts]], taču to lietot nav obligāti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 11.04 (EET) ::::::{{tq|viņiem atsauces liek pirms pieturzīmes}} - domāju, ka tu vārdu "pēc" uzrakstīji nepareizi (tu to uzrakstīji kā "pirms") :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET) :::::::Jā, saputrojos ar krievu, sen tur nebiju pie angļiem bijis. Sorry visiem par kļūdu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 13.00 (EET) == Neskaidrība... == Latvijas Republika suverenitāti atkārtoti deklarēja 1990. gada 4. maijā, bet neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta. Cilvēks dzimis 1990. gada 17. jūlijā. Vai viņš dzimis LPSR vai Latvijā? Pielieku [https://failiem.lv/u/xth6df4tmm fragmentu no dzimšanas apliecības]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 16.47 (EET) :Faktiskā vara kam bija? Sovjetam. Mēs, vismaz pagaidām, liekam pēc reālā stāvokļa, lai ko [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#In_the_media zīmjugrāmata nerakstītu]. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 16.55 (EET) ::Lūgums atbildēt arī citiem. Man vajag '''slēdzienu''' - vai dzimis LPSR vai Latvijā. Atkarībā no tā liktu vajadzīgo infokastē. Es, protams, teiktu, ka LPSR. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 16.59 (EET) :::Tas bija pārejas periods līdz ''de facto'' neatkarības atjaunošanai, bet pieņemts ir skaitīt no deklarēšanas brīža. Apliecībā uz tās padomju laika blankas arī ir jau Latvija. Ja paskatās 1990. un 1991. gadā dzimušo kategorijas, visur no 4. maija esam likuši Latvijas Republiku, un tāds jautājums nav radies, vismaz es neatradu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 21.27 (EET) ::::Paldies. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 21.55 (EET) ::::Tad pēc loģikas, ja mēs faktiskā stāvokļa vietā ņemam juridisko (Latvijas Republikas versijā), mums vajadzētu atteikties arī no LPSR un Ostlandes, pārbalsojot atpakaļ veco ideju par smukajiem karodziņiem. Mani jau tas politiski nešūpo, vienīgi būs baigais darbs ar pārtaisīšanu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 22.38 (EET) Man tomēr nav saprotams, kā īsti vajag. Paskatījios dažus, kas dzimuši strīdīgajā laika periodā - no ''de iure'' 04.05.1990 līdz ''de facto'' 21.08.1991. Ir dažādi, citam Latvijas PSR, piemēram: * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Ivars_Akmentiņš Ivars Akmentiņš], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Sabīne_Berezina Sabīne Berezina], citam Latvija, piemēram: * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Anete_Salinieka Anete Salinieka], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Artūrs_Ausējs Artūrs Ausējs], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Elizabete_Balčus Elizabete Balčus], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Laura_Bicāne Laura Bicāne], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Bullītis Jānis Bullītis], * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Laura_Dreiže Laura Dreiže]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 11.33 (EET) :Kamēr nav aktīvā vairākuma lēmuma, katrs darīs kā tobrīd ienāk prātā. Varbūt izlikt uz balsošanu - gan konkrēti šo periodu, gan vispār pārbalsot jautājumus par tiem vēsturiskajiem karodziņiem (to ir divi: okupācijas varu faktiskā stāvokļa ievērošana vai ne, un Krievijas Impērijas laiks, t.i., likt pēc tagadējā laika vai toreizējā)? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 12.16 (EET) ::Jā, noteikti vajadzētu balsošanu, manuprāt, tikai par šo periodu. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 12.50 (EET) :Nosaukums "Latvijas PSR" nepastāvēja uzreiz ar deklarācijas pieņemšanu. Arī Augstākā Padome tad kļuva par Latvijas Republikas Augstāko Padomi. Nosaukumu nomainīja uzreiz, kā jau teikts, visos dokumentos bija Latvijas Republika, saīsināti — Latvija. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 12.31 (EET) == Paldies == Paldies par brīdinājumu - vectēv, labāk sargi sirdi, iedzer mildronātu un ieliec līdzīgu brīdinājumu par Vikipēdijas kvalitātes degradāciju ar savam kolēģim Egilam. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 16.11 (EET) == Nepieciešama palīdzība == Sveiki, Meistar Joda! Vēlos ar jums sazināties par jautājumu, kas saistīts ar jūsu veikto darbu Vikipēdijā. Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru. Būtu pateicīgs par jebkādu atbalstu. <!-- juris.borzovs@lu.lv vai 29257530 --> Ar cieņu,   Juris Borzovs Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redkolēģijas loceklis (nozare - Datorzinātne) [[Special:Contributions/&#126;2026-61665-5|&#126;2026-61665-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-61665-5|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 17.46 (EET) == Ungāru uzvārdi == Skatos, ka tu ungāriem visur maini vārdu un uzvārdu kārtību. Vai esmu palaidusi ko garām? Vai bija kāda diskusija, pamatojums? Ja bija, ieliec linku, labprāt palasīšu. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.18 (EET) :Pamatojums ir tas, ka ungāriem vispirms ir uzvārds un pēc tam vārds (skat. [[Uzvārds]], otrā rindkopa). Ieskaties jebkura raksta par ungāru personu viņu valodas (ungāru) versijā. Daudzās vietās mūsu valodas versijā tas jau ņemts vērā. Taču parasti, rakstus tulkojot, tulko no angļu versijas (kur ir, piemēram, Djula Balog) un neieskatās ungāru versijā, kur ir Balog Djula. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.57 (EET) ::Paldies, sapratu. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 00.19 (EET) == Gundegas iela (Jūrmala) == Labdien, lūdzu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gundegas_iela_%28J%C5%ABrmala%29&diff=4417517&oldid=4417511 paskaidrot]: * par kartes izskatu; * par pievienoto kategoriju "Ielas bez kartes"; * par nepieņemto kategoriju "Ielas Mellužos". Manuprāt, šis labojums darīts kļūdas dēļ, un tas būtu jāatceļ. — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 10.31 (EET) :Labdien, ļoti atvainojos. Šodien darbojos no telefona, nejauši nospiedu un nepamanīju. Protams, atcēlu savu labojumu. [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.51 (EET) == [[:Attēls:Tallinas moseja.jpeg|Tallinas moseja.jpeg]] == {{Informācija-autortiesības|Tallinas moseja.jpeg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 20.00 (EET) == [[:Attēls:VladoM.jpg|VladoM.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|VladoM.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == You may be an eligible candidate for the U4C election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Greetings, The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] seeks candidates for the 2026 election. The U4C is the global committee responsible for overseeing enforcement of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]]. Elections are held annually, if elected a committee member serves for two years. This year the U4C requires candidates to hold administrator rights on at least one wiki, which is why you are being contacted as you appear to hold this right. There are other requirements, such as candidates must be at least 18 years old and may not be employed by the Wikimedia Foundation or other related chapters and affiliates. You can find more information in the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026#Call_for_Candidates|call for candidates on Meta-wiki]]. Additionally, the committee's working language is English; some ability to communicate in English is required. The election opens on 18 May, if you are eligible and interested you have until 10 May to submit your candidacy. There will be a week in between for candidates to answer questions from the community. Voting takes place privately in [[m:Special:MyLanguage/SecurePoll|SecurePoll]], successful candidates must receive at least 60% support. More information is available on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|the 2026 Elections page]], including timelines and other candidacy information. If you read over the material and consider yourself qualified, please consider submitting your name to run for the committee. If you think someone else in your community might be interested and qualified, please encourage them to run. In partnership with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 23.06 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Keegan_(WMF)/test&oldid=30472432 --> == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.59 (EEST) jpgyoi017amie5tx7fhghv3uff28sba Irbe (upe) 0 41155 4461328 4434983 2026-04-30T05:28:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461328 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Irbe|Irbe}} {{Upes infokaste |nosaukums=Irbe<br>''Īra'' |attēls=Irbes upe pie Miķeļtorņa 2.jpg |paraksts=Irbes upe iepretim [[Miķeļtornis|Miķeļtornim]] | karte = Latvijas upe Irbe karte.png | kartes_paraksts = Irbe, [[Stende (upe)|Stende]], [[Rinda (upe)|Rinda]] un [[Puzes ezers]] | kartes_izmērs = |garums=32 |kritums=8 |caurtece=15,5 |baseins=1924 |gada_notece=0,5 |satekupes=[[Rinda (upe)|Rinda]] un [[Stende (upe)|Stende]] |ieteka=[[Baltijas jūra]] ([[Irbes šaurums]]) |tek_caur=[[Latvija]] |pietekas=[[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvis]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=32 | sāk_plat_s=32 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=54 | sāk_gar_s=41 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=38 | iet_plat_s=41 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=08 | iet_gar_s=45 | iet_gar_EW=E }} '''Irbe''' (arī '''Dižirbe''', '''Dižirve''', '''Irbes upe''', '''Irve''', {{val|liv|Īra joug}})<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97081 |title=Informācija par objektu: Irbe |accessdate={{dat|2016|04|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=irbes+upe&lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}</ref> ir upe [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme]]s ziemeļos. Izveidojas no [[Ziemeļkursas augstiene]]s upju [[Rinda (upe)|Rindas]] un [[Stende (upe)|Stendes]] sateces. Vienīgā ievērojamā pieteka ir [[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvis]] upes kreisajā krastā. Upes kritums 8 m (0,25 m/km),<ref name="LPE">{{LPE|4|329}}</ref> pēc citiem avotiem 5,5 m (0,18 m/km), daži avoti vienlaikus nosauc abus variantus.<ref name="Copeslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.copeslapa.lv/udns/irbe.htm |title=Copes lapa |access-date={{dat|2009|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220202030453/https://www.copeslapa.lv/udns/irbe.htm }}</ref> Vidējais caurplūdums grīvā ir 15,5 m³/s, maks. 82 m³/s, min. 3,1 m³/s. Lielākais mēneša caurplūdums novērots aprīlī — 36 m³/s, mazākais augustā — 3,29 m³/s.<ref name="Kabmin" /> == Upes raksturojums == Irbei nav tādas izteiktas ielejas kā daudzām līdzīga lieluma upēm citur Latvijā un tās plūdums ir vienmērīgs, bez kritumiem un krācēm. Liela daļa upes ir regulēta.<ref name="Kabmin">[https://web.archive.org/web/20050302080623/http://www.lva.gov.lv/produkti/sowq_lv/2003/6_Irbes_baseins.pdf Irbes upes baseina apraksts] (no [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabineta]] noteikumiem)</ref> Irbe tūrisma avotos dažkārt tiek nodēvēta par [[Gauja]]i līdzīgu, lai gan tā ir šaurāka un bez smilšakmeņu atsegumiem.<ref name="Copeslapa" /> Irbes vidustece ir stipri līkumota, ar daudzām vecupēm un saliņām.<ref name="LPE" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://upesoga.lv/_files/uploads/Kurzeme%20Rivers/Irbe_Rinda_Stende_LV_EE_int.pdf |title=Upesoga. Irbe, Rinda, Stende |access-date={{dat|2022|02|02||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220201173247/https://upesoga.lv/_files/uploads/Kurzeme%20Rivers/Irbe_Rinda_Stende_LV_EE_int.pdf }}</ref> Pēdējos 5 km upe ir plata un gandrīz pilnīgi bez straumes. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Irbe tek pa [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]] paralēli jūras malai, tādēļ tās krasti un gultne ir smilšainas. No jūras upi atdala šai piekrastei raksturīgā vigu un kangaru ainava, kas vērojama arī labajā krastā. Krasti stāvi, nogruvuši, upē daudz sakritušu koku. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas. Pēc 20. gadsimta vidus datiem, upē mīt [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[rauda]]s, [[sapals|sapali]], [[zutis|zuši]], pavasaros — [[vimba]]s un [[ālants|ālanti]], rudeņos [[lasis|laši]] un [[taimiņš|taimiņi]].<ref name="LME">{{LME|1|668}}</ref> Mūsdienās upes hidroķīmiskais stāvoklis tiek raksturīgs kā zivīm nelabvēlīgs mazā skābekļa daudzuma dēļ rudenī, kas tiek izskaidrots ar pārāk lielu organisko vielu koncentrāciju ūdenī. Šo pašu organisko vielu dēļ ūdens ir ar paaugstinātu krāsainību. Piesārņojošo ķīmisko un antropogēni organisko vielu daudzums ir neliels.<ref name="Kabmin" /> No baseina platības tikai 0,8% aizņem urbanizētās platības un 21,4% lauksaimniecības zemes, pārējā teritorija ir meži un purvi.<ref name="Kabmin" /> == Ūdenstūrisms == Ūdenstūristiem Irbe ir ievērojuma ar savu relatīvo nošķirtumu no civilizācijas un daudzajām peldvietām. Irbe agrāk atradās teritorijā, kas nebija plaši pieejama, tāpēc tās apkārtne ir neskarta, ja neskaita pamestās [[Padomju armija]]s kara bāzes Irbes krastos. Pie ietekas no [[Lielirbe]]s tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir [[Ovīši (dabas liegums)|Ovīšu dabas lieguma]] teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu (izņemot pastaigas pa pludmali) no 1. maija līdz 1. septembrim. Labajā krastā lielāko tecējuma daļu ir dabas liegums [[Ances purvi un meži]] bez tik stingra režīma. === Kilometrāža === {| class="wikitable" |+ Irbes tūrisma atzīmes<ref name="Copeslapa" /> |- !Kilometri<br> no grīvas !!Augstums<br> metros vjl. !! Kritums m/km !! Vieta |- | 31<br>28<br>27<br>22<br>15<br>5<br>0 || 5,5<br>5,2<br>5,1<br>4,5<br>2,2<br>0,3<br>0 || 0,1<br>0,1<br>0,1<br>0,3<br>0,2<br>0,1<br>— || Rindas un Stendes sateka<br>Dižgrāvja ieteka pie Vičakiem<br>Lāžu koka tilts pie [[Irbene]]s<br>Vecs koka tilts ap Lūžņu<br>Miķeļtornis<br>Lielirbes tilts<br>Ieteka jūrā |} == Irbes upe un lībieši == Kurzemes [[lībieši]] pa Irbes upi veidoja sakarus ar iekšzemes [[latvieši]]em, pa to pludināja baļķus no lielajiem [[Ance (ciems)|Ances]] mežiem uz kuģiem krasta tuvumā, bet vēlāk uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē. Irbes upe arī devusi vārdu [[Lielirbe]]s ciemam, kas izveidojies upes grīvā. Lībiešu valodā nosaukumi sakrīt — ''Īra'' un ''Īra'', pretstatā [[Mazirbe]]i, kas lībiski ir ''Irē'' un tās nosaukums arī cēlies no upes ar tādu pašu nosaukumu. Vēl 1930. gados Lielirbes ciems bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē un līdz ar to arī upē bija liela cilvēku aktivitāte. Pēc kariem un okupācijām ciems ir degradējies, palikušas vien 3 mājas un daudzu māju vietas. == Attēli == <gallery> Irbe - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Irbe pie ietekas jūrā 1-8 of team - panoramio.jpg|Laivošana Irbē Irbe river 4 2020-06-22.jpg|Irbes atšķirīgie krasti Irbes ieteka jūrā, 18.10.2015. - 30964269975.jpg|Ieteka jūrā Irbes upe pie Miķeļtorņa 1.jpg|Pie Miķeļtorņa </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jūras piekrastes upes}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Irbes baseina upes]] [[Kategorija:Irbe (upe)]] [[Kategorija:Ances pagasts]] 7q5htl3zsz4g9i7wmthgcr4p03nwwa6 17. decembris 0 41847 4461103 4370719 2026-04-29T13:40:37Z Tankists 100139 /* Miruši */ 4461103 wikitext text/x-wiki '''17. decembris''' ir gada 351. diena (352. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 14 dienas. == Vārda dienas == [[Hilda]], [[Teiksma]] == Notikumi == * [[546. gads]] — [[Ostgoti|Ostgotu]] karalis [[Totila]] iekaroja [[Roma|Romu]], piekukuļojot [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] garnizonu. * [[942. gads]] — [[Normandijas Vilhelms I|Normandijas Vilhelma I]] slepkavība. * [[1398. gads]] — [[Timurs]] sakāva [[Sultāns Mehmuds|Sultāna Mehmuda]] armiju [[Deli]]. * [[1538. gads]] — Romas pāvests [[Pāvils III]] izslēdza no Baznīcas [[Henrijs III Plantagenets|Henriju III]]. * [[1586. gads]] — [[Gou-Jodzei]] kļuva par [[Japānas imperators|Japānas imperatoru]]. * [[1718. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] pieteica karu [[Spānija]]i. * [[1834. gads]] — [[Īrija|Īrijā]] tika atklāts valstī pirmais [[dzelzceļš]]. * [[1903. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļkarolīna]]s štatā, [[brāļi Raiti]] veica pasaulē pirmo lidojumu ar [[Lidmašīna|lidaparātu]], kura [[blīvums]] bija lielāks par [[gaiss|gaisa]] blīvumu. * [[1917. gads]] — [[Ukraina]]s Padomju valdība [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālajai Radai]] uzstādīja ultimātu par [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ievešanu Ukrainā, kuru Rada noraidīja; Sarkanās armijas daļas [[Valdimirs Antonovs-Ovsejenko|Antonova-Ovsejenko]] vadībā iebruka Ukrainā. * [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]] (LSPR) tika proklamēta ar politisku, ekonomisku un militāru [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] vadītās [[Krievijas PFSR|Padomju Krievijas]] atbalstu; valdības galva bija [[Pēteris Stučka]]. * [[1926. gads]] — [[Antans Smetona|Antana Smetonas]] vadībā veikts valsts apvērsums [[Lietuva|Lietuvā]]. * [[1935. gads]] — pirmais [[Douglas DC-3|''Douglas'' DC-3]] lidmašīnas lidojums. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: norisinājās [[Riverpleitas kauja]]. * [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Japāna]]s spēki izsēdās [[Kalimantāna|Borneo]] salas ziemeļos. * [[1947. gads]] — ''[[British Thomson-Houston]]'' patentēja [[hologrāfija|hologrāfiju]]. * [[1980. gads]] — par [[Ugandas prezidents|Ugandas 8. prezidentu]] kļuva [[Miltons Obote]]. * [[1981. gads]] — dibināta [[Senegambijas Konfederācija]]. * [[1989. gads]] — pirmās vēlēšanas [[Brazīlija|Brazīlijā]] pēc 25 gadu pārtraukuma. == Dzimuši == * [[1778. gads]] — [[Hamfrijs Deivijs]] (''Humphry Davy''), angļu ķīmiķis (miris 1829. gadā) * [[1797. gads]] — [[Džozefs Henrijs]] (''Joseph Henry''), ASV fiziķis (miris 1878. gadā) * [[1802. gads]] — [[Erchercogs Francis Kārlis]] (''Franz Karl''), Austrijas erchercogs (miris 1878. gadā) * [[1866. gads]] — [[Konrāds Štēli]] (''Konrad Stäheli''), šveiciešu sporta šāvējs (miris 1931. gadā) * [[1878. gads]] — [[Antuāns Vedrēns]] (''Antoine Védrenne''), franču airētājs (miris 1937. gadā) * [[1881. gads]] — [[Ingvars Brins]] (''Yngvar Bryn''), norvēģu daiļslidotājs un vieglatlēts (miris 1947. gadā) * [[1887. gads]] — [[Jozefs Lada]] (''Josef Lada''), čehu mākslinieks (miris 1957. gadā) * [[1893. gads]] — [[Ervīns Piskators]] (''Erwin Piscator''), vācu teātra režisors (miris 1966. gadā) * [[1904. gads]] — [[Dmitrijs Kabaļevskis]] (''Дмитрий Кабалевский''), krievu komponists (miris 1987. gadā) * [[1905. gads]] — [[Simo Heihe]] (''Simo Häyhä''), somu karavīrs (miris 2002. gadā) * [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Edgars Liepiņš]], latviešu aktieris un dziedātājs (miris 1995. gadā) * [[1930. gads]] — [[Armīns Millers-Štāls]] (''Armin Mueller-Stahl''), vācu aktieris * [[1936. gads]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (miris 2025. gadā) * [[1942. gads]] — [[Muhammadu Buhari]] (''Muhammadu Buhari''), Nigērijas prezidents (miris 2025. gadā) * [[1944. gads]] — [[Bernards Hills]] (''Bernard Hill''), angļu aktieris (miris 2024. gadā) * [[1947. gads]]: ** [[Mikola Azarovs]] (''Микола Азаров''), Ukrainas politiķis ** [[Vess Studi]] (''Wes Studi'', ᏪᏌ ᏍᏚᏗ), čiroku amerikāņu aktieris un kinoproducents * [[1953. gads]]: ** [[Aleksandrs Beļavskis (šahists)|Aleksandrs Beļavskis]] (''Aleksander Beljavski''), Ukrainas/Slovēnijas šahists ** [[Bills Pulmans]] (''Bill Pullman''), ASV aktieris * [[1973. gads]] — [[Raians Džonsons]] (''Rian Johnson''), amerikāņu kinorežisors * [[1974. gads]] — [[Džovanni Ribisi]] (''Giovanni Ribisi''), amerikāņu aktieris * [[1975. gads]] — [[Milla Jovoviča]] (''Milla Jovovich''), ASV aktrise * [[1977. gads]] — [[Ketrīna Vinnika]] (''Katheryn Winnick''), ukraiņu izcelsmes Kanādas aktrise * [[1983. gads]] — [[Sebastjēns Ožjē]] (''Sébastien Ogier''), franču rallija pilots * [[1988. gads]] — [[Jans Zommers]] (''Yann Sommer''), šveiciešu futbolists * [[1989. gads]] — [[Andrē Ajū]] (''André Ayew''), Ganas futbolists * [[1998. gads]] — [[Martins Ēdegors]] (''Martin Ødegaard''), norvēģu futbolists == Miruši == * [[1830. gads]] — [[Simons Bolivars]] (''Simón Bolívar''), Dienvidamerikas brīvības cīnītājs (dzimis 1783. gadā) * [[1847. gads]] — [[Austrijas Marija Luīze]] (''Marie-Louise d'Autriche''), Napoleona otrā sieva (dzimusi 1791. gadā) * [[1857. gads]] — [[Frensiss Boforts]] (''Francis Beaufort''), angļu admirālis un hidrogrāfs (dzimis 1774. gadā) * [[1907. gads]] — [[Viljams Tomsons]] (''William Thomson''), britu fiziķis (dzimis 1824. gadā) * [[1909. gads]] — [[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]] (''Léopold II''), Beļģijas karalis (dzimis 1835. gadā) * [[1921. gads]] — [[Žils Trinitē]] (''Jules Trinité''), franču sporta šāvējs (dzimis 1856. gadā) * [[1929. gads]] — [[Teds Vailds]] (''Ted Wilde''), ASV kinorežisors (dzimis 1889. gadā) * [[1932. gads]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists (dzimis 1867. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Arvīds Jurgens]], latviešu futbolists, hokejists, basketbolists un bendija spēlētājs (dzimis 1905. gadā) * [[1962. gads]] — [[Tomass Mičels]] (''Thomas Mitchell''), amerikāņu aktieris (dzimis 1892. gadā) * [[1973. gads]] — [[Čārlzs Ebots]] (''Charles Abbot''), ASV astrofiziķis un astronoms (dzimis 1872. gadā) * [[1992. gads]] — [[Dena Endrūss]] (''Dana Andrews''), amerikāņu aktieris (dzimis 1909. gadā) * [[2009. gads]] — [[Dženifere Džonsa]] (''Jennifer Jones''), ASV aktrise (dzimusi 1919. gadā) * [[2011. gads]] — [[Kims Čenirs]] (김정일), Ziemeļkorejas politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[2013. gads Latvijā|2013. gads]] — [[Ārvaldis Andrejs Brumanis]], Romas Katoļu baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps (dzimis 1926. gadā) * [[2019. gads]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā) * [[2024. gads]]: ** [[Aigars Fadejevs]], latviešu vieglatlēts (dzimis 1975. gadā) ** [[Marisa Paredesa]] (''Marisa Paredes''), spāņu aktrise (dzimusi 1946. gadā) ** [[Jānis Timma]], latviešu basketbolists (dzimis 1992. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Proklamēšanas diena ([[Butāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] ghm5f20nhfp1t4ohy40iytxfukq8rp4 1983. gads 0 43314 4461171 4382118 2026-04-29T18:04:57Z MC2013 40125 4461171 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1983. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1983. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1983}} {{Gada citi notikumi|1983}} {{Gads citos kalendāros|1983}} '''1983. gads''' ([[romiešu skaitļi|MCMLXXXIII]]) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[19. janvāris]] — ''[[Apple|Apple Inc.]]'' izlaida personālo datoru ''[[Apple Lisa]]''. * [[22. janvāris]] — [[Bjērns Borgs]] aizgāja no [[teniss|tenisa]] pēc piecām uzvarām pēc kārtas [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]]. * [[26. janvāris]] — [[IBM-PC]] savietojamiem datoriem izlaida ''[[Lotus 1-2-3]]''. * [[26. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] nolija sarkans lietus, kas saturēja smiltis no [[Sahāra|Sahāras tuksneša]]. * [[31. janvāris]] — Apvienotajā Karalistē obligāta kļuva [[drošības josta]] automašīnu vadītājiem un priekšā sēdošajiem pasažieriem. === Februāris === * Izveidota [[Zālamanu Salu Centrālā banka]]. * [[7. februāris]] — [[Irāna]] iebruka dienvidaustrumu [[Irāka|Irākā]]. * [[13. februāris]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] pasludināja 1983. gadu par [[Bībele]]s gadu. * [[16. februāris]] — [[Pelnu diena|Pelnu trešdienas]] krūmu ugunsgrēki [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatā]] un [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks [[Austrālija]]s vēsturē pēc 2009. gada [[februāris|februārī]] notikušā. === Marts === * Par [[Kotdivuāra]]s galvaspilsētu kļuva [[Jamusukro]]. * [[1. marts]] — [[Baleāru Salas]] un [[Madrides autonomais apgabals|Madride]] kļuva par [[Spānijas autonomie apgabali|autonomiem apgabaliem]] [[Spānija|Spānijā]]. * [[1. marts]] — ''[[Swatch]]'' piedāvāja savus pirmos rokas pulksteņu modeļus. * [[5. marts]] — [[Bobs Hauke|Bobu Hauki]] ievēlēja par [[Austrālijas premjerministrs|Austrālijas premjerministru]]. * [[8. marts]] — [[IBM]] laida pārdošanā [[IBM PC XT]]. * [[8. marts]] — ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nosauca [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] par "ļaunuma impēriju". * [[23. marts]] — [[Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva]]: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauca par "[[Zvaigžņu kari]]em". === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — ''[[STS-6]]'': ''[[Space Shuttle Challenger]]'' astronauti [[Storijs Masgreivs]] un [[Donalds Pītersons]] veica pirmo iziešanu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes). * [[11. aprīlis]]: ** [[Kanbera|Kanberā]] notika Nacionālais ekonomikas samits. ** norisinājās [[55. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[12. aprīlis]] — [[Harolds Vašingtons]] kā pirmais melnādainais tika ievēlēts par [[Čikāga]]s mēru. * [[18. aprīlis]] — [[Beirūta|Beirūtā]] tika uzspridzināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus. === Maijs === * [[6. maijs]] — žurnāls ''[[Stern (žurnāls)|Stern]]'' publicēja "[[Hitlera dienasgrāmata|Hitlera dienasgrāmatu]]", kas vēlāk izrādījās viltojums. * [[9. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] atcēla [[Galileo Galilejs|Galileo Galileja]] izraidījumu no baznīcas. * [[11. maijs]] — ''[[Aberdeen FC]]'' ieguva [[Eiropas kausu ieguvēju kauss|Eiropas kausu ieguvēju kausu]], finālā uzvarot ''[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C.F.]]'' ar 2—1. * [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 7. prezidentu kļuva [[Mika Špiļaks]]. * [[16. maijs]] — [[Londona]]s policija sāka lietot [[riteņu saslēgs|riteņu saslēgus]] neatļautā vietā atstātām automašīnām. * [[17. maijs]] — [[Libāna]], [[Izraēla]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] parakstīja līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas. * [[26. maijs]] — [[Japāna|Japānā]], ziemeļu [[Honsju]] notika spēcīga [[zemestrīce]] un [[cunami]], nogalinot 104 un ievainojot 163 iedzīvotājus. * [[28. maijs]] — [[Viljamsburga|Viljamsburgā]] sākās [[9. G7 samits]]. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Mārgarita Tečere]], [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministre]] kopš 1979. gada, atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu. * [[18. jūnijs]] — ''[[STS-7]]'': [[Salija Raida]] kļuva par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]''. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Austrālijas augstākā tiesa]] apturēja [[Franklina aizsprosts|Franklina aizsprosta]] celtniecību [[Tasmanija|Tasmanijā]]. * [[15. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] sākās ''[[Nintendo Entertainment System]]'' pārdošana. * [[20. jūlijs]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestē]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[22. jūlijs]] — austrālietis [[Diks Smits]] pabeidza lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar [[helikopters|helikopteru]]. * [[23. jūlijs]] — [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[Melnais Jūlijs]] — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas [[tamili]]em un ievadīja [[Šrilankas pilsoņu karš|Šrilankas pilsoņu karu]]. * [[23. jūlijs]] — lietus un dubļi izraisīja dabas katastrofu [[Simanes prefektūra|Simanes prefektūrā]] Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Tomā Sankara]] kļuva par [[Burkinafaso|Augšvoltas]] prezidentu. * [[7. augusts]] — [[Helsinki|Helsinkos]] notika pirmā pasaules [[vieglatlētika]]s čempionāta atklāšana. * [[18. augusts]] — [[Viesuļvētra Alīsija]] postīja [[Teksasa]]s krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā. * [[21. augusts]] — [[Manila|Manilā]] neilgi pēc atgriešanās no trimdas tika noslepkavots [[Filipīnas|Filipīnu]] opozīcijas līderis [[Benigno Akvino (jaunākais)]]. * [[30. augusts]] — ''[[STS-8]]'': [[Džions S. Blafords]] kosmosa kuģī ''[[Space Shuttle Challenger|Challenger]]'' kļuva par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Aukstais karš]]: [[Koreja]]s pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notrieca [[Padomju Savienība]]s iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki gāja bojā. * [[4. septembris]] — seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērsoja [[Sidnejas osta|Sidnejas ostu]], veicot {{nobr|82,9 km}}. * [[6. septembris]] — Padomju Savienība atzina Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna. * [[16. septembris]] — Donna Grifitsa [[Pīršora|Pīršorā]], [[Anglija|Anglijā]] beidza šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš {{dat|1981|1|13|ģ|bez}}). * [[23. septembris]] — [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]] izcēlās nemieri starp vietējiem [[kanaki]]em un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauca [[neatkarība]]s solījumus. * [[25. septembris]] — [[Labirinta cietuma bēgšana]]. 38 [[īru republikāņi|īru republikāņu]] cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no [[Labirints (cietums)|Labirinta cietuma]]. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. * [[25. septembris|25.]]—[[26. septembris]] — padomju militārais virsnieks [[Staņislavs Petrovs]] novērsa vispasaules kodolkaru. * [[27. septembris]] — [[Interešu kopa|Interešu kopās]] ''net.unix-wizards'' un ''net.usoft'' tika oficiāli paziņots par [[GNU|GNU projektu]]. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Ričards Noubls]] uzstādīja jaunu ātruma rekordu uz zemes — {{nobr|1019,47 km/h}}, braucot ar ''[[Thrust 2]]'' [[Melnās klints tuksnesis|Melnās klints tuksnesī]], [[Nevada|Nevadā]]. * [[9. oktobris]] — [[Rangūnas spridzināšana]]s laikā tika nogalināts [[Dienvidkoreja]]s ārlietu ministrs [[Lī Bum Suks]] un vēl 21 cilvēks. * [[19. oktobris]] — [[Grenāda]]s premjerministram [[Moriss Bišops|Morisam Bišopam]] un 40 viņa līdzcilvēkiem tika izpildīts nāvessods nošaujot. * [[21. oktobris]] — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tika definēts [[metrs]] kā attālums, ko gaisma [[vakuums|vakuumā]] veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to [[gaismas ātrums|gaismas ātrumam]]. * [[22. oktobris]] — [[Bonna|Bonnā]], [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] notika demonstrācija par atteikšanos no [[kodolieroči]]em. * [[23. oktobris]] — vienlaicīgi [[1983. gada Beirutas baraku spridzināšana|pašnāvnieku uzbrukumi]] iznīcināja [[Francija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas barakas [[Beirūta|Beirūtā]], nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus. * [[25. oktobris]] — ASV spēki iebruka Grenādā pēc [[Dominika]]s premjerministres [[Jevgeņija Čārlza|Jevgeņijas Čārlzas]] lūguma. * [[25. oktobris]] — tika izlaista ''[[Microsoft Office Word|Microsoft Word]]'' pirmā versija. * [[27. oktobris]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] cietumā apmeklē [[Memets Ali Agdža|Memetu Ali Agdžu]] — cilvēku, kas viņu sašāva, lai tam piedotu. * [[30. oktobris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes. === Novembris === * [[2. novembris]] — sākās ''[[Able Archer 83]]'', [[NATO]] mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. * [[11. novembris]] — [[Ronalds Reigans]] kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu, kurš vērsies pie [[Japānas parlaments|Japānas parlamenta]]. * [[15. novembris]] — [[Kipra]]s turku daļa deklarēja savu [[Ziemeļkipra|neatkarību]]. * [[17. novembris]] — tika dibināta [[Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija]]. * [[30. novembris]] — [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atvērts [[Trampa tornis (Ņujorka)|Trampa tornis]]. === Decembris === * [[10. decembris]] — [[Argentīna|Argentīnā]] tika atjaunota [[demokrātija]] pēc militāras pārvaldes, par prezidentu tika iecelts [[Rauls Alfonsīns]]. === Visa gada garumā === * [[Čadas pilsoņu karš]] (1965—1993) * [[Aukstais karš]] * [[Namībijas neatkarības karš]] (1966—1988) * [[Otrā Malaizijas krīze]] (1967—1989) * [[Dienvidāfrikas robežu karš]] (1965—1989) * [[Ziemeļīrijas konflikts]] (1969—1994) == Dzimuši == === Janvāris === <!-- * [[7. janvāris]] — [[Natālija Gulbis]] (''Natalie Gulbis''), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja --> * [[11. janvāris]] — [[Adrians Sutils]] (''Adrian Sutil''), vācu autosportists * [[17. janvāris]] — [[Alvaro Arveloa]] (''Álvaro Arbeloa''), spāņu futbolists * [[19. janvāris]]: ** [[Hikaru Utada]] (宇多田 ヒカル, ''Utada Hikaru''), japāņu dziedātāja ** [[Justina Kovalčika]] (''Justyna Kowalczyk''), poļu distanču slēpotāja <!-- * [[23. janvāris]] — [[Kšištofs Longevka]] (''Krzysztof Łągiewka''), Polijas futbolists --> * [[24. janvāris]] — [[Skots Spīds]] (''Scott Speed''), ASV autosportists * [[31. janvāris]] — [[Fabio Kvaljarella]] (''Fabio Quagliarella''), itāļu futbolists === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), zviedru vieglatlēte * [[4. februāris]] — [[Hanibāls Bariss]] (''Hannibal Buress''), ASV komiķis, aktieris un rakstnieks * [[7. februāris]] — [[Kristians Klīns]] (''Christian Klien''), Austrijas autosportists * [[11. februāris]] — [[Rafaels van der Vārts]] (''Rafael van der Vaart''), nīderlandiešu futbolists * [[21. februāris]] — [[Melānija Lorāna]] (''Mélanie Laurent''), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece * [[14. februāris]] — [[Bakarijs Saņa]] (''Bacary Sagna''), franču futbolists * [[23. februāris]] — [[Emilija Blanta]] (''Emily Blunt''), angļu aktrise * [[25. februāris]] — [[Eduardu da Silva]] (''Eduardo da Silva''), horvātu futbolists * [[26. februāris]] — [[Pepi]] (''Pepe''), portugāļu futbolists * [[27. februāris]] — [[Keita Mara]] (''Kate Mara''), amerikāņu aktrise === Marts === * [[17. marts]] — [[Rauls Meirelišs]] (''Raul Meireles''), portugāļu futbolists * [[27. marts]] — [[Vasilijs Košečkins]] (''Василий Кошечкин''), krievu hokejists === Aprīlis === * [[4. aprīlis]]: ** [[Ēriks Andrē]] (''Eric André''), ASV komiķis un aktieris ** [[Bens Gordons]] (''Ben Gordon''), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists *[[7. aprīlis]] — [[Franks Riberī]] (''Franck Ribéry''), franču futbolists * [[12. aprīlis]] — [[Lūks Kibets]] (''Luke Kibet''), Kenijas vieglatlēts * [[13. aprīlis]]: ** [[Klaudio Bravo]] (''Claudio Bravo''), čīliešu futbolists ** [[Nikola Kuka]] (''Nicole Cooke''), Apvienotās Karalistes riteņbraucēja * [[15. aprīlis]] — [[Iļja Kovaļčuks]] (''Илья Ковальчук''), krievu hokejists * [[20. aprīlis]] — [[Miranda Kera]] (''Miranda Kerr''), Austrālijas modele un uzņēmēja * [[23. aprīlis]] — [[Daniela Hantuhova]] (''Daniela Hantuchová''), slovāku tenisiste * [[25. aprīlis]] — [[Deniss Matvejevs]] (''Денис Владимирович Матвеев''), Krievijas kosmonauts * [[26. aprīlis]] — [[Juris Šics]], latviešu kamaniņu braucējs * [[29. aprīlis]] — [[Megana Būna]] (''Megan Boone''), ASV aktrise * [[30. aprīlis]] — [[Tatjana Hifnere]] (''Tatjana Hüfner''), vācu kamaniņu braucēja === Maijs === * [[2. maijs]]: ** [[Majnors Figeroa]] (''Maynor Figueroa''), Hondurasas futbolists ** [[Tina Maze]] (''Tina Maze''), slovēņu kalnu slēpotāja * [[3. maijs]] — [[Lorela O'Hāra]] (''Loral O'Hara''), ASV kosmonaute * [[5. maijs]]: ** [[Henrijs Kevils]] (''Henry Cavill''), britu aktieris ** [[Emine Džaparova]] (''Еміне Джапарова''), Krimas tatāru-ukraiņu žurnāliste un politiķe * [[6. maijs]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists * [[12. maijs]] — [[Dounels Glīsons]] (''Domhnall Gleeson''), īru aktieris * [[13. maijs]] — [[Jaja Ture]] (''Yaya Touré''), Kotdivuāras futbolists <!-- * [[24. maijs]] — [[Židrūns Karčemarsks]] (''Žydrūnas Karčemarskas''), Lietuvas futbolists --> === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Kima Kleistersa]] (''Kim Clijsters''), Beļģijas tenisiste * [[16. jūnijs]] — [[Kļims Šipenko]] (''Клим Алексеевич Шипенко'') Krievijas kinorežisors, kinoproducents, scenārists, kosmonauts * [[19. jūnijs]] — [[Marks Selbijs]] (''Mark Selby''), Anglijas snūkerists * [[24. jūnijs]] — [[Jasmina Moghbeli]] (''Jasmin Moghbeli''), ASV kurdu kosmonaute, helikoptera pilote * [[27. jūnijs]] — [[Alsu]] (''Алсу''), Krievijas tatāru dziedātāja === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Dmitrijs Peteļins]] (''Дмитрий Александрович Петелин''), Krievijas kosmonauts * [[13. jūlijs]] — [[Liu Sjans]] (劉翔), Ķīnas vieglatlēts * [[16. jūlijs]] — [[Ketrīna Kēfa]] (''Katrina Kaif'', कैटरीना कैफ़), Apvienotās Karalistes un Indijas aktrise un modele * [[24. jūlijs]] — [[Daniele De Rosi]] (''Daniele De Rossi''), itāļu futbolists un treneris * [[27. jūlijs]] — [[Gorans Pandevs]] (''Горан Пандев''), Ziemeļmaķedonijas futbolists * [[28. jūlijs]] — [[Vladimirs Stojkovičs]] (''Владимир Стојковић''), serbu futbolists === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Robins van Persijs]] (''Robin van Persie''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[11. augusts]] — [[Kriss Hemsvorts]] (''Chris Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[20. augusts]] — [[Endrū Gārfīlds]] (''Andrew Garfield''), ASV angļu aktieris * [[23. augusts]] — [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] (''Сергей Кудь-Сверчков''), Krievijas kosmonauts <!-- * [[30. augusts]] — [[Georgijs Gelašvili]] (''Георгий Гелашвили'', გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists --> === Septembris === * [[14. septembris]] — [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''), angļu dziedātāja (mirusi 2011. gadā) * [[25. septembris]] — [[Donalds Glovers]] (''Donald Glover''), ASV aktieris, režisors un reperis * [[26. septembris]] — [[Rikārdu Kvarežma]] (''Ricardo Quaresma''), portugāļu futbolists === Oktobris === * [[11. oktobris]] — [[Ruslans Ponomarjovs]] (''Русла́н Пономарьо́в''), Ukrainas šahists * [[15. oktobris]] — [[Bruno Senna]] (''Bruno Senna''), Brazīlijas autosportists * [[17. oktobris]] — [[Felisita Džonsa]] (''Felicity Jones''), angļu aktrise * [[19. oktobris]]: ** [[Rebeka Fērgusone]] (''Rebecca Ferguson''), zviedru aktrise ** [[Kristofers Viljamss]] (''Christopher Williams''), ASV kosmonauts, fiziķis === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Blanka Vlašiča]] (''Blanka Vlašić''), horvātu augstlēcēja * [[11. novembris]] — [[Filips Lāms]] (''Philipp Lahm''), vācu futbolists * [[15. novembris]] — [[Džons Heitinga]] (''John Heitinga''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[17. novembris]] — [[Kateržina Emonsa]] (''Kateřina Emmons''), čehu sporta šāvēja * [[18. novembris]] — [[Žilija Dikurno]] (''Julia Ducournau''), franču kinorežisore * [[19. novembris]] — [[Ādams Draivers]] (''Adam Driver''), ASV aktieris === Decembris === <!-- * [[8. decembris]] — [[Mets Elisons]] (''Matt Ellison''), Kanādas hokejists --> * [[13. decembris]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts * [[17. decembris]] — [[Sebastjēns Ožjē]] (''Sébastien Ogier''), franču rallija pilots * [[20. decembris]] — [[Džona Hills]] (''Jonah Hill''), ASV aktieris un režisors == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Gerhards Barkhorns]] (''Gerhard Barkhorn''), vācu lidotājs (dzimis 1919. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), ASV gangsteris (dzimis 1902. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Džordžs Kjūkors]] (''George Cukor''), amerikāņu kinoaktieris (dzimis 1899. gadā) * [[25. februāris]] — [[Tenesijs Viljamss]] (''Tennessee Williams''), ASV rakstnieks (dzimis 1911. gadā) * [[1. marts]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (dzimis 1905. gadā) * [[8. marts]] — [[Viljams Voltons]] (''William Walton''), britu komponists (dzimis 1902. gadā) * [[17. marts]] — [[Haldans Kefers Hartlains]] (''Haldan Keffer Hartline''), ASV psihologs (dzimis 1903. gadā) * [[18. marts]] — [[Umberto II]] (''Umberto II''), Itālijas karalis (dzimis 1904. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Džordžs Balančins]] (''George Balanchine''), amerikāņu horeogrāfs (dzimis 1904. gadā) * [[22. maijs]] — [[Alberts Klods]] (''Albert Claude''), beļģu biologs (dzimis 1899. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Ričards Bakminsters Fulers]] (''Richard Buckminster Fuller''), ASV arhitekts (dzimis 1895. gadā) * [[29. jūlijs]]: ** [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900. gadā) ** [[Deivids Nivens]] (''David Niven''), britu aktieris (dzimis 1910. gadā) * [[9. septembris]] — [[Luiss Monti]] (''Luis Felipe Monti''), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (dzimis 1901. gadā) * [[10. septembris]]: ** [[Fēlikss Blohs]] (''Felix Bloch''), Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905. gadā) ** [[Džons Brovers Minočs]] (''Jon Brower Minnoch''), smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941. gadā) * [[25. septembris]] — [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] (''Leopold III''), Beļģijas karalis (dzimis 1901. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Alfreds Tarskis]] (''Alfred Tarski''), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901. gadā) * [[5. decembris]] — [[Roberts Oldričs]] (''Robert Aldrich''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1918. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Žerārs Debro]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] un [[Viljams Alfrēds Faulers]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Barbara Maklintoka]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Henrijs Taube]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Viljams Goldings]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Lehs Valensa]] {{pg6}} {{Commons|1983|1983. gads}} [[Kategorija:1983. gads| ]] geikigqeq7sswgycoldfodbh1n3wazk Čingishans 0 44492 4461086 3906341 2026-04-29T12:55:22Z Meistars Joda 781 4461086 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Čingishans | vārds_orģ = ''Чингис хаан'' | attēls = Genghis_khan.jpg | apraksts = Čingishans [[Juaņu dinastija]]s laika ķīniešu zīmējumā (13.-14. gs.) | amats = [[Kagans]] | term_sākums = [[1206]]. gada pavasaris | term_beigas = {{dat|1227|08|15}} | priekštecis = - | pēctecis = [[Ugedejs]] | dzim_dati = ap [[1155]]. vai [[1162]]. gadu | dzim_vieta = [[Hentejs]]<br>(tagad {{MNG}} vai {{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|1227|08|15}} | mir_vieta = | tēvs = [[Jesugejs]] | māte = [[Oeluna]] | dinastija = [[Bordžiginu dinastija]] | dzīvesb = daudzas, to skaitā [[Borte]] | bērni = daudzi, to skaitā [[Džuči]], [[Čagatajs]], [[Ugedejs]], [[Tolujs]] | reliģija = [[tengrisms]] | apglabāts = nav zināms | paraksts = | piezīmes = }} '''Čingishans''' ({{val|mn|Чингис хаан}} [tʃiŋɡɪs χaːŋ], {{val|zh|Čen-dzi-ci}}, pēcnāves vārds ''Tai-dzu''; dzimis '''Temūdžins''', {{val|mn|Тэмүүжин}}, dzimis ap [[1155]]. vai [[1162]]. gadu, miris {{dat|1227|08|15}}) bija [[Mongoļi|mongoļu]] karavadonis, valdnieks, pirmais [[Mongoļu impērija]]s imperators. Kijat-bordžiginu klana vecākā, taičiutu cilts valdnieka Jesugajbātara ({{val|mn|Есүхэй баатар}}) un Oelunas no olkonutu klana (kungratu cilts) dēls. Brālis Džočihasars, pusbrālis Očigins. == Dzīvesstāsts == 1185. (?) gadā Temūdžins apvienoja visas mongoļu ciltis, atjaunojot valsti. 1206. gadā, pakļāvis vairākas kaimiņu tautas, viņš pasludināja [[Mongoļu impērija]]s izveidošanu un lielajā ''kurultajā'' tika ievēlēts par visu mongoļu valdnieku. Viņš kāpa tronī ar jaunu vārdu un titulu — "Čingishans"<!-- (vēstures literatūrā pieņemts vārdu un titulu izrunāt un rakstīt gandrīz kopā, ar apostrofu: Čingiz-hans) nu ne jau latviski, un pie tam ''Čingiz han'' nozīmē ''visu hanu hans'' — tas ir apvienoto mongoļu cilšu virshans -->. 1211. gadā ar Čingishana dekrētu tika pieņemts impērijas oficiālais nosaukums: ''Jeke Mongol uls'' (Dižā Mongoļu valsts), ar galvaspilsētu [[Karakoruma|Karakorumu]] (Horhorinu). === Izskats === Liela auguma, rudiem matiem, kuplu bārdu, zaļām acīm. Rašīds ed Dīns savā hronikā raksta: “''Bordžigin'' nozīmē zilacainais, un, lai cik tas būtu dīvaini, visi Jesugajbātara, tā dēlu un uruka pēcteči lielākoties ir zilām acīm un rudmataini vai blondi... Kā viņi [mongoļi] stāsta, tā ir valdnieka varas pazīme.” [[Sunu impērija]]s sūtnis Džao Huns apraksta: “Temūdžins ir ļoti liela auguma, ar augstu pieri un garu, biezu bārdu. Abul-Gazi savā hronikā raksta, ka visiem bordžiginiem “acis ir zili zaļas vai tumši zilas, kur acs zīlītei apkārt ir brūna josliņa.” === Ģimene === Sievas: * Borte (mongoliete no kungratu cilts, pirmā un dominējošā sieva); * Kulana (merkite); * Jesukata (tatāriete); * Jesuluna (tatāriete, Jesukatas māsa); * Gundžu (džurčeņe, [[Ķīna]]s princese); * kā arī vairāki simti blakus sievu un [[konkubīne|konkubīņu]]. Borte dzemdēja četrus dēlus — Džuči, Čagataju, [[Ugedejs|Ugedeju]] un Tuluju — un piecas meitas. No citām sievām hanam bija vēl četri dēli: Kulkans, Džaurs, Džurčitajs un Orčakans (pēdējie trīs mira jau bērnībā). Čingishana nāves brīdī — [[1227]]. gadā — viņam bija 5 dēli, vismaz 40 pieauguši mazdēli un vairāki desmiti pusauga mazmazdēlu. == Avoti == Pamatavoti par Čingishana dzīvi ir divas mongoļu [[hronika]]s — ''Altan Debter'', ''Mongol un Ni’uca Tobci’an'', kā arī ķīniešu oficiālā [[Juaņ dinastija|Juaņu dinastijas]] vēsture — ''Juan shi''. * ''Altan Debter'' jeb ''Zelta dinastijas grāmata''. Oriģināls ir zudis, taču saglabājies 1263. gada ķīniešu noraksts ''Chengwu xin zhenglu'' (''Atskaite par Svētā Imperatora/karotāja karagājieniem''), un 1303. gada persiešu noraksts ''Djami at-Tawarikh'' (''Hroniku krājums''), kuru no oriģināla pārrakstījis Rašids ad-Dins. * ''Mongol un Ni'uca Tobci’an'', jeb ''Slēptā mongoļu vēsture'', ir visai drīz pēc Čingishana nāves, 1240. gadā sarakstīts episks vēstījums par viņu un viņa dzimtu. Par ''slēptu'' to sauc tāpēc, ka sākotnēji tā bija domāta tikai hana dzimtas locekļiem, glabājās imperatora mantnīcā un nebija pieejama nevienam citam. Pats hronikas oriģināls gan ir gājis bojā, un nav zināms, kādā valodā tā sarakstīta (uiguru/mongoļu, ķīniešu/mongoļu vai kādā citā rakstībā), taču saglabājušies vēlāki noraksti. Diemžēl ķīniešu rakstveži pārrakstīja ne vienmēr korekti, līdz mūsu dienām saglabājot tikai tās pamatsižetu ar nosaukumu ''Yuan chao bi-shi'' — ''Svētais stāsts par Juaņu dinastiju'', Ķīnas imperatoru dinastiju, kuru izveidoja Čingishana pēcteči. * Trešais avots ir oficiālā Juaņu dinastijas vēsture — ''Juan shi''. Šis darbs sarakstīts tūdaļ pēc mongoļu izdzīšanas no Ķīnas 1368. gadā, kā vēsta leģenda, visai īsā laikā (331 dienā). Tikpat ātri to nodrukāja un publicēja 1370. gadā. Īpaši vērtīgas tur ir ziņas par Čingishana līdzgaitniekiem, kuru ķīniešu avotos praktiski nav. Vēl par Čingishanu, tā pēctečiem un izveidotās impērijas ģenēzi liecina arī daudzi citi teksti — mongoļu, ķīniešu, persiešu, eiropiešu —, kas radīti krietni vēlāk, bet balstās uz senākiem avotiem. Visai plašu informāciju snieguši viduslaiku ceļotāji un sūtņi — Čans Čuņs, Džao Huns, Rašids ad-Dins, Ibn al-Asirs, Džuveini, Nessavi, [[Giljems no Rubrukas]], [[Plano Karpini]], Odoriks de Pordenone, [[Marko Polo]] —, kuri visai daudz aprakstījuši mongoļu ikdienas dzīvi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081020201452/http://www.dzsingisz.hu/ Dzcingisz Kān] {{hu ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bordžiginu dinastija]] [[Kategorija:1227. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mongoļu kagani]] [[Kategorija:Negadījumos bojā gājušie]] hmrnp0biu3rxdd0nd35h2pb78u4v11t Voldemārs Ozols 0 47176 4461244 4400265 2026-04-29T21:36:39Z Jaunais Strēlnieks 127483 Labota saite 4461244 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Voldemārs Ozols | vārds_orig = | attēls = Ozols_Voldemars.jpg‎‎ | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} Vidreja, [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad [[Ļoznas rajons]], {{BLR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 07 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}}<ref>[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1140 L.k.o.k. biogrāfija]</ref> | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Majors.gif|55px]]<br />[[pulkvežleitnants]]<br />[[Brigādes ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1904 — 1917<br />1919<br />1919 — 1920<br />1920 — 1921<br />1936 — 1939<br />1940 — 1949 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{EST}}<br />{{LAT}}<br />{{LTU}}<br />[[Attēls:Flag of Spain 1931 1939.svg|23px]] [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Republika]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]]<br />[[2. latviešu strēlnieku brigāde]]<br />[[Ziemeļlatvijas brigāde]] | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Igaunijas brīvības cīņas]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]]<br /> [[Polijas—Lietuvas karš]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | izglītība = [[Viļņas karaskola]], [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] | cits_darbs = militārais teorētiķis, izlūkdienesta darbinieks }} }} '''Voldemārs Ozols''' ({{Dat|1884|10|17|N}} — {{Dat|1949|7|12|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] virsnieks un militārais teorētiķis. Dienēja [[Krievijas Impērija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Spānijas Otrā republika|Spānijas]] armijās un [[PSRS]] izlūkdienestā [[Trešais reihs|Vācijas]] okupētās [[Francijas Trešā republika|Francijas]] teritorijā. [[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s štāba priekšnieks, piedalījās [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku]], [[Kauja pie Mazās Juglas|Juglas]], vēlāk arī [[Cēsu kaujas|Cēsu]] un [[Bermontiāde]]s kauju operāciju plānošanā. == Dzīvesgājums == === Jaunība un pirmās dienesta gaitas === Dzimis 1884. gada 17. oktobrī Vidrejas latviešu kolonijā [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. Mācījās [[Viļņas karaskola|Viļņas karaskolā]] (1904—1907), beidzis to ar [[Podporučiks|podporučika]] pakāpi. 1907. gadā viņu ieskaitīja [[8. Maskavas grenadieru pulks|8. Maskavas grenadieru pulkā]]. 1914. gadā viņš ar izcilību absolvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] [[Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija|Nikolaja militāro akadēmiju]]. === Pirmais pasaules karš === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā Ozols kā ģenerālštāba virsnieks tika nosūtīts uz [[Kaukāzs|Kaukāza]] kara apgabala Virspavēlnieka štābu [[Tbilisi|Tiflisā]]. [[Kaukāza operācija|Kaukāza frontē]] viņš kā [[Štabskapteinis|štabskapitans]] vadīja kaujas operācijas pret [[Osmaņu impērija]]s karaspēku, organizēja [[Armēņi|armēņu]] nacionālās vienības, vadīja [[Vana]]s un [[Erzuruma]]s ieņemšanu. 1915. gadā Ozolu iecēla par [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš, Krievijas Impērija)|Rietumu frontes]] 4. armijas 55. divīzijas štāba priekšnieku. 1916. gadā viņu pēc paša pieprasījuma pārcēla uz [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku daļām]], kur dienēja [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales]] un [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonos]]. Decembrī kā [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] iecelts par [[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s štāba priekšnieku, bija viens no [[Ziemassvētku kaujas]] operācijas plānotājiem. Par varonību Ziemassvētku kaujas operācijās Ozolu apbalvoja un paaugstināja par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada 29. martā Ozolu ievēlēja par ''Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomitejas'' ([[Iskolastrels|Iskolastrela]]) priekšsēdētāju, bet jūlijā viņš no šī posteņa atteicās un atgriezās [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] štābā. Šajā laikā viņš vērsās pie [[Krievijas Pagaidu valdība]]s ar ierosinājumu reorganizēt latviešu strēlnieku brigādes, apvienojot tās korpusā un atvaļinot politizētos elementus. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra apvērsuma]] Ozols demobilizējās un dzīvoja Petrogradā, politikā neiesaistoties. === Neatkarības kari === Kad [[Sarkanā armija]] iebruka Latvijā, Ozols 1918. gada 29. decembrī ieradās [[Rīga|Rīgā]] un atkārtoti vērsās pie [[Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums|Latvijas Apsardzības ministra]] [[Jānis Zālītis|Jāņa Zālīša]] ar lūgumu ieskaitīt viņu [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]], taču tika noraidīts. Aizdomās par [[Spiegošana|spiegošanu]] viņu pēc štabskapitana Alkšņa iesniegtās apsūdzības 13. janvārī [[Liepāja|Liepājā]] arestēja.<ref>V.Ozola vēstule no cietuma Pagaidu valdībai. LVVA, 1468. f., 1. apr., 135. l., 531. lp.</ref> Izmeklēšanas komisija pulkvedi Ozolu atzina par nevainīgu un atbrīvoja.<ref>Izmeklēšanas komisijas ziņojums Pagaidu valdībai. LVVA, 1468. f., 1. apr., 135. l., 531. lp.</ref> Ozols ar kuģi devās uz [[Igaunija|Igauniju]], kur ar Igaunijas armijas virspavēlnieka [[Johans Laidoners|Laidonera]] ieteikumu viņu uzņēma [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijā]] un iecēla par 2. divīzijas štāba priekšnieku. Pēc viņa rīkojuma un ar tiešu atbalstu [[Tartu|Tērbatā]] sāka organizēt [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s daļas. 1919. gadā Ozolu iecēla par Igaunijas armijas [[Alūksnes novads|Alūksnes]] grupas (kurā ietilpa arī latviešu militārās vienības) štāba priekšnieku un viņa vadībā tika plānotas kaujas operācijas pret [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] un [[Baltijas landesvērs|landesvēru]]. Pēc uzvarētajām [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] konflikta dēļ ar Ziemeļlatvijas brigādes komandieri [[Jorģis Zemitāns|Zemitānu]] Ozols atgriezās Igaunijā. [[Bermontiāde]]s laikā, sākoties [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija]]s uzbrukumam Rīgai, Ozolu steigšus iecēla par Latvijas armijas Galvenā štāba Operatīvās daļas priekšnieku. Tomēr 1920. gada februārī, nespējot saprasties ar [[Latvijas Pagaidu valdība]]s iecelto armijas vadību, V. Ozols demobilizējās. 1921. gadā viņš dienēja [[Lietuva|Lietuvas]] armijas ģenerālštābā kā militārais padomnieks, piedalījās [[Polijas—Lietuvas karš|Lietuvas—Polijas militārajā konfliktā]] par [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]]. === Starpkaru periods === Pēc karadarbības izbeigšanās Ozols demobilizējās, 1922. gadā nomāja [[Lielplatone]]s muižu un 26. maijā apprecējās ar Annu Rīteli. Strādāja par revidentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] Valsts linu monopola nodaļā un aktīvi darbojās [[Latviešu veco strēlnieku biedrība|Latviešu veco strēlnieku biedrības]] padomē. 1932. gada 15. decembrī V. Ozols nodibināja [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieru un brīvības cīnītāju [[Leģions (biedrība)|biedrību "Leģions]]", kurā apvienojās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada cīnītāji]], bijušie latviešu strēlnieki, brīvības cīņu dalībnieki un no Latvijas armijas atvaļinātie karavīri. Bija laikrakstu "Tautas Sociālists" (1930—1931) un "Tautas Vienība" (1933—1934) redaktors. 1933. gadā "Leģionu" aizliedza, V. Ozolu apcietināja un pēc pusgada izraidīja no Latvijas. 1934. gada 6. maijā V. Ozols caur [[Valka]]s robežpunktu ieradās Latvijā, bet tūdaļ tika arestēts un ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]]. === Antifašistikā darbība === 1936. gada 18. jūnijā Ozolu atkal izraidīja no Latvijas un viņš apmetās uz dzīvi Lietuvā, [[Telši|Telšos]]. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] sākumā viņš 1936. gadā ieradās [[Valensija (Spānija)|Valensijā]], kur satikās ar Spānijas republikāņu armijas galveno militāro padomnieku Grišinu ([[Pēteris Ķuzis|Pēteri Ķuzi]]),<ref>В.Я. Кочик «Разведчики и резиденты ГРУ: За пределами Отчизны». М:Яуза/Эксмо. 2004.</ref> ar kura palīdzību Ozolu iecēla par republikāņu armijas ģenerāli un aizmugures spēku apmācības priekšnieku. Šajā laikā Ozols arvien vairāk saistījās ar [[PSRS]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]] ''(ГРУ''). Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma Ozols Vācijas okupētajā [[Parīze|Parīzē]] vadīja padomju militāro izlūkošanu.<ref>The Rote Kapelle. The CIA’s History of Soviet Intelligence and Espionage. Networks in Western Europe. 1936—1945. Washington. 1979.</ref> Pēc Francijas atbrīvošanas viņu 1944. gadā apcietināja Francijas pretizlūkošanas izlūkdienests, bet PSRS reevakuācijas komisija panāca viņa atbrīvošanu, un 1945. gada 22. jūlijā Ozols atgriezās Rīgā. === Pēc Otrā pasaules kara === Pēc kara viņš strādāja par pasniedzēju [[LVU]] [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātē]] un Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā, lasīja [[kartogrāfija]]s un [[ģeodēzija]]s kursu. V. Ozols sarakstīja mācību grāmatu "Kartogrāfisko projekciju teorija". Miris 1949. gada 12. jūlijā (pēc citām ziņām, 5. jūnijā) it kā no [[Miokarda infarkts|sirdstriekas]]. ==Apbalvojumi== * [[Krievijas Impērija]]s dienestā apbalvots ar 1., 2., 3., 4. šķiras [[Svētā Staņislava ordenis (Krievijas Impērija)|Sv. Staņislava ordeņiem]], 2., 3., 4. šķiras [[Svētās Annas ordenis|Sv. Annas ordeņiem]], 5. šķiras [[Svētā Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordeni]], 4. šķiras [[Svētā Jura ordenis|Sv. Jura ordeni]]. * Latvijas armijas dienestā [[1921]]. gadā apbalvots ar 3. šķiras [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] Nr. 492 (par 1919. gada 31. marta kaujām pie [[Alsviķi]]em). == Vērtējumi presē atkarībā no iekšpolitiskās situācijas == * "[[Jaunākās Ziņas]]" [[1919]]. gada 15. novembrī, tikko pēc kaujām ar bermontiešiem: {{Citāts|Ozols ar ģēnija skatu pārredz visu cīņas turpmāko gaitu. Viņš garā paredz, kā vācieši tiek galīgi sakauti un ka tiem būs jābēg no Kurzemes prom uz Vāciju. Tā to var tikai liels, īsts karavadonis.}} * [[Ulmaņa apvērsums|K. Ulmaņa apvērsuma]] priekšvakarā "[[Brīvā Zeme]]" [[1934]]. gada 12. aprīlī: {{Citāts|Avantūrists, tas ir vārds, kas vispareizāk apzīmē pulkvežleitnantu Ozolu. Visā viņa darbībā redzamas tikai tieksmes uz avantūrām, pat mūsu valstij un tautai naidīgām avantūrām.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Dokumenti == * [http://www.historia.lv/dokumenti/ziemellatvijas-brigades-pavelniecibas-vestule-latviesu-atseviskas-brigades-komandierim Vēstule pulkvedim Balodim] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230923035144/https://www.historia.lv/dokumenti/ziemellatvijas-brigades-pavelniecibas-vestule-latviesu-atseviskas-brigades-komandierim |date={{dat|2023|09|23||bez}} }} == Bibliogrāfija == * Heniņš A. "Čiekurkalna Volda akselbantes". Rīga, Medols, 1998. * LVVA. "Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri — bibliogrāfiska vārdnīca." Rīga, Jāņa sēta, 1995., 383. lpp. * Daukšts B. "Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija." Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120416085734/http://vesture.eu/index.php/Ozols_Voldem%C4%81rs Voldemārs Ozols vesture.eu] * [http://www.diena.lv/blogi/11-novembra-arhitekts-698818 diena.lv 11. novembra arhitekts] * [https://web.archive.org/web/20120809140507/https://www.mi5.gov.uk/output/5-sept-2005-releases-soviet-intelligence-agents.html Figures connected to the Rote Kapelle spy ring] * [http://discovery.nationalarchives.gov.uk/SearchUI/details/C11249274?uri=C11249274-waldemar-ozols-aliases-sokol-solja-the-details&descriptiontype=Full Voldemāra lieta MI5 arhīvos]{{Novecojusi saite}} * [http://www.mediafire.com/view/ca7oelp5l03wkfa/VoldemOzols.doc Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ozols, Voldemars}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Latviešu spiegi]] [[Kategorija:Latviešu dēkaiņi]] [[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]] l7grr0e2wrgnc17qahom3jpj3pqq89b 29. aprīlis 0 53203 4461427 4453173 2026-04-30T11:47:59Z Biafra 13794 /* Notikumi */ 4461427 wikitext text/x-wiki '''29. aprīlis''' ir gada 119. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (120. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 246 dienas. == Vārda dienas == [[Laine (personvārds)|Laine]], [[Raimonds]], [[Vilnis (personvārds)|Vilnis]] == Notikumi == * [[1429. gads]] — [[Simtgadu karš]]: [[Žanna d'Arka]] ieradās, lai izbeigtu [[Orleāna]]s aplenkumu. * [[1483. gads]] — [[Grankanārija|Grankanāriju]], galveno [[Kanāriju Salas|Kanāriju Salu]], iekaroja [[Kastīlijas Karaliste]]. * [[1832. gads]] — [[Evarists Galuā]] tika atbrīvots no cietuma. * [[1859. gads]] — sākās [[Otrais Itālijas Neatkarības karš]]. * [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] atvērts [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas PSR Valsts vēstures muzejs]]. * [[1991. gads]] — tropiskais ciklons skāra [[Bangladeša|Bangladešu]], bojā gāja aptuveni 138 000 cilvēku, bez pajumtes palika vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. * [[2007. gads]] — [[Sīrija]] pabeidza savu bruņoto spēku izvešanu no [[Libāna]]s, beidzot 29 gadu okupāciju. * [[2011. gads]] — notika [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Viljams, Velsas princis|prinča Viljama, Kembridžas hercoga]] un [[Katrīna, Velsas princese|Katrīnas, Kembridžas hercogienes]] [[Prinča Viljama un Katrīnas Midltones kāzas|kāzas]]. * [[2021. gads]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 150 miljonus; ** [[Ķīna|Ķīnā]] tika palaists orbitālās stacijas ''[[Tiangong (orbitālā stacija)|Tiangong]]'' pirmais modulis ''[[Tianhe]]''. == Dzimuši == * [[1837. gads]] — [[Žoržs Bulanžē]] (''Georges Boulanger''), franču ģenerālis un politiķis (miris 1891. gadā) * [[1854. gads]] — [[Anrī Puankarē]] (''Henri Poincaré''), franču matemātiķis (miris 1912. gadā) * [[1893. gads]] — [[Harolds Jūrijs]] (''Harold Clayton Urey''), ASV fizikālķīmiķis (miris 1981. gadā) * [[1895. gads]] — [[Vladimirs Props]] (''Владимир Яковлевич Пропп''), krievu folklorists (miris 1970. gadā) * [[1899. gads]] — [[Djūks Elingtons]] (''Duke Ellington''), ASV mūziķis (miris 1974. gadā) * [[1901. gads]] — [[Hirohito]] (裕仁, ''Hirohito''), Japānas imperators (miris 1989. gadā) * [[1915. gads Latvijā|1915. gads]] — [[Arnolds Burovs]], latviešu animators (miris 2006. gadā) * [[1926. gads]] — [[Pols Berans]] (''Paul Baran''), ASV inženieris (miris 2011. gadā) * [[1934. gads Latvijā|1934. gads]].: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks (miris 2026. gadā) ** [[Valdis Pavlovskis]], latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks * [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Juris Kaminskis]], latviešu teātra un kino aktieris (miris 1997. gadā) * [[1947. gads Latvijā|1947. gads]] — [[Ilma Čepāne]], latviešu juriste un politiķe * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Silvija Radzobe]], latviešu teātra kritiķe (mirusi 2020. gadā) * [[1954. gads]] — [[Džerijs Sainfelds]] (''Jerry Seinfeld''), amerikāņu komiķis * [[1957. gads]] — [[Denjels Dejs-Lūiss]] (''Daniel Day-Lewis''), angļu un īru aktieris * [[1958. gads]].: ** [[Mišela Feifere]] (''Michelle Pfeiffer''), ASV aktrise ** [[Mārtins Vitmāršs]] (''Martin Whitmarsh''), angļu inženieris * [[1963. gads]] — [[Pjērs Vudmens]] (''Pierre Woodman''), franču pornofilmu režisors * [[1970. gads]].: ** [[Andrē Agasi]] (''Andre Kirk Agassi''), ASV tenisists ** [[Uma Tūrmane]] (''Uma Karuna Thurman''), ASV kinoaktrise * [[1974. gads]] — [[Valters Villadei]] (''Walter Villadei''), Itālijas inženieris, kosmonauts * [[1978. gads]] — [[Niko Kapanens]] (''Niko Kapanen''), somu hokejists * [[1983. gads]] — [[Megana Būna]] (''Megan Boone''), amerikāņu aktrise * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Ingus Janevics]], latviešu soļotājs * [[1989. gads]]: ** [[Domagojs Vida]] (''Domagoj Vida''), horvātu futbolists ** [[Kendisa Ouensa]] (''Candace Owens''), amerikāņu politiskā aktīviste * [[1991. gads Latvijā|1991. gads]] — [[Sabīne Niedola]], latviešu basketboliste * [[1996. gads]] — [[Ketrina Lengforda]] (''Katherine Langford''), austrāliešu aktrise * [[1997. gads]] — [[Likā Tusārs]] (''Lucas Tousart''), franču futbolists * [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Roberts Blumbergs]], latviešu basketbolists * [[2001. gads]] — [[Johanness Pīčs]] (''Johannes Pietsch''), Austrijas dziedātājs un dziesmu autors == Miruši == * [[1688. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.''), Brandenburgas kūrfirsts (dzimis 1620. gadā) * [[1771. gads]] — [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli]] (''Bartolomeo Francesco Rastrelli''), itāļu arhitekts (dzimis 1700. gadā) * [[1940. gads]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā) * [[1947. gads]] — [[Ērvings Fišers]] (''Irving Fisher''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1867. gadā) * [[1951. gads]] — [[Ludvigs Vitgenšteins]] (''Ludwig Wittgenstein''), austriešu/britu filozofs (dzimis 1889. gadā) * [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Reinholds Zariņš]], Latvijas diplomāts (dzimis 1879. gadā) * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Emīls Melderis]], latviešu tēlnieks (dzimis 1889. gadā) * [[1980. gads]] — [[Alfreds Hičkoks]] (''Alfred Hitchcock''), angļu kinorežisors (dzimis 1899. gadā) * [[1998. gads]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), amerikāņu rakstnieks un antropologs (dzimis 1925. gadā) * [[2012. gads Latvijā|2012. gads]] — [[Anatols Lapiņš]] (''Anatole Lapine''), Vācijas latviešu autoražotājs (dzimis 1930. gadā) * [[2014. gads]] — [[Bobs Hoskinss]] (''Bob Hoskins''), angļu aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[2019. gads]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1968. gadā) * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]]: ** [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]], Latvijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dace Skadiņa]], latviešu aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā) * [[2024. gads]] — [[Mihailo Fomenko]] (''Михайло Фоменко''), ukraiņu futbolists un futbola treneris (dzimis 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā dejas diena]] {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] rfuoeqokxytxisl8jjl49ydi5syl5fm Feminisms 0 53798 4461075 4239374 2026-04-29T12:17:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461075 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} [[Attēls:Femen 1.jpg|thumb|[[FEMEN]] feministes akcijas laikā]] [[Attēls:"Female Muslims- The tsar, beys and khans took your rights away" – Azeri, Baku, 1921 (Mardjani).jpg|thumb|"Musulmanes — cars, beji un hani atņēma jūsu tiesības!" — padomju plakāts [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] 1921. gadā]] '''Feminisms''' ({{val|fr|féminisme}}, atvasināts no {{val|la|femina}} — '[[sieviete]]') ir [[Ideoloģija|ideoloģiju]] un politiski sociālo kustību kopums, kuru mērķis ir panākt [[Dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]], balstoties uz principu, ka [[sieviete]]s un [[Vīrietis|vīrieši]] ir [[Tiesības|tiesībās]] vienlīdzīgi [[Cilvēks|cilvēki]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Concise Encyclopedia of Sociology|url=https://books.google.lv/books?id=Dz4wU64f_JYC&lpg=PA223&vq=feminism%20%22principle%20that%20women%20are%20human%20beings%20equal%20to%20men%22&pg=PA223#v=snippet&q=feminism%20%22principle%20that%20women%20are%20human%20beings%20equal%20to%20men%22&f=false|publisher=John Wiley & Sons|date=2010-12-03|isbn=978-1-4443-9264-7|first=George|last=Ritzer|first2=J. Michael|last2=Ryan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/feminism|title=feminism {{!}} Definition, History, Types, Waves, Examples, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-11-12|language=en}}</ref> Feminisms nepiedāvā vienotu ideoloģiju vai teoriju, jo ar to saistītas daudzas kustības, kas balstās uz dažādām, nereti pretrunīgām idejām. To var lielā mērā skaidrot ar atšķirīgu vēsturisko attīstību, sieviešu sociālo stāvokli, kā arī kultūras un reliģijas īpatnībām dažādās valstīs, kas veidojis atšķirīgu izpratni par to, kā risināt esošās problēmas. Ar feminismu saistītās ideoloģijas un sociālās kustības pēta dzimumu atšķirības, aizstāv [[Dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un iestājas par [[sieviešu tiesības|sieviešu tiesībām]] un interesēm. Tās ir izmainījušas agrāk valdošos uzskatus [[Rietumu pasaule|Rietumu sabiedrībā]] daudzās dzīves jomās, sākot no kultūras līdz pat [[likumdošana]]i. Feminisma aktīvistes ir rīkojušas kampaņas par sieviešu [[Civiltiesības|civiltiesībām]] (līgumtiesības, īpašuma tiesības, vēlēšanu tiesības), par tiesībām uz [[aborts|abortu]], par [[kontracepcija]]s līdzekļu pieejamību un [[grūtniecība|grūtnieču]] aprūpi, par aizsardzību no [[vardarbība]]s ģimenē, pret [[Seksuāla uzmākšanās|seksuālu uzmācību]] un [[izvarošana|izvarošanu]], par darba tiesībām, ieskaitot dzemdību atvaļinājumu, un līdzvērtīgu [[Alga|darba atalgojumu]], kā arī pret citām [[diskriminācija]]s formām. Ilgu laiku feminisma kustības un teorijas veidojās [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] galvenokārt baltādaino vidusšķiras sieviešu vidū. Taču šī situācija mainījās, kad 19. [[19. gadsimts|gadsimta]] vidū [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] feministes pievērsās [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] atšķirībām, kas veicināja kustības attīstību arī bijušajās Eiropas kolonijās un trešās pasaules valstīs. == Vēsture == Feminisma pētnieki iedala kustības vēsturi trīs posmos jeb "viļņos": * Pirmais vilnis bija [[19. gadsimts]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākums, kad notika sieviešu kustība par vēlēšanu tiesību piešķiršanu; * Otrais vilnis bija [[1960. gadi|1960.]] un [[1970. gadi|1970. gados]], kad notika kampaņas par sieviešu juridisko un sociālo līdztiesību; * Trešais vilnis sākās [[1990. gadi|1990. gados]] gan kā iepriekšējā viļņa turpinājums, gan arī iepriekšējo neveiksmju pārvērtēšanas periods. šis posms turpinās arī mūsdienās.<ref>Krolokke, Charlotte; Anne Scott Sorensen (2005). "Three Waves of Feminism: From Suffragettes to Grrls". Gender Communication Theories and Analyses:From Silence to Performance. Sage. pp. 24. {{ISBN|0-7619-2918-5}}.</ref> === Pirmais vilnis === Pirmais feminisma vilnis attiecas uz feminisma aktivitātēm 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Par teorētisko pamatu idejai par sieviešu līdztiesību bija šveiciešu jurista J.J.Bahofena (''Johann Jakob Bachofen'', 1815.—1887.) ģimenes vēstures pētījumi, darbs "Mātes tiesības" (''Das Mutterrecht'') un it sevišķi ideja par [[Matriarhāts|matriarhāta]] pastāvēšanu aizvēsturē. Sākotnēji šīs kustības centrā bija ideja par vienlīdzīgām līgumtiesībām un īpašuma tiesībām, un pretestība situācijai, kad precēta sieviete un bērni juridiski ir vīrieša īpašums. Tomēr 19. gadsimta beigās feminisma darbība bija galvenokārt vērsta uz politisko tiesību iegūšanu, pamatā uzstājoties par sieviešu vēlēšanu tiesībām. Šīs idejas pamatlicējs bija [[sociāldemokrātija]]s ideologs A.F.Bēbelis (''Ferdinand August Bebel'', 1840.—1913.), kurš darbā "Sieviete un sociālisms" (''Die Frau und der Sozialismus'', 1879.) izvirzīja koncepciju, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu [[sociālā nevienlīdzība]] ir privātīpašuma dominēšanas sekas un tāpēc sieviešu politiskā atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Lielbritānijā [[sufražistes]] uzstājās par sieviešu vēlēšanu tiesībām. [[1918]]. gadā likumā tika noteikts, ka vēlēšanu tiesības ir sievietēm, kas ir vecākas par 30 gadiem un kam pieder mājas. [[1928]]. gadā likuma izmaiņas piešķīra balss tiesības visām sievietēm, kas vecākas par 21 gadu.<ref>Phillips, Melanie (2004). The ascent of woman: a history of the suffragette movement and the ideas behind it. London: Abacus. {{ISBN|978-0-349-11660-0}}.</ref> Amerikas Savienotajās Valstīs pirmais feminisma vilnis sasniedza savu mērķi ar 19. izmaiņām Savienoto Valstu konstitūcijā [[1919]]. gadā, kas piešķīra sievietēm vēlēšanu tiesības visos štatos. === Otrais vilnis === Feminisma otrais vilnis attiecas uz feministu aktivitātēm 1960.—1980. gados. Atšķirībā no pirmā viļņa, kura mērķis bija izcīnīt sieviešu politiskās tiesības, otrajā vilnī feministēm vienlīdz svarīga bija arī sociālā un kulturālā vienlīdzība, lai tiktu izbeigta diskriminācija dažādās dzīves jomās.<ref>Freedman, Estelle B. (2003). No Turning Back : The History of Feminism and the Future of Women. Ballantine Books. pp. 464. {{ISBN|0-345-45053-1}}.</ref> Feminisma aktīviste un autore Kerola Haniša nāca klajā ar saukli "Personiskais ir politisks", kas atspoguļo otrā viļņa feminisma pamatideju: sieviešu kulturālā un politiskā nevienlīdzība ir savstarpēji saistīta un sieviešu personiskā dzīve atspoguļo politisko sistēmu un pastāvošo dzimumu hierarhiju.<ref name=Hanisch>{{Tīmekļa atsauce |url=http://scholar.alexanderstreet.com/pages/viewpage.action?pageId=2259 |title=Hanisch, New Intro to "The Personal is Political" - Second Wave and Beyond |accessdate=2008-06-08 |last=Hanisch |first=Carol |date=2006-01-01 |work=The Personal Is Political |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080515014413/http://scholar.alexanderstreet.com/pages/viewpage.action?pageId=2259 |archivedate=2008-05-15 }}</ref> Betijas Frīdanes [[1963]]. gadā sarakstītā grāmata ''Sievišķā mistika'' kritizēja pārliecību, ka sievietes vienīgais piepildījums ir bērnu audzināšana un mājas darbi. Savā grāmatā viņa izsaka [[Hipotēze|hipotēzi]], ka sievietes kļūst par šī maldīgā uzskata upuriem un tāpēc pilnībā zaudē savu personisko identitāti par labu ģimenei. Betija Frīdane novēroja, ka jauno tehnoloģiju attīstībai, kas mājas darbus padarīja vieglākus, bija arī sava ēnas puse, jo tā padarīja sievietes darbu mazāk vērtīgu un ievērojamu.<ref>Friedan, Betty. Feminine Mystique. W W Norton & Co Inc. {{ISBN|978-0393322576}}.</ref> Šī grāmata tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sava gadsimta ne-daiļliteratūras grāmatām.<ref>Fox, Margalit (5. februārī, 2006), "Betty Friedan, Who Ignited Cause in 'Feminine Mystique,' Dies at 85'", New York Times.</ref> === Trešais vilnis === Trešā viļņa feminisms sākās 1990. gadu sākumā kā reakcija uz otrā viļņa feminisma neveiksmēm un kā atbilde otrā viļņa feminisma kritikai. Šī etapa feminisms pārskata iepriekš izvirzīto teoriju vispārinošās tēzes, kas vairumā gadījumu pārāk uzsver augšējā vidusslāņa sieviešu pieredzi. Trešā viļņa ideoloģijai raksturīga post-strukturāla pieeja dzimumam un seksualitātei: bieži uzmanības centrā ir 'mikropolitika' un otrā viļņa ideju pārskatīšana par to, kas ir labi vai slikti sievietēm. Trešā viļņa feminismā ir daudz iekšējo diskusiju par dažādām pieejām. Tā piemēram, ir feministes, kas uzskata, ka pastāv būtiskas atšķirības starp dzimumiem, un ir feministes, kas domā, ka iedzimtu atšķirību nav un dzimuma lomas tiek noteiktas sabiedrībā un caur audzināšanu. === Post-feminisms === Post-feminisms attiecināms uz dažādiem uzskatiem, kas radušies kā reakcija uz feminismu. Post-feminisms nav antifeministisks, taču postfeminisms uzstāj, ka sievietes ir sasniegušas otrā viļņa mērķus un kritiski izturas pret trešā viļņa mērķiem. Tas iekļauj arī dažāda veida otrā viļņa kritiku. Viena no pirmajām reizēm, kad šis termins tika lietots, bija Suzannas Bolotinas rakstā "Post-feminisma paaudzes balsis" ([[1982]]. gads), kur apkopotas intervijas ar sievietēm, kas visumā piekrīt feminisma mērķiem, taču neidentificē sevi kā feministes.<ref>Rosen, Ruth (2001). The world split open: how the modern women's movement changed America. New York, N.Y.: Penguin. pp. 444. {{ISBN|0-14-009719-8}}.</ref> Mūsdienās ir feministes, kas uzskata, ka feminisms nozīmē vienkārši to, ka 'sievietes ir cilvēki', tāpēc dzimumu izšķiršana būtu uzskatāma par [[seksisms|seksismu]] nevis saistāma ar feminismu.<ref>Pollitt, Katha (1995). Reasonable creatures: essays on women and feminism. New York: Vintage Books. {{ISBN|978-0-679-76278-2}}.</ref><ref>Strossen, Nadine (1995). Defending pornography: free speech, sex, and the fight for women's rights. New York, N.Y.: Scribner. {{ISBN|978-0-684-19749-4}}.</ref> Post-feminisma kritiķi savukārt diskutē, ka priedēklis 'post' novērš uzmanību no feminisma kustības panāktā sieviešu līdztiesības jomā, liekot domāt, ka līdztiesība ir sasniegta un sievietes var pievērsties citām lietām. Andžela Makrobija piezīmē, ka post-feminisms ir ļoti skaidri vērojams tā sauktajos sieviešu [[televīzija]]s produktos, tādos kā [[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]], [[Sekss un lielpilsēta]] un [[Alija Makbīla]].<ref>McRobbie, Angela (2004). Post-feminism and popular culture. Feminist Media Studies,4:3,255 — 264.</ref> == Kustības un ideoloģijas == Laika gaitā feminisma ideoloģija sazarojās dažādos apakšvirzienos. Galvenie no tiem ir uzskaitīti šeit. === Sociālistiskais un marksistiskais feminisms === [[Attēls:Zetkin luxemburg1910.jpg|thumb|[[Klāra Cetkina]] un [[Roza Luksemburga]], 1910. gads]] Sociālistiskais feminisms sasaista sieviešu apspiešanu ar marksisma idejām par ekspluatāciju, apspiešanu un darbu. Tiek uzskatīts, ka sieviešu nevienlīdzība izriet no viņu pozīcijas darba tirgū un [[mājsaimniecība|mājsaimniecībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.feministezine.com/feminist/domesticity.html|title=Monstrous Domesticity by Faith Wilding|accessdate=2007. gada 31. maijā}}</ref> Prostitūcija, darbs mājās, bērnu aprūpe un [[laulība]] — to visu sociālistiskais feminisms uzskata par veidiem, kā patriarhālā sistēma ekspluatē sievieti, pienācīgi nevērtējot ne viņu pašu, ne viņas darbu. Sociālistiskais feminisms tiecas pēc plašām izmaiņām visā sabiedrībā. [[Kārlis Markss]] uzskatīja, ka dzimuma diskriminācija izzudīs tad, kad tiks pārvarēta šķiru apspiešana.<ref>Marx, Karl, Capital translated by B. Fowkes (Penguin Classics, 1990), {{ISBN|978-0-14-044568-8}}</ref> 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Klāra Cetkina un Eleonora Marksa uzstājās pret vīriešu demonizēšanu un atbalstīja proletariāta revolūciju, kas radītu pēc iespējas lielāku dzimuma vienlīdzību.<ref>Stokes, John (2000). Eleanor Marx (1855-1898): life, work, contacts. Aldershot: Ashgate. {{ISBN|978-0-7546-0113-5}}.</ref> Taču liela daļa sociālistiskā feminisma darbu tagad atzīst, ka dzimuma fenomens ir jāpēta atsevišķi no šķiru fenomena. === Radikālais feminisms === [[Attēls:Feminism symbol.svg|thumb]] Radikālais feminisms uzskata, ka galvenais sieviešu apspiešanas cēlonis ir vīriešu kontrolētā kapitālistiskā hierarhija. Sievietes var sevi atbrīvot tikai tiekot vaļā no patriarhālās sistēmas. Radikālās feministes apgalvo, ka, kamēr sabiedrībā dominē uz vīriešiem orientēta autoritātes un spēka struktūra, sabiedrību nevarēs būtiski reformēt un tikai radikālas sabiedrības izmaiņas var dot vēlamo rezultātu.<ref>Echols, Alice (1989). Daring to be bad: radical feminism in America, 1967-1975. Minneapolis: University of Minnesota Press. pp. 416. {{ISBN|0-8166-1787-2}}.</ref> Pastāv dažādi radikālā feminisma paveidi. Kulturālais feminisms ir 'sievietes būtības' vai 'sievietes dabas' ideoloģija, kas uzsver sieviešu dzimuma priekšrocības un tiecas pēc augstāka sievišķo īpašību novērtējuma sabiedrībā. Separātiskais feminisms ir radikālā feminisma paveids, kas neatbalsta heteroseksuālas attiecības. Tā piekritējas apgalvo, ka dzimuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir nepārvaramas. Tas izslēdz no feminisma kustības visus vīriešus, jo pat vīrieši ar labiem nodomiem neapzināti turpina rīkoties patriarhāli. === Liberālais feminisms === Liberālais feminisms vēlas sasniegt vīriešu un sieviešu vienlīdzību ar politisku un juridisku reformu palīdzību. Tas ir individuālistisks feminisms, kura centrā ir sievietes pašas spēja ar savu rīcību un izvēlēm pierādīt un uzturēt savu vienlīdzību. Liberālais feminisms uzskata, ka saskarsme starp vīriešiem un sievietēm ir sabiedrības pārmaiņu pamats. === Melnādainais feminisms === [[Attēls:Angela-Davis-Mar-28-2006.jpg|thumb|[[Andžela Deivisa]] Albertas Universitātē [[2006. gads|2006]]. gada [[28. marts|28. martā]]]] Melnādainais feminisms uzsver saistību starp seksismu, šķiru apspiešanu un [[rasisms|rasismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.feministezine.com/feminist/modern/Defining-Black-Feminist-Thought.html|title=Defining Black Feminist Thought|accessdate=2007. gada 31. maijā}}</ref> Tā kā sākotnēji feminisma kustība bija galvenokārt saistīta ar baltādaino vidusšķiras sieviešu pieredzi, melnādainais feminisms uzsver, ka tumšādaino sieviešu pieredze ir atšķirīga un viņu apspiešana ir daudz spēcīgāka. Kā viena no pirmajām melnādainā feminisma argumentus savā grāmatā ''Sievietes, rase un šķira'' apkopoja Andžela Devisa. === Lesbiskais feminisms === 60. un 70. gadu beigās feminisma atbalstītāju vidū radās radikāli grupējumi (piemēram, "radicalesbians"), kuru dalībnieces uzskatīja, ka lesbisms ir izeja no patriarhālās sabiedrības ierobežojumiem. Viņas uztvēra lesbismu ne tik daudz kā sievietes iedzimtu vai iegūtu homoseksualitāti, bet gan kā politisku platformu, kas varētu apvienot sievietes, palīdzot izvairīties no vīriešu dominēšanas. Vēlāk šie uzskati sekmēja [[zilo teorija]]s izveidošanos 80. un 90. gadu mijā. === Postkoloniālais un trešās pasaules valstu feminisms === Postkoloniālais feminisms apgalvo, ka koloniālā pieredze (rasu, šķiru un etniskā apspiešana) marģinalizēja sievietes postkoloniālajās sabiedrībās. Tas apstrīd pieņēmumu, ka patriarhāts ir primārais spēks dzimuma apspiešanā. Postkoloniālās feministes cīnās pret stereotipu, ka rietumu sievietes ir modernas, izglītotas un varošas, kamēr ne-rietumu sabiedrībā sievietes ir pasīvi upuri bez iespējām izteikties.<ref>Mills, S. (1998). "Postcolonial Feminist Theory". in Jackson, Stevi. Contemporary feminist theories. Jones, Jackie. Edinburgh: Edinburgh University Press. {{ISBN|0-7486-0689-0}}.</ref> Starptautisko organizāciju piemērotie rietumu standarti, vērtējot post-koloniālās sabiedrības, izraisa postkoloniālo feministu sašutumu, jo viņas nevēlas pieņemt rietumu kolonizatoru uzspiestos modeļus, bet gan atrast veidus, kā cīnīties ar dzimuma apspiešanu savā kultūrā. Līdz ar to tas kritizē rietumu feminismu par centieniem universalizēt un vispārināt sieviešu pieredzi. Arī trešās pasaules valstu feminisms kritizē rietumu feminismu par tā etnocentrismu, apgalvojot, ka tā uzskati par sievieti sakņojas "iekšējā rasismā, šķiru piederībā un homofobijā".<ref name=Mohanty88>{{Laikraksta atsauce |last=Mohanty |first=Chandra Talpade |title=Under Western Eyes |journal=Feminist Review |issue=Autumn, 1988 |pages=27 | number = 30}}</ref> === Poststrukturālais un postmodernais feminisms === Poststrukturālais feminisms, saukts arī par ''franču feminismu'', apskata un interpretē dzimumu lomas dažādos kontekstos, izmantojot psihoanalīzi, lingvistiku, politisko teoriju, rasu teoriju, literatūrzinātni un citas intelektuālas pieejas. Daudzi poststrukturālie feministi apgalvo, ka atšķirīgums ir viens no spēcīgākajiem sieviešu ieročiem cīņā pret patriarhālo dominēšanu, tāpēc feminisma kustības reducēšana uz vienlīdzības ideju mazina sieviešu iespējas, jo vienlīdzība joprojām tiek definēta no vīriešu perspektīvas.<ref>Barbara Johnson (2002). The Feminist Difference: Literature, Psychoanalysis, Race and Gender. Harvard University Press. pp. 224. {{ISBN|0-674-00191-5}}.</ref> Savukārt postmodernais feminisms ir feminisma pieeja, kas apvieno [[postmodernisms|postmodernisma]] un [[poststrukturālisms|poststrukturālisma]] teoriju. Būtiskākā atšķirība no citām feminisma nozarēm ir arguments, ka dzimums tiek konstruēts ar valodas palīdzību.<ref>Butler, Judith (1999). Gender trouble: feminism and the subversion of identity. New York: Routledge. {{ISBN|978-0-415-92499-3}}.</ref> === Ekofeminisms === Ekofeminisms apvieno [[ekoloģija|ekoloģiju]] ar feminismu. Ekofeminisms uzskata, ka sieviešu un dabiskās vides apspiešanas saknes ir vienā un tajā pašā ideoloģijā. Patriarhālās sistēmas, kur vīriešiem pieder zeme un tās kontrole, ir atbildīgas par sieviešu apspiešanu un dabiskās vides iznīcināšanu. Šī līdzīgā pieredze reizē arī tuvina sievieti un dabu.<ref>Shiva, Vandana (1988). Staying alive: women, ecology and development. London: Zed Books. {{ISBN|978-0-86232-823-8}}.</ref> Savukārt ekofeminisma novirziens mītiskais feminisms balstās uzskatā, ka sievietes domāšanai biežāk raksturīga mītiska pasaules uztvere, ietverot reliģiskus un ezotēriskus aspektus, tāpēc, vērtējot šādu uztveri kā “nezinātnisku”, tiek atbalstīta vīriešu pasaules uztveres dominante. Tomēr feministe un sociālā ekoloģe Žaneta Bīla kritizē ekofeminismu par pārlieku aizraušanos ar mistisko saiti starp sievietēm un dabu un pārāk mazo uzmanību patiesajai sieviešu situācijai.<ref>Biehl, Janet (1991). Rethinking eco-feminist politics. Boston, MA: South End Press. {{ISBN|978-0-89608-392-9}}.</ref> == Sabiedrība == Feministiskā kustība izraisīja dažādas pārmaiņas rietumu sabiedrībā, to starpā izmaiņas, kas skar sieviešu balss tiesības, sieviešu īpašuma tiesības, plašāku pieeju izglītībai, līdzvērtīgāku darba apmaksu, tiesības uzsākt laulības šķiršanās procesu un šķiršanos, neuzrādot vainīgo pusi, sieviešu tiesības attiecībā uz grūtniecību (ieskaitot kontracepcijas pieejamību un abortu). === Civiltiesības === [[Attēls:Woman suffrage headquarters in Upper Euclid Avenue, Cleveland.jpg|thumb|Sieviešu sufražistu centrs [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[1912]]. gads]] Kopš 1960. gadiem sieviešu atbrīvošanās kustība aģitēja par dažādām sieviešu tiesībām un viņu pūliņiem bija dažādi rezultāti. Lielbritānijā sabiedriskais viedoklis nosvērās par labu tiesiskai vienlīdzībai galvenokārt tādēļ, ka abu pasaules karu laikā sievietes lielā mērā tika nodarbinātas jomās, kas tradicionāli tiek uzskatītas par vīriešu darbiem. 1960. gados likumdošanas process bija sagatavots un 1960. un 1970. gados tika pieņemti tālāki dokumenti dzimumu diskriminācijas novēršanai. Citas Eiropas Kopienas valstis drīz sekoja Lielbritānijas piemēram. Arī ASV tika veidotas dažādas organizācijas sieviešu tiesību nodrošināšanai. Viens no viņu mērķiem bija izmainīt [[konstitūcija|konstitūciju]], papildinot to ar punktu par dzimuma nediskrimināciju. Tomēr šīs izmaiņas joprojām nav veiktas, jo tās nav ratificējis pietiekošs skaits štatu. 20. gadsimta pēdējās trīs dekādēs rietumu sievietes ieguva jaunu brīvību, ko deva dzimstības kontrole. Tā deva iespēju sievietēm plānot savas dzīves, bieži vien ļaujot īstenot gan karjeras, gan ģimenes plānus. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s Pārskatā par tautas attīstību par [[2004]]. gadu tiek lēsts, ka, ņemot vērā gan apmaksāto, gan neapmaksāto darbu, vidēji sievietes strādā vairāk nekā vīrieši. Lauku rajonos noteiktās mazattīstītās valstīs sievietes strādāja vidēji dienā par 20% jeb 102 minūtes vairāk nekā vīrieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/hdr04_complete.pdf|title=Section 28: Gender, Work Burden, and Time Allocation in ''United Nations Human Development Report 2004'' |pages=233|format=PDF}}</ref> === Valoda === Dzimumneitrāla valoda ir tāda valodas lietošana, kas minimizē satura attiecināmību uz konkrētu bioloģisko dzimumu. Daudzās valodās ir pieņemts izmantot vārdu "viņš", ja runa ir par cilvēku, kura dzimums nav zināms. No feminisma viedokļa, korektāk būtu šādās situācijās teikt "viņš vai viņa". Cits valodas neitralitātes piemērs ir sievietes uzruna [[angļu valoda|angļu valodā]]: korekti ir izmantot uzrunu Ms. (''Miss'') neatkarīgi no tā, vai sieviete ir precēta vai nē. === Heteroseksuālās attiecības === Sieviešu līdzdalība algotajā darbaspēkā, kas strauji pieauga 20. gadsimta sākumā, ir ietekmējusi darbu sadali mājsaimniecībā. Pētījumi rāda, ka ģimenēs, kur abi partneri strādā vienādu stundu skaitu, caurmērā mājas darbus tomēr vairāk veic sievietes.<ref>Hochschild, Arlie Russell; Machung, Anne (2003). The second shift. New York: Penguin Books. {{ISBN|978-0-14-200292-6}}.</ref> Ketija Janga šajā sakarā atzīmē, ka dažos gadījumos tās ir sievietes, kas noraida vienādu vīriešu līdzdalību mājas darbos un bērnu audzināšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dir.salon.com/story/mwt/feature/2000/06/12/gatekeeping/index.html |title=The mama lion at the gate |accessdate=2008-07-08 |publisher=Salon.com |author=Young, Cathy |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090113203522/http://dir.salon.com/story/mwt/feature/2000/06/12/gatekeeping/index.html |archivedate=2009-01-13 }}</ref> Lai arī pētījumi rāda, ka gan sievietes, gan vīrieši zināmā mērā piekrīt domai, ka feminisms ir pretrunā ar romantiku, dati uzrāda, ka feminismam ir pozitīva ietekme uz attiecību veselīgumu un vīriešu seksuālo apmierinātību un negatīvie feminisma [[stereotips|stereotipi]] neatbilst īstenībai.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Rudman, Laurie A. |coauthor=Phelan, Julie E. |title=The Interpersonal Power of Feminism: Is Feminism Good for Romantic Relationships? |journal=Sex Roles |volume=57 |number=11-12 |url=http://www.springerlink.com/content/6163700x51t5r169/ |month=decembrī |year=2007 |pages=787 }}{{Novecojusi saite}}</ref> === Reliģija === Feminisma teoloģija ir kustība, kas pārskata tradīcijas un esošās ieražas un priekšrakstus, tai skaitā arī interpretē teoloģiskās teorijas no feministu viedokļa. Viens no feministu teoloģijas mērķiem ir palielināt sieviešu skaitu garīdzniecības un reliģisko vadītāju vidū, pārskatīt vīriešu dominētos priekšstatus par [[Dievs|Dievu]] un noteikt sievietes vietu attiecībā pret karjeru un bērnu audzināšanu, kā arī studēt sieviešu tēlus dažādu [[reliģija|reliģiju]] svētajos tekstos.<ref>Bundesen, Lynne. The Feminine Spirit: Recapturing the Heart of Scripture. Jossey-Bass. {{ISBN|978-0-7879-8495-3}}.</ref> 20. gadsimta beigās feministu līdzdalība ieviesa jaunas tradīcijas [[rietumi|rietumu]] [[budisms|budismā]].<ref>Turning the Wheel, American Women Creating the New Buddhism, Sandy Boucher, {{ISBN|0-8070-7305-9}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|Feminism|Feminisms}} * [http://www.politika.lv/index.php?id=8862 Veiko Spolītis. "Feminisms - atbrīvojošs, bet nemīlēts"] * [https://web.archive.org/web/20160329201528/http://www.progresivie.lv/2013/07/22/1956/ Latvija – sieviešu tiesību pirmrindniece?] * [https://www.punctummagazine.lv/2021/12/21/feminisms-ir-domats-visiem/ Katrīna Rudzīte. Feminisms ir domāts visiem: bella huksa (1952–2021)]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Feminisms| ]] [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Diskriminācija]] ar6r5ex750p5pyktanhyhed3nmdxhy5 Jumprava (Jumpravas pagasts) 0 56164 4461414 4435562 2026-04-30T11:06:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461414 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Jumprava|Jumprava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jumprava | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Jumpravas vidusskola 2002-06-15.jpg | image_caption = Jumpravas pamatskola | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Jumpravas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,71 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2751&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1500 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 40 | lats = 32 | latNS = N | longd = 24 | longm = 58 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = 65 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5022 Jumprava | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jumprava''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] centrs. Atrodas 35 km no novada centra [[Ogre]]s, 19 km no [[Lielvārde]]s un 65 km no [[Rīga]]s. Jumpravā atrodas pagasta pārvalde, [[Jumpravas pamatskola|pamatskola]], mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka.<ref>[http://manajumprava.lv/jumpravas-kulturas-nams/ ManaJumprava.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Krustpils dzelzceļa līnijas]] stacijas [[Jumprava (stacija)|Jumprava]]. 1932. gadā Jumpravai piešķīra [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|364 |1970|505 |1979|976 |1989|1452 |2000|1269 |2011|1099 |2021|965 |2025|1019 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Jumpravas pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] r433huc9ndqcy5up3t9rd9cnrfbjidk 9. jūnijs 0 56172 4461101 4384010 2026-04-29T13:36:59Z Tankists 100139 /* Dzimuši */ 4461101 wikitext text/x-wiki '''9. jūnijs''' ir gada 160. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (161. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 205 dienas. == Vārda dienas == [[Gita]], [[Ligita]] == Notikumi == * [[53. gads]] — [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Nerons]] apprecēja [[Klaudija Oktāvija|Klaudiju Oktāviju]]. * [[1534. gads]] — [[Žaks Kartjē]] atklāja [[Sentlorensa]]s upi. * [[1762. gads]] — [[Krievijas Impērija]] noslēdza savienību ar [[Prūsija|Prūsiju]]. * [[1815. gads]] — noslēdzās [[Vīnes kongress]], uzstādot jauno politisko situāciju [[Eiropa|Eiropā]]. * [[1846. gads]] — [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonai]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] štatā piešķirtas pilsētas tiesības. * [[1889. gads]] — [[Roma|Romā]], [[Džordāno Bruno]] sadedzināšanas vietā atklāts viņa [[piemineklis]]. * [[1923. gads]] — valsts apvērsums [[Bulgārija|Bulgārijā]]: atstādināts premjerministrs [[Aleksandrs Stamboļijskis]]. * [[1934. gads]] — [[Donalds Daks]] debitēja filmā ''[[The Wise Little Hen]]''. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] veica ofensīvu [[Somija|Somijā]], atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas. * [[1957. gads]] — pirmoreiz sasniegta [[Broda smaile]] (8047 m), ko paveica [[Austrija]]s ekspedīcija. * [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] ieņēma [[Golānas augstienes|Golānas augstieni]] [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[1974. gads]] — [[Portugāle]] un PSRS nodibināja [[diplomātiskās attiecības]]. * [[1997. gads]] — televīzijas kanālā ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' tika translēta pēdējā seriāla "[[Precējies. Ir bērni]]" sērija. * [[1999. gads]] — [[Kosovas krīze]]: [[Dienvidslāvija]] noslēdza miera līgumu ar [[NATO]]. == Dzimuši == * [[1075. gads]] — [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] (''Lothar III.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1137. gadā) * [[1595. gads]] — [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] (''Władysław IV Waza''), Polijas karalis (miris 1648. gadā) * [[1597. gads]] — [[Pīters Zenredams]] (''Pieter Saenredam''), holandiešu mākslinieks * [[1640. gads]] — [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I''), Austrijas erchercogs (miris 1705. gadā) * [[1661. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] (''Фёдор III''), Krievijas cars (miris 1682. gadā) * [[1672. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), Krievijas cars (miris 1725. gadā) * [[1810. gads]] — [[Oto Nikolai]] (''Otto Nicolai''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[1812. gads]] — [[Johans Gotfrīds Galle]] (''Johann Gottfried Galle''), vācu astronoms (miris 1910. gadā) * [[1843. gads]] — [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner''), austriešu pacifiste (mirusi 1914. gadā) * [[1849. gads]] — [[Mihaels Ankers]] (''Michael Ancher''), dāņu gleznotājs (miris 1927. gadā) * [[1865. gads]] — [[Karls Nilsens]] (''Carl Nielsen''), dāņu komponists (miris 1931. gadā) * [[1874. gads]]: ** [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (miris 1930. gadā) ** [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), ASV vieglatlēts (miris 1960. gadā) * [[1875. gads]] — [[Henrijs Deils]] (''Henry Dale''), angļu farmakologs (miris 1965. gadā) * [[1879. gads]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1961. gadā) * [[1891. gads]] — [[Kouls Porters]] (''Cole Porter''), ASV komponists (miris 1964. gadā) * [[1915. gads]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (miris 2009. gadā) * [[1917. gads]] — [[Eriks Hobsboms]] (''Eric Hobsbawm''), britu vēsturnieks (miris 2012. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Aina Nagobads-Ābola]], Latvijas diplomāte (mirusi 2021. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Līvija Volkova]], latviešu literatūrvēsturniece (mirusi 2025. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Vitauts Staņa]], Latvijas politiķis (miris 2025. gadā) * [[1961. gads]]: ** [[Maikls Dž. Fokss]] (''Michael J. Fox''), kanādiešu/amerikāņu aktieris ** [[Ārons Sorkins]] (''Aaron Sorkin''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un dramaturgs * [[1963. gads]]: ** [[Džonijs Deps]] (''Johnny Depp''), ASV kinoaktieris ** [[Deivids Keps]] (''David Koepp''), ASV scenārists un kinorežisors * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Ciesnieks]], latviešu BMX treneris * [[1973. gads]]: ** [[Aigars Apinis]], latviešu vieglatlēts ** ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (miris 2019. gadā) * [[1978. gads]] — [[Miroslavs Kloze]] (''Miroslav Klose''), Polijā dzimis Vācijas futbolists * [[1981. gads]]: ** [[Natālija Portmane]] (''Natalie Portman''), ASV aktrise ** [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''), indiešu izcelsmes britu mūziķe * [[1984. gads]] — [[Veslijs Sneiders]] (''Wesley Sneijder''), nīderlandiešu futbolists * [[1985. gads]] — [[Nina Krajnika]] (''Nina Krajnik''), slovēņu psihoanalītiķe, filozofe un rakstniece * [[1991. gads]] — [[Matīss Gricmanis]], latviešu dramaturgs un scenārists * [[1992. gads]] — [[Janiks Aņēls]] (''Yannick Agnel''), franču peldētājs * [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[Katrīna Ozola]], latviešu basketboliste == Miruši == * [[68. gads]] — [[Nerons]] (''Nero''), Romas impērijas valdnieks (dzimis 37. gadā) * [[1701. gads]] — [[Orleānas hercogs Filips I]] (''Philippe d'Orléans''), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā) * [[1870. gads]] — [[Čārlzs Dikenss]] (''Charles Dickens''), angļu rakstnieks (dzimis 1812. gadā) * [[1931. gads]] — [[Alberts Maikelsons]] (''Albert Michelson''), ASV fiziķis (dzimis 1851. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Kārlis Bļodnieks]], Latvijas dzelzceļa vadītājs (dzimis 1882. gadā) * [[1961. gads]] — [[Katerina Bilokura]] (''Катерина Василівна Білокур''), ukraiņu gleznotāja (dzimusi 1900. gadā) * [[1973. gads]] — [[Ērihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[1974. gads]] — [[Migels Anhels Asturjass]] (''Miguel Ángel Asturias''), gvatemaliešu dzejnieks (dzimis 1899. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] rwn1bi5gvfs5kx7rzido0xzlk1d62re Izglītība 0 58117 4461337 4375713 2026-04-30T06:47:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461337 wikitext text/x-wiki '''Izglītība''' ir zināšanu apgūšana vai šī procesa rezultāts. Mūsdienās izglītība parasti tiek asociēta ar valsts izstrādātu izglītības saturu un oficiālām, valsts akreditētām, savstarpēji hierarhiski saistītām izglītības iestādēm, kuras kopā veido [[izglītības sistēma|izglītības sistēmu]]. Parasti tiek nodalīta [[formālā izglītība|formālā]] un [[neformālā izglītība]]. Latvijā [[izglītības likums|izglītības likumā]] ir noteikts, ka formālā izglītība ir "sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments".<ref name="izglitibaslikums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=50759|title=Izglītības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> Neformālā izglītība savukārt ir "ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība".<ref name="izglitibaslikums" /> Kad termins izglītība tiek lietots, lai apzīmētu mācīšanos, bez formālās un neformālās mācīšanās tiek izmantots arī apzīmējums "informālā jeb ikdienējā mācīšanās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/222079-par-eiropas-pieauguso-izglitibas-glosarija-terminiem|title=Par "Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija" terminiem|last=LZA Terminoloģijas komisija|access-date=2022. gada 5. maijā|date=02.12.2010.}}</ref> Dažkārt zināšanu iegūšanu pašmācības ceļā sauc par [[autodidakts|autodidaktismu]]. Dažādās izglītības sistēmās ir sastopami dažādi faktori, kas tiek izmantoti, lai raksturotu formālo izglītību. Tomēr parasti izglītība tiek raksturota pakāpēs, izglītības veidos un pēc izglītības ieguves formas. Lai salīdzinātu atšķirīgas izglītības sistēmas, tiek izmantots starptautiskais izglītības klasifikācijas standarts [[ISCED]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=International standard classification of education : ISCED 2011|url=https://www.worldcat.org/oclc/879577639|publisher=UNESCO Institute for Statistics|date=2012|location=Montreal, Quebec|isbn=9789291891238|oclc=879577639}}</ref> == Etimoloģija == {{Nepilnīgs|Par latviešu valodas vārda etimoloģiju — nekā}} [[Angļu valoda|Angļu valodā]] vārds "izglītība" (''education'') ir atvasināts no latīņu vārda ''ēducātiō'' ("audzināšana") no ēducō ("izglītoju, apmācu"), kas ir saistīts ar [[Homonīms|homonīmu]] ''ēdūcō'' ("vedu uz priekšu, izņemu; paceļu, uzcēlu") no ē- ("no, no") un dūcō ("es vedu, es vadu")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/word/educate|title="educate {{!}} Origin and meaning of educate by Online Etymology Dictionary".|access-date=02/05/22}}</ref> == Vēsture == Izglītība sākās aizvēsturē, kad pieaugušie apmācīja jauniešus zināšanās un prasmēs, kuras viņu sabiedrībā uzskatīja par vajadzīgām. Pirms [[Rakstpratība|lasītprasmes]], sabiedrības to panāca mutiski un imitējot. Ar stāstiem viena paaudze nākamajai nodeva zināšanas, vērtības un prasmes. Kad kultūras [[zināšanas|zināšanu]] līmenis pārsniedza prasmes, kuras varēja viegli apgūt imitējot, attīstījās formālā izglītība. Vidējās valsts laikā [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] jau pastāvēja skolas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The mind of Egypt : history and meaning in the time of the Pharaohs|url=https://www.worldcat.org/oclc/52251299|publisher=Harvard University Press|date=2003|location=Cambridge, MA|isbn=0-674-01211-9|oclc=52251299|first=Jan|last=Assmann|pages=127}}</ref> [[Platons]] [[Atēnas|Atēnās]] nodibināja [[Akadēmija|akadēmiju]], pirmo augstākās izglītības iestādi [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Aristotle's school; a study of a Greek educational institution.|url=https://www.worldcat.org/oclc/548489|publisher=University of California Press|date=1972|location=Berkeley,|isbn=0-520-02194-0|oclc=548489|first=John Patrick|last=Lynch}}</ref> [[Aleksandrija]]s pilsēta Ēģiptē, kas dibināta 330. gadā p.m.ē., kļuva par Atēnu pēcteci kā [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] intelektuālais šūpulis. Tur 3. gadsimtā pirms mūsu ēras tika uzcelta lielā [[Aleksandrijas bibliotēka]]. Eiropas civilizācijas piedzīvoja lasītprasmes un organizētības sabrukumu pēc [[Roma]]s krišanas mūsu ēras 476. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A very short history of the world|url=https://archive.org/details/veryshorthistory0000blai|last=Blainey|first=Geoffrey|publisher=Allen Lane|year=2004|isbn=0-7139-9822-9.|location=London}}</ref> [[Ķīna|Ķīnā]] valsts ietekmīgākais senais filozofs bija [[Konfūcijs]] (551—479 p.m.ē.) no Lu valsts, kura izglītības idejas joprojām ietekmē Ķīnas un kaimiņvalstu, piemēram, [[Koreja]]s, [[Japāna]]s un [[Vjetnama]]s, sabiedrību. Konfūcijs pulcēja mācekļus un veltīgi meklēja valdnieku, kurš pieņemtu viņa labas pārvaldības ideālus, taču viņa teikto pierakstīja sekotāji, kas turpināja ietekmēt izglītību Austrumāzijā līdz pat mūsdienām.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=https://news.nationalgeographic.com/2015/03/150325-confucius-china-asia-philosophy-communist-party-ngbooktalk/|url=https://news.nationalgeographic.com/2015/03/150325-confucius-china-asia-philosophy-communist-party-ngbooktalk/|journal=National Geographic}}</ref> [[Acteki]]em bija skolas dižciltīgajiem jauniešiem, kur viņi ieguva stingru reliģisko un militāro apmācību. Actekiem bija arī labi izstrādāta izglītības teorija, kurai [[Nahuatla|nahuatlā]] valodā ir apzīmējums ''tlacahuapahualiztli''. Tas nozīmē "māksla audzināt vai izglītot cilvēku" vai "māksla stiprināt vai audzināt cilvēkus". Tā bija plaša izglītības koncepcija, kas paredzēja, ka tā sākas mājās, ko atbalsta formāla izglītība un pastiprina kopienas dzīve. Vēsturnieki norāda, ka formālā izglītība bija obligāta ikvienam neatkarīgi no sociālās šķiras un dzimuma. Bija arī vārds ''neixtlamachiliztli'', kas tulkojumā ir "gudrības piešķiršana sejai." Pēc Romas krišanas [[Romas Katoļu baznīca|katoļu baznīca]] kļuva par galveno rakstītprasmes saglabātāju Rietumeiropā. Agrīnajos [[Viduslaiki|viduslaikos]] baznīca izveidoja [[katedrāles skola]]s kā augstākās izglītības centrus. Dažas no šīm iestādēm laika gaitā attīstījās par viduslaiku universitātēm un daudzu Eiropas moderno universitāšu priekštečiem. Vēlāk viduslaikos [[Šartras Dievmātes katedrāle|Šartras katedrālē]] darbojās slavenā un ietekmīgā Šartras katedrāles skola. Rietumu kristīgās pasaules viduslaiku universitātes bija labi integrētas visā Rietumeiropā, veicināja pētījumu brīvību un izskoloja daudz dažādu izcilu zinātnieku un natūrfilozofu, tostarp [[Akvīnas Toms|Akvīnas Tomu]] [[Neapole]]s Universitātē, Robertu Grosetestu [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], sistemātiskas zinātniskās eksperimentēšanas metodes agrīno attīstītāju un svēto [[Alberts Lielais|Albertu Lielo]], kurš bija bioloģijas lauka darba pionieris. 1088. gadā dibinātā [[Boloņas Universitāte]] tiek uzskatīta par pirmo un vecāko joprojām strādājošo universitāti. Citviet viduslaikos islāma [[zinātne]] un [[matemātika]] uzplauka [[Kalifāts|Islāma kalifātā]], kas tika izveidots Tuvajos Austrumos, sākot no [[Pireneju pussala]]s rietumos līdz [[Inda]]i austrumos un līdz Almorāvīdu valstij un [[Mali impērija]]i dienvidos. [[Renesanse]] Eiropā ievadīja jaunu laikmetu zinātniskai un intelektuālai izpētei un seno grieķu un romiešu civilizāciju uzskatu atzīšanai. Ap 1450. gadu [[Johans Gūtenbergs]] izveidoja tipogrāfiju, kas ļāva literatūras darbiem izplatīties ātrāk un plašāk. Eiropas imperiālajā laikmetā Eiropas idejas par izglītību filozofijā, reliģijā, mākslā un zinātnēs izplatījās visā pasaulē. Misionāri un zinātnieki arī atnesa jaunas idejas no citām civilizācijām, piemēram, [[jezuīti]] no misijām Ķīnā, kurām bija nozīmīga loma zināšanu, zinātnes un kultūras nodošanā starp Ķīnu un Eiropu, tulkojot tādus Eiropas darbus kā [[Eiklīds|Eiklīda]] "Elementus" ķīniešu zinātniekiem un [[Konfūcija institūts|Konfūcija]] domas Eiropas auditorijai. Apgaismības laikmetā Eiropā parādījās laicīgās izglītības iespējas. Liela daļa mūsdienu tradicionālās [[Rietumi|Rietumu]] un Austrumu izglītības balstās uz [[Prūsija]]s izglītības sistēmu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Thiem|first=Erwin|date=1969|title=The influence of Pestalozzi on Prussian elementary education in the early 19th century|url=http://etheses.dur.ac.uk/6969/1/Thien_4474_Archive.pdf|journal=Durham theses|via=Durham University}}</ref> == Formālā izglītība == Formālo izglītību mēdz iedalīt (balstoties uz to savstarpēji hierarhiskām attiecībām) izglītības līmeņos un (balstoties uz tajos ietverto saturu) izglītības veidos. Abu šo dalījumu kombinācija nosaka indivīda tālākās iespējas izglītības sistēmā un juridisko regulējumu, kas ir saistīts ar konkrēto izglītības iestādi (piem., dibināšanas un akreditācijas kārtību, pedagogu izglītību, izglītības saturu, utt.). Izglītības līmeņi un veidi var ievērojami atšķirties starp dažādām valstīm, tādēļ to savstarpēja pielīdzināšana ir viens no izglītības politikas dienaskārtības jautājumiem. Formālā izglītība notiek strukturētā vidē, kuras mērķis ir mācīt skolēnus. Parasti formālā izglītība notiek skolas vidē, kur vairāki skolēni klasē mācās kopā ar speciāli apmācītu mācību priekšmeta skolotāju. Lielākā daļa skolu sistēmu ir veidotas, pamatojoties uz vērtību vai ideālu kopumu, kas nosaka visas izglītības izvēles šajā sistēmā. Šādas izvēles ietver mācību programmu, organizatoriskos modeļus, mācību telpu (piemēram, klases), studentu un skolotāju mijiedarbību, vērtēšanas metodes, klases lielumu, izglītojošas aktivitātes un daudz ko citu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://enhancinged.wgbh.org/started/what/formal.html|title=Enhancing Education Formal vs. Informal Education|access-date=2.05.2022|archive-date=19.10.2003|archive-url=https://web.archive.org/web/20031019155217/http://enhancinged.wgbh.org/started/what/formal.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.competencecentre.eu/index.php/home/74-what-is-the-difference-between-qinformalq-and-qnon-formalq-learning|title=What is the difference between "informal" and "non formal" learning?|access-date=02.05.2022|archive-date=15.10.2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141015103040/http://www.competencecentre.eu/index.php/home/74-what-is-the-difference-between-qinformalq-and-qnon-formalq-learning}}</ref> [[ISCED|Starptautisko standarta izglītības klasifikāciju (''ISCED'')]] izveidoja [[UNESCO]] kā statistikas bāzi izglītības sistēmu salīdzināšanai. 1997. gadā tajā tika noteikti septiņi izglītības līmeņi un 25 jomas, lai gan vēlāk jomas tika atdalītas, veidojot citu projektu. Pašreizējā ''ISCED 2011''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uis.unesco.org/en/topic/international-standard-classification-education-isced#:~:text=The%20International%20Standard%20Classification%20of,of%20education%20systems%20across%20countries.|title=International Standard Classification of Education (ISCED)|website=uis.unesco.org|access-date=2022-05-09|date=2017-03-16}}</ref> versijā ir deviņi, nevis septiņi līmeņi, kas izveidoti, sadalot terciāro pirmsdoktorantūras līmeni trīs līmeņos. Tas arī paplašināja zemāko līmeni (''ISCED 0''), iekļaujot jaunu [[pirmsskolas izglītība]]s programmu apakškategoriju, kas paredzēta bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uis.unesco.org/|title=Data for the Sustainable Development Goals|access-date=02.05.2022}}</ref> Izdala šādus izglītības līmeņus: * [[Pirmsskolas izglītība]] * [[Pamatizglītība]] * [[Vidējā izglītība]] * [[Augstākā izglītība]] Latvijā izdala šādus izglītības veidus: * [[Vispārējā izglītība]] * [[Profesionālā izglītība]] * [[Akadēmiskā izglītība]] Paralēli šiem izglītības dalījumiem tiek izmantota virkne citu apzīmējumu, kas raksturo izglītības iegūšanu vai institūciju, kurā izglītība tiek iegūta. Starp šādiem apzīmējumiem ir [[mūžizglītība]], kas paredz indivīda spēju izglītoties visa mūža garumā paaugstinot vai mainot savu kvalifikāciju, vai iegūstot savām interesēm atbilstošu izglītību;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzizglitiba.lv/summary.html/ |title=Mūžizglītība Latvijā<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2011|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110627032703/http://www.muzizglitiba.lv/summary.html |archivedate={{dat|2011|06|27||bez}} }}</ref> [[alternatīvā izglītība]]; [[interešu izglītība]], kurā tiek ietverta izglītība, kas apmierina individuālās intereses un vajadzības,<ref name="izglitibaslikums" /> [[speciālā izglītība]], [[tālākizglītība]], [[publiskā izglītība]], [[masu izglītība]] u.c. [[Attēls:Parent's day at Eirfan's Kindergarten.jpg|alt=Vecāku diena Eirfanas bērnudārzā|thumb|233x233px|[[Bērnudārzs|Bērnudārza]] audzēkņi Japānā<ref>{{Atsauce|title=Parent's day at Eirfan's Kindergarten|url=https://www.flickr.com/photos/emrank/4034141694/|date=2009-10-19|accessdate=2022-05-09|first=Emran|last=Kassim}}</ref>]] === Pirmsskolas izglītība === {{pamatraksts|Pirmsskolas izglītība}} Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/pirmsskolas-izgl.html|title=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija - Pirmsskolas izglītība|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2013-11-01|archive-date=2013-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20131101173732/http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/izglitiba/vispareja-izglitiba/pirmsskolas-izgl.html}}</ref> Tās mērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt [[sākumskola]]s posmu [[Pamatizglītība|pamatizglītībā]]. Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās [[pirmsskolas izglītības iestādes]] ([[bērnudārzi]]). Pirmskolas izglītības programmas apgūst bērni 5—6 gadu vecumā. Ir arī tā saucamās "pilotgrupas". Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs. Daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijā aizvien populārāka paliek [[Montesori]] metožu izmantošana. Izglītība agrīnajam pirmsskolas vecumam izstrādāta, lai atbalstītu agrīnu attīstību, gatavojoties dalībai skolā un sabiedrībā. Programmas ir paredzētas bērniem līdz trīs gadu vecumam. Tas ir ''[[ISCED]] 01'' līmenis. [[Pirmsskolas izglītības iestāde]]s nodrošina izglītību atkarībā no valsts aptuveni no trīs līdz septiņu gadu vecumam, kad bērni sāk apgūt pamatizglītību. Šajā posmā bērni labprāt sazinās ar vienaudžiem un audzinātāju.Tās tiek sauktas arī par bērnudārziem, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur termins [[bērnudārzs]] attiecas uz sākumskolas pirmajiem gadiem. Bērnudārzs nodrošina bērnu pirmsskolas izglītības programmu trīs līdz septiņus gadus veciem bērniem, kuras mērķis ir atklāt bērna fizisko, intelektuālo un morālo dabu, pievēršot uzmanību katram aspektam. Tas ir ''ISCED 02'' līmenis. === Pamatizglītība === [[Attēls:Skolēni Ministru kabinetā (4080460282).jpg|alt=Salacgrīvas vidusskolas 9. klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā|thumb|256x256px|Salacgrīvas vidusskolas 9. klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā]] {{pamatraksts|Pamatizglītība}} '''Pamatizglītība''' ir izglītības pakāpe (pēc [[Pirmsskolas izglītība|pirmsskolas]] izglītības), kurā galvenokārt apgūst katram cilvēkam nepieciešamās vispārīgās pamatzināšanas un pamatprasmes, kas ir tālākās izglītības apguves pamats.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=50759|title=Izglītības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] tiek nodrošināta iespēja papildināt pamatizglītību ar profesionālās izglītības un papildizglītības elementiem un ievirzēm. Pamatizglītības pakāpē notiek sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo vērtīborientāciju veidošana un gatavošanās iesaistei sabiedrības dzīvē, kā arī sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai. Pamatizglītība dod priekšstatu par [[Profesija|profesijām]], un ir nepieciešama jebkurā profesijā, jo tā ir pamats vispārējai [[kultūra]]i. Latvijā pamatizglītības apguvei paredzēti deviņi gadi. Pirmajos sešos gados mācības galvenokārt notiek pēc [[Integrētās mācības|integrēto mācību]] un mācību ciklu principa. Nākamajā trīs gadu posmā mācības notiek pēc mācību cikla un mācību priekšmetu principa. Latvijā mūsdienās pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit 7 gadi.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums]</ref> Pilnu pamatizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukumā ir [[pamatskola]]. Pirmo sešu (vai dažos gadījumos četru) klašu jeb pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īstenot arī [[arodskola]], speciālās izglītības iestāde, vakara (maiņu) skola, [[internātskola]], sociālās vai [[Pedagoģija|pedagoģiskās]] korekcijas izglītības iestāde vai klasē, vai citā izglītības iestādē, piemēram, ģimnāzijas, ja tajā īsteno pilnu vai daļu pamatizglītības programmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/izlgsist|title=Izglītības sistēma Latvijā|website=www.niid.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> [[Latvija|Latvijas Republikā]] pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta un tā ir bezmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums|title=Izglītības likums|website=web.archive.org|access-date=2022-05-09|date=2017-07-24|archive-date=2017-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20170724043013/https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums}}</ref> === Augstākā izglītība === {{Pamatraksts|Augstākā izglītība}}[[Attēls:Distributed Intelligent Systems Department laboratory.jpg|thumb|Studenti Sanktpēterburgas Valsts Politehniskās universitātes laboratorijā|220x220px]] [[Attēls:Michelle Obama speaking at Peking university.jpg|thumb|217x217px|Universitātes bieži uzņem ievērojamus vieslektorus studentu auditorijai, piem. [[Amerikas Savienoto Valstu pirmā lēdija]] [[Mišela Obama]] uzstājas ar uzrunu [[Pekina]]s Universitātē, [[Ķīna|Ķīnā]]]] [[Augstākā izglītība]], ko angliski sauc arī par terciāro — trešās kārtas, vai pēcvidusskolas izglītību, ir neobligāta izglītības pakāpe, kas seko pēc vidusskolas beigšanas. Terciārā izglītība parasti iekļauj bakalaura un maģistra līmeni, kā arī [[Profesionālā izglītība|profesionālo izglītību]]. Augstāko izglītību galvenokārt nodrošina koledžas un [[universitāte]]s. Personas, kas ieguvušas augstāko izglītību, parasti saņem sertifikātus, diplomus vai akadēmiskos grādus. ISCED izšķir četrus augstākās izglītības līmeņus. ISCED 6 ir līdzvērtīgs pirmajam grādam, ISCED 7 ir līdzvērtīgs maģistra grādam, vai padziļinātai profesionālajai kvalifikācijai, un ISCED 8 ir padziļināta pētniecības kvalifikācija, kas parasti noslēdzas ar publicējamas disertācijas iesniegšanu un aizstāvēšanu, pamatojoties uz oriģināliem pētījumiem.<ref name="unesco.org">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/education|title=Education transforms lives {{!}} UNESCO|website=www.unesco.org|access-date=2022-05-12|language=en}}</ref> Kategorija ISCED 5 ir rezervēta īsa cikla kursiem, kuriem nepieciešama grāda līmeņa apmācība.<ref name="unesco.org"/> Augstākā izglītība bieži tiek iegūta vai papildināta saistībā darbu, lai iegūtu grāda līmeni vai pamatgrāda kvalifikāciju. Attīstītākajās valstīs liela daļa iedzīvotāju (līdz 50%), kādā dzīves posmā iegūst augstāko izglītību. Tā ir ļoti svarīga valstu [[Ekonomika|ekonomikām]], gan kā nozīmīga nozare pati par sevi, gan kā apmācīta un izglītota personāla avots pārējai ekonomikai. Universitātes izglītība ietver izglītošanas, pētniecības un sociālo pakalpojumu darbības, tā ietver gan bakalaura līmeni (dažreiz sauktu par [[Terciārā izglītība|terciāro izglītību]]), gan absolventu (vai pēc diploma) līmeni (dažreiz sauktu par absolventu skolu). Dažas universitātes sastāv no vairākām koledžām. Viens no universitātes izglītības veidiem ir [[brīvās mākslas]] izglītība, ko var definēt kā "[[koledža]]s vai [[universitāte]]s mācību programmu, kuras mērķis ir sniegt plašas vispārējas zināšanas un attīstīt vispārējās [[Intelekts|intelektuālās]] spējas, atšķirībā no profesionālās, vai [[Tehniskā mācību programma|tehniskās mācību programmas]]."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://concise.britannica.com/ebc/article-9370154/liberal-arts|title=liberal arts - Britannica Concise|website=web.archive.org|access-date=2022-05-12|date=2007-09-06|archive-date=2007-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20070906163257/http://concise.britannica.com/ebc/article-9370154/liberal-arts}}</ref> Lai gan tā, ko mūsdienās dēvē par brīvās mākslas izglītību, aizsākās [[Eiropa|Eiropā]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Harriman|first=Philip L.|date=1935|title=Antecedents of the Liberal-Arts College|url=https://www.jstor.org/stable/1975506|journal=The Journal of Higher Education|volume=6|issue=2|pages=63–71|doi=10.2307/1975506|issn=0022-1546}}</ref> jēdziens "liberālās mākslas koledža" biežāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tiek asociēts ar tādām iestādēm kā Viljamsa koledža vai Bārnarda koledža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insidehighered.com/news/2009/04/06/liberalarts|title=Inside Higher Ed's News|website=www.insidehighered.com|access-date=2022-05-12|language=en|archive-date=2009-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20090409044600/https://www.insidehighered.com/news/2009/04/06/liberalarts}}</ref> === Profesionālā izglītība === {{Pamatraksts|Profesionālā izglītība}} Profesionālā izglītība ir izglītības veids, kas vērsts uz tiešu un praktisku apmācību konkrētam [[Arods|arodam]] vai [[amatniecība]]i. Profesionālā izglītība var izpausties kā mācības darba vietā vai prakses izglītība, kā arī mācību iestādēs, kas piedāvā kursus galdniecībā, [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[Inženierzinātne|inženierzinātnēs]], [[Medicīna|medicīnā]], [[Arhitektūra|arhitektūrā]] un [[Māksla|mākslā]]. Pieaugušo izglītība un tālākizglītība ietver padziļinātu izglītību, bet līmenī, kas neatšķiras no vidējās izglītības līmeņa un ir sagrupēts kā ISCED 4 pēcvidusskolas izglītība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csp.gov.lv/lv/izglitiba|title=Izglītība {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csp.gov.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> === Speciālā izglītība === Agrāk tie, kuri bija [[Invaliditāte|invalīdi]], bieži vien nebija piemēroti vispārējai izglītībai. Ārsti un pasniedzēji atkārtoti liedza izglītību bērniem ar invalididāti. Šie agrīnie ārsti (tādi cilvēki kā [[Itards]], Seguins, Hovs, Gallaudets) šodien izveidoja pamatu izglītībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viņi koncentrējās uz individualizētām instrukcijām un funkcionālām prasmēm. Tās agrīnajos gados īpašā izglītība tika nodrošināta tikai cilvēkiem ar smagu invaliditāti, bet vēl nesen tā kļuva pieejama ikvienam, kam ir bijušas grūtības mācīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.niid.lv/ipas_vajadz|title=Profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti|website=www.niid.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> == Neformālā izglītība == Kopš vispārējās izglītības attīstības, formālā izglītība, parasti ir valsts nodrošināts pakalpojums ar valsts izveidotu institucionālu nodrošinājumu. Tā tiek organizēta speciāli pielāgotās telpās. Tajā [[Skolotājs|skolotājiem]] ir noteikta akadēmiska vai profesionāla [[kvalifikācija]], tie palīdz izglītojamajiem (kurus parasti vieno kāda sociāla līdzība, piem., piederība noteiktai vecuma grupai) apgūt kādas sociāli akceptētas zināšanas. Neformālā izglītība ir viena no trijām mācīšanās formām, kuru ir definējusi [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]]. Neformāla mācīšanās var notikt dažādās vietās, piemēram, mājās, darbā, kā arī ikdienas saskarsmē un attiecībās starp sabiedrības locekļiem. Daudziem izglītojamajiem tas ietver valodas apguvi, [[kultūra]]s [[Norma (socioloģija)|normas]] un manieres. Neformālajā izglītībā bieži tiek piesaistīta atsauces persona, vienaudzis vai [[eksperts]], kas virza apmācāmo. Ja izglītojamajiem ir personīga interese par to, kas viņiem tiek mācīts neformāli, audzēkņiem ir [[tendence]] paplašināt esošās zināšanas un radīt jaunas idejas par apgūstamo tēmu.<ref name="journals.sagepub.com">{{Publikācijas atsauce|last=Rogoff|first=Barbara|last2=Callanan|first2=Maureen|last3=Gutiérrez|first3=Kris D.|last4=Erickson|first4=Frederick|date=2016-03|title=The Organization of Informal Learning|url=http://journals.sagepub.com/doi/10.3102/0091732X16680994|journal=Review of Research in Education|language=en|volume=40|issue=1|pages=356–401|doi=10.3102/0091732X16680994|issn=0091-732X}}</ref> Piemēram, [[muzejs]] tradicionāli tiek uzskatīts par neformālu mācību vidi, jo tajā ir brīvas izvēles iespēja, daudzveidīgs un potenciāli [[nestandartizēts]] tēmu loks, elastīgas struktūras, un nav ārēji uzspiestu vērtējumu.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Second edition|title=The Cambridge handbook of the learning sciences|url=https://www.worldcat.org/oclc/897357670|date=2014|location=New York, NY|isbn=978-1-139-51952-6|oclc=897357670}}</ref> Lai gan neformālā mācīšanās bieži notiek ārpus izglītības [[Iestāde|iestādēm]] un neatbilst noteiktai mācību programmai, tā var notikt arī [[izglītības iestādēs]] un pat [[formālas]] mācību situācijās. [[Pedagoģija|Pedagogi]] var strukturēt savas stundas, lai tieši izmantotu skolēnu neformālās mācīšanās prasmes izglītības vidē.<ref name="journals.sagepub.com"/> 19. gadsimta beigās sāka atzīt, ka izglītība caur rotaļām sniedz nozīmīgu [[Ieguldījums|ieguldījumu]] bērna attīstībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title="The Relation of Play to Education"|last=Mead|first=GH|publisher=University Record|year=1896|pages=141–45}}</ref> 20. gadsimta sākumā jēdziens tika paplašināts, iekļaujot arī pieaugušos, bet uzsvars tika likts uz fiziskām aktivitātēm.<ref>{{Grāmatas atsauce|title="Education through recreation"|url=https://archive.org/details/educationthroug01johngoog|last=Johnson|first=GE|publisher=Cleveland Foundation|year=1916|location=Ohio}}</ref> [[L.P. Džeks]], [[mūžizglītība]]s atbalstītājs, aprakstīja izglītību, izmantojot atpūtu: "Dzīves mākslas meistars neizšķir starp darbu un spēli, darbu un atpūtu, prātu un ķermeni, izglītību un viņa atpūta. Viņš gandrīz nezina, kurš ir kurš. Viņš vienkārši īsteno savu izcilības [[Vīzija|vīziju]] neatkarīgi no tā, ko dara, un ļauj citiem noteikt, vai viņš strādā vai spēlē. Pašam šķiet, ka viņš vienmēr dara abus. Viņam pietiek, ka viņš to dara labi."<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Education through recreation|url=https://archive.org/details/educationthrough0000lawr_u5w3|last=Jacks|first=LP|publisher=Harper and Brothers|year=1932|pages=[https://archive.org/details/educationthrough0000lawr_u5w3/page/1 1]–2}}</ref> Izglītība, izmantojot atpūtu, ir iespēja [[Nevainojams|nevainojami]] mācīties, izmantojot visas dzīves aktivitātes.<ref name="onlinelibrary.wiley.com">{{Publikācijas atsauce|last=Ullah|first=Shahnoor M.|last2=Bodrogi|first2=Andrew|last3=Cristea|first3=Octav|last4=Johnson|first4=Marjorie|last5=McAlister|first5=Vivian C.|date=2012-05|title=Learning surgically oriented anatomy in a student-run extracurricular club: An education through recreation initiative|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/ase.1273|journal=Anatomical Sciences Education|language=en|volume=5|issue=3|pages=165–170|doi=10.1002/ase.1273}}</ref> [[Rietumontārio Universitāte]] ir atdzīvinājusi šo [[Koncepcija|koncepciju]], lai mācītu [[Anatomija|anatomiju]] medicīnas [[Students|studentiem]].<ref name="onlinelibrary.wiley.com"/> === Alternatīvā izglītība === Lai gan mūsdienās uzskatīta par “alternatīvu”, lielākā daļa alternatīvo sistēmu ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem. Tad, kad valsts skolu sistēma jau bija plaši attīstīta, sākot ar 19. gadsimtu, daži vecāki atrada iemeslus neapmierinātībai ar jauno sistēmu. Alternatīvā izglītība daļēji radījās kā reakcija uz tradicionālajiem izglītības ierobežojumiem un trūkumiem. Radās plašs izglītības pieeju klāsts, tostarp [[alternatīvās skolas]], [[pašmācība]], [[mājmācība]] un [[pārizglītošanās]]. Alternatīvo skolu piemēri ir [[Marija Montesori|Montessori skolas]], [[Draudzības skola]]s, [[Džidu Krišnamūrti|Krišnamūrti skolas]] un [[atvērto klašu skolas]]. [[Hartas skolas]] ir vēl viens alternatīvās izglītības piemērs, kas pēdējos gados ir pieaudzis skaitliskā izteiksmē ASV un ieguvis lielāku nozīmi valsts izglītības sistēmā. Viens no populārākajiem alternatīvās izglītības paveidiem [[Latvija|Latvijā]] ir Montesssori skolas. Latvijā atrodas 10 Montessori skolas, 32 Montessori [[Bērnudārzs|bērnudārzi]] un kopā Montessori iestādēs Latvijā mācās vairāk nekā 2870 bērnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://montesoriasoc.lv/|title=Latvijas Montesori asociācija – LMA|access-date=2022-05-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Laika gaitā dažas idejas no šiem eksperimentiem var tikt pieņemtas kā norma izglītībā, gluži tāpat kā Frīdriha Frēbela pieeja agrīnajai pirmsskolas izglītībai 19. gadsimtā [[Vācija|Vācijā]] ir iestrādāta mūsdienu bērnudārzu klasēs. Citu ietekmīgu rakstnieku un domātāju starpā ir: Šveices humānists — [[Johans Heinrihs Pestaloci]]; amerikāņu [[transcendentālists]] — [[Amsu Bronsonu Alkotu|Amss Bronsons Alkots]], [[Ralfs Voldo Emersons]] un [[Henrijs Deivids Torels]]; progresīvās izglītības dibinātāji [[Džons Djūijs]] un [[Francs Pārkers]]; un izglītības pionieri, piemēram, Marija Montessori un [[Rūdolfs Šteiners]], [[Džons Koldvels Holts]], [[Pols Gudmens]], [[Frederiks Maiers]], [[Džordžs Denisons]] un [[Ivans Illičs]]. === Pašmācība === [[Autodidakts]] ir cilvēks kurš mācas pašmācības ceļā, par autodidaktu var kļūt jebkurā dzīves brīdī. Slaveni autodidakti ir — [[Abrahams Linkolns|Ābrams Linkolns (bijušais ASV prezidents)]], [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] (matemātiķis), [[Maikls Faradejs]] (fiziķis un ķīmiķis), [[Čārlzs Darvins]] (naturālists), [[Tomass Edisons]] (izgudrotājs) un [[Leonardo da Vinči]] (inženieris un zinātnieks). === Atvērtā mācīšanās un elektroniskās tehnoloģijas === [[Attēls:Children computing by David Shankbone.jpg|thumb|Bērni izmanto datoru]] Daudzas lielās ASV universitātes šobrīd sāk piedāvāt bezmaksas vai gandrīz bezmaksas kursus, kuri izmanto atvērto mācīšanos, to piedāvā, piemēram, [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda]], [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|MIT]] un [[Bērklijas Universitāte|Bērklija]], kuras veido vienotu ''edX'' programmu. Arī citas prestižas privātās universitātes piedāvā atvērto izglītību, tai skaitā [[Stenforda Universitāte|Stenfordas]], [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas]], [[Djūka Universitāte|Djūka]], [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džona Hopkinsa]], [[Pensilvānijas Universitāte]] un ''Kaltech'', kā arī citas ievērojamas valsts universitātes — Pekinas, [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas]], [[Mičiganas Universitāte]] un [[Virdžīnijas Universitāte]]. Atvērtā izglītība tiek dēvēta par lielākajām pārmaiņām izglītībā kopš [[Iespiešana|iespiedmašīnas]] izgudrošanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://neurobonkers.com/2012/08/02/the-single-biggest-change-in-the-way-we-learn-since-the-printing-press/|title=Are we about to witness the single biggest change in the way we learn since the printing press?|last=Neurobonkers|website=Neurobonkers.com|access-date=2022-04-29|date=2012-08-02|language=en|archive-date=2012-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20121010060344/http://neurobonkers.com/2012/08/02/the-single-biggest-change-in-the-way-we-learn-since-the-printing-press/}}</ref> Tomēr neskatoties uz pozitīvājiem pētījumiemu rezultātiem, daudzi cilvēki joprojām izvēlas tradicionālo universitātes izglītību, [[Sociāls|sociālu]] un [[kultūra]]s iemeslu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/education/2012/oct/01/university-campuses-decline-elearning-students|title=Will university campuses soon be 'over'?|website=the Guardian|access-date=2022-04-29|date=2012-10-01|language=en}}</ref> Daudzas atvērtās universitātes strādā, lai piedāvātu studentiem standartizētas pārbaudes un tradicionālos grādus un akreditācijas dokumentus. Parastās punktu nopelnu sistēmas grāds pašlaik nav tik izplatīts atklātajā izglītībā, kā tipiskājās universitātes, lai gan dažas atvērtās universitātes jau piedāvā tradicionālos grādus. Pašlaik daudzi no lielākajiem atvērtajiem izglītības avotiem piedāvā paši savu [[Sertifikāts|sertifikātu]] formu. Gandrīz puse no 182 ASV [[Koledža|koledžām]] 2009. gadā norādīja, ka tiešsaistes kursos mācību maksa ir augstāka nekā parastajos universitātāšu kursos.<ref name="Parry">{{Publikācijas atsauce|last=M|first=Parry|date=2010|title=Such a Deal? Maybe Not. Online learning can cost more than traditional education|url=https://www.chronicle.com/article/such-a-deal-maybe-not/|journal=The Chronicle of Higher Education.}}</ref> 2010. gada [[metaanalīze]] atklāja, ka tiešsaistes un jauktajām izglītības pieejām bija labāki rezultāti nekā metodēm, kurās tika izmantota tikai tiešā savstarpējā darbība.<ref name="Parry" /> === Mūžizglītība === Mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt [[zināšanas]], prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši [[darba tirgus]] prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/kas-ir-muzizglitiba?utm_source=https://www.google.com/|title=Kas ir mūžizglītība {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2025-03-22|language=lv}}</ref> Mūžizglītība veicina [[Sociālā iekļaušana|sociālo iekļaušanos]] un samazina [[nevienlīdzība]]s, [[diskriminācija]]s un [[marginalizācija]]s riskus, tādējādi uzlabojot [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]]. Mūžizglītība aptver visu cilvēka dzīves ciklu un var norisināties gan organizēti, gan individuāli. Tā var tikt īstenota pedagoga vai speciālista vadībā, ietverot [[Formālā izglītība|formālās izglītības]] programmas dažādos līmeņos, tālākizglītību un tematiskos kursus. Vienlaikus mācīšanās var notikt pašmācības ceļā, izmantojot tiešsaistes resursus, piemēram, ''[[Coursera]]'' platformu, [[Vebinārs|vebinārus]] un raidierakstus.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/255440-m%C5%AB%C5%BEizgl%C4%ABt%C4%ABba|title=Mūžizglītība|last=Koķe|first=Tatjana|website=enciklopedija.lv|access-date=2025. gada 22. marts|date=2025. gada 21. marts}}</ref> Mācību programmas izstrādā un īsteno dažādas [[institūcija]]s, kas atšķiras pēc darbības jomas un juridiskā statusa. Tās var būt valsts vai privātas izglītības iestādes, tostarp skolas, augstskolas, profesionālās izglītības centri un industriju mācību institūcijas. Papildus formālajai izglītībai mūžizglītību nodrošina arī neformālās iniciatīvas, piemēram, dažādi kursi un tiešsaistes mācību platformas, kā [[edX]]. Mācīšanās var notikt arī darba vidē vai pašmācības ceļā kā daļa no ikdienas izglītošanās.<ref name=":4" /> == Vispārizglītojošās skolas == Izglītības sistēma ir institūciju grupa (ministrijas, vietējās izglītības iestādes, [[pedagoģija]]s mācību iestādes, [[skola]]s, [[augstskola]]s u.c.), kuras galvenais mērķis ir nodrošināt izglītību [[Bērns|bērniem]] un [[Jaunība|jauniešiem]] strukturētā vidē. Tajā ir iesaistīts plašs cilvēku loks (mācību programmu izstrādātāji, inspektori, skolu direktori, [[Skolotājs|skolotāji]], skolu [[Medicīnas māsa|medmāsas]], studenti utt.). Šīs iestādes var atšķirties dažādās vidēs.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Out in the Open : Education Sector Responses to Violence Based on Sexual Orientation and Gender Identity/expression.|url=https://www.worldcat.org/oclc/1001011761|date=2016|location=Paris, France|isbn=978-92-3-100150-5|oclc=1001011761|pages=54}}</ref> Skolas nodrošina izglītību, balstoties uz dažādiem aspektiem, piemēram, [[izglītības politika]] un [[pamatnostādne]]s, uz kurām balstās skolu politikas jomas, mācību programmas un [[Mācību grāmata|mācību materiāli]], kā arī skolotāju pedagoģijas apmācības programmas un prakse. Skolu vide — gan fiziskā ([[infrastruktūra]]), gan psiholoģiskā (skolas klimats), vadās arī no skolu politikas, kam būtu jānodrošina skolēnu [[Labbūtība|labbūtību]], kad viņi ir skolā.<ref name=":0" /> [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]] (ESAO) ir konstatējusi, ka skolās ir vislabākie rezultāti, kad izglītojamie iegūst visas zināšanas pamatpriekšmetos. Viņiem arī jālūdz izglītojamo atsauksmes par kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu. Vadībai vajadzētu aprobežoties tikai ar izglītojamo prasmju uzraudzību.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2015|title=School Governance, Assessments and Accountability|url=https://www.oecd.org/pisa/keyfindings/Vol4Ch4.pdf|journal=What Makes Schools Successful? Resources, Policies and Practices –|volume=IV|via=OECD}}</ref> Izglītības nozare ir pilnībā integrēta sabiedrībā, izmantojot mijiedarbību ar daudzām ieinteresētajām personām un citām nozarēm. Tas sevī ietver vecākus, vietējās kopienas, reliģiskos līderus, [[Nevalstiska organizācija|NVO]], ieinteresētās personas, kas iesaistītas veselības aizsardzībā, bērnu aizsardzībā, [[Tieslietas|tieslietās]] un tiesībaizsardzības iestādēs ([[Policija|policijā]]), plašsaziņas līdzekļos un politiskajā vadībā.<ref name=":0" /> Par formālās izglītības formu, metodiku, mācību materiālu un programmu lemj politisko lēmumu pieņēmēji un [[pašvaldība]]s. == Attīstības mērķi == [[Ilgtspējīgas attīstības programma]] 2030. gadam, ko [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālā asambleja]] pieņēma 2015. gada septembrī, piedāvā izstrādāt jaunu redzējumu, lai risinātu vides, sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām pasaule saskaras šodien. Programmā ir iekļauti 17 [[ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi|ilgtspējīgas attīstības mērķi]] (IAM), tostarp 4. IAM par izglītību.<ref>''Transforming our World: the 2030 Agenda for Sustainable Development Goals''. New York: UN. 2016.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Cracking the code girls' and women's education in science, technology, engineering and mathematics (STEM)|url=https://www.worldcat.org/oclc/1113762987|publisher=Unesco|date=2017|location=Paris|isbn=978-92-3-100233-5|oclc=1113762987|last=UNESCO|pages=14}}</ref> Kopš 1909. gada bērnu īpatsvars [[Jaunattīstības valsts|jaunattīstības valstīs]], kas apmeklē skolu, ir palielinājies. Pirms tam skolas apmeklēja tikai neliels [[Zēns|zēnu]] skaits. [[21. gadsimts|Divdesmit pirmā gadsimta]] sākumā vairums bērnu lielākajā daļā pasaules reģionu apmeklēja kādu no skolām.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Roser|first=Max|last2=Ortiz-Ospina|first2=Esteban|date=2013-07-17|title=Primary and Secondary Education|url=https://ourworldindata.org/primary-and-secondary-education|journal=Our World in Data}}</ref> Līdz 2016. gadam ir sasniegta vairāk nekā 91 % bērnu iesaiste vispārizglītojošajā [[Pamatizglītība|pamatizglītībā]].<ref name=":1" /> Tomēr visā pasaulē ir radusies mācību krīze, jo liela daļa skolēnu, kas apgūst izglītību, nemācās. [[Pasaules Banka]]s pētījumā konstatēts, ka “53 % bērnu valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem līdz [[pamatskola]]s beigām neprot lasīt un saprast vienkāršu tekstu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldbank.org/en/topic/education/brief/learning-poverty|title=Learning Poverty|website=World Bank|access-date=2022-05-08|language=en|archive-date=2021-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210715200017/https://www.worldbank.org/en/topic/education/brief/learning-poverty}}</ref> Lai gan pēdējo gadu desmitu laikā mācību aptvere ir strauji palielinājusies, materiāla apguve nav notikusi. Universālā pamatizglītība bija viens no astoņiem [[ANO Tūkstošgades attīstības mērķi]]em, un pēdējos desmit gados ir panākts progress, lai gan joprojām pastāv šķēršļi.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.odi.org.uk/resources/details.asp?id=4755&title=funding-basic-education|title=What drives donor financing of basic education? - Resources - Overseas Development Institute (ODI)|website=web.archive.org|access-date=2022-05-08|date=2012-09-02|archive-date=2012-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20120902041318/http://www.odi.org.uk/resources/details.asp?id=4755&title=funding-basic-education}}</ref> Labdarības finansējuma nodrošināšana no potenciālajiem līdzekļu devējiem ir pastāvīga problēma. Aizjūras attīstības institūta pētnieki ir norādījuši, ka galvenie šķēršļi izglītības finansēšanai ir pretrunīgas līdzekļu devēju prioritātes, nenobriedušas atbalsta struktūras un pierādījumu un interešu trūkums šajā jautājumā.<ref name=":2" /> Turklāt [[Transparency International]] ir konstatējusi, ka [[korupcija]] izglītības nozarē ir būtisks šķērslis, lai [[Āfrika|Āfrikā]] iegūtu vispārējo pamatizglītību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.transparency.org/news_room/latest_news/press_releases/2010/2010_02_23_aew_launch_en|title=2010_02_23_AEW_launch_en/2010/press_releases/latest news/news room|last=Ababa|first=Addis|website=web.archive.org|access-date=2022-05-08|date=2010-06-27|archive-date=2010-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20100627021316/http://www.transparency.org/news_room/latest_news/press_releases/2010/2010_02_23_aew_launch_en}}</ref> Turklāt jaunattīstības valstīs pieprasījums pēc labākas izglītības nav tik liels, kā ārzemnieki bija paredzējuši. Vietējās valdības nevēlas uzņemties ar to saistītās izmaksas. Ir arī ekonomisks spiediens no dažu vecāku puses, kuri dod priekšroku saviem bērniem pelnīt naudu īstermiņā, nevis strādāt pretī izglītības ilgtermiņa labumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oecd.org/derec/sweden/Rapport-Education-developing-countries.pdf|title=Education developing countries. What policies and programmes affect learning and time in school?|access-date=09.05.2022.|date=02.2016}}</ref> [[Starptautiskais izglītības plānošanas institūts|UNESCO Starptautiskā izglītības plānošanas institūta]] veiktais pētījums liecina, ka spēcīgākas izglītības plānošanas un vadības spējas var būtiski ietekmēt sistēmu kopumā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iiep.unesco.org/en/capacity-development/capacity-development-strategies/synthesis.html|title=IIEP : Synthesis|last=de Grauwe|first=A.|website=web.archive.org|access-date=2022-05-08|date=2010-05-05|archive-date=2010-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20100505082915/http://www.iiep.unesco.org/en/capacity-development/capacity-development-strategies/synthesis.html}}</ref> Ilgtspējīgas kapacitātes attīstībai nepieciešamas sarežģītas iejaukšanās institucionālos, organizatoriskos un individuālos līmeņos, kas varētu balstīties uz dažiem fundamentāliem principiem:<ref name=":3" /> * valsts vadībai un īpašumtiesībām vajadzētu būt jebkuras iejaukšanās stūrakmenim; * stratēģijām jābūt atbilstošām kontekstam; * plānos jāizmanto integrēts papildu pasākumu kopums, lai gan īstenošanu var būt, ka jāveic pakāpeniski; * partneriem būtu jāapņemas veikt ilgtermiņa ieguldījumus spēju attīstīšanā, vienlaikus strādājot pie dažiem īstermiņa sasniegumiem; * ārējai intervencei jābūt atkarīgai no valstu spēju ietekmes novērtējuma dažādos līmeņos; * noteikta daļa izglītojamo jāizņem, lai virzītu uz [[Akadēmiķis|akadēmiķiem]] (parasti skolās, pēc 10. klases). == Filozofija == Kā akadēmiskā joma izglītības filozofija ir izglītības filozofiskā izpēte, tās galvenā tēma ir izglītība, un tās metodes ir [[filozofija]]s metodes. Izglītības filozofija var būt vai nu izglītības procesa filozofija, vai izglītības disciplīnas filozofija. Tas nozīmē, ka tā var būt daļa no disciplīnas tādā nozīmē, ka tā ir saistīta ar izglītības vai izglītošanas procesa mērķiem, veidiem, metodēm vai rezultātiem; vai arī tas var būt metadisciplina, tādā nozīmē, ka tas attiecas uz disciplīnas jēdzieniem, mērķiem un metodēm. Kā tāda tā ir gan izglītības joma, gan lietišķās filozofijas joma, kas sastāv no [[metafizika]]s, [[epistemoloģija]]s, [[aksioloģija]]s un spekulatīvi preskriptīvi vai analītiski filozofiskām pieejām, lai risinātu jautājumus par pedagoģiju, izglītības politiku un mācību programmu, kā arī par mācību procesu. Piemēram, tā var pētīt, kas ir audzināšana un izglītība, vērtības un [[Norma (socioloģija)|normas]], ko atklāj audzināšanas un izglītošanas prakse, izglītības kā akadēmiskās disciplīnas ierobežojumi un leģitimizācija, kā arī saikne starp izglītības teoriju un praksi. === Psiholoģija === [[Izglītības psiholoģija]] pēta to, kā cilvēki mācās izglītības iestādēs, intervences efektivitāti mācību apstākļos, mācīšanas psiholoģiju un skolu kā organizācijām un tas [[sociālo psiholoģiju]]. Termini “izglītības psiholoģija” un “[[skolu psiholoģija]]” bieži tiek izmantoti kā [[Sinonīms|sinonīmi]]. Izglītības psiholoģija ir saistīta ar izglītības iegūšanas procesiem iedzīvotāju vidū un [[apakšpopulācijās]], piemēram, apdāvinātiem bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām. Izglītības psiholoģiju daļēji var saprast, izmantojot saikni ar citām disciplīnām. Izglītības psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Psiholoģija|psiholoģiju]], to attiecības ir analoģiskas [[medicīna]]s un [[bioloģija]]s attiecībām. Savukārt izglītības psiholoģija ietver plašu specializāciju klāstu; izglītības studijas, piemēram, mācību projektēšanu, izglītības tehnoloģijas, mācību programmu izstrāde, organizāciju apguvi, speciālo izglītību un klasvadību. Izglītības psiholoģija balstās gan uz [[kognitīvo zinātni]], gan pedagoģiskajām zinātnēm. Augstskolās izglītības psiholoģijas nodaļas parasti ir iekļautas izglītības fakultātē, iespējams izglītības psiholoģijas mācību materiālu trūkuma dēļ.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lucas, J.L.; Blazek, M.A. & Riley, A.B|date=2005|title=The lack of representation of educational psychology and school psychology in introductory psychology textbooks|url=https://archive.org/details/sim_educational-psychology_2005-08_25_4/page/347|journal=Educational Psychology|volume=25|pages=347-51}}</ref> == Mērķis == Nav plašas vienprātības par to, kādam ir jābūt izglītības galvenajam mērķim vai mērķiem. Dažādās vietās un dažādos laikos ir izmantotas izglītības sistēmas dažādiem mērķiem. Prūšu izglītības sistēma 19. gadsimtā, piemēram, vēlējās, lai zēni un meitenes kļūtu par pieaugušajiem, kas kalpotu valsts politiskajiem mērķiem. Daži autori uzsver savu vērtību indivīdam, uzsverot tā potenciālu pozitīvi ietekmēt studentu personisko attīstību, veicinot autonomiju, veidojot [[Kultūras identitāte|kultūras identitāti]] vai veidojot karjeru vai profesiju. Citi autori uzsver izglītības ieguldījumu sabiedriskos nolūkos, tostarp par labu pilsonību, studentu pārveidošanu par produktīviem sabiedrības locekļiem, tādējādi veicinot sabiedrības vispārējo ekonomisko attīstību un kultūras vērtību saglabāšanu. Izglītības mērķis konkrētajā laikā un vietā ietekmē to, kas tiek mācīts, ko māca un kā uzvedas izglītības sistēma. Piemēram, 21. gadsimtā daudzas valstis pret izglītību izturas kā pret pozicionālu labumu. Šajā konkurētspējīgajā pieejā cilvēki vēlas, lai paši studenti iegūtu labāku izglītību nekā citi studenti. Šī pieeja var novest pie negodīgas attieksmes pret dažiem studentiem, jo īpaši tiem, kas ir no nelabvēlīgām vai nelabvēlīgām grupām. Piemēram, šajā sistēmā pilsētas skolu sistēma var apzīmēt skolu rajonu robežas tā, ka gandrīz visi vienas skolas skolēni ir no maznodrošinātām ģimenēm un ka gandrīz visi tuvējo skolu audzēkņi nāk no pārtikušākām ģimenēm, kaut arī, koncentrējot maznodrošinātos skolēnus vienā skolā, tiek panākts sliktāks izglītības sasniegums visai skolu sistēmai. == Mācību programma == Formālajā izglītībā mācību programma ir kursu kopums un to saturs, ko piedāvā skolā vai universitātē. Kā ideja mācību programma izriet no latīņu valodas vārda par rases kursu, atsaucoties uz darbiem un pieredzi, ar kuru palīdzību bērni izaug, lai kļūtu par pieaugušajiem. Mācību programma ir preskriptīva, un tās pamatā ir vispārīgāka mācību programma, kurā ir tikai norādīts, kādi temati ir jāizprot un kādā līmenī jāsasniedz konkrēta pakāpe vai standarts. Akadēmiskā disciplīna ir zināšanu nozare, ko oficiāli māca universitātē vai izmantojot kādu citu metodi. Katrai disciplīnai parasti ir vairākas apakšdisciplīnas vai zari, un atšķirības līnijas bieži ir gan patvaļīgas, gan neviennozīmīgas. Plašu akadēmisko disciplīnu piemēri ir dabas zinātnes, matemātika, datorzinātnes, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un lietišķās zinātnes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība| ]] [[Kategorija:Psiholoģija]] f7uviyqywbkzrxmdgnzdnxcr94k9dw5 Vikipēdija:Kopienas portāls 4 58570 4461327 4460205 2026-04-30T05:26:06Z JBrungs (WMF) 101883 /* Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa */ jauna sadaļa 4461327 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the <sup>a b</sup> (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) 4kemcz0ftc56ihtmiki9byk75bsggov 4461400 4461327 2026-04-30T10:00:44Z MediaWiki message delivery 42254 /* Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 */ jauna sadaļa 4461400 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the <sup>a b</sup> (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> etba990ttl84r4omrkxg1gabnrwvqw4 4461412 4461400 2026-04-30T11:00:36Z MHeidarzadeh-CEEhub 144788 /* Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 */ 4461412 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the <sup>a b</sup> (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> lwhppbowofvpzvc80cs2tcg5mbd4ry4 1973. gads 0 59990 4461100 4287288 2026-04-29T13:35:11Z Tankists 100139 /* Dzimuši */ 4461100 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1973. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1973. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1973}} {{Gada citi notikumi|1973}} {{Gads citos kalendāros|1973}} '''1973'''. ({{Rom sk gadam|1973}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]] un [[Dānija]] pievienojās Eiropas ekonomiskajai savienībai, kas vēlāk kļuva par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[20. janvāris]] — [[Ričards Niksons]] inaugurēts otrajam [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentūras termiņam. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Toronto]], [[Kanāda|Kanādā]] sākās "''CN Tower''" torņa būvniecība, kura pēc celtniecības pabeigšanas 1976. gadā bija augstākā brīvi stāvošā celtne pasaulē un noturēja šo titulu 31 gadu. * [[12. februāris]] — [[Ohaio (štats)|Ohaio]] kļuva par pirmo štatu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā attālumu uz ceļazīmēm sāka norādīt [[Starptautiskā mērvienību sistēma|metriskā sistēmā]]. * [[13. februāris]] — par 10 % devalvēts [[ASV dolārs]]. === Marts === * [[15. marts]] — pieņemts pašreizējais [[Saūda Arābija]]s karogs. * [[29. marts]] — pēdējais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karavīrs pameta [[Vjetnama|Vjetnamu]]. === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — ''[[Motorola]]'' demonstrēja pirmā portatīvā [[mobilais telefons|mobilā telefona]] prototipu. * [[4. aprīlis]] — pēc 7 gadu celtniecības [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] svinīgi tika atklāti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] dvīņu torņi. * [[6. aprīlis]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] starpplanētu zonde ''[[Pioneer 11]]''. === Maijs === * [[28. maijs]] — izveidota [[Pasaules Tekvondo federācija]]. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — pieņemts pašreizējais [[Bahamu karogs]]. * [[25. jūlijs]] — palaista [[Padomju Savienība]]s starpplanētu zonde ''[[Mars-5]]''. * [[29. jūlijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] notika referendums, kurā 78,6% dalībnieku atbalstīja valsts atteikšanos no [[monarhija]]s. === Augusts === * [[14. augusts]] — ratificēta [[Pakistānas konstitūcija]]. === Septembris === * [[11. septembris]] — [[Čīle|Čīlē]] [[Čīles 1973. gada apvērsums|tika gāzts]] demokrātiski ievēlētais prezidents [[Salvadors Aljende]], pie varas nāca diktators [[Augusto Pinočets]]. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — sākās [[Salīdzināšanas dienas karš]], [[Ēģipte]]i un [[Sīrija]]i uzbrūkot [[Izraēla]]s okupētajai [[Sīnāja pussala]]i un [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]]. * [[12. oktobris]] — Salīdzināšanas dienas karš: ASV sāka operāciju ''Nickel Grass'', lai pa gaisu apgādātu Izraēlu ar ieročiem un kara materiāliem. * [[16. oktobris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: [[Saūda Arābija]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Abū Dabī]], [[Kuveita]] un [[Katara]] vienpusēji paaugstināja naftas cenu par 17 % un paziņoja par ieguves samazināšanu, tādējādi mēģinot ietekmēt ASV atbalstu Izraēlai. * [[19. oktobris]] — ASV prezidents [[Ričards Niksons]] pieprasīja [[ASV Kongress|Kongresam]] piešķirt ārkārtas palīdzību Izraēlai 2,2 miljardu dolāru apjomā; šis lēmums izraisīja arābu naftas ieguvējvalstu naftas embargo ieviešanu pret ASV. * [[20. oktobris]]: ** [[Austrālija]]s lielākajā pilsētā [[Sidneja|Sidnejā]] pēc 14 gadu celtniecības tika atklāta [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātra]] ēka. ** pieņemts pašreizējais [[Mali ģerbonis]]. * [[26. oktobris]] — beidzās Salīdzināšanas dienas karš, Izraēlas spēkiem sagraujot arābu spēkus. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu valstis paziņoja, ka samazina naftas eksportu par 25 %. * [[27. novembris]] — ASV prezidents [[Ričards Niksons]] parakstīja Ārkārtas naftas sadales aktu, lai kontrolētu naftas produktu cenu, ražošanu, sadali un tirdzniecību. === Decembris === * [[3. decembris]] — pirmoreiz vēsturē iegūti [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] tuvplāna attēli, kurus izņēma zonde ''[[Pioneer 10]]''. * [[20. decembris]] — grupējums [[ETA]] [[Madride|Madridē]] veica atentātu pret [[Spānijas premjerministri|Spānijas premjerministru]] [[Luiss Karera Blanko|Luisu Kareru Blanko]] * [[25. decembris]] — [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]]: arābu valstis atcēla janvārī plānoto 5 % naftas eksporta samazināšanu; [[Saūda Arābija]] solīja par 10 % palielināt [[OPEC]] naftas eksportu. === Nezināms datums === * izveidota [[Bahreinas Centrālā banka]]. == Kultūra == * [[14. janvāris]] — [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] koncerta translāciju no [[Havaju salas|Havaju salām]] tiešraidē visā pasaulē noskatījās vairāk kā miljons televīzijas skatītāju. * [[1. augusts]] — pirmizrādi piedzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslas filma "[[Amerikāņu grafiti]]". == Dzimuši == ;Janvāris * [[17. janvāris]] — [[Kvavtemoks Blanko]] (''Cuauhtémoc Blanco''), meksikāņu futbolists un politiķis * [[23. janvāris]] — [[Ronna Makdaniela]] (''Ronna McDaniel''), ASV Politiķe, Republikaņu partijas vadītāja * [[23. janvāris]] — [[Čells Lindgrēns]] (''Kjell Lindgren''), ASV kosmonauts * [[26. janvāris]] — [[Brendans Rodžerss]] (''Brendan Rodgers''), Ziemeļīrijas futbolists un treneris ;Februāris * [[18. februāris]] — [[Klods Makelele]] (''Claude Makélélé''), franču futbolists * [[24. februāris]] — [[Aleksejs Kovaļovs]] (''Алексей Ковалёв''), krievu hokejists * [[26. februāris]] — [[Ūle Gunnars Sulšērs]] (''Ole Gunnar Solskjær''), norvēģu futbolists un treneris * [[28. februāris]] — [[Ēriks Lindross]] (''Eric Lindros''), Kanādas hokejists ;Marts * [[6. marts]] — [[Maikls Finlijs]] (''Michael Finley''), ASV basketbolists * [[13. marts]] — [[Edgars Davidss]] (''Edgar Davids''), nīderlandiešu futbolists * [[15. marts]] — [[Ļubova Galkina]] (''Любовь Галкина''), krievu sporta šāvēja * [[23. marts]]: ** [[Ježijs Dudeks]] (''Jerzy Dudek''), poļu futbolists ** [[Džeisons Kids]] (''Jason Kidd''), ASV basketbolists * [[24. marts]] — [[Stefanija Meiere]] (''Stephenie Meyer''), ASV rakstniece * [[26. marts]] — [[Lerijs Peidžs]] (''Larry Page''), ASV uzņēmējs, [[Google]] dibinātājs * [[29. marts]] — [[Marks Overmarss]] (''Marc Overmars''), nīderlandiešu futbolists * [[30. marts]] — [[Jans Kollers]] (''Jan Koller''), čehu futbolists ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]] (''Сергей Александрович Волков''), Krievijas kosmonauts * [[10. aprīlis]]: ** [[Gijoms Kanē]] (''Guillaume Canet''), franču aktieris un režisors ** [[Robertu Karlušs]] (''Roberto Carlos''), Brazīlijas futbolists * [[13. aprīlis]] — [[Adriens Brodijs]] (''Adrien Brody''), ASV aktieris ;Maijs * [[10. maijs]] — [[Rišti Rečbers]] (''Rüştü Reçber''), Turcijas futbolists * [[17. maijs]] — [[Saša Aleksandere]] (''Sasha Alexander''), ASV aktrise * [[24. maijs]] — [[Ruslana]] (''Руслана''), ukraiņu dziedātāja ;Jūnijs * [[1. jūnijs]] — [[Heidija Kluma]] (''Heidi Klum''), vācu modele, aktrise, TV raidījumu vadītaja, uzņēmēja, modes dizainere, TV producente un dziedātāja * [[9. jūnijs]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (miris 2019. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Nīls Patriks Heriss]] (''Neil Patrick Harris''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors * [[28. jūnijs]] — [[Andrē Lange]] (''André Lange''), Vācijas bobslejists ;Jūlijs * [[3. jūlijs]] — [[Patriks Vilsons]] (''Patrick Wilson''), ASV aktieris, dziedātājs un režisors * [[18. jūlijs]] — [[Džošs Kasada]] (''Josh Cassada''), ASV kosmonauts * [[20. jūlijs]]: ** [[Pēters Fošbergs]] (''Peter Forsberg''), zviedru hokejists ** [[Hokons (kroņprincis)|Hokons]] (''Haakon''), Norvēģijas kroņprincis * [[23. jūlijs]]: **[[Ketrina Hāna]] (''Kathryn Hahn''), amerikāņu aktrise **[[Monika Levinska]] (''Monica Lewinsky''), amerikāņu aktīviste un rakstniece * [[26. jūlijs]] — [[Keita Bekinseila]] (''Kate Beckinsale''), britu aktrise ;Augusts * [[3. augusts]] — [[Kriss Mērfijs]] (''Chris Murphy''), ASV politiķis * [[6. augusts]] — [[Vera Fārmiga]] (''Vera Farmiga''), ASV aktrise un kinorežisore * [[9. augusts]] — [[Filipo Indzagi]] (''Filippo Inzaghi''), itāliešu futbolists * [[10. augusts]] — [[Ramans Halovčenka]] (''Раман Галоўчанка''), Baltkrievijas premjerministrs * [[19. augusts]]: ** [[Marko Materaci]] (''Marco Materazzi''), itāļu futbolists ** [[Mete Mārita]] (''Mette-Marit''), Norvēģijas kroņprincese * [[21. augusts]]: ** [[Sergejs Brins]] (''Сергей Брин'', ''Sergey Brin''), ASV matemātiķis un datorzinātnieks ** [[Nikolajs Valujevs]] (''Николай Валуев''), krievu bokseris * [[22. augusts]] — [[Kristena Viga]] (''Kristen Wiig''), ASV aktrise, komiķe un rakstniece * [[25. augusts]] — [[Fatihs Akins]] (''Fatih Akin''), vāciešu kinorežisors * [[29. augusts]] — [[Tomass Tuhels]] (''Thomas Tuchel''), vācu futbolists ;Septembris * [[5. septembris]] — [[Rouza Makgauana]] (''Rose McGowan''), Itālijā dzimusī ASV aktrise * [[6. septembris]] — [[Jurijs Šatunovs]] (''Юрий Шатунов''), krievu dziedātājs (miris 2022. gadā) * [[12. septembris]] — [[Pols Volkers]] (''Paul Walker''), ASV kinoaktieris (miris 2013. gadā) * [[13. septembris]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[17. septembris]] — [[Marks Šatlvorts]] (''Mark Shuttleworth''), Dienvidāfrikas uzņēmējs, kosmosa tūrists * [[18. septembris]] — [[Džeimss Mārsdens]] (''James Marsden''), amerikāņu kinoaktieris * [[21. septembris]] — [[Edgars Rinkēvičs]], Latvijas prezidents * [[23. septembris]] — [[Jorgs Lantims]] (''Γιώργος Λάνθιμος'', ''Giorgos Lanthimos''), grieķu kinorežisors un scenārists ;Oktobris * [[7. oktobris]] — [[Sami Hīpie]] (''Sami Hyypiä''), somu futbolists un treneris * [[15. oktobris]] — [[Aleksandrs Fiļimonovs]] (''Александр Филимонов''), Krievijas futbolists * [[29. oktobris]] — [[Robērs Piress]] (''Robert Pires''), franču futbolists ;Novembris * [[5. novembris]] — [[Aleksejs Jašins]] (''Алексей Яшин''), krievu hokejists * [[10. novembris]] — [[Patriks Bergers]] (''Patrik Berger''), čehu futbolists * [[29. novembris]] — [[Raiens Gigss]] (''Ryan Giggs''), velsiešu futbolists un treneris ;Decembris * [[2. decembris]] — [[Jans Ulrihs]] (''Jan Ullrich''), vācu riteņbraucējs * [[17. decembris]] — [[Raians Džonsons]] (''Rian Johnson''), ASV kinorežisors == Miruši == * [[26. janvāris]] — [[Edvards Robinsons]] (''Edward Robinson''), amerikāņu aktieris (dzimis 1893. gadā) * [[31. janvāris]] — [[Rangnars Frišs]] (''Ragnar Frisch''), norvēģu ekonomists (dzimis 1895. gadā) * [[11. februāris]] — [[Hanss Jensens]] (''Hans Jensen''), vācu fiziķis (dzimis 1907. gadā) * [[23. februāris]] — [[Dikinsons Ričardss]] (''Dickinson Richards''), amerikāņu ārsts (dzimis 1895. gadā) * [[6. marts]] — [[Pērla Baka]] (''Pearl Buck''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1892. gadā) * [[10. marts]] — [[Roberts Siodmaks]] (''Robert Siodmak''), vācu kinorežisors (dzimis 1900. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Pablo Pikaso]] (''Pablo Picasso''), spāņu gleznotājs (dzimis 1881. gads|1881. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen''), Austrijas/ASV jurists (dzimis 1881. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ivans Koņevs]] (''Иван Конев''), PSRS maršals (dzimis 1897. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Moriss Renē Frešē]] (''Maurice René Fréchet''), franču matemātiķis (dzimis 1878. gadā) * [[9. jūnijs]] — [[Ērihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Folke Rogards]] (''Folke Rogard''), zviedru jurists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1899. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer''), vācu diriģents (dzimis 1885. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ķīniešu ASV aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1940. gadā) * [[1. augusts]] — [[Valters Ulbrihts]] (''Walter Ulbricht''), VDR politiķis (miris 1893. gadā) * [[2. augusts]] — [[Žans Pjērs Melvils]] (''Jean-Pierre Melville''), franču kinorežisors un aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[6. augusts]] — [[Fulhensio Batista]] (''Fulgencio Batista''), Kubas prezidents (dzimis 1901. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džons Fords]] (''John Ford''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1894. gadā) * [[2. septembris]] — [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns]] (''John Ronald Reuel Tolkien''), angļu rakstnieks (dzimis 1892. gadā) * [[15. septembris]] — [[Gustavs VI Ādolfs]] (''Gustaf VI Adolf''), Zviedrijas karalis (dzimis 1882. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Pāvo Nurmi]] (''Paavo Nurmi''), somu vieglatlēts (dzimis 1897. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Ludvigs fon Mīzess]] (''Ludwig von Mises''), Austrijas un ASV ekonomists (dzimis 1881. gadā) * [[17. oktobris]] — [[Ingeborga Bahmane]] (''Ingeborg Bachmann''), austriešu dzejniece (dzimusi 1926. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Semjons Budjonnijs]] (''Семён Будённый''), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā) * [[11. novembris]] — [[Arturi Ilmari Virtanens]] (''Artturi Ilmari Virtanen''), somu ķīmiķis (dzimis 1895. gadā) * [[16. novembris]] — [[Alans Votss]] (''Alan Watts''), amerikāņu filozofs (dzimis 1915. gadā) * [[1. decembris]] — [[Dāvids Ben Gurions]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן, ''David Ben-Gurion''), ebreju politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[20. decembris]] — [[Luiss Karera Blanko]] (''Luis Carrero Blanco''), Spānijas politiķis (dzimis 1907. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] – [[Leo Esaki]], [[Īvars Jēvers]], [[Braiens Džozefsons]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] – [[Ernsts Oto Fišers]], [[Džefrijs Vilkinsons]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] – [[Karls fon Frišs]], [[Konrāds Lorencs]], [[Nikolass Tinbergens]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] – [[Patriks Vaits]] * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] – [[Henrijs Kisindžers]], [[Le Diks Tho]] * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] – [[Vasilijs Leontjevs]] {{pg1}} {{commons}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1973. gads|*]] rvkko26sp8o1z3htutovzak5azl9956 IndyGo 0 64828 4461313 4358204 2026-04-30T04:08:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461313 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Indygo'' | Attēls = | Apraksts = Pirmā albuma vāks | Att_izm = | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[progressive/alternative rock]] | Gadi = [[2002]]-pašlaik | Izdevējkompānija = Indygo | Mlapa = [http://www.indygo.lv indygo.lv] | Dalībnieki = [[Mārtiņš Vaters]]<br />[[Miks Riekstiņš]]<br />[[Mārtiņš Leja]] | Bij_dalībnieki = Linda Ikauniece, Andrejs Verza, Jānis Volkinšteins }} '''''Indygo''''' ir [[Latvija]]s [[rokmūzika]]s grupa, kas izveidota 2002. gada rudenī. == Radošā darbība == === 2004. gads === 2004. gadā grupa uzvarēja roka un alternatīvās mūzikas festivālā "Zāģis", kā arī piedalījās [[Madona|Madonā]] notiekošajā "[[Sinepes un Medus]]" festivālā, kurā ieguva “Lielo Medus balvu” par labāko skatuves tēlu, savukārt bijusī grupas dalībniece Linda Ikauniece (basģitāra) saņēma labākās basģitāristes balvu, bet Jānis Volkinšteins — labākā ģitārista balvu. === 2005. gads === 2005. gadā, sadarbojoties ar ierakstu izdevēju “[[Mikrofona Ieraksti|MicRec]]”, tika izdots debijas albums "IndyGo", kas [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2005|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā]] pretendēja uz labākā roka albuma titulu. Pēc pāris veiksmīgiem radio singliem ''Indygo'' aizvadīja garu un veiksmīgu koncertturneju, sadarbojoties ar [[Igo (mūziķis)|Igo]] un tā menedžmentu. === 2007. gads === 2007. gadā grupa devās uz rokmūzikas pasaulē zināmo [[Zviedrija]]s ierakstu studiju “Tonteknik”, lai ierakstītu piecu dziesmu maksisinglu "Under Construction EP". Pašizdotajam ierakstam sekoja divu gadu intensīvs koncertu režīms, regulāri spēlējot arī ārpus Latvijas robežām. === 2011. gads === 2011. gada sākumā grupa laida klajā singlu "Matchstick Men", bet gada nogalē pēc nelielas radošās pauzes un grupas sastāva izmaiņām (basģitāristi Lindu Ikaunieci nomainīja Mārtiņš Leja, savukārt bundzinieku Andreju Verzu — Miks Riekstiņš) ''Indygo'' atgriezās uz skatuves, lai pēc nospēlētas koncertu sērijas Latvijas festivālos un klubos dotos muzikālā braucienā uz [[Londona|Londonu]]. 2011. gadā tika izveidotas attiecības ar ekstrēmo sporta veidu apģērbu zīmolu ''VOLCOM''. === 2012. gads === <!-- nav tāda attēla [[Attēls:Decoy cover.jpg|thumb|260x260px|Decoy cover|link=Special:FilePath/Decoy cover.jpg]] --> 2012. gada nogalē sekoja līdz šim nopietnākā ierakstu sesija grupas vēsturē — “Sound Division Studios”, strādājot kopā ar skaņu inženieri Gati Zaķi. Albums “Decoy”, kas pieejams digitāli CD un vinila formā, tika prezentēts ar koncertu cikliem Latvijas lielākajās pilsētās un to klubos. === 2013. gads === 2013. gada 7. jūnijā albuma koncertturneja tika noslēgta ar lielkoncertu [[Palladium Rīga|"Palladium" koncertzālē]]. ''Indygo'' albums "Decoy” aizvien ir pirktāko mūzikas albumu TOP 10 starp pašmāju izpildītājiem. “Decoy” tika nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons” kā labākais roka albums. 2013. gadā grupa ieguva ''Alternative.lv'' gada balvu “Interaktīvākā grupa". 2013. gada 11. novembrī veikalā "Randoms" grupa prezentēja albuma "Decoy" vinilu. === 2014. gads === 2014. gada 6. janvārī grupa izdeva singlu “Temīda", kas ir pirmais skaņdarbs no nākamā jaunā albuma latviešu valodā “STARS”. ''Alternative.lv'' gada balvā ''Indygo'' otro gadu pēc kārtas saņēma balvu nominācijā “Interaktīvākā grupa". 2014. gada nogalē tika realizēti divi izpārdoti akustiskie solokoncerti, kas sevī ietver līdz šim sarakstītu kompozīciju aranžēšanu jaunā skanējumā ar viesmākslinieku piedalīšanos no kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, „Melo M”, “Latvijas simfoniskais orķestris”, „Oranžās Brīvdienas”, Ilvaru Jansonu u.c. Koncerta norises vieta bija pasākumu norises vieta „Koka Rīga” [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]]. === 2015. gads === 2015. gadā, strādājot pie jaunā albuma „STARS", grupa noslēdza līgumu ar vienu no pasaules vadošajiem ģitāru zīmoliem „Fender’’. Jūnijā tika publicēts grupas otrais singls „Bēglis” no gaidāmā albuma „STARS”. Vasarā, sekojot iepriekšējā albuma iestrādēm, sadarbojoties ar skaņu inženieri [[Gatis Zaķis|Gati Zaķi]], studijā „Sound Division” tika ierakstīts albums „STARS”, kas ir pirmais grupas albums latviešu valodā. === 2016. gads === <!-- nav tāda attēla [[Attēls:Stars album sover.jpg|left|thumb|304x304px|Stars album sover|link=Special:FilePath/Stars album sover.jpg]] --> 2016. gada sākumā jaunradītais albums „STARS” tika novērtēts kā viens no gada labākajiem rokmūzikas albumiem Latvijā. Māksliniecisko un muzikālo saturu novērtēja tādi mūzikas kritiķi kā [[Jānis Žilde]] (TvNet), [[Kaspars Zaviļeiskis]] (FHM, 9Vīri), [[Sandis Vanzovičs]] (NRA), [[Uldis Rudaks]] (Diena), Jānis Stundiņš (Mūzikas Saule) u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/160372-indygo-grupa-kas-parsteidz.htm|title=Indygo: grupa, kas pārsteidz|website=nra.lv|access-date=2019-01-12|language=lv}}</ref> 2016. gada vasaras sākumā ar vērienīgu prezentāciju tautā tika palaista albuma “STARS” fiziskā kopija, kam uzreiz sekoja darbs pie nākamā albuma radīšanas. To bija paredzēts izdot gan [[Angļu valoda|angļu]], gan dzimtajā valodā. 2016. gada vasarā tika publicēts “Indygo Unplugged” — 19 dziesmu digitālais ''live'' albums jeb koncertieraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/531-indygo-unplugged-koncertieraksts-pieejams-interneta|title="Indygo Unplugged" koncertieraksts pieejams internetā|last=Gundars|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2019-01-12|language=lv-lv|archive-date=2019-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190822025817/https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/531-indygo-unplugged-koncertieraksts-pieejams-interneta}}</ref> No 2016. gada rudens līdz 2017. gada pavasarim ar pieklusināto koncertu ciklu “Indygo Unplugged” tika apbraukātas Latvijas koncertvietas. === 2017. gads === 2017. gada aprīlī tika ierakstīts jaunā materiāla demo studijā “Dynamic records / Do Studija", kurā bija plānots ierakstīt arī grupas ceturto studijas albumu. Grupas 4. studijas albumu izdot bija paredzēts 2019. gada pavasarī. === 2018. gads === 2018. gada sākumā grupa nodibināja sadarbību ar kinorežisoru un filmētāju Oskaru Lūsi, kas apstiprināja dalību projektā, kas paredzēja visu jaunā albuma dziesmu video klipu izstrādi. 2018. gadā parādījās pirmais singls no gaidāmā albuma, kuru grupa izdeva 2018. gada pavasarī ar nosaukumu ''Answers'' <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=q8m6cuT3214|title=Indygo - Answers|via=www.youtube.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49831371|title=Noklausies! Rokgrupa 'Indygo' piedāvā singlu 'Answers'|last=Kultūra|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-01-12|date=2018-03-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/grupa-indygo-prezente-jaunu-singlu-answers-6304|title=Grupa "Indygo" prezentē jaunu singlu "Answers"|website=www.parmuziku.lv|access-date=2019-01-12|language=lv|archive-date=2020-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201126132534/https://www.parmuziku.lv/zinas/latvija/grupa-indygo-prezente-jaunu-singlu-answers-6304}}</ref> Kopā ar singla un videoklipa prezentāciju tika arī izziņoti un izpārdoti 9 koncerti Latvijas robežās. 2018. gadā otrais singls ''Fragile like a flower'' <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=lXaYrCf8-08|title=Fragile Like A Flower|via=www.youtube.com}}</ref> tika izdots kopā ar videoklipu un vērienīgu koncertu 2018. gada vasaras sākumā. 2018. gadā grupa ieguva "Aptiekas gada balvu" par labāko video klipu singlam ''Answers''. === 2019. gads === 2019. gadā ''Indygo'', sadarbojoties ar instrumentālo apvienību “Omerta” un kinorežisoru [[Normunds Pucis|Normundu Puci]], vienojās par vokāli instrumentālas kompozīcijas izstrādi filmas “[[Segvārds Vientulis]]” muzikālajai identitātei. Gada izskaņā tika arī izdota video versija, kas sevī ietvēra kadrus no mākslas filmas, kurā galvenajā lomā ir aktieris [[Varis Piņķis]]. 2019. gadā tika pabeigts darbs pie iesāktā projekta, sadarbojoties ar grupu ''Omerta'' un režisoru Normundu Puci. Tika prezentēts videoklips dziesmai "Ienaids norimis".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=aiCwvidbJqk|title=INDYGO x OMERTÀ - Ienaids norimis|via=www.youtube.com}}</ref> 2019. gada februārī tika prezentēta video versija dziesmai ''Tonight''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=-kdBVO0OLZI|title=Indygo - Tonight (official video)|via=www.youtube.com}}</ref> ''Tonight'' ir pēc kārtas trešais singls no gaidāmā grupas lielizmēra albuma. 2019. gada maijā grupa izdeva ceturto singlu no gaidāmā albuma, ar nosaukumu ''Little Spokie Moments'' <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=rcsVaocHjcc|title=Indygo - Little Spooky Moments (Official Video)|via=www.youtube.com}}</ref> 2019. gada 17. maijā grupa prezentēja savu 4 lielizmēra albumu ar nosaukumu ''The Resoluut Of Everything'' <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://foto.tvnet.lv/6686312/grupa-indygo-koncerta-prezente-jauno-albumu-the-result-of-everything|title=Grupa "Indygo" koncertā prezentē jauno albumu "The Result Of Everything"|date=2019. gada 18. maijs|website=TVNET Foto}}</ref> Spīķeru koncertzālē, kur kā pārsteigums, piedalās arī pašmāju apvienība Pievedēja Piedzīvojumi. Grupas albums fiziski pieejams tikai vinila plates formātā vai digitāli. 2019. gada 27. maijā grupa uzstājās ''[[Arēna Rīga|Arena Riga]]'' <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Tv5LEhwCZb4|title=Indygo - Tonight / Little Spooky Moments live @ "Vienoti Par Iespēju" (Arēna Rīga)|via=www.youtube.com}}</ref> un pieteica nelielu jaunā albuma tūri pa Latviju. 2019. gada vasarā grupa pieteica sevi arī Latvijas lielākajiem festivāliem un nodeva video versiju dziesmai ''All The Waves''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ti4UkeGf_HA|title=Indygo - All The Waves (official video)|via=www.youtube.com}}</ref> no tikko iznākušā albuma. 2019. gada otrajā pusē grupa uzstājās uz 11. novembra krastmalas lielās skatuves par godu Rīgas svētkiem un vēlāk nodevās radošajai darbībai, strādājot pie nākamā albuma, kas taps latviešu valodā. 2019. gada rudenī grupai iznāca video versija dziesmai ''Autumn'', kuru var noklausīties pedējā grupas albumā "The Result Of Everything". === 2024. === 2024. gadā Grupa Indygo izdod savu sesto studijas albumu ar nosaukumu "6". 2024. Indygo tiek nominēta Zelta mikrofonam zem kategorijas "Labākais Rokmūzikas albums". 2024. Zelta mikrofona nominacijā grupa Indygo uzstājas ceremnojas ietvaros. == Grupas sastāvs == * Mārtiņš Vaters — balss, ģitāra * Miks Riekstiņš — bungas * Mārtiņš Leja — basģitāra, ''Back Vocals'' == Bijušie dalībnieki == * Jānis Volkinšteins — Ģitāra * Linda Ikauniece — Basģitāra * Andrejs Verza — Bungas == Diskogrāfija == * [http://indygo.bandcamp.com/album/indygo IndyGo (2005)] * [http://indygo.bandcamp.com/album/under-construction-ep Under Construction EP] * [http://indygo.bandcamp.com/album/decoy Decoy] * [https://indygo.bandcamp.com/album/stars Stars] * [https://indygo.bandcamp.com/album/unplugged Unplugged (2016)] *[https://indygo.bandcamp.com/album/the-result-of-everything The Result Of Everything (2019)] *6 (2024) == Atsauces== {{atsauces}} <!-- Šīs atsauces ar ŗef vajag salikt tekstā tāpat kā pārējās. 5. Kārlis Arājs, RECENZIJA: Indygo - The Result of Everything http://intro.lv/apskati/indygo_the_result_of_everything 6. Sandris Vanzovičs, RECENZIJA: Indygo "The Result Of Everything" https://nra.lv/izklaide/286841-recenzija-indygo-the-result-of-everything.htm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6682823/esam-par-dabiskam-lietam-grupa-indygo-par-jaunu-albumu-un-eru|title=Esam par dabiskām lietām. Grupa "Indygo" par jaunu albumu un ēru|website=TVNET|access-date=2019-10-31|date=2019-05-15|language=lv}}</ref> 7. Intervija: Esam par dabiskām lietām. Grupa "Indygo" par jaunu albumu un ēru https://www.tvnet.lv/6682823/esam-par-dabiskam-lietam-grupa-indygo-par-jaunu-albumu-un-eru --> == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/indygoband/ Grupas Facebook konts] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] [[Kategorija:Latvijas alternatīvā roka grupas]] lhl5d1j4q25v8ie72xaidcdnrhv4py0 Amway 0 67175 4461415 4388824 2026-04-30T11:15:11Z ~2026-26391-68 144789 4461415 wikitext text/x-wiki {{atveidošana}} {{pareizrakstība+}} {{slikts tulkojums}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Amway | native_name = | logo = Amway (logo).svg.png | logo_size = | logo_caption = | image = Ada Michigan Amway HQ DSCN9720.JPG | image_size = 240px | image_caption = Amway galvenā mītne [[Mičigana|Mičiganā]] | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1959|11|9}} | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = | locations = | area_served = Visā pasaulē | key_people = Stīvs Van Andels <!--<small>(Chairman)</small>--><br />Dags DeVos <small>(Prezidents)</small> | industry = [[Tiešā pārdošana]] | products = Amway Home, Glister, G&H, Nutrilite, Artistry, AmwayQueen, eSpring, ATMOSPHERE utt. | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = 21,000 (2014) <ref>{{tīmekļa atsauce |author= Roger Adler All Articles |url= http://www.law.com/jsp/ihc/PubArticleIHC.jsp?id=1202428760677 |title= Amway GC Lives the Dream |publisher= Law.com |date= 2009. gada 4. martā |accessdate= 2011. gada 9. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110607231800/http://www.law.com/jsp/ihc/PubArticleIHC.jsp?id=1202428760677 |archivedate= 2011. gada 7. Jūnijs |deadurl= no }}</ref> | parent = [[Alticor]] | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.amway.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Amway''''' (saīsinājumā no vārda "'''''Am'''erican '''Way'''''") ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]] kompānija, kas caur [[Tiešā pārdošana|tiešo tirdzniecības]] modeli pārdot dažādus veselības, skaistuma, kā arī mājas un personīgās [[higiēna]]s produktus. ''Amway'' kompāniju 1959. gadā dibināja Džejs Vanandels un Ričs Devoss, kuras galvenā mītne atrodas Adas pilsētā, [[Mičigana]]s [[ASV štati|štatā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.amwayglobal.com/our-story/|title=Our story|work=amwayglobal.com|publisher=Amway administrācija|accessdate=12 January 2020}}</ref> 2018. gadā uzņēmums ziņoja par ieņēmumiem 8,8 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā, kas tādējādi to padara par lielāko tiešās tirdzniecības kompāniju pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.directsellingnews.com/dsn-announces-the-2019-global-100/|title=DSN Announces the 2019 Global 100!|work=directsellingnews.com|publisher=Direct Selling News|date=24 April 2019|accessdate=12 January 2020}}</ref> ''Amway'' ir izmekleta dažadās valstis uniestades, piemēram, ASV Federalaja tirdzniecībaskomisija (FTC), par iespējamu piramidas shēmas praksi. Uzņemums ir samaksajis desmitiem miljonu dolāru, lai nokartotu šis lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlive.com/business/west-michigan/2010/11/amway_agrees_to_pay_56_million.html|title=}}</ref> 1983. gadā ''Amway'' atzina, ka 15 gadu laikā ir krapis Kanadas valdību muitas nodevu un nodokļu jomā, nepatiesi nenovērtējot valstī importētās preces; tam bija jāmaksā naudas sods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1983/11/11/business/amway-admits-fraud.html|title=}}</ref> Laikā no 2007. lidz 2008. gadam ''Amway'' tika atzits par vainigu nelikumigā uzņēmējdarbības praksē Indijā. Šo lēmumu atbalstija Indijas Augstākā tiesa, un 2021. gada Indijas Izpildes direktors aresteja uzņēmuma un bankas aktīvus, identificejot ''Amway'' biznesa modeli kā piramīdas krapsanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/news-ians/andhra-police-arrest-amway-india-ceo-act-evokes-condemnation-114052701406_1.html|title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retail.economictimes.indiatimes.com/news/food-entertainment/personal-care-pet-supplies-liquor/amway-guilty-of-misbranding-asked-not-to-sell-two-products/61563037|title=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbctv18.com/business/companies/heres-how-some-of-the-other-big-countries-deal-with-amway-13226322.htm/|title=}}</ref> ''Amway'' savu produktu klāstā ietver personīgās aprūpes produktus, rotaslietas, elektroniku, [[Nutrilite]] uztura bagātinātājus, ūdens attīrītājus, gaisa attīrītājus, apdrošināšanu un kosmētiku. Amway veic darījumus, izmantojot [[meitas uzņēmums|meitas uzņēmumus]] vairāk nekā deviņdesmit valstīs un reģionos visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amway.co.uk/cms/about_amway_and_direct_selling/who_is_amway |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090316051739/http://www.amway.co.uk/cms/about_amway_and_direct_selling/who_is_amway |archivedate={{dat|2009|03|16||bez}} }}</ref> Kopš 1999. gada Amway darbojās ASV un [[Kanāda]], kā Quixtar. == Vēsture == === Dibināšana un paplašināšanās === Amway pirmsākumi meklējami kompānijā ar nosaukumu Ja-Ri, ko dibināja Džejs Vans Andels, Ričards Devos un Mihaels Pačeti. 1949. gadā Ja-Ri nosaukums radies no dibinātāju vārdiem, Džejs un Ričards.<ref>From www.alticor.com: ''[http://www.alticor.com/companies/pop_more_history.html The History of Amway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070405133329/http://www.alticor.com/companies/pop_more_history.html |date={{dat|2007|04|05||bez}} }}''</ref> 1959. gadā Ja-Ri maina savu nosaukumu uz "Amway" 1963. gadā.<ref>Michigan Department of Consumer & Industry Services: ''[http://www.cis.state.mi.us/bcs_corp/image.asp?FILE_NAME=D0253%5C00300%5C00300524.TIF Restated Articles of Incorporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081003144419/http://www.cis.state.mi.us/bcs_corp/image.asp?FILE_NAME=D0253%5C00300%5C00300524.TIF |date={{dat|2008|10|03||bez}} }}''</ref> Amway dibinātāju nodoms bija izveidot uzņēmumu, izmantojot jauna produkta izplatīšanu, kas veicina [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], izpratni par ekonomikas vadību, un ekonomisko neatkarību starp tās asociētajiem izplatīšanas tiesību īpašniekiem. Amway pirmais produkts bija tīrīšanas līdzeklis LOC (Liquid Organic Cleaner). Sākotnēji pārdots ar nosaukumu "frisk". Ričards Devos un Vans Andels nopirka tiesības, lai ražotu un izplatīt Frisk un nomainīja nosaukumu uz LOC. 1964. gadā Amway Sales Corporation, Amway Services Corporation, un Amway Manufacturing Corporation, apvienojās, lai izveidotu vienotu uzņēmumu.<ref name="MLMLAW">no MLM Law Library: [http://www.mlmlaw.com/library/cases/mlm/ftc/amway.htm FTC Final Order from May 8, 1979 (93 °F. T. C. 618)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081015182742/http://www.mlmlaw.com/library/cases/mlm/ftc/amway.htm |date={{dat|2008|10|15||bez}} }}.</ref> Amway nopirka radio Savstarpējās apraides sistēmā 1977. gadā. un pārdod to 1985. gadā. <!-- Amway paplašinās , Austrālijā 1971., Eiropā 1973., daļā Āzijas 1974., Japānā 1979., Latīņamerikā 1985., Ķīnā un 1995, uz Āfrikā, 1997., lai Indijā un 1998., , lai Krievijā un 2005., un Vjetnamā, kas 2008.<ref>[http://www.business-standard.com/india/storypage.php?autono=239981 Amway India faces stagnated growth]</ref> --> Produkta klāsts tika palielināts, ar jaunu mazgāšanas līdzekli — SA8 (1960.), 1965. gadā tika radītas matu kopšanas līdzekļu līnija Satinique un kosmētikas līnija ARTISTRY. 1972. gadā Amway nopirka pār kontroli [[Nutrlite]] un 1994. gadā kļuva par tās pilniem īpašniekiem 1994. gadā. === FTC ([[Federālā tirdzniecības komisija|Federal Trade Commission]]) izmeklēšanas === Ir ticis apgalvots, ka Amway un tās amerikāņu tiešsaistes versija — [[Quixtar]] ir [[piramīdshēma]]s vai pirmadīshēmās balstīti uzņēmumi. 1979. gadā Federālā tirdzniecības komisija konstatēja, ka Amway nav klasificējama kā nelikumīga [[piramīdveida shēma]], jo Amway sistēma ir balstīta uz mazumtirdzniecības patērētājiem.<ref name="MLMLAW"/><ref>[http://www.ftc.gov/speeches/other/dvimf16.htm#N_19_ "Pyramid Schemes"<!-- Bot generated title -->]</ref> Tomēr tika noteikts, ka Amway jāpārtrauc mazumtirdzniecības cenu noteikšana un aizliedza uzņēmumam faktu sagrozīšanu par peļņas, ienākumu vai pārdošanas apjomiem. Amway tika uzdots radīt pārskatu par faktiskajiem vidējā izplatīta ienākumiem, kurš norādīja, ka vairāk nekā puse no izplatītājiem nav nekādu ieņēmumu, un vidējā izplatītāja ienākumi ir mazāki par $ 100 mēnesī. Rīkojums tika pārkāpts 1986. gada reklāmas kampaņas laikā, kā rezultātā tika piemērots $ 100000 [[naudas sods]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.casewatch.org/ftc/news/1986/amway.shtml |title=''Amway Corp. To Pay $100,000 Civil Penalty, Settling FTC Charges'' |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110716031701/http://www.casewatch.org/ftc/news/1986/amway.shtml }}</ref> Amway ir atspēkojis [[piramīdshēmas]] apsūdzības ar sekojošiem argumentiem - 1. Nav samaksas par piesaistītajiem izplatītājiem. 2. Samaksas saņemšanas priekšnoteikums ir produkta pārdošana. 3. Preces pircējam ir obligāti jābūt tās patērētājam. 4. Amway nav tiesību pārdot biznesa saistības. Saskaņā 1989. gada dekrētu kurš iesniegts federālajā tiesā, Amway samaksāja $ 100000 naudas sodu, par saskaņā 1979. gada Komisijas rīkojumu, kurš aizliedza Amway faktu sagrozīšanu par peļņas, ienākumu vai pārdošanas apjomu ko tā izplatītājiem ir iespējams, sasniegt, pārkāpšanu. Saskaņā ar sūdzību ko sniedz dekrēts, Amway pārkāpusi 1979. gadā radītos noteikumus.<ref>http://www.ftc.gov/os/annualreports/ar1986.pdf Federal Trade Commission 1986 Annual Report</ref> 1983. gadā, Amway atzina savi vainu krimināllietā — [[izvairīšanās no nodokļu maksāšanas|nodokļu nemaksāšanā]] un muitas krāpšanā Kanādā, kā rezultātā tika aplika ar naudas sodu $ 25 miljonus CAD apmērā, kurš bija līdz tam laikam lielākais naudas sods Kanādā. 1989. gadā uzņēmums samaksāja nesamaksātos muitas nodokļus $ 45 miljonus CAD apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Amway of Canada Drops Tax Appeal | work = [[The New York Times]] | publisher = REUTERS | date = February 7, 1984 | url = http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9D04E3D81039F932A15750C0A962948260 | accessdate = 2007-07-05}}</ref> <ref>{{Ziņu atsauce | title = Amway, Canada Reach Settlement In Customs Dispute | work = [[The Wall Street Journal]] | publisher = THE WALL STREET JOURNAL | date = September 25, 1989 | url = http://pqasb.pqarchiver.com/wsj/access/860493942.html?dids=860493942:860493942&FMT=ABS&FMTS=ABS:AI&date=Sep+25%2C+1989&author=JOHN+URQUHART+Staff+Reporter+of+THE+WALL+STREET+JOURNAL&pub=Wall+Street+Journal++(1889-Current+file)&edition=&startpage=C17&type=historic&desc=Amway%2C+Canada+Reach+Settlement+In+Customs+Dispute | accessdate = 2008-06-04 | archive-date = 2010-11-19 | archive-url = https://web.archive.org/web/20101119205207/http://pqasb.pqarchiver.com/wsj/access/860493942.html?dids=860493942:860493942&FMT=ABS&FMTS=ABS:AI&date=Sep+25%2C+1989&author=JOHN+URQUHART+Staff+Reporter+of+THE+WALL+STREET+JOURNAL&pub=Wall+Street+Journal++(1889-Current+file)&edition=&startpage=C17&type=historic&desc=Amway%2C+Canada+Reach+Settlement+In+Customs+Dispute }}</ref> DeVos paziņoja, ka viņš uzskata, ka lieta tika radīta "politisku iemeslu dēļ."<ref>[http://www.acton.org/publicat/randl/interview.php?id=128 Capitalism with Compassion, ''Religion and Liberty'',''Volume 4'',''Number 5'']</ref> [[Amerikas ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA), kā daļu no tās pretpirātisma kampaņas, 1995. gadā iesūdzēja Amway un vairākas tās izplatītāju kompānijas. RIAA apgalvoja, ka ar autortiesībām sargāti mūzikas ieraksti tika izmantoti "ļoti ienesīgās" apmācību videolentēs. Amway samaksāja mierizlīgumu 9 miljonu USD apmērā. Tiesa secināja, ka Mahaleel Lee Lustra, kura bija atbildīgā par videolenšu izplatīšanu, ir pārkāpusi autortiesības neapzināti trijos no pieciem gadījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ca11.uscourts.gov/opinions/ops/199914123.OPN.pdf |title=''Foley v Luster'' |access-date={{dat|2011|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722093115/http://www.ca11.uscourts.gov/opinions/ops/199914123.OPN.pdf |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> Amway apgrozījums [[Ķīna|Ķīnā]] auga, sākot no 1995. gada līdz 1998. gadam, taču pēc nelegālo piramīdshēmu izraisītajiem nemieriem, Ķīnas valdība ieviesa aizliegumu visiem [[tiešās pārdošanas uzņēmums|tiešajiem pārdošanas uzņēmumi]], tostarp Amway.<ref>"Chinese officials ban direct marketing", 22. april 1998. ''[[Associated Press]]'', The Associated Press</ref> Daži uzņēmumi, piemēram, Amway, [[Avon]], un [[Mary Kay]] joprojām turpināja darboties, izmantojot mazumtirdzniecības veikalu tīklu, ko veicināja neatkarīgas pārdošanas uzņēmēji. Lai gan vairāku līmeņu maksājumu sistēma joprojām bija aizliegta, tiek apgalvots, ka Amway būtiski nemainīja savu samaksas sistēmu, un legalizēja maksājumus, kā samaksu par pakalpojumiem.<ref>"Once-barred Amway becomes booming business in China", Leslija Čanga, March 12, 2003, ''[[Wall Street Journal]]''</ref> 2005. gada decembrī Ķīna ieviesa jaunu tiešo pārdošanu likumu, un 2006 Decembrī Amway bija viena no pirmajām kompānijām, kura saņēma licenci, lai atsāktu tiešo pārdošanu. Tomēr daudzpakāpju mārketings (samaksa par jaunas personas piesaistīšanu) joprojām ir aizliegta. [[Indija]]s valsts augstākās tiesas tiesnese, Andrha Pradeša, paziņoja, ka Amway's Indijas meitasuzņēmums, pārkāpj "Naudas cirkulācijas sistēmas" aktu. Taču pēc vairākām kratīšanas un konfiskācijas pret Amway izplatītājiem, uzņēmums iesniedza petīciju, lai apturētu valsts policijas veikto izmeklēšanu. 2007. gada 14. Augustā, Augstākā tiesa lika valsts policijai, pabeigt izmeklēšanu 6 mēnešu laikā.<ref>[http://www.business-standard.com/common/storypage_c_online.php?leftnm=11&bKeyFlag=IN&autono=26541 SC asks Andhra to finish Amway probe in 6mths]</ref> == Politika un Kultūra == Amway, atbalsta ASV [[Republikāņu partija|Republikāņu partiju]], tās dibinātāji ieguldīja 4000000 USD 2004. gada vēlēšanu ciklā.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Vlasic | first = Bill |author2=Mary Beth Regan | title = Amway II: The Kids take over | work = [[BusinessWeek]] | date = February 16, 1998 | url = http://www.businessweek.com/archives/1998/b3565099.arc.htm?chan=search | accessdate = 2007-07-05}}</ref> Tomēr, Amway apgalvo, ka uzņēmējdarbības iespējas ir pieejamas visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģisko un politiskās pārliecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amway.com/en/General/faqs-10229.aspx |title=Amway Corporation Website — Frequently Asked Questions<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081020235926/http://amway.com/en/General/faqs-10229.aspx#10213 |archivedate={{dat|2008|10|20||bez}} }}</ref> Bijušais Amway izpilddirektors Ričards Devos ir saistīts ar [[dominomisms|dominionisma]] politisko kustību ASV<ref>[http://www.rollingstone.com/politics/story/7235393/the_crusaders/ "The Crusaders"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080318185336/http://www.rollingstone.com/politics/story/7235393/the_crusaders/ |date={{dat|2008|03|18||bez}} }} Bobs Mosers, April 7, 2005, '' [[Rolling Stone]]''</ref> Vairāki augsta ranga Amway līderi, tostarp Ričards Devos, Deksters Jēgers, un citi ir arī īpašnieki un valdes locekļi ir ziedojuši kompānijai Gospel Films, lai ražotāju filmas un grāmatas konservatīvo kristiešu auditorijai.<ref>[http://www.gospelcom.net Gospel Communications homepage]</ref> <ref name="Berkowitz">{{Ziņu atsauce | last =Buršteins | first = Reičels |author2=Kerry Lauerman | title = She Did It Amway | work = [[Mother Jones (magazine)|Mother Jones]] |date=September/October 1996 | url = http://www.motherjones.com/news/special_reports/1996/09/myrick.html | accessdate = 2007-07-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last = Berkowitz |first = Bill |title = Amway's GOPyramid Scheme |work = mediatransparency.org |date = April 24, 2005 |url = http://www.mediatransparency.org/pdastory.php?storyID=4 |accessdate = 2007-07-05 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20070429102551/http://www.mediatransparency.org/pdastory.php?storyID=4 |archivedate = 2007-04-29 }}</ref> Ir bijušā ASV prezidents [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] īpašais padomnieks, ir veiksmīgs [[IBO]] (neatkarīgā uzņēmuma īpašnieks), kurš ir regulāri uzstājies semināros. Džordžs Bušs iecēla Timotiju Morisu, bijušo pretmonopola [[Advokāts|advokātu]] kuru lielākais klients bija Amway par FTC (Federal Trade Commission) vadītāju, kuras tiešā uzraudzībā ir daudzpakāpju mārketinga plāni. Amway līdzdibinātājs, Džejs Fon Andels (1980. gadā), un vēlāk viņa dēls Stīvs Fon Andels (2001. gadā) tika ievēlēti par ASV tirdzniecības palātas priekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschamber.com/about/board/directory/vanandel.htm |title=Steve Van Andel Bio — U. S. Chamber of Commerce Board of Directors<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081026203008/https://www.uschamber.com/about/board/directory/vanandel.htm |archivedate={{dat|2008|10|26||bez}} }}</ref> Bijušais Amway priekšsēdētājs Dicks Devos, ir viens no bagātākajām un lielākajām labdarības sniedzējiem Mičiganā. Amway ieguldījums vides aizsardzībā tika atzīts 1989. gada jūnijā [[ANO Vides programma]]s ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce | last = Motavalli | first = Jim | author2 = Leslie Pardue | title = 'Multilevel' marketing goes green - Amway Corp. and Shaklee see profits from environmentally safe products - includes related article on 'green' networking | work = The Environmental Magazine | date = April 1994 | url = http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_n2_v5/ai_14896030 | accessdate = 2007-07-05 | archive-date = 2007-10-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20071013170702/http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_n2_v5/ai_14896030 }}</ref> Latvijā Amway iesaistīto personu vidū ir prokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] sieva [[Baiba Kalnmeiere.]] == Skatīt arī == * [[Tiešā pārdošana]] * [[Tīkla mārketings]] == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Grāmatas == * ''Ain't It Great: A Look Inside Amway'' published September 1, 2001 by Authorhouse; {{ISBN|0-7596-2503-4}} * ''An Uncommon Freedom, the Amway Experience and Why It Grows'' published 1982 by Revell; ASIN B000HFJE1Y * ''American Victory: The Real Story of Today's Amway'' published April, 1997 by Chapel & Croft Publishing; {{ISBN|0-9645171-6-7}} * ''Amway: The Cult of Free Enterprise'' published December 1, 1985 by South End Press; {{ISBN|0-9648795-1-4}} * ''Amway: The True Story of the Company That Transformed the Lives of Millions'' published September 1, 1999 by Berkley Publishing Group; {{ISBN|0-425-17040-3}} * ''Behind the Smoke and Mirrors: Amway Motivational Organizations'' published September 1, 1999 by Backstreet; {{ISBN|0-9671070-2-4}} * ''Commitment to excellence: The remarkable Amway story'' published 1986 by Benjamin; {{ISBN|0-87502-136-0}} * ''Empire of Freedom: The Amway Story and What It Means to You'' published September 3, 1997 by Prima Lifestyles; {{ISBN|0-7615-1088-5}} * ''The Possible Dream: A Candid Look At Amway'' published 1977 by Revell; {{ISBN|0-8007-0857-1}} * ''Promises to Keep: The Amway Phenomenon and How It Works'' published 1986 by Berkley Books; {{ISBN|0-425-09856-7}} * ''The Direct Selling Revolution: Understanding the Growth of the Amway Corporation'' published 1993 by WileyBlackwell; {{ISBN|978-0-631-19229-9}} == Dokumentālā filma == * ''Profiles of the American Dream: Rich DeVos and Jay Van Andel and the Remarkable Beginnings of Amway'' 1997 by PREMIERE FILMS; ASIN: B000OK0YRA == Ārējās saites == * [http://www.amway.com/ Amway Corporation] * [https://web.archive.org/web/20041022081856/http://www.quixtar.com/ Quixtar Corporation] * [http://www.alticor.com/companies/quixtar.html Alticor Inc. (Amway & Quixtar Parent Company)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081017063132/http://www.alticor.com/companies/quixtar.html |date={{dat|2008|10|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080922090206/http://www.amwaynews.alticorblogs.com/ Amway Media Blog] * [https://web.archive.org/web/20110622075503/http://www.iboai.com/Default.asp Independent Business Owners Association International] === ASV valdības dokumenti === * [http://www.ftc.gov/speeches/other/dvimf16.htm Prepared Statement of Debra A. Valentine, General Counsel for the U. S. FTC, on "Pyramid Schemes"] === Interneta raksti === * [http://business.timesonline.co.uk/tol/business/industry_sectors/media/article2951266.ece "British Government seeks to close Amway"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120229054329/http://www.timesplus.co.uk/tto/news/?login=false |date={{dat|2012|02|29||bez}} }}, November 27, 2007 * [http://news.webindia123.com/news/Articles/Business/20070814/742114.html "Apex court clears deck for probe into Amway's direct sale scheme"]{{Novecojusi saite}}, August 2007 * [http://www.motherjones.com/news/special_reports/1996/09/burstein.html "She Did It Amway"] ''[[Mother Jones (magazine)|Mother Jones]]'', September 1996 * [https://web.archive.org/web/20060403132022/http://www.augustafreepress.com/stories/storyReader$31336 "No Amway Christian"] ''Augusta Free Press'', February 4, 2005 * [http://www.domain-b.com/companies/companies_a/amway_india/20020430_hope.html "With soap in their hands and hope in their hearts" ''Bangalore Magazine''] * [http://www.forbes.com/best/2001/0625/040.html "Amway.com"] ''[[Forbes]]'', June 25, 2001 * [http://www.msnbc.msn.com/id/4375477/ "In pursuit of the almighty dollar"] [[MSNBC]] ''[[Dateline]]'', May 7, 2004 * [https://web.archive.org/web/20180314051444/http://quixtarresponse.com/ Quixtar's response to the Dateline report] * [http://www.businessweek.com/archives/1998/b3565099.arc.htm?chan=search "Amway II: The Kids Take Over"], ''[[BusinessWeek]]'', February 16, 1998 {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] 3bq44x36aooijn4e1sjdmxl50lbq6mv Tomass Pinčons 0 68211 4461314 4343288 2026-04-30T04:09:27Z Meistars Joda 781 4461314 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Thomas Pynchon, Navy Sailor.jpg|thumb|Tomass Pinčons (1955)]] '''Tomass Pinčons''' ({{val|en|Thomas Pynchon}}; dzimis {{dat|1937|5|8}}) ir amerikāņu [[rakstnieks]], kurš dzīvo [[Ņujorka|Ņujorkā]], ievērojams ar saviem blīvajiem un komplicētajiem [[daiļliteratūra]]s darbiem. Pinčons divus gadus dienēja [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara flotē]], absolvējis [[Kornela Universitāte|Kornela Universitāti]]. Pēc dažu [[stāsts|stāstu]] publicēšanas 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā Pinčons pievērsās [[romāns|romānu]] rakstīšanai, izdodot tādus darbus kā ''V.'' (1963), "Grupas 49 izsole" (''The Crying of Lot 49'') (1966), "Gravitācijas varavīksne" (''Gravity's Rainbow'')<ref>Oriģinālnosaukums: "Gravity's Rainbow". Latviskotais nosaukums iegūts no šīs saites: [http://www.preili.biblioteka.lv/alise/alise3i.asp?ident=1315365&catalogue=1&P4=2&opty=23&marcType=ukmarc www.preili.biblioteka.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> (1973), "Vainlenda" (''Vineland)''" (1990), "Meisons un Diksons" (''Mason & Dixon)'' (1997), "Iepretim dienai" (''Against the Day)'' (2006), "Iedzimtais netikums" (''Inherent Vice'') (2009) un "Jaunatklājumu robeža" (''Bleeding Edge'') (2013). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pinčons, Tomass}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] db56uxrw57g4jf22w70fzjgpvrq7vfm Garkalnes pagasts 0 72342 4461141 4457006 2026-04-29T16:52:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461141 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Garkalnes pagasts | karte = Garkalnes novads karte.png | karte2 = Garkalnes novads.png | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Garkalnes pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Garkalnes pagasta ģerbonis | karoga_attēls =LVA Garkalnes pagasts flag.png | karoga_nosaukums =Garkalnes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ropažu novads | centrs2 = [[Berģi (Rīga)|Berģi]] ([[Rīga]]) | mērs = | mērs_partija = | platība = 150,5<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }}</ref> | iedzīvotāji = 8879<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181209124341/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 8879 / 150.5 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | mājaslapa = www.garkalne.lv }} '''Garkalnes pagasts''' ir viena no [[Ropažu novads|Ropažu novada]] administratīvajām vienībām. Robežojas ar sava novada [[Vangaži|Vangažu]] pilsētu, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]] un [[Ropažu pagasts|Ropažu]] pagastiem, [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastu]], [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādaži|Ādažu pilsētu]] un [[Ādažu pagasts|Ādažu]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas]] pagastiem, kā arī ar [[Rīga|Rīgu]]. Lielākās apdzīvotās vietas Garkalnes pagastā ir [[Garkalne]], [[Langstiņi]], [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]], [[Priedkalne]], [[Suži (Garkalnes novads)|Suži]], [[Berģi (Garkalnes novads)|Berģi]] un [[Upesciems]]. Pagasta administrācijas jeb teritoriālās pārvaldes ēka atrodas Rīgas pilsētas robežās — [[Berģi (Rīga)|Berģos]], [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē 455]]. No 2006. gada līdz 2021. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālajai reformai]] pastāvēja kā '''Garkalnes novads'''. 2021. gadā Garkalnes novadu iekļāva jaunajā [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. == Daba == Garkalnes pagasts atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]] un [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]]. Augstākais punkts ir [[Buļļu kalns]] (32,3 m).<ref name="EncLP">{{EncLP}}</ref> Galvenās upes ir [[Lielā Jugla]], [[Mazā Jugla]] (kā robežupe starp Garkalnes pagastu un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastu]]), [[Krievupe]], [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla]], nelielā upes posmā [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Lielākie ezeri pagastā ir [[Lielais Baltezers]], [[Langstiņu ezers]], [[Lielais Jūgezers]], [[Mālezers]], [[Mašēnu ezers]] un [[Upesciema dīķi]]. Pagasta austrumu daļā atrodas Maltuves purvs. == Vēsture == 1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), 1826. gadā tajā ietilpa [[Baltezera baznīca|Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca]] ar divām filiālbaznīcām — esošo koka [[Carnikavas baznīca|Carnikavas baznīcu]] un koka<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html|title=Garkalnes baznīca|website=www.garkalnesbaznica.lv}}</ref> [[Garkalnes baznīca|Garkalnes baznīcu]] jeb Vesterotes kapellu (''Weterotten, Hilchens Kapelle''). Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Ādažu muiža]] (''Aahof''), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, [[Carnikavas muiža]] saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, [[Iļķenu muiža]] 17 vienībās 475 ha kopplatībā, [[Remberģes muiža]] 47 vienībās 761 ha kopplatībā, [[Štāles muiža]] (''Stalenhof'') 18 vienībās 252 ha kopplatībā, [[Berģu muiža]] 35 vienībās 215 ha kopplatībā, [[Alderi|Alderu muiža]] 29 vienībās 93 ha kopplatībā, [[Ādažu mācītājmuiža]] 1 vienībā 57 ha kopplatībā, [[Baloža muiža]] 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (''Klus'') obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.<ref>{{LKV|I.|1427}}</ref> 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.<ref name="EncLP"/> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ādažu ciems|Ādažu]], [[Berģi (Rīga)|Berģu]], [[Carnikavas ciems|Carnikavas]] un Garkalnes [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. '''Garkalnes ciems''' ietilpa [[Saulkrastu rajons|Saulkrastu]] (1949—1956) un [[Rīgas rajons|Rīgas]] (pēc 1956. gada) rajonā. 1977. gadā Garkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā [[Berģi (Garkalnes novads)|Berģu ciema]] un daļu [[Vangažu ciems|Vangažu ciema]] teritorijas, bet daļu Garkalnes ciema pievienoja Ādažu ciemam.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu pārveidoja par pagastu. 2006. gadā '''Garkalnes pagastu''' reorganizēja par Rīgas rajona Garkalnes novadu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.garkalne.lv/doc/docu/0022.doc|title=Garkalnes novada nolikums}}{{Novecojusi saite}}</ref> Par patstāvīgu pirmā līmeņa administratīvo vienību novads kļuva 2009. gadā, bet 2021. gadā Garkalnes novadu pievienoja jaunajam [[Ropažu novads|Ropažu novadam]]. Tomēr arī pēc tā turpinājās apspriešana par pagasta daļas nodošanu [[Ādažu novads|Ādažu novadam]], jo vēsturiski un ģeogrāfiski Garkalnes pagasts vairāk saistīts ar Ādažiem nekā ar Ropažu novada centru [[Ulbroka|Ulbroku]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/apspriez-garkalnes-pagasta-sadalisanu|title=Apspriež Garkalnes pagasta sadalīšanu|website=www.retv.lv|access-date=2023-12-22|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Teritoriālais iedalījums == Garkalnes pagastu veido 14 ciemi: [[Amatnieki]], [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]], [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]], [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Garkalne]], [[Langstiņi]], [[Makstenieki]], [[Priedkalne]], [[Priežlejas]], [[Skuķīši]], [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]], [[Suži (Garkalnes pagasts)|Suži]], [[Upesciems]] un [[Ziemeļnieki]]. Garkalnes pagasta platība ir 150,5 kvadrātkilometri. Deklarēto iedzīvotāju skaits — 9172.(2018) === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Garkalnes novada ciemu uzskaitījums}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === (1967. gadā – ar Rīgas pilsētas daļām) {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1000 |1967|7245 |1979|3218 |1989|2949 |2000|3382 |2011|7768 |2021|9425 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Garkalnes pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=13&zoom=100,185,-105|title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.|access-date=12.01.2017|archive-date=16.01.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=13&zoom=100,185,-105}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[latvieši]] (5652) |green|63.7}} {{bar percent|[[krievi]] (2100) |red|23.7}} {{bar percent|[[baltkrievi]] (182) |violet|2.0}} {{bar percent|[[poļi]] (102) |black|1.1}} {{bar percent|[[ukraiņi]] (192) |blue|2.2}} {{bar percent|cita tautība (400) |purple|4.5}} {{bar percent|nav izvēlēta (251) |orange|2.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Pagasti šķērso autoceļi [[A1 (autoceļš Latvijā)|A1]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]), [[A2 (autoceļš Latvijā)|A2]] ([[E77]]), [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] (kā [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] daļa), kā arī [[1. šķiras Latvijas autoceļi|1. šķiras autoceļš]] [[P3]] un citi, zemākas kategorijas ceļi. Pagastu šķērso [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] (stacijas [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] — slēgta kopš 2019. gada, [[Garkalne (stacija)|Garkalne]], [[Krievupe (stacija)|Krievupe]]). == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} No 1995. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai tika izdots Garkalnes novada (līdz 2006. gadam — pagasta) reģionālais laikraksts [[Garkalnes novada vēstis]], kurā lasāmas ziņas par kultūras un cita veida notikumiem Garkalnes novadā. Paralēli tam pastāvēja arī [[Garkalnes novada televīzija]], kurā arī tagad, pēc reformas, tiek publicēti video par norisēm pagastā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tiek izdots jaunā novada laikraksts "Tēvzemīte". Pagasta pārvaldes ēkā darbojas Kultūras centrs "Berģi". == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas personības == * [[Andrejs Teikmanis]] (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.garkalne.lv}} * [https://www.ropazi.lv/lv/garkalnes-novada-vestis "Garkalnes novada vēstu" arhīvs] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ropažu novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Garkalnes novads}} {{Saulkrastu rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ropažu novada pagasti]] [[Kategorija:Garkalnes pagasts| ]] paxvu50feihz8dc6tlpvz8olk0al7fr Britpops 0 77360 4461377 2388225 2026-04-30T09:08:21Z ZANDMANIS 91184 4461377 wikitext text/x-wiki {{multiple image | footer = [[Endijs Partridžs]] (pa kreisi) un [[Rejs Deiviss]] (pa labi) bieži tiek uzskatīti par "Britpopa krusttēviem". | image1 = Andy Partridge.jpg | width1 = 168 | alt1 = Andy Partridge performing | image2 = Kinks.jpg | width2 = 140 | alt2 = Ray Davies performing | align = left}} '''Britpops''' ({{val|en|Britpop}}) ir [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] mūzikas apakšžanrs, kas radās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Britpops izveidojās [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā uz britu neatkarīgās mūzikas pamatiem. Šim mūzikas stilam ir raksturīgi, ka tā grupas ir ietekmējušās no 1960. un 1970. gadu britu ģitārpopa mūzikas. Kustība izveidojās kā reakcija pret dažādām muzikālajām un kultūras iezīmēm 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā, galvenokārt pret [[grandžmūzika]]s fenomenu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sākoties amerikāņu grandža grupu (galvenokārt "[[Nirvana]]") pieaugošajai popularitātei arī Apvienotajā Karalistē, jaunās britu grupas kā "[[Suede]]" un "[[Blur]]" aizsāka britpopa kustību, pozicionējot sevi kā grandžmūzikas pretiniekus, atsaucoties uz pagātnes britu ģitārmūziku, kā arī savos dziesmu tekstos iekļaujot tieši britiem aktuālus un svarīgus tematus. Drīz pēc tam šīm grupām pievienojās arī "[[Oasis]]", "[[Pulp]]", "[[Supergrass]]", "[[Elastica]]" un citas grupas. Britpopa grupas palīdzēja britu alternatīvajam rokam iegūt lielu popularitāti, kā arī kļuva par britu kultūras kustības "Cool Britannia" (stilīgā Britānija) pamatu. Lai arī slavenākās britpopa grupas spēja iegūt popularitāti arī ārzemēs, tostarp ASV, tomēr šīs kustības aktualitāte strauji kritās desmitgades beigās. {{mūzikas žanrs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kultūra]] 6x8cws3pf18igfyjdigeyzszsalprxf Gints Freimanis 0 78334 4461177 4315872 2026-04-29T18:24:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461177 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|futbolistu|Freimanis|Freimanis}} {{Futbolista infokaste | name = Gints Freimanis | image = Gints Freimanis 2016.JPG | birth_date = {{dat|1985|5|9}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Saldus|td=Latvija}} | death_date = {{miršanas datums un vecums|2023|6|6|1985|5|9}} | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Viola]] | years1 = 2004 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps1 = | goals1 = | years2 = 2005 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] | caps2 = 0 | goals2 = 0 | years3 = 2006 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[RSK Dižvanagi]] | caps3 = 13 | goals3 = 0 | years4 = 2007 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps4 = 18 | goals4 = 2 | years5 = 2007 | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava Rīga (2003)|FK Jūrmala]] | caps5 = 16 | goals5 = 1 | years6 = 2008 | clubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FK Rīga]] | caps6 = 13 | goals6 = 1 | years7 = 2009 | clubs7 = {{flaga|Īrija}} [[St Patrick's Athletic F.C.|St.Patrick's Athletic]] | caps7 = 2 | goals7 = 0 | years8 = 2010–2011 | clubs8 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps8 = 28 | goals8 = 1 | years9 = 2012 | clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Greifsvaldes "Pommern"]] | caps9 = 24 | goals9 = 2 | years10 = 2013–2017 | clubs10 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps10 = 135 | goals10 = 3 | years11 = 2018 | clubs11 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] | caps11 = 0 | goals11 = 0 | years12 = 2018-2020 | clubs12 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps12 = 51 | goals12 = 2 | nationalyears1 = 2014–2018 | nationalteam1 = {{fb|LVA}} | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | pcupdate = | ntupdate = | caption = | caps13 = 34 | clubs13 = {{flaga|Latvija}} [[Leevon Saldus]] | goals13 = 1 | years13 = 2020-2023 }} '''Gints Freimanis''' (dzimis {{dat|1985|5|9}} [[Saldus|Saldū]], miris {{dat|2023|6|6}}) bija [[Latvija]]s futbolists, parasti spēlēja labās malas [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas futbola izlase]]s dalībnieks. Lielu daļu savas karjeras aizvadījis [[FK Jelgava]]. == Karjera == === Klubos === Savu spēlētāja karjeru Freimanis sāka [[FK Jelgava]], kas tolaik spēlēja [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgā]], 2005. gadā pievienojās [[FK Ventspils]], taču kluba galvenajā komandā nevienu spēli neaizvadīja un visu sezonu nospēlēja dublieros. 2006. gada sākumā pārgāja uz [[Rēzekne]]s komandu [[RSK Dižvanagi]], kuras sastāvā debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. "Dižvanagiem" izkrītot no Virslīgas, Freimanis atgriezās FK Jelgava, kur sāka 2007. gada sezonu, bet sezonas gaitā pārcēlās uz [[FK Daugava Rīga (2003)|FK Jūrmala]]. Pēc pussezonas aizvadīšanas Freimanis parakstīja līgumu ar [[FK Rīga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/node/661|title=Valmieras puika zem Jūrmalas tanka|publisher=sporto.lv|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080619045623/http://www.sporto.lv/node/661|archivedate={{dat|2008|06|19||bez}}}}</ref> Pirms 2009. gada sezonas viņš mēģināja iekļūt vairākos [[Spānija]]s klubos, bet februārī noslēdza līgumu ar [[Dublina]]s ''St.Patrick's Athletic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/legionari/jaunumi/20022009-freimanis_iesit_chelsea_dublieriem_un_par|title=Freimanis iesit "Chelsea" dublieriem un paraksta līgumu Īrijā|date={{dat|2009|2|20|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> Īrijas kluba sastāvā aizvadīja tikai divas spēles un savainojumu dēļ bija spiests izlaist lielāko daļu sezonas. 2010. gada sezonas sākumā viņš atgriezās [[FK Jelgava]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07012010-fk_jelgava_atgriezas_gints_freimanis_un_d|title=FK "Jelgava" atgriežas Freimanis un gaidāmi divi leģioināri|date={{dat|2010|1|7|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> Pirmssezonas gatavošanās posmā Freimanis guva smagu ceļgala traumu un tika izsists no ierindas uz gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sporto.lv/raksts/jelgavas_futbols_pie_eiropas_durvim |title=Jelgavas futbols pie Eiropas durvīm |publisher=sporto.lv |accessdate={{dat|2016|10|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160802003302/http://www.sporto.lv/raksts/jelgavas_futbols_pie_eiropas_durvim |archivedate={{dat|2016|08|02||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/05022011-jfk_olimps_rfs_parbaudes_spele_uzvar_fc_t |title=Karaušauskam trīs vārti ''Olimps/RFS'' sastāvā, ''Jelgava'' cīnās neizšķirti ar ''Žalgiri''|date={{dat|2011|2|05|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> 2012. gada sākumā pievienojās Vācijas zemāko līgu klubam [[Greifsvalde]]s "Pommern".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/13012012-gints_freimanis_atradas_kluba_kura_merkis |title=Gints Freimanis atrādās klubā, kura mērķis ir tuvākajā laikā tikt Bundeslīgā|date={{dat|2012|1|13|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> 2013. gada jūlijā atgriezās Latvijā, atkal pievienojoties FK Jelgava komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/09072013-gints_freimanis_atgriezas_fk_jelgava |title=Gints Freimanis atgriežas FK "Jelgava"|date={{dat|2013|7|09|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> 2014. gadā kļuva par komandas kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22032014-golubevs_busu_godigs_sada_spele_jurmalu_n |title=Golubevs pēc dīvainās cīņas: "Būšu godīgs, uzvarēt nebija grūti"|date={{dat|2014|3|22|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> Pirms 2020. gada sezonas, Freimanis atgriezās savā dzimtajā pilsētā, pievienojoties [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgas]] debitantei - [[Leevon Saldus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/|title=Gints Freimanis atgriežas mājās! - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2020-03-13|language=lv|archive-date=2025-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250409212737/https://leevonppk.com/gints-freimanis-atgriezas-majas/}}</ref> Komandas kapteiņa statusā, Freimanis Saldū aizvadīja 34 spēles. Pēc viņa nāves Leevon iemūžināja 5. numuru, kas paliek iemūžināts arī pēc Leevon apvienošanās ar [[FK PPK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/|title=Leevon un Pa Pāris Kausiem apvienojas! Leevon PPK spēlēs Nākotnes līgā. - Leevon PPK|last=PPK|first=Leevon|access-date=2025-04-09|date=2024-02-05|language=lv|archive-date=2025-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250118074650/https://leevonppk.com/leevon-un-pa-paris-kausiem-apvienojas-leevon-ppk-speles-nakotnes-liga/}}</ref> === Izlasē === 2014. gada 31. maijā Freimanis debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa]] spēlē pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], nākot uz maiņu spēles kompensācijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/31052014-latvijas_izlase_otro_reizi_pec_kartas_ieg|title=Latvijas izlase otro reizi pēc kārtas iegūst Baltijas kausu|date={{dat|2014|5|31|N|bez}}|publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2016|10|20||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus guva ar 1:3 zaudētā spēlē pret [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Pērkons|first1=Bruno|title=Latvijas izlasei zaudējums ungāriem un antirekords|url=http://sportacentrs.com/futbols/izlases/31082017-latvijas_izlasei_vajs_sniegums_zaudejums_|accessdate={{dat|2017|9|1||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|8|31||bez}}}}</ref> Miris 38 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc smagas slimības miris bijušais Latvijas izlases futbolists Gints Freimanis |url=https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/pec-smagas-slimibas-miris-bijusais-latvijas-izlases-futbolists-gints-freimanis.d?id=55634750 |publisher=Delfi}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{FK Jelgava spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Freimanis, Gints}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:2023. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] fotbxylwpl81cb66mzr64lpczoylrgr Ford Vedette 0 79454 4461099 3600943 2026-04-29T13:32:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461099 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{Automobiļa infokaste | image = [[Attēls:Ford Vedette Coupé 1950.jpg|250px|1950. gada Ford Vedette Coupé.jpg]] | name = Ford Vedette | aka = Ford Vendôme | manufacturer = Ford SAF | production = 1948. g. — 1954. g. | predecessor = | successor = | class = Liels auto | layout = Aizmugurējā piedziņa | body_style = 4-durvju "fastback"<br />4-durvju sedans<br />4-durvju "landaulet"<br />5-durvju furgons<br />2-door kupeja<br />2-durvju kabriolets | engine = 2.2&nbsp;L ''[[Ford Flathead engine|Aquillon]]'' [[V8]]<br />3.9&nbsp;L ''Mistral'' [[V8]]<ref name="oldtimerved">{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/vedette.htm|title=Ford Vedette|work=Ford Oldtimer und Motorsport Club Cologne|accessdate=2006-08-16}}</ref> | transmission = 3 ātrumu [[Manuālā transmisija|manuālā]]<ref name="oldtimerved"/> | wheelbase = 2.69 m <ref name="fcb">{{Tīmekļa atsauce|url=http://storm.tocmp.com/fordvedette.htm|work=Ford Vedette 1951 (Dutch brochure)|title=Free Car Brochures|accessdate=2006-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061215020448/http://storm.tocmp.com/fordvedette.htm|archivedate=2006-12-15}}''(technical data for 1951 Dutch-market saloon model)</ref> | length = 4.50 m <ref name="fcb"/> | width = 1.72 m <ref name="fcb"/> | height = 1.57 m <ref name="fcb"/> | weight = 1180 kg <ref name="fcb"/> | fuel_economy = | fuel_capacity = | related = [[Ford Comète]]<br />[[Simca Vedette]]<br />[[Simca Ariane]]<br />[[Simca Esplanada|Chrysler Esplanada]] | similar = [[Ford Zephyr]]<br />[[Mercury Eight]]<br />[[Opel Kapitän]] | designer = }} '''Ford Vedette''' bija liels automobilis, ko ražoja Ford France SA, Poissy fabrikā laika posmā no 1948. g. — 1954. g. Plašākai sabiedrībai acīs tas parādījās 1948. g. ''Mondial de l'Automobile'' (Parīzes Motoršovs), tas tika projektēts Detroitā (savācot kopā vienaudža Mercury modeļus), bet tika aprīkots ar Poissy radīto 2158 kubikcentimetru (cm³) Aquillon sānu vārstu un V8 Ford Flathead dzinēju (zināms kā pirmais Ford Motor Company izveidotais V8 dzinējs), tāpat kā pirmskara Matford automobiļiem.<ref name="oldtimerved"/><ref name="museum51">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/fordvedette.html|title=Ford Vedette 1951|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060712063855/http://www.philseed.com/fordvedette.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060712063855/http://www.philseed.com/fordvedette.html |date=2006-07-12 }}</ref>No otras puses, Vedette bija pirmais automobilis, kas iezīmējās ar jaunu neatkarīgu priekšējās ass konceptu, kas tika radīts ar Earl S. MacPherson gādību, šodien zināmu kā MacPherson balsts.<ref name="4Car">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.channel4.com/4car/100-greatest/innovations/suspension.html | title=4Car 100 Greatest Innovations|accessdate=2006-08-16}}</ref> == Grūtais sākums == [[Attēls:1951 Ford Vedette Fordor Sedan CRB178.jpg|250px|thumb|right|1950. gada Ford Vedette sedans]] [[Attēls:1958 Ford Vedette ABXC Chambord EAB529.jpg|250px|thumb|right|1958. gada Ford Vedette ABXC Chambord]] Tā kā Poissy rūpnīca uzreiz pēc kara nespēja turpināt spēkratu ražošanu, daudzas būtiskas detaļas tika montētas pie dažādiem apakšuzņēmējiem, kas piešķīra auto nelāgu slavu zemās kvalitātes dēļ.<ref name="oldtimersaf">{{Tīmekļa atsauce|url=http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/saf.htm|title=Ford SAF|work=Ford Oldtimer und Motorsport Club Cologne|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20060715202859/http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/saf.htm}}</ref>Sešu ražošanas gadu laikā Vedette bija pieejama vairākos virsbūves veidos, sākot no sākotnējā 4 durvju fastback (aizmugurējās durvis vērās pretēji parastajām) līdz vēlākajam 4 dirvju saloon, ''Sunliner'' 4 durvju fastback modeli, balstītu uz saloon (ar noritināmu jumtu pār visu kabīni), 2 durvju kupeju un, uz tā bāzētu, ''[[kabriolets|Cabriolet]] Décapotable'' (2 durvju ar atvāžamo jumtu).<ref name="museum51"/><ref name="museum53">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/fordvedette54.html|title=Ford Vedette 1953-1954|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-16|archive-date=2006-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20060712064858/http://www.philseed.com/fordvedette54.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060712064858/http://www.philseed.com/fordvedette54.html |date=2006-07-12 }}</ref> == Mistera Lehideux uznāciens == Jaunā kompānijas prezidenta, mistera Lehideux, vadībā Ford France atjaunoja auto 1950. gadā, un tad 1952. gadā, kad tas beidzot saņēma viena gabala priekšējo stiklu, jaunu interjeru un buferus, labākas bremzes, lielāku bagāžnieku un aizsmēķējamo. 1952. gadā Mondial de l'Automobile šovā bija redzama Vedette luksusa versija — ''Ford Vendôme'' — aprīkota ar lielāku, 3923 cm³ ''Mistral'' V8 dzinēju, iepriekš lietotu uz Ford France kravas automobiļiem. 1952. gadā debitēja 5 durvju, 5 sēdekļu ''Abeille'' (no franču valodas — bite)) furgons ar divdaļīgām aizmugurējām durvīm, reklamēts kā praktisks (spējīgs uzņemt 500 kg kravu) un komfortabls.<ref name="oldtimerved"/><ref name="oldtimersaf"/><ref name="museum53"/><ref name="club">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.simcatalbotclub.org/vedette.htm|title=SIMCA VEDETTE and SIMCA ARIANE|work=Simca Talbot Information Centre — Simca Club UK|accessdate=2006-08-12}}</ref> == Mistera Pigozzi uznāciens == Nonākot aci pret aci ar nelāgiem pārdošanas rādītājiem, piedevām ar graujošiem streikiem Poissy ražotnē dekādes beigās, Ford vēlējās atbrīvoties no rūpnīcas tūlīt pēc kara beigām. Jauna iespēja radās 1954. gadā, kad Henri-Theodore Pigozzi, veiksmīgās franču automarkas Simca dibinātājs, meklēja jaunas ražotnes vēlmju paplašināšanai. Ford France saplūda ar Simca un Poissy ražotni un tiesībām tur ražot visus modeļus — iekļaujot jaunveidoto Vedette. Jaunais automobilis nu debitēja Francijā zem nosaukuma Simca Vedette, bet dažos veikalos tika pārdots kā Ford Vedette (iekļaujot Zviedriju, Nīderlandi un Vāciju) vismaz līdz 1956. gadam.<ref name="oldtimerved"/><ref name="oldtimersaf"/><ref name="museumsimca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philseed.com/simvedette.html|title=Vedette (1955-1961)|work=Phil Seed's Virtual Car museum|accessdate=2006-08-13}}</ref><ref name="club"/> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.clubvedettefrance.com/Vedette France klubs]{{Novecojusi saite}} '(''Franciski'')' * [https://web.archive.org/web/20100203083117/http://www2.uol.com.br/bestcars/ph2/175a.htm Mademoiselle Ford @ Labāko auto interneta adrese] '(''Portugāliski'')' {{Ford Eiropa}} [[Kategorija:Ford automašīnas|Vedette]] t6cg9ilcuipfwexje29qupd1iq5g4j9 Ford Anglia 0 79935 4461097 3824772 2026-04-29T13:31:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461097 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļa infokaste | name = ''Ford Anglia'' | image = [[Attēls:'65 Ford Anglia L200 Coupe (Orange Julep).JPG|250px|1965. gada Ford Anglia coupe (Ziemeļamerika)]] | manufacturer = ''[[Ford of Britain]]'' | production = No [[1939]]. līdz [[1967]]. gadam | successor = ''[[Ford Escort]]'' | predecessor = ''[[Ford 7Y]]'' | class = Ekonomiskais auto | layout = Aizmugurējā piedziņa | assembly = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Dagenhama}}<br />no 1963. gada<br />{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Heilivuda}} }} '''''Ford Anglia''''' ir [[Vieglais automobilis|vieglā automobiļa]] modelis, kas tika ražots uzņēmumā ''[[Ford of Britain]]''. No [[1939]]. līdz [[1967]]. gadu tika izlaisti četri dažādi ''Anglia'' paaudžu modeļi. Automobilis tika eksportēts uz daudzām valstīm. Kopumā samontēja 1 594 486 ''Ford Anglia'' automobiļus, pēc tam šo modeli pārdēvēja par '''[[Ford Escort]]'''. Visām modeļiem bija divas sānu durvis. Četru durvju versija ar uzlabotu salona apdari tika ražota tikai līdz [[1961]]. gadam kā ''[[Ford Prefect]]''. Saistīts modelis ir arī ''[[Ford Popular]]'', ko ražoja no [[1953]]. līdz [[1962]]. gadam, tā bija vēl vienkāršāka un lētāka Anglia variācija. == Anglia E04A (1939—1948) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = Ford Anglia E04A | image = [[Attēls:Ford Anglia Bj ca 1949 Photo 2008 Castle Hedingham.JPG|250px]] 1946. gada Ford Anglia E04A | production = 1939. — 1948. gads<br />Kopā 55,807 modeļi <ref name="pirmais" /> | engine = 933 cm³ [[I-4]]<br />1172 cm³ [[I-4]] (eksports) | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />2 durvju tūrisma automobilis (Austrālija)<ref name=DarwinP99>The History of Ford in Australia, Norm Darwin, 1986, 99. lappuse</ref><br />2 durvju [[rodsters]] (Austrālija)<ref name=DarwinP99 /> | related = [[Ford Prefect]] | length = 3900 mm | wheelbase = 2300 mm | width = 1400 mm | height = 1600 mm }} Pirmais modelis tika izveidots [[1939]]. gadā, un tam tika dots kods '''E04A'''. Tas bija uzlabots ''[[Ford 7Y]]'' modelis. Automobilis bija vienkāršs ekspluatācijā un lēts ražošanā. Pārsvarā automobiļi bija melnā krāsā. Tiem bija statenisks [[radiators]]. Automobiļiem abu asu lokšņu atsperes bija novietotas šķērsām, un tie bija aprīkoti ar mehāniskajām bremzēm. Tirgū pieejami bija ''Standart'' un ''Deluxe'' modeļi. ''Deluxe'' modeļiem bija labāka salona apdare, papildus aprīkojums, pirmskara modeļiem bija slieksnis ērtākai iekāpšanai un izkāpšanai. Daži eksporta modeļi tika aprīkoti ar 1172 cm³ [[I-4]] dzinēju. Viena no eksporta valstīm bija [[Ziemeļamerika]], uz kurieni spēkratus sāka importēt no 1948. gada. Šiem auto bija uzlabotāka aerodinamika - trīsdaļīgs radiatora režģis (no 1937. līdz 1938. gadam ''[[Ford 7W|Ford Ten 7W]]'' modeļiem). 1949. gadā tika izlaists jaunais, uzlabotais '''E494A'''. Tam bija cieši iestiprināti lukturi un mazas, atsevišķas stāvgaismas (piestiprinātas apakšā), piedevām dubultie aizmugurējie lukturi, kam varēja pievienot pagrieziena signālus. Priekšējā loga [[Stikla tīrītājs (transports)|stikla tīrītāji]], kas darbojās uz [[Vakuums|vakuuma]] principa, pārstāja strādāt, automobilim braucot ar ātrumu virs {{nobr|64 km/h}}, tādēļ tie tika aprīkoti ar vakuuma rezervuāriem, taču tas tikai nedaudz atrisināja šo problēmu. 2 durvju Anglia ir līdzīgs 4 durvju E93A [[Ford Prefect]] modelim. Modeļa ražošana tika pārtraukta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā (1942—1945). Pirmās paaudzes modeļa ražošana beidzās 1948. gadā. Kopā tika saražoti 55,807 modeļi.<ref name="pirmais" /> [[Austrālija|Austrālijā]] E04A ražoja laika posmā no 1940. līdz 1945. gadam un no 1946. līdz 1948. gadam. {{clear}} == Anglia E494A (1949—1953) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = Ford Anglia E494A | image = [[Attēls:ford.anglia.bristol.750pix.jpg|250px]] 1953. gada Ford Anglia E494A | production = [[1949]]. — [[1953]]. gads<br />Kopā 108,878 modeļi <ref name="pirmais">Sedgwick, M.; Gillies (1989). A-Z of Cars 1945-1970. Devon, UK: Bay View Books. {{ISBN|1-870979-39-7}}</ref> | engine = 933 cm³ [[I-4]] |transmission = 3 ātrumu manuālā [[transmisija]] | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />2 durvju [[kravas auto]]<br />2 durvju tūristu automobilis (Austrālija)<br />2 durvju [[Kupeja (virsbūve)|kupeja]] (Austrālija) | related = | height = 1600 mm <ref name="otrais" /> | wheelbase = 2286 mm <ref name="otrais" /> | length = 3912 mm <ref name="otrais" /> | width = 1448 mm <ref name="otrais" /> }} 1949. gadā<ref>Modeļu gads sākas iepriekšējā kalendārā gada rudenī, tātad pirmie automobiļi tika izlaisti jau 1948. gadā</ref> tika izlaists otrais Anglia paaudzes automobilis ar kodu '''E494A'''. Automobilis bija mazliet pārveidots un uzlabots iepriekšējās paaudzes Anglia, tomēr tas palika tikpat vienkāršs ekspluatācijā, kā tā priekšgājējs, kas 1948. gadā ieguva britu lētākā četru riteņu auto titulu.<ref name="otrais" /> Jaunā automobiļa priekšpuse vairāk atgādināja 1940. gadus, tam bija tā laika slīpais, divdaļīgais [[Radiators|radiatora]] režģis. 1948. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica testa braucienus ar otrās paaudzes Anglia modeli. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|92 km/h}}, tas spēja ieskrieties no 0 līdz 80 km/h 38,3 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 7,80 litri uz 100 kilometriem. Testējamā automobiļa cena bija 309 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]], ieskaitot nodokļus.<ref name="otrais">"The Ford Anglia 8hp Road Test". The Motor. October 27, 1948.</ref> [[Attēls:19XX Ford Van KLE950.jpg|thumb|left|250px|[[Furgons]] uz Anglia bāzes]] Kā vieglais komerctransports ļoti populāri bija dažādu veidu [[Furgons|furgoni]] ({{val|en|delivery van}}) uz Anglia bāzes, ko blakusuzņēmēji pārtaisīja no [[Sedans|sedaniem]] Šos Anglia furgonus britu tirdzniecības pārstāvji izmantoja vairākas desmitgades. Iekļaujot visu produkciju, kopā tika saražoti 108,878 modeļi.<ref name="pirmais" /> Kad 1953. gadā otrās paaudzes Anglia ražošana tika pārtraukta, līdz pat 1959. gadam uz šī modeļa bāzes tika ražoti [[Ford Popular]]. {{clear}} == Anglia 100E (1953—1959) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = Ford Anglia 100E | image = [[Attēls:1960.ford.anglia.100E.arp.750pix.jpg|250px]] 1960. gada Ford Anglia 100E | production = [[1953]]. — [[1959]]. gads<br />Kopā 345,841 modeļu<ref name="pirmais" /> | engine = 1172 cm³ [[I-4]] | length = 3854 mm(sedans)<br />3600 mm (furgons) | width = 1537 mm<ref name="ceturtais">"The Ford Anglia". The Motor. May 26, 1954</ref> | height = 1454 mm<ref name="ceturtais" /> | weight = 737 kg (sedans)<br />813 kg (furgons) | wheelbase = 2210 mm<ref name="trešais">Culshaw; Horrobin (1974). Complete Catalogue of British Cars. London: Macmillan. {{ISBN|0-333-16689-2}}</ref> | track = | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = [[Ford Popular]]<br />[[Ford Prefect]] }} 1953. gadā tika izlaists trešās paaudzes Anglia modelis ar kodu '''100E''', ko modelēja ''Lacuesta Automotive''. Tas bija pilnīgi jauns un moderns eksemplārs, kam nebija nekādas līdzības ar iepriekšējo paaudžu modeļiem. Jaunais modelis līdzinājās [[Ford Consul]], kas tika izlaists divus gadus agrāk, un savam [[Vācija|Vācijā]] ražotajam brālēnam — [[Ford Taunus P1]]. 100E pircējiem bija pieejams kā 2 durvju Anglia un 4 durvju Prefect. Šī perioda laikā vecā Anglia bija pieejama kā 103E Popular, kas tirgū tika piedāvāts kā pats lētākais automobilis pasaulē. Automobilim bija tam laikam atbilstošs ārējais izskats un vienkārša salona apdare — dalīti priekšējie sēdekļi, pārvilkti ar ādas aizstājēju. Krēslus varēja atbīdīt tā, ka pasažieri bez problēmām varēja nokļūt salona aizmugurē. Instrumentu paneļa mēraparāti — [[spidometrs]], degvielas daudzuma rādītājs, [[ampērmetrs]] — bija novietoti vienkopus ap stūres ratu, pārnesumu pārslēdzēja rokturis bija iebūvēts grīdā. Sildītājs un radio bija kā papildu aprīkojums. [[Attēls:Ford-anglia-101e-1958.jpg|thumb|left|250px|1958. gada Ford Anglia 101E]] 100E modelim zem dzinēja pārsega atradās vecais, taču uzlabotais 36 zirgspēku dzinējs ar lielāku noturību un uzlabotu dzesēšanas sistēmu. Pārnesumkārba ar trim pārnesumiem tika saglabāta no iepriekšējiem modeļiem. Dažiem modeļiem tika uzstādīta pusautomātiskā ''Manumatic'' pārnesumkārba. Automobiļa standarta cenā bija iekļauts arī otra logu tīrītāja slotiņa. Stiklu tīrītāji bija standarta komplektācijas, ar [[Vakuums|vakuuma]] pievadu no retinājuma ieplūdes kolektorā, un to darbības ātrums bija atkarīgs no dzinēja apgriezienu skaita. Šī sistēma bija mantota no iepriekšējiem modeļiem, kas bija bēdīgi slaveni ar to, ka, braucot stāvos kalnos, logu tīrītāji darbojās lēnāk, vai apstājās pavisam, ja tika apdzīts priekšā braucošais transportlīdzeklis. Automobiļa konstrukcijā bija izmantoti daudzi progresīvi risinājumi. Tam bija nesošā [[virsbūve]], priekšējā ass bija aprīkota ar [[Makfersona piekare|Makfersona piekari]], pretrotācijas (stabilizatora) stieni, savukārt aizmugurējais tilts bija aprīkots ar standarta lokšņu atsperēm. 1957. un 1958. gada modeļiem reta izvēles iespēja bija iegādāties komplektāciju ar ''Newtondrive'' sistēmu, kas ļāva pārslēgt pārnesumus, neizspiežot [[Sajūgs|sajūga]] pedāli. Elektriskā sistēma darbojās ar 12V spriegumu, kas tiem laikiem bija retums angļu automobiļiem. No komerciālā viedokļa 100E modelis bija veiksmīgs automobilis. Kad 1959. gadā tā ražošana tika pārtraukta, kopā no rūpnīcām bija izripojuši 345,841 automobiļi.<ref name="pirmais" /> No 1955. gada bija pieejami divi [[Universālis|universāļu]] veidi, [[Ford Escort|Escort]] (uz Anglia bāzes) un [[Ford Squire|Squire]] modelis (uz [[Ford Prefect|Prefect]] bāzes). Ar nosaukumu [[Ford Thames]] tika ražoti dažādu tipu [[Furgons|furgoni]]. 1954. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' testēja sedanu Anglia. Auto sasniedza ātrumu {{nobr|113 km/h}}, un no 0 līdz 97 km/h tas spēja ieskrieties 29,4 sekundēs. Degvielas patēriņš bija 9,32 litri uz 100 kilometriem. Testa auto izmaksāja 511 mārciņas, iekļaujot nodokļus.<ref name="ceturtais" /> == Anglia 105E (1959—1967) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = Ford Anglia 105E | image = [[Attēls:1967.ford.anglia.arp.750pix.jpg|250px]] 1967. gada Ford Anglia 105E | production = [[1959]]. — [[1967]]. gads<br />Kopā 1,004,737 modeļi <ref name="pirmais" /> | engine = 997 cm³ [[I-4]] | length = 3912 mm<ref name="piektais" /> | width = 1422 mm<ref name="piektais" /> | height = 1422 mm<ref name="piektais" /> | weight = 737 kg (sedans) | wheelbase = 2311 mm<ref name="trešais" /> | track = | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = }} 1959. gadā sāka ražot pēdējo, ceturto Anglia modeļu paaudzi, ko apzīmēja ar kodu '''105E'''. Automobilim bija neparasts dizains ar raksturīgu priekšas un jumta aizmugurējās statnes noformējumu. Amerikāņu stils bija stipri ietekmējis tā [[Virsbūve|virsbūvi]]. Piemēram, priekšpusē bija svītra, kas savienoja abus lukturus. Zem tās atradās ieslīps priekšējais režģis. Tā pievilcīgā, slīpā līnija vairāk atgādināja 1950. gadu [[Studebaker]] (vai pat agrākos [[Ford Thunderbird]]), nekā agresīvos, vēlos 1950. gadu amerikāņu Ford automobiļus. Tas, iespējams, bija tāpēc, ka britu dizaineri lietoja „vēja tuneli” un plūdlīniju. Tāpat kā vēlie 1950. gadu [[Lincoln (automobilis)|Lincoln]], [[Mercury (automobilis)|Mercury]] un [[Citroën Ami]] automobiļi no [[Francija]]s, šie auto dižojās ar lēzeno jumtu (kas aizmugurējam pasažierim deva gana daudz brīvas vietas), aizmugurē tiem bija viens pāris dekoratīvo izvirzījumu. Daudz detaļu tika aizgūtas no tā laika amerikāņu līdzgaitniekiem. Piedevām tam bija uz aizmuguri vērsts aizmugurējais stikls (tā tas varēja palikt tīrs pēc lietus). 1961. gada septembrī sedanam pievienojās furgona tipa automobilis. Ceturtās paaudzes Anglia bāzes komplektācijai bija šaurs, krāsots radiatora režģis un vienkārša salona apdare. Lielākā daļa šī modeļa automobiļu, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir deLuxe komplektācijas, ar platu hromētu radiatora režģi un moldingiem uz jumta. Jaunais stils tika montēts kopā ar jaunu dzinēju — 997 cm³ [[I-4]] dzinēju ar augšpusē novietotiem vārstiem. Tas kļuva pazīstams kā "Kent" dzinējs un ar laiku tika izmantots lielākai daļai [[Eiropa|Eiropā]] ražoto [[Ford]] automobiļu. Ieskrējiens joprojām bija gauss (salīdzinoši ar šodienas standartiem), bet manāmi uzlabojies. 105E bija pirmais britu Ford automobilis, kas aprīkots ar četru pārnesumu pārnesumkārbu un elektriskiem logu tīrītājiem. [[Makfersona piekare|Makfersona piekari]] uz 105E joprojām lietoja tikai priekšējai asij. Instrumentu panelī izvietota sarkana signālspuldze, kas brīdina par [[Ģenerators|ģeneratora]] lādēšanas traucējumiem, un zaļa, paredzēta eļļas spiediena parādīšanai. 1962. gadā automobiļu klasē līdz 1100 cm³ 105E modelis uzstādīja sešus jaunus pasaules rekordus, kad Tonijs Brūkss (''Tony Brookes''), viņa dvīņu brālis Maikls Brūkss (''Michael Brookes'') un pārējā komanda sasniedza vidējo ātrumu ap 134 km/h, 7 dienas un naktis riņķojot ap Montlheriju, [[Parīze]]s dienvidos. 1959. gadā britu laikraksts ''[[The Motor]]'' veica Anglia sedana testa braucienu. Tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|118,8 km/h}}, un ieskrieties no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} tas spēja 26,9 sekundēs. Degvielas patēriņš bija {{nobr|6,86 l}} uz 100 kilometriem. Testa mašīna izmaksāja 610 mārciņas, iekļaujot nodokļus, kas sastādīja 180 mārciņas.<ref name="piektais">"The new Ford Anglia". The Motor. September 10 1959</ref> Vecais Anglia 100E pārtapa par jauno 100E Popular. Iepriekšējās paaudzes Prefect bija pieejams kā jaunais Ford Prefect (107E), kam bija 105E modeļa ritošā daļa, motors un bremzes. 100E Escort modeli aizvietoja 1961. gadā izlaistais 105E Anglia [[universālis]]. Abas mašīnas, pateicoties līdzīgajām detaļām un plašajām uzlabošanas iespējām, ir populāras līdz pat šai dienai. <gallery> File:Ford Anglia basic reg 1964.JPG|Mūsdienās reti sastopamā Anglia bāzes modeļa komplektācija. File:MHV Ford Anglia 02.jpg|Automobiļa aizmugure bija tā atpazīstamākā daļa. File:MHV Ford Anglia Estate 02.jpg|Anglia ar [[Universālis|universāļa]] virsbūvi (''Estate''). File:Ford Thames 7 cwt Anglia based reg 1961.JPG|[[Ford Thames]] [[furgons]] uz Anglia bāzes. </gallery> == Super Anglia 123E (1962—1967) == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = Ford Anglia 123E | image = [[Attēls:1966 Ford Anglia Super.jpg|250px]] 1966. gada Anglia Super | production = [[1962]]. — [[1967]]. gads<br />Kopā 79,223 modeļu<ref name="pirmais" /> | engine = 1198 cm³ [[I-4]] | body_style = 2 durvju [[sedans]]<br />3 durvju [[universālis]]<br />2 durvju [[furgons]] | related = }} No 1962. gada līdzās 105E modelim bija pieejams '''123E Anglia Super''', ar lielāku 1198 cm³ motoru un citiem uzlabojumiem. Šis modelis spēja izkonkurēt jaunākos Perfect automobiļus, kaut arī bija ar divām, nevis četrām durvīm. Tas pats auto bija pieejams arī [[Eiropa]]s tirgū. Eiropai tika paredzēts arī vēl viens modelis — '''Anglia Sportsman''', kam aizmugurē bija piestiprināta rezerves riepa. Riepas bija līdzīgas [[Kontinentālā riepa|kontinentālajām]], ko bieži izmantoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] automobiļiem. Bija pieejams arī [[Hromēšana|hromēts]] buferis, platas riepas ar baltu svītru (vai arī pilnīgi balti riepas sāni). Izvēlēties varēja arī modeli ar īpašu dizainu — svītru uz sānu korpusa. Ražošanas perioda otrajā pusē Ford eksperimentēja ar Anglia, krāsojot to divās krāsās — "Blue Mink" (zilu) un "Venetian Gold" (zelta). Kopā tikai 250 modeļi bija zilā krāsā un 500 — zelta, abi ir ļoti reti eksemplāri. Anglia sedani bija pieejami ar vairākien virsbūves veidiem. Standarta modelis bija vienkāršs, tam nebija hromētu detaļu, bija izceltas aizmugurējās lampas, tam bija tērauda režģis un pieticīgs interjers. Luksusa modelim bija hromēta sānu svītra, tāpat arī aizmugurējie lukturi un radiatora restes. Tas bija aprīkots arī ar saules aizsargstiklu. Pārāks par visiem bija Super modelis, kam bija dubultas, hromētas sānu svītras, kas lieliski kontrastēja ar krāsaino jumtu un sānu gaismām, kā arī plīša interjers. Tam bija 1198 cm³ dzinējs un pārnesumkārba ar sinhronizatoru pirmajā pārnesumā. Kā papildus iespējas piedāvāja mehāniski uzlabotus luksusa modeļus — '''Super''' automobiļi, ar luksusa aprīkojumu vai uzlabotu luksusa ''Super'' aprīkojumu, saglabājot iepriekšējo 997 cm³ dzinēju, lai gan to reti kad izvēlējās. == ''Anglia'' popkultūrā == * Viviānai (''Vyvyan'') no BBC situāciju komēdijas "Jaunie" (''"The Young ones"'') piederēja dzeltenas versijas automobilis, uz kura bija uzkrāsotas uguns liesmas. * Rolandam Ratam (''Ronald Rat'') bija rozā 1957. gada Ford Anglia modelis, zināms kā ''Ratmobile''. * Zils 105E modelis bija atpazīstams pēc [[Dž. K. Roulinga]]s grāmatas motīviem iestudētajā filmā "[[Harijs Poters un Noslēpumu kambaris (filma)|Harijs Poters un Noslēpumu kambaris]]". ''Anglia'' piederēja [[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]] tēvam, un auto spēja pat lidot. Vēlāk gan Rons auto sadauzīja. * [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmā "[[Doktors No]]" (''"Dr. No"'') Džonam Strendžvejam piederēja zils 1960. gada ''Ford Anglia'' ''Deluxe'' modifikācija. * 1960. gadā filmā "Nekad nelaid vaļā" (''"Never Let Go"'') notikumi risinājās ap Ford Anglia zādzību un sekojošiem mēģinājumiem to atjaunot. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fordanglia105eownersclub.co.uk/ Ford Anglia īpašnieku klubs]{{Novecojusi saite}} {{Ford Eiropa}} {{DEFAULTSORT:Anglia}} [[Kategorija:Ford automašīnas]] [[Kategorija:Lielbritānijas automašīnas]] suiyyihmt472bjgdqxfpqii5h2gwnby Ford Comète 0 79938 4461098 2898824 2026-04-29T13:31:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461098 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ford Comete.jpg|thumb|250px|Ford Comète Monte-Carlo]] '''Ford Comète''' (vai arī '''Simca Comète''') bija Francijā būvēta automašīna (Ford Motor kompānija) laika posmā starp 1951. — 1954. gadam, pateicoties franču subsidētajai Ford SAF kompānijai. Tas bija iecerēts kā luksusa modelis. Comète virsbūvi projektēja FACEL, kas ražoja vairāk pazīstamos Facel Vega luksusa automobiļus. Sākotnējais auto motors bija 2.2 L V8, ko ražoja Ford SAF franču projektētāji. Tas tika lietots arī uz [[Ford Vedette]]. Tika izmantota Pont A Moussin 4 ātrumu manuālā transmisija. Sākotnējam modelim bija viens, horizontāls stienis pāri priekšējam režģim, ar hromētu aizsargu vai lodi tā centrā, kas, līdzās pārējiem, nedaudz līdzinājās līdzgaitnieka Studebaker produktiem. Tam bija tērauda riteņi ar hromētiem dekoratīvajiem diskiem. Lai gan auto izskatījās, raksturojās un tika būvēts kā apbrīnas vērts un pircējus piesaistošs objekts, mazais motors smago Comète padarīja nespēcīgu un neuzticamu. 1953. gadā parādījās jaunais “Monte-Carlo” modelis ar 3.9 L V8 motoru (parasti ar šādu motoru aprīkoja Ford kravas automobiļus). Tā jauda bija 105 zirgspēki, un tas spēja ieskrieties ļoti ātri. Veiktspēja bija acīmredzami uzlabojusies, bet jaunais motors nepiesaistīja pircējus; tas kļuva pazīstams kā “kravas auto motors”, jo tā lielais motora tilpums īpašniekam nozīmēja lielākus ceļa nodokļus. Jaunais modelis bija aprīkots ar viltus motora pārsega padziļinājumu un, ļoti tipiski Ford, krustiskām restēm (vertikāli un horizontāli, vienādā attālumā). Francūži šo režģi dēvēja par “coupe-frī” un “franču-frī griezēju” Auto ražošanas laikā, franču milzis Simca bija pārņēmis Ford SAF, un beidzamos gadus ražošana norisinājās nu jau zem Simca vārda. == Izmantotie materiāli == * Ford S.A.F. ''[https://web.archive.org/web/20060211071106/http://www.facel-vega.com/comete.htm Ford Comète Brochure]''. Reproduced by [http://www.facel-vega.com/ Facel-Vega.com], retrieved [[April 30]], [[2005. gads|2005]]. (''[[Franču valoda|Franču valodā]]'') * Ford Oldtimer und Motorsport Club Cologne e.V. ''[http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/comete.htm Ford Comète] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090312072856/http://website.webcenter.lycos.de/www.fomcc.de/comete.htm |date={{dat|2009|03|12||bez}} }}''. Retrieved [[April 30]], [[2005. gads|2005]]. (''[[Vācu valoda|Vācu valodā]]'') [[Kategorija:Ford automašīnas]] bxgc47go0drccdv4mnh9o8h3lyiiqse Frīdrihs Kalniņš 0 80251 4461120 4360924 2026-04-29T14:53:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461120 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Sarkanās armijas virsnieku|Kalniņš|Kalniņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Frīdrihs Kalniņš | vārds_orig = | attēls = Fr. Kalniņš.JPG | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1887 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 23 | dz_vieta = [[Ternejas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|Latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[brigādes komandieris]] | dienesta_laiks = 1914—1918 un 1918—1938 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{flaga|Latvija|LSPR}} [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] <br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], <br />[[Latvijas brīvības cīņas]], <br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Frīdrihs Kalniņš''' ({{dat|1887|7|23|N}} — {{dat|1938|8|25|N}}) bija [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]] un vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, pasniedzējs. Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieris (1919. gada 20. oktobrī—1920. gada 4. jūlijā), vienlaikus Sarkanās armijas trieciengrupas komandieris. == Biogrāfija == Dzimis zemnieku ģimenē [[Ternejas pagasts|Ternejas pagastā]] (tagadējā Vilpulkas pagastā). Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], 1914. gadā F. Kalniņu iesauca [[Krievijas impērija]]s armijā. 1915. gadā viņš pabeidza [[praporščiks|praporščiku]] skolu. 1917. gada novembrī nokļuva [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā]]. Kopā ar latviešu strēlnieku pulkiem aizgājis uz Krieviju pēc vāciešu pilnīgas ienākšanas Latvijas teritorijā. 1919. gadā tika iecelts par 8. latviešu strēlnieku pulka komandieri. Vēlāk kļuva par [[latviešu strēlnieku padomju divīzija]]s 1. brigādes komandieri, bet [[Orlas-Kromu operācija]]s laikā 20. oktobrī tika iecelts par latviešu strēlnieku padomju divīzijas priekšnieku un Dienvidu frontes trieciengrupas komandieri. No 1920. gada jūnija viņš bija 15. un 24. divīzijas priekšnieks, piedalījās cīņās [[Perekops|Perekopā]]. Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām bija 35. strēlnieku divīzijas komandieris. 1923. gadā absolvēja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Kara akadēmiju. Laika posmā no 1929. līdz 1937. gadam strādāja [[Ļeņingrada]]s Kara politiskajā akadēmijā un arī [[Harkiva]]s Kara saimnieciskajā akadēmijā, kur bija priekšnieka palīgs. 1935. gadā bija arī brigādes komandieris. No 1937. līdz 1938. gadam bija docētājs Frunzes Kara akadēmijā (taktikas pasniedzējs). Vienlaikus izpildīja arī divīzijas komandiera pienākumus. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] ietvaros 1938. gada 8. februārī viņu apcietināja un 25. augustā notiesāja par dalību latviešu [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] teroristiskā organizācijā. Nāvessodu izpildīja 1938. gada 25. augustā [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas.<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}: Кальнин Фридрих Карлович. Род.1887, усадьбе Жуле (Латвия); латыш, б/п, обр. высшее, преподаватель тактики Военной Академии им.Фрунзе, комбриг, прож. в Москве: ул.Фрунзе, д.8/13, кв.4. Арест. 8.02.1938. Приговорен ВКВС СССР 25.08.1938 по обв. в участии в к.-р. террористической организации. Расстрелян 25.08.1938. Реабилитирован 4.08.1956.</ref> 1956. gada 4. augustā [[reabilitācija|reabilitēts]].<ref>[http://www.rkka.ru/handbook/personal/repress/komdiv.htm Komdivu uzskaitījums ar personīgo informāciju] {{ru ikona}}</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070625211725/http://sergeant.genstab.ru/orel_person.htm#15 Ударники против Ударников (biogrāfija)] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Kalninzsz Frīdrihs}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Kombrigi]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] dk34c1ucztu6u5xha2g3awab6waxijd Portāls:Kosmonautika/Jaunumi 100 80595 4461136 4460752 2026-04-29T16:37:46Z Dainis 876 4461136 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie sakaru pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620''. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). dc42rfbfpnu2h8vxq23ucj0rg7nqdse Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 4461139 4460757 2026-04-29T16:39:52Z Dainis 876 4461139 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[30. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[30. aprīlis]] — 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * [[1. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[3. maijs]] — pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]], 3 × ''[[BSLT]], ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', ''[[SNAPPY]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. maijs]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[12. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[22. maijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * Maijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * [[1. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[10. jūnijs]] — pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[25. jūnijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 500zhhrqxksvyz42b4bwiexidauuwi7 Vilnis Zariņš 0 80723 4461334 3971188 2026-04-30T06:30:01Z Semigall 8687 4461334 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Vilnis Zariņš''' (dzimis {{dat|1930|5|24}} [[Jūrmala|Jūrmalā]], miris {{dat|2014|1|30}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[filozofija|filozofs]] un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. Vairāku [[Rīgas dome]]s sasaukumu deputāts. Daudzus gadus mācīja filozofijas [[vēsture|vēsturi]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> Aktīvi darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=26004696&isArticle=true&query=Tautas%20partija%20Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20|title=Par viņu - no cīruļu cilts {{!}} Latvijas Vēstnesis|last=Gžibovska|first=Elza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-06-20}}</ref> == Darbi == Tulkojis latviski [[Renē Dekarts|Dekarta]], [[Voltērs|Voltēra]], [[Denī Didro|Didro]], [[Fransuā de Larošfuko|Larošfuko]] un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē. * Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp. * Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp. * Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp. === Tulkojumi === * Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp. * Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{navboxes|title=Rīgas domes|list= {{Rīgas dome 1997}} {{Rīgas dome 2001}} {{Rīgas dome 2005}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zariņš, Vilnis}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu filozofi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} b0n9px2r2uccsaaqqbfg0wpw85r4mix Detroitas "Red Wings" 0 88552 4461154 4347038 2026-04-29T17:27:43Z Bendžamins 76862 /* Pašreizējais sastāvs */ 4461154 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #EC2024 | team = Detroit Red Wings | logo = Detroit Red Wings logo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1926 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Little Caesars Arena]]'' | ietilpība = 20 066 | colors = Sarkana, balta<br />{{Color box|#EC2024}} {{Color box|#FFF}} | owner = {{flaga|ASV}} ''Ilitch Holdings'' | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Aizermens]] | coach = {{flaga|CAN}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|ASV}} [[Dilans Larkins]] | media = [http://redwings.nhl.com/ redwings.nhl.com] | affiliates = {{flaga|ASV}} [[Grandrepidsas "Griffins"]] ([[Amerikas Hokeja Līga|AHL]])<br />{{flaga|ASV}} [[Toledo "Wallaye"]] ([[Austrumkrasta Hokeja Līga|ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = Detroitas "Cougars" | dates1 = 1926—1930 | name2 = Detroitas "Falcons" | dates2 = 1930—1932 | name3 = Detroitas "Red Wings" | dates3 = 1932—''pašlaik'' <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 11 }} '''Detroitas "Red Wings"''' ({{val|en|Detroit Red Wings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Detroita|Detroitā]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1926. gadā kā '''Detroitas "Cougars"''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Klubs ir viens no sešiem [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubiem, kas līgā spēlē sākot ar tās pašām pirmajām sezonām. Savas pastāvēšanas vēsturē "Red Wings" ir 11 reizes uzvarējis NHL, 6 reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 18 reizes — divīzijas čempionu. Komandas izcīnītie 11 čempiontituli ir labākais NHL rādītājs starp ASV klubiem un trešais labākais rādītājs visā līgā (vairāk izcīnītu čempiontitulu ir [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Toronto "Maple Leafs"]]). Mājas spēles komanda aizvada ''[[Little Caesars Arena]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 11 ** 1935–36, 1936–37, 1942–43, 1949–50, 1951–52, 1953–54, 1954–55, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2007–08 * '''[[Prezidenta balva]]''': 6 ** 1994–95, 1995–96, 2001–02, 2003–04, 2005–06, 2007–08 * '''Konferences čempioni''': 6 ** 1994–95, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2007–08, 2008–09 * '''Divīzijas čempioni''': 19 ** 1933–34, 1935–36, 1936–37, 1987–88, 1988–89, 1991–92, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2000–01, 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, {{nhly|2010|end}} == Spēlētāji == Komandas rindās savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Gordijs Hovs]], [[Teds Lindsijs]], [[Sids Eibels]], [[Reds Kellijs]], [[Alekss Delvečio]], [[Terijs Savčuks]], [[Kriss Osguds]], [[Sergejs Fjodorovs]], [[Stīvs Aizermens]], [[Niklass Lidstrems]] un citi. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 29. aprīlī.'' ==== Vārtsargi ==== * 36 {{flaga|USA}} [[Džons Gibsons]] * 39 {{flaga|CAN}} [[Kems Talbo]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Bens Šaro]] * 20 {{flaga|SWE}} [[Alberts Jūhansons]] * 25 {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Bernards-Dokers]] * 44 {{Flaga|SWE}} [[Aksels Sandins-Pellika]] * 52 {{Flaga|CAN}} [[Treviss Hemoniks]] * 53 {{flaga|GER}} [[Morics Zeiders]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 72 {{flaga|USA}} [[Džastins Folks]] * 77 {{Flaga|SWE}} [[Simons Edvinsons]] ==== Uzbrucēji ==== * 18 {{flaga|USA}} [[Endrū Kops]] * 21 {{flaga|USA}} [[Džeimss van Rīmsdaiks]] * 22 {{flaga|USA}} [[Meisons Epltons]] * 23 {{Flaga|SWE}} [[Lūkass Reimonds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 27 {{flaga|CAN}} [[Maikls Rasmusens]] * 34 {{flaga|USA}} [[Kārters Mazurs]] * 37 {{flaga|USA}} [[Džeitī Komfers]] * 57 {{Flaga|CAN}} [[Deivids Perons]] * 58 {{Flaga|CAN}} [[Emits Finijs]] * 65 {{flaga|USA}} [[Dominiks Šains]] * 71 {{flaga|USA}} [[Dilans Larkins]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 88 {{Flaga|USA}} [[Patriks Keins]] * 92 {{flaga|AUT}} [[Marko Kaspers]] * 93 {{Flaga|USA}} [[Alekss Debrinkets]] == Līderi == === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Stīvs Aizermens]], 65 (1988-89) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Stīvs Aizermens]], 90 (1988-89) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Stīvs Aizermens]], 155 (1988-89) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Bobs Proberts]], 398 (1987-88) * Visvairāk gūto punktu sezonā starp aizsargiem: [[Niklass Lidstrems]], 80 (2005-06) * Visvairāk gūto punktu sezonā starp debitantiem: [[Stīvs Aizermens]], 87 (1983-84) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://redwings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/DET/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110520004640/http://www.hockey-reference.com/teams/DET/ |date={{dat|2011|05|20||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Detroitas "Red Wings"| ]] o8mnap2zm6u76b4s2ssdidofkijamqb 1945. gads Latvijā 0 89033 4461299 4199039 2026-04-30T03:40:55Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4461299 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1945|Latvijā|Latvija}} [[Attēls:Latvijas ģenerālapgabals 1942. gadā.jpg|thumb|315px|Latvijas ģenerālapgabala karte (1942)]] Šajā lapā ir apkopoti '''[[1945. gads|1945. gada]] notikumi Latvijā'''. Tā atradās daļēji [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] ("[[Kurzemes cietoksnis]]" līdz 1945. gada maijam), daļēji [[Padomju Savienība|PSRS]] ([[Latvijas PSR]]) okupācijā. == Notikumi == === Janvāris === * [[23. janvāris]] — sākās [[Ceturtā Kurzemes cietokšņa lielkauja]], kuras laikā Sarkanā armija nesekmīgi mēģināja ieņemt Liepāju un Saldu. === Februāris === * [[12. februāris]] — sākās [[Piektā Kurzemes cietokšņa lielkauja]], kuras laikā Sarkanā armija uzbruka [[Džūkste]]s-[[Irlava]]s virzienā, ieņemot Džūksti. * [[21. februāris]] — ceļā no [[Štuthofas koncentrācijas nometne]]s uz Lauenburgas nometni mira [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]].<ref name="autogenerated1">[http://www.historia.lv/ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā], historia.lv</ref> === Marts === * [[2. marts]] — Stompaku purvā, [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķī]] notika [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] karaspēka uzbrukums Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nometnei. * [[17. marts]] — sākās [[Sestā Kurzemes cietokšņa lielkauja]], kuras laikā Sarkanā armija uzbruka Saldus virzienā, sasniedzot Jelgavas-Liepājas dzelzceļu rietumos no [[Blīdenes stacija]]s, tomēr nespēja pārraut frontes līniju, kas stiepās no [[Priekule]]s līdz [[Klapkalnciems|Klapkalnciemam]]. *Tika nodibināta muzikāli apdāvināto audzēkņu [[Latvijas Valsts Konservatorija|Latvijas Valsts Konservatorijas]] [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|skola]] Doras Braunas vadībā pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] modeļa. === Maijs === * [[8. maijs]] — pulksten 14:00 Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas komandieris Štrekenbahs visu pulku un atsevišķo bataljonu komandieriem telefoniski nodeva pavēli par kapitulāciju. * [[12. maijs]] — laikrakstā [[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]] parādās raksts par Kurzemes kapitulāciju. === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — atiet pēdējā [[Bēgļu laivas uz Zviedriju|bēgļu laiva no Kurzemes]] uz [[Gotlande|Gotlandi]]. === Oktobris === * [[14. oktobris]] — no [[Zviedrija]]s pa jūras ceļu Kurzemē ieradās [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] aktīvistu grupa Artura Arnīša vadībā. * [[31. oktobris]] — PSRS Valsts Drošības komisariāta aģenti uzsāka plašus Latvijas Centrālās Padomes aktīvistu arestus [[Ventspils|Ventspilī]].<ref name="autogenerated1" /> === Nezināmi datumi === * [[Viļaka]] ieguva pilsētas tiesības. == Dzimuši == * [[30. janvāris]] — [[Laimonis Laizāns]], futbolists (miris 2020. gadā) * [[10. februāris]] — [[Skaidrīte Putniņa]], aktrise * [[22. marts]] — [[Pits Andersons]], rokmūziķis (miris 2016. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]], virsnieks * [[14. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists (miris 2026. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Jānis Vīķelis]], politiķis (miris 2005. gadā) * [[15. augusts]] — [[Imants Daudišs]], diplomāts un politiķis (miris 2002. gadā) * [[25. augusts]] — [[Marina Kosteņecka]], rakstniece un sabiedriskā darbiniece * [[2. oktobris]] — [[Jānis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks un esejists * [[21. septembris]] — [[Aivars Kreituss]], politiķis * [[8. oktobris]] — [[Uldis Stabulnieks]], komponists (miris 2012. gadā) * [[8. novembris]] — [[Romāns Grabovskis]], aktieris un teātra režisors (miris 2017. gadā) == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Vilhelms Purvītis]], gleznotājs (dzimis 1872. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Kārlis Pauļuks]], jurists, politiķis (dzimis 1870. gadā) * [[21. februāris]] — [[Konstantīns Čakste]], jurists, politiķis (dzimis 1901. gadā) * [[19. marts]] — [[Mārtiņš Vācietis]], ģenerālis (dzimis 1873. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Kārlis Skalbe]], rakstnieks (dzimis 1879. gadā) * [[12. maijs]] — [[Mārtiņš Zīle]], ārsts (dzimis 1863. gadā) * [[14. maijs]] — [[Volfgangs Lits]] (''Wolfgang Lüth''), vācbaltiešu kara jūrnieks (dzimis 1913. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Augusts Skadiņš]], lībiešu rakstnieks (dzimis 1902. gadā) * [[26. augusts]] — [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]], politiķis (dzimis 1872. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Nikolajs Galdiņš]], virsnieks (dzimis 1902. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1945. gads|Latvija]] [[Kategorija:1945. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] gurri3s29u2pcyqo9tlvl18569cp7is Varakļānu novads 0 90856 4461407 4388009 2026-04-30T10:38:06Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4461407 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Varakļānu novads | karte = Varakļānu municipality map 2021.png | karte2 = Varakļānu novads 2021.png | karte2_apraksts = Varakļānu novads | ģerboņa_attēls = Varakļānu novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Varakļāni | platība = 279 | iedzīvotāji = 3 506<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 3506 / 279 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2025 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = [[Murmastienes pagasts]]<br />[[Varakļānu pagasts]]<br />[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.varaklani.lv }} '''Varakļānu novads''' ({{val|ltg|Varakļuonu nūvods}}) bija pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta|Varakļānu pilsētu]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagastus. Robežojās ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs atradās [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atradās [[Latgale]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpa [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].<ref>[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī</ref> 2025. gadā iekļauts [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Teritoriālais iedalījums == Novadā ietilpa [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta un 2 pagasti: [[Murmastienes pagasts]] un [[Varakļānu pagasts]]. == Daba == Novads atradās [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepās Varakļānu [[oss|osu]] grēda.<ref name="LME">{{LME|3|634}}</ref> Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].<ref name="Sēta">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un [[Purva augsne|purvu]]. Novada rietumdaļu aizņēma [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominēja [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.<ref name="Sēta" /> Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.<ref name="Sēta" /> === Upes === Lielu upju novadā nebija, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]]. === Ezeri === Lielākie ezeri atradās Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²). == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}}13. gadsimta sākumā novads bija seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija|Polijas]] pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].<ref name="LPE">{{LPE|10-1|286}}</ref> 1949. gadā tika izveidots [[Varakļānu rajons]]. 1956. gadā tā teritoriju iekļāva [[Madonas rajons|Madonas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajonā. 1962. gadā Viļānu rajonu pievienoja Rēzeknes rajonam, bet jau 1963. gadā [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu pievienoja Madonas rajonam. 2009. gadā tika izveidots atsevišķais Varakļānu novads. 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadam]]. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu,<ref>[https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]</ref> jo Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilstot Satversmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/|title=Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atbilst Satversmei|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-12-16|language=lv}}</ref> 2024. gadā Saeima atbalstīja likumprojektu par Varakļānu novada pievienošanu [[Madonas novads|Madonas novadam]] un 2024. g. 30. jūnijā stājās spēkā likums par novadu apvienošanu, kas notika līdz ar [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlētās Madonas novada domes pirmo sēdi 2025. gada 1. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/156/national/120032785/varaklanu-novads-pievienots-madonas-novadam|title=Varakļānu novads pievienots Madonas novadam|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-11|date=2024-06-30|language=lv}}</ref> 2025. gada sākumā 20 Saeimas deputāti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, apšaubot Varakļānu novada iekļaušanas Madonas novadā atbilstību labas likumdošanas principam. Satversmes tiesa 2026. ɡada 30. aprīlī secināja, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izsvēris vietējās kopienas intereses, administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un priekšrocības, kā arī ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, un likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.04.2026-murmastienes-un-varaklanu-ieklausana-madonas-novada-atbilst-satversmei.a645184/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Murmastienes un Varakļānu iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei] lsm.lv 30.04.2026</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|8000 |1935|7660 |1959|6700 |1967|5772 |1979|5095 |1989|4970 |2000|4434 |2011|3560 |2021|2900 }} * 1897. gadā starp iedzīvotājiem bija 1365 ebreji. === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Varakļānu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1757 |- | 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 296 |- | 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 85 |- | 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67<ref name="2009;">2009. gadā.</ref> |- | 5. || [[Grozas (Varakļānu pagasts)|Grozas]] || Ciems || Varakļānu ||61<ref name="2009;" /> |- | 6. || [[Lielie Leimaņi]] || Ciems || Varakļānu || 61<ref name="2009;" /> |- | 7. || [[Stirnienes muiža]] || Ciems || Varakļānu || 59<ref name="2009;" /> |- | 8. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57<ref>2008. gadā.</ref> |- | 9. || [[Aizkalnieši (Varakļānu pagasts)|Aizkalnieši]] || Ciems || Varakļānu || 55<ref name="2009;" /> |- | 10. || [[Puntuži]] || Ciems || Varakļānu || 52<ref name="2009;" /> |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (2695) |green|90.3}} {{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (131) |red|4.4}} {{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (64) |blue|2.1}} {{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (10) |pink|0.3}} {{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (9) |black|0.3}} {{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (9) |yellow|0.3}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (68) |grey|2.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} Varakļānu novada domes augstākā pašpārvaldes institūcija bija [[Varakļānu novada dome]]. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}</ref> Domi vadīja [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada domes priekšsēdētājs]], kuru izraudzījās no deputātu vidus jaunā domes sasaukuma pirmajā domes sēdē pēc pašvaldību vēlēšanām.{{pamatraksts|2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Latvijas attīstībai]] |978 |64,73 |10 |- |[[Latvijas Zemnieku savienība]] |307 |20,32 |3 |- |[[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |149 |9,86 |2 |} Varakļānu novada pašvaldības administrācijas sastāvā bija šādas struktūrvienības: * Varakļānu pagasta pārvalde; * Murmastienes pagasta pārvalde; * Centralizētā grāmatvedība; * Saimnieciskā daļa; * Varakļānu novada Būvvalde; * Varakļānu novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) - sniedza vairāku valstu pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus. == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Novadā atradās: * Varakļānu vidusskola; * Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”; * Varakļānu mūzikas un mākslas skola. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Novadā atradās: * Varakļānu novada muzejs; * Varakļānu kultūras nams; * Varakļānu bibliotēka; * Murmastienes bibliotēka; * Murmastienes kultūras centrs; * Stirnienes bibliotēka; * Stirnienes kultūras nams. == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Varakļānu novadā dzimuši: * [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps, * [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps, * [[Edgars Eriņš]] (1986), vieglatlēts, * [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis, * [[Konstantīns Počs]] (1912—1994), fiziķis un konstruktors, * [[Konstantīns Strods-Plencinīks]] (1908—1999), latviešu rakstnieks, rakstīja latviešu un latgaliešu valodā, * [[Osvalds Zvejsalnieks]] (1944–2022), gleznotājs, * [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps, * [[Rita Strode]] (1955), politiķe, * [[Sandis Ģirģens]] (1980), politiķis. * [[Ieva Kalderauska]] (1977), žurnāliste == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu novada dome Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Varakļānu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] 6utkdjakd6yvi6a6bf8sjtb4igmordq Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 0 91739 4461072 4461066 2026-04-29T12:00:34Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-26137-47|~2026-26137-47]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4373135 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu''' ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] 1922. gada 15. februārī pieņemtā [[Latvijas Republikas Satversme]]. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija [[Latvijas okupācija (1940)|PSRS militāro agresiju]] kā starptautisku noziegumu un atjaunoja [[Latvijas Republika]]s suverenitāti. == Sagatavošana == Deklarācijas koncepciju pēc [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) vadītāja [[Dainis Īvāns|Daiņa Īvāna]] lūguma sagatavoja [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s (PBLA) juridiskais konsultants [[Egils Levits]] kopā ar deputātu [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. 21. martā [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnē ar to iepazīstināja [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] Tautas frontes frakcijas deputātus. Koncepcija ietvēra minimālo un maksimālo rīcības variantu, minimālais variants paredzēja pārejas perioda pasludināšanu un neatkarības sarunu uzsākšanu ar [[PSRS]] valdību, bet maksimālais variants paredzēja tūlītēju neatkarības pasludināšanu. 22. martā deputāta [[Rolands Rikards|Rolanda Rikarda]] dzīvoklī sanāca frakcijas deleģētā darba grupa,<ref>[http://latvijaslaudis.lv/users/rikards_rolands?language=en Rolands Rikards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305000158/http://latvijaslaudis.lv/users/rikards_rolands?language=en |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} LIIS izstrādne</ref> kurā bez Levita un Rikarda piedalījās arī [[Vilnis Eglājs]], [[Valdis Birkavs]] un [[Romāns Apsītis]]. 24. martā Levits pēc Latvijas Juristu biedrības kolēģijas sanāksmes [[Jauniela|Jaunielā]] 24 [[Vecrīga|Vecrīgā]] prezentēja apspriedes rezultātus plašākai darba grupai, kurai pievienojās arī juristi [[Ints Upmacis]], [[Edgars Meļķisis]] un [[Aivars Endziņš]], kurš piedāvāja apspriedēm izmantot savu [[LKP]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) grupas sekretāra kabinetu [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Pēdējā Neatkarības deklarācijas slīpēšana, piedaloties LTF vadībai, E. Levitam un PBLA pārstāvjiem, notika 30. martā [[Vaives dzirnavas|Vaives dzirnavās]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.05.2025-vai-zini-ka-4-maija-deklaracija-patiesam-tapa-ari-kompartijas-sekretara-kabineta.a594224/ Vai zini, ka 4. maija deklarācija patiešām tapa arī kompartijas sekretāra kabinetā?] lsm.lv 2025. gada 2. maijā</ref> Vaives dzirnavās sagatavoto tekstu 31. martā apsprieda darba grupas sēdē LVU ēkā Raiņa bulvārī 19, vēlāk LTF frakcijas sēdēs LZA lielajā zālē. LTF frakcijas 12. aprīļa sēdē nobalsoja par “pārejas periodu” Latvijas Republikas valsts varas ''de facto'' atjaunošanai. 28. aprīļa sēdē nolēma no dokumenta projekta teksta izsvītrot prasību pasludināt par spēkā neesošu 1940. gada 21. jūlijā pieņemto [[Tautas Saeima]]s [[Deklarācija par valsts varu|deklarāciju “Par valsts varu”]], jo tā bija Latvijas PSR Augstākās padomes pastāvēšanas juridiskais pamats.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/61775 4. maija deklarācijas tapšanas vēsturiskie aspekti] [[Romāns Apsītis]], Akadēmiskais ziņojums LZA pilnsapulcē 2002. gada 2. maijā</ref> Deklarācijas gala varianta preambulā teikts, ka [[Tautas Saeima]], kas bija ievēlēta prettiesiskās, antikonstitucionālās vēlēšanās, kuru rezultāti bija viltoti, nevarēja paust tautas gribu un tai arī nebija tiesību lemt par valsts politiskās iekārtas maiņu un atteikšanos no suverenitātes. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]] Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai un to mainīt var vienīgi tautas nobalsošanā. Tā kā Satversmē noteiktā procedūra nebija ievērota, Latvija nekad ''de iure'' nebija iestājusies [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Pamatojoties uz to un Latvijas iedzīvotāju gribu, kas pausta ievēlot vairākumā deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu, Augstākajai Padomei bija tiesības lemt par Latvijas neatkarības atjaunošanu. == Izvilkums no deklarācijas teksta == Pēc [[preambula]]s sekoja lemjošā daļaː<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=75539&mode=DOC] LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES DEKLARĀCIJA "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" no ''likumi.lv''</ref> '' 1. Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku [[Molotova—Ribentropa pakts|PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos]] un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.'' ''2. Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža [[Tautas Saeima|Latvijas Saeimas]] 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju «[[Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā]]».'' ''3. Atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtās [[Latvijas Republikas Satversme]]s darbību visā Latvijas teritorijā.'' ''Latvijas valsts oficiālais nosaukums ir LATVIJAS REPUBLIKA, saīsināti — LATVIJA.'' ''4. Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt Latvijas Republikas Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, proti: 1. pants — Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika; 2. pants — Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai; 3. pants — Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale; 6. pants — Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Satversmes 6. pants piemērojams, atjaunojoties tām neatkarīgās Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes struktūrām, kuras garantē brīvu vēlēšanu norisi.'' ''5. Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de fakto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko valsts varu Latvijā realizē [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]].''<ref>Šo pantu anulēja 1991. gada 21. augusta likums "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"</ref> ''6. Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas šī lēmuma pieņemšanas brīdī darbojas Latvijas teritorijā, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3. un 6. pantu. Strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa. Pārejas periodā jaunus likumdošanas aktus pieņem vai esošos aktus groza tikai Latvijas Republikas Augstākā Padome.'' ''7. Izveidot komisiju, lai izstrādātu Latvijas Republikas Satversmes jaunu redakciju, kas atbilst Latvijas pašreizējam politiskajam, ekonomiskajam un sociālajam stāvoklim.'' ''8. Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteiks vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.'' ''9. Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veidot saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920. gada 11. augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem ir atzīta Latvijas valsts neatkarība. Sarunām ar PSRS izveidot Valdības komisiju.'' ''Deklarācija stājas spēkā kopš pieņemšanas brīža.'' == Nobalsošana == Jau no 2. maija pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks, kas aicināja pasludināt Latvijas neatkarību. Pēc pozitīvā balsojuma 4. maijā deputāti tika ar gavilēm un lielu sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā. Deklarāciju pieņēma [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LPSR Augstākā Padome]], kurā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada vēlēšanās]] bija ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji pieņemtu deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 134 balsis. Ar 138 balsīm „par”, 0 „pret” (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 „atturas” Augstākā Padome to pieņēma.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde] 1990. gada 4. maijā</ref> === Atbalstīja === {{div col}} # [[Andrejs Panteļējevs]] # [[Ruta Marjaša]] # [[Vilnis Eglājs]] # [[Aleksandrs Kiršteins]] # [[Ģirts Krūmiņš]] # [[Indulis Ozols]] # [[Oļegs Batarevskis]] # [[Ints Cālītis]] # [[Ivars Krastiņš (ārsts)|Ivars Krastiņš]] # [[Jānis Gulbis]] # [[Rolands Rikards]] # [[Dzintars Ābiķis]] # [[Ojārs Kehris]] # [[Rolands Repša]] # [[Romāns Apsītis]] # [[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]] # [[Ojārs Blumbergs]] # [[Ilma Čepāne|Ilma Briņķe]] # [[Broņislavs Salītis]] # [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]] # [[Andris Teikmanis]] # [[Mārcis Cīrulis]] # [[Arturs Punovskis]] # [[Ivars Ēlerts]] # [[Einārs Cilinskis]] # [[Jānis Freimanis]] # [[Mihails Stepičevs]] # [[Aivars Endziņš]] # [[Māris Budovskis]] # [[Atis Kramiņš]] # [[Gunārs Preinbergs]] # [[Andris Tomašūns]] # [[Igors Movels]] # [[Imants Geidāns]] # [[Indulis Bērziņš]] # [[Leonīds Alksnis]] # [[Velta Čebotarenoka]] # [[Vladlens Dozorcevs]] # [[Ivars Silārs]] # [[Vladimirs Einiņš]] # [[Arnolds Bērzs (vēsturnieks)|Arnolds Bērzs]] # [[Jānis Lagzdiņš]] # [[Linards Muciņš]] # [[Teodors Eniņš]] # [[Aivars Lembergs]] # [[Alfrēds Mačtams]] # [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirts Kristovskis]] # [[Viktors Kalnbērzs]] # [[Andris Apinītis]] # [[Ivars Caune (politiķis)|Ivars Caune]] # [[Andris Līgotnis]] # [[Kazimirs Šļakota]] # [[Juris Cibulis]] # [[Georgs Andrejevs]] # [[Dainis Vanags]] # [[Valdis Birkavs]] # [[Emerita Buķele]] # [[Edvīns Kide]] # [[Jānis Endele]] # [[Druvis Skulte]] # [[Jānis Kinna]] # [[Stefans Rāzna]] # [[Ludvigs Teteris]] # [[Raits Černajs]] # [[Jevģenijs Zaščerinskis]] # [[Pēteris Laķis]] # [[Pēteris Gabrānovs]] # [[Sarmis Mednis]] # [[Andris Felss]] # [[Ita Kozakeviča]] # [[Ludis Skosta]] # [[Vilnis Edvīns Bresis|Vilnis Bresis]] # [[Mavriks Vulfsons]] # [[Andris Plotnieks]] # [[Mārtiņš Arnītis]] # [[Pēteris Koroševskis]] # [[Aleksandrs Lange]] # [[Ivars Godmanis]] # [[Brigita Zeltkalne]] # [[Valdis Biķis]] # [[Egils Einārs Jurševics]] # [[Juris Aizezers]] # [[Imants Kalniņš]] # [[Jānis Lucāns]] # [[Jānis Škapars]] # [[Indulis Emsis]] # [[Aleksejs Grigorjevs]] # [[Marija Kārkla]] # [[Eduards Berklavs]] # [[Jānis Gavars]] # [[Valdis Šteins]] # [[Pēteris Krūgaļaužs]] # [[Visvaldis Mucenieks]] # [[Kārlis Liepiņš (politiķis)|Kārlis Liepiņš]] # [[Skaidrīte Albertiņa]] # [[Tālavs Jundzis]] # [[Guntis Grūbe]] # [[Valentīna Zeile]] # [[Normunds Beļskis]] # [[Andris Puzo]] # [[Kazimirs Špoģis]] # [[Antons Seiksts]] # [[Gunārs Klindžāns]] # [[Ārijs Ūdris]] # [[Artūrs Kodoliņš]] # [[Jānis Biezais]] # [[Andris Grūtups]] # [[Anatolijs Gorbunovs]] # [[Antons Buls]] # [[Jānis Vaivads]] # [[Juris Dobelis]] # [[Juris Bojārs]] # [[Alberts Bels]] # [[Imants Daudišs]] # [[Mārtiņš Bērziņš]] # [[Arvīds Ulme]] # [[Imants Ziedonis]] # [[Odisejs Kostanda]] # [[Raimonds Krūmiņš]] # [[Anna Seile]] # [[Ivans Cupruns]] # [[Einars Repše]] # [[Pēteris Simsons]] # [[Juris Celmiņš]] # [[Vilis Seleckis]] # [[Pēteris Lazda]] # [[Agris Jaunkļaviņš]] # [[Alfrēds Čepānis]] # [[Dainis Īvāns]] # [[Andrejs Krastiņš]] # [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] # [[Jānis Dinevičs]] # [[Ivars Briedis]] # [[Ziedonis Ziediņš]] # [[Edmunds Krastiņš]] # [[Jānis Blaževičs]] # [[Ilmārs Geige]] # [[Voldemārs Strīķis]] {{div col end}} === Atturējās === # [[Aleksejs Zotovs]] === Atteicās piedalīties === {{div col}} # [[Igors Garajevs]] # [[Viktors Stefanovičs]] # [[Jurijs Ļaļins]] # [[Jānis Dzintars]] # [[Alberts Žuks]] # [[Aleksandrs Peršins]] # [[Mihails Berdikovs]] # [[Sergejs Zaļetajevs]] # [[Grigorijs Morozļi]] # [[Nikolajs Mihailovs]] # [[Alfrēds Rubiks]] # [[Oļegs Ščipcovs]] # [[Vladimirs Hodakovskis]] # [[Vladimirs Kostins]] # [[Eduards Maharevs]] # [[Genadijs Romašovs]] # [[Vjačeslavs Gerasimovs]] # [[Leonīds Kurdjumovs]] # [[Ivans Ivanovs]] # [[Tatjana Ždanoka]] # [[Pāvels Šapovalovs]] # [[Vladimirs Mihailovs]] # [[Ivans Prokofjevs]] # [[Anatolijs Safonovs]] # [[Anatolijs Aleksejevs]] # [[Edgars Eglītis]] # [[Nikolajs Builovs]] # [[Mihails Gavrilovs]] # [[Sergejs Dīmanis]] # [[Aleksandrs Smoļuks]] # [[Viktors Alksnis]] # [[Andrejs Beluha]] # [[Vladimirs Zatuliviters]] # [[Valerijs Priščepovs]] # [[Mihails Ivanovs]] # [[Aleksejs Vidavskis]] # [[Vladimirs Rodins]] # [[Aleksejs Providenko]] # [[Vladimirs Žarkovs (politiķis)|Vladimirs Žarkovs]] # [[Sergejs Beskrovnovs]] # [[Jevgeņijs Drobots]] # [[Grigorijs Agafonovs]] # [[Jevgeņijs Jagupecs]] # [[Jurijs Antons]] # [[Boriss Feršalovs]] # [[Igors Rjabiņins]] # [[Anatolijs Bartaševičs]] # [[Martijans Bekasovs]] # [[Andrejs Rešetņikovs]] # [[Valentins Gapoņenko]] # [[Viktors Krols]] # [[Larions Kucāns]] # [[Galaktions Radionovs]] # [[Viktors Kokorišs]] # [[Jurijs Kirjušins]] # [[Filips Stroganovs]] # [[Mihails Rogals]] {{div col end}} Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz [[Saeima]]s sasaukšanai. == Svētku diena == 4. maijs ir valsts svētku diena — [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]]. [[Latvijas PSR]] Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu šobrīd atrodas LR Saeimas arhīvā, LR AP fondā, 10. apr., 2932. l., 42. lp. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Tālavs Jundzis „4. maijs”. — Fonds Latvijas Vēsture, Rīga 2000. {{ISBN|9984643190}} (Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju) * Daina Bleiere „Latvija. Notikumu hronika 1985. — 1996. gadā”. — N.I.M.S., Rīga 1996. {{ISBN|9984914127}} * Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa „Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas — valststiesību attīstības tendences un risinājumi”. — Jurista Vārds Nr.17/18, 27.04.2010. * Valdis Blūzma, Ojārs Celle, Tālavs Jundzis, D. A. Lēbers, Egils Levits, Ļubova Zīle „Latvijas valsts atjaunošana (1986.g. — 1993.g.)”. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga, 1998. {{ISBN|998464300X}} == Ārējās saites == {{Wikisource|Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=75539&mode=DOC Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. — likumi.lv] * [https://web.archive.org/web/20070905015949/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/neatkar_atj/dok/1990.05.04.htm Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. — historia.lv] * [http://www.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id=175025 Jānis Pleps. Neatkarības deklarācija: toreiz un tagad. // Jurista vārds. Nr.18 (522) otrdiena, 2008. gada 13. maijs] * [http://www.saeima.lv/4maijs/docs/deklarnk.htm LPSR AP lēmums Par Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību] * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1990/st_900504v.htm 1990. gada 4. maija LPSR AP sēdes stenogramma] {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas politika]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Dokumenti]] 4tlekmxfhzzd6i1v51uee59pi6psk11 Gunars Saliņš 0 96531 4461234 4307559 2026-04-29T20:31:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461234 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Gunars Saliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = Gunars Saliņš 1964. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1924 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Dobele}} | m_dat_alt = | m_gads = 2010 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Glenridža}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = [[rakstniecība]] |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[Dzeja]] | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gunars Saliņš''' (dzimis 1924. gada 21. aprīlī [[Dobele|Dobelē]], miris 2010. gada 29. jūnijā Glenridžā, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bija latviešu trimdas dzejnieks, augstskolu pasniedzējs. == Biogrāfija == 1944. gadā beidzis [[Jelgava]]s skolotāju institūtu un devies bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]. 1950. gadā kopā ar sievu Jautrīti Saliņu (1924—2011) izceļojis uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un apmeties [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. 1952. gadā beidzis Upsālas koledžu un 1955. gadā ieguvis maģistra grādu Sociālās pētniecības jaunajā skolā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. No 1955. līdz 1996. gadam bijis psiholoģijas un socioloģijas profesors Unionas koledžā. Saliņu ģimenē ir trīs bērni — Laris, Laila un Lalita. == Literārā darbība == Saliņš rakstīja dzejoļus jau bērnībā. Viņa pirmā publikācija bija dzejolis "Dienas aizbrien tumsas takus..." laikrakstā "[[Zemgales Balss]]", 1940. gada 16. martā. Jaunības dzejoļi, kas sarakstīti, mācoties Jelgavas skolotāju institūtā, gājuši zudumā, neliela daļa publicēta "Rakstos". Trimdā Saliņš publicē dzeju Vācijas latviešu izdevumos un jauno dzejnieku antoloģijā "Sāpes un cerības" (1947), pēc pārcelšanās uz ASV vairāki viņa dzejoļi parādās laikrakstos "Laiks" un "Latvija". Viņa pirmā grāmata izdota 1957. gadā. Saliņš un [[Linards Tauns]] ir galvenie Ņujorkas dzejnieku grupējuma "[[Elles ķēķis]]" pārstāvji, kuri 50. gadu vidū Amerikā turpināja moderno latviešu dzeju, apvienojot nacionālos un folkloras motīvus ar modernās lielpilsētas ainām. Viņu dzejai 50. un 60. gados radās daudz sekotāju trimdas dzejā. Tuvākais no Latvijas dzejniekiem Saliņam bija [[Māris Čaklais]], kurš sastādīja viņa pirmo Latvijā izdoto dzejas izlasi "Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules" (1993). Saliņa galvenie darbi ir trīs trimdā izdotie krājumi. Vēlāk viņš Latvijā publicēja nelielu grāmatu ar 33 dzejoļiem un dzīvesstāstu, un arī viņa Rakstu 1. sējumā publicēts jauns dzejoļu krājums "No zila gaisa", kurā apkopoti galvenokārt dzejoļi, kas rakstīti no 80. gadu sākuma līdz 21. gadsimta pirmajiem gadiem. Saliņš bija arī viens no labākajiem [[Rilke|Rainera Marijas Rilkes]] atdzejotājiem latviešu valodā, atdzejojumi publicēti žurnālos "Jaunā Gaita" un "Karogs". Atdzejojis arī [[Čārlzs Simičs|Čārlza Simiča]], Dagmāras Nīkas un Jehudas Amikai dzeju. Saliņa atdzejojumi kopā ar citiem materiāliem apkopoti 2023. gadā izdotajā viņa Rakstu 2. sējumā. 2024. gada maijā, pieminot G. Saliņa 100. dzimšanas dienu, notika kultūras festivāls "Gunars Saliņš un Elles ķēķis", kura ietvaros tika organizēta pētnieciska konference un Elles ķēķa otrās paaudzes apaļā galda diskusija, kā arī norisinājās literatūras un mūzikas sarīkojumi Rīgā, Drustu "Savvaļā" un Vecpiebalgā. Festivāls tika nominēts Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā "Kilograms kultūras 2024" rudens balsojumā, nominācijā "Notikums".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kilograms-kulturas/09.09.2024-sacies-balvas-kilograms-kulturas-2024-rudens-balsojums-precizets.a567849/ Sācies balvas «Kilograms kultūras 2024» rudens balsojums]. LSM.lv.</ref> Festivāla laikā tika izdota G. Saliņa dzejas izlase "Apmežosim Ņujorku". Dzejniece Anna Auziņa recenzijā raksta, ka Saliņš ir "spēcīgs un talantīgs dzejnieks, kurš brīvi sintezē juteklisko un intelektuālo, dzīves un mākslas pieredzi."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.punctummagazine.lv/2024/07/10/apmezosim-latviju/ |title=Anna Auziņa. Apmežosim Latviju. Punctum, 2024, 10. jūlijs. |access-date={{dat|2024|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2024|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240711220450/https://www.punctummagazine.lv/2024/07/10/apmezosim-latviju/ }}</ref> LNB eksperte Astra Šmite par izlasi rakstījusi: "Saliņa dzeja patiešām ir tā vērta, lai to lasītu arī šodien, pilnā mērā izdzīvojot. Tajā jūtama pasaules elpa, bet vienlaikus ieaudušās latviskās saknes. Dzejnieka iztēle un izteiksmes “sapņu reālisms” aizved lasītāju neparastā sirreālā pasaulē. Tomēr dzeja nav atrauta no īstenības, un ik dzejolis kā autora dienasgrāmatas piezīmes pauž viņa redzēto un pārdzīvoto."<ref>Saliņš, Gunars. Apmežosim Ņujorku: dzejas izlase 1945–2003. 2024, Jul 26. https://www.literaturascelvedis.lv/post/sali%C5%86%C5%A1-gunars-apme%C5%BEosim-%C5%86ujorku-dzejas-izlase-1945-2003</ref> == Apbalvojumi == * [[PBLA]] Kultūras fonda balva par krājumu "Melnā saule" 1968. gadā. * [[PBLA]] Kultūras fonda balva par krājumu "Satikšanās" 1980. gadā. * Zinaīdas Lazdas fonda balva par krājumu "Satikšanās" 1982. gadā. * IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] 2000. gadā.<ref>Triju Zvaigžņu ordeņa domē. ''Latvijas Vēstnesis'', 2000, 7. novembris, 1. lpp. Ordenis pasniegts 2001. gada 27. janvārī Bronksā, Daugavas Vanagu namā. Triju Zvaigžņu ordeņu pasniegšana Ņujorkā. ''Laiks'', 2001, 20. janvārī. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu reģistrā nav ierakstīts.</ref> * [[Literatūras gada balva]] 2006 par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā. * [[PBLA]] Kultūras fonda balva par "Rakstu" 1. sējumu 2008. gadā. == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''[[Miglas krogs un citi dzejoļi]]''. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1957. * ''[[Melnā saule]]''. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1967. * ''[[Satikšanās]]''. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1979. * ''Iedvesmas no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi — itin neseni''. Rīga: Likteņstāsti, 1997. * No zila gaisa. ''Raksti. 1. sējums.'' Rīga: Valters un Rapa, 2006, 345.-452. lpp. === Izlases un kopojumi === * ''Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules'' [izlase]. Rīga: Preses nams, 1993, sast. [[Māris Čaklais]]. * ''Raksti. 1. sējums: Dzeja''. Sast. K. Vērdiņš. Rīga: Valters un Rapa, 2006. * ''Raksti. 2. sējums: Dzeja. Atdzeja. Raksti''. Sast. K. Vērdiņš. Rīga: LU LFMI, 2023. * ''Apmežosim Ņujorku'' [dzejas izlase 1945-2003]. Sast. K. Vērdiņš. Rīga: Neputns, 2024. === Dzejoļi antoloģijās === * ''Sāpes un cerības: jauno autoru dzeju antoloģija''. Sast. Arvīds Eglītis. Alt-Garge (Vācija): Arvīds Sēļzemnieks, 1947. * ''Dzejas un sejas''. Sast. Teodors Zeltiņš. Bruklina: Grāmatu draugs, 1962. * ''Paradīzes meklētāji''. Sast. Veronika Strēlerte. Stokholma: Daugava, 1964. * ''Blīvā upe''. Sast. Amanda Aizpuriete. Rīga: Noass, 1998. * ''Bezdibenis un Plīvurdeja: latviešu mīlas lirikas antoloģija''. Sast. Amanda Aizpuriete. Rīga: Jumava, 2000. * ''Elles ķēķis''. Sast. Maija Kalniņa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. * ''Tilti. 2. sējums''. Sast. Margita Gailītis. Rīga: Mansards, 2009. === Tulkojumi citās valodās === '''1960-1969''' * ''Lettische Lyrik''. Ubertragen von Elfriede Eckhardt-Skalberg. Hannover-Dohren: Verlag Harro von Hirschheydt, 1960. * "In Sun". Atdz. Velta Sniķere. ''Zintis'', 1960, Nr. 1. * "Meditation over Wine". Atdz. Ruth Speirs. ''Zintis'', 1961, Nr. 2. * "Táncos" [ungāru val.]. Ford. Vitéz György. ''Nemzetör'' (Minhene), 1961, január 15. * "Summer Aquarelle". Trans. Ruth Speirs. ''Texas Quarterly'', Spring 1962, Vol. V, No. 1. * ''Arena''. London: PEN Center for Writers in Exile, Nr. 10, 3/6, 1962, November 1. * "Lost in New York", "Meditation on Wine", Untitled Poem, "Manhattan Baroque", "News Annotated". Trans. Ruth Speirs and [[Astrīde Ivaska|Astrid Ivask]]. ''The Literary Review'', Spring 1965, pp. 408-412. * "Metamorfozas", "Juodoji Saule", "Pavasaris Mieste", "Paskutinio Teismo Rytas", "Vienu Šermenu Muzikantai", "Metmenys". Verte Liūne Sutema. ''Jaunosios'', 1967, Nr. 14, pp. 55-61. * [[Ruta Spīrsa|Ruth Speirs]]. ''Translations from Latvian'' (Linards Tauns & Gunars Saliņš). Exeter, 1968. * "At the Wake". Atdz. Ruth Speirs. ''Books Abroad'', 1969, Vol. 43, No. 1, Winter 1969, p. 68. '''1970-1979''' * "Dikter ur Svart sol", "Han och vi". Tolkning av P. J. ''Horisont'', Nr. 3, Argang 17, 1970. * ''Baltiskt sextiotal i lyrik och prosa''. Zviedru valodā, sast. Gunārs Irbe. Vasa: 1970. * "Song", "At a Happening", "To Mooncities in the Ocean and Noah’s Wife". No latv. val. atdz. Laris Saliņš un autors. ''Lituanus'', 1977, Nr. 4. * "Manhattano Barokas". Verte Henrikas Nagys. ''Aidai'', Menesinis kultūros žurnalas, 1977, Nr. 3. * Gunars Saliņš. ''In the Sun''. Translated by Laris Saliņš. Platen Press, 1978. * ''Scattered Voices''. Trans. Velta Sniķere. Stockholm: Latvian PEN Centre, 1978, pp. 25-26. * "Ur Mystifikationer". Tolkn. Juris Kronbergs. ''Lyrikvannen'', Nr. 3-4, 1978. '''1980-1989''' * "Pa en forestallning", "Mystifikationer", "Stockholm - Tallin", "Sjung", "Anteckningar i tidningsmarginalen". Tolkning av Juris Kronbergs. ''Artes'': Tidskrift for Litteratur, Konst och Musik, Nr. 3, 1981. * ''Contemporary East European Poetry: An Anthology.'' Ed. by Emery Edward George. Ann Arbor, MI: Ardis, 1983. * ''Lettische Lyrik''. Her. Edith Zuzena-Metuzala. Memmingen: Maximilian Dietrich Verlag, 1983. * ''Contemporary Latvian Poetry''. Ed. by Inara Cedrins. Iowa City: University of Iowa Press, 1984. * ''Uten Svanen, Uten Sne: Lettiske Gjendiktninger.'' Ed. Odd Abrahamsen & Juris Kronbergs. Oslo: Dreyer, 1984. * "Her Song on the Way to the Scaffold", "Mountain Fantasies", "A Concert in Dom Cathedral, Riga". Trans. Bitīte Vinklers. ''Translation: The Journal for Literary Translations'', Vol. 12, Spring 1984, pp. 156-162. * [Septiņi dzejoļi]. Traducciones de Birute Ciplijauskaite. ''El Ciervo'': Revista Mensual de Pensamiento y Cultura, Ano XXXIV, Num. 417, 300 ptas. Barcelona, Noviembre 1985. * "Paysage Fauviste avec Dames", "Moments", "Pluie". Traduits par Jean Paris et Jean-Patrice Roux. ''L'ortie'', No. 15, October 1986. * "The Admirer" (trans. Ilze Klavina-Mueller), "Spring in the City" (trans. by the author). Visions 26. Black Buzzard Press, 1988. * "Koncertas Rygos Katedroje", "Mane pažadino arklio Zvengimas", "Namiškis". Verte A. L. ''Aidai'', Nr. 3, 1988. * Dzejoļi [krievu valodā]. Пер. Лианы Ланги. ''Родник'', 1989, Nr. 10. '''1990-1999''' * "Vision", "Concert dans la Cathedrale de Riga", "Printemps dans la Ville", "Paysage Fauve avec Femmes", "Chanson", "Sa Voix", "Danse", "Piece de Musee", "Automne", "Musiciens a une Veillee Funebre". Traduits par Birute Ciplijauskaite et Nicole Laurent-Catrice. ''Poesie'', Nr. 53. Paris: Edition Belin, 1990. * ''Contemporary East European Poetry: An Anthology.'' Ed. by Emery Edward George. 2nd. edition. New York - Oxford: Oxford University Press, 1993. * ''Shifting Borders: East European Poetries of the Eighties''. Ed. Walter Cummins. Rutherford: Fairleigh Dickinson University Press, 1993. * ''Nära röster över vatten. Latviešu literatūras antoloģija; zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1997. '''Kopš 2000''' * [A Poem]. ''Latvian Voices: occasional papers of the Latvian PEN''. Trans. Laris Saliņš. Riga: Latvian PEN Centre, 2000. * ''All Birds Know This: Selected Contemporary Latvian Poetry''. Ed. by Kristīne Sadovska and Astrīde Ivaska. Riga: Tapals, 2001. * ''Pieds nus dans l’herbe : anthologie bilingue de poèmes lettons''. Trad. Rose-Marie François. Amay: Maison de la poésie, 2002. * "Mladý silák" [Puisis stiprinieks; čehu valodā]. Překlad Marty Běťákové. ''Plav'', 2007, Nr. 12. * "Homecoming", "Song", "A Vision". Trans. Laris Saliņš and Bitīte Vinklers. ''No More Amber: The Baltic Literary Review'', 2021, Nr. 1, pp. 74-75. == Par Gunaru Saliņu == * Gunars Saliņš (Latvijas Literatūras centra datu bāze) http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=114{{Novecojusi saite}} * [https://www.youtube.com/watch?v=0g3_0_7tMLs&t=329s&ab_channel=VaideloteDELFI Pasaules nepasaule. Dokumentālā filma, 2001] * [https://vimeo.com/395433736 Literatūre 2: Gunars Saliņš un Kārlis Vērdiņš. TV raidījums, 2020] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{atsauces+}} == Ārējās saites == * [https://www.gunarssalins.com/home Piemiņas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190504121303/https://www.gunarssalins.com/home |date={{dat|2019|05|04||bez}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Saliņš, Gunars}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Trimdas latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Dobelē dzimušie]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 5j06ddlmgyh95wt2uigbgapc0fzewbz How to Destroy Angels 0 111735 4461081 4394491 2026-04-29T12:39:56Z Meistars Joda 781 4461081 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''''How to Destroy Angels''''' | Attēls = How to Destroy Angels live 2013.jpg | Att_izm = | Apraksts = ''How to Destroy Angels'' koncertā 2013. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{USA}} | Žanrs = [[Postindustriālā mūzika]]<br />[[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]]<br />[[Eksperimentālā mūzika]]<br />[[Tumšais ambients]] | Gadi = 2010—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'', ''[[The Null Corporation]]'' | Mlapa = [http://www.howtodestroyangels.com howtodestroyangels.com] | Dalībnieki = [[Trents Reznors]]<br />[[Marikvīna Māndiga]]<br />[[Atikuss Ross]]<br />[[Robs Šeridans]] }} '''''How to Destroy Angels''''' ir amerikāņu mūzikas grupa, kura sastāv no ''[[Nine Inch Nails]]'' līdera [[Trents Reznors|Trenta Reznora]], viņa sievas, grupas ''[[West Indian Girl]]'' solistes [[Marikvīna Māndiga|Marikvīna Māndigas-Reznores]] un [[Atikuss Ross|Atikusa Rosa]].<ref name="pf-drowning">{{Ziņu atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38686-how-to-destroy-angels-a-drowning/|title=How to Destroy Angels: "A Drowning"|author=Eimija Filipsa |date={{dat|2010|5|4}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|5|4}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/trents-reznors-nodibina-muzikalu-projektu-kopa-ar-savu-sievu|title="NIN" līderis izveido jaunu muzikālu projektu kopā ar sievu|author=Džeina Tamuļeviča |date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}} {{lv ikona}}</ref><ref name="delfi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=31682963|title=Trents Reznors atklāj jaunās grupas nosaukumu|author=LETA|date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Grupas mākslinieciskais vadītājs ir [[Robs Šeridans]]. Grupas nosaukums cēlies no 1984. gadā izdota [[industriālā mūzika|industriālās]]/[[ambientā mūzika|ambientās]] mūzikas grupas ''[[Coil]]'' tāda paša nosaukuma singla.<ref name="pitchfork">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38633-trent-reznor-and-wife-mariqueen-maandig-are-how-to-destroy-angels/|title=Trent Reznor and Wife Mariqueen Maandig Are How to Destroy Angels|author=Toms Breihans|date={{dat|2010|04|28}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Pirmā grupas dziesma ''A Drowning'', kas ir arī grupas pirmais singls, tika publicēta internetā 2010. gada 4. maijā.<ref name="pf-drowning" /> Tās ierakstā ir piedalījies viens no bijušajiem ''Nine Inch Nails'' sadarbības partneriem [[Elans Maulders]].<ref name="diena.lv" /> Savukārt pirmais grupas videoklips ''The Space in Between'' tika publicēts 2010. gada 14. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38816-trent-reznor-unleashes-how-to-destroy-angels-bloody-fiery-video/|title=Trent Reznor Unleashes How to Destroy Angels' Bloody, Fiery Video |author=Eimija Filipsa|date={{dat|2010|05|14}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|05|15}}}} {{en ikona}}</ref> Grupas 6 dziesmu debijas [[EP ieraksts|EP]] ieraksts tika izdots 2010. gada 1. jūnijā bezmaksas [[ciparu lejupielāde]]s formātā.<ref name="self-titledEP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nastylittleman.com/2010/04/27/how-to-destroy-angels|title=Nasty Little Man press release|date={{dat|2010|04|27}}|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://www.theprp.com/2010/05/21/news/how-to-destroy-angels-planning-july-release-for-debut-ep/ |title=How To Destroy Angels Planning July Release For Debut EP|date={{dat|2010|5|21}}|accessdate={{dat|2010|5|24}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv" /> Grupa vēlāk ierakstīja arī kaverversiju [[Braiens Ferijs|Braiena Ferija]] dziesmai ''Is Your Love Strong Enough?'', kas tika izdota 2011. gada 9. decembrī filmas [[The Girl with the Dragon Tattoo (skaņu celiņš)|''The Girl with the Dragon Tattoo'' skaņu celiņā]].<ref>[https://twitter.com/#!/destroyangels/status/141996508655534080 Twitter]. Atjaunots: 2012. gada 29. septembrī. {{en ikona}}</ref> 2012. gada 21. septembrī Trents Reznors paziņoja, ka ''How to Destroy Angels'' sadarbībā ar ''[[Columbia Records]]'' 2012. gada novembrī izdos otro EP ierakstu — ''[[An Omen]]''. savukārt 2013. gada 10. janvārī tika paziņots par pirmā studijas albuma ''[[Welcome Oblivion]]'' izdošanu. Albums tiks izlaists 5. martā, tajā tiks iekļautas dažas dziesmas no ''An Omen''.<ref>{{Tīmekļa atsauce| author = Kriss Martinss | title = Trent Reznor's How to Destroy Angels to Release 'An Omen' EP| work = [[Spin]]| date = 2012. gada 21. septembris| url = http://www.spin.com/articles/trent-reznor-how-to-destroy-angels-omen-ep-columbia| accessdate = 2012. gada 21. septembris}} {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2013: ''[[Welcome Oblivion]]'' === EP ieraksti === * 2010: ''[[How to Destroy Angels (EP)|How to Destroy Angels]]'' * 2012: ''[[An Omen]]'' === Singli === * 2010: "A Drowning" * 2012: "Keep it together" * 2013: "How long?" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161225234542/http://howtodestroyangels.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV eksperimentālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV industriālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV tumšā ambienta grupas]] [[Kategorija:ASV elektronikas grupas]] ll04o352u3hqok5uxfu9u3rqd5or9zl 4461082 4461081 2026-04-29T12:42:27Z Meistars Joda 781 4461082 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''''How to Destroy Angels''''' | Attēls = How to Destroy Angels live 2013.jpg | Att_izm = | Apraksts = ''How to Destroy Angels'' koncertā 2013. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{USA}} | Žanrs = [[Postindustriālā mūzika]]<br />[[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]]<br />[[Eksperimentālā mūzika]]<br />[[Tumšais ambients]] | Gadi = 2010—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'', ''[[The Null Corporation]]'' | Mlapa = [http://www.howtodestroyangels.com howtodestroyangels.com] | Dalībnieki = [[Trents Reznors]]<br />[[Marikvīna Māndiga]]<br />[[Atikuss Ross]]<br />[[Robs Šeridans]] }} '''''How to Destroy Angels''''' ir amerikāņu mūzikas grupa, kura sastāv no ''[[Nine Inch Nails]]'' līdera [[Trents Reznors|Trenta Reznora]], viņa sievas, grupas ''[[West Indian Girl]]'' solistes [[Marikvīna Māndiga|Marikvīna Māndigas-Reznores]] un [[Atikuss Ross|Atikusa Rosa]].<ref name="pf-drowning">{{Ziņu atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38686-how-to-destroy-angels-a-drowning/|title=How to Destroy Angels: "A Drowning"|author=Eimija Filipsa |date={{dat|2010|5|4}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|5|4}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/trents-reznors-nodibina-muzikalu-projektu-kopa-ar-savu-sievu|title="NIN" līderis izveido jaunu muzikālu projektu kopā ar sievu|author=Džeina Tamuļeviča |date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}} {{lv ikona}}</ref><ref name="delfi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=31682963|title=Trents Reznors atklāj jaunās grupas nosaukumu|author=LETA|date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Grupas mākslinieciskais vadītājs ir [[Robs Šeridans]]. Grupas nosaukums cēlies no 1984. gadā izdota [[industriālā mūzika|industriālās]]/[[ambientā mūzika|ambientās]] mūzikas grupas ''[[Coil]]'' tāda paša nosaukuma singla.<ref name="pitchfork">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38633-trent-reznor-and-wife-mariqueen-maandig-are-how-to-destroy-angels/|title=Trent Reznor and Wife Mariqueen Maandig Are How to Destroy Angels|author=Toms Breihans|date={{dat|2010|04|28}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Pirmā grupas dziesma ''A Drowning'', kas ir arī grupas pirmais singls, tika publicēta internetā 2010. gada 4. maijā.<ref name="pf-drowning" /> Tās ierakstā ir piedalījies viens no bijušajiem ''Nine Inch Nails'' sadarbības partneriem [[Elans Maulders]].<ref name="diena.lv" /> Savukārt pirmais grupas videoklips ''The Space in Between'' tika publicēts 2010. gada 14. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38816-trent-reznor-unleashes-how-to-destroy-angels-bloody-fiery-video/|title=Trent Reznor Unleashes How to Destroy Angels' Bloody, Fiery Video |author=Eimija Filipsa|date={{dat|2010|05|14}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|05|15}}}} {{en ikona}}</ref> Grupas 6 dziesmu debijas [[EP ieraksts|EP]] ieraksts tika izdots 2010. gada 1. jūnijā bezmaksas [[ciparu lejupielāde]]s formātā.<ref name="self-titledEP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nastylittleman.com/2010/04/27/how-to-destroy-angels|title=Nasty Little Man press release|date={{dat|2010|04|27}}|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://www.theprp.com/2010/05/21/news/how-to-destroy-angels-planning-july-release-for-debut-ep/ |title=How To Destroy Angels Planning July Release For Debut EP|date={{dat|2010|5|21}}|accessdate={{dat|2010|5|24}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv" /> Grupa vēlāk ierakstīja arī kaverversiju [[Braiens Ferijs|Braiena Ferija]] dziesmai ''Is Your Love Strong Enough?'', kas tika izdota 2011. gada 9. decembrī filmas [[The Girl with the Dragon Tattoo (skaņu celiņš)|''The Girl with the Dragon Tattoo'' skaņu celiņā]].<ref>[https://twitter.com/#!/destroyangels/status/141996508655534080 Twitter]. Atjaunots: 2012. gada 29. septembrī. {{en ikona}}</ref> 2012. gada 21. septembrī Trents Reznors paziņoja, ka ''How to Destroy Angels'' sadarbībā ar ''[[Columbia Records]]'' 2012. gada novembrī izdos otro EP ierakstu — ''[[An Omen]]''. savukārt 2013. gada 10. janvārī tika paziņots par pirmā studijas albuma ''[[Welcome Oblivion]]'' izdošanu. Albums tika izlaists 5. martā, tajā bija paredzēts iekļaut dažas dziesmas no ''An Omen''.<ref>{{Tīmekļa atsauce| author = Kriss Martinss | title = Trent Reznor's How to Destroy Angels to Release 'An Omen' EP| work = [[Spin]]| date = 2012. gada 21. septembris| url = http://www.spin.com/articles/trent-reznor-how-to-destroy-angels-omen-ep-columbia| accessdate = 2012. gada 21. septembris}} {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2013: ''[[Welcome Oblivion]]'' === EP ieraksti === * 2010: ''[[How to Destroy Angels (EP)|How to Destroy Angels]]'' * 2012: ''[[An Omen]]'' === Singli === * 2010: "A Drowning" * 2012: "Keep it together" * 2013: "How long?" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161225234542/http://howtodestroyangels.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV eksperimentālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV industriālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV tumšā ambienta grupas]] [[Kategorija:ASV elektronikas grupas]] 67jug1kller6j6p74nbn2fp0bwwtfn7 4461083 4461082 2026-04-29T12:44:26Z Meistars Joda 781 4461083 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = '''''How to Destroy Angels''''' | Attēls = How to Destroy Angels live 2013.jpg | Att_izm = | Apraksts = ''How to Destroy Angels'' koncertā 2013. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{USA}} | Žanrs = [[Postindustriālā mūzika]]<br />[[Elektronika (mūzikas žanrs)|Elektronika]]<br />[[Eksperimentālā mūzika]]<br />[[Tumšais ambients]] | Gadi = 2010—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Columbia Records|Columbia]]'', ''[[The Null Corporation]]'' | Mlapa = [http://www.howtodestroyangels.com howtodestroyangels.com] | Dalībnieki = [[Trents Reznors]]<br />[[Marikvīna Māndiga]]<br />[[Atikuss Ross]]<br />[[Robs Šeridans]] }} '''''How to Destroy Angels''''' ir amerikāņu mūzikas grupa, kura sastāv no ''[[Nine Inch Nails]]'' līdera [[Trents Reznors|Trenta Reznora]], viņa sievas, grupas ''[[West Indian Girl]]'' solistes [[Marikvīna Māndiga|Marikvīnas Māndigas-Reznores]] un [[Atikuss Ross|Atikusa Rosa]].<ref name="pf-drowning">{{Ziņu atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38686-how-to-destroy-angels-a-drowning/|title=How to Destroy Angels: "A Drowning"|author=Eimija Filipsa |date={{dat|2010|5|4}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|5|4}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/lat/izklaide/muzika/trents-reznors-nodibina-muzikalu-projektu-kopa-ar-savu-sievu|title="NIN" līderis izveido jaunu muzikālu projektu kopā ar sievu|author=Džeina Tamuļeviča |date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}} {{lv ikona}}</ref><ref name="delfi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/music/article.php?id=31682963|title=Trents Reznors atklāj jaunās grupas nosaukumu|author=LETA|date={{dat|2010|05|05}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2010|05|06}}}}{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> Grupas mākslinieciskais vadītājs ir [[Robs Šeridans]]. Grupas nosaukums cēlies no 1984. gadā izdota [[industriālā mūzika|industriālās]]/[[ambientā mūzika|ambientās]] mūzikas grupas ''[[Coil]]'' tāda paša nosaukuma singla.<ref name="pitchfork">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38633-trent-reznor-and-wife-mariqueen-maandig-are-how-to-destroy-angels/|title=Trent Reznor and Wife Mariqueen Maandig Are How to Destroy Angels|author=Toms Breihans|date={{dat|2010|04|28}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref> == Vēsture == Pirmā grupas dziesma ''A Drowning'', kas ir arī grupas pirmais singls, tika publicēta internetā 2010. gada 4. maijā.<ref name="pf-drowning" /> Tās ierakstā ir piedalījies viens no bijušajiem ''Nine Inch Nails'' sadarbības partneriem [[Elans Maulders]].<ref name="diena.lv" /> Savukārt pirmais grupas videoklips ''The Space in Between'' tika publicēts 2010. gada 14. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pitchfork.com/news/38816-trent-reznor-unleashes-how-to-destroy-angels-bloody-fiery-video/|title=Trent Reznor Unleashes How to Destroy Angels' Bloody, Fiery Video |author=Eimija Filipsa|date={{dat|2010|05|14}}|publisher=Pitchfork|accessdate={{dat|2010|05|15}}}} {{en ikona}}</ref> Grupas 6 dziesmu debijas [[EP ieraksts|EP]] ieraksts tika izdots 2010. gada 1. jūnijā bezmaksas [[ciparu lejupielāde]]s formātā.<ref name="self-titledEP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nastylittleman.com/2010/04/27/how-to-destroy-angels|title=Nasty Little Man press release|date={{dat|2010|04|27}}|accessdate={{dat|2010|04|28}}}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://www.theprp.com/2010/05/21/news/how-to-destroy-angels-planning-july-release-for-debut-ep/ |title=How To Destroy Angels Planning July Release For Debut EP|date={{dat|2010|5|21}}|accessdate={{dat|2010|5|24}}}} {{en ikona}}</ref><ref name="diena.lv" /> Grupa vēlāk ierakstīja arī kaverversiju [[Braiens Ferijs|Braiena Ferija]] dziesmai ''Is Your Love Strong Enough?'', kas tika izdota 2011. gada 9. decembrī filmas [[The Girl with the Dragon Tattoo (skaņu celiņš)|''The Girl with the Dragon Tattoo'' skaņu celiņā]].<ref>[https://twitter.com/#!/destroyangels/status/141996508655534080 Twitter]. Atjaunots: 2012. gada 29. septembrī. {{en ikona}}</ref> 2012. gada 21. septembrī Trents Reznors paziņoja, ka ''How to Destroy Angels'' sadarbībā ar ''[[Columbia Records]]'' 2012. gada novembrī izdos otro EP ierakstu — ''[[An Omen]]''. savukārt 2013. gada 10. janvārī tika paziņots par pirmā studijas albuma ''[[Welcome Oblivion]]'' izdošanu. Albums tika izlaists 5. martā, tajā bija paredzēts iekļaut dažas dziesmas no ''An Omen''.<ref>{{Tīmekļa atsauce| author = Kriss Martinss | title = Trent Reznor's How to Destroy Angels to Release 'An Omen' EP| work = [[Spin]]| date = 2012. gada 21. septembris| url = http://www.spin.com/articles/trent-reznor-how-to-destroy-angels-omen-ep-columbia| accessdate = 2012. gada 21. septembris}} {{en ikona}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2013: ''[[Welcome Oblivion]]'' === EP ieraksti === * 2010: ''[[How to Destroy Angels (EP)|How to Destroy Angels]]'' * 2012: ''[[An Omen]]'' === Singli === * 2010: "A Drowning" * 2012: "Keep it together" * 2013: "How long?" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161225234542/http://howtodestroyangels.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV eksperimentālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV industriālās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV tumšā ambienta grupas]] [[Kategorija:ASV elektronikas grupas]] ctdv2l7bhmam5868k921pkazekcaw8o Veidne:SKS konfigurācija 10 118356 4461238 4455259 2026-04-29T21:07:28Z Dainis 876 4461238 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = SKS konfigurācija |title = [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] pašreizējā konfigurācija |state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} |list1 = <div style="text-align:left; font-size:170%"> [[Integrētā kopnes struktūra|S6]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S5]] / [[Integrētā kopnes struktūra|S3/S4]] [[SpaceX Crew-12|Crew-12]] / [[Progress MS-33]] <nowiki>|</nowiki> [[Columbus (SKS)|Columbus]] [[Integrētā kopnes struktūra|S1]] [[Quest (SKS)|Quest]] <nowiki>|</nowiki> [[Pressurized Mating Adapter|PMA3]]/ / [[Integrētā kopnes struktūra|Z1]] / [[Poisk (SKS)|Poisk]] <nowiki>|</nowiki>/ [[Integrētā kopnes struktūra|S0]] <nowiki>|</nowiki>/ <nowiki>|</nowiki> <!--[[SpaceX CRS-33|CRS-33]]--> — [[Pressurized Mating Adapter|PMA2]] — [[Harmony (SKS)|Harmony]] — [[Destiny (SKS)|Des/tiny]] — [[Unity (SKS)|Unity]] — [[Pressurized Mating Adapter|PMA1]] — [[Zarja (SKS)|Zarja]] — [[Zvezda (SKS)|Zvezda]] — [[Progress MS-34]] /<nowiki>|</nowiki> [[Integrētā kopnes struktūra|P1]] /<nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / <!--[[HTV-X1]]--> / / [[NG-24|Cygnus]] [[Rassvet (SKS)|Rassvet]] [[Nauka (SKS)|Nauka]] [[Kibo (SKS)|Kibo]] [[Integrētā kopnes struktūra|P3/P4]] [[Permanent Multipurpose Module|PMM]]—[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]—[[Bigelow Expandable Activity Module|BEAM]] <nowiki>|</nowiki> <nowiki>|</nowiki> / /<nowiki>|</nowiki> [[Sojuz MS-28]] [[Pričal (SKS)|Pričal]] [[Integrētā kopnes struktūra|P5]] / [[Cupola (SKS)|Cupola]] <nowiki>|</nowiki> / [[Bishop Airlock|Bishop]] <!--[[Sojuz MS-27]]--> [[Integrētā kopnes struktūra|P6]] </div> <small>Informācija atjaunota: 2026-04-30</small> }}<noinclude {{documentation}} [[Kategorija:Kosmonautikas veidnes|{{PAGENAME}}]] </noinclude> 1v4pcbnpdvvtkquqylnqvmhluyvx4fh Autoceļš A9 (Latvija) 0 121780 4461293 4460730 2026-04-30T03:34:36Z Baisulis 11523 salikti atsauču nosaukumi..... 4461293 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|[[Liepājas šoseja]]|Par ielu Dobelē|Liepājas šoseja (Dobele)}} {{Latvijas A ceļa infokaste | numurs = 9 | nosaukums = Rīga (Skulte)—Liepāja | karte = Road A9 Latvia.svg | leģenda = | garums = 199,3 | ārpus_pilsētas = 182,8 | ceļš_pilsētā = 16,5 | segums = asfalts | e-ceļš = | reģions = [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A9-Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A9 netālu no [[Skrunda]]s }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] {{A ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Dzilnuciems]] {{V ceļš|11}} >>Piņķi, Babīte }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Lāči (uzņēmums)|«Lāči»]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Aitiņlauvas (uzņēmums)|«Aitiņlauvas»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Astarte (A9 Rīga-Liepāja 23. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{P ceļš|99}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]] {{P ceļš|99}} >>Valgunde, Jelgava }} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{P ceļš|101}} >>Jūrmala }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalnciems]] ([[Kaļķis (ciems)|Kaļķis]]) {{V ceļš|1065}} >>Kalnciems }} {{Maršruta tabula/upe||[[Kauguru kanāls]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Vecslampe]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] {{P ceļš|98}} >>Jelgava, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1451}} >>Džūkste }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/DUS||MC (A9 Rīga-Liepāja 47. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Pienava]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1101}} >>Lestene, Dobele, Tukums }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1457}} >>Jaunpils }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|97}} >>Gardene, Dobele, Jelgava }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Annenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1130}} >>Zebrus ezers }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kaķenieki]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Dzirnaviņas (uzņēmums)|«Dzirnaviņas»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Zebrene, Auce, Vītiņi }} {{Maršruta tabula/upe||[[Bērze (upe)|Bērze]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|104}} >>Jaunpils, Vaski, Tukums }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Biksti]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1428}} >>Josta, Remte }} {{Maršruta tabula/DUS||Gotika Auto (A9 Rīga-Liepāja 75. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1154}} >>Remte }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Blīdene]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pilsblīdene]] {{V ceļš|1120}} >>Lielauce, Auce }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Brocēni }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Lukoil (A9 Rīga-Liepāja 96. km) }} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1156}} >>Lielciecere }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Brocēni]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|109}} >>Saldus, Remte, Kandava }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Emburga (Cieceres pagasts)|Emburga]] {{V ceļš|1152}} >>Brocēni, Remte }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1430}} >>Saldus, Vāne }} {{Maršruta tabula/DUS||Priede (A9 Rīga-Liepāja 99. km) }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Apvedceļš }} {{Maršruta tabula/DUS un krogs||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Neste&Hesburger (A9 Apvedceļš 5) }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|108}} >>Druva, Kuldīga, Ventspils}} {{Maršruta tabula/DUS||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/stāvvieta||Circle K (A9 Apvedceļš 11) }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Saldus]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Butnāri]] {{P ceļš|105}} >>Saldus, Draudzība, Ezere}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Mežavējš (uzņēmums)|«Mežavējš»]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Zirņu stacija {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Zirņi (ciems)|Zirņi]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} {{V ceļš|1278}} >>Kušaiņi, Ikaiši, Vārme {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|107}} }} >>Jaunmuiža, Pampāļi, Ezere {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ciecere (ciems)|Ciecere]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Ventas iela, Liepājas iela }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]] }} {{Maršruta tabula/krogs||[[Jumis (uzņēmums)|«Jumis»]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|116}} >>Kuldīga, Dzelda, Embūte}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|117}} >>Sieksāte, Kazdanga, Aizpute}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skrunda]] }} {{Maršruta tabula/DUS||Latvijas nafta (A9 Rīga-Liepāja 132. km) }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve}} >>Rudbāržu internātpamatskola {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1275}} >>Rudbāržu stacija, Kalvene}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rudbārži]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kalvene]] {{P ceļš|115}} >>Kalvene, Kalvenes stacija, Aizpute}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Durbe]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lieģi]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|112}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Grobiņa]] {{Ceļš pa labi}} {{P ceļš|111}} {{Ceļš pa kreisi}} {{P ceļš|113}} (Rīgas iela)}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Liepāja]] (Brīvības iela)}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|134}} [[Starptautiskā lidosta "Liepāja"]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|110}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|11}} }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]] }} {{Maršruta tabula/ielas||Cukura, Pulvera, O. Kalpaka, Brīvostas iela }} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Liepājas osta]]}} |} |} '''A9''' autoceļš '''Rīga (Skulte)—Liepāja''', sabiedrībā pazīstama arī kā '''Liepājas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Latvijas trešo lielāko pilsētu [[Liepāja|Liepāju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļa garums ir 199,3 km, no autoceļa kopgaruma 15,4 km atrodas pilsētās. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. == Autoceļa raksturojums == === Administratīvie iedalījumi, kurus šķērso autoceļš === Autoceļš A9 šķērso [[Mārupes novads|Mārupes novadu]] ([[Babītes pagasts|Babītes pagastu]]), [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] ([[Valgundes pagasts|Valgundes pagastu]], [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagastu]]), [[Tukuma novads|Tukuma novadu]] ([[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagastu]]), [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] ([[Jaunbērzes pagasts|Jaunbērzes pagastu]], [[Annenieku pagasts|Annenieku pagastu]], [[Bikstu pagasts|Bikstu pagastu]]), [[Saldus novads|Saldus novadu]] ([[Blīdenes pagasts|Blīdenes pagastu]], [[Cieceres pagasts|Cieceres pagastu]], [[Brocēni|Brocēnu pilsētu]], [[Saldus pagasts|Saldus pagastu]], [[Saldus|Saldus pilsētu]], [[Zirņu pagasts|Zirņu pagastu]]), [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadu]] ([[Skrundas pagasts|Skrundas pagastu]], [[Skrunda|Skrundas pilsētu]], [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagastu]]), [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadu]] ([[Kalvenes pagasts|Kalvenes pagastu]], [[Vecpils pagasts|Vecpils pagastu]], [[Durbes pagasts|Durbes pagastu]], [[Durbe|Durbes pilsētu]], [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]], [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], [[Grobiņa|Grobiņas pilsētu]]) un [[Liepāja|Liepājas pilsētu]]. Autoceļš šķērso [[Lielupe|Lielupi]] un [[Venta|Ventu]]. == Vēsture == 1939. gadā tika veikta šosejas betonēšana starp Liepāju un Grobiņu 3 km garā posmā. Šosejas malās tika izbūvēti arī velosipēdistu ceļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:857477%7Carticle:DIVL471|title=Pabeigti Liepājas-Grobiņas šosejas betonēšanas darbi (Kurzemes Vārds, Nr 234 (13.10.1939))|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> Lai atslogotu Saldus pilsētu no tranzītsatiksmes, 1980. gados pakāpeniski tika izbūvēts Saldus apvedceļš. Būvdarbus veica Aizputes "7. CBR" un Saldus "21. CRBP", izmaksas bija ap vienu miljonu rubļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1151404%7Carticle:DIVL98%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Lielāko daļu - jau nākamvasar (Padomju Zeme (Saldus), Nr.153 (25.12.1984)))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1164565%7Carticle:DIVL58%7Cquery:Broc%C4%93ni%20apvedce%C4%BCa|title=Lokveida kustības mezgls (Padomju Zeme (Saldus), Nr.134 (12.11.1987))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1158256%7Carticle:DIVL66%7Cquery:Saldus%20apvedce%C4%BCa|title=Divi rekonstruēti ceļa posmi (Padomju Zeme (Saldus), Nr.121 (11.10.1986))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 1996. līdz 1997. gadam tika veikta Brocēnu ceļa satiksmes pārvada pārbūve. Vecā tilta būve tika pabeigta 1959. gadā, taču būvdarbi bijuši veikti slikti un nesošās konstrukcijas bijušas ar defektiem, kas apdraudējušas tilta tālāko ekspluatāciju, tādēļ tika veikta tilta pilnīga pārbūve. Būvdarbu kopējās izmaksas sasniedza 1,09 miljonus latu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:609406%7Carticle:DIVL170%7Cquery:apvedce%C4%BC%C5%A1%20Jelgavas|title=Brocēni autobraucējus vairs netracinās (Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.221 (23.09.1997))|website=periodika.lv|access-date=2026-04-28}}</ref> No 2010. gada līdz 2011. gadam pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no satiksmes mezgla ar autoceļu [[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]] līdz [[Trenči]]em (0,00 km — 9,90 km), un otru no [[Trenči]]em līdz [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] (9,90 km — 22,90 km). Abi pārbūves darbi tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2013. gadam arī pārbūvēja autoceļa posmu no robežas ar [[Dobeles novads|Dobeles novadu]] līdz [[Brocēni]]em (79,30 km — 97,58 km), un no 2013. gada līdz 2014. gadam tika pārbūvēts autoceļa posms no [[Kalvene]]s līdz [[Mazilmāja]]i (148,59 km — 163,28 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/valsts-autocelu-parbuves-objekti-2007-2013-gada-planosanas-perioda-ar-es-fondu-lidzfinansejumu/|title=Valsts autoceļu pārbūves objekti 2007.–2013. gada plānošanas periodā ar ES fondu līdzfinansējumu|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2014. gada jūlija līdz 2015. gada oktobrim pārbūvēja autoceļa posmu no [[Mazilmāja]]s līdz [[Grobiņa]]i (163,28 km — 185,80 km), kuru līgumcena bija 9 215 983 eiro (ar PVN), un līdzfinansējums nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]], un arī no 2014. gada līdz 2015. gada laika posmā uzsāka pārbūves darbus divos posmos — vienu no [[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļiem]] līdz [[Apšupe]]i, kur arī pārbūvēja tiltu pāri [[Lielupe|Lielupi]] (24,48 km — 38,18 km), un otru no [[Apšupe]]s līdz [[Annenieki]]em (38,24 km — 60,15 km). Posmu no Apšupei līdz Anneniekiem pārbūvēja no 2014. gada septembra līdz 2015. gada oktobrim, kura līgumcena bija 11 342 721 eiro (ar PVN), savukārt posmu no Tīreļiem līdz Apšupei, kā arī tiltu pār Lielupi, pārbūvēja no 2015. gada maija līdz 2016. gada jūnijam, un tā līgumcena bija 14 473 331 eiro (ar PVN), un abus darbus līdzfinansēja [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2017. gada maija līdz 2018. gada septembrim pārbūvēja autoceļu divos posmos — vienu no [[Brocēni]]em līdz degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" (97,58 km — 99,74 km), un otru no [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai līdz [[Bukupe (ciems)|Bukupei]] (102,92 km — 113,13 km). Abi pārbūves darbi kopā izmaksāja 12 085 884 eiro (ar PVN), un tika līdzfinansēti no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]]. Arī 2018. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Zirņi (ciems)|Zirņiem]] līdz [[Skrunda]]i (115,74 km — 129,56 km), kura līgumcena bija 2,9 milj. eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2018/04/|title=aprīlis 2018|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|language=lv}}</ref> No 2020. gada maija līdz 2021. gada jūnijam pārbūvēja autoceļa posmu [[Saldus|Saldū]] no degvielas uzpildes stacijas "''Priede''" līdz [[Saldus pagasts|Saldus pagasta]] robežai (99,74 km — 102,92 km), kur būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve — tika izbūvēts smilts salturīgais slānis, šķembu pamats un trīs kārtu asfalta segums, posmā arī atjaunoja ūdens novades sistēmu, rotācijas aplī tika izbūvēta ietve/veloceļš, ierīkoja apgaismojumu un veica satiksmes drošības uzlabojumus. Darbus veica SIA ''Saldus Ceļinieks'' ar līgumcenu 5,8 miljoni eiro (ar PVN). Un 2021. gadā atjaunoja asfaltbetona segumu posmā no [[Rudbārži]]em līdz [[Kalvene]]i (135,79 km — 148,57 km).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-saldus-sak-parbuvet-liepajas-soseju/|title=Pie Saldus sāk pārbūvēt Liepājas šoseju|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2020-05-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-kurzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Kurzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-15|date=2021-03-25|language=lv}}</ref> == Krustojošie ceļi == * [[Autoceļš P99|P99]] ([[Tīreļi (Valgundes pagasts)|Tīreļi]]); * [[Autoceļš P101|P101]] ([[Kalnciems]]); * [[Autoceļš P98|P98]] ([[Apšupe (stacija)|Apšupe]]); * [[Autoceļš P97|P97]] ([[Annenieki]]); * [[Autoceļš P104|P104]] ([[Biksti]]); * [[Autoceļš P109|P109]] ([[Brocēni]]); * [[Autoceļš P105|P105]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P108|P108]] ([[Saldus]]); * [[Autoceļš P107|P107]] ([[Ciecere]]); * [[Autoceļš P116|P116]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P117|P117]] ([[Skrunda]]); * [[Autoceļš P115|P115]] ([[Kalvene]]); * [[Autoceļš P112|P112]] ([[Šukteri]]); * [[Autoceļš P106|P106]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P111|P111]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P113|P113]] ([[Grobiņa]]); * [[Autoceļš P110|P110]] ([[Liepāja]]); * [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] ([[Liepāja]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|T9cbkokJR-g|Autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga - Liepāja)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A09]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Jelgavas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dobeles novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Saldus novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Kuldīgas novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Dienvidkurzemes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Liepājā]] n5495gc29i0cxmv25e08k8y2iejoafg Giro d'Italia 0 124939 4461178 4293026 2026-04-29T18:27:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461178 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Riteņbraukšanas sacensību infokaste | name = Giro d'Italia | current_event = 2025. gada Giro d'Italia | image = [[Attēls:Giro d'Italia - Logo 2018.svg|100px]] | date = maijs-jūnijs | region = Itālija un blakus valstis | latviski = Itālijas tūre | localnames = Giro d'Italia {{it icon}} | nickname = | discipline = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]] | competition = [[UCI Pasaules tūre]] | type = [[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielā tūre]] | organiser = [[RCS Sport]] | director = Mauro Venji | first = [[1909. gada Giro d'Italia|1909]] | number = 108 (2025. gadā) | firstwinner = {{flaga|ITA|1861}} [[Luidži Ganna]] | mostwins = {{Unbulleted list | {{flaga|ITA|1861}} [[Alfredo Binda]] | {{flaga|ITA}} [[Fausto Kopi]] | {{flaga|BEL}} [[Edijs Merkss]] }}5 uzvaras | mostrecent = {{flaga|GBR}} [[Saimons Jeitss]] }} '''''Giro d'Italia''''' ir [[šosejas riteņbraukšana]]s daudzdienu sacensības, viena no trim riteņbraukšanas [[Riteņbraukšanas lielās tūres|lielajām tūrēm]] kopā ar ''[[Tour de France]]'' un ''[[Vuelta a Espana]]''. Sacensības notiek maija beigās un jūnija sākumā [[Itālija|Itālijā]], bet daži posmi regulāri arī tās kaimiņvalstīs. ''Giro d'Italia'' 1909. gadā dibināja laikraksta ''[[La Gazzetta dello Sport]]'' redaktors Emilio Kostamanja. == Uzvarētāji == === Braucēji === {| class="wikitable sortable" |- ! Giro ! Gads ! Uzvarētājs ! Valsts ! Komanda |- |[[2025. gada Giro d'Italia|108]] || 2025 || [[Saimons Jeitss]] || {{GBR}} || {{ct|TJV|2025}} |- | [[2024. gada Giro d'Italia|107]] || 2024 || [[Tadejs Pogačars]] || {{SVN}} || {{ct|UAE|2024}} |- | [[2023. gada Giro d'Italia|106]] || 2023 || [[Primožs Rogličs]] || {{SVN}} || {{ct|TJV|2023}} |- | [[2022. gada Giro d'Italia|105]] || 2022 || [[Džejs Hindlejs]] || {{AUS}} || {{ct|BOH|2022}} |- | [[2021. gada Giro d'Italia|104]] || 2021 || [[Egans Bernals]] || {{COL}} || {{ct|INS|2021}} |- | [[2020. gada Giro d'Italia|103]] || 2020 || [[Teo Geigens-Hārts]] || {{GBR}} || {{ct|INS|2020b}} |- | [[2019. gada Giro d'Italia|102]] || 2019 || [[Ričards Karapass]] || {{ECU}} || {{ct|MOV|2019}} |- | [[2018. gada Giro d'Italia|101]] || 2018 || [[Kriss Frūms]] || {{GBR}} || {{ct|SKY|2018}} |- | [[2017. gada Giro d'Italia|100]] || 2017 || [[Toms Dimulēns]] || {{NED}} || {{ct|SUN|2017}} |- | [[2016. gada Giro d'Italia|99]] || 2016 || [[Vinčenco Nibali]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || {{ct|AST|2016}} |- | [[2015. gada Giro d'Italia|98]] || 2015 || [[Alverto Kontadors]] ''(2. uzvara)'' || {{ESP}} || {{ct|SAX|2015}} |- | [[2014. gada Giro d'Italia|97]] || 2014 || [[Nairo Kintana]] || {{COL}} || {{ct|MOV|2014}} |- | [[2013. gada Giro d'Italia|96]] || 2013 || [[Vinčenco Nibali]] || {{ITA}} || {{ct|AST|2013}} |- | [[2012. gada Giro d'Italia|95]] || 2012 || [[Raiders Hešedāls]] || {{CAN}} || {{ct|GRM|2012}} |- | [[2011. gada Giro d'Italia|94]] || 2011 || [[Mikēle Skarponi]] || {{ITA}} || {{ct|LAM|2011}} |- | [[2010. gada Giro d'Italia|93]] || 2010 || [[Ivans Baso]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Liquigas]] |- | [[2009. gada Giro d'Italia|92]] || 2009 || [[Deniss Meņšovs]] || {{RUS}} || {{ct|RAB|2009}} |- | [[2008. gada Giro d'Italia|91]] || 2008 || [[Alverto Kontadors]] || {{ESP}} || [[Astana riteņbraukšanas komanda|Astana]] |- | [[2007. gada Giro d'Italia|90]] || 2007 || [[Danilo Di Luka]] || {{ITA}} || [[Liquigas]] |- | [[2006. gada Giro d'Italia|89]] || 2006 || [[Ivans Baso]] || {{ITA}} || [[Team Saxo Bank|Saxo Bank]] |- | [[2005. gada Giro d'Italia|88]] || 2005 || [[Paolo Savoldelli]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Discovery Channel riteņbraukšanas komanda|Discovery]] |- | [[2004. gada Giro d'Italia|87]] || 2004 || [[Damiāno Kunego]] || {{ITA}} || [[Saeco (riteņbraukšanas komanda)|Saeco]] |- | [[2003. gada Giro d'Italia|86]] || 2003 || [[Džilberto Simoni]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Saeco (riteņbraukšanas komanda)|Saeco]] |- | [[2002. gada Giro d'Italia|85]] || 2002 || [[Paolo Savoldelli]] || {{ITA}} || Index-Alexia |- | [[2001. gada Giro d'Italia|84]] || 2001 || [[Džilberto Simoni]] || {{ITA}} || [[Lampre (riteņbraukšanas komanda)|Lampre]] |- | [[2000. gada Giro d'Italia|83]] || 2000 || [[Stefano Garceli]] || {{ITA}} || [[Mercatone Uno]] |- | [[1999. gada Giro d'Italia|82]] || 1999 || [[Ivans Goti]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Team Polti|Polti]] |- | [[1998. gada Giro d'Italia|81]] || 1998 || [[Marko Pantāni]] || {{ITA}} || [[Mercatone Uno]] |- | [[1997. gada Giro d'Italia|80]] || 1997 || [[Ivans Goti]] || {{ITA}} || [[Saeco (riteņbraukšanas komanda)|Saeco]] |- | [[1996. gada Giro d'Italia|79]] || 1996 || [[Pāvels Tonkovs]] || {{RUS}} ||Ceramiche Panaria-Vinavil |- | [[1995. gada Giro d'Italia|78]] || 1995 || [[Tonijs Romingers]] || {{CHE}} ||Mapei-GB-Latexco |- | [[1994. gada Giro d'Italia|77]] || 1994 || [[Jevgeņijs Berzins]] || {{RUS}} ||Gewiss-Ballan |- | [[1993. gada Giro d'Italia|76]] || 1993 || [[Migels Indurains]] ''(2. uzvara)'' || {{ESP}} || Banesto |- | [[1992. gada Giro d'Italia|75]] || 1992 || [[Migels Indurains]] || {{ESP}} || Banesto |- | [[1991. gada Giro d'Italia|74]] || 1991 || [[Franko Kjokjoli]] || {{ITA}} ||del Tongo |- | [[1990. gada Giro d'Italia|73]] || 1990 || [[Džanni Bunjo]] || {{ITA}} ||Chateau d'Ax |- | [[1989. gada Giro d'Italia|72]] || 1989 || [[Lorāns Fiņons]] || {{FRA}} || [[Super U-Raleigh-Fiat]] |- | [[1988. gada Giro d'Italia|71]] || 1988 || [[Endrjū Hempstens]] || {{USA}} || [[7-Eleven Cycling Team|7-Eleven]] |- | [[1987. gada Giro d'Italia|70]] || 1987 || [[Stīvens Ročs]] || {{IRL}} || [[Carrera (riteņbraukšanas komanda)|Carrera-Vagabond]] |- | [[1986. gada Giro d'Italia|69]] || 1986 || [[Roberto Visentini]] || {{ITA}}||[[Carrera (riteņbraukšanas komanda)|Carrera-Inoxpran]] |- | [[1985. gada Giro d'Italia|68]] || 1985 || [[Bernārs Ino]] ''(3. uzvara)'' || {{FRA}} || [[La Vie Claire]] |- | [[1984. gada Giro d'Italia|67]] || 1984 || [[Frančesko Mozers]] || {{ITA}} || Gis-Tuc Lu |- | [[1983. gada Giro d'Italia|66]] || 1983 || [[Džuzepe Saronni]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || Del Tongo |- | [[1982. gada Giro d'Italia|65]] || 1982 || [[Bernārs Ino]] ''(2. uzvara)'' || {{FRA}} || [[Renault-Elf-Gitane]] |- | [[1981. gada Giro d'Italia|64]] || 1981 || [[Džovanni Bataljins]] || {{ITA}}|| Inoxpran |- | [[1980. gada Giro d'Italia|63]] || 1980 || [[Bernārs Ino]] || {{FRA}} || [[Renault-Elf-Gitane]] |- | [[1979. gada Giro d'Italia|62]] || 1979 || [[Džuzepe Saronni]] || {{ITA}} || Scic |- | [[1978. gada Giro d'Italia|61]] || 1978 || [[Johans de Meinks]] || {{BEL}}|| [[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi-Faema]] |- | [[1977. gada Giro d'Italia|60]] || 1977 || [[Mišels Polentjē]] || {{BEL}} || [[Flandria (riteņbraukšanas komanda)|Flandria-Velda]] |- | [[1976. gada Giro d'Italia|59]] || 1976 || [[Feliče Džimondi]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}}|| [[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi-Campagnolo]] |- | [[1975. gada Giro d'Italia|58]] || 1975 || [[Fausto Bertoljo]] || {{ITA}} || Jollyceramica |- | [[1974. gada Giro d'Italia|57]] || 1974 || [[Edijs Merkss]] ''(5. uzvara)'' || {{BEL}} || [[Molteni]] |- | [[1973. gada Giro d'Italia|56]] || 1973 || [[Edijs Merkss]] ''(4. uzvara)'' || {{BEL}} || [[Molteni]] |- | [[1972. gada Giro d'Italia|55]] || 1972 || [[Edijs Merkss]] ''(3. uzvara)'' || {{BEL}} || [[Molteni]] |- | [[1971. gada Giro d'Italia|54]] || 1971 || [[Gesta Petersons]] || {{SWE}} || Ferretti |- | [[1970. gada Giro d'Italia|53]] || 1970 || [[Edijs Merkss]] ''(2. uzvara)'' || {{BEL}} || [[Faema (riteņbraukšanas komanda)|Faema]] |- | [[1969. gada Giro d'Italia|52]] || 1969 || [[Feliče Džimondi]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Faema (riteņbraukšanas komanda)|Faema]] |- | [[1968. gada Giro d'Italia|51]] || 1968 || [[Edijs Merkss]] || {{BEL}} || [[Faema (riteņbraukšanas komanda)|Faema]] |- | [[1967. gada Giro d'Italia|50]] || 1967 || [[Feliče Džimondi]] || {{ITA}} || [[Salvarani]] |- | [[1966. gada Giro d'Italia|49]] || 1966 || [[Džanni Mota]] || {{ITA}} || [[Molteni]] |- | [[1965. gada Giro d'Italia|48]] || 1965 || [[Vitorio Adorni]] || {{ITA}} || [[Salvarani]] |- | [[1964. gada Giro d'Italia|47]] || 1964 || [[Žaks Anketils]] ''(2. uzvara)'' || {{FRA}} || [[St.Raphael (riteņbraukšanas komanda)|St.Raphael]] |- | [[1963. gada Giro d'Italia|46]] || 1963 || [[Franko Balmamjons]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || Carpano |- | [[1962. gada Giro d'Italia|45]] || 1962 || [[Franko Balmamjons]] || {{ITA}} || Carpano |- | [[1961. gada Giro d'Italia|44]] || 1961 || [[Arnaldo Pambjanko]] || {{ITA}} || Fides |- | [[1960. gada Giro d'Italia|43]] || 1960 || [[Žaks Anketils]] || {{FRA}} || Fynsec |- | [[1959. gada Giro d'Italia|42]] || 1959 || [[Čārlijs Gauls]] ''(2. uzvara)'' || {{LUX}} || Emi G. S. |- | [[1958. gada Giro d'Italia|41]] || 1958 || [[Erkole Baldini]] || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1957. gada Giro d'Italia|40]] || 1957 || [[Gastone Nenčini]] || {{ITA}} || Chlorodont |- | [[1956. gada Giro d'Italia|39]] || 1956 || [[Čārlijs Gauls]] || {{LUX}} || [[Faema (riteņbraukšanas komanda)|Faema-Guerra]] |- | [[1955. gada Giro d'Italia|38]] || 1955 || [[Fjorenco Manji]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}} || Nivea-Fuchs |- | [[1954. gada Giro d'Italia|37]] || 1954 || [[Karlo Kleriči]] || {{CHE}} || [[Faema (riteņbraukšanas komanda)|Faema-Guerra]] |- | [[1953. gada Giro d'Italia|36]] || 1953 || [[Fausto Kopi]] ''(5. uzvara)'' || {{ITA}}||[[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi-Pirelli]] |- | [[1952. gada Giro d'Italia|35]] || 1952 || [[Fausto Kopi]] ''(4. uzvara)'' || {{ITA}}||[[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi-Pirelli]] |- | [[1951. gada Giro d'Italia|34]] || 1951 || [[Fjorenco Manji]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || Ganna |- | [[1950. gada Giro d'Italia|33]] || 1950 || [[Hugo Koblets]] || {{CHE}} || Guerra |- | [[1949. gada Giro d'Italia|32]] || 1949 || [[Fausto Kopi]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}}||[[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi-Ursus]] |- | [[1948. gada Giro d'Italia|31]] || 1948 || [[Fjorenco Manji]] || {{ITA}} || Willier Triestina |- | [[1947. gada Giro d'Italia|30]] || 1947 || [[Fausto Kopi]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}}||[[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi]] |- | [[1946. gada Giro d'Italia|29]] || 1946 || [[Džino Bartali]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- ! colspan="5" style="text-align:center;"|''No 1941. līdz 1945. gadam sacensības nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara dēļ]].'' |- | [[1940. gada Giro d'Italia|28]] || 1940 || [[Fausto Kopi]] || {{ITA}}|| [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1939. gada Giro d'Italia|27]] || 1939 || [[Džovanni Valeti]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || France Sport-Wobler |- | [[1938. gada Giro d'Italia|26]] || 1938 || [[Džovanni Valeti]] || {{ITA}} || Fresjus |- | [[1937. gada Giro d'Italia|25]] || 1937 || [[Džino Bartali]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} ||[[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1936. gada Giro d'Italia|24]] || 1936 || [[Džino Bartali]] || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1935. gada Giro d'Italia|23]] || 1935 || [[Vasko Bergamaski]] || {{ITA}} || [[Maino (riteņbraukšanas komanda)|Maino-Girardengo]] |- | [[1934. gada Giro d'Italia|22]] || 1934 || [[Learko Gerra]] || {{ITA}} || [[Maino (riteņbraukšanas komanda)|Maino-Clement]] |- | [[1933. gada Giro d'Italia|21]] || 1933 || [[Alfredo Binda]] ''(5. uzvara)'' ||{{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1932. gada Giro d'Italia|20]] || 1932 || [[Antonio Pesenti]] || {{ITA}} || Dei |- | [[1931. gada Giro d'Italia|19]] || 1931 || [[Frančesko Kamuso]] || {{ITA}} || Gloria |- | [[1930. gada Giro d'Italia|18]] || 1930 || [[Luidži Markisio]] || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1929. gada Giro d'Italia|17]] || 1929 || [[Alfredo Binda]] ''(4. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1928. gada Giro d'Italia|16]] || 1928 || [[Alfredo Binda]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1927. gada Giro d'Italia|15]] || 1927 || [[Alfredo Binda]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1926. gada Giro d'Italia|14]] || 1926 || [[Džovanni Brunero]] ''(3. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1925. gada Giro d'Italia|13]] || 1925 || [[Alfredo Binda]] || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1924. gada Giro d'Italia|12]] || 1924 || [[Džuzepe Enriki]] || {{ITA}} || |- | [[1923. gada Giro d'Italia|11]] || 1923 || [[Kostante Džirardenjo]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Maino (riteņbraukšanas komanda)|Maino]] |- | [[1922. gada Giro d'Italia|10]] || 1922 || [[Džiovanni Brunero]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1921. gada Giro d'Italia|9]] || 1921 || [[Džiovanni Brunero]] || {{ITA}} || [[Legnano (riteņbraukšanas komanda)|Legnano]] |- | [[1920. gada Giro d'Italia|8]] || 1920 || [[Gaetano Beloni]] || {{ITA}} || [[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi]] |- | [[1919. gada Giro d'Italia|7]] || 1919 || [[Kostante Džirardenjo]] || {{ITA}} || Stucchi |- ! colspan="5" style="text-align:center;"|''No 1915. līdz 1918. gadam sacensības nenotika [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ.'' |- | [[1914. gada Giro d'Italia|6]] || 1914 || [[Alfonso Kalcolari]] || {{ITA}} || Stucchi |- | [[1913. gada Giro d'Italia|5]] || 1913 || [[Karlo Oriani]] || {{ITA}} || [[Maino (riteņbraukšanas komanda)|Maino]] |- | [[1912. gada Giro d'Italia|4]]<ref group="P">1912. gada ''Giro'' norisinājās kā komandu sacīkstes.</ref> || 1912 || [[Team Atala]]<br><small>[[Karlo Galeti]] ''(3. uzvara)'', [[Džovanni Mikeleto]], [[Eberardo Pavesi]]</small><ref group="P">[[Luidži Ganna]], vēl viens ''Team Atala'' pārstāvis, izstājās piektajā posmā.</ref>||{{ITA}}|| [[Team Atala]] |- | [[1911. gada Giro d'Italia|3]] || 1911 || [[Karlo Galeti]] ''(2. uzvara)'' || {{ITA}} || [[Bianchi riteņbraukšanas komanda|Bianchi]] |- | [[1910. gada Giro d'Italia|2]] || 1910 || [[Karlo Galeti]] || {{ITA}} || [[Team Atala]] |- | [[1909. gada Giro d'Italia|1]] || 1909 || [[Luidži Ganna]] || {{ITA}} || [[Itālija]] |} === Valstis === {| class="wikitable" |- style="background:#efefef;" ! Vieta !! Valsts !! Uzvaras |- | 1 | {{ITA}} | style="text-align:center;"|69 |- | 2 | {{BEL}} | style="text-align:center;"|7 |- | 3 | {{FRA}} | style="text-align:center;"|6 |- | 4 | {{ESP}} | style="text-align:center;"|4 |- | rowspan="3" |5 | {{RUS}} | style="text-align:center;"|3 |- | {{CHE}} | style="text-align:center;"|3 |- | {{GBR}} | style="text-align:center;" |3 |- | rowspan="3" | 8 | {{LUX}} | style="text-align:center;" |2 |- | {{COL}} | style="text-align:center;"|2 |- |{{SVN}} | style="text-align:center;" |2 |- | rowspan="7" |10 | {{USA}} | style="text-align:center;" |1 |- | {{ECU}} | style="text-align:center;"|1 |- | {{IRL}} | style="text-align:center;"|1 |- | {{CAN}} | style="text-align:center;"|1 |- | {{NED}} | style="text-align:center;"|1 |- | {{SWE}} | style="text-align:center;"|1 |- | {{AUS}} | style="text-align:center;"|1 |} == Latviešu velobraucēji == 1999. gadā vienā no sacīkstes posmiem uzvarēja latviešu riteņbraucējs [[Romāns Vainšteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/33-personalijas/v/229-romans-vainsteins|title=Romāns Vainšteins|website=www.latvijassports.lv|access-date=2023-06-01|language=lv|archive-date=2023-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230601121536/http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/33-personalijas/v/229-romans-vainsteins}}</ref> == Piezīmes == <references group="P" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{it ikona}} {{Riteņbraukšana-aizmetnis}} {{Giro d'Italia}} {{UCI WorldTour}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Giro d'Italia]] [[Kategorija:Riteņbraukšanas sacensības Itālijā]] [[Kategorija:UCI Pasaules tūre]] kgz6aco8pmu2vchrfnzrdjddch04gh9 Iugulova (Vērēmu pagasts) 0 128905 4461332 4438297 2026-04-30T06:14:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461332 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Vērēmu pagastā|Iugulova|Iugulova}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Iugulova |settlement_type = Skrajciems |image_skyline = Makašāni.jpg |image_caption = <!-- attēla paraksts --> |pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_type2 = Pagasts |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] |subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] |established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> |established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> |established_title2 = |established_date2 = |area_total_km2 = 0,254 |area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |population_as_of = 2021 |population_footnotes = <ref name="lgia">{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=64195|title=Informācija par objektu: Iugulova|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2021|6|27||bez}}}}</ref> |population_total = 47 |population_density_km2 = auto |latd = 56 |latm = 35 |lats = 6 |latNS = N |longd = 27 |longm = 19 |longs = 5 |longEW = E |elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> |elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> |postal_code_type = Pasta nodaļa |postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 }} '''Iugulova''' ({{val-ltg|Ivgolova}}) ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], kura kādreiz bija vienota apdzīvota vieta ar [[Ilzeskalna pagasts|Ilzeskalna pagasta]] [[Iugulova (Ilzeskalna pagasts)|Iugulovu]]. Starpkaru periodā '''Ivgolova''' bija [[Makašēnu pagasts|Makašēnu pagasta]] centrs. 1933. gadā Ivgolovai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Iugulovā atrodas [[Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1303|title=Lūcija Rancāne|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/lucijas-rancanes-makasanu-amatu-vidusskola/|title=Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskola|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021.gada 2.februārtī|date=}}</ref>. Agrāk Iugulovā atradās pasta nodaļa Makašāni (LV-4629), vēlāk to pievienoja pasta nodaļai Rēzekne-4 (LV-4604), kas pašlaik un apkalpo Iugulovu.<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_augusts_2011.xls Latvijas novadu pasta indeksi — Pasta indeksu grāmata]</ref> 1897. gadā ciemā bija 14 sētas. == Iedzīvotāju skaits == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none |percentages=pagr |1897|69 |1989|47 |2000|34 |2004|45 |2009|53 |2020|48 |2021|47 |source=<ref name="lgia"/> }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100316201933/http://www.makasani.lv/ Makašānu amatu vidusskola] * [https://web.archive.org/web/20100916061941/http://www.dvjaunatne.lv/publikacijas_lv/makasani Makašāni – Latgales pērle] * [http://www.veremi.lv/ Vērēmu pagasta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110909094623/http://www.veremi.lv/ |date={{dat|2011|09|09||bez}} }} * [http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknes novada informatīvais portāls] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} {{Rēzeknes apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Makašēnu pagasts]] 86sjonww067ng8pzln5nfcpg61egzsb Fizikāla konstante 0 132206 4461088 4229527 2026-04-29T13:01:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461088 wikitext text/x-wiki '''Fizikāla konstante''' ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus [[objekts|objektus]], bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā. Fizikālās konstantes rodas matemātiskos aprēķinos, kas apraksta apkārtējo [[pasaule|pasauli]] ar [[teorētiskā fizika|teorētiskās fizikas]] palīdzību. Bieži starp tām tiek iekļautas arī citas konstantes, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar konkrētiem fizikāliem ķermeņiem. Vārdu "[[konstante]]" lieto, ja lieluma skaitliskā vērtība [[laiks|laika]] gaitā nemainās. Realitātē tas varētu arī tā nebūt (piemēram, pēdējos gados ir radušās liecības<ref>J. K. Webb, J. A. King, M. T. Murphy, V. V. Flambaum, R. F. Carswell, M. B. Bainbridge (2010) [http://arxiv.org/abs/1008.3907 ''«Evidence for spatial variation of the fine structure constant»'']</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.spacedaily.com/news/cosmology-04i.html |title=''«Quasar Studies Keep Fundamental Physical Constant — Constant»'' |access-date={{dat|2010|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110218231431/http://www.spacedaily.com/news/cosmology-04i.html |archivedate={{dat|2011|02|18||bez}} }}</ref> par labu tam, ka [[smalkās struktūras konstante]] [[Visums|Visuma]] [[evolūcija]]s gaitā mainās). Un tomēr, pat ja šie lielumi ar laiku mainās, tad tas notiek ārkārtīgi lēni, un vērā ņemamas izmaiņas ir gaidāmas tikai [[Visuma vecums|Visuma vecuma]] [[mērogs|mērogos]]. Fizikālās konstantes iedala tādās, kuras mainās atkarībā no [[mērvienība]]s, kādā tās tiek mērītas, un tādās kuras atkarībā no mērvienībām nemainās. Šīs konstantes sauc attiecīgi par dimensionālām un bezdimensionālām. No mērvienībām neatkarīgās konstantes tiek uzskatītas par fundamentālākām. == Fundamentālās fizikālās konstantes<ref>[http://physics.nist.gov/cuu/Constants/ CODATA Internationally recommended values of the Fundamental Physical Constants].</ref> <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas uzdevumu krājums 11. un 12. klasei|last=Vinogradovs|first=Sergejs|publisher=Lielvārds|year=2006|isbn=9984-11-087-7|pages=252}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tehtab.ru/Guide/GuidePhysics/ConstantsAlphabetsNaming/MainPhysConstTable/|title=Основные физические константы. Основные физические постоянные величины. Фундаментальные физические постоянные - Таблица.|access-date=17.03.2021}}</ref> == {| class="wikitable" |- bgcolor="#A0E0A0" ! Nosaukums ! Simbols ! Vērtība |- | [[Gaismas ātrums]] [[vakuums|vakuumā]] | <math>\ c</math> | 299 792 458 m·s<sup>−1</sup> |- | [[Gravitācijas konstante]] | <math>\ G</math> | 6,673 84(80){{e|−11}} m<sup>3</sup>·kg<sup>−1</sup>·s<sup>−2</sup> |- | [[Planka konstante]] (elementārais darbības kvants) | <math>\ h</math> | 6,626 069 57(29){{e|−34}} J·s |- | [[Planka konstante|Reducētā Planka konstante]] | <math>\hbar = h/2\pi</math> | 1,054 571 726(47){{e|−34}} J·s |} == Elektromagnētiskās konstantes == {| class="wikitable" |- bgcolor="#A0E0A0" ! Nosaukums ! Simbols ! Vērtība |- | [[Vakuums|Vakuuma]] [[elektriskā pretestība]] | <math>\ Z_0 = \mu_0 c</math> | 376,730 313 46177... Ω |- | [[Elektrona lādiņa absolūtā vērtība]] | <math>\ e</math> | 1,602 176 487(40){{e|−19}} C |- | [[Elektriskā konstante]] | <math>\varepsilon_0 = 1/(\mu_0 c^2)</math> | 8,854 187 817... {{e|−12}} F·m<sup>−1</sup> |- | [[Magnētiskā konstante]] | <math>\mu_0 = 4\pi \times 10^{-7}</math> Н·m<sup>−1</sup> | 1.256 637 061... {{e|−6}} N·А<sup>−2</sup> |- | [[Kulona likuma konstante]] | <math>k = 1/{4\pi\varepsilon_0}</math> | 8,987 551 787… {{e|9}} N·m<sup>2</sup>·C<sup>−2</sup> |- | [[Bora magnetons]] | <math>\mu_B = e\hbar / 2m_e</math> | 927,400 915(23){{e|−26}} J·T<sup>−1</sup> |} == Atomu un elementārdaļiņu konstantes == {| class="wikitable" |- bgcolor="#A0E0A0" ! Nosaukums ! Simbols ! Vērtība |- |[[Atommasas vienība]] |u |1,660 539 066 60(50){{e|−27}} kg |- | [[Elektrons|Elektrona]] miera masa | <math>\ m_e</math> | 9,109 382 91(40){{e|−31}} kg |- | [[Protons|Protona]] miera masa | <math>\ m_p</math> | 1,672 621 777(74){{e|−27}} kg |- | [[Neitrons|Neitrona]] miera masa | <math>\ m_n</math> | 1,674 927 351(74){{e|−27}} kg |- | [[Ridberga konstante]] | <math>R_\infin = \alpha^2 m_e c / 2h</math> | 10 973 731.568 539(55) m<sup>−1</sup> |- | [[Bora rādiuss]] | <math>a_0 = \alpha/(4 \pi R_\infin)</math> | 5,291 772 1092(17){{e|−11}} m |} == Fizikāli ķīmiskās konstantes == {| class="wikitable" |- bgcolor="#A0E0A0" ! Nosaukums ! Simbols ! Vērtība |- | [[Avogadro skaitlis]] | <math>\ L, N_A</math> | 6,022 141 29(27){{e|23}} mol<sup>−1</sup> |- | [[Bolcmaņa konstante]] | <math>\ k</math> | 1,380 6488(13){{e|−23}} J·K<sup>−1</sup> |- | [[Faradeja konstante]] | <math>\ F = N_A e</math> | 9,648 53365(21) {{e|4}} C·mol<sup>−1</sup> |- | Pirmā radiācijas konstante | <math>\ c_1 = 2\pi h c^2</math> | 3,741 771 51(17){{e|−16}} W·m² |- | Otrā radiācijas konstante | <math>\ c_2</math> | 1,438 7770(13){{e|−2}} m·K |- | [[Gāzu universālā konstante]] | <math>\ R = k N_A</math> | 8,314 472(15) J·K<sup>−1</sup>·mol<sup>−1</sup> |- | [[Stefana—Bolcmaņa konstante]] | <math>\sigma = (\pi^2/60) k^4/\hbar^3 c^2</math> | 5,670 373(21){{e|−8}} W·m<sup>−2</sup>·K<sup>−4</sup> |- |[[Vīna konstante]] |<math>\ b = (hc/k)/</math>4.965 114 231... | 2,897 7721(26){{e|−3}} K·m |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://physics.nist.gov/cuu/Constants/index.html Fundamental Physical Constants from NIST] * [http://goldbook.iupac.org/list_goldbook_phys_constants_defs.html IUPAC Gold Book - Physical constants] * [http://www.sixtysymbols.com/ Sixty Symbols - Physics and Astronomy videos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100102003706/http://sixtysymbols.com/ |date={{dat|2010|01|02||bez}} }}, Notingemas Universitāte {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fizikas konstantes| ]] gkwhwnlo8gwjicb06v38om6y5j4o95p Gorillas 0 135890 4461193 4195905 2026-04-29T19:11:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461193 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | nosaukums = | attēls = Male gorilla in SF zoo.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = [[Rietumu gorilla]] (''Gorilla gorilla'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | virsdzimta = Hominoidea | virsdzimta_lv = Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | apakšdzimta = Homininae | apakšdzimta_lv = Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Gorillini | cilts_lv = Gorillu cilts | cilts_r = Gorillas | ģints = Gorilla | ģints_lv = Gorillas | izplatība = [[Attēls:ZL Gorilla (genus).png|center|250px]]<br />Oranžā krāsā iekrāsota [[rietumu gorilla]]s izplatības teritorija<br />Dzeltenā krāsā iekrāsota [[austrumu gorilla]]s izplatības teritorija | binomial = Gorilla | autors = Savage, 1847 | kategorijas = nē }} '''Gorillas''', '''gorillu ģints''' (''Gorilla'') ir viena no [[cilvēkpērtiķi|cilvēkpērtiķu]] (''Hominidae'') ģintīm, kas pieder '''gorillu ciltij''' (''Gorillini''). Gorillu ciltī ir tikai viena [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir 2 [[suga]]s. Joprojām sistemātiķiem nav vienprātības, vai ir 5 vai 4 [[pasuga]]s. Gorillu [[DNS]] ir ļoti līdzīga [[cilvēks|cilvēka]] DNS. Līdzība ir no 95% līdz vairāk nekā 98,5%, atkarībā no tā, kas tiek salīdzināts.<ref>[http://www.answersingenesis.org/tj/v17/i1/DNA.asp Greater than 98% Chimp/human DNA similarity?]</ref> Gorilla cilvēkam ir nākamais tuvākais radinieks pēc 2 [[šimpanzes]] sugām. Gorillas ir [[Āfrika]]s centrālās daļas [[tropi|tropu]] un subtropu [[mežs|mežu]] iemītnieki.<ref>[http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/39994/0 Gorilla beringei]</ref> Lai arī reģions, kur mūsdienās gorillas sastopamas, ir ļoti neliels, tās ir sastopamas ļoti dažādā augstumā, salīdzinot ar jūras līmeni. [[Kalnu gorilla]] (''Gorilla beringei beringei'') mājo [[kalns|kalnos]] 2200—4300 metrus [[virs jūras līmeņa]], bet zemieņu gorillas mājo biezos ieleju mežos un [[purvs|purvos]].<ref name=prince>Prince-Hughes, Dawn (1987). Songs of the Gorilla Nation. Harmony. p. 66. {{ISBN|1400050588}}.</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Gorilla 2582.jpg|thumb|left|220px|[[Rietumu piekrastes gorilla]]s apmatojums var būt brūns vai pelēks ar sarkanbrūniem pieres matiem]] Gorillas ir lielākie [[dzīvnieki]] [[primāti|primātu]] kārtā. Tēviņš ir 1,65—1,75 metrus garš un sver 140—200 kg. Ļoti liels tēviņš var sasniegt 1,8 m un 230&nbsp;kg svaru. Mātīte ir apmēram 1,4 metrus gara un sver 100&nbsp;kg. Nebrīvē gorillas izaug smagāki. Tēviņš nebrīves apstākļos var sasniegt 270&nbsp;kg svaru. Salīdzinoši zemieņu gorillas ir slaidākas un veiklākas nekā kalnos dzīvojošās.<ref name=kaln>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.volcanoessafaris.com/mountain-gorillas/ |title=Mountain Gorillas |access-date={{dat|2010|12|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101221081530/http://www.volcanoessafaris.com/mountain-gorillas/ |archivedate={{dat|2010|12|21||bez}} }}</ref> [[Austrumu gorilla]]s ir tumšākas nekā [[rietumu gorilla]]s, bet vistumšākās ir [[kalnu gorilla]]s. Kalnu gorillai ir arī visbiezākais kažoks. [[Rietumu piekrastes gorilla]]s apmatojums var būt brūns vai pelēks ar sarkanbrūnu pieres apmatojumu. Tēviņi, sasniedzot 12 gadu vecumu, kļūst nobrieduši. To apmatojums uz muguras kļūst sidrabaini pelēks, un ir izauguši gari, spēcīgi [[ilknis|ilkņi]]. Tēviņiem līdz 11 gadu vecumam mugura ir melna. Gandrīz visām gorillām ir B [[asins grupa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://facstaff.uwa.edu/jmccall/evolution_of_the_human.htm |title=Evolution of the Human |access-date={{dat|2010|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2010|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101230071121/http://facstaff.uwa.edu/jmccall/evolution_of_the_human.htm }}</ref> un tāpat kā cilvēkiem tām ir individuāli [[pirksts|pirkstu]] nospiedumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.santabarbarazoo.org/showAnimals.asp?id=149 |title=Western lowland Gorilla |access-date={{dat|2006|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060928075121/http://www.santabarbarazoo.org/showAnimals.asp?id=149 |archivedate={{dat|2006|09|28||bez}} }}</ref> == Uzvedība == [[Attēls:Bristol.zoo.western.lowland.gorilla.arp.jpg|thumb|left|220px|Baru vada tēviņš, kuram ir izveidojusies galvenā brieduma pazīme - sidrabaini pelēks muguras apmatojums]] Lai arī gorillām ir [[kājas]] un [[rokas]], tie staigā uz visām četrām ekstremitātēm, rokas atbalstot uz pirkstu kauliņiem. Īsas distances gorilla var staigā arī uz divām kājām, īpaši gadījumos, ja rokās kaut kas tiek nests.<ref name=prince/> Gorillu dzīve noris nelielās grupās, kurās ir 5—30 īpatņi. Grupu vada pieaudzis, spēcīgs tēviņš, kura mugura jau ir kļuvusi sidrabaini pelēka. Tā ir viena no galvenajām pazīmēm nobriedušam, dominantam tēviņam. Tas pieņem visus lēmumus, kas saistīti ar grupas dzīvi: nosaka virzienu, kurā grupa pārvietosies, meklējot barību un [[ūdens|ūdeni]]; ievieš kārtību savstarpējās attiecībās, izšķirot, viņaprāt, nevajadzīgus ķīviņus; un galvenais — rūpējas par grupas drošību un labsajūtu. Jaunāki tēviņi palīdz dominantajam tēviņam gādāt par grupas drošību un kārtību. Pieaugušas mātītes pamatā ir katra par sevi, neveidojot ciešas attiecības ar citām grupas mātītēm. [[Attēls:PICT8002 edited.JPG|thumb|250px|Mazuļi turas blakus savām mātēm 3—4 gadus]] Jaunie tēviņi, sasniedzot 11 gadu vecumu, sāk pamest savu ģimenes baru.<ref>Estes, R. (1991). The Behavior Guide to African Mammals, Including Hoofed Mammals, Carnivores, Primates. Los Angeles, University of California Press. pgs. 535-544</ref> Reizēm kāds tēviņš paliek tēva grupā līdz brieduma gadiem un pārmanto grupas vadību.<ref>Fossey D. (1983) Gorillas in the Mist. Boston: Houghton Mifflin.</ref> Arī jaunās mātītes, sasniedzot dzimumbriedumu, pamet ģimeni. Kad mātīte atstāj tēva baru, tā meklē tēviņu ar pelēku muguru. Tomēr, meklējot jauno ģimeni, mātīte baru var nomainīt vairākas reizes. Tā cenšas izvēlēties spēcīgu un agresīvu tēviņu, kas var nodrošināt drošību un labākās barošanās vietas. Kad mātītei piedzimst mazulis, tā baru vairs nemaina un kļūst par ģimenes locekli uz mūžu.<ref name=mam>See "Gorillas" entry for The Encyclopedia of Mammals (edited by David MacDonald, Oxford University Press) on pgs. 414-419.</ref> Mazuļi turas cieši pie savām mātēm 3—4 gadus. Ja kāds mazulis zaudē māti, par to rūpes uzņemas tēvs — bara līderis, tomēr tas nekad nenēsā mazuli kā to dara mātītes. Ja baram tuvojas svešs tēviņš vai kāds bara jaunais tēviņš izaicina līderi, dominantais tēviņš pieceļas kājās, sit ar rokām pret krūtīm, skaļi kliedz, lauž koku zarus, rāda zobus un tad, ja nepieciešams, uzbrūk. Ja dominantais tēviņš iet bojā, grupa izirst un katrs dodas uz savu pusi, meklējot jaunu baru. Ļoti bieži jaunatrastais dominantais tēviņš nogalina mazuļus, kas ir zīdaiņa vecumā.<ref name=mam/> === Intelekts === [[Attēls:Gorilla gorilla gorilla10.jpg|thumb|250px|Gorilla spēj domāt gan par pagātni, gan nākotni]] [[Attēls:Gorilla gorilla skull.jpg|thumb|upright 1.2| Dzimumu dimorfisms ir labi novērojams arī galvaskausu formā]] Gorillām piemīt augsts intelekts. Piemēram, nebrīvē augušajam gorillu tēviņam Koko tika iemācīta zīmju valoda, lai varētu ar to sazināties. Gorillas spēj smieties, skumt, tiem ir dažādas emocionālas reakcijas un tie veido spēcīgas ģimenes attiecības. Tie spēj izgatavot vienkāršus darba rīkus un spēj domāt par pagātni un nākotni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbsnews.com/stories/2007/09/12/tech/main3254141.shtml |title=Planet Of No Apes? Experts Warn It's Close |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|10||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/692wzYar4?url=http://www.cbsnews.com/stories/2007/09/12/tech/main3254141.shtml }}</ref> Daži [[zinātnieki]] uzskata, ka gorillām piemīt garīgums un reliģiska rakstura sentiments.<ref name=prince/> Gorillām piemīt individualitāte barības sagatavošanā ēšanai, kā arī krāsu izvēlē.<ref name=prince/> Savvaļā 2005. gadā tika novērots, kā gorillu mātīte šķērsoja purvu ar koka nūju rokās. Pirms tā izvēlējās vietu iešanai, gorilla ar nūju izmērīja ūdens dziļumu.<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1236726/?tool=pmcentrez First Observation of Tool Use in Wild Gorillas]</ref> Šī paša gada septembrī tika novērots, kā pusgadu veca gorilla ar akmeni pāršķeļ kokosrieksta čaumalu, lai piekļūtu tā kodolam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cbsnews.com/stories/2005/10/18/tech/main951800.shtml |title=A Tough Nut To Crack For Evolution |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130515223534/http://www.cbsnews.com/stories/2005/10/18/tech/main951800.shtml }}</ref> Līdz 2005. gadam valdīja uzskats, ka tikai šimpanzes lieto darba rīkus barības iegūšanai. == Barība == Gorillas uzturas uz zemes un pamatā barojas ar [[augi|augu]] izcelsmes barību. Tās ēd [[augļi|augļus]], [[koks|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un jaunos dzinumus. Reizēm gorillas apēd kādu kukaini, piemēram, [[Skudru dzimta|skudras]] un [[termīts|termītus]] gorillas ēd tāpat kā [[šimpanzes]].<ref>[http://www.beyondveg.com/billings-t/comp-anat/comp-anat-2a.shtml Ape Diets: Myths, Realities and Rationalizations]</ref> Lielākā dienas daļa paiet ēdot. Gorillu lielie un spēcīgie [[zobi]] tām ļauj nokost un sakošļāt samērā cietas šķiedras, kā, piemēram, [[bambuss|bambusu]]. Zemieņu gorillas pamatā barojas ar augļiem, kamēr kalnu gorillas pamatā pārtiek no augu stiebriem un [[sakne|saknēm]].<ref name=kaln/> == Vairošanās un dzīves ilgums == Grūsnības periods gorillām ir 8,5 [[mēnesis|mēneši]]. No vienas dzimšanas līdz nākamai paiet 3—4 gadi. Mazuļi paliek kopā ar māti līdz nākamā mazuļa dzimšanai. Dzimumbriedumu mātītes sasniedz 10—12 gadu vecumā, nebrīvē tas notiek ātrāk. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 11—13 gadu vecumā. Dzīves ilgums ir 30—50 gadi, lai gan daži indivīdi nebrīvē nodzīvo ilgāk. Visvecākā zināma gorilla sasniedza 55 gadu vecumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gmanews.tv/story/94253/Gorilla-celebrates-55th-birthday-with-frozen-cake |title=Gorilla celebrates 55th birthday |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522045449/http://www.gmanews.tv/story/94253/Gorilla-celebrates-55th-birthday-with-frozen-cake |archivedate={{dat|2011|05|22||bez}} }}</ref> Pēdējā laika pētījumi ir atklājuši, ka gorillas pārojas arī tādā veidā, kad seja ir vērsta vienam pret otru. Līdz šim valdīja uzskats, ka tā ir unikāla [[cilvēks|cilvēku]] un [[bonobo]] īpašība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/23148063/ |title=Gorillas mate face to face |access-date={{dat|2010|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110425190125/http://www.msnbc.msn.com/id/23148063/ }}</ref> == Klasifikācija == * '''Gorillu cilts''' (''Gorillini'') ** '''Gorillu ģints''' (''Gorilla'') *** [[Austrumu gorilla]] (''Gorilla beringei'') **** [[Austrumu zemieņu gorilla]] (''Gorilla beringei graueri'') **** [[Kalnu gorilla]] (''Gorilla beringei beringei'') *** [[Rietumu gorilla]] (''Gorilla gorilla'') **** [[Rietumu piekrastes gorilla]] (''Gorilla gorilla gorilla'') **** [[Krosriveras gorilla]] (''Gorilla gorilla diehli'') ** ģints †{{TaksoSaite|Chororapithecus}} *** †{{TaksoSaite|Chororapithecus abyssinicus}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Gorilla|Gorillas}} * [https://web.archive.org/web/20140910114903/http://www.next.lv/ItemDetail.php?Type=NewsEvents&ItemId=2038 Nintendo DSi XL testē… gorilla] * [https://web.archive.org/web/20140303142428/http://www.viralnovelty.com/gorilla-human-reaction-sad-movie/ Gorilla Has Human Reaction To A Sad Movie] * [http://pin.primate.wisc.edu/factsheets/entry/gorilla Primate Factsheet: Gorilla] * [http://www.sandiegozoo.org/animalbytes/t-gorilla.html Mammals: Gorilla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101223091845/http://sandiegozoo.org/animalbytes/t-gorilla.html |date={{dat|2010|12|23||bez}} }} * [http://www.worldwildlife.org/species/finder/mountaingorilla/mountaingorillas.html Mountain Gorilla] * [https://web.archive.org/web/20101129073450/http://gorilla.wildlifedirect.org/ Gorilla protection] * [http://www.yog2009.org/ Welcome to the Year of the Gorilla 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190318122918/http://www.yog2009.org/ |date={{dat|2019|03|18||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks]] r61azflz84g5dukbieholzlz60gleln Fimbulisens 0 136962 4461084 3703737 2026-04-29T12:47:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461084 wikitext text/x-wiki {{Ledāja infokaste | ledājs = Fimbulisens | attēls = Fimbul ice shelf mooring Norwegian Expedition.JPG | paraksts = Pētniecības apmetne uz ledāja 2009. gadā | karte = <!-- karte kā attēls --> | vietaskarte = Antarktīda-fiziskā | paraksta_izvietojums = right | kontinents = [[Antarktīda]] | atrodas = [[Karalienes Modas Zeme]] | sākas = | ieplūst = | plat_d=70| plat_m=45| plat_s=0| plat_NS=S | gar_d=0| gar_m=30| gar_s=0| gar_EW=W | platība = 36 500—41 000 | garums = 390 | platums = 60—200 | biezums = | kritums = | ātrums = | caurplūde = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = | pietekas = [[Jūtulstreumens]] | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> }} '''Fimbulisens''' ({{val|no|Fimbulisen}}), arī '''Fimbula šelfa ledājs''' ({{val|en|Fimbul Ice Shelf}}) ir [[šelfa ledājs]] [[Princeses Martas krasts|Princeses Martas krastā]] [[Karalienes Modas Zeme|Karalienes Modas Zemē]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Izvietojies starp [[Blošimena]]s un [[Novija]]s salām rietumos un [[Komsomoļskijas pussala|Komsomoļskijas pussalu]] austrumos. Austrumos robežojas ar nelielo [[Vigridises|Vigridisenu]], rietumos — ar [[Dželbārta šelfa ledājs|Dželbārta šelfa ledāju]]. Fimbulisens ir ap {{nobr|390 km}} garš un no 60 līdz {{nobr|200 km}} plats. Ledāja platība tiek lēsta no {{nobr|36 505 km²}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://folk.uib.no/ngfls/frisp/Rep17/humbert05.pdf |title=Numerical simulations of the ice flow dynamics of Fimbulisen |access-date={{dat|2011|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120315114544/http://folk.uib.no/ngfls/frisp/Rep17/humbert05.pdf }}</ref> (no tiem {{nobr|33 209 km²}} peldoša) līdz {{nobr|41 060 km²}}. Fimbulisens ir vienīgais šelfa ledājs, kura daļa sniedzas pāri kontinentālā šelfa malai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uib.no/People/ngfls/mypapers/smedsrudetal06jgr.pdf |title=Modeling ocean processes below Fimbulisen, Antarctica |access-date={{dat|2011|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2009|04|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090424012854/http://folk.uib.no/ngfls/mypapers/smedsrudetal06jgr.pdf }}</ref> Tā fronti apskalo [[Lazareva jūra|Lazareva]] (austrumdaļā) un [[Hokona VII jūra|Hokona VII]] (rietumdaļā) jūras. Ledājā ir vairāki ievērojami [[ledus pacēlums|ledus pacēlumi]], lielākie no kuriem ir [[Maskavas sala|Maskavas]], [[Koroļova sala|Koroļova]] un [[Ciolkovska sala|Ciolkovska]] kupoli. Dienvidos no Fimbulisena paceļas [[Fimbulheimens|Fimbulheimena]] kalnu grēdas. Dienvidrietumu daļā ledājā noplūst viens no lielākajiem Antarktīdas [[glečers|glečeriem]] [[Jūtulstreumens]], kas veido līdz pat 200 km garo [[glečera mēle|glečera mēli]] [[Trolltunga|Trolltungu]]. Ledāju nofotografēja un aprakstīja [[Vācija|vācu]] antarktiskā ekspedīcija 1938./1939. gadā. Detālākus pētījumus un kartēšanu veica norvēģu-britu-zviedru antarktiskā ekspedīcija 1949.-1952. gadā, kas to nosauca par "Lielās Ziemas ledāju" pēc analoģijas ar [[skandināvu mitoloģija|skandināvu mitoloģijā]] aprakstīto [[Fimbulvinters|Fimbulvinteru]] - "Lielo Ziemu".<ref>[http://data.aad.gov.au/aadc/gaz/scar/display_name.cfm?gaz_id=115079 SCAR Gazetteer Ref. No 4597]</ref><ref>{{gnis|type=antarid|4905}}</ref> Uz Fimbulisena austrumos no [[Blošimena]]s salas atradās Norvēģijas [[polārstacija]] [[Norveja]] (1957-1960) un trīs secīgas [[Dienvidāfrika]]s stacijas [[SANAE]] (1962-1997). Pēc dienvidāfrikāņu stacijas pārnešanas iekšzemē SANAE stacijas vietā funkcionē vasaras loģistikas stacija [[Ībeisa]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110724181938/http://fimbul.npolar.no/en/index.html Fimbul Ice Shelf – top to bottom] [[Kategorija:Princeses Martas krasts]] [[Kategorija:Šelfa ledāji]] [[Kategorija:Antarktīdas ledāji]] dr4nz9s880j1g35rqsob1rzsmrv4s24 Jurki 0 137082 4461429 4425895 2026-04-30T11:56:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461429 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jurki | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Vērēmu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4784&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 45 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 33 | lats = 07 | latNS = N | longd = 27 | longm = 18 | longs = 28 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4604 Rēzekne-4 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jurki''' (arī '''Jurkas''') ir [[skrajciems]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]], ziemeļaustrumu virzienā no [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļu]] krustojuma. Kaut ciems atrodas abpus autoceļa [[A12]], tomēr dažām mājām ciemā nav izbraukuma uz to, bet ir izbraukums uz [[vietējie Latvijas autoceļi|vietējās nozīmes autoceļu]] [[Greivuļi (Vērēmu pagasts)|Greivuļi]] — [[Ilzeskalns]] ([[V562]]). Jurkās mūža nogalē dzīvojis dzejnieks, preses darbinieks [[Seimaņs Putāns]] (1892-1969).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/646|title=Seimaņs Putāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 2.februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 14 sētas ar 75 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vērēmu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] 18rlro8d8vyl61j11k6i60u41ofckap Genoa CFC 0 142936 4461157 4359778 2026-04-29T17:40:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461157 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000080 | bg_color = #ea0000 | nos = ''Genoa'' | logo = [[Attēls:Genoa cfc.png|150px|logo]] | pilns = ''Genoa Cricket and Football Club SpA'' | iesauka = ''I Rossoblu'' (Sarkanzilie), <br />''Il Grifone'' (Grifs), <br />''Il Vecchio Balordo''<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.circologiannibrera.com/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=62| title=Gianni Brera| work=Circolo Gianni Brera| accessdate=3 March 2009| archiveurl=https://web.archive.org/web/20090225083826/http://www.circologiannibrera.com/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=62| archivedate={{dat|2009|02|25||bez}}}}</ref> (Vecais muļķis) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Dženova}} | dib = 1893 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 7 | dib_com = | stad = [[Luidži Ferrarisa stadions]] | ietilp = 36 536 | prez = {{flaga|Itālija}} Alberto Dzangrillo | tren = {{flaga|Itālija}} [[Daniele De Rosi]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 13. vieta | mediji = {{URL|http://www.genoacfc.it/}} | pattern_la1 = _genoa2526h | pattern_b1 = _genoa2526h | pattern_ra1 = _genoa2526h | pattern_sh1 = _genoa2526h | pattern_so1 = _genoa2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = 000040 | socks1 = 000040 | pattern_b2 = _genoa2526a | pattern_la2 = _genoa2526a | pattern_ra2 = _genoa2526a | pattern_sh2 = _genoa2526a | pattern_so2 = _genoa2526al | body2 = 00000 | leftarm2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_so3 = | pattern_sh3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Genoa Cricket and Football Club''''', biežāk saukts vienkārši par '''"Genoa"''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dženova]]s, pilsētas [[Ligūrija|Ligūrijā]]. Pašlaik spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] un mājas spēlēs aizvada [[Luidži Ferrarisa stadions|Luidži Ferrarisa stadionā]], dalot to ar otru pilsētas komandu ''[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]]''. Savā garajā vēsturē ''Genoa'' deviņas reizes ir uzvarējusi [[Itālijas futbola čempionāts|Itālijas čempionātā]]. Pirmoreiz tas notika pašā pirmajā turnīrā 1898. gadā un pēdējoreiz 1923.–1924. gada sezonā. Klubs vienreiz uzvarējis arī [[Coppa Italia|Itālijas kausa]] izcīņā. Vēsturiski ''Genoa'' ir ceturtais panākumiem bagātākais Itālijas klubs pēc iegūtajiem čempiona tituliem.<ref name=officialtitles>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Albo-doro.page| title=Campionato Serie A – Albo D'oro| work=Lega Calcio| accessdate=March 2009| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110830071048/http://www.lega-calcio.it/it/Serie-A-TIM/Albo-doro.page| archivedate={{dat|2011|08|30||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2025|9|19||bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Nikola Leali]]}} {{Fs player|no=2|nat=NOR|pos=MF|name=[[Mortens Torsbī]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Ārons Martins]]}} {{Fs player|no=5|nat=NOR|pos=DF|name=[[Leo Ēstigors]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{Fs player|no=8|nat=ROU|pos=MF|name=[[Nikolaje Stanču]]}} {{Fs player|no=9|nat=POR|pos=FW|name=[[Vitors Oliveira|Vitiņa]]}} {{Fs player|no=10|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žuniors Mesiass]]}} {{Fs player|no=11|nat=DEN|pos=FW|name=[[Alberts Grēnbeks]]|other=īrē no [[Stade Rennais F.C.|Rennes]]}} {{Fs player|no=14|nat=CMR|pos=MF|name=[[Žans Onana]]|other=īrē no [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]}} {{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Brūks Nortons-Kafijs]]}} {{Fs player|no=17|nat=UKR|pos=MF|name=[[Ruslans Maļinovskis]]}} {{Fs player|no=18|nat=GHA|pos=FW|name=[[Kalebs Ekubans]]}} {{Fs player|no=20|nat=ITA|pos=DF|name=[[Stefāno Sabelli]]}} {{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džefs Ekators]]}} {{Fs player|no=22|nat=MEX|pos=DF|name=[[Hoans Vaskess]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=23|nat=ARG|pos=MF|name=[[Valentīns Karboni]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{Fs player|no=27|nat=ITA|pos=DF|name=[[Alesandro Markandalli]]}} {{Fs player|no=29|nat=ITA|pos=FW|name=[[Lorenco Kolombo]]|other=īrē no [[Inter Milan]]}} {{fs player|no=30|nat=PAR|pos=FW|name=[[Ugo Kvenka]]}} {{fs player|no=31|nat=SUI|pos=GK|name=[[Bendžamins Zīgrists]]|other=īrē no [[FC Rapid București|Rapid București]]}} {{Fs player|no=32|nat=DEN|pos=MF|name=[[Mortens Frendrups]]}} {{Fs player|no=34|nat=DEN|pos=DF|name=[[Sebastians Otoa]]}} {{Fs player|no=35|nat=LTU|pos=GK|name=[[Ernests Ļsionoks]]}} {{Fs player|no=39|nat=ITA|pos=GK|name=[[Daniele Sommariva]]}} {{Fs player|no=40|nat=ITA|pos=FW|name=[[Seidu Fini]]}} {{Fs player|no=70|nat=CIV|pos=MF|name=[[Maksvels Kornē]]|other=īrē no [[West Ham United F.C.|West Ham United]]}} {{Fs player|no=73|nat=ITA|pos=MF|name=[[Patricio Mazīni]]}} {{Fs player|no=76|nat=ITA|pos=FW|name=[[Lorenco Venturīno]]}} {{fs player|no=77|nat=ISL|pos=MF|name=[[Mikaels Egils Elertsons]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]''' ** Čempioni (9): 1898, 1899, 1900, 1902, 1903, 1904, 1914–15, 1922–23, 1923–24 ** Vicečempioni (4): 1901, 1905, 1927–28, 1929–30 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1936–37 ** Finālisti (1): 1939–40 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (6): 1934–35, 1952–53, 1961–62, 1972–73, 1975–76, 1988–89 ** Vicečempioni (1): 1980–81 * '''C sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 1970–71 * '''"Mitropa" kauss''' ** Finālisti (1): 1990 * '''Angļu-itāļu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1996 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Genoa CFC}} * [https://web.archive.org/web/20120618173509/http://www.genoacfc.it/ Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} * [http://genoa1893.altervista.org Dažādas kluba tīmekļa vietnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190531093048/https://genoa1893.altervista.org/ |date={{dat|2019|05|31||bez}} }} * [http://www.genoacricket1893.com ''Genoa 1893'' kriketa komandas oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180813150940/http://www.genoacricket1893.com/ |date={{dat|2018|08|13||bez}} }} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Genoa C.F.C.]] lc4woe2eqfetmcyagqimaww38ejqf7i 2019. gads 0 144462 4461102 4433151 2026-04-29T13:39:01Z Tankists 100139 /* Decembris */ 4461102 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|2019. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2019. gads Latvijā}} {{Gads|2019}} {{Gada citi notikumi|2019}} {{Gads citos kalendāros|2019}} '''2019. gads''' ({{Rom sk gadam|2019}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ir 19. gads mūsu ēras [[3. tūkstošgade|3. tūkstošgadē]], kā arī 19. gads [[21. gadsimts|21. gadsimtā]]. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads [[2010. gadi|2010. gadu]] desmitgadē. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** visi autordarbi, kas radīti [[1923. gads|1923. gadā]], ASV kļuva brīvi izmantojami. ** [[Starptautiskā Vingrošanas federācija]] piešķīra [[parkūrs|parkūram]] oficiālu sporta disciplīnas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/parkurs-iegust-oficialas-vingrosanas-sporta-veida-disciplinas-statusu.d?id=50643867|title=Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu}}</ref> ** [[Katara]] izstājas no [[OPEC]]. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Izraēla]] izstājas no [[UNESCO]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/izraela-un-asv-oficiali-izstajusas-no-unesco.d?id=50707217|title=Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO}}</ref> ** par [[Brazīlija]]s [[Brazīlijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Žairs Bolsonaru]]. ** [[Austrija|Austrijā]] oficiāli tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s. ** Par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Rumānija]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Matēra]] (Itālija) un [[Plovdiva]] (Bulgārija). * [[2. janvāris]] — [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmes incidentā uz [[Lielā Belta tilts|Lielā Belta tilta]] gājuši bojā 8 cilvēki un vēl 16 ievainoti. * [[3. janvāris]]: ** pirmo reizi uz [[Mēness]] Zemei pretējās puses veiksmīgi nosēdās [[Ķīna]]s bezpilota aparāts "[[Chang'e 4]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/change-4-pirmo-reizi-uz-meness-tumsas-puses-nosedinats-pasgajejs.d?id=50710727|title='Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs}}</ref> ** par [[ASV Kongresa Pārstāvju palāta]] spīkeri ievēlēta [[Nensija Pelosi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/jauna-trampa-pretinieku-lidere-kapitolija-nensija-pelosi.d?id=50713077|title=Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi}}</ref> * [[4. janvāris]] — [[Polija]]s pilsētā [[Košalina|Košalinā]] "izlaušanās istabu" (''escape room'') spēles laikā, ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes. * [[5. janvāris]]: ** Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs [[Bartolomejs I]], parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca|Ukrainas Pareizticīgo baznīcu]] un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-46768270 |title=Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church |date=5 January 2019| work= BBC |accessdate=8 January 2019}}</ref> ** [[Huans Guaido]] tika ievēlēts par [[Venecuēlas Nacionālā asambleja|Venecuēlas Nacionālās asamblejas]] prezidentu. ** [[Kevins Svīnijs]] paziņoja par atkāpšanos no [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] administrācijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/pentagona-administracijas-vaditajs-atkapjas-no-amata.d?id=50716771|title=Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Afganistāna|Afganistānā]] sabrūkot [[zelts|zelta]] raktuvēm bojā gāja vismaz 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/afganistana-iebrukot-zelta-ieguves-sahtai-35-bojagajusie.d?id=50717051|title=GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie }}</ref> ** [[Malaizija]]s karalis [[Muhammads]] paziņoja par atkāpšanos no troņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/malaizijas-karalis-atsakas-no-trona.d?id=50716971|title=Malaizijas karalis atsakās no troņa}}</ref> * [[7. janvāris]] — [[Gabona|Gabonā]] notika neveiksmīgs [[2019. gada Gabonas valsts apvērsums|valsts apvērsums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/gabona-izgazies-apversuma-meginajums-sazvernieki-aresteti.d?id=50717951|title=Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti}}</ref> * [[11. janvāris]] — [[Huans Gvaido]] ievēlēts par pagaidu [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]]. * [[13. janvāris]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** netālu no [[Fatha]]s gaisa bāzes avarēja ''[[Saha Airlines]]'' lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki. ** par [[Ķīnas Republika]]s premjerministru ievēlēts [[Su Cenčans]]. * [[24. janvāris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu kļuva [[Fēlikss Cisekedi]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Francisks|pāvests Francisks]] ieradās vizītē [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], kas bija pirmā reize, kad [[Romas Katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas galva apmeklēja [[Arābijas pussala|Arābijas pussalu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pavests-pirmo-reizi-apmekles-arabijas-pussalu.a308208/ |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|2|3||bez}}}}</ref> * [[12. februāris]] — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijas Republika]]. === Marts === * [[15. marts]] — [[Jaunzēlande]]s pilsētā [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] [[Kraistčērčas mošeju apšaude|apšaudēs]] divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus. * [[19. marts]] — Dibināta ASV masu mediju korporācija ''[[Fox Corporation]]''. === Aprīlis === [[Attēls:Black hole - Messier 87.jpg|thumb|Pirmais melnā cauruma (M87*) attēls, uzņemts ar ''Event Horizon'' teleskopu]] [[Attēls:Incendie Notre Dame de Paris.jpg|thumb|Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē]] * [[10. aprīlis]] — ''[[Event Horizon Telescope]]'' projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo [[melnais caurums|melnā cauruma]], kas atrodas [[Messier 87|M87]] galaktikas centrā, attēlu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php|title=Astronomers capture first image of a black hole|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=EurekAlert!|archive-date={{dat|2020|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130171247/https://www.eurekalert.org/pub_releases/2019-04/nsf-acf040919.php}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/science-environment-47873592|title=First ever black hole image released|date=10 April 2019|accessdate=10 April 2019|publisher=BBC News}}</ref> * [[11. aprīlis]]: ** pēc septiņiem pavadītiem gadiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā tika arestēts ''[[WikiLeaks]]'' līdzdibinātājs [[Džūljans Asānžs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/uk-47891737|title=Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2019/apr/11/julian-assange-arrested-at-ecuadorian-embassy-wikileaks|title=Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy|date=11 April 2019|publisher=The Guardian|access-date=11 April 2019}}</ref> ** [[Sudāna|Sudānā]] notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu [[Omārs el Bešīrs|Omāru el Bešīru]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-47891470|title=Sudan military says it has seized power|date=11 April 2019|publisher=BBC News|access-date=11 April 2019}}</ref> * [[15. aprīlis]] — [[Parīzes Dievmātes katedrāle|Parīzes Dievmātes katedrālē]] izcēlās [[Ugunsgrēks Parīzes Dievmātes katedrālē|ugunsgrēks]], kas radīja ievērojamus postījumus. * [[21. aprīlis]] — [[Volodimirs Zelenskis]] tika ievēlēts par [[Ukraina]]s prezidentu [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|vēlēšanu]] otrajā kārtā. === Maijs === * [[23. maijs|23.]] — [[26. maijs]] — notika [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]. * [[5. maijs]] — [[Ziemeļmaķedonija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Stevo Pendarovskis]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēta [[Maija Sandu]], nomainot [[Pavels Filips|Pavelu Filipu]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Panama]]s prezidenta amatā stājās [[Laurentino Kortiso]], nomainot [[Huans Karloss Varela|Huanu Karlosu Varelu]]. ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Somija]]. * [[8. jūlijs]] — [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā stājās [[Egils Levits]], nomainot [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]]. === Augusts === * [[23. augusts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Oleksijs Hončaruks]], nomainot [[Volodimirs Groismans|Volodimiru Groismanu]]. === Septembris === * [[14. septembris]] — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma ''[[Saudi Aramco]]'' diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās [[hutieši|hutiešu]] nemiernieki. === Oktobris === * [[3. oktobris]]: ** uzbrucējs [[Parīze]]s policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus. ** viesuļvētrā [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki. ** [[Ķīnas Republika|Taivānā]] pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos. ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoja noteikt [[muitas tarifs|muitas tarifus]] [[Eiropas Savienība]]s ražojumiem pēc [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s lēmuma par ''[[Airbus]]''. * [[4. oktobris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Boriss Džonsons]] akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības]]. ** tika ziņots, ka nekas neliecina, ka [[Parīze]]s policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis [[ekstrēmisms|ekstrēmists]]. ** par sadarbību ar [[Krievija]]s specdienestiem bijušajam [[Igaunijas Drošības policija]]s darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu. ** jaunie [[vides aktīvisti]] sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī. ** [[Honkonga|Honkongā]] aizliedza protestētājiem aizsegt sejas. ** [[Spānija]] paziņoja, ka ar 300 miljoniem [[eiro]] grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt ''[[Thomas Cook]]'' bankrota sekas. * [[5. oktobris]]: ** [[Irāka]]s protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] pieprasīja [[Baltais nams|Baltā nama]] dokumentus [[impīčments|impīčmenta]] izmeklēšanai. ** [[Honkonga|Honkongā]] apturēja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem. ** ''[[Taliban]]'' pārstāvji [[Pakistāna|Pakistānā]] tikās ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] miera sūtni. ** ''[[PayPal]]'' atsauca savu dalību ''[[Facebook]]'' kriptovalūtas veidošanā. ** [[Vācija]] paziņoja, ka cīņai ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]] plāno celt nodokli lidojumiem. ** ''[[The Beatles]]'' albums ''[[Abbey Road]]'' 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā. * [[6. oktobris]]: ** [[Kijiva|Kijivā]] tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu [[Donbass|Donbasam]]. ** [[Honkonga]]s ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās. ** [[Portugāle|Portugālē]] notika [[Portugāles parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. === Novembris === * [[12. novembris]] — [[Moldova]]s premjerministra amatā tika ievēlēts [[Jons Kiku]], nomainot [[Maija Sandu|Maiju Sandu]]. == Dzimuši == * [[6. maijs]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns == Miruši == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Bobs Einšteins]] (''Bob Einstein''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Dragoslavs Šekularacs]] (''Драгослав Шекуларац''), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Maikls Etīe]] (''Michael Atiyah''), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Pavels Adamovičs]] (''Paweł Adamowicz''), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Kerola Čenninga]] (''Carol Channing''), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā) * [[26. janvāris]] — [[Mišels Legrāns]] (''Michel Legrand''), franču komponists (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Emiliano Sala]] (''Emiliano Sala''), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Džeimss Ingrams]] (''James Ingram''), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Paweł Adamowicz.JPG|[[Pavels Adamovičs]] Michel Legrand Cabourg 2015.jpg|[[Mišels Legrāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Klaivs Sfits]] (''Clive Swift''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) * [[4. februāris]] — [[Mati Nikenens]] (''Matti Nykänen''), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā) * [[6. februāris]] — [[Manfrēds Eigens]] (''Manfred Eigen''), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā) ** [[Jans Olševskis]] (''Jan Olszewski''), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā) * [[12. februāris]] — [[Gordons Benkss]] (''Gordon Banks''), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[15. februāris]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā) * [[19. februāris]] — [[Kārlis Lāgerfelds]] (''Karl Lagerfeld''), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ketrīna Helmonda]] (''Katherine Helmond''), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā) <gallery> Matti Nykänen 2014-01-30 001.jpg|[[Mati Nikenens]] Albert Finney 1966.jpg|[[Alberts Finijs]] Gordon Banks 2007.jpg|[[Gordons Benkss]] Bruno Ganz DFF Tokyo 2005.jpg|[[Bruno Gancs]] Fendi store opening - Karl Lagerfeld (14091153382) crop.jpg|[[Kārlis Lāgerfelds]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Žoress Alfjorovs]] (''Жорес Алфёров''), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā) * [[4. marts]]: ** [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā) ** [[Klauss Kinkels]] (''Klaus Kinkel''), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Lūks Perijs]] (''Luke Perry''), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā) * [[9. marts]] — [[Vladimirs Etušs]] (''Владимир Этуш''), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[14. marts]] — [[Čārlijs Vaitings]] (''Charlie Whiting''), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā) * [[27. marts]] — [[Valērijs Bikovskis]] (''Валерий Быковский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[29. marts]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā) * [[30. marts]] — [[Taņa Malleta]] (''Tania Mallet''), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[31. marts]] — [[Nipsijs Hasls]] (''Nipsey Hussle''), ASV reperis (dzimis 1985. gadā) <gallery> Zhores Alferov.jpg|[[Žoress Alfjorovs]] Keith Flint in 2009.jpg|[[Kīts Flints]] Agnès Varda (Berlinale 2019) (cropped).jpg|[[Anjēze Varda]] </gallery> === Aprīlis === * [[4. aprīlis]] — [[Georgijs Danelija]] (''Георгий Данелия''), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Deivids Tauless]] (''David Thouless''), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Bibi Andešone]] (''Bibi Andersson''), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Ouens Geriots]] (''Owen Garriott''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Hannelore Elsnere]] (''Hannelore Elsner''), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Žans (Luksemburgas lielhercogs)|Žans]], Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džons Havličeks]] (''John Havlicek''), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Ričards Lugars]] (''Richard Lugar''), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Džons Singltons]] (''John Singleton''), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Pīters Mejhevs]] (''Peter Mayhew''), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā) <gallery> Danelia.jpg|[[Georgijs Danelija]] Sydney Brenner OIST 2008 (33208371153) (cropped).jpg|[[Sidnijs Breners]] Bibi Andersson (1961).jpg|[[Bibi Andešone]] Owen K. Garriott portrait.jpg|[[Ouens Geriots]] John Havliceck, Boston Celtics, 1960s.jpg|[[Džons Havličeks]] </gallery> === Maijs === * [[8. maijs]] — [[Sprents Dabvido]] (''Sprent Dabwido''), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā) * [[11. maijs]] — [[Pegija Liptone]] (''Peggy Lipton''), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) * [[13. maijs]] — [[Dorisa Deja]] (''Doris Day''), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā) * [[14. maijs]] — [[Tims Konvejs]] (''Thomas Conway''), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[15. maijs]] — [[Bei Juimins]] (''I. M. Pei'', 貝聿銘), ķīniešu izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā) * [[16. maijs]]: ** [[Bobs Hoks]] (''Bob Hawke''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā) ** [[Ešlija Masaro]] (''Ashley Massaro''), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā) * [[20. maijs]] — [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā) * [[24. maijs]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā) * [[28. maijs]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1940. gadā) <gallery> DorisDay-midnightlace-full.jpg|[[Dorisa Deja]] Tim Conway cropped.jpg|[[Tims Konvejs]] I.M. Pei.JPG|[[Bei Juimins]] Lauda at 1982 Dutch Grand Prix.jpg|[[Nikijs Lauda]] Murray Gell-Mann - World Economic Forum Annual Meeting 2012.jpg|[[Marijs Gells-Manns]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Hosē Antonio Rejess]] (''José Antonio Reyes''), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Valters Lībke]] (''Walter Lübcke''), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Lennarts Jūhansons]] (''Lennart Johansson''), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Franko Dzefirelli]] (''Franco Zeffirelli''), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Seare Mekonens]] (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā) <gallery> Sevillia-Zenit (2) (cropped).jpg|[[Hosē Antonio Rejess]] Franco Zeffirelli, director, 1972.jpg|[[Franko Dzefirelli]] President Mohamed Morsi.jpg|[[Muhammads Mursī]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Kamerons Boiss]] (''Cameron Boyce''), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā) ** [[Žuans Žilbertu]] (''João Gilberto''), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā) * [[9. jūlijs]]: ** [[Fernando de la Rua]] (''Fernando de la Rúa''), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Rips Torns]] (''Rip Torn''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) ** [[Ross Pero]] (''Ross Perot''), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Valentīna Kortēze]] (''Valentina Cortese''), itāļu aktrise (dzimusi 1923. gadā) * [[18. jūlijs]]: ** [[Jukija Amano]] (天野 之弥), japāņu diplomāts, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Sezars Pelli]] (''César Pelli''), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā) * [[25. jūlijs]] — [[Bādžī Kāids es Sibsī]] (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā) <gallery> Rip Torn at the 46th Emmy Awards headcrop.jpg|[[Rips Torns]] Valentina Cortese1941.png|[[Valentīna Kortēze]] Yukiya Amano 01610112 (3384818778).jpg|[[Jukija Amano]] Rutger Hauer (2018).jpg|[[Ritgers Hauers]] </gallery> === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Nuons Čea]] (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā) * [[5. augusts]] — [[Tonija Morisone]] (''Toni Morrison''), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā) * [[10. augusts]] — [[Džefrijs Epstīns]] (''Jeffrey Epstein''), ASV uzņēmējs un dzimumnoziedznieks (dzimis 1953. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Feliče Džimondi]] (''Felice Gimondi''), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā) ** [[Kristīna, Nīderlandes princese]] (''Christina der Nederlanden''), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā) ** [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Deivids Kohs]] (''David Koch''), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā) ** [[Zelimhans Hangošvili]] (''Хангин Зелимхан'', ზელიმხან ხანგოშვილი), čečenu izcelsmes Gruzijas karavīrs un čečenu nemiernieku komandieris (dzimis 1979. gadā) * [[31. augusts]] — [[Antuāns Ibērs]] (''Anthoine Hubert''), franču autosportists (dzimis 1996. gadā) <gallery> Toni Morrison.jpg|[[Tonija Morisone]] Epstein 2013 mugshot.jpg|[[Džefrijs Epstīns]] Peter Fonda 2009.jpg|[[Pīters Fonda]] </gallery> === Septembris === * [[3. septembris]] ** [[Halvars Hanevolls]] (''Halvard Hanevold''), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā) ** [[Peters Lindbergs]] (''Peter Lindbergh''), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā) * [[6. septembris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. septembris]] — [[Alberts Razins]] (''Альберт Разин''), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā) * [[11. septembris]] — [[Baharudins Jusufs Habibi]] (''Bacharuddin Jusuf Habibie''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[15. septembris]] — [[Riks Okaseks]] (''Ric Ocasek''), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā) * [[17. septembris]] — [[Džesika Džeimsa]] (''Jessica Jaymes''), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā) * [[18. septembris]] — [[Imata Kabua]] (''Imata Kabua''), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[19. septembris]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā) * [[21. septembris]] ** [[Zigmunds Jēns]] (''Sigmund Jähn''), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā) ** [[Sids Heigs]] (''Sid Haig''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[26. septembris]]: ** [[Žaks Širaks]] (''Jacques Chirac''), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā) ** [[Genādijs Manakovs]] (''Геннадий Манаков''), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā) * [[28. septembris]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā) <gallery> Robert Mugabe May 2015 (cropped).jpg|[[Roberts Mugabe]] Zine El Abidine Ben Ali.jpg|[[Zīna el Abidīns Ben Alī]] Sigmund Jahn cropped.jpg|[[Zigmunds Jēns]] Jacques Chirac, 1999.jpg|[[Žaks Širaks]] Mark Zakharov, April 1992.jpg|[[Marks Zaharovs]] </gallery> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Karels Gots]] (''Karel Gott''), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Gija Kančeli]] (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Daiena Kerola]] (''Diahann Carroll''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Džindžers Beikers]] (''Ginger Baker''), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā) * [[11. oktobris]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā) ** [[Aleksejs Ļeonovs]] (''Алексей Леонов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Marieke Vervorta]] (''Marieke Vervoort''), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Abū Bakri al Bagdādi]] (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Vladimirs Bukovskis (1942—2019)|Vladimirs Bukovskis]] (''Владимир Буковский''), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā) <gallery> Gia Kancheli.jpg|[[Gija Kančeli]] Alexei Leonov.jpg|[[Aleksejs Ļeonovs]] Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi, 2004.jpg|[[Abū Bakri al Bagdādi]] </gallery> === Novembris === * [[29. oktobris]] — [[Jasuhiro Nakasone]] (''Yasuhiro Nakasone''), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Mariss Jansons]], latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā) <gallery> Maestro Mariss Jansons, wahrscheinlich bester lebender Dirigent (19289914459).jpg|[[Mariss Jansons]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds]] (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā) * [[8. decembris]] — ''[[Juice Wrld]]'', ASV reperis (dzimis 1998. gadā) * [[9. decembris]] — [[Maria Frēdriksone]] (''Marie Fredriksson''), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā) * [[10. decembris]] — [[Jurijs Lužkovs]] (''Юрий Лужков''), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[12. decembris]] — [[Denijs Aielo]] (''Danny Aiello''), amerikāņu aktieris (dzimis 1933. gadā) * [[14. decembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā) * [[17. decembris]] — ''[[Mops djadja Pjos]]'' (''Мопс дядя Пёс''), ukraiņu blogeris un noziedznieks (dzimis 1973. gadā) * [[21. decembris]] — [[Mārtins Pīterss]] (''Martin Peters''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā) * [[26. decembris]] — [[Sjū Laiona]] (''Sue Lyon''), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Juice WRLD - Les Ardentes 2019 (cropped).jpg|''[[Juice Wrld|Juice WRLD]]'' Danny Aiello.jpg|[[Denijs Aielo]] Aankomst Franse filmster Anna Karina op Schiphol, Anna Karina tijdens persconfer, Bestanddeelnr 921-0593.jpg|[[Anna Karina]] Martin Peters.jpg|[[Mārtins Pīterss]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Lliteratūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — == Atsauces == {{atsauces}} --> {{Pg2}} {{Commons|2019}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2019. gads| ]] 0ffx975639yi20im1k4gh5dpq6mnmeg Pasiene 0 145127 4461376 4453813 2026-04-30T09:06:30Z ~2026-26376-65 144782 4461376 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pasiene | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg | image_caption = [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 16. gadsimts | established_title2 = Vēsturiskie nosaukumi | established_date2 = ''Посиня'' | area_total_km2 = 1,31 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65482&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 327 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 17 | lats = 25 | latNS = N | longd = 28 | longm = 9 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5732 Pasiene | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pasiene''' (arī '''Pasīne''', '''Posīne''') ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisajā krastā pie autoceļa [[P52]] 44 km no novada centra [[Ludza]]s un 314 km no [[Rīga]]s. Pasienē ir pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts. == Vēsture == Pasiene (''Posine'') vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ |title=Pasienes pagasts |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120622042143/http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |title=Pasienes muiža |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305192210/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1694. gadā Inflantijas un Piltenes bīskaps [[Nikolajs Poplavskis|Mikolajs Korvins–Poplavskis]] Pasienē nodibināja [[dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeņa]] klosteri, kurā apmetās 12 dominikāņu mūki. 1753. gadā klostera koka ēkas nodega, pašreizējā [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] celta 1761. gadā, tās būvi finansēja [[Lanskorona]]s muižas īpašnieks Jans [[Borhi|Borhs]]. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība dominikāņu mūkiem atņēma baznīcu un klosteri. Ap 1850. gadu uzcēla Pasienes muižas kungu māju. Pasienes muižai piederēja 4280 desetīnas zemes, no kurām 2480 desetīnas piederēja Sibelīnas pusmuižai. Iedzīvotāji lielākoties bija katoļticīgie baltkrievi. Pasienes miestiņš nodeɡa 1882. gada ugunsgrēkā.<ref>[https://latgalesrevizijasludza.wordpress.com/2019/01/04/pasienes-klostera-zemes/ Pasienes klostera zemes] no ''Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich''. Tom VII – Warszawa, 1887, str. 845</ref> Kopš 19. gadsimta otrās puses Posiņas pagasta centrs. 1897. gadā katoļu ciemā bija 30 sētas un sādžā 18 sētas. 1933. gadā Pasienei piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā tajā bija 328 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|690 |1935|328 |1970|370 |1979|351 |1989|438 |2000|357 |2011|294 |2021|234 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Pasienes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Pasiene| ]] cmbg5dl85gvu2bqeuhcv22il63h19gv 4461383 4461376 2026-04-30T09:28:34Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-26376-65|~2026-26376-65]] ([[User talk:~2026-26376-65|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4461376 4461383 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pasiene | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg | image_caption = [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pasienes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 16. gadsimts | established_title2 = Vēsturiskie nosaukumi | established_date2 = ''Посиня'' | area_total_km2 = 1,31 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65482&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 327 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 17 | lats = 25 | latNS = N | longd = 28 | longm = 9 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5732 Pasiene | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pasiene''' (arī '''Pasīne''', '''Posīne''') ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisajā krastā pie autoceļa [[P52]] 44 km no novada centra [[Ludza]]s un 314 km no [[Rīga]]s. Pasienē ir pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, pasts. == Vēsture == Pasiene (''Posine'') vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ |title=Pasienes pagasts |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120622042143/http://zilupe.lv/novads/pasienes-pagasts/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |title=Pasienes muiža |access-date={{dat|2011|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305192210/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=18 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1694. gadā Inflantijas un Piltenes bīskaps [[Nikolajs Poplavskis|Mikolajs Korvins–Poplavskis]] Pasienē nodibināja [[dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeņa]] klosteri, kurā apmetās 12 dominikāņu mūki. 1753. gadā klostera koka ēkas nodega, pašreizējā [[Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca]] celta 1761. gadā, tās būvi finansēja [[Lanskorona]]s muižas īpašnieks Jans [[Borhi|Borhs]]. Pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas 1832. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība dominikāņu mūkiem atņēma baznīcu un klosteri. Ap 1850. gadu uzcēla Pasienes muižas kungu māju. Pasienes muižai piederēja 4280 desetīnas zemes, no kurām 2480 desetīnas piederēja Sibelīnas pusmuižai. Iedzīvotāji lielākoties bija katoļticīgie baltkrievi. Pasienes miestiņš nodeɡa 1882. gada ugunsgrēkā.<ref>[https://latgalesrevizijasludza.wordpress.com/2019/01/04/pasienes-klostera-zemes/ Pasienes klostera zemes] no ''Slownik geograficzny krolestwa Polskiego i innych krajow slowianskich''. Tom VII – Warszawa, 1887, str. 845</ref> Kopš 19. gadsimta otrās puses Posiņas pagasta centrs. 1897. gadā katoļu ciemā bija 30 sētas un sādžā 18 sētas. 1933. gadā Pasienei piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā tajā bija 328 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|690 |1935|328 |1970|370 |1979|351 |1989|438 |2000|357 |2011|294 |2021|234 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pasienes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Pasienes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Pasiene| ]] 4z3583ij0spzkryhs41uegdw0bz5ph7 Jelgavkrasti 0 146512 4461390 4438407 2026-04-30T09:36:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461390 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jelgavkrasti | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Liepupes baznīca 2000-10-01.jpg | image_caption = Liepupes baznīca pie Jelgavkrastiem | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Liepupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,24 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2572&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 123 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 28 | lats = 19 | latNS = N | longd = 24 | longm = 26 | longs = 25 | longEW = E | elevation_m = 25 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4023 Liepupe | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jelgavkrasti''' ir apdzīvota vieta [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Liepupes pagasts|Liepupes pagastā]]. Izvietojušies [[Liepupe (upe)|Liepupes]] labajā krastā pie autoceļa [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] 6 km no pagasta centra [[Mustkalni]]em, 34 km no [[Salacgrīva]]s un 69 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies kā miestiņš netālu no Pernigeles (Liepupes) muižas. 1933. gadā Jelgavkrastiem (Jelgavkrogam) tika piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. Jelgavkrastos atrodas [[motelis]] un doktorāts,<ref>[http://www.salacgriva.lv/lat/liepupe/doktorati/ Liepupes pagasts]</ref> upes pretējā krastā — Liepupes luterāņu baznīca. Blakus ciemam atrodas "[[Lembužu alus]]" brūzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auseklis.lv/raksti/raksti/salacgrivas-novada-savs-bruzis-un-lembuzu-alus|title=Salacgrīvas novadā savs brūzis un Lembužu alus|website=www.auseklis.lv|access-date=2022-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlimbazi.lv/lv/skultes-un-liepupes-pagastos?1307700243|title=Lembužu Alus brūzis|website=visitLimbazi.lv|access-date=2022-06-22}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lembuzi.lv/|title=Lembužu brūzis|access-date=2022-06-22|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|62 |1965|59 |1989|156 |2000|162 |2011|143 |2021|113 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Liepupes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Liepupes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] pb7af8kh530u6vbxrp5mmc7w0y8cb3m Latvijas demogrāfija 0 151601 4461356 4447127 2026-04-30T08:18:04Z Pirags 3757 /* Valstiskā piederība */ pap 4461356 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023">{{Tīmekļa atsauce|title=IRS010. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1920 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzemes guberņa]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Lēš, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 895 239† * 2024 — 1 878 575 * 2025 — 1 860 565<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība un Laika periods]</ref> {{div col end}} <sup>#</sup>Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. <sup>†</sup>Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1875 | align="right" | 12 887 | align="right" | 26 661 | align="right" style="color: red" |-13 774 |- |2025 | align="right" | 1857 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/table/tableViewLayout1/ Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji — Tautība, Rādītāji un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūlijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1182008 : Latvieši : green | slice 2 = 434243 : Krievi : red | slice 3 = 53207 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 52266 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 35140 : Poļi : aqua | slice 6 = 19809 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4812 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4168 : Ebreji : white | slice 9 = 1366 : Igauņi : brown | slice 10 = 69913 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1 856 932 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,7% | style="text-align:center;" | 1 182 008 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 434 243 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 53 207 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 52 266 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 35 140 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 19 809 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4812 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4168 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1366 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,8% | style="text-align:center;" | 69 913 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == Depopulācijas dēļ kopš 2000. ɡada pakāpeniski samazinās Latvijas pilsoņu skaits, kaut arī viņu īpatsvars pieauɡ uz [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņu]] skaita vēl straujākas samazināšanās rēķina. Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākuma kopš 2015. ɡada strauji pieauɡa [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s pilsoņu skaits, kas atkal samazinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. ɡada Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. Pēc 2019. ɡada pakāpeniski pieauɡ [[Indija]]s pilsoņu skaits. 2026. ɡada sākumā Latvijā bija oficiāli reģistrēti vairāk nekā 4200 cilvēku ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību un ap 560 – ar Latvijas un Baltkrievijas pilsonību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.04.2026-latvijas-dubultpilsoniem-no-agresorvalstu-pilsonibam-atteikties-klust-arvien-grutak-procesu-vilcina.a645097/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas dubultpilsoņiem no agresorvalstu pilsonībām atteikties kļūst arvien grūtāk – procesu vilcina] lsm.lv 29.04.2026</ref> {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2025|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/irv010-iedzivotaji-pec-valstiskas|access-date=2026-3-10|website=Statistikas datubāzes|archive-date=2020-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 630 884) {{samazinājās}} |Red|87.66}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (165 875) {{samazinājās}} |purple|8.92}} {{bar percent|Ārvalstnieki kopā (63 691) {{samazinājās}} |violet|3.42}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (31 059) {{samazinājās}} |blue|1.67}} {{bar percent|* Ukrainas kara bēgļi (17 457) {{samazinājās}} |pink|0.94}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (3599) {{samazinājās}} |pink|0.19}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (2294) {{samazinājās}} |Green|0.12}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (1803) {{samazinājās}} |pink|0.10}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (1472) {{increase}} |violet|0.08}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (717) {{samazinājās}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (465) {{samazinājās}} |blue|0.02}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (371) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (302) {{samazinājās}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Vjetnama]]s pilsoņi (274) {{increase}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (251) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Kazahstāna]]s pilsoņi (229) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (223) {{samazinājās}} |black|0.01}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small>1 633 262</small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small>97 627</small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small>52 676</small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small>35 854</small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small>11 796</small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small>5 362</small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small>4 838</small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small>3 382</small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small>2 701</small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small>2 629</small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small>2 329</small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small>1 947</small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small>1 861</small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small>1 342</small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small>1 105</small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small>1 871 882</small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |3089 |3414 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |1066 |1319 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |989 |1026 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |753 |666 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |773 |767 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |627 |473 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |537 |582 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |278 |225 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |357 |525 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |318 |378 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |64 |52 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |185 |208 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |104 |83 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |123 |112 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |70 |49 |- |{{Azerbaidžāna}} |137 |148 |144 |129 |144 |149 |157 |168 |173 |211 |276 |424 |- |{{Apvienotā Karaliste}} |106 |147 |135 |154 |144 |144 |151 |143 |142 |166 |154 |149 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinājās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars pieauga no 6% 2014. gadā līdz 16% 2025. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |Ārvalstu studenti |5255 |{{Increase}}6465 |{{Decrease}}6130 |{{Increase}}7564 |{{Increase}}8380 |{{Increase}}10 148 |{{Decrease}}10 025 |{{Decrease}}9810 |{{Increase}}10 080 |{{Increase}}10 425 |{{Increase}}11 064 |{{Increase}}11 895 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease}}77 817 |{{Decrease}}76 784 |{{Decrease}}74 038 |{{Decrease}}71 975 |{{Decrease}}69 260 |{{Decrease}}68 523 |{{Decrease}}67 566 |{{Decrease}}65 288 |{{Decrease}}63 592 |{{Increase}}63 726 |{{Increase}}64 489 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease}}84 282 |{{Decrease}}82 914 |{{Decrease}}81 602 |{{Decrease}}80 355 |{{Decrease}}79 408 |{{Decrease}}78 548 |{{Decrease}}77 376 |{{Decrease}}75 368 |{{Decrease}}74 017 |{{Increase}}74 790 |{{Increase}}76 384<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGP020/sortedtable/tableViewSorted/ IGP020. Studējošo, grādu ieguvušo un akadēmiskā personāla (pamatdarbā) skaits augstskolās un koledžās 1997 - 2025]</ref> |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213123815/http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx |title=Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023308/https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx }}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title= IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2024|last=Statistikas datubāzes|access-date=2026-3-11}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |18,7 |18,9 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |15,6 |14,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 | -3,1 | -4,2 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |10 919 |9973 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |9718 |8922 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |1003 |820 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (citu valstu pilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |198 |231 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |69,9 |67,8 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Mihaila Hazana datiem kopš 2015. gada aizbraukušo vidū cittautieši veido aptuveni 40–45 %, bet pēdējos gados šis rādītājs bija ap 44 %. Pieejamie dati par 2011. un 2012. gadu liecina, ka tolaik 56 % un 52 % aizbraucēju bija cittautieši, savukārt 2013. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 48 %. No 2017. līdz 2022. gadam cittautiešu īpatsvars reemigrantu vidū bija no 36 % līdz 40 %, bet 2023. un 2024. gadā pieauɡa līdz 44 % un 45 %.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/sarunas/29.03.2026-vai-latvijas-cittautiesi-arzemes-atrod-celu-uz-latviesu-kopienu-spriez-petnieki.a640723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vai Latvijas cittautieši ārzemēs atrod ceļu uz latviešu kopienu? Spriež pētnieki] lsm.lv 29.03.2026</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] a3z80yzsvwatqwtfcffq32cpw650p2l 4461357 4461356 2026-04-30T08:19:08Z Pirags 3757 /* Valstiskā piederība */ 4461357 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023">{{Tīmekļa atsauce|title=IRS010. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1920 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzemes guberņa]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Lēš, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 895 239† * 2024 — 1 878 575 * 2025 — 1 860 565<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība un Laika periods]</ref> {{div col end}} <sup>#</sup>Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. <sup>†</sup>Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1875 | align="right" | 12 887 | align="right" | 26 661 | align="right" style="color: red" |-13 774 |- |2025 | align="right" | 1857 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/table/tableViewLayout1/ Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji — Tautība, Rādītāji un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūlijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1182008 : Latvieši : green | slice 2 = 434243 : Krievi : red | slice 3 = 53207 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 52266 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 35140 : Poļi : aqua | slice 6 = 19809 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4812 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4168 : Ebreji : white | slice 9 = 1366 : Igauņi : brown | slice 10 = 69913 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1 856 932 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,7% | style="text-align:center;" | 1 182 008 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 434 243 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 53 207 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 52 266 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 35 140 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 19 809 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4812 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4168 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1366 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,8% | style="text-align:center;" | 69 913 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == [[Depopulācija]]s dēļ kopš 2000. ɡada pakāpeniski samazinās Latvijas pilsoņu skaits, kaut arī viņu īpatsvars pieauɡ uz [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņu]] skaita vēl straujākas samazināšanās rēķina. Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākuma kopš 2015. ɡada strauji pieauɡa [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s pilsoņu skaits, kas atkal samazinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. ɡada Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. Pēc 2019. ɡada pakāpeniski pieauɡ [[Indija]]s pilsoņu skaits. 2026. ɡada sākumā Latvijā bija oficiāli reģistrēti vairāk nekā 4200 cilvēku ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību un ap 560 – ar Latvijas un Baltkrievijas pilsonību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.04.2026-latvijas-dubultpilsoniem-no-agresorvalstu-pilsonibam-atteikties-klust-arvien-grutak-procesu-vilcina.a645097/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas dubultpilsoņiem no agresorvalstu pilsonībām atteikties kļūst arvien grūtāk – procesu vilcina] lsm.lv 29.04.2026</ref> {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2025|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/irv010-iedzivotaji-pec-valstiskas|access-date=2026-3-10|website=Statistikas datubāzes|archive-date=2020-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 630 884) {{samazinājās}} |Red|87.66}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (165 875) {{samazinājās}} |purple|8.92}} {{bar percent|Ārvalstnieki kopā (63 691) {{samazinājās}} |violet|3.42}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (31 059) {{samazinājās}} |blue|1.67}} {{bar percent|* Ukrainas kara bēgļi (17 457) {{samazinājās}} |pink|0.94}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (3599) {{samazinājās}} |pink|0.19}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (2294) {{samazinājās}} |Green|0.12}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (1803) {{samazinājās}} |pink|0.10}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (1472) {{increase}} |violet|0.08}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (717) {{samazinājās}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (465) {{samazinājās}} |blue|0.02}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (371) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (302) {{samazinājās}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Vjetnama]]s pilsoņi (274) {{increase}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (251) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Kazahstāna]]s pilsoņi (229) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (223) {{samazinājās}} |black|0.01}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small>1 633 262</small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small>97 627</small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small>52 676</small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small>35 854</small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small>11 796</small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small>5 362</small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small>4 838</small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small>3 382</small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small>2 701</small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small>2 629</small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small>2 329</small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small>1 947</small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small>1 861</small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small>1 342</small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small>1 105</small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small>1 871 882</small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |3089 |3414 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |1066 |1319 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |989 |1026 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |753 |666 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |773 |767 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |627 |473 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |537 |582 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |278 |225 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |357 |525 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |318 |378 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |64 |52 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |185 |208 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |104 |83 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |123 |112 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |70 |49 |- |{{Azerbaidžāna}} |137 |148 |144 |129 |144 |149 |157 |168 |173 |211 |276 |424 |- |{{Apvienotā Karaliste}} |106 |147 |135 |154 |144 |144 |151 |143 |142 |166 |154 |149 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinājās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars pieauga no 6% 2014. gadā līdz 16% 2025. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |Ārvalstu studenti |5255 |{{Increase}}6465 |{{Decrease}}6130 |{{Increase}}7564 |{{Increase}}8380 |{{Increase}}10 148 |{{Decrease}}10 025 |{{Decrease}}9810 |{{Increase}}10 080 |{{Increase}}10 425 |{{Increase}}11 064 |{{Increase}}11 895 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease}}77 817 |{{Decrease}}76 784 |{{Decrease}}74 038 |{{Decrease}}71 975 |{{Decrease}}69 260 |{{Decrease}}68 523 |{{Decrease}}67 566 |{{Decrease}}65 288 |{{Decrease}}63 592 |{{Increase}}63 726 |{{Increase}}64 489 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease}}84 282 |{{Decrease}}82 914 |{{Decrease}}81 602 |{{Decrease}}80 355 |{{Decrease}}79 408 |{{Decrease}}78 548 |{{Decrease}}77 376 |{{Decrease}}75 368 |{{Decrease}}74 017 |{{Increase}}74 790 |{{Increase}}76 384<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGP020/sortedtable/tableViewSorted/ IGP020. Studējošo, grādu ieguvušo un akadēmiskā personāla (pamatdarbā) skaits augstskolās un koledžās 1997 - 2025]</ref> |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213123815/http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx |title=Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023308/https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx }}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title= IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2024|last=Statistikas datubāzes|access-date=2026-3-11}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |18,7 |18,9 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |15,6 |14,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 | -3,1 | -4,2 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |10 919 |9973 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |9718 |8922 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |1003 |820 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (citu valstu pilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |198 |231 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |69,9 |67,8 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Mihaila Hazana datiem kopš 2015. gada aizbraukušo vidū cittautieši veido aptuveni 40–45 %, bet pēdējos gados šis rādītājs bija ap 44 %. Pieejamie dati par 2011. un 2012. gadu liecina, ka tolaik 56 % un 52 % aizbraucēju bija cittautieši, savukārt 2013. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 48 %. No 2017. līdz 2022. gadam cittautiešu īpatsvars reemigrantu vidū bija no 36 % līdz 40 %, bet 2023. un 2024. gadā pieauɡa līdz 44 % un 45 %.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/sarunas/29.03.2026-vai-latvijas-cittautiesi-arzemes-atrod-celu-uz-latviesu-kopienu-spriez-petnieki.a640723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vai Latvijas cittautieši ārzemēs atrod ceļu uz latviešu kopienu? Spriež pētnieki] lsm.lv 29.03.2026</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] 2sl75w7g3wxktj7evxy0hb0k3g6p663 Ingmārs Līdaka 0 153563 4461319 4394590 2026-04-30T04:36:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461319 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ingmārs Līdaka | attēls = 1.februāra Saeimas sēde (39120719375).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ingmārs Līdaka 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers= | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis= | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|3|8|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|8|13}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Vecumnieku pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] <small>(kopš 1995)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[zooloģija|zoologs]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ingmārs Līdaka''' (dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[zooloģija|zoologs]], [[dabas aizsardzība]]s aktīvists un [[politiķis]]. Pazīstams kā ilggadīgs [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] sabiedrisko attiecību speciālists, daudzu sižetu, filmu un [[televīzija]]s raidījumu par dabu autors. No 2018. gada līdz 2020. gada februārim bija Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs. [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] biedrs, bijis [[Rīgas dome]]s, [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Biogrāfija == === Izglītība === 1984. gadā I. Līdaka pabeidza [[Vecumnieku vidusskola|Vecumnieku vidusskolu]]. No 1984. līdz 1989. gadam studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Bioloģijas fakultātē, ko nepabeidza.<ref name="lzp">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Latvijas Zaļā partija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.zp.lv/?r=21 | archive-date = {{dat|2019|08|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190820080433/http://www.zp.lv/%3Fr%3D21 }}</ref> 2004. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguva profesionālo augstāko izglītību pirmsskolas skolotāja specialitātē.<ref name="cvk06">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526070127/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=39259836249 }}</ref> === Profesionālā darbība === 1989. gadā I. Līdaka uzsāka darbu [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskajā dārzā]]. Sākotnēji viņš bija Izglītības un informācijas nodaļas lektors un jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, bet 1992. gadā kļuva par nodaļas vadītāju.<ref name="lzp" /> Tajā pašā gadā sācis veidot sižetus [[televīzija]]s raidījumiem, piemēram, "Vides fakti", "Zoooāze" u.c. Vairāku mācību filmu autors un operators. Kopš 1990. gadiem ir vairāku dabas biedrību biedrs un vadītājs.<ref name="lzp" /> == Politiskā darbība == 1995. gadā I. Līdaka iestājās [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļajā partijā]].<ref name="lzp" /> Kandidēja [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no Latvijas Zaļās partijas un tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]]. Vēlāk kopā ar pārējiem LZP frakcijas biedriem pievienojās [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcijai.<ref name="lzp" /> 2005. gadā kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|jaunā sasaukuma domes vēlēšanās]], taču ZZS saraksts nepārvarēja [[procentuālā barjera|5% barjeru]]. 2006. gadā I. Līdaka kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Bija ZZS frakcijas vadītāja [[Augusts Brigmanis|Augusta Brigmaņa]] vietnieks. Sākotnēji darbojies Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Vēlāk pirmā tika pārsaukta par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[9. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/saeima_depweb_public.nsf/0/C9E4075416B12DCCC22571ED003AB655?OpenDocument&lang=LV}}</ref> 2009. gadā I. Līdaka kandidēja [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] un bija ZZS kandidāts domes priekšsēdētāja amatam, taču saraksts atkal nepārvarēja procentuālo barjeru un politiķis turpināja darboties Saeimā. {{dat|2009|10|15}}, Saeimas sēdes laikā izskatot likumprojektu "Latvijas valsts karoga likums", I. Līdaka zaudēja savaldību un savas runas laikā deputātam [[Nikolajs Kabanovs|Nikolajam Kabanovam]] no tribīnes uzkliedza: "Aizver muti!", tā reaģējot uz skaļām deputātu sarunām runas laikā. Tas kļuva par populāru teicienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Līdakam pasniegta jaka ar "Aizver muti!" | publisher = Mango | date = 2009.10.21. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/latvija/lidakam-pasniegta-jaka-ar-aizver-muti.m?id=27526193 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Līdaka: frāzi «Aizver muti» nevajag pārspīlēt | first = Ieva | last = Alberte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2009. gada 21. oktobrī | accessdate = 2011. gada 14. jūnijā | url = http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/lidaka-frazi-aizver-muti-nevajag-parspilet-695567 }}</ref> 2010. gadā I. Līdaka kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[10. Saeima|10. Saeimā]] no Vidzemes vēlēšanu apgabala.<ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.14 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623233611/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/ingmars_lidaka | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas lietu komisijā.<ref name="gg" /><ref name="10s">{{Tīmekļa atsauce | title = Ingmārs Līdaka | publisher = [[10. Saeima]] | accessdate = 2011.06.14 | url = http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima10_depweb_public.nsf/0/edb0ca3eae208d56c22577bc0021b951?opendocument&lang=LV&click=}}</ref> 2011. gadā notikušajās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] I. Līdaka bija balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Galvenais balsu skaitītājs Līdaka bažīgs par disciplīnu otrā prezidenta vēlēšanu kārtā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.06.02. | accessdate = 2011.06.14 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/galvenais-balsu-skaititajs-lidaka-bazigs-par-disciplinu-otra-prezidenta-velesanu-karta.d?id=38867447}}</ref> 2011. gada [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības, tāpat arī 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gadā I. Līdaka tika ievēlēts par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju. 2018. gada martā tika apstiprināts [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] valdes priekšsēdētāja amatā, pēc kā nolika Saeimas deputāta mandātu. 2020. gada februārī tika atbrīvots no Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atlaists-rigas-zoodarza-vaditajs-ingmars-lidaka/|title=Atlaists Rīgas zoodārza vadītājs Ingmārs Līdaka|website=LA.LV|access-date=2020-02-24|language=lv}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada rudenī I. Līdaka tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". == Privātā dzīve == Ingmārs Līdaka ir dzimis {{dat|1966|08|13}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]. Viņš ir precējies, ir divi bērni — meita Daija un dēls Rūdolfs.<ref name="lzp" /> Dzīvo [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]].<ref name="cvk06" /><ref name="10s" /> == Atsauces == {{Commons category|Ingmārs Līdaka}} {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2001}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lidaka, Ingmars}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]] [[Kategorija:Latvijas zoologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 1vo9zq7870rog0yblko5dug3ljap03j Oda (departaments) 0 156181 4461321 4209561 2026-04-30T04:53:30Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Drapeau_non-offiicel_fr_département_Aude.svg" aizvietots ar "Drapeau_non-officiel_fr_département_Aude.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · officiel"). 4461321 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Oda | official_name = ''Aude'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Drapeau non-officiel fr département Aude.svg | flag_size = | image_shield = Blason département fr Aude.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Karkasona]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 11 in France 2016.svg | mapsize = | map_caption = Odas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Région Occitanie (symbol only).svg}} [[Oksitānija]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6139 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 359967 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.aude.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Oda''' ({{val|fr|Aude}}) ir [[Francijas departamenti|departaments]] Francijas dienvidos, [[Oksitānija]]s reģionā. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Departamenta nosaukums ir cēlies no caur departamentu plūstošās [[Oda (upe)|Odas]] upes nosaukuma. Odas administratīvais centrs ir [[Karkasona]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] [[Kategorija:Oksitānija]] igi7f05mqejzmn6eiwiseaawmmr1szx Gardene 0 160487 4461140 4438521 2026-04-29T16:43:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461140 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Gardene (nozīmju atdalīšana)|Gardene}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gardene | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Ruins in Gardene.jpg | image_caption = Bijušā virsnieku nama drupas armijas pilsētiņā | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Auru pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,94 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2005 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3469&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1508 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 38| lats = 57| latNS = N | longd = 23| longm = 13| longs = 12| longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3701 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gardene''' (agrāk '''Dobele-2''') ir ciems [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Auru pagasts|Auru pagastā]]. Izvietojies [[Bērze (upe)|Bērzes]] labajā krastā gar autoceļu [[P97]] {{nobr|12 km}} attālumā no pagasta centra [[Auri]]em, {{nobr|5 km}} no novada domes [[Dobele|Dobelē]] un {{nobr|86 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados kā [[Padomju armija]]s kara pilsētiņa, kurā bāzējās 24. tanku mācību divīzija. Divīzijā ietilpa 177. tanku pulks, 193. tanku mācību pulks un 84. atsevišķais sakaru mācību bataljons. Tagadējais Gardenes ciems ir bijusī virsnieku un līgumdarbinieku dzīvojamā pilsētiņa. Dienvidos no šosejas [[P97]] atradās divīzijas kazarmas, materiāltehniskā bāze un tanku poligons.<ref>[http://drugie.ucoz.lv/publ/9-1-0-18 Просто Другие. 24-я учебная танковая дивизия в Добеле.]</ref> Karaspēka daļa mūsdienās daļēji nojaukta, daļēji izmantota kā ražošanas telpas. Daļā poligona ierīkota Gardenes [[Bīstamie atkritumi|bīstamo atkritumu]] izgāztuve. Gardenē atrodas pamatskola<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gardenespsk.lv/lv/ |title=Gardenes pamatskola. |access-date={{dat|2018|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181207045531/http://gardenespsk.lv/lv/ }}</ref>. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1989|1256 |2000|1243 |2005|1508 |2011|1306 |2015|1342 |2021|1066 |2024|1143 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Auru pagasta ciemi}} rhgxybgec3lvflk5nh6shm4d5hde4sb KONE 0 167695 4461378 4441836 2026-04-30T09:08:55Z Edis 27633 4461378 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''KONE Oyj'' | logo = Kone Logo 2023.svg | logo_size = 240px | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1910. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Espo]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Anti Herlins, Mati Alahuhta | industry = [[mašīnbūve]] | products = [[lifts|lifti]], [[eskalators|eskalatori]], automātiskās durvis | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = 52 104 <small>(2016. gadā)</small> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.kone.com/ kone.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Konebuilding1.jpg|thumb|right|180px|''KONE'' galvenais birojs [[Espo]]]] '''''KONE Oyj''''' ir starptautisks inženierijas un apkalpošanas uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas [[Espo]], [[Somija|Somijā]]. Tas ir ceturtais lielākais [[lifts|liftu]] un [[eskalators|eskalatoru]] ražotājs pasaulē,<ref>[http://www.lift-report.de/index.php/news/361/373/Industry-report---Lifts-and-escalators-an-industry-in-flux Industry report - Lifts and escalators – an industry in flux] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111214050219/http://www.lift-report.de/index.php/news/361/373/Industry-report---Lifts-and-escalators-an-industry-in-flux |date={{dat|2011|12|14||bez}} }}, Dr. Jürgen Dispan (IMU Institute Stuttgart), 02.11.2007</ref> ''Kone'' arī piedāvā automātiski atveramas [[durvis]] un [[vārti|vārtus]]. Uzņēmums veic arī šo iekārtu apkalpošanas un modernizācijas darbus. Kopš 1924. gada uzņēmumu kontrolē viena no Somijas bagātākajām ģimenēm Herlini; viņi arī ieņem direktoru padomes priekšsēdētāja amatu. ''Kone'' [[somu valoda|somu valodā]] nozīmē "[[mašīna]]". Uzņēmuma grupa ir organizēta divās biznesa līnijās: ''Service Business'' (apkalpošanas bizness) un ''New Equipment Business'' (jaunu iekārtu bizness). Ģeogrāfiski ''KONE'' ir sadalīts četrās zonās: Amerika; Āzija un Klusais okeāns, Vidējie Austrumi un Āfrika; Eiropa; Lielā Ķīna. ''Kone'' B klases akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Helsinki]]''. Lielākie akcionāri (2025. gada janvārī): Anti Herlins (23,35 % kapitāldaļu, 62,43 % balss tiesību), ''Polttina Oy'' (3,26 %), ''Wipuren varainhallinta Oy'' (3,09 %).<ref name="shareholders" /> == Vēsture == 1908. gadā Helsinkos bijušajos staļļos tika izveidota mašīnu darbnīca ''Tamro'', kurā remontēja un atjaunoja dažādas iekārtas. 1910. gada 27. oktobrī ''Tamro'' īpašnieki apvienojās uzņēmumā ''Kone'', bet vēlāk pārdeva savu biznesu Somijas vadošajam [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]] un iekārtu ražotājam ''[[ABB Oy|Ab Gottfr. Strömberg Oy]]''. ''Kone'' pārvietojās uz ''Strömberg'' rūpnieciskajiem īpašumiem un veica ''Strömberg'' agrāk iegādāto dzinēju atjaunošanu un pārdošanu ar ''KONE'' nosaukumu. ''Stromberg'' bija liftu importēšanas licence no Zviedrijas uzņēmuma ''Graham Brothers'', kuru tā nodeva ''Kone''. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā uzņēmums piegādāja Krievijas armijai munīciju, kas deva lielu ienākumu pieaugumu. Pēc Somijas neatkarības iegūšanas beidzās ''Graham Brothers'' licence. ''Strömberg'' visu liftu nodaļu pievienoja ''Kone''. 1919. gadā ''Kone'' sāka pati savu liftu izgatavošanu un uzstādīšanu. Tā kā pēckara Somijā bija mazs pieprasījums pēc liftiem, uzņēmums ražoja dažādus patēriņa preces, piemēram, karbīda lampas, kafijas dzirnaviņas, slidas. Līdz 1924. gadam ekonomika bija atkopusies, un ''Kone'' pārdeva jau 100 liftus gadā. Savukārt mātes uzņēmums ''Strömberg'' bija tuvu bankrotam, un ''Kone'' tika pārdota Haraldam Herlinam. 1927. gadā ''Kone'' pārvietojās uz lielākām telpām bijušajā [[Margarīns|margarīna]] fabrikā. Ražošana pieauga līdz 320 liftiem 1928. gadā. 1930. gadu [[Lielā Depresija]] pārdošanu samazināja līdz 1924. gada līmenim. 1933. gadā ''Kone'' sāka rūpniecisko [[celtnis|celtņu]], kā arī elektrodzinēju ražošanu. Vēlāk sāka ražot arī [[telfers|telferus]], [[Konveijers|konveijerus]] un konveijeru sistēmas. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] ''Kone'' piegādāja armijai munīciju un [[koksnes gāzģenerators|koksnes gāzģeneratorus]] transportlīdzekļiem. Pēc Helsinku bombardēšanas un rūpniecisko celtņu pieprasījuma pieauguma ''Kone'' celtņu ražotni 1943. gadā pārcēla uz 55 km attālo [[Hivinkē]]. Pēc kara beigām Somijai bija jāmaksā [[reparācija]]s [[Padomju Savienība]]i. No 1945. līdz 1952. gadam ''KONE'' uz PSRS nosūtīja 108 liftus, 202 rūpnieciskos celtņus un 265 elektriskās vinčas, kurus apmaksāja Somijas valdība. Arī pēc reparāciju programmas beigām uzņēmums uz PSRS turpināja eksportēt savu produkciju. Pašas Somijas būvniecības nozare pēc kara neatkopās vēl ilgu laiku, tāpēc iekšzemes pieprasījums pēc liftiem bija ļoti zems. Savukārt rūpniecībā bija nepieciešami celtņi un telferi. Tā kā Somijas ostas paplašinājās un modernizējās, ''Kone'' 1950. gadā sāka ražot ostu celtņus. 1950. gados Somijā beidzot sākās plaša būvniecība. Lielākām un augstākām celtnēm bija nepieciešamība liftiem izstrādāt attīstītākas kontroles sistēmas un automātiski atveramās durvis. 1957. gadā Zviedrijā tika atklāts pirmais ārzemju apakšuzņēmums ''AB Kone Hissar'', kas nodarbojās ar liftu pārdošanu un apkalpošanu Zviedrijā. 1950. gados tika iegadāta [[Rāhe]]s tērauda lietuve ''Raahen Teräsvalimo Oy''. 1967. gadā Hivinkē tika atklāta moderna liftu ražotne, spēja ražot divreiz vairāk par Somijas pieprasījumu. 1968. gadā ''Kone'' iegādājās ''[[ASEA]]'' liftu biznesu, kurai bija filiāles arī Norvēģijā un Dānijā un bija lielāks par pašu ''Kone''. 1969. gadā tika nopirkts Spānijas ''Eguren'', 1970. gadā Austrijas ''Sowitsch'', 1971. gadā ''Falconi'' Francijas filiāle, 1973. gadā VFR ''Hävemeier & Sander'', 1974. gadā Anglijas ''Whitbread''. 1974. gadā ''Kone'' iegādājās ''[[Westinghouse Electric (1886)|Westinghouse]]'' nerentablo Eiropas liftu biznesu. Četru gadu laikā panākot peļņu bijušajā ''Westinghouse'' biznesā, ''Kone'' kļuva pa vienu no pasaulē vadošajiem liftu ražotājiem kopā ar ''[[Otis Elevator Company|Otis]]'', ''[[Schindler (uzņēmums)|Schindler]]'' un ''[[ThyssenKrupp|Thyssen]]''. Uzņēmumam laba izdevība radās, kad [[1973. gada naftas krīze|1973.—1974. gada naftas krīzes]] laikā kuģu būvētājiem lielu tankkuģu būvēšanai bija nepieciešami jauni celtņi. 1980. gados ''Kone'' paplašinājās, iegādājoties uzņēmumus un ieejot jaunos ģeogrāfiskos tirgos. 1981. gadā kompānija nopirka ASV liftu ražotāju ''Armor Elevator Company'', kas turpināja darboties neatkarīgi. Tika apgūtas jaunas nozares: elektroniskās medicīnas tehnoloģijas (''KONE Instrument Division''), koksnes kraušanas iekārtas celulozes un papīra rūpniecībai (''KONE Wood''), augstspiediena hidrauliskās cauruļsistēmas (''GS-Hydro''), kā arī citas mazākas. 1982. gadā tika iegādāta ''Navire Cargo Gear Oy''; 1983. gadā tika nopirkta Apvienotās Karalistes ''MacGregor International''; abas kompānijas tika apvienotas ar nosaukumu (''MacGregor-Navire''), kas nodarbojās ar kuģu iekraušanas risinājumiem. 1980. gados ''Kone'' Hivinkē izveidoja pētniecisko laboratoriju, lai neatpaliktu jaunu produktu izveidē. 1990. gadu sākumā, iestājoties globālai recesijai, tika nolemts paturēt tikai liftu, eskalatoru un automātisko durvju biznesu, pārējās nozares pārdodot. 1993. gadā Zviedrijā bāzētai starptautiskai grupai ''Incentive'' tika pārdota ''MacGregor-Navire''. 1994. gadā ''GS-Hydro'' tika pārdota ''GSH International''; ''KONE Wood'' pārdeva Austrijas ''[[Andritz AG]]''; celtņu nozari apvienoja vienā uzņēmumā ''[[Konecranes|KCI Konecranes International]]'' un pārdeva Zviedrijas investīciju kompānijai ''[[Industri Kapital]]''. 1995. gadā tika pārdota ''Kone'' medicīnas iekārtu nodaļa ASV ''Thermo Clinical Labsystems''; arī pārdots ''Raahen Teräsvalimo Oy''. 1994. gada ''Kone'' iegādājās ASV ceturto lielāko liftu kompāniju ''Montgomery Elevator Company''. Tika iegūtas atlikušās daļas Vācijas ''O&K Rolltreppen''. Notika iespiešanās Ķīnas un Indijas tirgū. 1996. gadā ''Kone'' prezentēja lineāro dzinēju tehnoloģiju liftiem, kas ļāva izveidot mašīntelpu bez lielā paaugstinājuma virs šahtas un ietaupīt elektroenerģiju, salīdzinot ar hidrauliskiem liftiem. Ar jauno cēlējmašīnu ''EcoDisc'' un bezmašīntelpas liftu ''MonoSpace'' ''Kone'' bija pirmā pasaulē ar šādu tehnoloģiju. 1998. gadā tika noslēgta stratēģiska alianse ar Japānas ''[[Toshiba]] Elevator and Building Systems Corporation''. [[Attēls:Kone.svg|thumb|left|140px|logotips līdz 2023. gadam]] 2002. gadā ''Kone'' iegādājās par sevi lielāku Somijas konglomerātu ''[[Partek]]''. 2003. gadā ''Kone'' nolēma paturēt tikai kravu iekraušanas biznesu, kas tika reorganizēts jaunā kompānijā ''[[Cargotec]]'', bet pārējo pārdot. 2003. gadā somu investoru grupai tika pārdots bijušās ''Partek'' kaļķakmens pārstrādātājs ''Nordkalk''. 2003. gadā ''[[Valmet]]'' mežizstrādes nodaļa tika pārdota Japānas ''[[Komatsu]] Forest''; [[minerālvate]]s izolācijas ražošanas uzņēmuma ''Paroc'' daļas, kas piederēja ''Partek'', tika pārdotas pašam ''Paroc''. 2004. gadā ASV kompānijai ''[[AGCO]]'' tika pārdots traktoru ražotājs ''[[Valtra]]'', kā arī ''Sisu Diesel''; ''[[Sisu Auto]]'' tika pārdots Somijas investoru grupai. 2004. gada beigās ''Kone Cargotec'' iegādājās globālo jūras kravu plūsmu risinājumu ražotāju ''MacGREGOR'' no Zviedrijas ''Industri Kapital'' un ''Gambro AB''. 2004. gadā uzņēmums izstrādāja liftu tehnoloģiju ''KONE MaxiSpace'', kas iztiek bez [[pretsvars|pretsvara]], ļaujot palielināt kabīni tāda paša lieluma šahtā ar pretsvaru. 2007. gadā kompānija paziņoja , ka tā pārtrauc hidraulisko liftu ražošanu, pilnībā pārejot uz ''EcoSpace'' tehnoloģiju. 2005. gada 1. jūnijā ''Kone'' tika sadalīts divos uzņēmumos: liftu, eskalatoru un automātisko durvju bizness palika jaunajai ''KONE'', bet pārējais tika atdalīts uzņēmumā ''[[Cargotec]]''. 2005. gadā ''Kone'' iegādājās ''Stewart Moskal'' no ''[[Schindler Elevator]]''. Februārī kopā ar Ķīnas ''Giant Elevator'' izveidots kopuzņēmums ''Giant Kone Elevator Company Ltd.'', kurā ''Kone'' iederēja 40 %. Aprīlī kopā ar ''[[Toshiba]] Elevator and Building Systems Corporation'' izveidots kopuzņēmums eskalatoru ražošanai Ķīnā, kurā ''Kone'' pieder 70 %. Decembrī iegādāti Malaizijas ''Fuji Lift & Escalator'' 80 % kapitāldaļu. 2006. gadā Francijā tika nopirkts uzņēmums ''Evin SAS''. 2007. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas uzņēmumi: ''MIRO Elevators Limited'' (Kanāda), ''UAB Elektros Pavara ir Ko'' (Lietuva), ''RSU5'' (Krievija), ''Florida Coast Elevator, Inc.'' (ASV). 2008. gadā nopirkti uzņēmumi: ''ARA Lyo'' (Francija), ''RPG Mantenimiento S.L.'' (Spānija), ''Arundel Elevator Company'' (ASV), ''International Elevator Company'' (ASV), ''TECAS S.A.'' (Spānija). 2009. gadā ''Kone'' ASV nopirka ''Fairway Elevator Compan'' un ''Excel Elevator Inc''. 2010. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas uzņēmumi: ''ASBA Mantenimientos S.L'' (Spānija), ''Reliant Elevator Company'' (ASV), ''MARVI Elevator'' (Spānija), ''Virginia Elevator Company'' (ASV), kā arī Francijas automātisko durvju apkalpotājs ''ATPE-AMIB S.A.'' 2011. gadā no ''CNIM Canada'' tika nopirkts liftu un eskalatoru bizness. Palielināta daļa kopuzņēmumā ''GiantKONE'' līdz 80 %. 2012. gadā tika nopirkts ASV uzņēmums ''Eagle Elevator''. 2013. gadā tika iegādāti uzņēmumi: ''Isralift'' (Izraēla), ''Ennis Lifts'' (Īrija). 2013. gada aprīlī Ķīnā, Kunšanā tika atvērta uzņēmuma lielākais ražošanas centrs ''KONE Park'', kur izvietotas pētniecības un inženierijas telpas, trīs liftu ražotnes un viena eskalatoru rūpnīca. 2013. gadā ''KONE'' ieviesa ''UltraRope'' tehnoloģiju ar supervieglu trosi, kam serde veidota no oglekļa dzīslām. 2014. gadā tika nopirkts Itālijas uzņēmums ''Manutenzione Installazione Ascensori SpA''. 2015. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas vai izplatīšanas uzņēmumi: ''Janzhoff Aufzüge GmbH'' (Vācija), ''British company Express Elevators Ltd.'' (Apvienotā Karaliste), ''Klostermann Aufzüge GmbH'' (Vācija), ''Lift Modus d.o.o.'' (Horvātija). Septembrī tika izveidota jauna tehnoloģiju un inovāciju nodaļa. Ķīnas ''KONE Park'' tika atklāts 36 stāvu (235,6 m) izmēģinājumu tornis. 2016. gadā tika nopirkti liftu uzņēmumi ''American Capital Elevator Services'', ''American City Elevator Company''. Februārī ''Kone'' noslēdza vienošanos ar ''[[IBM]]'' par ''Watson'' [[lietu internets|lietu interneta]] [[mākoņskaitļošana|mākoņu]] platformas izmantošanu, kas vāktu datus no liftu sistēmām, analizēto tos, un prognozētu iespējamās problēmas. Augustā tika iegūti ''GiantKONE'' atlikušie 20 % kapitāldaļu. Iegūts vairākums Spānijas liftu uzņēmumā ''Citylift''. Allenā, Teksasā tika atvērta pētniecības un attīstības centrs, kas apkalpotu Amerikas reģionu. 2016. gadā ''Kone'' Hamburgas ''Elbphilharmonie'' koncertzālē uzstādīja pasaulē pirmo izliektu eskalatoru. 2017. gada martā Titiri, Somijā tika atklāta pasaulē dziļākā liftu izmēģinājumu šahta (350 metru). 2017. gadā tika iegādāts Vācijas uzņēmums ''Alois Kasper GmbH'', Honkongā tika nopirkts liftu apkalpošanas uzņēmums ''Shan On Engineering Company''. 2020. gada 28. janvārī ''Kone'' paziņoja, ka Vācijas uzņēmumam ''[[ThyssenKrupp]]'' ir iesniedzis nesaistošu piedāvājumu, lai iegādātos tā liftu tehnoloģiju biznesu. 17. februārī ''Kone'' nolēma neturpināt sarunas ar ''ThyssenKrupp'' un paziņoja, ka turpinās sarunas ar diviem privātā kapitāla investoriem. 2023. gada oktobrī ''Kone'' paziņoja par savas darbības Krievijā pārdošanu pārvaldītājsabiedrībai ''S8 Capital''. 2024. gada 8. maijā ''Kone'' paziņoja, ka ir iegādājies Austrālijā bāzētu individuāli izstrādātu liftu un eskalatoru risinājumu piegādātāju ''Orbitz Elevators''. 2026. gada 16. martā ''Bloomberg News'', atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņoja, ka ''KONE'' risina sarunas, lai iegādātos Vācijas uzņēmumu ''TK Elevator GmbH'' (tas 2020. gadā atdalījās no ''ThyssenKrupp''), kas pieder privātā kapitāla fondiem ''[[Advent International|Advent]]'' un ''[[Cinven]]'', un gatavojas sākotnējam publiskajam piedāvājumam. 29. aprīlī ''KONE'' un konsorcijs, ko vada ''Advent'' un ''Cinven'', izmantojot to kopīgi kontrolēto pārvaldītājsabiedrību ''Vertical Topco I S.A.'', noslēdza vienošanos par ''KONE'' un ''TK Elevator'' apvienošanos darījumā, kurā tiks izmantota gan naudas, gan akciju apmaksa.<ref name="kone 2026.04.29" /> == ''KONE'' Latvijā == 1994. gada 8. novembrī tika dibināts ''KONE Elevators Oy'' meitasuzņēmums SIA ''KONE Lifti Latvija''. Uzņēmums veic jaunu liftu, eskalatoru un pacēlāju uzstādīšanu un modernizāciju, kā arī esošo liftu, tai skaitā padomju laika un pirmskara, apkalpošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kone.com/countries/lv_LV/parmums/vesture/Pages/default.aspx |title=SIA "KONE Lifti Latvija" darbības apraksts |access-date={{dat|2012|05|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131024012321/http://www.kone.com/countries/lv_LV/parmums/vesture/Pages/default.aspx |archivedate={{dat|2013|10|24||bez}} }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery mode="packed" heights="180px"> Kone EcoDisc.jpg| ''Kone EcoDisc'' [[lifts|lifta]] trošu mehānisms KONE UltraRope in elevator shaft.jpg| ''KONE UltraRope'' lifta šahta KONE escalator.jpg| ''KONE'' [[eskalators]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="shareholders">[https://www.kone.com/en/investors/shareholders/major-shareholders-and-ownership-structure/ Major shareholders and ownership structure] KONE</ref> <ref name="kone 2026.04.29">[https://www.kone.com/en/news-and-insights/releases/inside-information--kone-and-tke-to-combine--creating-a-world-class-company-in-the-elevator-and-escalator-industry-2026-04-29.aspx Inside information: KONE and TKE to combine, creating a world-class company in the elevator and escalator industry] KONE, 29/04/2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.kone.com Oficiālā mājaslapa] * [https://www.kone.lv KONE Lifti Latvija] {{OMX Helsinki 25}} {{OMX Nordic 40}} [[Kategorija:Somijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] 5klv4uxfivh96dkt51ut36j95mol1u2 Inga Gaile 0 168692 4461318 4415187 2026-04-30T04:29:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461318 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | attēls = File:Inga Gaile in 2019 02.jpg | vārds = Inga Gaile | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 29 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | nodarbošanās = dzejniece | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1996 | žanri = dzeja, proza, dramaturģija | dzīvesbiedrs = }} [[Attēls:Photo of Inga Gaile.jpg|alt=rakstniece, dzejniece, dramaturģe|thumb|Inga Gaile]] '''Inga Gaile''' (dzimusi [[1976. gads|1976]]. gada [[29. jūnijs|29. jūnijā]] [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] dzejniece, rakstniece un teātra režisore. == Biogrāfija == Inga Gaile beigusi [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju]] (1993), studējusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursā (1994—98), beigusi Teātra un TV dramaturģijas kursu (2012), no 2012. līdz 2014. gadam studējusi režiju maģistrantūras studiju programmā. Dzejas publikācijas kopš 1996. gada. Dzejoļi atdzejoti angļu, spāņu, poļu un citās valodās. Atdzejojusi Latvijas krievu dzejnieku darbus. Strādājusi "TV3 Latvia" un reklāmā. Kopš 2004. gada [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s biedre. Par pirmā dzejoļu krājuma "Laiks bija iemīlējies" manuskriptu saņēmusi [[Klāva Elsberga prēmija|Klāva Elsberga prēmiju]] (1999), par otrā krājuma "Raudāt nedrīkst smieties" manuskriptu saņēmusi [[Anna Dagda|Annas Dagdas]] fonda balvu (2004) un Ojāra Vācieša prēmiju (2004). Par krājumu "Kūku Marija" saņēmusi [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] (2007), bet par krājumu "Migla" — žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012) un O. Vācieša prēmiju (2012), krājums nominēts Literatūras gada balvai. Par krājumu "Vai otrā grupa mani dzird?" I. Gailei piešķirta [[Literatūras gada balva]], tāpat kā par romānu "Skaistās". 2012. gadā saņēmusi [[prozas lasījumi|Prozas lasījum]]u galveno balvu par stāstu "Piena ceļi". 2013. gadā saņēma "Spēlmaņu nakts" specbalvu — Dramaturgu ģildes balvu ''Pazudušais dēls —'' par izrādi "Mūsu Silvija debesīs". 2020. gadā saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu "Kilograms kultūras" par romānu "Rakstītāja". No 2018. līdz 2024. gadam — [[Latvijas PEN klubs|Latvijas PEN kluba]] prezidente.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jauna-rakstnieku-biedriba-latvijas-pen-aizstaves-varda-brivibu-un-radosa-procesa-nozimi.a271065/ Treibergs, Toms, Kultūras Rondo. Jauna rakstnieku biedrība "Latvijas PEN" aizstāvēs vārda brīvību un radošā procesa nozīmi. lsm.lv, 12.04.2018.]</ref> == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Laiks bija iemīlējies''. Rīga: Pētergailis, 1999. * ''Raudāt nedrīkst smieties''. Rīga: Nordik, 2004. * ''Kūku Marija''. Rīga: [[Orbita]], 2007 * ''Migla''. Rīga: Mansards, 2012. * ''Vai otrā grupa mani dzird?'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2014. * ''Lieldienas''. Rīga: Neputns, 2018.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://neputns.lv/tapsana/ |title="Neputns" - Tapšanā: Inga Gaile, "Lieldienas" |access-date={{dat|2018|03|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180312172304/http://neputns.lv/tapsana/ |archivedate={{dat|2018|03|12||bez}} }}</ref> * ''Nakts''. Rīga: Mansards, 2021. * ''Un varbūt, ka mēs visi izdzīvosim.'' Rīga: Dienas grāmata, 2024. * ''Reiz divas meitenes, mamma un priecīgs dievs'' [dzejoļi bērniem]. Rīga: Liels un mazs, 2026. === Dramaturģija === * ''Āda''. Rīga: Mansards, 2011. * ''Sliktā māte''. Rīga: Dienas grāmata, 2025. === Proza === * ''Stikli'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2016. * ''Neredzamie'' [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. * ''Piena ceļi'' [stāstu krājums]. Rīga: Mansards, 2018. * ''Skaistās'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2019. * ''Rakstītāja'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2020. * ''Jaukumiņš'' [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2023. === Citās valodās === * ''30 Questions People Don't Ask''. Angļu val. atdz. [[Ieva Lešinska]]. Warrensburg, MO: Pleiades Press, 2018. * ''Klaas'' [Stikli]. Igauņu val. tulk. Aive Mandel. Tallinn: Loomingu Raamatukogu, 2018. * ''30 cosas que la gente jamas se pregunta''. Spāņu val. atdz. Lawrence Schimel. Viento Verde, 2019. * ''Wielkanoc'' [Lieldienas]. Poļu val. atdz. Agnieszka Smarzewska. Europejski Poeta Wolności, 2020. * ''Gražiosios'' [Skaistās]. Lietuviešu val. tulk. Edmundas Untulis. Homo liber, 2021. * ''Frammenti di vetro'' [Stikli]. Itāļu valodā tulk. Margherita Carbonaro. Mar dei Sargassi Edizioni, 2024. * ''Skarbeniek'' [Jaukumiņš]. Poļu val. tulk. Daniel Lubiński. Wydawnictwo Marpress, 2024. * ''Ilusad'' [Skaistās]. Igauņu val. tulk. Merle Vare. Tallinn: Loomingu Raamatukogu, 2024. * ''Lepotice'' [Skaistās]. Serbu val. tulk. Anna Sedláčková. Partizanska knjiga, 2024. * ''Las Hermosas'' [Skaistās]. Spāņu val. tulk. Rafael Martín Calvo. Madrid: Armaenia Editorial, 2025. == Iestudētās lugas == * ''LV'' [kopā ar A. Jarovoju; pēc Raiņa un G. Priedes]. Režisors A. Jarovojs. Jaunais Rīgas teātris, 2005. * ''Neuzticīgie'' [pēc J. Veseļa]. Režisors A. Jarovojs. Nacionālais teātris, 2009. * ''Āda''. Režisors A. Jarovojs. Ģertrūdes ielas teātris, 2011. * ''Četras naktis'' [pēc F. Dostojevska]. Režisors A. Jarovojs. Ģertrūdes ielas teātris, 2012. * ''Mūsu Silvija debesīs''. Režisore I. Gaile. Ģertrūdes ielas teātris, 2013. * ''Trauki''. Režisore I. Gaile. Dirty Deal Teatro, 2014. * ''Vai otrā grupa mani dzird?'' [bērniem]. Režisore I. Gaile. Dirty Deal Teatro, 2017. == Ārējās saites == * [http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=86 Latvijas Literatūras centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160127040129/http://www.literature.lv/lv/dbase/autors.php?id=86 |date={{dat|2016|01|27||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/inga-gaile-8788 Inga Gaile] izrades.lv == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gaile, Inga}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] 3f0weekxnkyayr2jeei0dqitpnes09m Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 0 176910 4461206 4346258 2026-04-29T19:22:45Z Pirags 3757 /* Apvienošanās ar OSI */ pap 4461206 wikitext text/x-wiki {{Instituta infokaste |nosaukums = Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs |attēla_nos = BMC_logo_1.jpg‎ |att_izm = |att_apraksts = BMC logo |moto = |dibin = 1993. gadā |valsts = {{LAT}} |vieta = Rātsupītes iela 1, Rīga |tips = zinātniskais institūts |direktors = |mlapa = https://biomed.lu.lv/ }} '''Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs''' ('''BMC''') ir vadošā pētniecības iestāde molekulārās [[bioloģija]]s, biomedicīnas un [[biotehnoloģija]]s jomā Latvijā. Kopš dibināšanas 1993. gadā BMC ir izveidojies par zinātnisko centru, kurā tiek veikti gan fundamentālie, gan lietišķie pētījumi molekulārajā [[Mikrobioloģija|mikrobioloģijā]], [[Vakcīna|vakcīnu]] izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomikā, vēža bioloģijā, imunoloģijā, struktūrbioloģijā un citos virzienos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=131177 |title=Par bezpeļņas organizācijas "Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs" reorganizāciju un valsts aģentūras "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju cent...<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250224211814/https://likumi.lv/doc.php?id=131177 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009&kods=300112491&vien=2 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120311070133/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=9009 |archivedate={{dat|2012|03|11||bez}} }}</ref> == Vēsture == 1993. gadā Latvijas molekulārās bioloģijas pamatlicēja [[Elmārs Grēns|Elmāra Grēna]] vadībā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un LU Molekulārās bioloģijas institūts apvienojās ar vairākām LZA Mikrobioloģijas institūta zinātnieku grupām, kuri savus pētījumus veica biomedicīnas jomā, radot Latvijas Universitātes Biomedicības pētījumu un studiju centru (LU BMC).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biomed.lu.lv/par-mums/vesture/|title=Vēsture|website=Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|access-date=2025-04-01|language=lv}}</ref> No 2006. gada BMC ir neatkarīga valsts pētniecības iestāde, turpinot ciešu sadarbību ar LU un citām augstskolām kā zinātniskajā, tā arī studiju darbā. Sākotnējo BMC zinātnisko personālu veidoja 45 pētnieki, kas nodarbojās ar molekulārās [[virusoloģija]]s un nukleīnskābju ķīmijas pētījumiem, ko drīzumā papildināja arī vīrusveidīgo daļiņu un infekcijas slimību molekulārās epidemioloģijas pētījumi. 2000. gadā tika uzsākta ilgstoša sadarbība ar Šveices kompāniju „Cytos Biotechnology” Ltd. par pētījumiem vīrusu strukturālo gēnu izmantošanā, lai izveidotu vīrusveidīgās daļiņas ar mērķi radīt potenciālus vakcīnu un imunomodulācijas preparātus. Aizsākās arī vēža imunoloģijas kā atsevišķa pētījumu virziena attīstība BMC ar pretvēža humorālo imūno atbildi izraisošu proteīnu meklējumiem. 2001. gadā tika uzsākts Latvijas Zinātnes padomes sadarbības projekts „Latvijas populācijas [[Genofonds|genofonda]] pētījumi un to izmantošana cilvēka patoloģijas diagnostikā un profilaksē”, kas ievērojami veicināja cilvēka [[ģenētika]]s pētījumu attīstību Latvijā. Tā rezultātā 2006. gadā izveidota Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze (VIGDB),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=128393&from=off |title=Iedzīvotāju genoma valsts reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130724164140/http://likumi.lv/doc.php?id=128393&from=off |archivedate={{dat|2013|07|24||bez}} }}</ref> kurā šobrīd jau ir vairāk par 10 000 paraugu un kuru pētījumos izmanto vairāku institūtu zinātnieki. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tika uzsākti vairāki Eiropas Struktūrfondu finansēti projekti, kā arī Valsts Pētījumu programma, kas deva iespēju būtiski uzlabot BMC zinātnisko infrastruktūru, iekārtot Eiropas līmeņa laboratorijas un piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Institūta zinātnisko darbinieku skaits pārsniedza 100, kas veica pētījumus jaunu vakcīnu veidošanā, molekulārajā [[Virusoloģija|virusoloģijā]], cilvēka [[Ģenētika|ģenētikā]], infekcijas slimību epidemioloģijā, vēža bioloģijā un imunoloģijā, cilmes šūnu bioloģijā, struktūrbioloģijā un citos fundamentālās un lietišķās zinātnes virzienos. === Apvienošanās ar OSI === 2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.<ref>[https://www.osi.lv/latvijas-specigakie-zinatniskie-instituti-osi-un-bmc-apvieno-spekus-lielaka-baltijas-dzivibas-zinatnu-centra-izveidosanai/ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai] osi.lv 18/05/2023</ref> Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.<ref>[https://www.osi.lv/petnieciba/projekti-2/latvijas-organiskas-sintezes-instituta-un-latvijas-biomedicinas-petijumu-un-studiju-centra-konsolidacija/ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija] osi.lv 26.06.2024.</ref> 2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.<ref>[https://biomed.lu.lv/jaunumi/bmc-un-osi-starptautiskas-konsultativas-padomes-sanak-kopa/ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā] biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (konsolidētais [[Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts]]) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Pētījumu virzieni == === Cilvēka ģenētika === Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek veikta iedzimto (ģenētisko) faktoru lomas izpēte dažādu monogēnu (hemohromatoze, plecu/iegurņa joslas muskuļu distrofija) un multifaktoriālu (endokrīnās, ļaundabīgās, kardiovaskulārās, neiroloģiskās patoloģijas) slimību attīstībā gan slimu un veselu populāciju grupās (''case-control''), gan ģimenēs. Tiek veikti arī farmakoģenētiski pētījumi, kas saistīti ar ģenētisko faktoru ietekmi uz dažādu medikamentu efektivitāti. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs nodarbojas arī ar ilgdzīvotības ģenētisko aspektu pētniecību un latviešu populācijas etnoģenētikas raksturojumu. === Rekombinantu biotehnoloģija === Rekombinantu biotehnoloģijas virziens Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā vērsts uz moderno vakcīnu un gēnu terapijas līdzekļu izstrādi. Šim nolūkam tiek pētītas [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulu, augstmolekulāru proteīnu – vīrusveidīgo daļiņu un alfavīrusu vektoru kā biokorekcijas līdzekļu piedāvātās iespējas. Visintensīvāk notiek vīrusveidīgo daļiņu (VVD) kā mazmolekulāro bioloģiski aktīvo vielu transportformu un vakcīnu kandidātu strukturāli funkcionāla izpēte. Izmantojot dažādus VVD objektus – [[Ribonukleīnskābe|RNS]] bakteriofāgu apvalkproteīnu veidotās VVD, HBV kor-antigēna (HBc) veidotās VVD, augu vīrusu strukturālo proteīnu veidotās VVD – un pielietojot molekulārās bioloģijas metodes, vīrusveidīgās daļiņas tiek mērķtiecīgi pārveidotas un uzlabotas, lai iegūtu jaunus vakcīnu kandidātus, gēnu terapijas, diagnostikas līdzekļu komponentus un jaunu nanomateriālu. === Molekulārā virusoloģija === Molekulārās [[virusoloģija]]s virziens Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā ir cieši saistīts ar rekombinantu biotehnoloģiju un pēta Hepatīta B un C vīrusu ģenētisko mainību un tās mijiedarbību ar izvēlēto ārstēšanas programmu Latvijā dzīvojošiem un ārstu uzraudzībā esošiem pacientiem. Molekulārās [[virusoloģija]]s rezultāti kalpo kā biokorekcijas līdzekļu dizaina virziena rādītājs. Molekulārās [[virusoloģija]]s ietvaros tiek pētīta Alfavīrusu vektoru vadīta Hepatīta B vīrusa (HBV) replikācija un morfoģenēze, hepatīta C vīrusa (HCV) morfoģenēze. Alfavīrusu vektoru vadīta atsevišķu HBV un HCV proteīnu ekspresija. === Vēža izpēte === Vēža izpētē darbojas vairākas zinātniskās grupas audzēju pārmantojamības jomā tiek pētīti melanomas, krūts un olnīcu vēža molekulāri ģenētiskie aspekti. Notiek arī pētījumi pie audzēja šūnu reprodukcijas mehānismu fundamentālās izpētes, sevišķi šo šūnu rezistenci pret genotoksisko terapiju (apstarošana, dažādi terapijā lietotie ķīmiskie aģenti). Molekulāri funkcionālie pētījumi tiek veikti raksturojot autoantivielu profilu, miRNS, mRNS ekspresijas un alternatīvā splaisinga izmaiņu izpēti audzējos, lai tās izmantotu kā biomarķierus agrīnai vēža diagnostikai, prognostikai, kā arī ķīmijterapijas un imunoterapijas efektivitātes prognozēšanai. Kā arī tiek veikta potenciālu zāļu mērķu raksturošanā vēža cilmes šūnās. === Infekcijas slimību epidemioloģija === Tiek veikta ērču pārnēsāto infekciju padziļināta izpēte, nosakot Latvijā sastopamo ērču inficētību ar Laima boreliozes, [[Encefalīts|encefalīta]], erlichiozes, babeziozes un riketsiožu izsaucējiem. Paralēli, tiek veikts darbs pie tuberkulozes mikobaktēriju rezistences mehānismu noskaidrošanas un rezistences pārvarēšanas terapiju meklējumi, kā arī vīrusu hepatītu B un C [[Genoms|genomu]] molekulārais monitorings Latvijā. === Molekulārā farmakoloģija === Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek veikti dažādi pētījumi, kas vērsti uz jaunu ārstniecības preparātu izveidi, atlasi un izpēti, kā arī jau esošu preparātu mērķrproteīnu ([[ferments|enzīmu]], receptoru) raksturošanu. === Cilmes šūnas === Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā galvenie cilmes šūnu pētījumu virzieni ir no taukaudiem izdalītu mezenhimālo cilmes šūnu diferenciācija par hepatocītiem līdzīgām šūnām, kā arī no suņu taukaudiem izdalītas mezenhimālās cilmes šūnas un to spēja diferencēties par insulīnu producējošām šūnām. === Struktūrbioloģija === Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā atrodas vienīgā proteīnu kristalogrāfijas laboratorija Latvijā, kurā tiek noteiktas vīrusu un vīrusveidīgo daļiņu, kā arī dažādu farmakoloģiski nozīmīgu proteīnu trīsdimensionālās struktūras. == Finansējums == [[Attēls:BMC finans.jpg|thumb|BMC finansējums mjl. Ls no dažādiem avotiem pa gadiem]] BMC pētniecību un infrastruktūru nodrošina finansiālie līdzekļi no Latvijas Zinātnes padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas, dažādiem Eiropas fondiem, piemēram, Eiropas sociālā fonda, Eiropas reģionālā attīstības fonda, kā arī no rūpniecības. BMC ir izveidota ievērojama bāzes infrastruktūra molekulārās un šūnu bioloģijas pētījumu veikšanai. == Saistītās organizācijas == Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir veicinājis dažādu saistītu organizāciju - Valsts Iedzīvotāju Genoma Datubāzes,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.genomadatubaze.lv/ |title=Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes mājaslapa |access-date={{dat|2018|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190206164256/http://www.genomadatubaze.lv/ }}</ref> Genoma Centra, Latvijas Cilvēka Ģenētikas Asociācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://company.lursoft.lv/latvijas-cilveka-genetikas-asociacija |title=Latvijas Cilvēka Ģenētikas asociācija<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307022916/http://company.lursoft.lv/latvijas-cilveka-genetikas-asociacija |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> un uzņēmumu - SIA “Genera” un SIA “ASLA Biotech” izveidošanos un attīstību. Pašlaik šīs saistītās organizācijas piedāvā pakalpojumus un realizē savu darbību gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. == Studijas == Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar augstskolām piedalās studentu izglītošanas procesā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra akadēmiskais personāls vada lekciju kursus [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa Universitātē]]. Visciešākā sadarbība ir izveidojusies ar LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedru, kuras vadītājs tradicionāli ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāvis. Katru gadu ap 50 studentu institūta speciālistu vadībā izstrādā savus kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbus. == Vadība == === Zinātniskā padome === Zinātniskās Padomes priekšsēdētājs – Dr. biol. [[Jānis Kloviņš]] ==== Institūta direktori ==== * Direktors – Dr. biol. [[Nils Rostoks]] * Zinātniskais direktors – Dr. biol. [[Aija Linē]] * Studiju direktors Dr. biol. [[Kaspars Tārs]] == Ārējās saites == == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]] [[Kategorija:Zinātniskie institūti|Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs]] 6zyjogbba12dr5lapa7wgz4olmu0xww Inflantijas seimiks 0 178507 4461316 4291371 2026-04-30T04:25:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461316 wikitext text/x-wiki '''Inflantijas seimiks''' ({{val|pl|Inflanckie sejmik}}, {{val|la|conventio Livoniae}}) jeb '''Daugavpils seimiks''' (1677-1772) bija [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] tiešs turpinājums [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pārvaldītajā [[Inflantijas vaivadija]]s daļā. Seimiki parasti notika [[Daugavpils|Daugavpilī]], dažreiz [[Rēzekne|Rēzeknē]] (piemēram, 1709. gada 20. martā). Daugavpils seimiki notika pirms Polijas-Lietuvas seimiem, uz kuriem izvēlējās Inflantijas sūtņus. Savukārt pēc tam notiekošie "relācijas seimiki" apstiprināja seima lēmumus, lai tie iegūtu likumīgu spēku Inflantijas vaivadijā. == Vēsture == Pēc 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] parakstīšanas izveidojās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]], ko 1566. gada 10. decembrī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] bija apstiprinājis [[Livonijas landtāgs]]. Pēc līguma noslēgšanas [[Rīgas arhibīskapija]]s zemes apvienoja ar bijušajām [[Livonijas ordeņa valsts]] [[Daugava]]s labā krasta zemēm vienotā [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogistē]], ko vēlāk sāka dēvēt par "Pārdaugavas hercogisti". Saskaņā ar šo līgumu Livonijas landtāga apstiprinātiem priekšstāvjiem bija jāpiedalās [[Lietuvas lielkunga valsts]] [[Lietuvas Seims|Seimā]] ({{val|la|conventus atque comitia}}). Pēc Rīgas brīvpilsētas pievienošanās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] tās valdnieks [[Stefans Batorijs]] 1582. gadā parakstīja [[Livonijas konstitūcijas]]. Saskaņā ar tām Livonijas hercogistē regulāri sasaucams īpašs ģenerālais konvents (''conventus necessitatis publicae causa''). Pirms Livonijas vispārējā konventa (landtāga) visos trīs hercogisti veidojošajos prezidijos (Cēsu, Pērnavas un Tērbatas) bija jānotur partikulārie konventi (''nobilitatis conventio particularis''), kuros izraudzījās savus sūtņus (''nuncii'') uz Livonijas konventu. Tajos piedalījās arī divi sūtņi no Rīgas pilsētas, pa vienam Tērbatas, Pērnavas un Cēsu pilsētas sūtnim, kā arī "vietvalža un gubernatora Livonijā" Kurzemes un Zemgales hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] priekšstāvis.<ref>{{LKV|XIX.|37 962}}</ref> 1598. gadā pieņēma Livonijas hercogistes kārtības grozījumus (''Ordinatio Livoniae''), kas ierobežoja provinces autonomiju un noteica, ka turpmāk Livonijas landtāgi (provinces konventi jeb seimiki) sasaucami [[Cēsis|Cēsīs]] pēc Polijas karaļa ierosmes, lai ievēlētu četrus pārstāvjus (2 poļu un leišu, 2 vācbaltiešu) [[Polijas Seims|Polijas-Lietuvas kopvalsts Seimā]]. Landtāga kompetencē palika atzinuma tiesības par priekšlikumiem, ko karaļa vārdā pasludināja viņa ieceltais hercogistes administrators (no 1598. gada Cēsu bīskaps), savukārt landtāgam bija tiesības iesniegt Polijas-Lietuvas seimam un karalim lūgumus un sūdzības. Pēc [[Pārdaugavas hercogiste]]s sadalīšanas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu (1629) un [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] (1655-1661) laikā, kad lielāko daļu Vidzemes ieņēma krievu karaspēks, Pārdaugavas hercogistes seimiks vēl ilgi turpināja funkcionēt emigrācijā. No 1661. līdz 1673. gadam seimikus visbiežāk noturēja [[Pasvale|Pasvalē]]. Olivas miera līgumā (1660) Polija-Lietuva oficiāli atteicās no [[Zviedru Vidzeme]]s daļas, bet Krievija 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līgumā]] atteicās no okupētās Latgales daļas. Tādēļ 1677. gadā tika izveidota jauna Inflantijas vaivadija (''Województwo inflanckie''), kas reizumis tika dēvēta arī par Inflantijas kņazisti (''księstwo inflanckie''). Vaivadijas pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kura deputātu vairākumu veidoja pārpoļoto Livonijas bruņinieku dzimtu un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s muižniecības ([[šļahta]]s) pārstāvji. Inflantijas seimiks turpināja darboties arī [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, kad vaivadiju uz laiku okupēja [[Pēteris I|Pētera I]] vadītais Krievijas karaspēks. Kaut arī Daugavpils seimika kara laikā pieņemtie lēmumi nav saglabājušies pilnībā, tomēr institūcija funkcionēja normāli un relatīvi aktīvi, vienlaikus Daugavpils seimiki reizēm pārkāpa likumā noteiktās pilnvaras, piemēram, karaļa izņēmuma tiesības sasaukt muižniecību, jo Lielā Ziemeļu kara izraisītās politiskās krīzes situācijā šī likuma ievērošana nozīmētu vietējās muižniecības pašpārvaldes paralīzi.<ref>[http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/51-64-Dibass-VESTURE-Latgale.pdf Boguslavs Dibass. Latgale Ziemeļu kara laikā Daugavpils pils tiesas grāmatās. Latvijas Arhīvi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909140303/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/51-64-Dibass-VESTURE-Latgale.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} (Raksta pamatā ir 1999. gada 17. marta Rīgas konferencē “Kurzeme–Vidzeme–Latgale: Reģions un identitāte Latvijas vēsturē” nolasītais referāts)</ref> Arī pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1728. gada seimika instrukcijās kopvalsts Sejma deputātiem norādīja aktualizēt jautājumu par 1704. gada Narvas vienošanos starp caru Pēteri I un karali Augustu II par Krievijas solījumu pēc kara beigām atdot karalim [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]].<ref>[https://latgalesdati.du.lv/vacbaltiesi/Vaciesi_Latgales_teritorija_prezentacijai.pdf Vācieši Latgales teritorijā 16. gs. – 20. gs. sākumā: vēsture un recepcija.]{{Novecojusi saite}} Kolektīvā zinātniskā monogrāfija. DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKAIS APGĀDS “SAULE” (2022)</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latgales vēsture]] j06wtuqz5yo6hxif1478n7b0jceuhbp Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 0 187009 4461189 4368311 2026-04-29T19:03:51Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4461189 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts |image = |established = 1946 |vision = |type = |calendar = |endowment = |director = [[Eva Eglāja-Kristsone]] |staff = |location = Mūkusalas iela 3, [[Rīga]] |website = [http://www.lulfmi.lv www.lulfmi.lv] |logo = [[Attēls:LFMI.jpg|200px]] |publictransit = |footnotes = }} '''Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)''' ir [[Latvijas Universitāte]]s pētniecības iestāde, kas veic pētījumus literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Tas atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] ēkas 5. stāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/strukt/instituti/lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts/ |title=www.lu.lv |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171014024541/http://www.lu.lv/par/strukt/instituti/lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts/ |archivedate={{dat|2017|10|14||bez}} }}</ref> == Vēsture == LU LFMI sākotne saistāma ar 1924. gadā dibināto Latviešu folkloras krātuvi un 1935. gadā izveidoto Valodas krātuvi. Uz šo institūciju bāzes 1946. gadā nodibināja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūtu. No 1946. līdz 1951. gadam tā direktors bija [[Andrejs Upīts]], no 1951. līdz 1962. gadam — Ēvalds Sokols, no 1963. līdz 1983. gadam — Jānis Kalniņš, no 1984. līdz 1991. gadam — [[Viktors Hausmanis]]. Ar šādu nosaukumu tas darbojās līdz 1991. gada beigām, kad institūts sadalījās, izveidojot divas patstāvīgās institūcijas: Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un [[Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas institūtu]]. LFMI direktori bija Viktors Hausmanis (1992—1999), [[Benedikts Kalnačs]] (1999—2011), [[Dace Bula]] (2011—2021), [[Eva Eglāja-Kristsone]] (kopš 2021). 2006. gada institūts kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s aģentūru. 2014. gada [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s un Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta organizētajā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā LFMI ieguva atzīmi "4" jeb klasifikāciju "spēcīgs un starptautiski nozīmīgs zinātniskais institūts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/10655.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150310204958/http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/10655.html# |archivedate={{dat|2015|03|10||bez}} }}</ref> 2021. gada starptautiskajā izvērtēšanā institūts ieguva atzīmi "5" jeb izcili, izcilu vērtējumu insitūts ieɡuva arī 2025. gada zinātniskās darbības starptautiskā novērtējumā.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Darbība == Kopš 2020. gada pavasara institūtā ir Digitālo humanitāro zinātņu grupa un četras nodaļas: * [[Literatūra]]s nodaļa (vadītāja Māra Grudule) * Mākslas nodaļa (vadītāja Laine Kristberga) * [[Latviešu folkloras krātuve]] (vadītāja Digne Ūdre-Lielbārde) * Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa (vadītājs Kārlis Vērdiņš) Līdz 2014. gada rudenim institūts atradās Rīgā, Zinātņu Akadēmijas ēkā Akadēmijas laukumā 1. 2014. gada rudenī institūts pārcēlās uz jauno [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] ēku Mūkusalas ielā 3, 5.st. Institūts veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod pētījumus un humanitāro zinātņu žurnālu "Letonica", veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnē]], [[Folkloristika|folkloristikā]] un mākslas zinātnēs. LU LFMI iesaistās Latvijas akadēmiskās kultūras veidošanā, sadarbojas ar radniecīgām institūcijām un zinātņu nozarēm, kā arī sniedz sabiedrībai zināšanas par literatūras, folkloras un mākslas procesiem Latvijā.<ref>[http://www.lulfmi.lv www.lulfmi.lv]</ref> Kopš 2008. gada institūtā ir savs apgāds — izdevniecība, kas izdod zinātnisko literatūru. Institūts sadarbojas arī ar izdevniecībām "Zinātne", "Mansards" un citām. Institūta pētnieku darbi tiek izdoti sērijās "Personība un daiļrade", "Folkloristikas bibliotēka", "Studia humanitarica", "Latviešu literatūras vēsture", "Theoria" un "Kritikas bibliotēka", kā arī starpdisciplināru zinātnisko žurnālu "Letonica". Ik gadu institūts organizē divas konferences: pavasarī konferenci "Meklējumi un atradumi", un rudenī [[Krišjānis Barons|K. Barona]] dienai veltītu folkloristikas konferenci. LU LFMI pārziņā ir viens no lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē — Latviešu folkloras krātuves kolekcija. == Apbalvojumi pētniecībā == * 2020. gadā Māra Grudule saņēma Viļa Plūdoņa balvu. * 2017. gadā Zigrīda Frīde saņēma Haralda Biezā fonda atzinības balvu par tulkoto un komentēto G. F. Stendera grāmatu "Latviešu gramatika 1783". * 2017. gadā [[Anita Rožkalne]] saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvas 2016]]" speciālo balvu par [[Monogrāfija|monogrāfiju]] "Kārļa Zariņa burvju aplis". * 2017. gadā [[Edīte Tišheizere]] saņēma [[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa]] balvu kritikā. * 2016. gadā Anita Rožkalne saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska". * 2015. gadā Gundega Grīnuma saņēma LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas pētniecībā. * 2015. gadā Latvijas TV un Radio balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums" nominēta [[Sanita Reinsone|Sanitas Reinsones]] grāmata "Meža meitas". * 2015. gada pavasarī Benedikts Kalnačs saņēma Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu par ilggadīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti. * 2015. gadā [[Inguna Daukste-Silasproģe]] apbalvota ar Ērika Raistera piemiņas fonda balvu par grāmatu "Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības" (2014). * 2015. gadā [[Eva Eglāja-Kristsone]] saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvas 2014]]" speciālo balvu par monogrāfiju "Dzelzsgriezēji". * 2015. gadā Aigara Lielbārža sastādītā grāmata "Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" (mākslinieks Krišs Salmanis) tika nominēta grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2014" nominācijā "Zinātniskās grāmatas". * 2014. gadā Kultūras ministrijas Atzinības rakstu saņēma Mārīte (Māra) Vīksna. * 2014. gadā [[Viktors Hausmanis]] saņēma Ministru kabineta balvu kā akadēmiskā rakstu krājuma „Latvieši un Latvija” redakcijas kolēģijas loceklis. * 2014. gadā institūta ilggadējā darbiniece [[Vera Vāvere]] saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Viktors Eglītis". * 2013. gadā Arnolds Klotiņš saņēma Lielās mūzikas balvas speciālbalvu un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā par viņa rediģēto monogrāfiju "Mūzika okupācijā". * 2013. gadā Ievas E. Kalniņas un Kārļa Vērdiņa sastādītā kolektīvā monogrāfija "Mūsdienu literatūras teorijas" tika nominēta laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā. * 2012. gadā Marians Rižijs saņēma [[Literatūras gada balva]]s īpašo balvu par monogrāfiju "Uldis Bērziņš: dzīve un laiktelpas poētika". * 2012. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē. * 2010. gadā Gundega Grīnuma saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu 2009]]" par monogrāfiju "Piemiņas paradoksi". * 2008. gadā Rita Treija, Māra Grudule, Māra Vīksna un Juris Ņikiforovs saņēma "Lielo folkloras gada balvu 2007" par Luda Bērziņa monogrāfijas "Greznas dziesmas" sagatavošanu izdošanai. * 2007. gadā Viktors Hausmanis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē. * 2007. gadā Raimonds Briedis saņēma "Literatūras gada balvu 2006" par „Latviešu literatūras hroniku”. * 2006. gadā Māra Grudule saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu 2005]]" par pētījumu "Vācbaltiešu literatūra 1890 — 1939". * 2006. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par darbu 2005. gada folkloras festivāla „Pulkā eimu, pulkā teku” radošajā grupā. * 2005. gadā Zigrīda Frīde saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju „Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders”. * 2003. gadā Inguna Daukste-Silasproģe saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Latviešu literārā dzīve literatūra bēgļu gados Vācijā (1944—1950)". * 2003. gadā Vera Vāvere kopā ar Ludmilu Sproģi saņēma "Literatūras gada balvu 2002" par monogrāfiju „Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras sudraba laikmets”. * 2001. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par grāmatu „Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos”. * 2000. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā". * 1998. gadā Janīna Kursīte saņēma Viļa Plūdoņa balvu. * 1996. gadā Viktors Hausmanis saņēma Viļa Plūdoņa balvu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes institūti|Literatūras, folkloras un mākslas institūts]] iksgb14jptoiai7glkxlz7e61yi0nu3 4461190 4461189 2026-04-29T19:04:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4461190 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts |image = |established = 1946 |vision = |type = |calendar = |endowment = |director = [[Eva Eglāja-Kristsone]] |staff = |location = Mūkusalas iela 3, [[Rīga]] |website = [http://www.lulfmi.lv www.lulfmi.lv] |logo = [[Attēls:LFMI.jpg|200px]] |publictransit = |footnotes = }} '''Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI)''' ir [[Latvijas Universitāte]]s pētniecības iestāde, kas veic pētījumus literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas un digitālajās humanitārajās zinātnēs. Tas atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] ēkas 5. stāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/strukt/instituti/lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts/ |title=www.lu.lv |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171014024541/http://www.lu.lv/par/strukt/instituti/lu-literaturas-folkloras-un-makslas-instituts/ |archivedate={{dat|2017|10|14||bez}} }}</ref> == Vēsture == LU LFMI sākotne saistāma ar 1924. gadā dibināto Latviešu folkloras krātuvi un 1935. gadā izveidoto Valodas krātuvi. Uz šo institūciju bāzes 1946. gadā nodibināja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Valodas un literatūras institūtu. No 1946. līdz 1951. gadam tā direktors bija [[Andrejs Upīts]], no 1951. līdz 1962. gadam — Ēvalds Sokols, no 1963. līdz 1983. gadam — Jānis Kalniņš, no 1984. līdz 1991. gadam — [[Viktors Hausmanis]]. Ar šādu nosaukumu tas darbojās līdz 1991. gada beigām, kad institūts sadalījās, izveidojot divas patstāvīgās institūcijas: Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un [[Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas institūtu]]. LFMI direktori bija Viktors Hausmanis (1992—1999), [[Benedikts Kalnačs]] (1999—2011), [[Dace Bula]] (2011—2021), [[Eva Eglāja-Kristsone]] (kopš 2021). 2006. gada institūts kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s aģentūru. 2014. gada [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s un Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta organizētajā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā LFMI ieguva atzīmi "4" jeb klasifikāciju "spēcīgs un starptautiski nozīmīgs zinātniskais institūts".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/10655.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150310204958/http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/informacija-medijiem/10655.html# |archivedate={{dat|2015|03|10||bez}} }}</ref> 2021. gada starptautiskajā izvērtēšanā institūts ieguva atzīmi "5" jeb izcili, izcilu vērtējumu institūts ieɡuva arī 2025. gada zinātniskās darbības starptautiskā novērtējumā.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Darbība == Kopš 2020. gada pavasara institūtā ir Digitālo humanitāro zinātņu grupa un četras nodaļas: * [[Literatūra]]s nodaļa (vadītāja Māra Grudule) * Mākslas nodaļa (vadītāja Laine Kristberga) * [[Latviešu folkloras krātuve]] (vadītāja Digne Ūdre-Lielbārde) * Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļa (vadītājs Kārlis Vērdiņš) Līdz 2014. gada rudenim institūts atradās Rīgā, Zinātņu Akadēmijas ēkā Akadēmijas laukumā 1. 2014. gada rudenī institūts pārcēlās uz jauno [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] ēku Mūkusalas ielā 3, 5.st. Institūts veic pētniecisku un studiju darbu, gatavo un izdod pētījumus un humanitāro zinātņu žurnālu "Letonica", veido publiski pieejamus informācijas un materiālu krājumus, lai attīstītu nacionālo humanitāro zinātni trīs letonikas nozarēs: [[Literatūrzinātne|literatūrzinātnē]], [[Folkloristika|folkloristikā]] un mākslas zinātnēs. LU LFMI iesaistās Latvijas akadēmiskās kultūras veidošanā, sadarbojas ar radniecīgām institūcijām un zinātņu nozarēm, kā arī sniedz sabiedrībai zināšanas par literatūras, folkloras un mākslas procesiem Latvijā.<ref>[http://www.lulfmi.lv www.lulfmi.lv]</ref> Kopš 2008. gada institūtā ir savs apgāds — izdevniecība, kas izdod zinātnisko literatūru. Institūts sadarbojas arī ar izdevniecībām "Zinātne", "Mansards" un citām. Institūta pētnieku darbi tiek izdoti sērijās "Personība un daiļrade", "Folkloristikas bibliotēka", "Studia humanitarica", "Latviešu literatūras vēsture", "Theoria" un "Kritikas bibliotēka", kā arī starpdisciplināru zinātnisko žurnālu "Letonica". Ik gadu institūts organizē divas konferences: pavasarī konferenci "Meklējumi un atradumi", un rudenī [[Krišjānis Barons|K. Barona]] dienai veltītu folkloristikas konferenci. LU LFMI pārziņā ir viens no lielākajiem folkloras materiālu krājumiem pasaulē — Latviešu folkloras krātuves kolekcija. == Apbalvojumi pētniecībā == * 2020. gadā Māra Grudule saņēma Viļa Plūdoņa balvu. * 2017. gadā Zigrīda Frīde saņēma Haralda Biezā fonda atzinības balvu par tulkoto un komentēto G. F. Stendera grāmatu "Latviešu gramatika 1783". * 2017. gadā [[Anita Rožkalne]] saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvas 2016]]" speciālo balvu par [[Monogrāfija|monogrāfiju]] "Kārļa Zariņa burvju aplis". * 2017. gadā [[Edīte Tišheizere]] saņēma [[Normunds Naumanis|Normunda Naumaņa]] balvu kritikā. * 2016. gadā Anita Rožkalne saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska". * 2015. gadā Gundega Grīnuma saņēma LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas pētniecībā. * 2015. gadā Latvijas TV un Radio balvai "Kilograms kultūras" kategorijā "Gada pārsteigums" nominēta [[Sanita Reinsone|Sanitas Reinsones]] grāmata "Meža meitas". * 2015. gada pavasarī Benedikts Kalnačs saņēma Baltijas Zinātņu akadēmiju medaļu par ilggadīgu Baltijas jūras valstu literāro kontaktu izpēti. * 2015. gadā [[Inguna Daukste-Silasproģe]] apbalvota ar Ērika Raistera piemiņas fonda balvu par grāmatu "Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības" (2014). * 2015. gadā [[Eva Eglāja-Kristsone]] saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvas 2014]]" speciālo balvu par monogrāfiju "Dzelzsgriezēji". * 2015. gadā Aigara Lielbārža sastādītā grāmata "Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās" (mākslinieks Krišs Salmanis) tika nominēta grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2014" nominācijā "Zinātniskās grāmatas". * 2014. gadā Kultūras ministrijas Atzinības rakstu saņēma Mārīte (Māra) Vīksna. * 2014. gadā [[Viktors Hausmanis]] saņēma Ministru kabineta balvu kā akadēmiskā rakstu krājuma „Latvieši un Latvija” redakcijas kolēģijas loceklis. * 2014. gadā institūta ilggadējā darbiniece [[Vera Vāvere]] saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Viktors Eglītis". * 2013. gadā Arnolds Klotiņš saņēma Lielās mūzikas balvas speciālbalvu un laikraksta "Diena" gada balvu kultūrā par viņa rediģēto monogrāfiju "Mūzika okupācijā". * 2013. gadā Ievas E. Kalniņas un Kārļa Vērdiņa sastādītā kolektīvā monogrāfija "Mūsdienu literatūras teorijas" tika nominēta laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā. * 2012. gadā Marians Rižijs saņēma [[Literatūras gada balva]]s īpašo balvu par monogrāfiju "Uldis Bērziņš: dzīve un laiktelpas poētika". * 2012. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Liepājas pilsētas Gada balvu zinātnē. * 2010. gadā Gundega Grīnuma saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu 2009]]" par monogrāfiju "Piemiņas paradoksi". * 2008. gadā Rita Treija, Māra Grudule, Māra Vīksna un Juris Ņikiforovs saņēma "Lielo folkloras gada balvu 2007" par Luda Bērziņa monogrāfijas "Greznas dziesmas" sagatavošanu izdošanai. * 2007. gadā Viktors Hausmanis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par ievērojamu ieguldījumu latviešu dramaturģijas un teātra vēstures izpētē. * 2007. gadā Raimonds Briedis saņēma "Literatūras gada balvu 2006" par „Latviešu literatūras hroniku”. * 2006. gadā Māra Grudule saņēma "[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu 2005]]" par pētījumu "Vācbaltiešu literatūra 1890 — 1939". * 2006. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par darbu 2005. gada folkloras festivāla „Pulkā eimu, pulkā teku” radošajā grupā. * 2005. gadā Zigrīda Frīde saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju „Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders”. * 2003. gadā Inguna Daukste-Silasproģe saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Latviešu literārā dzīve literatūra bēgļu gados Vācijā (1944—1950)". * 2003. gadā Vera Vāvere kopā ar Ludmilu Sproģi saņēma "Literatūras gada balvu 2002" par monogrāfiju „Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras sudraba laikmets”. * 2001. gadā Guntis Pakalns saņēma Lielo folkloras gada balvu par grāmatu „Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos”. * 2000. gadā Benedikts Kalnačs saņēma Viļa Plūdoņa balvu par monogrāfiju "Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā". * 1998. gadā Janīna Kursīte saņēma Viļa Plūdoņa balvu. * 1996. gadā Viktors Hausmanis saņēma Viļa Plūdoņa balvu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes institūti|Literatūras, folkloras un mākslas institūts]] 0cd6sn9uscjl016xq52qxdf5q3hb7vq Latvijas Organiskās sintēzes institūts 0 188160 4461194 4345950 2026-04-29T19:15:39Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4461194 wikitext text/x-wiki {{Institūta infokaste |nosaukums = Latvijas Organiskās sintēzes institūts |attēla_nos = Osi logo.jpg |att_izm = 100px |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1957]]. gadā |valsts = {{LAT}} |vieta = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />''Aizkraukles iela 21'' |tips = valsts zinātniskais institūts |direktors = [[Osvalds Pugovičs]] |mlapa = [http://www.osi.lv/ osi.lv] }} [[Attēls:OSI-panorama-2.jpg|thumb|300px|Organiskās sintēzes institūta ēka]] '''Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)''' ir [[Latvija]]s valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi [[ķīmija]]s, [[farmācija]]s, [[farmakoloģija]]s un [[bioloģija]]s nozarēs. Saskaņā ar "Zinātniskās darbības likumu" Organiskās sintēzes institūts ir valsts zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zinātniskās darbības likums | publisher = likumi.lv | url = http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337 | access-date = {{dat|2012|07|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20200526062637/https://likumi.lv/doc.php?id=107337 | archivedate = {{dat|2020|05|26||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Organiskās sintēzes institūtu nodibināja 1957. gada janvārī, pateicoties tā ilggadīgā direktora [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] pūlēm. Tā sastāvā iekļāva arī [[Grindeks|Eksperimentālo rūpnīcu]] (1957. gadā) un Rīgas medicīnisko preparātu rūpnīcu (1973. gadā). Par tā darbības virzieniem noteica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], bioorganiskajā ķīmijā un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]]. 1985. gadā institūtā un tam pakļautajos uzņēmumos strādāja 533 darbinieki.<ref>{{LPE|7|345}}</ref> 1991. gadā no OSI atdalījās Eksperimentālā rūpnīca, uz kuras bāzes izveidoja farmaceitisko uzņēmumu "[[Grindeks]]"; tā molekulārās bioloģijas nodaļu iekļāva [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Universitātes Biomedicīnas centrā]] (BMC). 2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.<ref>[https://www.osi.lv/latvijas-specigakie-zinatniskie-instituti-osi-un-bmc-apvieno-spekus-lielaka-baltijas-dzivibas-zinatnu-centra-izveidosanai/ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai] osi.lv 18/05/2023</ref> Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.<ref>[https://www.osi.lv/petnieciba/projekti-2/latvijas-organiskas-sintezes-instituta-un-latvijas-biomedicinas-petijumu-un-studiju-centra-konsolidacija/ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija] osi.lv 26.06.2024.</ref> 2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.<ref>[https://biomed.lu.lv/jaunumi/bmc-un-osi-starptautiskas-konsultativas-padomes-sanak-kopa/ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā] biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un [[Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs]] ([[Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts]]) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis (1967) * starptautiskā prēmija "Zelta Merkurs" (1980) * WIPO inovatīvo uzņēmumu balva (2008) == Vadība == Organiskās sintēzes institūta direktoru uzskaitījums: * [[Solomons Hillers]] (1957—1975) * [[Gunārs Čipēns]] (1975—1982) * [[Edmunds Lukevics]] (1982—2003) * [[Ivars Kalviņš]] (2003—2014) * [[Osvalds Pugovičs]] (no 2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osi.lv/lapa.php?sub=14 |title=osi.lv |access-date={{dat|2015|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151028084332/http://www.osi.lv/lapa.php?sub=14 |archivedate={{dat|2015|10|28||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.osi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti|Organiskās sintēzes institūts]] 6uxqmdx3at5hfct9300d4i5p4kcetf3 4461195 4461194 2026-04-29T19:16:23Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4461195 wikitext text/x-wiki {{Institūta infokaste |nosaukums = Latvijas Organiskās sintēzes institūts |attēla_nos = Osi logo.jpg |att_izm = 100px |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1957]]. gadā |valsts = {{LAT}} |vieta = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />''Aizkraukles iela 21'' |tips = valsts zinātniskais institūts |direktors = [[Osvalds Pugovičs]] |mlapa = [http://www.osi.lv/ osi.lv] }} [[Attēls:OSI-panorama-2.jpg|thumb|300px|Organiskās sintēzes institūta ēka]] '''Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)''' ir [[Latvija]]s valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi [[ķīmija]]s, [[farmācija]]s, [[farmakoloģija]]s un [[bioloģija]]s nozarēs. Saskaņā ar "Zinātniskās darbības likumu" Organiskās sintēzes institūts ir valsts zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zinātniskās darbības likums | publisher = likumi.lv | url = http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337 | access-date = {{dat|2012|07|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20200526062637/https://likumi.lv/doc.php?id=107337 | archivedate = {{dat|2020|05|26||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Organiskās sintēzes institūtu nodibināja 1957. gada janvārī, pateicoties tā ilggadīgā direktora [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] pūlēm. Tā sastāvā iekļāva arī [[Grindeks|Eksperimentālo rūpnīcu]] (1957. gadā) un Rīgas medicīnisko preparātu rūpnīcu (1973. gadā). Par tā darbības virzieniem noteica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], bioorganiskajā ķīmijā un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]]. 1985. gadā institūtā un tam pakļautajos uzņēmumos strādāja 533 darbinieki.<ref>{{LPE|7|345}}</ref> 1991. gadā no OSI atdalījās Eksperimentālā rūpnīca, uz kuras bāzes izveidoja farmaceitisko uzņēmumu "[[Grindeks]]"; tā molekulārās bioloģijas nodaļu iekļāva [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Universitātes Biomedicīnas centrā]] (BMC). 2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.<ref>[https://www.osi.lv/latvijas-specigakie-zinatniskie-instituti-osi-un-bmc-apvieno-spekus-lielaka-baltijas-dzivibas-zinatnu-centra-izveidosanai/ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai] osi.lv 18/05/2023</ref> Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.<ref>[https://www.osi.lv/petnieciba/projekti-2/latvijas-organiskas-sintezes-instituta-un-latvijas-biomedicinas-petijumu-un-studiju-centra-konsolidacija/ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija] osi.lv 26.06.2024.</ref> 2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.<ref>[https://biomed.lu.lv/jaunumi/bmc-un-osi-starptautiskas-konsultativas-padomes-sanak-kopa/ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā] biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs]] ([[Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts]]) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis (1967) * starptautiskā prēmija "Zelta Merkurs" (1980) * WIPO inovatīvo uzņēmumu balva (2008) == Vadība == Organiskās sintēzes institūta direktoru uzskaitījums: * [[Solomons Hillers]] (1957—1975) * [[Gunārs Čipēns]] (1975—1982) * [[Edmunds Lukevics]] (1982—2003) * [[Ivars Kalviņš]] (2003—2014) * [[Osvalds Pugovičs]] (no 2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osi.lv/lapa.php?sub=14 |title=osi.lv |access-date={{dat|2015|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151028084332/http://www.osi.lv/lapa.php?sub=14 |archivedate={{dat|2015|10|28||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.osi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti|Organiskās sintēzes institūts]] fl6yjmv7ge28a9wd6jzu5ilg5zo6c9b 4461200 4461195 2026-04-29T19:20:18Z Pirags 3757 /* Vadība */ atj 4461200 wikitext text/x-wiki {{Institūta infokaste |nosaukums = Latvijas Organiskās sintēzes institūts |attēla_nos = Osi logo.jpg |att_izm = 100px |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1957]]. gadā |valsts = {{LAT}} |vieta = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />''Aizkraukles iela 21'' |tips = valsts zinātniskais institūts |direktors = [[Osvalds Pugovičs]] |mlapa = [http://www.osi.lv/ osi.lv] }} [[Attēls:OSI-panorama-2.jpg|thumb|300px|Organiskās sintēzes institūta ēka]] '''Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)''' ir [[Latvija]]s valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi [[ķīmija]]s, [[farmācija]]s, [[farmakoloģija]]s un [[bioloģija]]s nozarēs. Saskaņā ar "Zinātniskās darbības likumu" Organiskās sintēzes institūts ir valsts zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zinātniskās darbības likums | publisher = likumi.lv | url = http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337 | access-date = {{dat|2012|07|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20200526062637/https://likumi.lv/doc.php?id=107337 | archivedate = {{dat|2020|05|26||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Organiskās sintēzes institūtu nodibināja 1957. gada janvārī, pateicoties tā ilggadīgā direktora [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] pūlēm. Tā sastāvā iekļāva arī [[Grindeks|Eksperimentālo rūpnīcu]] (1957. gadā) un Rīgas medicīnisko preparātu rūpnīcu (1973. gadā). Par tā darbības virzieniem noteica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], bioorganiskajā ķīmijā un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]]. 1985. gadā institūtā un tam pakļautajos uzņēmumos strādāja 533 darbinieki.<ref>{{LPE|7|345}}</ref> 1991. gadā no OSI atdalījās Eksperimentālā rūpnīca, uz kuras bāzes izveidoja farmaceitisko uzņēmumu "[[Grindeks]]"; tā molekulārās bioloģijas nodaļu iekļāva [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Universitātes Biomedicīnas centrā]] (BMC). 2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.<ref>[https://www.osi.lv/latvijas-specigakie-zinatniskie-instituti-osi-un-bmc-apvieno-spekus-lielaka-baltijas-dzivibas-zinatnu-centra-izveidosanai/ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai] osi.lv 18/05/2023</ref> Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.<ref>[https://www.osi.lv/petnieciba/projekti-2/latvijas-organiskas-sintezes-instituta-un-latvijas-biomedicinas-petijumu-un-studiju-centra-konsolidacija/ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija] osi.lv 26.06.2024.</ref> 2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.<ref>[https://biomed.lu.lv/jaunumi/bmc-un-osi-starptautiskas-konsultativas-padomes-sanak-kopa/ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā] biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs]] ([[Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts]]) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis (1967) * starptautiskā prēmija "Zelta Merkurs" (1980) * WIPO inovatīvo uzņēmumu balva (2008) == Vadība == Organiskās sintēzes institūta direktoru uzskaitījums: * [[Solomons Hillers]] (1957—1975) * [[Gunārs Čipēns]] (1975—1982) * [[Edmunds Lukevics]] (1982—2003) * [[Ivars Kalviņš]] (2003—2014) * [[Osvalds Pugovičs]] (2015—2023) * [[Dace Kārkle]] (2023—2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.osi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti|Organiskās sintēzes institūts]] j3az0m7l51kgysfobz77d4l7mz6wsfu 4461204 4461200 2026-04-29T19:21:54Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4461204 wikitext text/x-wiki {{Institūta infokaste |nosaukums = Latvijas Organiskās sintēzes institūts |attēla_nos = Osi logo.jpg |att_izm = 100px |att_apraksts = |moto = |dibin = [[1957]]. gadā |valsts = {{LAT}} |vieta = [[Rīga]], [[Latvija]]<br />''Aizkraukles iela 21'' |tips = valsts zinātniskais institūts |direktors = [[Osvalds Pugovičs]] |mlapa = [http://www.osi.lv/ osi.lv] }} [[Attēls:OSI-panorama-2.jpg|thumb|300px|Organiskās sintēzes institūta ēka]] '''Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)''' ir [[Latvija]]s valsts zinātniska institūcija, kuras pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi [[ķīmija]]s, [[farmācija]]s, [[farmakoloģija]]s un [[bioloģija]]s nozarēs. Saskaņā ar "Zinātniskās darbības likumu" Organiskās sintēzes institūts ir valsts zinātniskais institūts — atvasināta publiska persona.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Zinātniskās darbības likums | publisher = likumi.lv | url = http://www.likumi.lv/doc.php?id=107337 | access-date = {{dat|2012|07|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20200526062637/https://likumi.lv/doc.php?id=107337 | archivedate = {{dat|2020|05|26||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Organiskās sintēzes institūtu nodibināja 1957. gada janvārī, pateicoties tā ilggadīgā direktora [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] pūlēm. Tā sastāvā iekļāva arī [[Grindeks|Eksperimentālo rūpnīcu]] (1957. gadā) un Rīgas medicīnisko preparātu rūpnīcu (1973. gadā). Par tā darbības virzieniem noteica pētījumus [[organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], bioorganiskajā ķīmijā un [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]]. 1985. gadā institūtā un tam pakļautajos uzņēmumos strādāja 533 darbinieki.<ref>{{LPE|7|345}}</ref> 1991. gadā no OSI atdalījās Eksperimentālā rūpnīca, uz kuras bāzes izveidoja farmaceitisko uzņēmumu "[[Grindeks]]"; tā molekulārās bioloģijas nodaļu iekļāva [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs|Latvijas Universitātes Biomedicīnas centrā]] (BMC). 2023. gada 18. maijā OSI un BMC vadība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iepazīstināja plašāku sabiedrību ar lēmumu apvienoties un izveidot lielāko Baltijas dzīvības zinātņu centru.<ref>[https://www.osi.lv/latvijas-specigakie-zinatniskie-instituti-osi-un-bmc-apvieno-spekus-lielaka-baltijas-dzivibas-zinatnu-centra-izveidosanai/ Latvijas spēcīgākie zinātniskie institūti – OSI un BMC – apvieno spēkus lielākā Baltijas dzīvības zinātņu centra izveidošanai] osi.lv 18/05/2023</ref> Konsolidācijas projekta izpildei no 2023. gada decembra līdz 2026. gada maijam IZM piešķīra vairāk nekā 10,8 miljonus EUR (no ES Atveseļošanās fonda vairāk nekā 9,9 miljonus EUR, no valsts budžeta 0,9 miljonus EUR), paredzot pakāpenisku OSI un BMC procesu harmonizāciju un cilvēkresursu apvienošanu. Konsolidācijas gaitā plānots veikt strukturālās pārmaiņas, lai paaugstinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti, palielinātu resursu ieguldījumu efektivitāti un koplietošanu, un veicinātu starptautisko zinātnisko konkurētspēju.<ref>[https://www.osi.lv/petnieciba/projekti-2/latvijas-organiskas-sintezes-instituta-un-latvijas-biomedicinas-petijumu-un-studiju-centra-konsolidacija/ Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra konsolidācija] osi.lv 26.06.2024.</ref> 2025. gada 23. maijā OSI un BMC vadība tikās ar abu institūciju Starptautiskajām konsultatīvajām padomēm, lai iepazīstinātu ar progresu ceļā uz abu institūtu apvienošanos vienotā nacionālā pētniecības centrā.<ref>[https://biomed.lu.lv/jaunumi/bmc-un-osi-starptautiskas-konsultativas-padomes-sanak-kopa/ BMC un OSI Starptautiskās konsultatīvās padomes sanāk kopā] biomed.lu.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 2025. gada Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautiskās izvērtēšanā Latvijas Organiskās sintēzes institūts un [[Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs]] (konsolidētais [[Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts]]) saņēma kopīgu vērtējumu "5" jeb izcili.<ref>[https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/parmainas-veicinajusas-latvijas-zinatnes-konkuretspeju-starptautiska-vide Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē] Izglītības un zinātnes ministrija</ref> == Apbalvojumi == * Darba Sarkanā karoga ordenis (1967) * starptautiskā prēmija "Zelta Merkurs" (1980) * WIPO inovatīvo uzņēmumu balva (2008) == Vadība == Organiskās sintēzes institūta direktoru uzskaitījums: * [[Solomons Hillers]] (1957—1975) * [[Gunārs Čipēns]] (1975—1982) * [[Edmunds Lukevics]] (1982—2003) * [[Ivars Kalviņš]] (2003—2014) * [[Osvalds Pugovičs]] (2015—2023) * [[Dace Kārkle]] (2023—2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.osi.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{Organiskā ķīmija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas zinātniskie institūti|Organiskās sintēzes institūts]] kf27wva2vnit6nre8zy2zzjp1ooeml3 Ķuzis 0 195765 4461297 3668767 2026-04-30T03:39:30Z Baisulis 11523 pievienots miršanas gads..... 4461297 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}} '''Ķuzis''' ir latviešu uzvārds. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]] (dzimis '''Pēteris Ķuzis''') — latviešu revolucionārs, PSRS specdienestu darbinieks (1889—1938); * [[Valdis Ķuzis]] — Latvijas kamaniņu braucējs, kamaniņu būvētājs un tiesnesis (1945—2026); * [[Ints Ķuzis]] — Latvijas jurists, policijas ģenerālis (1962—2022). == Skatīt arī == * [[Ķuze]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] g7crpw786psilvrce2ld6v67yb2uny2 Bādzilce 0 200381 4461310 3923160 2026-04-30T03:48:57Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Bad Sülze.png]] → [[File:DEU Bad Sülze COA.svg]] PNG → SVG 4461310 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bādzilce | image_skyline =Bad Sülze Jugendhaus JAM.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Jauniešu klubs Bādzilcē | image_flag = | image_shield = DEU Bad Sülze COA.svg | pushpin_map = Germany | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GER}} | subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] | subdivision_name1 = [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1255-1260 | area_total_km2 = 26.37 | population_as_of = 2010 | population_total = 1689 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 06 | lats = 35 | latNS = N | longd = 12 | longm = 39 | longs = 33 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = http://www.badsuelze.de/}} '''Bādzilce''' ({{val-de|Bad Sülze}}) ir kūrortpilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburgā-Priekšpomerānijā]] uz austrumiem no [[Rostoka]]s. Iedzīvotāju skaits — 1689 cilvēki (2010. gada 31. decembrī). Tās platība ir 26,37 km². == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pilsētas]] ksh8zofz70ir5b1ns4mchux78xk3j5o Inčupe (stacija) 0 211439 4461326 4367016 2026-04-30T05:23:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461326 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Inčupe | tips = pieturas punkts | attēls = File:Inčupes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Inčupes pietura 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | atvērta = 1971 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 57| latm = 13| lats = 30.4968| latNS = N | longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) <br /> [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) <br /> [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 43 }} {{Rīga—Skulte|collapse=yes}} '''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti]]em un [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.<ref>[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}</ref> Uz pieturu ved zemesceļi, kas atzarojas no [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 šosejas]] un [[V101]] autoceļa. Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == No 2019. gada decembra samazināja Inčupē pieturošo pasažieru vilcienu reisu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 20. septembrī |access-date=2019. gada 4. Oktobris |archive-date=2022. gada 21. Janvāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121131047/https://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}</ref> 2022. gadā Inčupes pieturu bija paredzēts slēgt,<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019. gada 4. oktobrī]</ref> taču tajā turpināja pieturēt elektrovilcienu reisi. 2023. gada augustā Sabiedriskā transporta padome (STP) nolēma līdz gada beigām pieturu slēgt,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2023-lidz-gada-beigam-slegs-sesas-dzelzcela-pieturas.a520943/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Līdz gada beigām slēgs sešas dzelzceļa pieturas] lsm.lv 2023. gada 21. augustā</ref> taču šis lēmums izsauca iedzīvotāju un novada domes iebildumus un satiksmes ministrs [[Kaspars Briškens|Briškens]] paziņoja, ka STP lēmumam nav likuma spēka un to vēl var pārskatīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.10.2023-vairak-neka-700-incupes-iedzivotaju-ludz-neslegt-vilciena-staciju-ministrs-centisies-to-saglabat.a526591/|title=Vairāk nekā 700 Inčupes iedzīvotāju lūdz neslēgt vilciena staciju; ministrs centīsies to saglabāt|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-05|language=lv}}</ref> Plānotajā monitoringā, kas varētu ilgt līdz 2024. gada vidum, tiks izvērtēts pieturu izmantojošo pasažieru skaits. Paralēli monitoringam atbildīgie meklēs labāku izvietojumu šajā pieturā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.11.2023-incupes-iedzivotaji-atkal-satraukti-par-dzelzcela-pieturas-likteni.a532139/|title=Inčupes iedzīvotāji atkal satraukti par dzelzceļa pieturas likteni|last=Demidovs|first=Viktors|website=Lsm|access-date=23.12.2023.|date=17.11.2023.}}</ref> [[Perons|Platformas]] Inčupē paliks vecās, pie tām piestās arī jaunie elektrovilcieni (Škoda 16EV).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/jaunie-vilcieni-piestas-ari-pie-vecajam-platformam|title=Jaunie vilcieni piestās arī pie vecajām platformām|last=Leitāne|first=Sandra|website=Retv|access-date=23.12.2023.|date=14.11.2023.}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada 8. augustā paziņots, ka stacija netiks slēgta.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.08.2024-kudras-darzinu-un-incupes-vilcienu-pieturas-saglabas-diskutes-par-kaibalu-cenu-un-rumbulu.a564416/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="170" perrow="3" mode="nolines" caption="Inčupes pietura 2010. gadā"> Attēls:Inčupes stacija.JPG| Inčupes pietura Attēls:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg| Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg| Sliežu ceļi Skultes virzienā </gallery><gallery mode="nolines" widths="170" perrow="4" caption="Inčupes pietura 2023. gada decembrī"> Attēls:Inčupes pietura 2023. gada decembrī.jpg|Inčupes pietura Attēls:Sliežu ceļi Rīgas virzienā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Sliežu ceļi Skultes virzienā.jpg|Sliežu ceļi Skultes virzienā Attēls:Skats uz Inčupes pieturu no aizmugures.jpg|Inčupes pietura (skats no aizmugures) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Saulkrastu novads]] 9zrn6ce7ewmqcu4mq1i36sqz2cxtp7n Jelgavas katoļu katedrāle 0 216079 4461382 4374723 2026-04-30T09:26:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461382 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle | infobox_width = 300px | image = Jelgavas katoļu katedrāle.jpg | image_size = 290px | caption = Jelgavas katoļu katedrāle | label = Jelgavas katoļu katedrāle | map_type = Jelgava | map_size = 290 | position = top | latd = 56 | latm = 38 | lats = 57 | latNS = N | longd = 23 | longm = 43 | longs = 38 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Jelgava]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = 1906. Atkārtoti [[1925]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[katedrāle]] | leadership = [[bīskaps]]<br /> [[Edvards Pavlovskis]]<br /> [[prāvests]], [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] <br />Staņislavs Mukāns | website = [http://www.jelgavaskatedrale.lv/ www.jelgavaskatedrale.lv] | architecture_style = [[neogotika]] | facade_direction = R | groundbreaking = [[1902]] | year_completed = [[1906]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = sarkanie [[ķieģelis|ķieģeļi]] | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sv. Jura katoļu baznīca | numurs = 5150 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|15|N|bez}} }} }} '''Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle''' ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes [[katedrāle]], kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub668 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub668 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Katoļu iela (Jelgava)|Katoļu ielā 11]] [[Jelgava|Jelgavā]]. Valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]], viena no lielākajām pilsētas sakrālajām celtnēm. == Vēsture == [[Attēls:Svētā Jura baznīca Jelgava.jpg|thumb|left|250px|Bijusī Svētā Jura baznīca]] Sākotnēji Jelgavā ir bijusi neliela mūra [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kas tikusi uzcelta [[1630]]. gadā un veltīta [[Svētais Juris|Svētā Jura]] godam. To uzcēlis [[Kurzemes hercogi|Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Ketlers]], taču nepabeidzis. [[1639]]. gadā [[Kurzemes hercogs]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkabs]] apsolījis [[Polijas karalis|Polijas karalim]] [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavam IV]], ka [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Kuldīgā]] un Jelgavā tiks uzcelta baznīca, taču ar Jelgavas [[dievnams|dievnama]] nobeigšanas darbiem ir vilcinājies. Jelgavas dievnamu pabeidza celt tikai [[1645]]. gadā.<ref>Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.614.lpp.</ref> [[1661]]. gadā [[bīskaps]] Hodkevičs hercogam, kuram bijušas uz to patronāta tiesības, pieprasījis izremontēt baznīcu. Dievnams ticis arī remontēts [[1715]]. gadā, par ko liecina bīskapa Šembeka [[Romas pāvests|pāvestam]] relācijā rakstītais, šajā reizē baznīcu remontēja 4 gadus, jo darbi tika veikti nolaidīgi. Vairāk kā 100 gadus (1672-1773) Jelgavā pastāvēja [[jezuīti|jezuītu]] rezidence, kuru darbības rezultātā vairākas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s draudzes saglabāja [[Romas katoļi|katoļticību]]. Pēc ordeņa slēgšanas baznīca pārgāja sekulāro [[priesteris|priesteru]] aprūpē. [[1783]]. gada 13. aprīlī, [[Latgale|Latgali]] iekļaujot [[Mogiļevas metropolija|Mogiļevas metropolijā]], [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] sēdekli bīskaps Jānis Kosakovskis pārcēla no [[Daugavpils]] uz Jelgavu, ar ko dievnams ieguvis [[katedrāle]]s statusu. Taču [[1798]]. gadā Kurzemi pakļāva [[Žemaitija]]s bīskapijai, ar ko beidza pastāvēt Livonijas bīskapija un katedrāle atkal kļuva par baznīcu. [[Franču revolūcija]]s laikā Jelgavā dzīvoja nākamais [[Francijas karalis]] [[Luijs XVIII]] ar galmu, kuri izbraucot atstājuši baznīcai dārgus liturģiskos traukus kā [[monstrance|monstranci]] ar [[briljants|briljantu]] rotājumu. Dievnamā bijusi arī sena [[glezna]] "Kristus pie krusta". [[1891]]. gadā 1500 draudzes locekļu apkalpojuši [[prāvests]] Francis Krišjānis, skolu [[kapelāns]] Jāzeps Genis un [[vikārs]] Miķelis Pšialgovskis. Šajā laikā un turpmāk pastāvējušas arī [[kapela]] kapsētā un mājas kapela ar altāri [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]. Šis dievnams draudēja sabrukt, tāpēc to nojauca [[1904]]. gadā. [[1902]]. gadā par Jelgavas prāvestu tika nozīmēts [[Kazimirs Jasens]], kura galvenais uzdevums bija uzbūvēt jaunu baznīcu, kas būtu Jelgavas greznums. Prāvests līdz šim bija uzcēlis [[Tukuma Svētā Stefana Romas katoļu baznīca|Tukuma dievnamu]] un rekonstruējis [[Brunavas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca|Brunavas baznīcu]]. Līdzekļi baznīcas [[celtniecība]]i tika vākti [[Spānija|Spānijā]], [[Portugāle|Portugālē]] un [[Francija|Francijā]], ziedojumu vākšanā palīdzējušas prāvesta pārvaldītās septiņas [[valoda]]s. 1000 rubļus ziedojis arī grāfs [[Plāteri]]s. Pietrūkstot līdzekļu, prāvests pārdevis kādu briljantu no monstrances. Baznīcu sāka celt [[1902]]. gadā pēc [[Liepāja]]s [[arhitekts|arhitekta]] [[Kārlis Eduards Štrandmanis|Kārļa Štrandmaņa]] projekta brīvuzņēmēja P. Pumpīša vadībā. [[1906]]. gadā tā tika uzcelta un iesvētīta Svētā Jura godam. [[1925]]. gadā bīskaps [[Jāzeps Rancāns]] to konsekrēja [[Jaunava Marija|Bezvainīgās Jaunavas Marijas]] godam.<ref>[http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/1-isuma Dievnama vēsture] www.jelgavaskatedrale.lv</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1944]]. gada jūlija beigās baznīca nodega, pāri palika tikai izdegušā dievnama mūri, vikārs paspējis izglābt tikai [[Vissvētākais Sakraments|Vissvētāko Sakramentu]]. Prāvests Jasens no pārdzīvojumiem saslimis un izbraucis uz [[Liepāja|Liepāju]], kur [[1950]]. gadā miris. Jelgavā palicis vikārs J. Ancāns, kurš dievkalpojumus noturējis izdegušās baznīcas sakristejā, bet pēc kara uzsācis dievnama atjaunošanu — sagatavojis būvmateriālus, nojaucis virs mūriem izdegušo ķieģeļu kārtu, salicis baļķus jumta būvei, uzsedzis šīfera jumtu. Tāpat tika salikti logi, durvis, pagaidu altāri un tornī ieklāta cementa grīda. Darbus vadīja bijušais priesteris V. Kozlovskis un sakristeans Antons. Laika periodā no [[1950]]. līdz [[1958]]. gadam Jelgavas [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] bijis L. Kundziņš, kura darbības laikā tika turpināti dievnama atjaunošanas darbi — salabots un atjaunots tornis, izveidojot to zemāku nekā iepriekš, rekonstruēta sakristeja, kora telpas, izlabots sienu apmetums, savests kārtībā [[žogs]] un uzbūvēta [[plebānija]]. Tika atjaunoti trīs [[altāris|altāri]] iepriekš bijušo piecu vietā. Dekāna L. Kozlovska laikā dievnamam tika uzklāts skārda jumts, bet nākamā dekāna J. Ancāna vadībā baznīca tika savesta pilnīgā kārtībā un uzsākti tās krāsošanas darbi, taču paspējuši izkrāsot tikai presbitērija daļu, kad strādnieku priekšā dekāns miris ar sirdstrieku. Iesāktos darbus nobeidza vikārs J. Zelčs [[1969]]. gadā. Dekāns A. Buliņš dievnamam salicis grīdu.<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 278.-281.lpp.</ref> [[Tornis|Torņa]] smaili oriģinālajā augstumā atjaunoja [[1992]]. gadā. Pēc pāvesta [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] rīkojuma [[1995]]. gada 2. decembrī nodibināja [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzi]] un Jelgavas baznīca kļuva par bīskapa sēdekli un [[katedrāle|katedrāli]]. Par jaunizveidotās bīskapijas pirmo bīskapu kļuva [[Antons Justs]], kura ingress Jelgavas katedrālē notika [[1996]]. gada 25. martā.<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=786 Jelgavas diecēzes bīskaps] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100813112822/http://www.catholic.lv/main.php?parent=786 |date={{dat|2010|08|13||bez}} }} www.catholic.lv</ref> == Eksterjers == Dievnams ir sarkano [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[celtne]], celta [[neogotika]]s stilā ar vienu lielu [[tornis|torņiem]], skārda [[jumts|jumtu]], transeptu un trijiem jomiem. Bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem- krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem [[krusts|krustiem]]. Visi jomi ir būvēti vienā līmenī. Sānu jomu sienās ir logi ar loku augšējā daļā, gala logi apaļi. Redzami logu un durvju ierāmējumi, [[pīlārs|pīlāri]] un [[dzega]]s. Ieejas [[durvis]] no gala, sāniem un sakristejas. Virs galvenās ieejas atrodas vietējas nozīmes [[māksla]]s darbs – [[bareljefs]] "Svētais vakarēdiens".<ref>[http://www.visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120331215522/http://visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale |date={{dat|2012|03|31||bez}} }} www.visit.jelgava.lv</ref> Katedrāli ieskauj dievnama [[dārzs]], ko noslēdz [[dzelzs]] žogs dzels stabiņos ar dzelzs vārtiem. Blakus atrodas plebānija. == Interjers == Tā ir vienjoma telpa ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas veidoti velvē. Virs galvenās ieejas atrodas [[koris|kora]] telpas, kurās ir [[ērģeles]]. Griestu smagumu notur mūra un dzelzs sijas. [[Presbitērijs|Presbitērija]], kurš atrodas [[arka|arkā]], abos sānos atrodas [[sakristeja]]s, virs kurām ir [[balkons|balkoni]]. Dievnamā ir trīs [[gotika|gotiska]] stila ozolkoka [[altāris|altāri]]. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā ir [[glezna]] "Kristus krustā sists", kas ir līdzīga iepriekšējai gleznai, kas sadega ugunsgrēkā. Altāra kreisajā pusē ir [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Sirds glezna, bet labajā — [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds glezna. Šo altāri bīskaps [[Pēteris Strods]] [[1956]]. gadā uzdāvinājis dievnamam. Kreisajā sānu altārī atrodas pēc ugunsgrēka atjaunotā Jaunavas Marijas [[skulptūra|statuja]], bet labajā altārī — Jēzus Sirds statuja, ko dāvāja [[Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca|Rīgas Svētā Franciska baznīca]]. Aplūkojamas ir mākslinieka Sidraba ģipsī veidotās [[Krustaceļš|Krustaceļa]] stacijas un [[vitrāža|vitrāžu]] elementi logos. Sānu logi veidoti arkās. == Bīskapa rezidence un sēdeklis == Dievnams ir [[Romas katoļi|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s Jelgavas diecēzes jeb [[Zemgales bīskapija]]s [[bīskaps|bīskapa]] rezidence, baznīcai iegūstot vārdu [[katedrāle]]. Katedrāles presbitērija kreisajā pusē pie sienas atrodas viens no katedrāles [[simbols|simboliem]] — bīskapa tronis, ko sauc arī par katedru vai bīskapa sēdekli. Par katedrāli [[dievnams]] pirmoreiz kļuva [[1783]]. gadā, kad [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapa]] sēdekli pārcēla no Daugavpils uz Jelgavu un pastāvēja līdz tās iekļaušanai Viļņas bīskapijā [[1789]]. gadā. Otrreiz par katedrāli baznīca tapa pēc pāvesta Jāņa Pāvila II rīkojuma [[1995]]. gada 2. decembrī, nodibinot Jelgavas diecēzi, kuru izveidoja, atdalot no [[Liepājas diecēze]]s [[Zemgale]]s apgabalu un par bīskapa sēdekli nozīmējot Jelgavas dievnamu. Par jaunizveidotās diecēzes pirmo bīskapu kļuva [[Antons Justs]], kura ingress Jelgavas katedrālē notika [[1996]]. gada 25. martā. [[2011]]. gada 10. septembrī bīskaps Justs devās atpūtā, kļūdams par bīskapu ''emeritus'', bet viņa vietā par diecēzes vadītāju kļuva [[Edvards Pavlovskis]]. [[2012]]. gada 20. jūnijā Edvards Pavlovskis vienlaicīgi kļuva par Liepājas diecēzes apustulisko administratoru līdz jauna Liepājas bīskapa nozīmēšanai, sakarā ar iepriekšējā bīskapa [[Vilhelms Lapelis|Vilhelma Lapeļa]] došanos atpūtā un atgriešanos [[mūks|mūka]] kalpošanā. Diecēzei piederīgi ir abi bīskapi, kas dzīvo pie šī dievnama, kā arī emeritētais bīskaps [[Jānis Purvinskis]], bijušais [[Kijiva]]s [[Žitomiras apgabals|Žitomiras]] bīskaps, kurš pēc došanās atpūtā [[2011]]. gada 17. jūnijā, atgriezās dzimtajā [[Ilūkste|Ilūkstē]], kur dzīvo pie [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca|Ilūkstes baznīcas]]. Katedrālē tiek iesvētīti [[lektors|lektori]] un [[akolīts|akolīti]] — Garīgā semināra [[kleriķis|kleriķi]], tiek veiktas [[diakons|diakonu]] un [[priesteris|priesteru]] ordinācijas. == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] un [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Staņislavs Mukāns un [[vikārs|vikāri]] Jurijs Gorbačevskis un Jānis Trizna.<ref>Katoļu kalendārs 2013. Rīga: Katoļu baznīcas vēstnesis, 2012. 296.-300.lpp.</ref> Jelgavas draudze nodibinājusies līdz ar pirmās baznīcas uzcelšanu [[1630]]. gadā, savus ziedu laikus piedzīvojusi [[jezuīti|jezuītu]] laikā, bet atdzimšanu piedzīvo mūsdienās, kļūstot par katedrāles draudzi. [[Dievkalpojums|Dievkalpojumi]] baznīcā notiek katru dienu, vairākas reizes un ir atvērta visas dienas. Katedrāle apkalpo aptuveni 16000 ticīgo pilsētā un tās apkārtnē. Draudzei ir savs draudzes nams un Katehēzes centrs Akadēmijas ielā 14. Draudzē darbojas katedrāles valde, [[Marijas Leģions]], kurš lūdzas un apmeklē pansionātus un slimnīcas, vientuļus pensionārus un [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskās slimnīcas]] iemītniekus. Tāpat darbojas pensionāru saiets, laulāto un ģimeņu saiets, jauniešu saiets un koris, pieaugušo [[koris]] un svētdienas [[skola]]. Vasarā tiek organizēta bērnu nometne, katehētu kursi, diecēzes jaunatnes saiets un svētceļojums Jelgava – Aglona.<ref>[http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/4-jaunie-laiki Draudzes dzīve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150405031027/http://www.jelgavaskatedrale.lv/index.php/dievnams/4-jaunie-laiki |date={{dat|2015|04|05||bez}} }} www.jelgavaskatedrale.lv</ref> === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir [[Vasarassvētki]] — 40 stundas, Vissvētākās [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] Debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki, [[Svētais Jānis Kristītājs|Svētā Jāņa Kristītāja]] diena, [[Svētais Juris|Svētā Jura]] diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jelgavaskatedrale.lv/ Draudzes mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130502063458/http://www.jelgavaskatedrale.lv/ |date={{dat|2013|05|02||bez}} }} * [http://www.travelnews.lv/?o2504fl1 Jelgavas Romas katoļu bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle] www.travelnews.lv * [http://www.vietas.lv/objekts/jelgavas_romas_katolu_bezvainigas_jaunavas_marijas_katedrale/ Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle] www.vietas.lv * [http://www.visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120331215522/http://visit.jelgava.lv/apskates-objekti/baznicas-un-klosteri/item/87-jelgavas-romas-katolu-bezvainigss-jaunavas-marijas-katedrale |date={{dat|2012|03|31||bez}} }} www.visit.jelgava.lv * [www.sib.jelgava.lv/index.php?cmd=get&cid=55 Pētījuma raksts] www.sib.jelgava.lv * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/9127/ Bijušās Sv.Jura baznīcas attēls] www.zudusilatvija.lv * [https://web.archive.org/web/20141211012959/http://foto.eks.lv/baznicas/jelgava/index.html Katedrāles attēli] www.foto.eks.lv * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2440768&g=3&r= Sens attēls] www.letonika.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Jelgavas Bezvainigas Jaunavas Marijas Romas katolzu katedrale}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Baznīcas Jelgavā]] [[Kategorija:Katedrāles Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jelgavā]] ddb4ixhodqtfbct9nw4ktjn6cs1z3r0 Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/29. aprīlis 4 221799 4461426 4168922 2026-04-30T11:47:37Z Biafra 13794 4461426 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:All smiles Wedding of Prince William of Wales and Kate Middleton.jpg|150x150px|Princis Viljams un Katrīna Midltone]] </div> * [[1429. gads|1429]]. — [[Simtgadu karš]]: [[Žanna d'Arka]] ieradās, lai izbeigtu [[Orleāna]]s aplenkumu. * [[1483. gads|1483]]. — [[Grankanārija|Grankanāriju]], galveno [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]], iekaroja [[Kastīlijas Karaliste]]. * [[1991. gads|1991]]. — tropiskais ciklons uzbruka [[Bangladeša]]i, bojā gāja aptuveni 138 000 cilvēku, bez pajumtes palika vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. * [[2007. gads|2007]]. — [[Sīrija]] pabeidza savu bruņoto spēku izvešanu no [[Libāna]]s, beidzot 29 gadu okupāciju. * [[2011. gads|2011]]. — notika [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Viljams, Velsas princis|prinča Viljama, Kembridžas hercoga]] un [[Katrīna, Velsas princese|Katrīnas, Kembridžas hercogienes]] <small>(abi attēlā)</small> [[Prinča Viljama un Katrīnas Midltones kāzas|kāzas]]. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=29}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-29]] </noinclude> rxgtvgztmqtxx6hjuhomae3zxrb4qjd Žans Žoress 0 223154 4461248 3677108 2026-04-29T22:00:41Z MC2013 40125 4461248 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Žans Žoress | vārds_orģ = ''Jean Jaurès'' | attēls = Jean Jaurès - photographie d'Henri Manuel.jpg | mazs_att = | apraksts = | dzim_dati = {{dat|1859|9|3}} | dzim_vieta = [[Kastra]], {{FRA}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1914|7|31|1859|9|3}} | mir_vieta = [[Parīze]], {{FRA}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Republikāņi oportūnisti]] (''Républicains opportunistes''), [[Franču Sociālistu partija]] (''Parti socialiste français''), [[Strādnieku internacionāles franču sekcija]] (''Section Française de l'Internationale Ouvrière'') | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = skolotājs, politiķis | alma_mater = [[Augstākā normālskola]] (''École normale supérieure'') | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Žans Leons Žoress''' ({{val|fr|Jean Léon Jaurès}}; dzimis {{dat|1859|9|3}}, miris {{dat|1914|7|31}}) bija [[Francija|franču]] [[Sociālisms|sociālistu]] līderis. == Dzīvesgājums == Dzimis sīkburžuāzijas ģimenē [[Tarna (departaments)|Tarnas]] departamentā. Studēja filozofiju [[Augstākā normālskola|Augstākajā normālskolā]]. 1885. gadā ievēlēts par deputātu no Tarnas departamenta. Pamazām tuvinājās sociālistiem. 1898. gadā zaudēja vēlēšanās, tomēr 1902. gada atkal kļuva par parlamenta deputātu. Iesaistījās [[Dreifusa lieta|Dreifusa lietā]], aizstāvot Dreifusu. 1902. gadā kļuva par [[Franču Sociālistu partija]]s (''Parti socialiste français'') vadītāju. 1904. gadā nodibināja avīzi ''[[L'Humanité]]''. 1905. gadā apvienojās divas lielākās Francijas sociāldemokrātiskās partijas, nodibinot [[Strādnieku internacionāles franču sekcija|Strādnieku internacionāles franču sekciju]] (''Section Française de l'Internationale Ouvrière''), un Žoress kļuva par vienu no tās līderiem. Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], viņš iestājās par konfliktu risināšanu mierīgiem līdzekļiem. 1914. gada 31. jūlijā Žoresu kafejnīcā nogalināja kāds nacionālists. Desmit gadus pēc Žoresa nāves viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas [[Panteons (Parīze)|Panteonā]]. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Jean Jaurès|Žans Žoress}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žoress, Žans}} [[Kategorija:1859. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1914. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas politiķi]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] c7wih51qz1e4p67fmx7xw82rqd5vzjq Brīvības iela (Rēzekne) 0 233087 4461335 4410234 2026-04-30T06:39:38Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4461335 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rēzeknē|Brīvības iela|Brīvības iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Brīvības iela |attēls = Brivibas iela Rezekne 2015.jpg |attēla paraksts = Brīvības iela 2015. gada augustā |pilsēta lokatīvā = [[Rēzekne|Rēzeknē]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Rēzekne.svg|border|20px]] [[Rēzekne]] |rajons = [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]] |ielas garums = 777 [[metrs|m]] |atklāta = |vēst nosaukumi = Vakzāles iela, Vienības iela |joslu skaits = 2-3 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Rēzekne I|stacija "Rēzekne I"]] |autobuss = }} '''Brīvības iela''' ir viena no [[Rēzekne]]s vēsturiskajām ielām. Tā ir 777 [[metrs|m]] gara un atrodas pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajonā]]. Iela sākas krustojumā ar [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas aleju]] un beidzas pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]]. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vakzāles iela''', 1923. gadā tā ieguvusi nosaukumu — '''Vienības iela''', bet 1940. gadā to pārdēvēja par '''Brīvības ielu'''. Šo nosaukumu iela ir saglabājusi līdz mūsdienām. == Ielas raksturojums == [[Rēzekne]] ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kur Brīvības ielas nosaukums nav piešķirts pilsētas galvenajai ielai. Šī Rēzeknes iela nav pat viena no galvenajām. Tās sākums ir krustojumā ar [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas aleju]] pie [[Atbrīvošanas alejas tilts|Atbrīvošanas alejas tilta]] pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Otrpus Atbrīvošanas alejai turpinās [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]]. [[Attēls:Vienibas iela Rezekne.PNG|274px|thumbnail|right|Vienības iela (pašreiz. Brīvības iela) 20.gs. 20. gados. Attēlā redzamā ielas apbūve nav saglabājusies.]] [[Attēls:Vienibas iela krustojums.PNG|274px|thumbnail|right|Pašreizējās Brīvības, [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales]] ielas krustojums 20. gs. sākumā. No Brīvības ielas (toreizējā Vienības iela) puses.]] Sākotnēji, kopš 1902. gada iela tika saukta par Vakzāles ielu, jo tā savienoja pilsētas pirmo staciju (pašreizējo staciju [[Rēzekne I]]) ar Rēzeknes centru. 1923. gadā tā tika pārdēvēta par Vienības ielu. Savu pašreizējo nosaukumu iela ieguvusi 1940. gadā, kurš ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Brīvības iela smagi cieta [[Otrais pasaules karš|II pasaules kara]] laikā. 1944. gadā, kad notika Rēzeknes [[bombardēšana]], tā tika gandrīz pilnībā nopostīta.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18750/ Vienības iela. Rēzekne. Zudusī Latvija.]</ref> Līdz mūsdienām ir saglabājušās dažas ēkas ielas sākumposmā, gar [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upes]] krastu, piemēram pašreizējā viesnīca "Rēzekne", kas celta 20. gs. 30. gados un atrodas Brīvības un [[Atbrīvošanas aleja]]s krustojumā un vairākas ēkas ielas labajā pusē. Gandrīz 800 metru garā ielas sākums ir Atbrīvošanas alejas un [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielas]] krustojumā. Tālāk, vairāk nekā 400 metrus to nekrusto neviena cita iela, tikai piebraucamie ceļi pie mājām. Krustojumā ar [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Cēsu iela (Rēzekne)|Cēsu]] ielām, Brīvības iela met līkumu, taisnā virzienā uz dzelzceļa staciju [[Rēzekne I]], pirms tam krustojot [[Dzintaru iela (Rēzekne)|Dzintaru ielu]]. Brīvības iela beidzas laukumā pie stacijas ēkas. No laukuma uz dienvidiem gar [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]] iziet [[Ezera iela (Rēzekne)|Ezera iela]]. Kopumā Brīvības ielā ir 47 ēkas. == Ielu savienojumi == Brīvības iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] (ielas turpinājums) * [[Atbrīvošanas aleja]] * [[Cēsu iela (Rēzekne)|Cēsu iela]] * [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu iela]] (apļveida krustojums) * [[Dzintaru iela (Rēzekne)|Dzintaru iela]] * [[Ezera iela (Rēzekne)|Ezera iela]] (ielas turpinājums) == Objekti == * stacijas ēka [[Rēzekne I]] * viesnīca "Rēzekne" * piemineklis Brīvības un [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] ielu krustojumā == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzekne-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rēzeknes ielas}} [[Kategorija:Ielas Rēzeknē]] owk0f6wbngmdw1o8e6bnqjt2pieqqm3 Jaunā konservatīvā partija 0 252363 4461372 4392654 2026-04-30T08:54:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461372 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā konservatīvā partija |logo = Jaunā konservatīvā partija logo.svg |leader = [[Sigords Stradiņš]] |colorcode = #002e5d |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2014|5|17}} |ideology =[[konservatīvisms]] |slogan = Spēcīgi pamati, spēcīgai valstij |position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#192956}} |website = {{URL|http://konservativie.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |seats2={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}} |seats2_title=[[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats3={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}} |seats3_title=[[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats4={{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}} |seats4_title=[[Rīgas dome]] |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|42|hex=#002e5d}} |membership_year = 2025 |membership = 1022{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''Jaunā konservatīvā partija''', saīsināti '''JKP''' (no 2022. līdz 2023. gadam '''Konservatīvie''') ir 2014. gadā dibināta [[Konservatīvisms|konservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/vertibas/|title=Mūsu vērtības|website=Konservatīvie|access-date=2022-12-15|language=lv|archive-date=2022-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221215094602/https://konservativie.lv/vertibas/}}</ref> [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura bija pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās, bet nav pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Vēsture == Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā "[[Pilsoniskā savienība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}</ref> Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre. 2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}</ref> 2023. gada oktobrī partija lēma atgriezties pie sava sākotnējā nosaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.10.2023-konservativo-nosaukums-atkal-bus-jauna-konservativa-partija-ep-velesanas-lideris-bus-linkaits.a527903/|title=«Konservatīvo» nosaukums atkal būs «Jaunā konservatīvā partija»; EP vēlēšanās līderis būs Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-17|language=lv}}</ref> == Darbība == === 12. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]] — [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]] — [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]] — [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}</ref> 2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem — Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/ | archive-date = {{dat|2015|03|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150302231551/http://konservativie.lv/par-mums/valde/ }}</ref> 2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]]. 2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]]. 2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti — Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists — [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]]. === 13. Saeimas vēlēšanas === 2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]]. === 14. Saeimas vēlēšanas === 2022. gada 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partija, nu jau ar nosaukumu "Konservatīvie", sasniedza pieticīgu rezultātu, nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļūstot [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās J. Bordāns no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja, un par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Gatis Eglītis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativos-vadis-eglitis-bordans-no-aktivas-politikas-aiziet.a482308/|title=«Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> === 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas === [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partija startēja nesekmīgi, saņemot tikai 1,5% balsu. Pēc vēlēšanām no partijas izstājās saraksta līderi [[Tālis Linkaits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2024-jauno-konservativo-partiju-pamet-viens-no-lideriem-talis-linkaits.a562716/|title=Jauno konservatīvo partiju pamet viens no līderiem – Tālis Linkaits|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}</ref> un [[Liāna Langa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-30|language=lv}}</ref> === 15. Saeimas vēlēšanas === Laikā pirms 15. Saeimas vēlēšanām 2024. gada 28. septembrī par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.09.2024-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-turpmak-bus-beitnere-le-galla.a570546/|title=Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja turpmāk būs Beitnere-Le Galla|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2024-09-28|language=lv}}</ref> 2025. gada 3. augustā viņu amatā nomainīja [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] kādreizējais priekšsēdētāja vietnieks [[Sigords Stradiņš]]. Bez viņa valdē tika ievēlēts Mārtiņš Štāls, Didzis Zīraps, Mārtiņš Bērziņš, Daiga Pirogova, Pēteris Aglonietis un Guntis Bībers.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.08.2025-jaunas-konservativas-partijas-valdes-priekssedetaja-amata-ievelets-sigords-stradins.a609016/|title=Jaunās Konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Sigords Stradiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-08|date=2025-08-03|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 0,7 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 13,59 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|16|100|hex=#002e5d}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,09 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#002e5d}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,35 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#002e5d}} | |- | 2024. | [[10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 1,50 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#002e5d}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 13,42 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex=#002e5d}} | |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 6,39 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|60|hex=#002e5d}} | |} ==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Balvu novads|Balvu]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Talsu novads|Talsu]], [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ropažu novads|Ropažu]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Preiļu, Saulkrastu, Augšdaugavas un Tukuma novadā partija startēja kopā ar citām partijām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |943 |21,27% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |1114 |16,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Apvienība Iedzīvotāji|Apvienību Iedzīvotāji]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģonu apvienību]] |- |{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]] |507 |15,38% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]] |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |629 |13,19% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |684 |11,23% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]] |577 |9,86% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |1041 |9,23% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |633 |9,12% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |762 |8,68% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |626 |8,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]] |514 |7,64% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |475 |7,35% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]] |614 |7,31% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|13|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |633 |7,12% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |531 |6,34% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]] |461 |6,27% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |386 |5,04% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |575 |4,95% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Nav pagastam COA.svg}} [[Saldus novads]] |324 |4,55% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Smiltenes novada ģerbonis.svg}} [[Smiltenes novads]] |233 |4,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |342 |4,27% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Dobeles novads COA.png}} [[Dobeles novads]] |300 |4,25% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]] |233 |3,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]] |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |261 |3,80% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |654 |3,79% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|23|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |229 |2,97% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |391 |2,92% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Cēsu novada ģerbonis.svg}} [[Cēsu novads]] |362 |2,85% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]] |283 |2,37% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] |211 |2,32% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Talsu novada ģerbonis.svg}} [[Talsu novads]] |189 |2,08% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |316 |2,01% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg}} [[Dienvidkurzemes novads]] |182 |1,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |195 |1,35% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |227 |1,28% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |} ==== 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Alūksnes novads|Alūksnes]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] novadā, kā arī [[Ventspils|Ventspilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]. Ķekavas, Ogres, Gulbenes, Ādažu, Siguldas, Jēkabpils, Krāslavas, Rēzeknes novados un Ventspils un Rēzeknes pilsētās partija startēja kopā ar citām partijām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Līvānu novads COA.svg}} [[Līvānu novads]] |1320 |34,69% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|6|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] |4052 |33,07% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|19|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]], [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |1412 |17,32% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]], [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Latgales partija|Latgales partiju]] |- |{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]] |1467 |15,88% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]] |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |2165 |15,74% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|19|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Vienotība|Vienotību]] |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |1309 |14,83% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālo apvienību]] |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |1546 |12,12% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |1211 |11,91% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|13|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] un [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]] |681 |11,89% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Progresīvie|Progresīvajiem]] |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |2438 |10,72% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|23|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] |- |{{flagicon image|LVA Gulbenes novads COA.png}} [[Gulbenes novads]] |568 |9,32% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |1381 |7,61% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Kuldīgas novads COA.png}} [[Kuldīgas novads]] |546 |6,27% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |500 |4,79% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|LVA Alūksnes novads COA.png}} [[Alūksnes novads]] |237 |4,37% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |471 |4,01% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} |Kopā ar [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]] |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |395 |3,03% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |173 |1,54% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#002e5d}}}} | |- |{{flagicon image|Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg}} '''[[Rīga]]''' |751 |0,35% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#002e5d}}}} | |} == Politiskā programma == === 13. Saeimas vēlēšanām === JKP “Rīcības plāns — 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}</ref> Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā). JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī. Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā). "Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,"- uzsvēra partijas programma.<ref name=":0" /> 2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par "Rīcības plāna — 500!" ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām — 500 eiro mēnesī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1. jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}</ref> gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu — 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem — 100 eiro par katru bērnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022. gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518120644/https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada}}</ref> Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra. == Partijas politika == === Sociālā politika === 2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}</ref> Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Konservativie.svg|JKP logotips (2022—2023) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] aenuob32tgmfsocfu2rt510lrpermil Bukmuižas iela 0 256667 4461338 4410235 2026-04-30T06:50:25Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4461338 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Bukmuižas iela |attēls = Bukmuizas iela Rezekne-1-.jpg ‎ |attēla paraksts = 2015. gada vasarā |pilsēta lokatīvā = [[Rēzekne|Rēzeknē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 280 |kartes paraksts = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Rēzekne.svg|border|20px]] [[Rēzekne]] |rajons = [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]] |ielas garums = 1 400 [[metrs|m]] |atklāta = |vēst nosaukumi = * Janopoles iela * Čkalova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = }} '''Bukmuižas iela''' ir iela [[Rēzekne]]s pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajonā]]. Tā nosaukta [[Latgale]]s ciema [[Ezernieki|Bukmuižas]] vārdā, kas tagad pazīstams ar vietvārdu ''Ezernieki'', jo no centra virzās šīs apdzīvotās vietas virzienā. Ielas garums ir 1,4 [[kilometrs|km]] un tā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Iela sākas pilsētas vēsturiskajā centrā, netālu no Rēzeknes centrālā tirgus un [[Rēzeknes katedrāle|Katoļu katedrāles]]. Tā ir 1400 m gara un beidzas krustojumā ar Lauku un Kaunatas ielām. Bukmuižas ielā ir 111 zemes gabali, no kuriem lielākā daļa ir apbūvēti ar galvenokārt vienstāva savrupmājām. Pašā ielas sākumposmā, pie krustojuma ar Latgales ielu daļēji saglabājušies 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā būvēti divstāvu īres nami. == Ielu savienojumi == Bukmuižas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] (T veida krustojums) * [[Kuldīgas iela (Rēzekne)|Kuldīgas iela]] * [[Bauskas iela (Rēzekne)|Bauskas iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunprojekta iela (Rēzekne)|Jaunprojekta iela]] * [[Kalēju iela (Rēzekne)|Kalēju iela]] * [[Franciska Varslavāna iela (Rēzekne)|F. Varslavāna iela]] * [[Pūpolu iela (Rēzekne)|Pūpolu iela]] (T veida krustojums) * [[Saules iela (Rēzekne)|Saules iela]] (T veida krustojums) * [[Zavoloko iela (Rēzekne)|Zavoloko iela]] (T veida krustojums) * [[Lauku iela (Rēzekne)|Lauku iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]] * [[Rēzeknes ielu uzskaitījums|Rēzeknes ielas]] {{Rēzekne-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rēzeknes ielas}} [[Kategorija:Ielas Rēzeknē]] c48qbbn0afhfj9z1imrre6rrfa12jlf Gods kalpot Rīgai! 0 270395 4461188 4443328 2026-04-29T19:02:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461188 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Gods kalpot Rīgai! | colorcode = #004898 | logo = Gods kalpot Rīgai!.svg | leader = [[Oļegs Burovs]] | foundation = {{dat|2012|3|17}} | dissolved = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[reģionālisms]] | position = | international = | european = | europarl = | colours = {{krāsa|#004898}} [[Zilā krāsa|Zila]]<br />{{krāsa|#ADD8E6}} [[Zilā krāsa|Gaiši zila]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|1|100|hex=#004898}} |seats2_title = [[Eiropas Parlaments|Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#004898}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#004898}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#004898}} |membership_year = 2026 |membership = 516{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|http://www.godskalpotrigai.lv/}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Gods kalpot Rīgai!" (GKR)''' ir 2012. gada martā dibināta [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās vadītājs ir [[Oļegs Burovs]]. Partijas kodolu sākotnēji veidoja 20 cilvēki, no kuriem 12 bija likvidētās [[LPP/LC]] [[Rīgas dome]]s deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibinata-jauna-partija-gods-kalpot-rigai-velesanas-cer-iegut-13-deputatu-vietu.d?id=42214854 |title=Nodibināta jauna partija - 'Gods kalpot Rīgai'; vēlēšanās cer iegūt 1/3 deputātu vietu |publisher=DELFI |date=2012. gada 17. marts |accessdate=2015. gada 2. oktobrī}}</ref> Partija vairākus gadus darbojusies [[Rīgas dome]]s valdošajā koalīcijā kopā ar partiju "[[Saskaņa]]".<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=36 Deputātu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624052226/https://pasvaldiba.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=36 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} skatīts 2019. gada 13. jūnijā</ref> 2018. gada decembrī partijā bija 605 biedri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.godskalpotrigai.lv/partijas-gods-kalpot-rigai-priekssedetaja-amata-parvelets-andris-ameriks/|title=Partijas "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētāja amatā pārvēlēts Andris Ameriks|last=|first=|website=Gods Kalpot Rīgai|access-date=2019-03-26|date=2018-11-03|language=|archive-date=2019-03-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190326230644/https://www.godskalpotrigai.lv/partijas-gods-kalpot-rigai-priekssedetaja-amata-parvelets-andris-ameriks/}}</ref> "Gods kalpot Rīgai" vadītājs [[Oļegs Burovs]] 2019. un 2020. gadā bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]], savukārt tās bijušais vadītājs [[Andris Ameriks]] iepriekš ilgstoši bija Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Divus parlamenta sasaukumus vienīgā partijas pārstāve Saeimā bija [[Jūlija Stepaņenko]], kas bija ievēlēta [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. 13. Saeimā viņa darbojās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6446827/stepanenko-ari-13-saeima-darbosies-ka-pie-frakcijam-nepiederosa-deputate|title=Stepaņenko arī 13. Saeimā darbosies kā pie frakcijām nepiederoša deputāte|website=TVNET|access-date=2019-06-22|date=2018-11-06|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī J. Stepaņenko izstājās no partijas "Gods kalpot Rīgai" kopā ar pieciem Rīgas domes deputātiem.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] vairāki partijas biedri kandidēja partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}</ref> Vēlēšanās saraksts saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]], no kurām vienu ieņēma "Gods kalpot Rīgai" līderis O. Burovs. 2023. gadā viņš izstājās no "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas, izrādot gatavību atbalstīt "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" vadīto valdošo koalīciju ar [[Evika Siliņa|Eviku Siliņu]] [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidentes]] amatā. Tāpat arī "Gods kalpot Rīgai" deputāti Rīgas domē iesaistījās jaunajā koalīcijā, kas par domes priekšsēdātāju ievēlēja [[Vilnis Ķirsis|Vilni Ķirsi]]. Vēlāk tika paziņots, ka "Gods kalpot Rīgai" startēs [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kopīgi ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienību]] un O. Burovs Saeimā balsojumus sinhronizēs ar ZZS frakciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7849728/gods-kalpot-rigai-un-zalo-un-zemnieku-savieniba-kopigi-startes-nakamajas-rigas-domes-velesanas|title="Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienība kopīgi startēs nākamajās Rīgas domes vēlēšanās|website=Latvijā|access-date=2023-09-07|date=2023-09-06|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" !Gads !Vēlēšanas !Rezultāti (%) !Deputāti !Piezīmes |- |2013. |[[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |58,54% |{{Infobox political party/seats|39|60|hex=#FF2400}} |Kopīgais saraksts ar [[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centru]] |- |2017. |[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |50,82% |{{Infobox political party/seats|32|60|hex=#FF2400}} |Kopīgais saraksts ar [[Saskaņa|Saskaņu]] |- |2020. |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |7,72% |{{Infobox political party/seats|5|60|hex=#004898}} | |- |2025. |[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] |2,46% |{{Infobox political party/seats|0|60|hex=#004898}} |Kopīgais saraksts ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas reģionālās partijas]] qzsn9ce1piufj6ed2orlix1tfkyofbd Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0 0 279007 4461184 4269200 2026-04-29T18:53:07Z KartoshkaFri78 101366 4461184 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Hawaii Five-0 | image = Hawaii five-o.png | genre = | creator = | developer = * [[Peter M. Lenkov|Pīters Lenkovs]] * [[Alex Kurtzman|Alekss Kurcmans]] * [[Roberto Orci|Roberto Orči]] | presenter = | starring = * [[Alex O'Loughlin|Alekss O'Lohlins]] * [[Skots Kāns]] * [[Meghan Rath|Megana Rata]] (8.-10. sezona) * [[Beulah Koale|Beula Koale]] (8.-10. sezona) * [[Denjels De Kims]] (1.-7. sezona) * [[Grace Park|Greisa Pārka]] (1.-7. sezona) * [[Masi Oka]] (1.-7. sezona) * [[Lauren German|Lorēna Džermana]] (2. sezona) * [[Michelle Borth|Mišela Borta]] * [[Chi McBride|Či Makbraids]] (4.-10. sezona) * [[Horhe Garsija]] (5.-10. sezona) | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | composer = | endtheme = | companies = ''Kurtzman/Orci Paper Projects, 101st Productions, CBS Productions'' | country = {{USA}} | language = * [[angļu valoda|angļu]] * [[havajiešu valoda|havajiešu]] | num_seasons = 10 | episodes = 240 | producer = | executive_producer = | location = {{vieta|ASV|Havajas|Honolulu}} | company = * ''[[K/O Paper Products]]'' * ''[[CBS Productions]]'' (2010–2012) * ''[[CBS Television Studios]]'' (2012–2020) * ''101st Street Television'' | distributor = ''[[CBS Television Distribution]]'' | runtime = 42 minūtes | network = [[CBS]] | picture_format = [[1080i]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | first run = | first_aired = {{dat|2010|9|20|N|bez}} | last_aired = {{dat|2020|4|3|N|bez}} | preceded_by = | followed_by = | related = ''[[Hawaii Five-O]]'' | website = http://www.cbs.com/shows/hawaii_five_0/ }} '''"Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0"''' ({{val|en|Hawaii Five-0}}) ir ASV noziegumu izmeklēšanas seriāls, kas ir 1968.—1980. gada oriģinālseriāla ''[[Hawaii Five-O]]'' [[atkārtots ekranizējums]]. To no {{dat|2010|9|20|ģ|bez}} līdz 2020. gada 3. aprīlim pārraidīja [[CBS]] televīzijas kanālā. Seriālam kopā izdotas desmit sezonas (240 sērijas). Tāpat kā oriģinālais seriāls, arī šis ir par [[Havajas|Havaju]] gubernatora izveidotu īpašo uzdevumu vienību, kuru vada Stīvs Makgerets. Vienība izmeklē dažādus noziegumus, kas pastrādāti kādā no [[Havaju salas|Havaju salām]]. Atšķirībā no oriģinālā seriāla, šajā seriāla nosaukumā burta "[[O]]" vietā ir izmantota [[nulle]]. Seriāla [[pilotsērija|pilotsēriju]] pārraidīja tieši 42 gadus pēc oriģinālā seriāla pirmās sērijas. ''Hawaii 5-O'' pirmās četras sezonas bija starp 35 skatītākajām ASV. Seriālam bija pozitīva ietekme uz štata [[saimniecība|saimniecību]]. ''Hawaii News Now'' reportieris Stīvs Ujehara to nosaucis par "''Hawaii 5—0'' efektu". Vairāki Havajās esošie uzņēmumi piedzīvojuši savas produkcijas pārdošanas apjomu palielināšanos pēc parādīšanās seriālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hawaiinewsnow.com/Global/story.asp?S=14080415 |title=Local businesses get good exposure on Hawaii Five-0 |first=Steve |last=Uyehara |date=February 23, 2011 |accessdate=January 10, 2012 |work=[[Hawaii News Now]] |publisher=[[Raycom Media]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110226061810/http://www.hawaiinewsnow.com/Global/story.asp?S=14080415 |archivedate={{dat|2011|02|26||bez}} }}</ref> 2020. gada 3. aprīlī pārraidīja seriāla pēdējo sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2020/02/hawaii-five-0-end-10-seasons-canceled-cbs-s-two-hour-series-finale-1202870780/|title=‘Hawaii Five-0’ To End After 10 Seasons On CBS, Sets Two-Hour Series Finale|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2023-05-13|date=2020-02-28|language=en-US}}</ref> Latvijā to rādīja [[TV3 Latvija|TV3]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV3 Programma - Otrdiena, 02.01.2018. {{!}} TV Programma |url=https://www.onradio.lv/lv/tv-programma/TV3/2018-01-02/ |website=onradio.lv |accessdate={{dat|2024|12|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241204145055/https://www.onradio.lv/lv/tv-programma/TV3/2018-01-02/ |archivedate={{dat|2024|12|4||bez}} |language=lv}}</ref> [[TV6 Latvija|TV6]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV6 Programma - Ceturtdiena, 10.01.2019. {{!}} TV Programma |url=https://www.onradio.lv/lv/tv-programma/TV6/2019-01-10/ |website=onradio.lv |accessdate={{dat|2024|12|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241204145449/https://www.onradio.lv/lv/tv-programma/TV6/2019-01-10/ |archivedate={{dat|2024|12|4||bez}} |language=lv}}</ref> un ''[[Duo 3]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Duo 3 uz 04.12.2024 |url=https://guide.baltcom.lv/1321308000?ch=14 |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2024|12|4||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241204143723/https://guide.baltcom.lv/1321308000?ch=14 |archivedate={{dat|2024|12|4||bez}} |language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.paramountplus.com/shows/hawaii_five_0}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] efn0tg6bk4ayb1envre8d6ufvon2oe8 Diskusija:Alfreds Jēkabs Bērziņš 1 281547 4461124 2323187 2026-04-29T15:38:54Z ~2026-25596-60 144750 /* Missing information */ jauna sadaļa 4461124 wikitext text/x-wiki Kāpēc 'Jēkabs', ja pieņemts saukt Alfreds Berziņš? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 10:38, 18 aprīlī, 2015 (EEST) == Missing information == His actions between 1940 and 1950 are missing. What did he do for the rest of WW2 and early Cold War? [[Special:Contributions/&#126;2026-25596-60|&#126;2026-25596-60]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-25596-60|talk]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) g87indu7ie1e8bsr30whachy2kcqznv 4461130 4461124 2026-04-29T16:06:18Z Egilus 27634 /* Missing information */ Atbilde 4461130 wikitext text/x-wiki Kāpēc 'Jēkabs', ja pieņemts saukt Alfreds Berziņš? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 10:38, 18 aprīlī, 2015 (EEST) == Missing information == His actions between 1940 and 1950 are missing. What did he do for the rest of WW2 and early Cold War? [[Special:Contributions/&#126;2026-25596-60|&#126;2026-25596-60]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-25596-60|talk]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 18.38 (EEST) :Write if you know. In Finnish is little more info. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 19.06 (EEST) 77fzcos3ski2dizh250bc1vo1m2esv6 Gaujas stāvie krasti 0 283595 4461149 4002127 2026-04-29T17:12:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461149 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Gaujas stāvie krasti | krāsu_shēma = atsegums | attēls = Steep banks of Gauja.jpg | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija | kartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | vietaskartes_marķieris = | plat_d = 57.540914 | gar_d = 25.444765 | atrašanās = {{vieta|Latvija|Valmieras novads|Valmiera}} | tuvākā_pilsēta = | tips = atsegums | suga = | vecums = | svars = | augstums = | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = }} [[Attēls:WP 000039.jpg|thumb|250x250px|Gaujas stāvie krasti 2015. gadā]] '''Gaujas stāvie krasti''' (bieži saukti arī par '''Valmieras stāvajiem krastiem''') ir vairākus simtus metrus garš 10-15 metrus augsts krasta atsegums [[Valmiera|Valmierā]].<ref name=":0">Vīlistere I., Zepa R., Ence I. 2008. ''Teic man, Gauja, Valmieras stāstu.'' Valmiera, Valmieras Pilsētas pašvaldība, 5.lpp.</ref> Gaujas stāvie krasti ir Valsts nozīmes aizsargājamais [[Ģeoloģija|ģeoloģiskais]] un [[Ģeomorfoloģija|ģeomorfiskais]] dabas piemineklis,<ref>Latvijas Vēstnesis. 2001. ''Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem.'' http://likumi.lv/doc.php?id=7487 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151023024205/http://likumi.lv/doc.php?id=7487 |date={{dat|2015|10|23||bez}} }}. Resurss apskatīts 2015. gada 17. maijā.</ref> kas ir pilnīgākais trešās virspalu terases nogulumu atsegums [[Gaujas senleja|Gaujas senlejā]].<ref>Āboltiņs O., Eniņš G. 1979. ''Gaujas senleja.'' Rīga, "Liesma", 45.lpp.</ref> Šī ir īpaša vieta [[Gauja]]s krastā, ko iemīļojuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi jau no 19. gs. 70. gadiem.<ref name=":0" /> 2013. gadā Gaujas stāvo krastu teritorijā [[Vidzemes Olimpiskais centrs]] atklāja Gaujas stāvo krastu Sajūtu parku.<ref>Valmieras ziņas. 2014. ''Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks atklāj otro sezonu.'' http://valmieraszinas.lv/gaujas-stavo-krastu-sajutu-parks-atklaj-otro-sezonu/. Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.</ref> Gaujmalas krastos bieži sastopamas [[krastu čurkste]]s un [[strauta zilspāre]]s.<ref>Sajūtu parks. 2015. ''Apraksts''. http://sajutuparks.lv/index.php/apraksts {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509025652/http://www.sajutuparks.lv/index.php/apraksts |date={{dat|2015|05|09||bez}} }}. Resurss apskatīts 2015.gada 15.maijā.</ref> == Vispārējs raksturojums == [[Attēls:WP 000044.jpg|thumb|Gaujas stāvie krasti 2015.gadā]] Teritorija ir izvietojusies Gaujas trešās virspalu terases malā, [[Gaujas senleja]]s augšgalā, [[Burtnieks|Burtnieka līdzenumā]], [[Ziemeļvidzeme]]s zemienē. To veido Gaujas otrās un trešās virspalu terases segmenti ar trešās virspalu terases nogulumu atsegumiem upes krastā - upes nogulumi ar tiem raksturīgiem gultnes un palienes slāņiem un slāņojuma struktūrām. Nogulumi raksturo Gaujas ielejas attīstības pirmatnējo etapu, kas sākās uzreiz pēc ledāju aizplūšanas — pirms aptuveni 11 000 gadiem.<ref name=":1">Ministru kabineta 175. noteikumu Pielikums Nr. 201. ''Ģeoloģiskais dabas piemineklis Valmieras Stāvie krasti.'' (MK 175. noteikumu piel. Nr. 201). Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.</ref> Bagātīgas sanesu plūsmas dēļ upes līmenis bija 10 metrus augstāks par esošo, jo sanesu (galvenokārt smalkas smilts) apstākļos dziļuma [[erozija]] bija neizteikta. Trešās virspalu terases atsegumi ir raksturīgi visai Gaujas senlejai, kas lejtecē savienojas ar Baltijas seno baseinu — [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] krasta līnija. Upes sānu erozijas rezultātā ik gadu notiek atsegumu atjaunošanās (paplašināšanās), nobrūkot atsevišķām vietām no krasta kopā ar uz tās augošajiem kokiem. Pēc aptuvena novērtējuma stāvā krasta krauja atkāpjas ar ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 metrus gadā.<ref name=":1"/> Devona smilšakmeņu iežus vislabāk var aplūkot braucot ar laivu, taču arī no stāvā krasta paveras iespaidīgs skats.<ref>Ašmanis K. 1937. ''Gauja ("Jaunais Zinātnieks Nr.7).'' Rīga, Valters un Rapa, 37.lpp.</ref> == Teritorija == [[Attēls:WP 000041.jpg|thumb|Gaujas stāvie krasti 2015.gadā]] Atrodas Valmierā pie [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadiona]].<ref>Valmieras Pilsētas pašvaldība. 2011. ''Gaujas stāvie krasti.'' http://visit.valmiera.lv/categories-lv/interesantas-vietas/visas/gaujas-stavie-krasti {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130507075819/http://visit.valmiera.lv/categories-lv/interesantas-vietas/visas/gaujas-stavie-krasti |date={{dat|2013|05|07||bez}} }}. Resurss apskatīts 2015.gada 17.maijā.</ref> Dabas pieminekļa platība ir 20,95 ha.<ref name=":1" /> No 19. gs. 70. gadiem šī ir iecienīta atpūtas vieta, kur tikušies [[Valmieras skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] audzēkņi un pasniedzēji, kā arī šeit sanākuši nelegāli grupējumi un latviešu revolucionāri.<ref name=":0" /> 1930. gada krīzes laikā bezdarbniekiem bija jāved grants un akmeņi, lai nostiprinātu ceļu no [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas]] līdz stāvajiem krastiem gar Gauju.<ref name=":0" /> [[Padomju Savienība]]s laikā šī vieta tika īpaši atzīmēta tūrisma ceļvežos, jo to bija apmeklējis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komunistu partijas dibinātājs [[Džons Rīds]].<ref name=":0" /> Šobrīd Gaujas stāvajos krastos ierīkots Sajūtu parks ar baskāju taku, kuras garums ir 2,7 kilometri.<ref>Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 2015. ''Gaujas stāvo krastu Sajūtu parks''. http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/gaujas-stavo-krastu-sajutu-parks {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160228231301/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/gaujas-stavo-krastu-sajutu-parks |date={{dat|2016|02|28||bez}} }}. Resurss apskatīts 2015. gada 17. maijā.</ref> Dabas taka ir papildināta ar dažādiem koordinācijas elementiem, kāpnēm un laipām. Sajūtu parkā ir labiekārtota infrastruktūra, kā arī pieejami dažādi tūrisma piedāvājumi gan individuāliem, gan grupu apmeklējumiem.<ref>Sajūtu parks. 2015. ''Sajūtu parks''. http://sajutuparks.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150507215157/http://www.sajutuparks.lv/ |date={{dat|2015|05|07||bez}} }}. Resurss apskatīts 2015. gada 17.maijā.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.daba.gov.lv/lv/gaujas-stavie-krasti-valmiera Dabas aizsardzības pārvalde. Gaujas stāvie krasti] * http://www.voc.lv/sajutu-parks{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valmiera]] [[Kategorija:Latvijas iežu atsegumi]] [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] nb9pla8dn9aqehqzkopbtybkannoeud Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 4461280 4460892 2026-04-30T02:10:20Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4461280 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> e5uq68zpvnfebdpdo7yz6bjn90wzj2g Scandinavian Airlines 0 286337 4461333 4209774 2026-04-30T06:14:54Z Edgars2007 9590 4461333 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Aviokompanijas infokaste | aviokompanija = ''Scandinavian Airlines'' | logo = Scandinavian Airlines logo.svg | logo izmērs = | attēls = SAS,_SE-ROY,_Airbus_A320-251N_(49581186022).jpg | attēla izmērs = | attēla paraksts = | IATA = SK | ICAO = SAS | izsaukums = SCANDINAVIAN | dibināta = | darbību uzsāka = | darbību pārtrauca = | galvenā bāze = [[Kopenhāgenas lidosta]], {{vieta|Dānija}}<br/>[[Oslo lidosta]], {{vieta|Norvēģija}}<br/>[[Stokholmas Ārlandas lidosta]], {{vieta|Zviedrija}} | citas bāzes = | lojalitātes programma = ''Eurobonus'' | aviokompāniju alianse = ''[[SkyTeam]]'' | flote = 124 | galamērķi = 125<ref>https://www.sasgroup.net/about-sas/</ref> | sauklis = | mātes kompānija = ''[[SAS Group]]'' | galvenā mītne = {{vieta|Zviedrija|Stokholma|Solna}} | vadība = Karstens Dilings (priekšsēdētājs){{br}}Anko van der Verfs (izpilddirektors) | ieņēmumi = | mājas lapa = {{URL|flysas.com}} }} '''''Scandinavian Airlines (SAS)''''', agrāk '''''Scandinavian Airlines System''''', ir [[Dānija]]s, [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]] un lielākā lidsabiedrība Skandināvijā. Tās īpašnieks ir pārvaldītājsabiedība ''[[SAS Group|SAS AB]]'' (''SAS Group''), kas pieder ASV investīciju fondam ''Castlelake'' (32,0 %), Dānijas valdībai (25,8 %), ''[[Air France-KLM]]'' (19,9 %), ''Lind Invest'' (8,6 %). == Vēsture == Lidsabiedrība dibināta 1946. gadā kā Zviedrijas, Dānijas, un Norvēģijas [[konsorcijs]] transatlaniskajai satiksmei, un pēc diviem gadiem sadarbība paplašināta Eiropas lidojumiem un iekšzemes satiksmei. Tajā ietilpa lidsabiedrības ''SILA'' (Zviedrija), ''Det Danske Luftfartselskab'' (Dānija) un ''Det Norske Luftfartselskap'' (Norvēģija). 1948. gadā ''SILA'' apvienojās ar Zviedrijas ''[[AB Aerotransport]]''. 1951. gadā visus trīs uzņēmumus apvienoja vienā. 1995. gadā SAS kopā ar [[Latvijas Republika|Latvijas]] valdību dibināja Latvijas nacionālo lidsabiedrību ''[[airBaltic]]'', bet [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās finanšu krīzes]] apstākļos 2009. gadā SAS pārdeva savas daļas (47,2%) uzņēmumā. 1997. gadā SAS kopā ar lidsabiedrībām ''[[Air Canada]]'' ([[Kanāda]]), ''[[Lufthansa]]'' ([[Vācija]]), ''[[Thai Airways International]]'' ([[Taizeme]]) un ''[[United Airlines]]'' ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) nodibināja globālu "Zvaigžņu apvienību" (''Star Alliance''). 2022. gada 5. jūlijā lidsabiedrības mātes uzņēmums ''SAS AB'' iesniedza pieteikumu par 11. nodaļas bankrota aizsardzību ASV. 2023. gada 3. oktobrī tika paziņots, ka [[konsorcijs]], kurā apvienojies ASV investīciju uzņēmums ''Castlelake'', ''[[Air France-KLM]]'' grupa, ''Lind Invest ApS'' un Dānijas valsts, veiks ieguldījumus ''SAS''. Ja tiks pabeigts 11. nodaļā paredzētā bankrota process ASV (un to apstiprinās ES Komisija un attiecīgās ASV un Zviedrijas tiesas), ''Castlelake'' iegūs 32,0 % reorganizētā ''SAS'' kapitāldaļu, Dānijas valdība 25,8 %, ''Air France-KLM'' 19,9 %, ''Lind Invest'' 8,6 %.<ref name="lsm 2023.10.08" /> Plānā ietilpa nosacījums, ka ''Scandinavian Airlines'' izstāsies no ''[[Star Alliance]]'' un pievienosies ''[[SkyTeam]]'' kopā ar ''Air France-KLM''. 2024. gada 19. martā ASV Bankrota tiesa apstiprināja jauno restrukturizācijas plānu un investīcijas, ļaujot ''SAS'' izkļūt no 11. nodaļas līdz 2024. gada vidum. 27. martā ''SAS'' iesniedza arī pieteikumu par uzņēmuma reorganizāciju Zviedrijā. 28. jūnijā Eiropas Komisija paziņoja, ka tā apstiprinājusi pārstrukturēšanas plānu. 2024. gada 31. augustā ''SAS'' paziņoja, ka ir izstājusies no ''Star Alliance'', un nākamajā dienā kļuva par ''SkyTeam'' biedru. 2024. gada 17. septembrī ''SAS'' paziņoja par sadarbību ar ''BRA'' (''Braathens Regional Airlines''), nosakot ''BRA'' par apakšuzņēmēju, kas no 2025. gada veiks lidojumus no Stokholmas Arlandas lidostas, bet ''BRA'' paziņoja, ka pārtrauks savu iekšzemes lidojumu tīklu no Brommas lidostas. Šīs sadarbības mērķis ir stiprināt ''SAS'' iekšzemes lidojumu tīklu Zviedrijā, palielinot ikdienas izlidošanu uz Visbiju, Gēteborgu, Malmi un Luleo. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="lsm 2023.10.08">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/08.10.2023-skandinavijas-sas-restrukturizacijas-rezultata-klus-par-danijas-aviosabiedribu.a526626/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Skandināvijas «SAS» restrukturizācijas rezultātā kļūs par Dānijas aviosabiedrību] lsm.lv 2023. gada 8. oktobrī</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{avio-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skandināvija]] [[Kategorija:Dānijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Zviedrijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Norvēģijas lidsabiedrības]] [[Kategorija:Dānijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Norvēģijas uzņēmumi]] kr5p3l4tixotiqs2lgca5t9tjw9d2bz Vikipēdija:Kontakti 4 291544 4461368 4448774 2026-04-30T08:46:15Z ~2026-26348-62 144780 Abel 4461368 wikitext text/x-wiki Bună ziua, Am identificat în zona dumneavoastră mai multe firme care ar putea fi interesate de serviciile/produsele dumneavoastră. Practic, clienți potențiali pe care poate nu i-ați luat în calcul până acum. Ce vă pun la dispoziție, pentru doar cateva sute de lei: O extragere din Google Maps a tuturor firmelor din aria dumneavoastră (cu telefon, email, site, adresă), sortate pe categorii de activitate. Datele sunt livrate într-un fișier pe care îl păstrați și îl puteți folosi oricând. Ce puteți face cu aceste date: Contactați direct firmele (prin email, telefon, SMS, WhatsApp), sau prin formularul de contact, așa cum v-am contactat eu. Sau le pot contacta eu pentru dumneavoastră. Ca să vă conving de valoarea informațiilor, vă ofer gratuit câteva unelte pentru a începe: scripturi de contact prin formular soft de trimitere e-mailuri soft de contactare prin WhatsApp opțional: soft de trimis SMS-uri sau de apeluri telefonice cu AI Dacă vă place ideea, îmi puteți scrie pe WhatsApp la 0766-465-311 și putem continua discuția. Mulțumesc pentru timpul acordat. nepi3t6guww29l2x2oy8f5jazq4ba1h 4461385 4461368 2026-04-30T09:29:05Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-26348-62|~2026-26348-62]] ([[User talk:~2026-26348-62|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4461368 4461385 wikitext text/x-wiki {{Help intro frame top}} <!-- TABS --> {{Vikipēdija:Kontakti/navigācija|This=1}} |style="padding: 2em;" | Paldies par interesi sazināties ar Vikipēdiju. Pirms turpināt, dažas lietas, ko ņemt vērā: # Vikipēdijai ''nav centrālas redaktoru padomes''; labojumus veic liels skaits brīvprātīgo pēc saviem ieskatiem. Par labojumiem neatbild arī ''[[wmf:Home|Wikimedia Foundation]]'' (organizācija, kas uztur šo vietni), ne arī tās darbinieki, un labojumi netiek veikti pēc pieprasījumiem e-pastā. # Lai arī Vikipēdiju dibināja [[Džimijs Veilss]], viņš personīgi nav atbildīgs par mūsu saturu. # Ja rodas jautājumi par Vikipēdijas darbības principiem, nevis konkrētu problēmu, plašāka informācija atrodama [[Vikipēdija:Par|lapā par Vikipēdiju]]. Saites kreisajā pusē palīdzēs atrast veidu, kā sazināties ar mums vai atrisināt problēmu. {{-}} |} p191v03z12j8hxa13jmzzkxhr4cutqe Hroniska obstruktīva plaušu slimība 0 293215 4461267 4377377 2026-04-30T00:44:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461267 wikitext text/x-wiki {{medicīniskais brīdinājums}} '''Hroniska obstruktīva plaušu slimība''' ('''HOPS''', {{val|la|morbus obturativus pulmonum chronicum}}) ir viens no obstruktīvo plaušu slimību tipiem, raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem. Parasti laika gaitā stāvoklis kļūst smagāks. Galvenie [[simptoms|simptomi]] ir [[aizdusa]], [[klepus]], [[krēpas|krēpu]] izdalīšanās.<ref name="GOLD2013Chp1" /> Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir gandrīz visiem cilvēkiem, kas slimo ar [[hronisks bronhīts|hronisko bronhītu]].<ref name=Harr2012/> Emfizēma un hronisks bronhīts ir divi tipiski HOPS fenotipi.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Chronic obstructive pulmonary disease (COPD) and COPD-like phenotypes|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC11037247/|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=pmc.ncbi.nlm.nih.gov}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=COPD phenotypes and machine learning cluster analysis: A systematic review and future research agenda|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S095461112030233X|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=www.sciencedirect.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Are Emphysema and COPD the Same Disease? What Are the Differences?|url=https://semihhalezeroglu.com.tr/en/are-emphysema-and-copd-the-same-disease/|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=semihhalezeroglu.com.tr}}</ref> Tomēr šī pamatdogma tika apšaubīta, jo HOPS pacientiem tika atzīti dažādi līdzāspastāvoši emfizēmas, hroniska bronhīta un potenciāli nopietnu asinsvadu slimību pakāpes, kas noveda pie citu fenotipu vai apakštipu klasifikācijas. Visbiežākais slimības ierosinātājs ir [[tabaka]]s [[smēķēšana]]. Mazāk ietekmē [[gaisa piesārņojums]] un [[ģenētika]].<ref name="Lancet2012" /> Ilgtermiņa iedarbība uz kairinātājiem izraisa iekaisumu plaušās, kura rezultātā mazie elpceļi sašaurinās un notiek emfizēma (plaušu parenhīmas destrukcija).<ref name="GOLD2007" /> Atklāt slimību var pēc vājas gaisa plūsmas plaušu testā.<ref name="Nathell" /> Atšķirībā no [[astma]]s, gaisa plūsmu nevar uzlabot ar medikamentiem. Hronisku obstruktīvu plaušu slimību var novērst, samazinot zināmo cēloņu ietekmi. Var samazināt smēķēšanas biežumu, uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti. Slimību ārstē ar smēķēšanas atmešanu, vakcināciju, rehabilitāciju, medikamentiem. Cilvēki, kam ir akūtas pasliktināšanās periodi, var būt nepieciešama hospitalizācija un lietojamo medikamentu skaita palielināšana. Dzīve ar HOPS apgrūtina daudzus ikdienas darbus, un labs nakts miegs bieži ir šī saraksta pirmajā vietā. Elpceļi naktī sašaurinās, kas apgrūtina elpošanu guļus stāvoklī.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sleep Tips for COPD: Breathing Easier & Resting Better at Night (2025)|url=https://amerisleep.com/blog/sleep-and-copd/|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=amerisleep.com}}</ref> Visā pasaulē slimība skārusi 329 miljonus cilvēku (gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju).<ref name="YLD2012" /> 2013. gadā visā pasaulē no tās mira 2,9 miljoni cilvēku, 1990. gadā — 2,4 miljoni.<ref name="GDB2013" /> 2012. gadā hroniska obstruktīva plaušu slimība bija trešais biežākais nāves iemesls (no slimības mira 3,1 miljons cilvēku).<ref name="WHOTTCD" /> Tiek uzskatīts, ka mirušo skaits palielināsies līdz ar smēķēšanas biežuma palielināšanas un iedzīvotāju novecošanos daudzās valstīs.<ref name="Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030" /><ref name="Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030" /> Zemā ienākumu līmeņa valstīs HOPS neietilpst desmit galveno nāves cēloņu sarakstā; citā ienākumu līmeņa valstīs tā ir starp pieciem galvenajiem nāves cēloņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Lung cancer screening will uncover more than cancer. Are we prepared?|url=https://insightplus.mja.com.au/2025/48/lung-cancer-screening-will-uncover-more-than-cancer-are-we-prepared/|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=insightplus.mja.com.au}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Chronic obstructive pulmonary disease (COPD)|url=https://knowledge-action-portal.com/en/content/chronic-obstructive-pulmonary-disease-copd|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=knowledge-action-portal.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=COPDinAsia WhereEastMeetsWest|url=https://journal.chestnet.org/article/S0012-3692(15)49103-2/pdf|accessdate=2025. gada 13. decembris|website=journal.chestnet.org}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Harr2012">{{cite book |first1=John J. |last1=Reilly |first2=Edwin K. |last2=Silverman |first3=Steven D. |last3=Shapiro |chapter=Chronic Obstructive Pulmonary Disease |pages=2151–9 |editor1-first=Dan |editor1-last=Longo |editor2-first=Anthony |editor2-last=Fauci |editor3-first=Dennis |editor3-last=Kasper |editor4-first=Stephen |editor4-last=Hauser |editor5-first=J. |editor5-last=Jameson |editor6-first=Joseph |editor6-last=Loscalzo |year=2011 |title=Harrison's Principles of Internal Medicine |edition=18th |publisher=McGraw Hill |isbn=978-0-07-174889-6}}</ref> <ref name="GDB2013">{{cite journal|last1=GBD 2013 Mortality and Causes of Death|first1=Collaborators|title=Global, regional, and national age-sex specific all-cause and cause-specific mortality for 240 causes of death, 1990–2013: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2013.|journal=Lancet|date=17 December 2014|pmid=25530442|doi=10.1016/S0140-6736(14)61682-2|volume=385|pages=117–171|pmc=4340604}}</ref> <ref name="GOLD2007">{{cite journal | author = Rabe KF, Hurd S, Anzueto A, Barnes PJ, Buist SA, Calverley P, Fukuchi Y, Jenkins C, Rodriguez-Roisin R, van Weel C, Zielinski J | title = Global strategy for the diagnosis, management, and prevention of chronic obstructive pulmonary disease: GOLD executive summary | journal = Am. J. Respir. Crit. Care Med. | volume = 176 | issue = 6 | pages = 532–55 | date = September 2007 | pmid = 17507545 | doi = 10.1164/rccm.200703-456SO | url = http://ajrccm.atsjournals.org/content/176/6/532.long | access-date = {{dat|2015|09|12||bez}} | archive-date = {{dat|2013|01|02||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20130102150149/http://ajrccm.atsjournals.org/content/176/6/532.long }}</ref> <ref name="GOLD2013Chp1">{{cite book |last=Vestbo |first=Jørgen |title=Global Strategy for the Diagnosis, Management, and Prevention of Chronic Obstructive Pulmonary Disease |year=2013 |publisher=Global Initiative for Chronic Obstructive Lung Disease |pages=1–7 |chapter=Definition and Overview |chapterurl=http://www.goldcopd.org/uploads/users/files/GOLD_Report_2013_Feb20.pdf#18 |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131004234113/http://www.goldcopd.org/uploads/users/files/GOLD_Report_2013_Feb20.pdf#18 }}</ref> <ref name="Lancet2012">{{cite journal |author=Decramer M, Janssens W, Miravitlles M |title=Chronic obstructive pulmonary disease |journal=Lancet |volume=379 |issue=9823 |pages=1341–51 |date=April 2012 |pmid=22314182 |doi=10.1016/S0140-6736(11)60968-9}}</ref> <ref name="Nathell">{{cite journal | author = Nathell L, Nathell M, Malmberg P, Larsson K | title = COPD diagnosis related to different guidelines and spirometry techniques | journal = Respir. Res. | volume = 8 | issue = 1| pages = 89 | year = 2007 | pmid = 18053200 | pmc = 2217523 | doi = 10.1186/1465-9921-8-89 }}</ref> <ref name="Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030">{{cite journal |author=Mathers CD, Loncar D |title=Projections of Global Mortality and Burden of Disease from 2002 to 2030 |journal=PLoS Med. |volume=3 |issue=11 |pages=e442 |date=November 2006 |pmid=17132052 |pmc=1664601 |doi=10.1371/journal.pmed.0030442 |url=http://dx.plos.org/10.1371/journal.pmed.0030442}}</ref> <ref name="WHOTTCD">{{cite web |title=The 10 leading causes of death in the world, 2000 and 2011 |date=July 2013 |publisher=World Health Organization |url=http://who.int/mediacentre/factsheets/fs310/en/ |accessdate=November 29, 2013}}</ref> <ref name="YLD2012">{{cite journal | author = Vos T, Flaxman AD, Naghavi M, Lozano R, Michaud C, Ezzati M, Shibuya K, Salomon JA, Abdalla S, Aboyans V | title = Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990–2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010 | journal = Lancet | volume = 380 | issue = 9859 | pages = 2163–96 |date=December 2012 | pmid = 23245607 | doi = 10.1016/S0140-6736(12)61729-2 |display-authors=etal}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150923225311/http://www.dmoz.org/Health/Conditions_and_Diseases/Respiratory_Disorders/Chronic_Obstructive_Pulmonary_Disease/ DMOZ] {{en ikona}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Elpceļu slimības]] r3n9ng51q25w5u0vrupov7p0c7cgrh3 Iesals 0 294968 4461277 4042205 2026-04-30T01:39:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461277 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cebadas de Cerveza.png|thumb|Gaišais, tumšais un karamelizētais [[mieži|miežu]] iesals]] '''Iesals''' ir [[diedzēšana|iediedzēti]] un [[kaltēšana|izkaltēti]] [[labība]]s [[graudi]],<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/g_001_0301026020%7carticle:DIVL1134%7cissueType:B |author=Dainuvīte Guļevska |year=2001 |publisher=[[Norden AB]] |location=Rīga |isbn=978-9-98-493835-6 |page=272 |quote=iesals pārt. Noteiktos apstākļos diedzēts graudu produkts dažādu i-a dzērienu gatavošanai. |access-date={{dat|2018|07|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/g_001_0301026020%7carticle:DIVL1134%7cissueType:B }}</ref> ko lieto [[pārtika|pārtikā]] kā dabīgo [[pārtikas krāsviela|krāsvielu]], [[aromatizētājs|aromatizētāju]] un [[saldviela|saldvielu]]. Rudzu iesalu Latvijā tradicionāli izmanto [[maize]]s gatavošanā, bet miežu iesals ir viena no būtiskākajām izejvielām [[alus]], [[viskijs|viskija]] un atsevišķu citu dzērienu rūpniecībā.<ref name="Kunkulberga, Seglinš">{{Grāmatas atsauce |title=Maizes ražošanas tehnoloģija |author1=Daiga Kunkulberga |author2=Valdis Segliņš |year=2010 |publisher=RTU izdevniecība |location=Rīga |isbn=978-9984-32-233-9 |page=97}}</ref> Savukārt [[ietvaicēšana|ietvaicējot]] no sasmalcināta iesala iegūto [[ekstraktvielas|ekstraktvielu]] šķīdumu — [[misa (produkts)|misu]] — iegūst biezu sīrupveida šķidrumu — iesala ekstraktu. Tajā vidēji ir ap 65% [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]], no kuriem lielākā daļa ir [[maltoze]], un 4—5% [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], bet [[vitamīni|vitamīnu]] un [[minerālvielas|minerālvielu]] daudzums iesala ekstraktā ir aptuveni tāds pats kā tā graudu izejvielā.<ref name="Uztura mācība">{{Grāmatas atsauce |title= Uztura mācība |author1=Zigurds Zariņš |author2=Lolita Neimane |author3=Edgars Bodnieks |edition=6. pārstrādātais un papildinātais |year=2015 |publisher=[[LU Akadēmiskais apgāds]] |location=[[Rīga]] |page=231 |isbn=978-9984-45-932-5}}</ref> Latvijā patlaban vienīgā iesala ražotne ir kooperatīva „[[Latraps]]” 2012. gadā uzceltā [[iesalnīca]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]], kas 2012. un 2013. gadā saražoja aptuveni 5 tonnas iesala, bet 2014. gadā apjomu jau divkāršoja — līdz 10 tonnām iesala, galvenokārt specializējoties tieši gaišā miežu iesala ražošanā,<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Beidzot pašiem sava iesalnīca |author= Ilze Pētersone |date= 2014. gada 13. janvāris |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/beidzot-pasiem-sava-iesalnica%E2%80%A9/ |accessdate= 2015. gada 6. oktobrī |journal= |archive-date= 2021. gada 16. Aprīlis |archive-url= https://web.archive.org/web/20210416001827/https://www.la.lv/beidzot-pasiem-sava-iesalnica%E2%80%A9 }}</ref><ref name="Kursiša">{{Laikraksta atsauce |title= Kā top?: iesals pirmajā Latvijas iesalnīcā |author= Gunta Kursiša |date= 2014. gada 7. februāris |publisher= [[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/foto-video/foto-stasts/ka-top-iesals-pirmaja-latvijas-iesalnica-409312 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 6. oktobrī}}</ref> bet iesala ekstraktu Latvijā rūpnieciski ražo [[Iļģuciems (alus un kvasa ražotne)|Iļģuciems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Iļģuciema produkti |publisher= [[SIA Ilgezeem]] |url= http://ilgezeem.lv/produkti/ |accessdate= 2015. gada 2. oktobrī |archive-date= {{dat|2018|12|24||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20181224150629/http://ilgezeem.lv/produkti/ }}</ref> == Vārda cilme == Latviešu valodnieks [[Konstantīns Karulis]] uzskata, ka [[latviešu valoda|latviešu valodā]] vārds „iesals” atvasināts no nu jau zuduša [[darbības vārds|darbības vārda]] ''*salt'' ar nozīmi 'kļūt saldam'. Līdzīgi daudzu apkārtējo tautu valodu „iesala” apzīmējumu ({{val|fi|mallas}}, {{val|de|Malz}}, [[slāvu valodas|slāvu]]: ''солод''/''солад''/''слад''/''slad''/''słоd'' u.c.) iespējamo cilmi skaidrojis arī somu valodnieks [[Marti Resenens]] (''Martti Räsänen''). „Iesals” kopā ar vārdu savienojumiem „iesalu darīt” un „iesalnieks” pirmo reizi rakstiski parādās [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] 1638. gadā izdotajā vācu-latviešu [[vārdnīca|vārdnīcā]] ''Lettus'' un [[Johans Georgs Rēhehūzens|Johana Georga Rēhehūzena]] ap 1630. gadu [[latīņu valoda|latīniski]] sarakstītajā un 1644. gadā iespiestajā latviešu valodas rokasgrāmatā ''Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen'' ({{val|lv|Johana Georga Rēhehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā}}), tomēr vārda baltiskā cilme liecinot, ka iesals Latvijas teritorijā gatavots jau ilgi pirms tam.<ref name="Dumpe">{{Grāmatas atsauce |title=Alus tradīcijas Latvijā |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0301036053%7cpage:48 |author=Linda Dumpe |year=2001 |publisher=Latvijas Vēstures institūta apgāds |location=Rīga |isbn=978-9984-60-163-2 |page=43.—44 |accessdate={{dat|2018|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0301036053%7cpage:48 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref> == Iedalījums == Atkarībā no graudu [[fermentēšana]]s un [[kaltēšana]]s režīmiem, kā arī ķīmiskā sastāvā iesalu vispārīgi iedala: * Gaišajā jeb nefermentētajā iesalā, kura sastāvā ir aktīvie [[fermenti]] (lielākoties [[amilāze]]s). To parasti pievieno, lai veicinātu graudos esošās [[ciete]]s pārcukurošanos. Gaišo iesala ekstraktu izmanto [[kviešu maize]]i un miltu konditorejā,<ref name="Kunkulberga, Seglinš"/> kā arī alus, viskija un citu dzērienu rūpniecībā. * Tumšajā jeb fermentētajā iesalā, kura sastāvā nav aktīvo fermenti. To tumši sarkanīgi brūnās krāsas un izteiktās smaržas dēļ parasti izmanto kā krāsvielu un aromatizētāju. Tumšo iesala ekstraktu pievieno rudzu, rudzu-kviešu un kviešu-rudzu maizes [[mīkla (pārtika)|mīklām]],<ref name="Kunkulberga, Seglinš"/> kā arī tumšajam alum. * Karamelizētajā iesalā, ko ražo citos fermentēšanas un kaltēšanas režīmos, nekā tumšo iesalu, taču arī līdzīgi pievieno krāsas un smaržas pastiprināšanai. Karamelizēto iesala ekstraktu izmanto kviešu maizei un miltu konditorejā,<ref name="Kunkulberga, Seglinš"/> kā arī tumšā alus gatavošanā. == Ražošana == {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls:Highland park malting floor.jpg|thumb|Iesalnīcas diedzētava, kurā izmērcētie mieža graudi tradicionālajā paņēmienā izklāti uz grīdas]] Iesala gatavošanu veido 4 posmi: graudu mērcēšana, diedzēšana, iesala kaltēšana un dīgļsaknīšu atdalīšana.<ref name="Riektiņš, Čerņevska">{{Grāmatas atsauce |title=Pašdarināts alus un kvass |author=Kārlis Riekstiņš |editor=Ilze Čerņevska |year=2010 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=978-9984-859-16-3 |pages=20.—21}}</ref> Vispirms graudus izmērcē, aizsākot to dīgšanu. Dīgšanas laikā paātrinās graudu dzīvības norises, kā arī aktivizējas graudos esošie amilolītiskie fermenti, kas sāk cietes šķelšanu dažādos cukuros, un proteolītiskie fermenti, kas [[olbaltumvielas]] šķeļ [[aminoskābes|aminoskābēs]] un [[peptīdi|peptīdos]].<ref name="Riektiņš, Čerņevska"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saldvielas]] bk2467oasgpi985l81k3el018e62x43 HuffPost 0 299092 4461268 4295824 2026-04-30T00:48:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461268 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''HuffPost'' | logo = HuffPost.svg | parent = ''[[BuzzFeed]]'' | genre = ziņas | foundation = {{dat|2005|5|9||bez}} | launch_date = | founder = * [[Arianna Huffington|Ariana Hafingtone]] * [[Kenneth Lerer|Kenets Lerers]] * [[Jonah Peretti|Džons Pereti]] * [[Endrū Breitbārts]] | location_city = Brodveja 770, Ņujorka<ref name="huf"/> | location_country = | area_served = | key_people = * [[Arianna Huffington|Ariana Hafingtone]] * (galvenā redaktore) * Džerads Grusds * (izpildirektors) * Rojs Sikofs (redaktors) * [[Anne Sinclair|Anni Sinkleira]] * (franču versijas redaktore) | owner = | num_employees = 850 | company_slogan = "''The Internet Newspaper: News, Blogs, Video, Community''" | url = {{URL|huffingtonpost.com}} | website_type = | language = angļu, franču, spāņu, itāļu, japāņu, vācu, portugāļu, korejiešu, grieķu | advertising = | registration = nav obligāta | current_status = aktīvs | screenshot = | alexa = {{samazinājās}} 111 (2015. gada oktobris)<ref name="alexa"/> }} '''''HuffPost''''' (agrāk '''''The Huffington Post''''', dažreiz saīsināts arī kā '''''HuffPo''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tiešsaistes [[ziņu agregators]] un [[tīmekļa žurnāls]]. Tas pieder ''[[BuzzFeed]]''. Vietnes izveidotāji ir [[Arianna Huffington|Arina Hafingtone]], [[Kenneth Lerer|Kenets Lerers]], [[Endrū Breitbārts]]<ref name="andrew"/><ref name="breitbard"/> un [[Jonah Peretti|Džons Pereti]].<ref name="blog"/> Vietne publicē gan starptautiska mēroga, gan vietējās ziņas, tīmekļa žurnālus un autoru rakstus par politiku, uzņēmējdarbību, izklaidi, apkārtējo vidi, tehnoloģijām, dzīvesstilu, kultūru, veselību, sieviešu interesēm un reģionālos jaunumus. 2012. gadā ''The Huffington Post'' kļuva par pirmo Amerikas Savienotajās Valstīs veidoto komerciālo digitālo mediju, kas saņēma [[Pulicera balva|Pulicera balvu]].<ref name="takes"/> 2020. gada novembrī ''[[Verizon Communications]]'' meitas uzņēmums ''[[Verizon Media]]'' pārdeva ''HuffPost'' ASV interneta mediju uzņēmumam ''[[BuzzFeed]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="huf">{{Ziņu atsauce|url=http://www.hoovers.com/company-information/cs/company-profile.Thehuffingtonpostcom_Inc.a5fa2830653301c7.html|title=THEHUFFINGTONPOST.COM, INC. Company Information|publisher=Hoover's Inc|accessdate=March 10, 2015}}</ref><br />U.S. <ref name="alexa">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.alexa.com/siteinfo/huffingtonpost.com |title= Huffingtonpost.com Site Info |publisher= [[Alexa Internet]] |accessdate= 2015-10-28 |archive-date= 2011-07-19 |archive-url= https://web.archive.org/web/20110719101246/http://www.alexa.com/siteinfo/huffingtonpost.com }}</ref> <ref name="andrew">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.buzzfeed.com/buzzfeedpolitics/how-andrew-breitbart-helped-launch-huffington-post |title=How Andrew Breitbart Helped Launch Huffington Post |publisher=Buzzfeed.com |date=February 3, 2012 |accessdate=March 4, 2012}}</ref> <ref name="breitbard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.cnet.com/Breitbart.com-has-Drudge-to-thank-for-its-success---page-2/2100-1025_3-5976096-2.html |title=Breitbart.com has Drudge to thank for its success – CNET News |publisher=News.cnet.com |accessdate=March 4, 2012}}</ref> <ref name="blog">{{Ziņu atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/07/08/AR2007070801213.html | title=A Blog That Made it Big | accessdate=November 25, 2008 | date=July 9, 2007 | work=The Washington Post | author=Kurtz, Howard}}</ref> <ref name="takes">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.crainsnewyork.com/article/20120416/MEDIA_ENTERTAINMENT/120419908| title=Digital media takes home a Pulitzer| author=Flamm, Matthew| work=Crain's New York Business| date=April 16, 2012| accessdate=April 17, 2012| archive-date={{dat|2012|06|02||bez}}| archive-url=https://web.archive.org/web/20120602163829/http://www.crainsnewyork.com/article/20120416/MEDIA_ENTERTAINMENT/120419908}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Pulicera balvas ieguvēji]] sqow0hegxdqy9s32exux6haud2trjxn Francijas hokeja līga 0 309600 4461107 4279760 2026-04-29T13:50:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461107 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Francijas hokeja līga<br /><small>''Ligue Magnus''</small> | aktuāla_sezona = 2024.—25. gada Francijas hokeja līgas sezona | logo = Ligue_Magnus_2013_logo.png | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin =1906<ref>{{Cite web|url=https://www.hockeyarchives.info/France1907.htm|title=Championnat de France de hockey sur glace 1906/07|website=www.hockeyarchives.info|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006074621/http://hockeyarchives.info/France1907.htm}}</ref> | moto = | komandas =12 | valsts =[[Francija]] | čempions =''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]''(9) | mlapa = {{URL|http://www.liguemagnus.com}} }} '''Francijas hokeja līga''' (''Ligue Magnus'') ir [[Francija]]s [[hokejs|hokeja]] čempionāts. Tas ir izveidots [[1906. gads|1906. gadā]], līgā pašlaik spēlē 13 komandas. Visvairāk, 30 reizes, ir uzvarējusi [[HK Šamonī]]. Līga nosaukta par godu [[IIHF]] dibinātājam [[Luijs Magnuss|Luijam Magnusam]]. == Čempioni == * 2025.—26. — * 2024.—25. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2023.—24. — [[Ruānas "Dragons"]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/16042024-vigneram_un_ruanai_tresais_zelts_cetros_g|title=Vīgneram un Ruānai trešais zelts četros gados, Sotniekam pirmais tituls kopš 2010. gada|date=2024. gada 16. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * 2022.—23. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2021.—22. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2020.—21. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2019.—20. — ''netika noskaidrota'' * 2018.—19. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2017.—18. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2016.—17. — ''[[Rapaces de Gap]]'' * 2015.—16. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2014.—15. — ''[[Rapaces de Gap]]'' * 2013.—14. — ''[[Diables Rouges de Briançon]]'' * 2012.—13. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2011.—12. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2010.—11. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2009.—10. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2008.—09. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2007.—08. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2006.—07. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2005.—06. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2004.—05. — ''[[Scorpions de Mulhouse]]'' * 2003.—04. — ''[[Gothiques d'Amiens]]'' * 2002.—03. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2001.—02. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]'' * 2000.—01. — [[Ruānas "Dragons"]] * 1999.—00. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]'' * 1998.—99. — ''[[Gothiques d'Amiens]]'' * 1997.—98. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' == Komandu izcīnītie tituli == {| class="wikitable" ! Vieta !! Komanda !! Uzvaras !! Uzvaras sezona |- | 1 || [[Chamonix HC]] || 30 || 1923, 1925, 1926, 1927, 1929, 1930, 1931, 1939, 1942, 1944, 1946, 1949, 1952, 1954, 1955, 1958, 1959, 1961, 1963, 1964, 1965, 1966, 1967, 1968, 1970, 1971, 1972, 1973, 1976, 1979 |- | 2 || [[Ruānas "Dragons"]] || 18 || 1990, 1992, 1993, 1994, 1995, 2001, 2003, 2006, 2008, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016, 2018, 2021, 2023, 2024 |- | 3 || [[Brûleurs de loups de Grenoble]] || 9 || 1981, 1982, 1991, 1998, 2007, 2009, 2019, 2022, 2025 |- | 4 || [[Club des Patineurs de Paris]] || 7 || 1908, 1912, 1913, 1914, 1920, 1921, 1922 |- | 5 || [[Sporting Hockey Club Saint Gervais|Saint-Gervais]] || 6 || 1969, 1974, 1975, 1983, 1985, 1986 |- | 6 || [[Français Volants|Français Volants Paris]] || 4 || 1936, 1937, 1938, 1989 |- | 7 || [[Rapaces de Gap|Gap]] || 4 || 1977, 1978, 2015, 2017 |- | 8 || [[Stade Français (hokejs)|Stade Français Paris]] || 4 || 1932, 1933, 1934, 1935 |- | 9 || [[Athletic Club de Boulogne-Billancourt (hokejs)|AC Boulogne-Billancourt]] || 3 || 1957, 1960, 1962 |- | 10 || [[Brest Albatros Hockey|Brest]] || 2 || 1996, 1997 |- | &nbsp; || [[Yétis du Mont-Blanc|Mont-Blanc]] || 2 || 1987, 1988 |- | &nbsp; || [[Racing Club de France (ice hockey)|Racing Club de Paris]] || 2 || 1950, 1951 |- | &nbsp; || [[Hockey Club de Reims|Reims HC]] || 2 || 2000, 2002 |- | &nbsp; || [[Gothiques d'Amiens|Amiens Somme]] || 2 || 1999, 2004 |- | 15 || [[Club des Sports de Megève|Megève]] || 1 || 1984 |- | &nbsp; || [[Club des Patineurs Lyonnais|CP Lyon]] || 1 || 1956 |- | &nbsp; || [[SC Lyon (ice hockey)|SC Lyon]] || 1 || 1907 |- | &nbsp; || [[Diables Noirs de Tours|ASG Tours]] || 1 || 1980 |- | &nbsp; || [[Paris Université Club (ice hockey)|Paris Université Club]] || 1 || 1953 |- | &nbsp; || [[Scorpions de Mulhouse (1997–2005)|Hockey Club de Mulhouse]] || 1 || 2005 |- | &nbsp; || [[Diables Rouges de Briançon|Briançon]] || 1 || 2014 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.liguemagnus.com Līgas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=67 Līgas eliteprospects.com lapa] [[Kategorija:Hokeja līgas]] [[Kategorija:Hokejs Francijā]] 0z7xdfhx1277c2jmed1torh0ohko02d Folkreiss Latvijā 0 310731 4461093 4450742 2026-04-29T13:25:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461093 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{ievads+}} '''Folkreiss''' ir viens no lētākajiem [[Autosports|autosporta]] veidiem '''Latvijā'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Cik līdzekļu nepieciešams, lai startētu folkreisā | publisher = Go4speed | date = 06.05.2011. | url = http://www.go4speed.lv/lv/news/folkreiss/57-cik-lidzeklu-nepieciesams-lai-startetu-folkreisa-ii-dala/}}</ref> Tiek rīkota Ziemas un Vasaras kausa izcīņas, kurās piedalās vairāki desmiti autosportistu. Kopumā Latvijas Folkreisa sacensībās ir startējuši vairāk nekā 200 sportistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Folkreiss: Ēķis izlīdzina uzvaru rekordu | date = 12.03.2015 | url = http://www.autocross.lv/AC3/folkreiss-ekis-izlidzina-uzvaru-rekordu/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> Jebkuru Folkreisa sacensībās startējušo automašīnu pēc fināla braucieniem jebkurš interesents var iegādāties, samaksājot 950 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Folkreisa nolikums | publisher = Autocross.lv | date = 06.11.2015. | url = http://www.autocross.lv/AC3/wp-content/uploads/2010/11/LAF-Folkreisa-Ziemas-kauss-2016-nolikums.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> == TOP3 braucēji == === Ziemas kauss 2016 === * [[Renārs Ēķis]] * [[Mārtiņš Spīķis]] * [[Raivis Biezais]] === Vasaras kauss 2015 === * [[Edijs Sloka]] * [[Mārtiņš Spīķis]] * [[Andrejs Lajevskis]] === Ziemas kauss 2015 === * [[Ermīns Vācietis]] * [[Ivo Gabrāns]] * [[Dāvis Tobiass]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.laf.lv/ Latvijas Automobiļu Federācijas mājaslapa] * [http://autocross.lv Autocross un Folkreiss Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181119044227/https://www.autocross.lv/ |date={{dat|2018|11|19||bez}} }} [[Kategorija:Autosports Latvijā]] 7rsyxfulr5npvc20d41scdpifybrbaz Igors Tamms 0 314954 4461279 4312814 2026-04-30T02:10:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461279 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Igors Tamms | vārds_orig = ''Игорь Евгеньевич Тамм'' | attēls = Igor Tamm.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Igors Tamms 1958. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vladivostoka}} | m_dat_alt = | m_gads = 1971 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 12 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{karogs|Krievijas Impērija}}, {{karogs|PSRS}} | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Pedagoģiskā valsts universitāte|Otrā Maskavas valsts universitāte]]<br />[[Maskavas Valsts universitāte]]<br />[[Maskavas Fizikas un tehnoloģiju institūts]]<br />[[Ļebedjeva fizikas institūts]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]]<br />[[Edinburgas Universitāte]] | zinātne = [[teorētiskā fizika]] | pasniedzēji = [[Leonīds Mandelštams]] | studenti = [[Vitālijs Ginzburgs]]<br />[[Andrejs Saharovs]]<br />[[Semjons Šubins]]<br />[[Jevgeņijs Feinbergs]]<br />[[Leonīds Keldišs]]<br />[[Leonīds Brehovskijs]]<br />[[Anatolijs Vlasovs]] | sasniegumi = [[Tamma stāvokļi]]<br />[[neitrona magnētiskais moments]]<br />[[Čerenkova—Vavilova starojums]]<br />[[Franka—Tamma formula]]<br />[[ūdeņraža bumba]]<br />[[tokamaks]]<br />[[fonons]] | apbalvojumi = [[Nobela prēmija fizikā]] (1958)<br />[[Lielā Lomonosova zelta medaļa]] (1967) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Igors Tamms''' ({{val|ru|Игорь Евгеньевич Тамм}}; dzimis {{dat|1895|7|8}}, miris {{dat|1971|4|12}}) bija [[PSRS|padomju]] [[fizika|fiziķis]] [[teorētiskā fizika|teorētiķis]]. 1958. gadā kopā ar [[Pāvels Čerenkovs|Pāvelu Čerenkovu]] un [[Iļja Franks|Iļju Franku]] ieguvis [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] par [[Čerenkova—Vavilova starojums|Čerenkova—Vavilova starojuma]] atklāšanu un izskaidrošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Physics 1958 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1958/}}</ref> Igors Tamms bija divu [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]] (1946, 1953) laureāts, [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1953). == Biogrāfija == Igors Tamms dzimis 1895. gadā [[Vladivostoka|Vladivostokā]], [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Igora Tamma vectēvs Teodors Tamms 19. gadsimta vidū bija emigrējis uz Krieviju no [[Tīringene]]s, apprecējies ar [[Hersona]]s zemes īpašnieka meitu. Igora Tamma tēvs bija [[vācieši|vācu]] izcelsmes inženieris Jevgeņijs Tamms, māte — [[krievi]]ete Olga Davidova.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.peoples.ru/science/physics/tamm/|title= Игорь Тамм|publisher=peoples.ru}}</ref> 1898. gadā Tamma ģimene pārcēlās uz [[Kropivnicka|Jeļizavetgradu]] (tagadējo [[Kropivnicka|Kropivnicku]] [[Ukraina|Ukrainā]]). 1901. ģimenē piedzima brālis Leonīds (vēlāk kļuva par Slāpekļa rūpniecības Galvenās pārvaldes galvenā inženiera vietnieku, bet [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā apsūdzēts [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] darbībā un 1937. gada 28. maijā nošauts).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lists.memo.ru/d32/f44.htm|title=Жертвы политического террора в СССР|publisher=http://lists.memo.ru|access-date={{dat|2016|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304093952/http://lists.memo.ru/d32/f44.htm}}</ref> Pēc ģimnāzijas beigšanas Igors Tamms devās mācīties uz [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitāti]]. Pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] atgriezās Krievijā un turpināja mācības [[Maskavas Valsts universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē, ko beidza 1918. gadā ar diplomu fizikā. Pirmā pasaules kara laikā darbojies kā brīvprātīgais palīgs frontē. Neilgu laiku bija iesaistīts politiskā darbībā, pārstāvot meņševikus-internacionālistus kā Jeļizavetgradas deputāts Pirmajā padomju kongresā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biblioatom.ru/founders/tamm_igor_evgenevich/|title=Тамм Игорь Евгеньевич(1895—1971)|publisher=biblioatom.ru}}</ref> Pēc tam uzsāka akadēmisko karjeru, strādāja par mācību spēku vairākās augstskolās [[Simferopole|Simferopolē]] un [[Odesa|Odesā]]. No 1922. gada strādāja [[Maskava|Maskavā]], kur vadīja Teorētiskās fizikas katedru Maskavas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1934. gada vēl papildus sāka strādāt [[Ļebedjeva fizikas institūts|Ļebedjeva fizikas institūtā]] (ФИАН), nodibināja un vadīja teorētisko nodaļu. Pēc brāļa Leonīda aresta un nāves soda arī Igora Tamma karjera tika ierobežota, viņš zaudēja vadošo posteni katedrā. Tomēr 1949. gadā atgriezās Maskavas Valsts universitātes Kvantu teorijas un elektrodinamikas katedrā. Vēlāk kļuva par [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķi. 1966. gadā Tamms bija starp 25 zinātnes un kultūras darbiniekiem, kas parakstīja [[PSKP CK]] ģenerālsekretāram [[Leonīds Brežņevs|Leonīdam Brežņevamm]] adresētu vēstuli, kurā vērsās pret [[Staļins|Staļina]] [[reabilitācija|reabilitāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ihst.ru/projects/sohist/document/letters/antistalin.htm|title=Письма деятелей науки и культуры против реабилитации Сталина|publisher=ihst.ru|access-date={{dat|2016|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2012|11|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121116084139/http://www.ihst.ru/projects/sohist/document/letters/antistalin.htm}}</ref> Igors Tamms nomira 1971. gadā 75 gadu vecumā no [[Amiotrofā laterālā skleroze|amiotrofās laterālās sklerozes]]. Apglabāts [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapsētā]], [[Maskava|Maskavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nd.m-necropol.ru/tamm.html|title=Могила И. Е. Тамма на Новодевичьем кладбище|publisher=nd.m-necropol.ru}}</ref> == Nozīmīgākie sasniegumi == Galvenās Tamma darbības jomas zinātnē bija [[kvantu mehānika]], [[Cieta viela|cietvielu]] fizika, starojuma teorija, [[kodolfizika]], [[elementārdaļiņu fizika]]. 1932. gadā Tamms publicēja darbu par cieta ķermeņa virsmas stāvokļiem, ko vēlāk sāka saukt par [[Tamma stāvokļi]]em. Igors Tamms kopā ar [[Iļja Franks|Iļju Franku]] strādāja pie [[Čerenkova—Vavilova starojums|Čerenkova—Vavilova starojuma]] teorētiskā izskaidrojuma. Šo starojumu 1934. gadā bija atklājis fiziķis [[Pāvels Čerenkovs]], strādājot Sergeja Vavilova vadībā. Čerenkovs atklāja parādību, ka lādētas [[Elementārdaļiņa|daļiņas]], ar lielu ātrumu pārvietojoties ūdenī, izraisa zilganu spīdēšanu, kas vēlāk tika nosaukta par [[Čerenkova—Vavilova starojums|Čerenkova—Vavilova starojumu]]. Iļja Franks un Igors Tamms veica šī starojuma teorētisko izskaidrojumu. Šie pētījumi vēlāk palīdzēja izstrādāt jaunu metodi augstas enerģijas daļiņu detektēšanā un to ātrumu mērīšanā. Par Čerenkova—Vavilova starojuma atklāšanu un izskaidrošanu 1958. gadā trim fiziķiem — Čerenkovam, Frankam un Tammam — tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]]. Igors Tamms kopā ar [[Andrejs Saharovs|Andreju Saharovu]] izstrādāja ideju par [[plazma]]s noturēšanu [[tokamaks|tokamakā]] ar magnētiskā lauka palīdzību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1958/tamm-bio.html Igora Tamma biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā {{en}}] * [http://www.ras.ru/win/db/show_per.asp?P=.id-52317.ln-ru Тамм Игорь Евгеньевич] Krievijas Zinātņu akadēmijas mājaslapa {{ru icon}} * [http://n-t.ru/nl/fz/tamm.htm Игорь Тамм. Биография на сайте электронной библиотеки «Наука и техника»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160401161057/http://n-t.ru/nl/fz/tamm.htm |date={{dat|2016|04|01||bez}} }} {{ru icon}} * [https://web.archive.org/web/20140302105805/http://84.237.19.2:8081/hoe/personalia/tamm.pdf О Тамме — Биография, автобиография, воспоминания] {{ru icon}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Li Džendao]]<br />[[Jans Džeņnins]] | virsraksts = [[Nobela prēmija fizikā]] | periods = [[1958]]<br />kopā ar [[Pāvels Čerenkovs|Pāvelu Čerenkovu]],<br />[[Iļja Franks|Iļju Franku]]| pēc = [[Emīlio Segrē]]<br />[[Ouens Čemberlens]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela prēmijas laureāti fizikā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tamms, Igors}} [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Krievu fiziķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti fizikā]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Piejūras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] psjtplkl9bb67d2iubfqsd8hgxk7jbn Intelsat 31 0 325024 4461322 3728436 2026-04-30T05:07:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461322 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat 30'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[SSL 1300]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Intelsat]]'', {{LUX}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2016 | Starts = {{dat|2016|6|9|SK}} 07:10 [[UTC]] | Nesējs = ''[[Proton-M/Briz-M]]'', {{RUS}} | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 81/24 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 15 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 6450 kg | Sausmasa = kg | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = saules baterijas, 20 KW | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = 95,1° R | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Intelsat 29e]]'' | KA_nāk = ''[[Intelsat 33e]]'' }} '''''Intelsat 31''''' ('''''IS-31''''') ir ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]], kas paredzēts sakaru nodrošināšanai [[Amerika|Amerikā]]. [[ģeostacionārā orbīta|Ģeostacionārā orbītā]] palaists 2016. gada jūnijā. Pavadoni izgatavojis ASV uzņēmums ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]''. Tam uzstādīti 4 C joslas un 72 Ku joslas raidītāji. Ku joslas derīgā krava '''''DLA-2''''' nodrošina ''Direct-to-Home'' pakalpojumus. ''Intelsat 31'' tika palaists {{dat|2016|6|9||bez}} 07:10 [[UTC]] ar nesējraķeti ''[[Proton-M/Briz-M]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Pēc piecām dzinējbloka ''Briz-M'' iedarbināšanām 22:41 UTC pavadonis tika atdalīts no ''Briz-M'' un ievadīts ģeostacionārā pārejas orbītā.<ref name="ILS, 2016-06-09" /> ''Intelsat 31'' izvietots [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]] punktā 95,1° rietumu garuma, līdzās ''[[Galaxy 3C]]'' un ''[[Intelsat 30]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ILS, 2016-06-09">[http://www.ilslaunch.com/node/4662 ILS PROTON SUCCESSFULLY LAUNCHES THE INTELSAT 31 SATELLITE] ILS, 2016-06-09</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.intelsat.com/global-network/satellites/fleet/intelsat-31/ ''Intelsat 31'']{{Novecojusi saite}} Intelsat * [http://sslmda.com/html/satexp/isdla1_2.html Intelsat 30/DLA-1 and Intelsat 31/DLA-2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160126030210/http://sslmda.com/html/satexp/isdla1_2.html |date={{dat|2016|01|26||bez}} }} SSL * [http://russianspaceweb.com/intelsat-31.html Proton-M succeeds in a cliff-hanger mission] Anatoly Zak * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-30.htm Intelsat 30, 31 / DLA 1, 2] Gunter Dirk Krebs {{Intelsat}} {{2016. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|31]] hvzvr7qxnrqhch4nprihll0k7ajv8fr Džo Rogans 0 329378 4461273 3940453 2026-04-30T01:11:11Z Ooligan 112092 Better photo - Labāks fotoattēls 4461273 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Džo Rogans | vārds_orig = Joe Rogan | image =2026 Joe Rogan at the White House (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Rogans 2021. gadā | birth_name = Džozefs Džeimss Rogans | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|11}} | birth_place = {{flaga|ASV}} [[Ņuarka]], [[Ņūdžersija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | death_date = | death_place = | medium = ''[[stand-up]]'' komēdija, [[raidieraksts]], [[televīzija]] | nationality = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1988—pašlaik | genre = | subject = jaunākie notikumi, [[politika]], [[reliģija]], [[popkultūra]], [[sports]] | spouse = Džesika Dicela (2009—pašlaik) | website = {{URL|joerogan.com}} | dzimums = V }} '''Džozefs Džeimss Rogans''' ({{val|en|Joseph James Rogan}}; dzimis 1967. gada 11. augustā) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ''[[stand-up]]'' komiķis, aktieris, sporta komentētājs, televīzijas raidījumu un [[raidieraksts|raidieraksta]] vadītājs. Rogans, būdams pusaudzis, apguvis [[cīņas māksla]]s, nopelnot melno jostu [[tekvondo]] (kļuva arī par ASV čempionu). Būdams [[humors|humora]] fans, 1988. gadā sāka savu ''stand-up'' komiķa karjeru [[Bostona|Bostonā]], un kopš tā laika ierakstījis vairākus albumus. == Dzīvesgājums == Deviņdesmitajos gados Rogans pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], un līdz 1998. gadam tika izvirzīts par televīzijas aktieri seriālos ''Hardball'' un ''NewsRadio''. 1997. gadā viņš sāka sadarboties ar ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC) un kopš tā laika kļuvis par UFC komentētāju. Rogans ir vadījis realitātes šovus "[[Baiļu faktors]]" un "Džo Rogans apšauba visu" 2009. gada decembrī Rogans ar savu draugu komiķi Braienu Redbenu sāka [[raidieraksts|raidierakstu]] ''The Joe Rogan Experience'', kurā sarunājas ar dažādiem viesiem un pārspriež viņiem interesējošas tēmas. Tā sērijas tika ievietotas ''[[YouTube]]'', un laika gaitā raidieraksts ieguva 8,44 miljonus sekotāju. 2020. gadā par 100 miljoniem ASV dolāru īpašas tiesības raidieraksta jaunākās sērijas ievietot tikai un vienīgi savā platformā iegādājās ''[[Spotify]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Kristaps Skutelis |title=Spotify par 100 miljoniem nopērk iespēju raidīt Džo Rogana podkāstu |date= 2020. gada 5. maijs |website= [[kursors.lv]] |url= https://kursors.lv/2020/05/22/spotify-par-100-miljoniem-noperk-iespeju-raidit-dzo-rogana-podkastu/ |accessdate= 2020. gada 29. decembrī}}</ref> 2022. gada janvārī 270 zinātnieki, mediķi un inženieri nosūtīja ''Spotify'' atklātu vēstuli, kurā pauda bažas par ''The Joe Rogan Experience'' raidierakstā vairākkārt izteiktiem maldinošiem apgalvojumiem par [[COVID-19]], īpaši izceļot 1757. sēriju ar ārstu un virusologu Robertu Malonu, kurš kritizēts par vairāku nepierādītu [[sazvērestības teorija|sazvērestības teoriju]] izplatīšanu par [[SARS-CoV-2]], [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] un politiķiem, kas hipnotizējot sabiedrību, kā arī [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu pielīdzināšanu [[holokausts|holokaustam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zinātnieki atklātā vēstulē aicina izņemt no "Spotify" viltus ziņu sludinātāja Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 14. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7429968/zinatnieki-atklata-vestule-aicina-iznemt-no-spotify-viltus-zinu-sludinataja-dzo-rogena-podkastu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zinātnieki aicina izņemt no "Spotify" viltus ziņu sludinātāja Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 14. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.tvnet.lv/7429910/zinatnieki-aicina-iznemt-no-spotify-viltus-zinu-sludinataja-dzo-rogena-podkastu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref> [[Nīls Jangs]] pieprasīja, lai no ''Spotify'' tiktu izņemta visa viņa mūzika, jo nevēlās, lai tā atrastos vienā platformā ar Rogana raidierakstu, uz ko ''Spotify'' reaģēja no platformas izņemot Janga mūziku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title='Spotify' atsakās no Nīla Janga mūzikas pēc rokzvaigznes ultimāta par Džo Rogana podkāstiem |date=2022. gada 27. janvāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/spotify-atsakas-no-nila-janga-muzikas-pec-rokzvaigznes-ultimata-par-dzo-rogana-podkastiem.d?id=53992046 |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Keitija Krastiņa |title=Par spīti Džo Rogana izplatītajai dezinformācijai par Covid-19 “Spotify” no viņa neatteiksies |date=2022. gada 28. janvāris |website=[[kursors.lv]] |url=https://kursors.lv/2022/01/28/par-spiti-dzo-rogana-izplatitajai-dezinformacijai-par-covid-19-spotify-no-vina-neatteiksies/ |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> Atbalstot Jangu, savu mūziku no ''Spotify'' izņēma arī dziedātāja [[Džonija Mičela]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Džonija Mičela seko Janga piemēram un arī izņem savu mūziku no "Spotify" |date=2022. gada 29. janvāris |url=https://www.tvnet.lv/7441546/dzonija-micela-seko-janga-piemeram-un-ari-iznem-savu-muziku-no-spotify |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kanādiešu mūzikas leģenda Džonija Mičela solidarizējas ar Nīlu Jangu un boikotē 'Spotify' |date=2022. gada 29. janvāris |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/kanadiesu-muzikas-legenda-dzonija-micela-solidarizejas-ar-nilu-jangu-un-boikote-spotify.d?id=53999926 |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> un ģitārists [[Nils Lofgrens]], bet izdod jaunas raidierakstu sērijas platformā uz nenoteiktu laiku pārtrauca pētniece [[Brenē Brauna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nīls Jangs "Spotify" darbiniekus aicina pamest kompāniju |date=2022. gada 8. februāris |url=https://www.tvnet.lv/7449083/nils-jangs-spotify-darbiniekus-aicina-pamest-kompaniju |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> Rogans ''Spotify'' par notikušo atvainojās, bet apsūdzības apzinātā [[dezinformācija]]s izplatīšanā noraidīja. Viņš uzsvēra, ka nav ārsts, un uz raidierakstu vēlas aicināt cilvēkus ar dažādiem viedokļiem, bet solīja darīt visu iespējamo, lai pretrunīgākos viedokļus labāk līdzsvarotu ar citādi domājošiem viesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Keitija Krastiņa |title=Džo Rogans atvainojas “Spotify” un sola turpmāk piedomāt pie savu podkāstu satura |date=2022. gada 28. janvāris |website=[[kursors.lv]] |url=https://kursors.lv/2022/02/01/dzo-rogans-atvainojas-spotify-un-sola-turpmak-piedomat-pie-savu-podkastu-satura/ |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Džo Rogans sniedz atbildi uz "Spotify" skandālu |date=2022. gada 31. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7442463/dzo-rogans-sniedz-atbildi-uz-spotify-skandalu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref> Februārī ''Spotify'' izņēma vismaz 70 ''Joe Rogan Experience'' sērijas, tostarp ar [[Eimija Šūmere|Eimiju Šūmeri]], [[Marks Marons|Marku Maronu]], [[Bills Bērs|Billu Bēru]], rokgrupas ''[[Tool (grupa)|Tool]]'' vokālistu [[Meinards Kīnans|Meinardu Kīnanu]] un [[Alaizu Šlesingere|Alaizu Šlesingeri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc skandāla par dezinformācijas izplatīšanu no "Spotify" izņemti vismaz 70 Džo Rogana raidījumu |date=2022. gada 7. februāris |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/485916-pec-skandala-par-dezinformacijas-izplatisanu-no-spotify-iznemti-vismaz-70-dzo-rogana-raidijumu |website=[[jauns.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=No "Spotify" izņemti vismaz 70 Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 8. februāris |url=https://www.tvnet.lv/7448884/no-spotify-iznemti-vismaz-70-dzo-rogena-podkastu |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rogans, Džo}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV kikbokseri]] jo7phuj56othodx2uwbdr6jw38z1yvj 4461274 4461273 2026-04-30T01:11:29Z Ooligan 112092 2026 4461274 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Džo Rogans | vārds_orig = Joe Rogan | image =2026 Joe Rogan at the White House (cropped).jpg | image_size = 220px | caption = Rogans 2026. gadā | birth_name = Džozefs Džeimss Rogans | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1967|8|11}} | birth_place = {{flaga|ASV}} [[Ņuarka]], [[Ņūdžersija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | death_date = | death_place = | medium = ''[[stand-up]]'' komēdija, [[raidieraksts]], [[televīzija]] | nationality = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]] | active = 1988—pašlaik | genre = | subject = jaunākie notikumi, [[politika]], [[reliģija]], [[popkultūra]], [[sports]] | spouse = Džesika Dicela (2009—pašlaik) | website = {{URL|joerogan.com}} | dzimums = V }} '''Džozefs Džeimss Rogans''' ({{val|en|Joseph James Rogan}}; dzimis 1967. gada 11. augustā) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] ''[[stand-up]]'' komiķis, aktieris, sporta komentētājs, televīzijas raidījumu un [[raidieraksts|raidieraksta]] vadītājs. Rogans, būdams pusaudzis, apguvis [[cīņas māksla]]s, nopelnot melno jostu [[tekvondo]] (kļuva arī par ASV čempionu). Būdams [[humors|humora]] fans, 1988. gadā sāka savu ''stand-up'' komiķa karjeru [[Bostona|Bostonā]], un kopš tā laika ierakstījis vairākus albumus. == Dzīvesgājums == Deviņdesmitajos gados Rogans pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], un līdz 1998. gadam tika izvirzīts par televīzijas aktieri seriālos ''Hardball'' un ''NewsRadio''. 1997. gadā viņš sāka sadarboties ar ''[[Ultimate Fighting Championship]]'' (UFC) un kopš tā laika kļuvis par UFC komentētāju. Rogans ir vadījis realitātes šovus "[[Baiļu faktors]]" un "Džo Rogans apšauba visu" 2009. gada decembrī Rogans ar savu draugu komiķi Braienu Redbenu sāka [[raidieraksts|raidierakstu]] ''The Joe Rogan Experience'', kurā sarunājas ar dažādiem viesiem un pārspriež viņiem interesējošas tēmas. Tā sērijas tika ievietotas ''[[YouTube]]'', un laika gaitā raidieraksts ieguva 8,44 miljonus sekotāju. 2020. gadā par 100 miljoniem ASV dolāru īpašas tiesības raidieraksta jaunākās sērijas ievietot tikai un vienīgi savā platformā iegādājās ''[[Spotify]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Kristaps Skutelis |title=Spotify par 100 miljoniem nopērk iespēju raidīt Džo Rogana podkāstu |date= 2020. gada 5. maijs |website= [[kursors.lv]] |url= https://kursors.lv/2020/05/22/spotify-par-100-miljoniem-noperk-iespeju-raidit-dzo-rogana-podkastu/ |accessdate= 2020. gada 29. decembrī}}</ref> 2022. gada janvārī 270 zinātnieki, mediķi un inženieri nosūtīja ''Spotify'' atklātu vēstuli, kurā pauda bažas par ''The Joe Rogan Experience'' raidierakstā vairākkārt izteiktiem maldinošiem apgalvojumiem par [[COVID-19]], īpaši izceļot 1757. sēriju ar ārstu un virusologu Robertu Malonu, kurš kritizēts par vairāku nepierādītu [[sazvērestības teorija|sazvērestības teoriju]] izplatīšanu par [[SARS-CoV-2]], [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] un politiķiem, kas hipnotizējot sabiedrību, kā arī [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu pielīdzināšanu [[holokausts|holokaustam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zinātnieki atklātā vēstulē aicina izņemt no "Spotify" viltus ziņu sludinātāja Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 14. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7429968/zinatnieki-atklata-vestule-aicina-iznemt-no-spotify-viltus-zinu-sludinataja-dzo-rogena-podkastu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zinātnieki aicina izņemt no "Spotify" viltus ziņu sludinātāja Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 14. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.tvnet.lv/7429910/zinatnieki-aicina-iznemt-no-spotify-viltus-zinu-sludinataja-dzo-rogena-podkastu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref> [[Nīls Jangs]] pieprasīja, lai no ''Spotify'' tiktu izņemta visa viņa mūzika, jo nevēlās, lai tā atrastos vienā platformā ar Rogana raidierakstu, uz ko ''Spotify'' reaģēja no platformas izņemot Janga mūziku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title='Spotify' atsakās no Nīla Janga mūzikas pēc rokzvaigznes ultimāta par Džo Rogana podkāstiem |date=2022. gada 27. janvāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/spotify-atsakas-no-nila-janga-muzikas-pec-rokzvaigznes-ultimata-par-dzo-rogana-podkastiem.d?id=53992046 |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Keitija Krastiņa |title=Par spīti Džo Rogana izplatītajai dezinformācijai par Covid-19 “Spotify” no viņa neatteiksies |date=2022. gada 28. janvāris |website=[[kursors.lv]] |url=https://kursors.lv/2022/01/28/par-spiti-dzo-rogana-izplatitajai-dezinformacijai-par-covid-19-spotify-no-vina-neatteiksies/ |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> Atbalstot Jangu, savu mūziku no ''Spotify'' izņēma arī dziedātāja [[Džonija Mičela]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Džonija Mičela seko Janga piemēram un arī izņem savu mūziku no "Spotify" |date=2022. gada 29. janvāris |url=https://www.tvnet.lv/7441546/dzonija-micela-seko-janga-piemeram-un-ari-iznem-savu-muziku-no-spotify |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kanādiešu mūzikas leģenda Džonija Mičela solidarizējas ar Nīlu Jangu un boikotē 'Spotify' |date=2022. gada 29. janvāris |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/music/kanadiesu-muzikas-legenda-dzonija-micela-solidarizejas-ar-nilu-jangu-un-boikote-spotify.d?id=53999926 |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> un ģitārists [[Nils Lofgrens]], bet izdod jaunas raidierakstu sērijas platformā uz nenoteiktu laiku pārtrauca pētniece [[Brenē Brauna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nīls Jangs "Spotify" darbiniekus aicina pamest kompāniju |date=2022. gada 8. februāris |url=https://www.tvnet.lv/7449083/nils-jangs-spotify-darbiniekus-aicina-pamest-kompaniju |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> Rogans ''Spotify'' par notikušo atvainojās, bet apsūdzības apzinātā [[dezinformācija]]s izplatīšanā noraidīja. Viņš uzsvēra, ka nav ārsts, un uz raidierakstu vēlas aicināt cilvēkus ar dažādiem viedokļiem, bet solīja darīt visu iespējamo, lai pretrunīgākos viedokļus labāk līdzsvarotu ar citādi domājošiem viesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Keitija Krastiņa |title=Džo Rogans atvainojas “Spotify” un sola turpmāk piedomāt pie savu podkāstu satura |date=2022. gada 28. janvāris |website=[[kursors.lv]] |url=https://kursors.lv/2022/02/01/dzo-rogans-atvainojas-spotify-un-sola-turpmak-piedomat-pie-savu-podkastu-satura/ |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Džo Rogans sniedz atbildi uz "Spotify" skandālu |date=2022. gada 31. janvāris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7442463/dzo-rogans-sniedz-atbildi-uz-spotify-skandalu |accessdate=2022. gada 18. februāris}}</ref> Februārī ''Spotify'' izņēma vismaz 70 ''Joe Rogan Experience'' sērijas, tostarp ar [[Eimija Šūmere|Eimiju Šūmeri]], [[Marks Marons|Marku Maronu]], [[Bills Bērs|Billu Bēru]], rokgrupas ''[[Tool (grupa)|Tool]]'' vokālistu [[Meinards Kīnans|Meinardu Kīnanu]] un [[Alaizu Šlesingere|Alaizu Šlesingeri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc skandāla par dezinformācijas izplatīšanu no "Spotify" izņemti vismaz 70 Džo Rogana raidījumu |date=2022. gada 7. februāris |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/485916-pec-skandala-par-dezinformacijas-izplatisanu-no-spotify-iznemti-vismaz-70-dzo-rogana-raidijumu |website=[[jauns.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=No "Spotify" izņemti vismaz 70 Džo Rogena podkāstu |date=2022. gada 8. februāris |url=https://www.tvnet.lv/7448884/no-spotify-iznemti-vismaz-70-dzo-rogena-podkastu |website=[[tvnet.lv]] |accessdate=2022. gada 18. februārī}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rogans, Džo}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV kikbokseri]] t9xkkk3xadbsh5bczr3x3xbe1j7p1l7 Folkreiss 0 336741 4461090 4325316 2026-04-29T13:20:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461090 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{atsauces+}} {{Autosporta čempionāts | name = Folkreiss | logo = FolkreissLogo.png | caption = Folkreiss | category = [[Rallycross]] | country/region = Latvia | inaugural2 = 2009 | engines = atmosfērisks, līdz 3000cm2 | tyres = ielas ar E marķējumu | website = [URL|https://www.autocross.lv/folkreiss/ autocross.lv] | current_season = {{CURRENTYEAR}} Ziemas un Vasaras sezona<!-- update year automatically on 1 January, no need to update manually --> }} '''Folkreiss''' (no {{val|en|folkrace}} — 'tautas sacensības') ir [[Autosports|autosporta]] disciplīna, kas iekļaujas tā sauktajā zemo izmaksu, jeb Tautas autosporta kategorijā. [[Latvija|Latvijā]] Folkreisa sacensības norisinās kopš 2009. gada, kā [[Latvijas Automobiļu federācija]]s Krosa komisijas izveidota disciplīna. == Vēsture == Latvijā Folkreisa izveide tika uzsākta 2009. gada janvārī, kad projekta realizāciju uzsāka Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvji Andris Berķis un Viesturs Saukāns, pieaicinot [[Zviedrija]]s folkreisā startējušo Juri Sirko, kā arī LAF Krosa komisijas speciālistus. Viesturs Saukāns kļuva par LAF Krosa komisijas Folkreisa darba grupas vadītāju, Juris Sirko — par vienu no pirmajiem sportistiem šajā disciplīnā, kā arī pirmo automašīnu sagatavotāju. Latvijas Folkreisa noteikumi tika izveidoti, balstoties uz Zviedrijas Folkrace noteikumiem, savienojot tos ar Latvijas autosporta veidošanas pamatprincipiem un tradīcijām. === 2009. gads === Pirmās Latvijas Folkreisa sacensības norisinājās 2009. gada 21. jūnijā sporta kompleksā 333. Uz starta stājās četri dalībnieki — Juris Sirko, Jevgeņijs Bergs, Andris Stulpiņš un [[Māris Diļevka]]. Par pirmo uzvarētāju kļuva Jevgeņijs Bergs (Rencēni, BMW 318). === 2010. gads === 2010. gadā Folkreisā tika izveidoti divi pamata seriāli — Latvijas mēroga LAF Folkreisa Ziemas kausa un LAF Folkreisa Vasaras kausa izcīņa. Tiek izveidoti arī reģionu seriāli: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales kausa izcīņa. Reģionu seriāli darbojas 2010., 2011. un 2012. gadā. 2010. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Arī 2010. gada LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Abus seriālus sportists uzvarēja pārliecinoši. === 2011. gads === 2011. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā drošu uzvaru sasniedza Jānis Nikels (Strenči, VW Golf I). LAF Folkreisa Vasaras kausā labākais bija Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Uzvara izšķīrās seriāla pēdējā posmā, Ēķim aizvadot dueli ar Raivi Riekstiņu (Turkalne, Mazda MX3, Opel Astra, Mazda MX6). === 2012. gads === 2012. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedza Rūdolfs Bogens (Cēsis, VW Golf II). Bogens aizvadīja unikālu sezonu, izcīnot uzvaras ne tikai visos sešos seriāla posmos, bet uzvarot visu posmu visos braucienos. === 2013. gads === 2013. gada LAF Folkreisa Ziemas kauss noslēdzās ļoti dramatiski. Uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II), kurš sasniedza 68 kopvērtējuma punktus, savukārt otro vietu guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), bet trešo — Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Abiem līdera sekotājiem bija tikai par punktu mazāk — pa 67 punktiem. Uz pēdējo posmu Smiltenē, Tepera trasē līdera godā ieradās Ēķis, taču piedzīvoja avāriju, kuras sekas neļāva pilnvērtīgi turpināt cīņu. LAF Folkreisa Vasaras kausā atkal uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II/Mazda MX3), panākumu sasniedzot cīņā ar Rihardu Daini (Rīga, Mazda MX3). === 2014. gads === LAF Folkreisa Ziemas kausā pārliecinošu uzvaru sasniedza Rihards Dainis (Cēsis, Honda Civic/VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kauss jau atkal piedāvāja sportisko drāmu: sezona noslēdzās ar divu līderu — tēva un dēla Guntara un Ivo Gabrāna vienādu kopvērtējuma punktu skaitu — abiem pa 85 punktiem. Nolikuma papildnosacījumi uzvaru nodeva Guntaram Gabrānam ([[Sigulda]], Mazda MX3), Ivo Gabrānam (Sigulda, Opel Astra) — otrā vieta. === 2015. gads === 2015. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā kopvērtējuma uzvara atkal tika sadalīta sarežģītā cīņā — uzvaru guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), par vienu punktu apsteidzot Ivo Gabrānu (Sigulda, Opel Astra). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru guva Edijs Sloka (Madone, VW Golf I). Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē viņam bija jāaizvada izšķirošais duelis ar Mārtiņu Spīķi (Rīga, Opel Astra). Finālbraucienā Spīķis piedzīvoja avāriju, kas nozīmēja, ka Sloka kļūst par kopvērtējuma uzvarētāju. === 2016. gads === 2016. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedza Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra), pēdējā posmā Jēkabpilī, Pilskalnu trasē sasniedzot pjedestālu, kamēr sīvākais konkurents Mārtiņš Spīķis (Rīga, Opel Astra) piedzīvoja tehniskas problēmas. LAF Folkreisa Vasaras kausā kopvērtējuma uzvaru sīvā cīņā sasniedza Viesturs Plētiens. Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē par uzvarētājiem kopvērtējumā varēja kļūt arī Ivo Gabrāns (Sigulda, Opel Astra) un Emīls Baltaiskalns (Aizpute, VW Golf II). Visi trīs iekļuva izšķirošajā finālā, par spīti Plētiena kūlenim un Gabrāna tehnikas problēmām kvalifikācijā. == Statistika == (Pēc 2016. gada sezonas) === LAF Folkreisa seriālu laureāti === {| class="wikitable" style="font-size:90%;" |- style="background:#efefef;" ! rowspan="2" style="width:70px;"| Sezona ! colspan="3" style="width:200px;"| Ziemas kauss ! rowspan="14" style="width:10px;" | ! colspan="3" style="width:200px;"| Vasaras kauss ! colspan="1" style="width:100px;"| ! colspan="1" style="width:20px;"| |- ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Rangs ! style="width:200px;"| Dalībnieku skaits |- ! 2009 | || || || || || ||Juris Sirko ||35 |- ! 2010 | {{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš|| {{flagicon|LVA}} Sandis Džeriņš ||Raunas Bruģakmens (Vecgailis, Zariņš, M.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš || {{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš|| Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||Artūrs Bāriņš||58 |- ! 2011 | {{flagicon|LAT}} Jānis Nikels|| {{flagicon|LVA}} Dāvis Tobiass ||Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||{{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LAT}}Rihards Dainis|| Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Vītola, Bendziks, Matulēns) ||Renārs Ēķis||79 |- ! 2012 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Rihards Dainis ||Streamline Racing (Starks, Vansovičs, K.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Rūdolfs Bogens || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Autosporta Nākotne (Bogens, S.Džeriņš, R.Dainis) ||Rūdolfs Bogens||67 |- ! 2013 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Bendziks, Saukāns, Kārkliņš) ||{{flagicon|LAT}}Mārtiņš Starks || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Streamline Racing (Starks, Kučinskis, I.Gabrāns) ||Mārtiņš Starks||76 |- ! 2014 | {{flagicon|LAT}} Rihards Dainis|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Guntars Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, G.Gabrāns, Kļava)|| Ivo Gabrāns ||69 |- ! 2015|2015 | {{flagicon|LAT}} Ermīns Vācietis || {{flagicon|LVA}} Ivo Gabrāns ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Edijs Sloka || {{flagicon|LAT}}Mārtiņš Spīķis || Carlife Autosport Team (M.Spīķis, Ločmelis, I.Spīķis, Jn.Spīķis)|| Mārtiņš Spīķis ||82 |- ! 2016|2016 | {{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LVA}} Matīss Pelēnis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Plētiens, Saukāns) ||{{flagicon|LAT}} Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Dāvis Emīls Ūdris || Autocross.lv Folkreisa komanda (Plētiens, Ēķis, Saukāns, Aseriņš) || Emīls Baltaiskalns ||92 |- ! 2017|2017 | {{flagicon|LAT}} Ivo Gabrāns || {{flagicon|LVA}} Dāvis Emīls Ūdris ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, Kļava, S.Vigulis) ||{{flagicon|LAT}}Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || CRAZY RACING (Krūmiņš, Špels, Buģis) || Viesturs Plētiens ||114 |- ! 2018|2018 | {{flagicon|LAT}} Māris Zālītis || {{flagicon|LVA}} Mairis Vigulis ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, J.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Māris Zālītis || {{flagicon|LAT}}Mairis Vigulis || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, K.Zuģickis) || Māris Zālītis ||90 |- ! 2019|2019 | {{flagicon|LAT}} Artis Biezais || {{flagicon|LVA}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš || {{flagicon|LAT}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, M.Spīķis) || Artis Biezais ||92 |- ! 2020|2020 | Nenotiek || Nenotiek || Nenotiek ||{{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Daniels Lankups|| Kavita V Racing || ??? || 93 |} === LAF Folkreisa kopējā ranga līderi pēc sezonas pēdējā posma === 2015.: Renārs Ēķis 2014.: Renārs Ēķis 2013.: Rihards Dainis 2012.: Rihards Dainis 2011.: Artūrs Bāriņš 2010.: Artūrs Bāriņš 2009.: Juris Sirko === LAF Folkreisa posmu uzvaras === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd aktīvie braucēji) 1. Artūrs Bāriņš 9 -- Renārs Ēķis 9* 3. Rūdolfs Bogens 7 4. Edijs Sloka 5 5. Artūrs Vecgailis 4 -- Ivo Gabrāns 4* 7. Rihards Dainis 3* -- Ritvars Kārkliņš 3* -- Raivis Riekstiņš 3* -- Jānis Nikels 3 -- Guntars Gabrāns 3 -- Juris Sirko 3 -- Agris Upītis 3 -- Jānis Orbidāns 3* -- Sandis Džeriņš 3* 16. Mārtiņš Starks 2* -- Ermīns Vācietis 2* -- Lauris Vidžis 2 -- Jevgēnijs Bergs 2 20. Jānis Kļava 1 -- Ivars Kerns 1* -- Dāvis Tobiass 1 -- Uldis Andersons 1 -- Roberts Plūme 1 -- Edgars Vītols 1 -- Edijs Ošs 1 -- Andris Melngāršs 1 -- Sandis Baltaiskalns 1* -- Mārtiņš Spīķis 1* -- Andis Dreimanis 1* -- Edvīns Vansovičs 1* -- Matīss Pelēnis 1* -- Viesturs Plētiens 1* === LAF Folkreisā startējušie juniori un uzvaru skaits Junioru kausā === (Pēc 2016. gada 4 ziemas posmiem. * — joprojām junioru vecumā, folkreisā) 1. Renārs Ēķis 14 2. Ivo Gabrāns 11 3. Sandis Džeriņš 10 4. Rihards Dainis 8 -- Matīss Pelēnis 6* 6. Mārtiņš Spīķis 4 -- Dāvis Emīls Ūdris 4* 8. Dāvis Tobiass 3 -- Roberts Bāriņš 3 10. Evija Vītola 1 -- Eliss Dukaļskis 1 -- Edijs Sloka 1 -- Roberts Pelēnis 1* -- Miks Gabrāns 1* -- Adrians Pūga 1* 16. Kristaps Gasparovičs 0 -- Jānis Gasparovičs 0 -- Gints Astrauskis 0 -- Artis Voicišs 0 -- Rūdolfs Bogens 0 -- Guntis Eglītis 0 -- Reinis Pelēnis 0 -- Atvars Saliņš 0 -- Jānis Krickis 0 -- Beate Klipa 0 -- Klāvs Benefelds 0 -- Jānis Orbidāns 0 -- Karolis Petreikis 0 -- Edijs Augulis 0 -- Viktors Freimanis 0 -- Emīls Misiņš 0 -- Līga Spīķe 0 -- Jānis Saulīte 0 -- Mairis Vigulis 0* -- Ivas Stonys 0 === Komandu uzvaras posmos === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd eksistējošas komandas) 1. Autocross.lv Folkreisa komanda 14* 2. Folkreisa Fabrika 11 3. Streamline Racing 9 4. Kavita V 8* -- Štīm Rally Team 7 6. Autosporta Nākotne 6 7. Raunas Bruģakmens 5 8 Rewel Racing 3* 9. Carlife Autosport Team 2* -- EMA Racing 2 11. Augstākā Pilotāža 1 -- MS Racing 1 -- Crazy Racing 1 14. Prāta brāļi Racing 0 -- SK Vecpils 0 -- ASAKA Racing I 0 -- ASAKA Racing II 0 -- Starta Laiks 0 -- Made in Racing 0 -- Valtek Racing 0 -- Autocross.lv Juniors 0 -- Ledus Lauzēji 0 -- Novators 0 -- Autocross.lv II 0 -- SK Garkalne Racing 0* -- Carlife Autosport Team II 0* == Noteikumi<ref name="autocross.lv">{{Tīmekļa atsauce |title = Folkreisa nolikums |publisher = Autocross.lv |date = 2020.12.10. |accessdate = 2021.01.03 |url = https://www.autocross.lv/folkreiss/ }}{{Novecojusi saite}}</ref> == '''1. Folkreiss, tā principi''' Folkreiss ir autokrosa un rallijkrosa tipa sacensības vieglajām automašīnām. Tehnikas sagatavošanas izmaksas tiek kontrolētas ar fiksētu automobiļu cenu un iespēju tehniku iegādāties katram Folkreisa sacīkšu apmeklētājam, savukārt, automašīnas īpašniekam nav tiesību automašīnu nepārdot, ja tai sacensību laikā ir pieteicies pircējs. Vēsture: Folkreiss radās Somijā, bet Ziemeļeiropā izplatījās ap 1980. gadu. 1981. gada ziemā Zviedrijā notika pirmās izmēģinājuma sacensības. 1981. gada vidū tika izveidots pirmais sacensību reglaments un līdz gada beigām bija notikušas jau 63 sacensības. Folkreiss iemantojis īpašu popularitāti Zviedrijā un Norvēģijā. 2009. gads Latvijā tiek pasludināts par Folkreisa ievadgadu. Folkreisa mērķis: dot iespēju piedalīties sacensībās visiem, kam interesē autosports. Sacensību un tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai tie dotu iespēju dalībniekiem sacensties vienlīdzīgos apstākļos un ar pēc iespējas mazāku finansiālo ieguldījumu. Folkreisam jābūt pēc iespējas pieejamākam gan sportistiem, gan organizatoriem, gan skatītājiem. Folkreisa sacensību seriālos netiek izcīnīts valsts čempiona tituls. Sacensību dalībniekiem tiek ieteikts izvairīties no pārliekas mašīnu tehniskās pilnveidošanas, līdz ar to saglabājot pēc iespējas zemākus izdevumus tehnikas sagatavošanai. '''2. Folkreisa dalībnieki''' Licences saņemšanas kārtība: Sportista sezonas licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti Krosa komisijā jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sacensībām, kurās braucējs vēlas startēt, bet vienreizējās licences saņemšanai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms konkrētām sacensībām. Folkreisa sacensībās par derīgu atzīstama jebkura LAF Krosa komisijas izdota derīga sportista licence. Vienreizējās licences maksa 20 eiro. Nepieciešamie dokumenti gada un vienreizējās licences saņemšanai: * apdrošināšanas polise, kas nelaimes gadījumu un nāves riskus autosportā. * medicīniskā izziņa ar atzīmi ”atļauts piedalīties autosporta sacensībās”; * jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nepieciešama abu vecāku rakstiska piekrišana, kas var būt apliecināta notariāli vai pašrocīgi parakstīta Krosa komisijas vadītājas klātbūtnē, uzrādot personas identitāti un radniecības apliecinošus dokumentus; * personas fotogrāfija (dokumentu foto, elektroniski) Licence tiek izsniegta pēc sacensību noteikumu un Sporta kodeksa zināšanu pārbaudes. Licences tiek izsniegtas LAF krosa komisijā. Ārvalstu sportistiem atļauts piedalīties sacīkstēs tikai ar savas valsts ASN rakstisku atļauju. '''3. Folkreisa sacensību pamatnosacījumi''' Trase: Sacensībām jānotiek slēgtā trasē, sagatavotā, pamatojoties uz LAF Krosa komisijas nacionālajiem autokrosa, rallijkrosa trašu noteikumiem. Jebkāda veida trasei, kurā tiek rīkota jebkura līmeņa Folkreisa sacensības, ir jābūt licenzētai saskaņā ar LAF noteiktajiem trašu licencēšanas noteikumiem. Ātrums: Nevienas Folkreisa sacensību automašīnas ātrums sacensību laikā nedrīkst pārsniegt maksimālo ātrumu 80 kilometri stundā. Norādītais ātrums var būt lielāks, ja to pieļauj trase licence. Trases licencē tiek noteikti un ietverti ātruma slāpēšanas elementi, kas ir neatņemama trases licences sastāvdaļa. Tirdzniecība: Pēc sacensībām visas automašīnas ir pieejamas iegādei par fiksēto samaksu 950 (Deviņi simti piecdesmit) eiro. Automašīnas pārdevējs drīkst paturēt savā īpašumā attiecīgās automašīnas sēdekli, tā stiprinājumus (regulējamie stiprinājumi, ar kuru palīdzību sporta krēsls ir nostiprināts uz sēdekļa stiprinājuma stieņiem vai pie virsbūves), drošības jostas, kā arī stūres ratu, nodrošinot automobiļa vadāmību arī pēc tā demontāžas (jāaizvieto ar rezerves vai oriģinālo stūres ratu). Dalības maksa: Nedrīkst pārsniegt 40 eiro; Organizators var paredzēt mazāku dalības maksu par noteikto. Automašīna un personiskais aprīkojums: Folkreisa sacensību automašīnai, tās aprīkojumam, kā arī sportista aprīkojumam jāatbilst LAF Krosa komisijas Folkreisa sacensību Tehniskajiem noteikumiem visu līmeņu Folkreisa sacensībās, t.sk. klubu, reģionu un valsts. Ar vienu un to pašu automašīnu Folkreisa sacensībās var piedalīties divi atsevišķi reģistrējušies braucēji. Sacensību numurs: Automašīnas īpašniekam jāparedz vieta uz sānu loga vienam vai vairākiem starta numuriem. Ja automašīnu izmanto vairāki braucēji, sacensību laikā jābūt redzamam tikai vajadzīgajam attiecīgajam numuram. '''4. Folkreisa sacensību rīkošana''' Folkreisa sacensības drīkst rīkot vienīgi LAF biedrs vai sporta klubs, kas ir LAF biedrs. Sacensību rīkošanu piesaka rakstiskā veidā, iesniegumam klāt pievienojot trases shēmu un licenci. Pamatojoties uz rīkotāju iesniegumiem Folkreisa sacensības tiek reģistrētas LAF sacensību kalendārā un publicētas LAF informācijas vietnēs. '''5. Sacensību nolikums''' Folkreisa daudzposmu seriālu (turpmāk — Seriālu) un atsevišķo sacensību nolikumus izstrādā attiecīgā seriāla vai sacensību organizētājs. Visu līmeņu Folkreisa sacensību nolikumi ir jāapstiprina LAF Krosa komisijas padomē. Folkreisa Seriāla noteikumus, kā arī Seriāla posma sacensību sistēmu, tajā skaitā automašīnu tirdzniecības procesu, nosaka LAF Krosa komisijas Folkreisa Sporta nolikums. Šis nolikums ir saistošs visu līmeņu Folkreisa sacensību organizatoriem. Sacensības, kas netiek organizētas saskaņā ar LAF Folkreisa sporta nolikumu nedrīkst saukties par Folkreisa sacensībām. == Folkreisa automašīnas pirkšanas/pārdošanas sistēma<ref name="autocross.lv"/> == '''6. Folkreisa automašīnu iegāde''' Folkreisa automašīnas turētājam aizliegts atteikties no Folkreisa automašīnas pārdošanas, ja mašīnai ir pircējs, kurš iesniedzis automašīnas iegādes pieteikumu. Ja Folkreisa automašīnas turētājs atsakās pārdot savu automašīnu, LAF Krosa komisija piemēro sodu 950 eiro apmērā. Jebkāda turpmākā dalība LAF Krosa komisijas sacensībās aizliegta līdz soda apmaksai. Folkreisa automašīnas fiksētā iegādes cena ir 950 eiro. Folkreisa automašīnu var iegādāties vai pārdot jebkura fiziska persona, ne jaunāka par 18 gadiem, kurai ir derīga LAF Krosa komisijas izsniegta sportista vai pieteicēja licence. Personai, kas vēlas iegādāties šajās sacensībās startējošu Folkreisa automašīnu, tas jāpaziņo iesnieguma veidā Folkreisa sacensību sekretariātam nolikumā norādītajā termiņā, pievienojot drošības iemaksu 50 eiro. No šīs summas 15 eiro tiek ieturēta sekretariātā par darījuma apkalpošanu. Ja drošības iemaksas maksātājs atsakās no automašīnas pirkšanas, veiktā iemaksa netiek atgriezta. Par šī iesnieguma faktu tiek informēts attiecīgās mašīnas turētājs. Sacensībās klātesošās personas par šī iesnieguma faktu tiek informētas ar paziņojumu pie oficiālā sacensību ziņojumu dēļa. Vēlams sacensībās klātesošās personas par iesnieguma faktu informēt ar sacensību informatora palīdzību. Pircējs kļūst par automašīnas īpašnieku brīdī, kad veicis 900 eiro maksu automašīnas turētājam, bet šī nolikuma Pircējs no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem visus ar automašīnu saistītos dokumentus. Ja Folkreisa automašīna, par kuru veikta iemaksas procedūra, piedzīvo ievērojamus (nosaka Folkreisa sacensību Tehniskā komisija) bojājumus (avārija, svarīgāko mezglu ievērojami defekti), personai, kura vēlējusies iegādāties šo automašīnu, ir tiesības atsaukt iesniegumu un saņemt iemaksāto drošības iemaksu. Ja par vienu automašīnu iesniegts vairāk nekā viens iegādes , automašīnas pircēju nosaka izloze, kuru vada sacensību galvenais tiesnesis vai viņa nozīmēta persona. Personām, kuras izlozes rezultātā nekļūst par automašīnas pircējiem, atgriež 35 eiro no iemaksātās drošības iemaksas. '''7. Folkreisa automašīnu pārdošana''' Folkreisa automašīnas turētājam automašīnas pārdošanas procesā jāvadās pēc augstākajiem ētikas un sportiskuma principiem. Neievērojot nolikuma nosacījumus sportists uz 1 gadu tiek izslēgts no jebkurām (jebkura līmeņa, reģiona) LAF saskaņotām Folkreisa sacensībām. Strīdu gadījumā gala lēmumu pieņem LAF Krosa komisijas padome, nav pārsūdzams. Par šī punkta izpildi atbild klubs, kuru attiecīgajā brīdī pārstāv šis sportists. Automašīnas pārdevējs pārdošanas brīdī no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem sportista licenci, kā arī var paturēt īpašumā Folkreisa sacensību vispārējo noteikumu punktos minētos automašīnas elementus (krēslu, stūri, sietu, utt), ievērojot visus šī punkta nosacījumus. == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.autocross.lv/folkreiss/}} portālā Autocross.lv * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://laf.lv/sports/krosa-komisja/}} portālā LAF == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Autosports Latvijā|Vēsture]] ostycbso4art68o5g4gpqeofu900i79 Finanšu nozares arodbiedrība 0 337037 4461085 2636839 2026-04-29T12:53:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461085 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada janvāris}} '''Finanšu nozares arodbiedrība''' ir neatkarīga [[sabiedriska organizācija]], kas uz brīvprātības principiem apvieno biedrus (darba ņēmējus, pašnodarbinātos un uzņēmējus), kuri darbojas finanšu un kapitāla tirgus sfērā, kā arī komercsabiedrībās, uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās, kas apkalpo minēto sfēru vai izmanto tās pakalpojumus<ref>[http://finansu-nozares-arodbiedriba.lv/index.php?page=par-mums Par Finanšu nozares arodbiedrību]{{Novecojusi saite}}</ref>. Finanšu nozares [[arodbiedrība]]s mērķis – savu biedru darba, ekonomisko, profesionālo, sociālo tiesību un interešu aizstāvēšana, pārstāvēšana un veicināšana. FNA darbojas kopš 2012. gada un pašlaik apvieno vairākus simtus biedru no vairākām Latvijas finanšu institūcijām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{official website|http://finansu-nozares-arodbiedriba.lv/}} [[Kategorija:Darbs]] [[Kategorija:Organizācijas]] g26ygpc4wvnm1no39i1q3ok2w7f1n0u Intelsat 36 0 339887 4461323 4111733 2026-04-30T05:10:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461323 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat 36'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[SSL 1300]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Intelsat]]'', {{LUX}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]'', {{USA}} | Starta_gads = 2016 | Starts = {{dat|2016|8|24|SK}} 22:16:01 [[UTC]] | Nesējs = ''[[Ariane 5ECA]]'', {{FRA}} | Starta_vieta = [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]] | Starta_laukums = ''ELA-3'' | Starta_valsts = {{GUF}} | Palaists_kopā_ar = ''[[Intelsat 33e]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 15 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 3253 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = saules baterijas | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = 68,5° A | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Intelsat 33e]]'' | KA_nāk = ''[[Intelsat 32e]]'' }} '''''Intelsat 36''''' ('''''IS-36''''') ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzēta uzņēmuma ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] reģionā. Pavadonis orbītā tika palaists 2016. gada augustā. Pavadoni izgatavoja ASV uzņēmums ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]''. Tam uzstādīti 20 C joslas un 34 Ku joslas raidītāji. ''Intelsat 36'' tika palaists {{dat|2016|8|24||bez}} 22:16:01 [[UTC]] no [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskā centra]] ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ECA]]'' (lidojums ''VA323''). Kopā ar to palaists ''[[Intelsat 33e]]''. ''Intelsat 36'' [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionārajā orbītā]] tika izvietots punktā 68,5° austrumu garuma, kopā ar ''[[Intelsat 20]]''. == Ārējās saites == * [http://www.intelsat.com/global-network/satellites/fleet/intelsat-36/ Intelsat 36]{{Novecojusi saite}} Intelsat * [http://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-36.htm Intelsat 36] Gunter Dirk Krebs * [http://spaceflight101.com/ariane-5-va232/intelsat-36/ Intelsat 36] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161108030929/http://spaceflight101.com/ariane-5-va232/intelsat-36/ |date={{dat|2016|11|08||bez}} }} Spaceflight101.com {{Intelsat}} {{2016. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|36]] od2epktc2x8r3zysxdllxhjnlwm79fv Jelgavas Pārlielupes pamatskola 0 346610 4461380 4447637 2026-04-30T09:17:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461380 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Jelgavas Pārlielupes pamatskola |logo = |seal_image = |image = Jelgava secondary school 6.jpg |image size = |alt = |caption = 2013. gadā |motto = |location = [[Loka maģistrāle]] 29, [[Jelgava]], {{LAT}} |postcode = |map_type = Jelgava |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 40 | lats = 14 | latNS = N | longd = 23 | longm = 45 | longs = 01 | longEW = E |schooltype = [[pamatizglītība]]s iestāde |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1978. gads |approx = |founded = |opened = |founder = |status = aktīva |closed = |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |session = septembris—maijs |schoolnumber = |director = |headmistress = Ilze Arbidane<ref name="jelgavalv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jip/sakumlapa/izglitibas-iestades/pamatizglitibas-iestades/jelgavas-parlielupes-pamatskola/|title=Jelgavas Pārlielupes pamatskola|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref> |headmaster = |enrollment_as_of = |pupils = 600 (2024)<ref name="jelgavalv" /> |avg_class_size = |ratio = |language = latviešu |schedtyp = |alumni = |free_text = |homepage = {{URL|http://www.jppsk.lv}} }} '''Jelgavas Pārlielupes pamatskola''' ir izglītības iestāde [[Loka maģistrāle|Loka maģistrālē]] [[Jelgava|Jelgavā]]. == Vēsture == Atklāta 1978. gada 1. septembrī kā '''Jelgavas 6. vidusskola''' [[Rīgas autobusu fabrika]]s strādnieku dzīvojamo ēku būvniecības laikā. 1997. gadā atklāja peldbaseinu. 2003. gadā sāka darboties arī pirmsskolas izglītības grupas. 2019. gadā Jelgavas 6. vidusskolai pievienoja agrākās [[Jelgavas 2. pamatskola]]s klases, bet 2021. gadā to pārveidoja par '''Jelgavas Pārlielupes pamatskolu'''. === Direktori === No 1978. līdz 2010. gadam par skolas direktoru strādāja Alfrēds Holsts. Šajā laikā skolā tika iedibinātas tradīcijas, izveidojās saliedēts skolotāju kolektīvs. 2010. gada 27. augustā direktores amatā stājās Ilze Arbidane, latviešu valodas skolotāja, direktora vietniece mācību darbā. == Sasniegumi == 2015. gadā Jelgavas 6. vidusskola saņēma Jelgavas pilsētas pašvaldības izglītības kvalitātes balvu «Zelta Grauds 2015» pamatizglītības 2. posmā (7.—9. klase). == Izglītības programmas == * Pirmsskolas izglītības programma * Pamatizglītības programma * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == Fakultatīvās nodarbības vērstas uz pētniecisko prasmju apguvi: Vides akadēmija, Skolēns eksperimentē, Tehniskā jaunrade, Jaunais komersants, Mācību uzņēmumi, Jauno pētnieku skola, Skolas muzejs, Fizikas un matemātikas pamatprasmju pilnveidošana. Izglītojamajiem ir iespēja attīstīt savas spējas interešu izglītības programmās. Nodarbības notiek ārpusstundu laikā. Dažāda vecuma izglītojamajiem tiek piedāvātas interešu izglītības programmas: '''Kultūrizglītības programma:''' * tautas dejas pirmsskolas vecuma izglītojamajiem un 1.—5. klašu izglītojamajiem, * teātris 8.—9. klašu izglītojamajiem. '''Sporta izglītības programma:''' * futbols 1.—4. klašu izglītojamajiem, * peldēšana 1.—5. klašu izglītojamajiem, * bokss 1.—9. klašu izglītojamajiem, * šahs 1.—9. klašu izglītojamajiem. '''Tehniskās jaunrades programma:''' * fotografēšanas pamati 5.—9. klašu izglītojamajiem, * kokapstrādes darbnīca 5.—9. klašu izglītojamajiem, * rokdarbu darbnīca “Ideja” 4.—6. klašu izglītojamajiem. '''Citu jomu programma:''' * “Starts biznesā”, * gidi 5.—9. klašu izglītojamajiem, * “Jauno žurnālistu skola ” 4.—9. klašu izglītojamajiem. Skolas tautas deju kolektīvs “Varavīksne” 2015. gadā piedalījās XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. == Tradīcijas == * Skolai ir savs karogs, logo, tās moto ir “Mūsdienīga, sadarbībai atvērta skola, kurā pedagogiem un izglītojamajiem ir vienāda vērtību izpratne”. * Skolēnu pašpārvaldei nopietns pārbaudījums ir Skolotāju dienas organizēšana, kas parasti izdodas ļoti jautra un interesanta. * Novembris ir pilsoniskās audzināšanas mēnesis, bagāts ar dažādām aktivitātēm. * Ziemassvētku laikā darbojas Ziemassvētku gadatirdziņš, notiek Ziemassvētku ballītes un liels koncerts vecākiem. * Valentīna dienā ar skolas pasta palīdzību var aizsūtīt savām simpātijām apsveikumu. * Tradicionāli aprīlī vecāki tiek aicināti uz sacensībām “Sportiska ģimene”, bet skolēni uz sporta spēļu sacensībām. * Skolēni, skolotāji un vecāki daudz uzmanības velta “zaļai domāšanai”. * Pavasarī notiek dažādi pasākumi: Spodrības dienas, Pēdējā zvana svētki, Jelgavas un Eiropas dienas. * Mācību gada beigās svinīgajā līnijā pulcējas visi skolas skolēni un skolotāji, godinot mācību olimpiāžu, konkursu un sacensību uzvarētājus. == Cita svarīga informācija == * izglītojamajiem ir iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, darboties ''Junior Achievement'' programmā, * vācu valodas apguve, * laba sporta bāze sporta programmas īstenošanai, * nodrošināta izglītojamo peldēt apmācība visās klasēs, * brīvā laika mērķtiecīgas pavadīšanas iespējas sadarbojoties ar [[Jaunrades nams JUNDA|Jelgavas bērnu un jauniešu centru “Junda”]], Jelgavas Bērnu un Jaunatnes sporta skolu. === Dalība starptautiskos projektos === * Skola izmanto Eiropas Savienības piedāvātās iespējas iesaistīties starptautiskajos projektos, kas ļauj iepazīt citu valstu izglītības sistēmu, kultūras tradīcijas, kā arī parādīt savu skolu, sekmēt Jelgavas un Latvijas atpazīstamību. * Pirmie starptautiskie projekti bija sadarbībā ar British Council 2007. gadā. * No 2012. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. jūlijam tika īstenots Comenius projekts “ Dzīvojot kopā” (''Living Together''). Projektā iesaistītās valstis bija Latvija, Slovēnija, Polija, Vācija un Portugāle. * 2015. gadā tika uzsākti divi [[Erasmus +]] projekti — “ Efektīva komunikācija — veiksmīga dzīve nākotnē” (Effective communication — a successful future life), tā īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2018. gada 1. septembris, dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180322185927/http://hristobotev1927.com/ Bulgārija], [http://aemn.pt Portugāle], [http://zsgepiky.cz Čehija], [https://web.archive.org/web/20171104183311/http://www.zs2pna.edu.pl/ Polija], [http://os-smihel.si Slovēnija], [http://zsjeleniaba.edu.sk Slovākija], Latvija un „e-Management of multidisciplinary projects for secondary schools”, īstenošanas laiks 2015. gada 1. septembris — 2017. gada 1. novembris., dalībvalstis [https://web.archive.org/web/20180321073726/http://scoala4pucioasa.ro/ Rumānija], [http://ezgililer.k12.tr Turcija], [http://zspolesovice.cz Čehija], [http://zsozdany.sk Slovākija], Latvija. == Ārējās saites == * [http://www.jppsk.lv/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas mājaslapa]{{Novecojusi saite}} * [https://www.facebook.com/jppsk/ Jelgavas Pārlielupes pamatskolas Facebook] {{Jelgavas skolas}} [[Kategorija:Skolas Jelgavā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] enxdgrod5fnhb5p19adn31989xb3ajy 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm 0 349513 4461421 4270406 2026-04-30T11:23:09Z Uldis s 26307 /* Ārējās saites */ + 1 4461421 wikitext text/x-wiki '''2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm''' bija [[šahs|šaha]] turnīrs, kas notika [[Rīga|Rīgā]] no 10. līdz 22. aprīlim 2017. gadā. == Organizācija == Latvijas Šaha federācija 18. [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālā šaha čempionāta]] sievietēm rīkošanas tiesības ieguva Eiropas šaha savienības (ECU) Ģenerālajā asamblejā 2016. gada septembrī Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku [[42. šaha olimpiāde|pasaules šaha olimpiādes]] laikā. Līdz ar sieviešu čempionātu Latvija ieguva tiesības rīkot arī [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|2018. gada Eiropas čempionātu jauniešiem vecuma grupās no U8 līdz U18]]. Par Eiropas individuālā šaha čempionāta sievietēm norises vietu bija izvēlēta viesnīca "Radisson Blu Hotel Latvija" (Rīga, Elizabetes iela 55), kur tas notika konferenču centra zāle "Omega". Galvenie organizatori no Latvijas puses bija Latvijas Šaha federācijas prezidents Āris Ozoliņš un turnīra direktors Egons Lavendelis. Turnīra galvenais tiesnesis bija Ašots Vardapetjans (Armēnija). No turnīra tika organizētas interneta tiešraides ar kvalificētu šahistu komentāriem. Partiju translācijas notika arī blakus turnīra zālei, kas saskaņā [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] stingrajiem noteikumiem bija slēgta skatītājiem. == Reglaments == Turnīrs risinājās pēc [[Šveices sistēma]]s 11 kārtās ar apdomas laiku 90 minūtes pirmajiem 40 gājieniem plus 30 minūtes atlikušajai partijai, pievienojot 30 sekundes par katru izdarīto gājienu. Katra kārta sākās 15:00, izņemot pēdējo kārtu, kas sākās 11:00. Turnīra vienīgā brīvdiena bija 18. aprīlī pēc 7. kārtas. Turnīra kopējais balvu fonds bija 70000 euro, kurš tika sadalīts starp pirmajām 20 vietām (1. vieta - 12000 euro, 2. vieta - 10000 euro, 3. vieta - 8000 euro... 20. vieta - 1000 euro). Pirmās 14 vietas iekļuva nākamajā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]]. Ja viena vai vairākas dalībnieces noslēgumā ieguva vienādu punktu skaitu, tad augstāko vietu noteica pēc sekojošiem kritērijiem (A-E): * A - rezultāti savstarpējās partijās (piemērojams tikai tad, ja visas iesaistītās spēlētājas ir aizvadījušas savstarpējas partijas); * B - uzlabotais Buholca koeficients; * C - Buholca koeficients; * D - lielāks vidējais pretinieku [[Elo reitings]]; * E - lielākais uzvaru skaits. Turnīrā piedalījās 144 dalībnieces no 33 valstīm. Sakarā ar [[Bulgārija]]s Šaha federācijas izslēgšanu no Eiropas šaha savienības, visas Bulgārijas šahistes turnīrā pārstāvēja Eiropas šaha savienību. == Turnīra gaita == * 1. kārta - 49 dalībnieces uzvarēja savu pirmo partiju, to skaitā arī vadošā Latvijas pārstāve [[Ilze Bērziņa]], kas uzvarēja citu Latvijas šahisti Madaru Golstu. Viņa arī bija vienīgā no 17 Latvijas pārstāvēm, kas pirmajā kārtā guva uzvaru. Vēl tikai Elīna Otikova spēlēja neizšķirti, bet pārējās Latvijas šahistes zaudēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/317/latvijas-sahistem-pieticigi-rezultati-eiropas-cempionata-pirmaja-diena/ |title=Latvijas šahistēm pieticīgi rezultāti Eiropas čempionāta pirmajā dienā |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210306023007/https://www.sahafederacija.lv/raksti/317/latvijas-sahistem-pieticigi-rezultati-eiropas-cempionata-pirmaja-diena/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_1 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 1-й тур]</ref> * 2. kārta - 12 dalībnieces izcīnīja arī otro uzvaru un kļuva par līderēm ar 2 punktiem. Ilze Bērziņa nospēlēja neizšķirti ar [[Jolanta Zavadzka|Jolantu Zavadzku]], bet no Latvijas pārstāvēm uzvaras izcīnīja [[Ingūna Erneste]], [[Agnese Līckrastiņa]] un [[Renāte Vidruska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/319/berzina-otraja-karta-nospele-neizskirti-ar-specigo-polieti-zavadsku/ |title=Bērziņa otrajā kārtā nospēlē neizšķirti ar spēcīgo polieti Zavadzku |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210306015400/https://www.sahafederacija.lv/raksti/319/berzina-otraja-karta-nospele-neizskirti-ar-specigo-polieti-zavadsku/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_2 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 2-й тур]</ref> * 3. kārta - Pēc uzvaras pār [[Petra Papa|Petru Papu]] par vienīgo līderi ar 3 punktiem kļuva [[Nana Dzagnidze]], no viņas par puspunktu atpalika uzreiz 25 dalībnieces, tajā skaitā arī Ilze Bērziņa pēc uzvaras pār [[Stavrula Colakidu|Stavrulu Colakidu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/321/berzina-uzvar-talantigo-griekieti-colakidu-pec-trim-kartam-tikai-viena-lidere/ |title=Bērziņa uzvar talantīgo grieķieti Colakidu; pēc trim kārtām tikai viena līdere |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200811223846/https://sahafederacija.lv/raksti/321/berzina-uzvar-talantigo-griekieti-colakidu-pec-trim-kartam-tikai-viena-lidere/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_3 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 3-й тур]</ref> * 4. kārta - Nana Dzagnidze nospēlēja neizšķirti ar [[Marija Muzičuka|Mariju Muzičuku]], un viņu panāca vēl piecas dalībnieces. Sešām līderēm bija pa 3½ punktiem. Ilze Bērziņa nospēlēja neizšķirti ar [[Elina Danieljana|Elinu Danieljanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/323/berzina-nospele-neizskirti-pec-ceturtas-kartas-sesas-lideres/ |title=Bērziņa nospēlē neizšķirti; pēc ceturtās kārtas sešas līderes |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210306012945/https://www.sahafederacija.lv/raksti/323/berzina-nospele-neizskirti-pec-ceturtas-kartas-sesas-lideres/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_4 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 4-й тур]</ref> * 5. kārta - Līderu savstarpējās cīņās vienīgo uzvaru guva [[Aleksandra Gorjačkina]], kura arī kļuva par vienīgo līderi ar 4½ punktiem. Pirmo zaudējumu cieta Ilze Bērziņa, kas piekāpās [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/324/par-cempionata-lideri-kluvusi-talantiga-krieviete-gorjackina/ |title=Par čempionāta līderi kļuvusi talantīgā krieviete Gorjačkina |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170712005654/https://www.sahafederacija.lv/raksti/324/par-cempionata-lideri-kluvusi-talantiga-krieviete-gorjackina/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_5 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 5-й тур]</ref> * 6. kārta - Aleksandra Gorjačkina neizmantoja savas iespējas partijā pret [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]], un viņu pēc uzvaras pār [[Jekaterina Atalika|Jekaterinu Ataliku]] panāca Nana Dzagnidze. Abām līderēm bija pa 5 punktiem. Ilze Bērziņa izglābās partijā pret [[Nataļja Pogoņina|Nataļju Pogoņinu]], bet kopumā 17 Latvijas pārstāves šajā kārtā guva 8½ punktus, kas bija viņu labākais kopējais sasniegums kopš turnīra sākuma. Ilzei Bērziņai pēc šīs kārtas bija 3½ punkti, bet otrai labākajai Latvijas pārstāvei Agnesei Līckrastiņai - 3 punkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/325/latvijas-sahistes-sestaja-karta-gust-lidz-sim-lielako-punktu-skaitu/ |title=Latvijas šahistes sestajā kārtā gūst līdz šim lielāko punktu skaitu |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210125135255/https://www.sahafederacija.lv/raksti/325/latvijas-sahistes-sestaja-karta-gust-lidz-sim-lielako-punktu-skaitu/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_6 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 6-й тур]</ref> * 7. kārta - Abu līderu Aleksandras Gorjačkinas un Nanas Dzagnidzes savstarpējā partija beidzās ar īsu neizšķirtu, un viņas panāca Elina Danieljana un [[Darja Pustovoitova]]. Līderu kvartetam bija pa 5½ punktiem. Ilze Bērziņa spēlēja neizšķirti ar [[Marta Mihna|Martu Mihnu]]. No mājiniecēm pie uzvarām tika [[Linda Krūmiņa (šahiste)|Linda Krūmiņa]] un Renāte Vidruska, bet Agnese Līckrastiņa cieta zaudējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/326/pirms-vienigas-brivdienas-izveidojas-cetru-speletaju-vadiba/ |title=Pirms vienīgās brīvdienas izveidojas četru spēlētāju vadība |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210303024324/https://www.sahafederacija.lv/raksti/326/pirms-vienigas-brivdienas-izveidojas-cetru-speletaju-vadiba/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_7 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 7-й тур]</ref> * 8. kārta - Līderu cīņās Nana Dzagnidze uzvarēja Elīnu Danieljanu, bet Aleksandra Gorjačkina - Darju Pustovoitovu. Pēc šīs kārtas Nanai Dzagnidzei un Aleksandrai Gorjačkinai bija pa 6½ punktiem, bet tuvākajām sekotājām [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]], [[Alina Kašlinska|Alinai Kašlinskai]], [[Monika Socko|Monikai Socko]] un [[Hoanga Thaņa Čanga|Hoangai Thaņai Čangai]] pa 6 punktiem. No Latvijas šahistēm Ilze Bērziņa nospēlēja neizšķirti ar [[Sāra Papa|Sāru Holtu]], bet Elīna Otikova uzvarēja Ingūnu Ernesti. Ilze Bērziņai pēc šīs kārtas bija 4½ punkti, Elīnai Otikovai - 3½ punkti, bet Agnesei Līckrastiņai, Linda Krūmiņai un Renātei Vidruskai pa 3 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/329/ieprieksejas-lideres-atgriezas-eiropas-cempionata-saha-sievietem-vadiba/ |title=Iepriekšējās līderes atgriežas Eiropas čempionāta šahā sievietēm vadībā |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924164642/https://sahafederacija.lv/raksti/329/ieprieksejas-lideres-atgriezas-eiropas-cempionata-saha-sievietem-vadiba/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_8 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 8-й тур]</ref> * 9. kārta - Līderu cīņas pārsvarā beidzās neizšķirti, un Nana Dzagnidze un Aleksandra Gorjačkina palika turnīra tabulas galvgalī ar 7 punktiem. Aiz abām līderēm sekoja nu jau sešas šahistes ar 6½ punktiem - Elina Danieljana, Alina Kašlinska, Marija Muzičuka, [[Elizabete Pēca]], Monika Socko un Hoanga Thaņa Čanga. Ilze Bērziņa zaudēja [[Karina Cifka|Karinai Ščepkovskai]], un viņai pēc šīs kārtas palika 4½ punkti. Elīnai Otikovai, Linda Krūmiņai un Renātei Vidruskai bija pa 4 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/330/visas-lideres-cinas-neizskirti-berzina-cies-neveiksmi/ |title=Visas līderes cīnās neizšķirti; Bērziņa cieš neveiksmi |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200813141032/https://www.sahafederacija.lv/raksti/330/visas-lideres-cinas-neizskirti-berzina-cies-neveiksmi/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_9 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 9-й тур]</ref> * 10. kārta - Nana Dzagnidze uzvarēja Moniku Socko un kļuva par vienīgo līderi ar 8 punktiem, kamēr Aleksandra Gorjačkina nospēlēja neizšķirti ar Hoangu Thaņu Čangu un atpalika no līderes par puspunktu. Vēl divpadsmit šahistes dalīja 3.-14. vietu ar 7 punktiem. No Latvijas pārstāvēm Ilzei Bērziņai pirms pēdējās kārtas bija 5 punkti, Renātei Vidruskai - 4½, bet Elīnai Otikovai, Agnesei Līckrastiņai un Linda Krūmiņai pa 4 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/333/gruzijas-sahiste-dzagnidze-tuvojas-triumfam-eiropas-cempionata/ |title=Gruzijas šahiste Dzagnidze tuvojas triumfam Eiropas čempionātā |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210303020803/https://www.sahafederacija.lv/raksti/333/gruzijas-sahiste-dzagnidze-tuvojas-triumfam-eiropas-cempionata/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_10 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 10-й тур]</ref> * 11. kārta - Pēdējā kārtā Nana Dzagnidze nospēlēja neizšķirti ar Nataļju Pogoņinu, bet Aleksandra Gorjačkina neuzvarēja Elizabeti Pēcu. Tādējādi Nana Dzagnidze ar 8½ punktiem kļuva par Eiropas čempionāta uzvarētāju, bet Aleksandru Gorjačkinu panāca [[Alisa Gaļļamova]], kas pēdējā kārtā pieveica Alinu Kašlinsku. Abām bija 8 punkti, bet pēc papildu rādītājiem Gorjačkinai pienācās sudrabs, bet Gaļļamovai - bronza. Ilze Bērziņa ar 5½ saglabāja labāko rezultātu starp Latvijas šahistēm. Renātei Vidruskai bija 4½, bet pa 4 punktiem ieguva Elīna Otikova, Linda Krūmiņa, Agnese Līckrastiņa, Margarita Parhomenko, Ingūna Erneste, Madara Golsta un Rebeka Atte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/335/gruzijas-sahiste-dzagnidze-klust-par-riga-notikusa-eiropas-cempionata-uzvaretaju/ |title=Gruzijas šahiste Dzagnidze kļūst par Rīgā notikušā Eiropas čempionāta uzvarētāju |access-date={{dat|2017|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805081827/https://sahafederacija.lv/raksti/335/gruzijas-sahiste-dzagnidze-klust-par-riga-notikusa-eiropas-cempionata-uzvaretaju/ }}</ref><ref>[http://chesspro.ru/details/european_wch_11 ChessPro. Чемпионат Европы среди женщин, 11-й тур]</ref><ref>[https://www.youtube.com/watch?v=56n5-BXXoNA Закрытие женского чемпионата Европы в Риге (Рига, 22.04.2017)]</ref> == Turnīra tabula == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm |- ! Vieta !! Dalībniece !! Reitings !! 1 !! 2 !! 3 !! 4 !! 5 !! 6 !! 7 !! 8 !! 9 !! 10 !! 11 !! Punkti !! TB1<ref>Vietu sadalījuma koeficienti: TB1 - rezultāti savstarpējās partijās, TB2 - uzlabotais Buholca koeficients, TB3 - Buholca koeficients</ref> !! TB2 !! TB3 !! Rp<ref>[[Elo reitings#Performances reitings|Performances reitings]]</ref> |- | 1. || align=left | {{flagathlete|[[Nana Dzagnidze]]|Gruzija}} || 2528 || 83b1<ref>Kārtas rezultātā pirmais skaitlis apzīmē pretinieka numuru, otrais burts figūru krāsu (w - baltie, b - melnie), trešais skaitlis - partijas rezultātu</ref> || 42w1 || 34b1 || 26w½ || 47b½ || 28w1 || 2b½ || 7w1 || 5b½ || 6w1 || 12b½ || 8½ || 0 || 70 || 75,5 || 2646 |- | 2. || align=left | {{flagathlete|[[Aleksandra Gorjačkina]]|Krievija}} || 2452 || 32b1 || 88w½ || 73b1 || 66w1 || 65b1 || 4w½ || 1w½ || 19b1 || 16w½ || 13b½ || 8w½ || 8 || 0 || 68 || 73 || 2576 |- | 3. || align=left | {{flagathlete|[[Alisa Gaļļamova]]|Krievija}} || 2444 || 59b1 || 116w1 || 48b½ || 65w0 || 54b1 || 70w½ || 66b½ || 29w1 || 9b½ || 47w1 || 16b1 || 8 || 0 || 61,5 || 66 || 2529 |- | 4. || align=left | {{flagathlete|[[Katerina Lagno]]|Krievija}} || 2543 || 38w1 || 17b½ || 35w1 || 22b½ || 52w1 || 2b½ || 11w½ || 16b0 || 27w1 || 37b1 || 14w½ || 7½ || 0 || 70 || 76 || 2506 |- | 5. || align=left | {{flagathlete|[[Marija Muzičuka]]|Ukraina}} || 2546 || 76b1 || 53w1 || 22b½ || 92w1 || 28b½ || 7w½ || 10b½ || 50w1 || 1w½ || 16b½ || 15w½ || 7½ || 0 || 69 || 74 || 2547 |- | 6. || align=left | {{flagathlete|[[Monika Socko]]|Polija}} || 2462 || 84w1 || 65b0 || 83w1 || 17b1 || 22w½ || 37b1 || 16w½ || 23b1 || 13w½ || 1b0 || 41w1 || 7½ || 0 || 68 || 73,5 || 2505 |- | 7. || align=left | {{flagathlete|[[Elina Danieljana]]|Armēnija}} || 2437 || 101w½ || 90b1 || 30w1 || 69b½ || 25w1 || 5b½ || 20w1 || 1b0 || 49w1 || 8b½ || 13w½ || 7½ || 0 || 68 || 73 || 2528 |- | 8. || align=left | {{flagathlete|[[Elizabete Pēca]]|Vācija}} || 2454 || 63b1 || 25w1 || 66b½ || 77w½ || 36b1 || 47w½ || 26b½ || 9w½ || 19b1 || 7w½ || 2b½ || 7½ || 0 || 67,5 || 73 || 2531 |- | 9. || align=left | {{flagathlete|[[Marina Korņeva|Marina Ņečajeva]]|Krievija}} || 2395 || 87w0 || 118b1 || 56w1 || 39b1 || 20w½ || 49b½ || 14w1 || 8b½ || 3w½ || 43b1 || 11w½ || 7½ || 0 || 67,5 || 71,5 || 2479 |- | 10. || align=left | {{flagathlete|[[Bela Hotenašvili]]|Gruzija}} || 2445 || 56w1 || 97b½ || 58w1 || 29b½ || 69w1 || 11b½ || 5w½ || 49b½ || 17w½ || 41b½ || 38w1 || 7½ || 0 || 65 || 70 || 2487 |- | 11. || align=left | {{flagathlete|[[Natālija Žukova]]|Ukraina}} || 2438 || 75b1 || 54w1 || 65b½ || 27w½ || 77b1 || 10w½ || 4b½ || 26w½ || 47b½ || 48w1 || 9b½ || 7½ || 0 || 64,5 || 70 || 2520 |- | 12. || align=left | {{flagathlete|[[Nataļja Pogoņina]]|Krievija}} || 2478 || 68w½ || 96b1 || 60w1 || 47b0 || 27w½ || 69b½ || 58w1 || 35b½ || 34w1 || 17b1 || 1w½ || 7½ || 0 || 64 || 69 || 2476 |- | 13. || align=left | {{flagathlete|[[Hoanga Thaņa Čanga]]|Ungārija}} || 2459 || 86b½ || 67w½ || 81b1 || 89w1 || 33b½ || 92w1 || 47b½ || 28w1 || 6b½ || 2w½ || 7b½ || 7½ || 0 || 63 || 68 || 2500 |- | 14. || align=left | {{flagathlete|[[Anita Gara]]|Ungārija}} || 2354 || 137b½ || 119w1 || 31b½ || 67w1 || 50b½ || 21w½ || 9b0 || 105w1 || 28b1 || 26w1 || 4b½ || 7½ || 0 || 62,5 || 67 || 2482 |- | 15. || align=left | {{flagathlete|[[Inna Gapoņenko]]|Ukraina}} || 2416 || 51b½ || 109w½ || 32b½ || 86w1 || 48b1 || 66w½ || 29b½ || 36w½ || 65b1 || 39w1 || 5b½ || 7½ || 0 || 61,5 || 66 || 2453 |- | 16. || align=left | {{flagathlete|[[Alina Kašlinska]]|Krievija}} || 2426 || 71w0 || 110b1 || 84w1 || 94b½ || 58w1 || 68b1 || 6b½ || 4w1 || 2b½ || 5w½ || 3w0 || 7 || 0 || 66 || 70,5 || 2455 |- | 17. || align=left | {{flagathlete|[[Jūlija Osmaka]]|Ukraina}} || 2348 || 132b1 || 4w½ || 18b½ || 6w0 || 51b1 || 106w½ || 31b1 || 74w1 || 10b½ || 12w0 || 47b1 || 7 || 0 || 65,5 || 69 || 2455 |- | 18. || align=left | {{flagathlete|[[Lela Džavahišvili]]|Gruzija}} || 2456 || 55w1 || 30b½ || 17w½ || 45b1 || 29w½ || 33b1 || 19w0 || 27b0 || 73w1 || 35b½ || 60w1 || 7 || 0 || 65 || 70,5 || 2436 |- | 19. || align=left | {{flagathlete|[[Darja Pustovoitova]]|Krievija}} || 2411 || 99w0 || 100b1 || 102w1 || 62b1 || 26b½ || 65w1 || 18b1 || 2w0 || 8w0 || 49b1 || 43w½ || 7 || 0 || 63 || 68 || 2465 |- | 20. || align=left | {{flagathlete|[[Olga Girja]]|Krievija}} || 2470 || 67b½ || 79w1 || 88b1 || 33w½ || 9b½ || 74w1 || 7b0 || 47w½ || 53b½ || 70w1 || 24b½ || 7 || 0 || 62,5 || 67,5 || 2450 |- | 21. || align=left | {{flagathlete|[[Pīa Kramlinga]]|Zviedrija}} || 2452 || 96w½ || 68b½ || 72w½ || 38b1 || 95w1 || 14b½ || 27w½ || 30b½ || 35w½ || 57b1 || 23w½ || 7 || 0 || 62,5 || 67,5 || 2419 |- | 22. || align=left | {{flagathlete|[[Sāra Papa|Sāra Holta]]|Vācija}} || 2398 || 126w1 || 39b1 || 5w½ || 4w½ || 6b½ || 26w0 || 65b½ || 69b½ || 97w½ || 89w1 || 48b1 || 7 || 0 || 62,5 || 66,5 || 2481 |- | 23. || align=left | {{flagathlete|[[Sabrina Vega Gutjerresa]]|Spānija}} || 2413 || 85b½ || 51w0 || 112b1 || 96w1 || 76b1 || 29w½ || 42b1 || 6w0 || 36b½ || 53w1 || 21b½ || 7 || 0 || 62 || 66,5 || 2411 |- | 24. || align=left | {{flagathlete|[[Karina Cifka|Karina Ščepkovska]]|Polija}} || 2414 || 117w½ || 98b0 || 111w1 || 55b½ || 56w1 || 72b½ || 30w0 || 68b1 || 69w1 || 27b1 || 20w½ || 7 || 0 || 58,5 || 63 || 2355 |- | 25. || align=left | {{flagathlete|[[Ginaja Memmedzade]]|Azerbaidžāna}} || 2348 || 131w1 || 8b0 || 109w1 || 31w1 || 7b0 || 87b0 || 56w0 || 123b1 || 102w1 || 59b1 || 52w1 || 7 || 0 || 58 || 61,5 || 2381 |- | 26. || align=left | {{flagathlete|[[Anna Muzičuka]]|Ukraina}} || 2587 || 41w1 || 60b½ || 44w1 || 1b½ || 19w½ || 22b1 || 8w½ || 11b½ || 37w½ || 14b0 || 35w½ || 6½ || 0 || 71 || 77 || 2458 |- | 27. || align=left | {{flagathlete|[[Ulvija Fatalijeva]]|Azerbaidžāna}} || 2287 || 136b1 || 80w1 || 28w½ || 11b½ || 12b½ || 50w½ || 21b½ || 18w1 || 4b0 || 24w0 || 70b1 || 6½ || 0 || 67 || 70 || 2426 |- | 28. || align=left | {{flagathlete|[[Jekaterina Atalika]]|Turcija}} || 2429 || 123b1 || 89w1 || 27b½ || 48w1 || 5w½ || 1b0 || 87w1 || 13b0 || 14w0 || 65b½ || 73w1 || 6½ || 0 || 64,5 || 68,5 || 2414 |- | 29. || align=left | {{flagathlete|[[Meri Arabidze]]|Gruzija}} || 2373 || 111w½ || 120b1 || 87w1 || 10w½ || 18b½ || 23b½ || 15w½ || 3b0 || 59w½ || 67b1 || 46w½ || 6½ || 0 || 64,5 || 68,5 || 2368 |- | 30. || align=left | {{flagathlete|[[Natālija Buksa]]|Ukraina}} || 2314 || 140b1 || 18w½ || 7b0 || 79w1 || 74b0 || 75w1 || 24b1 || 21w½ || 50b½ || 31w½ || 33b½ || 6½ || 0 || 64 || 66,5 || 2385 |- | 31. || align=left | {{flagathlete|[[Antoaneta Stefanova]]|Bulgārija}} || 2527 || 72w1 || 58b½ || 14w½ || 25b0 || 84w1 || 89b½ || 17w0 || 83b1 || 54w1 || 30b½ || 44w½ || 6½ || 0 || 63 || 68 || 2381 |- | 32. || align=left | {{flagathlete|[[Hejale Abdulla]]|Azerbaidžāna}} || 2241 || 2w0 || 133b1 || 15w½ || 61b1 || 40w½ || 52b½ || 33w½ || 57b½ || 70b0 || 88w1 || 66b1 || 6½ || 0 || 62,5 || 66 || 2405 |- | 33. || align=left | {{flagathlete|[[Jevgeņija Ovoda]]|Krievija}} || 2382 || 115w1 || 71b½ || 99w1 || 20b½ || 13w½ || 18w0 || 32b½ || 72b1 || 41w0 || 97b1 || 30w½ || 6½ || 0 || 62 || 66,5 || 2363 |- | 34. || align=left | {{flagathlete|[[Petra Papa]]|Ungārija}} || 2378 || 122b1 || 94w1 || 1w0 || 41b½ || 68w0 || 38b1 || 71w½ || 67b1 || 12b0 || 51w½ || 65w1 || 6½ || 0 || 62 || 66 || 2356 |- | 35. || align=left | {{flagathlete|[[Gilnara Memmedova]]|Azerbaidžāna}} || 2357 || 119b½ || 108w1 || 4b0 || 90w½ || 59b1 || 105w½ || 106b1 || 12w½ || 21b½ || 18w½ || 26b½ || 6½ || 0 || 60 || 64,5 || 2354 |- | 36. || align=left | {{flagathlete|[[Sidonia Vajda]]|Ungārija}} || 2355 || 120w½ || 104b½ || 123w1 || 98b1 || 8w0 || 71b½ || 68w1 || 15b½ || 23w½ || 46b½ || 40w½ || 6½ || 0 || 60 || 64 || 2346 |- | 37. || align=left | {{flagathlete|[[Irina Bulmaga]]|Rumānija}} || 2394 || 130b½ || 93w0 || 82b1 || 91w1 || 75b1 || 6w0 || 73b1 || 66w1 || 26b½ || 4w0 || 45b½ || 6½ || 0 || 60 || 63,5 || 2375 |- | 38. || align=left | {{flagathlete|[[Valentīna Golubenko]]|Horvātija}} || 2271 || 4b0 || 121w1 || 79b½ || 21w0 || 108b1 || 34w0 || 98b1 || 106w1 || 74b1 || 50w1 || 10b0 || 6½ || 0 || 59,5 || 63,5 || 2335 |- | 39. || align=left | {{flagathlete|[[Karina Ambarcumova]]|Krievija}} || 2282 || 144b1 || 22w0 || 105b1 || 9w0 || 131b1 || 78w½ || 57w½ || 61b1 || 52w1 || 15b0 || 49w½ || 6½ || 0 || 59,5 || 60 || 2305 |- | 40. || align=left | {{flagathlete|[[Salome Melia]]|Gruzija}} || 2400 || 107b½ || 85w1 || 45b½ || 76w½ || 32b½ || 73w½ || 54b½ || 89w1 || 48b0 || 62w1 || 36b½ || 6½ || 0 || 59 || 63,5 || 2350 |- | 41. || align=left | {{flagathlete|[[Laura Unuka]]|Slovēnija}} || 2275 || 26b0 || 122w1 || 130b1 || 34w½ || 70b0 || 61b½ || 123w1 || 92w1 || 33b1 || 10w½ || 6b0 || 6½ || 0 || 59 || 62,5 || 2415 |- | 42. || align=left | {{flagathlete|[[Olga Babija]]|Ukraina}} || 2359 || 118w1 || 1b0 || 101w1 || 107b½ || 71w½ || 90b1 || 23w0 || 87b1 || 43w0 || 55b½ || 72w1 || 6½ || 0 || 58,5 || 62,5 || 2332 |- | 43. || align=left | {{flagathlete|[[Anastasija Bodnaruka]]|Krievija}} || 2446 || 91b½ || 86w½ || 67b0 || 130w1 || 106b½ || 94w1 || 48b½ || 88w1 || 42b1 || 9w0 || 19b½ || 6½ || 0 || 57 || 60,5 || 2338 |- | 44. || align=left | {{flagathlete|[[Olga Badelka]]|Baltkrievija}} || 2362 || 108b½ || 82w1 || 26b0 || 75w0 || 112b1 || 67w½ || 51b0 || 93w1 || 86b1 || 81w1 || 31b½ || 6½ || 0 || 55,5 || 60 || 2313 |- | 45. || align=left | {{flagathlete|[[Sopio Gvetadze]]|Gruzija}} || 2292 || 135w1 || 52b½ || 40w½ || 18w0 || 105b0 || 115b1 || 101w½ || 90b½ || 87w1 || 78b1 || 37w½ || 6½ || 0 || 55,5 || 59 || 2290 |- | 46. || align=left | {{flagathlete|[[Lilita Mkrtčjana]]|Armēnija}} || 2425 || 109b½ || 91w½ || 86b0 || 115w1 || 67b½ || 62w1 || 88b½ || 54w½ || 94b1 || 36w½ || 29b½ || 6½ || 0 || 55 || 59,5 || 2340 |- | 47. || align=left | {{flagathlete|[[Olga Zimina]]|Itālija}} || 2395 || 105b1 || 73w½ || 51b1 || 12w1 || 1w½ || 8b½ || 13w½ || 20b½ || 11w½ || 3b0 || 17w0 || 6 || 0 || 72 || 76,5 || 2425 |- | 48. || align=left | {{flagathlete|[[Marina Brunello]]|Itālija}} || 2354 || 129w1 || 49b1 || 3w½ || 28b0 || 15w0 || 64b1 || 43w½ || 71b1 || 40w1 || 11b0 || 22w0 || 6 || 0 || 67 || 71 || 2393 |- | 49. || align=left | {{flagathlete|[[Nino Baciašvili]]|Gruzija}} || 2496 || 81b1 || 48w0 || 93b1 || 54w½ || 88b1 || 9w½ || 70b1 || 10w½ || 7b0 || 19w0 || 39b½ || 6 || 0 || 64 || 69 || 2380 |- | 50. || align=left | {{flagathlete|[[Jolanta Zavadzka]]|Polija}} || 2449 || 102w1 || 69b½ || 95w1 || 52b½ || 14w½ || 27b½ || 55w1 || 5b0 || 30w½ || 38b0 || 54w½ || 6 || 0 || 63 || 68 || 2363 |- | 51. || align=left | {{flagathlete|[[Hajala Iskenderova]]|Turcija}} || 2211 || 15w½ || 23b1 || 47w0 || 60b½ || 17w0 || 133b1 || 44w1 || 52b0 || 114w1 || 34b½ || 57w½ || 6 || 0 || 63 || 66,5 || 2366 |- | 52. || align=left | {{flagathlete|[[Darja Čaročkina]]|Krievija}} || 2381 || 112b1 || 45w½ || 106b1 || 50w½ || 4b0 || 32w½ || 105b½ || 51w1 || 39b0 || 76w1 || 25b0 || 6 || 0 || 60,5 || 65 || 2295 |- | 53. || align=left | {{flagathlete|[[Betila Džemre Jildiza]]|Turcija}} || 2367 || 100w1 || 5b0 || 64w½ || 71b0 || 113w1 || 107b1 || 72w½ || 56b1 || 20w½ || 23b0 || 55w½ || 6 || 0 || 60 || 64,5 || 2304 |- | 54. || align=left | {{flagathlete|[[Jeļizaveta Malahova]]|Ukraina}} || 2324 || 133w1 || 11b0 || 126w1 || 49b½ || 3w0 || 118b1 || 40w½ || 46b½ || 31b0 || 91w1 || 50b½ || 6 || 0 || 60 || 63,5 || 2351 |- | 55. || align=left | {{flagathlete|[[Olga Prudņikova|Olga Ivaņenko]]|Ukraina}} || 2252 || 18b0 || 138w1 || 78b½ || 24w½ || 80b1 || 77w1 || 50b0 || 70w½ || 66b½ || 42w½ || 53b½ || 6 || 0 || 60 || 63 || 2392 |- | 56. || align=left | {{flagathlete|[[Anna Kantāne]]|Polija}} || 2230 || 10b0 || 140w1 || 9b0 || 124w1 || 24b0 || 111w1 || 25b1 || 53w0 || 88b½ || 95w1 || 80b½ || 6 || 0 || 59 || 61,5 || 2298 |- | 57. || align=left | {{flagathlete|[[Nastasja Zjazjuļkina]]|Baltkrievija}} || 2387 || 82b½ || 130w½ || 75b½ || 59w½ || 86b½ || 76w1 || 39b½ || 32w½ || 91b1 || 21w0 || 51b½ || 6 || 0 || 58,5 || 62 || 2276 |- | 58. || align=left | {{flagathlete|[[Tīcia Gara]]|Ungārija}} || 2325 || 138b1 || 31w½ || 10b0 || 93w1 || 16b0 || 91w1 || 12b0 || 75w0 || 130b1 || 94w½ || 86b1 || 6 || 0 || 57,5 || 60,5 || 2312 |- | 59. || align=left | {{flagathlete|[[Katažina Toma]]|Polija}} || 2229 || 3w0 || 139b½ || 120w1 || 57b½ || 35w0 || 100b½ || 118w1 || 95b1 || 29b½ || 25w0 || 89b1 || 6 || 0 || 57 || 60 || 2260 |- | 60. || align=left | {{flagathlete|[[Sofija Miljē]]|Francija}} || 2352 || 124b1 || 26w½ || 12b0 || 51w½ || 90b0 || 98w½ || 93b½ || 122w1 || 105b1 || 63w1 || 18b0 || 6 || 0 || 56,5 || 60,5 || 2282 |- | 61. || align=left | {{flagathlete|[[Jovanka Houska]]|Anglija}} || 2397 || 93b½ || 107w½ || 91b½ || 32w0 || 85b1 || 41w½ || 86b1 || 39w0 || 63b0 || 105w1 || 99b1 || 6 || 0 || 55,5 || 60 || 2254 |- | 62. || align=left | {{flagathlete|Anastasija Travkina|Krievija}} || 2287 || 143w1 || 66b0 || 113w1 || 19w0 || 110b½ || 46b0 || 104w½ || 111b1 || 82w1 || 40b0 || 90w1 || 6 || 0 || 54,5 || 56,5 || 2185 |- | 63. || align=left | {{flagathlete|[[Maija Narva]]|Igaunija}} || 2249 || 8w0 || 103b0 || 133w0 || 135b1 || 100w0 || 142b1 || 125w1 || 113b1 || 61w1 || 60b0 || 97w1 || 6 || 0 || 50 || 52,5 || 2104 |- | 64. || align=left | {{flagathlete|Alina Balajana|Krievija}} || 2229 || 80b0 || 127w1 || 53b½ || 74w0 || 132b1 || 48w0 || 130b0 || 103w1 || 108b½ || 122w1 || 94b1 || 6 || 0 || 49 || 52,5 || 2182 |- | 65. || align=left | {{flagathlete|[[Zeinaba Memmedjarova]]|Azerbaidžāna}} || 2322 || 142b1 || 6w1 || 11w½ || 3b1 || 2w0 || 19b0 || 22w½ || 78b1 || 15w0 || 28w½ || 34b0 || 5½ || 0 || 71 || 73,5 || 2367 |- | 66. || align=left | {{flagathlete|[[Ketevana Arahamija-Granta]]|Skotija}} || 2374 || 121b1 || 62w1 || 8w½ || 2b0 || 107w1 || 15b½ || 3w½ || 37b0 || 55w½ || 72b½ || 32w0 || 5½ || 0 || 66 || 70 || 2314 |- | 67. || align=left | {{flagathlete|[[Monika Kalseta Ruisa]]|Spānija}} || 2257 || 20w½ || 13b½ || 43w1 || 14b0 || 46w½ || 44b½ || 103b1 || 34w0 || 77b1 || 29w0 || 74b½ || 5½ || 0 || 65,5 || 70,5 || 2357 |- | 68. || align=left | {{flagathlete|[[Mihaela Sandu]]|Rumānija}} || 2261 || 12b½ || 21w½ || 80b1 || 70w½ || 34b1 || 16w0 || 36b0 || 24w0 || 121b1 || 74w½ || 77b½ || 5½ || 0 || 63,5 || 67,5 || 2379 |- | 69. || align=left | {{flagathlete|[[Ilze Bērziņa]]|Latvija}} || 2297 || 127b1 || 50w½ || 74b1 || 7w½ || 10b0 || 12w½ || 92b½ || 22w½ || 24b0 || 99w½ || 79b½ || 5½ || 0 || 63,5 || 67,5 || 2299 |- | 70. || align=left | {{flagathlete|[[Baira Kovanova]]|Krievija}} || 2376 || 110w1 || 87b½ || 98w½ || 68b½ || 41w1 || 3b½ || 49w0 || 55b½ || 32w1 || 20b0 || 27w0 || 5½ || 0 || 62 || 66,5 || 2281 |- | 71. || align=left | {{flagathlete|Aleksandra Žerebcova|Krievija}} || 2222 || 16b1 || 33w½ || 77b0 || 53w1 || 42b½ || 36w½ || 34b½ || 48w0 || 89b0 || 108w1 || 76b½ || 5½ || 0 || 61 || 65,5 || 2331 |- | 72. || align=left | {{flagathlete|[[Salomeja Zaksaite]]|Lietuva}} || 2262 || 31b0 || 124w1 || 21b½ || 78w½ || 103b1 || 24w½ || 53b½ || 33w0 || 80b1 || 66w½ || 42b0 || 5½ || 0 || 61 || 65 || 2329 |- | 73. || align=left | {{flagathlete|[[Nino Homeriki]]|Gruzija}} || 2308 || 134w1 || 47b½ || 2w0 || 87b½ || 98w1 || 40b½ || 37w0 || 96b1 || 18b0 || 75w1 || 28b0 || 5½ || 0 || 61 || 64,5 || 2268 |- | 74. || align=left | {{flagathlete|[[Stavrula Colakidu]]|Grieķija}} || 2395 || 98w½ || 117b1 || 69w0 || 64b1 || 30w1 || 20b0 || 97w1 || 17b0 || 38w0 || 68b½ || 67w½ || 5½ || 0 || 59,5 || 64,5 || 2280 |- | 75. || align=left | {{flagathlete|[[Marija Gevorgjana]]|Armēnija}} || 2227 || 11w0 || 134b1 || 57w½ || 44b1 || 37w0 || 30b0 || 100w1 || 58b1 || 78w0 || 73b0 || 114w1 || 5½ || 0 || 59,5 || 63 || 2277 |- | 76. || align=left | {{flagathlete|[[Judīte Fuksa]]|Vācija}} || 2274 || 5w0 || 129b1 || 103w1 || 40b½ || 23w0 || 57b0 || 110w1 || 82b½ || 90w1 || 52b0 || 71w½ || 5½ || 0 || 58,5 || 62,5 || 2241 |- | 77. || align=left | {{flagathlete|[[Anastasija Savina]]|Krievija}} || 2378 || 113w1 || 99b½ || 71w1 || 8b½ || 11w0 || 55b0 || 96w½ || 102b½ || 67w0 || 110b1 || 68w½ || 5½ || 0 || 57 || 61,5 || 2250 |- | 78. || align=left | {{flagathlete|[[Almīra Skripčenko]]|Francija}} || 2420 || 90w½ || 101b½ || 55w½ || 72b½ || 102w1 || 39b½ || 89w½ || 65w0 || 75b1 || 45w0 || 81b½ || 5½ || 0 || 56 || 61 || 2263 |- | 79. || align=left | {{flagathlete|[[Jūlija Maka]]|Grieķija}} || 2069 || 114w1 || 20b0 || 38w½ || 30b0 || 97w0 || 85w1 || 91b0 || 109b1 || 83w½ || 101b1 || 69w½ || 5½ || 0 || 56 || 60,5 || 2287 |- | 80. || align=left | {{flagathlete|[[Deimante Kornete|Deimante Daulīte]]|Lietuva}} || 2443 || 64w1 || 27b0 || 68w0 || 104b1 || 55w0 || 99b½ || 107w1 || 81b½ || 72w0 || 93b1 || 56w½ || 5½ || 0 || 56 || 60,5 || 2220 |- | 81. || align=left | {{flagathlete|[[Kibra Eztirka]]|Turcija}} || 2261 || 49w0 || 125b1 || 13w0 || 100b1 || 87w0 || 113b1 || 90w½ || 80w½ || 92b1 || 44b0 || 78w½ || 5½ || 0 || 55,5 || 59,5 || 2278 |- | 82. || align=left | {{flagathlete|[[Margareta Olde]]|Igaunija}} || 2110 || 57w½ || 44b0 || 37w0 || 120b½ || 138w1 || 84b1 || 95w½ || 76w½ || 62b0 || 96b1 || 83w½ || 5½ || 0 || 55,5 || 58,5 || 2248 |- | 83. || align=left | {{flagathlete|[[Turkana Memmedjarova]]|Azerbaidžāna}} || 2267 || 1w0 || 131b1 || 6b0 || 110w0 || 119b1 || 130w½ || 121b1 || 31w0 || 79b½ || 104w1 || 82b½ || 5½ || 0 || 55 || 58,5 || 2194 |- | 84. || align=left | {{flagathlete|[[Anna Maja Kazariana]]|Nīderlande}} || 2257 || 6b0 || 132w1 || 16b0 || 121w1 || 31b0 || 82w0 || 137b0 || 138b1 || 111w½ || 119w1 || 112b1 || 5½ || 0 || 52,5 || 55,5 || 2154 |- | 85. || align=left | {{flagathlete|[[Anastasija Paramzina]]|Krievija}} || 2202 || 23w½ || 40b0 || 139w1 || 95b0 || 61w0 || 79b0 || 128w1 || 100b½ || 120w½ || 111b1 || 116b1 || 5½ || 0 || 51,5 || 54,5 || 2125 |- | 86. || align=left | {{flagathlete|[[Olena Sedina]]|Itālija}} || 2253 || 13w½ || 43b½ || 46w1 || 15b0 || 57w½ || 95b½ || 61w0 || 104b1 || 44w0 || 103b1 || 58w0 || 5 || 0 || 62,5 || 67,5 || 2287 |- | 87. || align=left | {{flagathlete|Anastasija Sazonova|Krievija}} || 2143 || 9b1 || 70w½ || 29b0 || 73w½ || 81b1 || 25w1 || 28b0 || 42w0 || 45b0 || 92w½ || 95b½ || 5 || 0 || 62 || 67 || 2315 |- | 88. || align=left | {{flagathlete|[[Anna Varakomska]]|Polija}} || 2343 || 125w1 || 2b½ || 20w0 || 99b1 || 49w0 || 110b1 || 46w½ || 43b0 || 56w½ || 32b0 || 91w½ || 5 || 0 || 61 || 65 || 2261 |- | 89. || align=left | {{flagathlete|[[Jelena Luminica Kosma]]|Rumānija}} || 2316 || 139w1 || 28b0 || 104w1 || 13b0 || 109w1 || 31w½ || 78b½ || 40b0 || 71w1 || 22b0 || 59w0 || 5 || 0 || 60,5 || 63,5 || 2253 |- | 90. || align=left | {{flagathlete|Jeļena Semjonova|Krievija}} || 2212 || 78b½ || 7w0 || 119b1 || 35b½ || 60w1 || 42w0 || 81b½ || 45w½ || 76b0 || 106w1 || 62b0 || 5 || 0 || 60 || 64,5 || 2243 |- | 91. || align=left | {{flagathlete|[[Ļiļa Drļeviča]]|Serbija}} || 2237 || 43w½ || 46b½ || 61w½ || 37b0 || 126w1 || 58b0 || 79w1 || 114b1 || 57w0 || 54b0 || 88b½ || 5 || 0 || 58,5 || 62,5 || 2296 |- | 92. || align=left | {{flagathlete|[[Marta Mihna]]|Vācija}} || 2389 || 104w½ || 111b1 || 97w1 || 5b0 || 94w1 || 13b0 || 69w½ || 41b0 || 81w0 || 87b½ || 102w½ || 5 || 0 || 57,5 || 62 || 2235 |- | 93. || align=left | {{flagathlete|Irina Utjackaja|Krievija}} || 2152 || 61w½ || 37b1 || 49w0 || 58b0 || 114w1 || 97b0 || 60w½ || 44b0 || 100w1 || 80w0 || 118b1 || 5 || 0 || 57 || 61 || 2285 |- | 94. || align=left | {{flagathlete|[[Jevheņija Doluhanova]]|Ukraina}} || 2287 || 128w1 || 34b0 || 115w1 || 16w½ || 92b0 || 43b0 || 126w1 || 101b1 || 46w0 || 58b½ || 64w0 || 5 || 0 || 57 || 60,5 || 2201 |- | 95. || align=left | {{flagathlete|[[Gabriela Antova]]|Bulgārija}} || 2335 || 106b½ || 137w1 || 50b0 || 85w1 || 21b0 || 86w½ || 82b½ || 59w0 || 98w1 || 56b0 || 87w½ || 5 || 0 || 56 || 60,5 || 2164 |- | 96. || align=left | {{flagathlete|Marija Komjagina|Krievija}} || 2247 || 21b½ || 12w0 || 108b1 || 23b0 || 99w½ || 122w1 || 77b½ || 73w0 || 119b½ || 82w0 || 121b1 || 5 || 0 || 56 || 60 || 2200 |- | 97. || align=left | {{flagathlete|[[Lilita Galojana]]|Armēnija}} || 2290 || 141b1 || 10w½ || 92b0 || 106w0 || 79b1 || 93w1 || 74b0 || 130w1 || 22b½ || 33w0 || 63b0 || 5 || 0 || 56 || 59 || 2159 |- | 98. || align=left | {{flagathlete|[[Tea Geči]]|Itālija}} || 2132 || 74b½ || 24w1 || 70b½ || 36w0 || 73b0 || 60b½ || 38w0 || 124w1 || 95b0 || 120b½ || 129w1 || 5 || 0 || 55,5 || 59,5 || 2223 |- | 99. || align=left | {{flagathlete|[[Hanima Baladžajeva]]|Azerbaidžāna}} || 2196 || 19b1 || 77w½ || 33b0 || 88w0 || 96b½ || 80w½ || 114w0 || 118b1 || 115w1 || 69b½ || 61w0 || 5 || 0 || 55 || 59 || 2274 |- | 100. || align=left | {{flagathlete|[[Govhera Bejdullajeva]]|Azerbaidžāna}} || 2054 || 53b0 || 19w0 || 140b1 || 81w0 || 63b1 || 59w½ || 75b0 || 85w½ || 93b0 || 127b1 || 123w1 || 5 || 0 || 54,5 || 57 || 2115 |- | 101. || align=left | {{flagathlete|[[Lanita Stecko]]|Baltkrievija}} || 2226 || 7b½ || 78w½ || 42b0 || 131w0 || 137b1 || 124w1 || 45b½ || 94w0 || 106b½ || 79w0 || 122b1 || 5 || 0 || 54 || 57,5 || 2140 |- | 102. || align=left | {{flagathlete|[[Nermina Memmedova]]|Azerbaidžāna}} || 2240 || 50b0 || 142w1 || 19b0 || 137w1 || 78b0 || 121w½ || 132b1 || 77w½ || 25b0 || 112w½ || 92b½ || 5 || 0 || 53 || 55,5 || 2178 |- | 103. || align=left | {{flagathlete|Sinema Džagla Gundogana|Turcija}} || 1885 || 116b0 || 63w1 || 76b0 || 117b1 || 72w0 || 109b1 || 67w0 || 64b0 || 113w1 || 86w0 || 130b1 || 5 || 0 || 52 || 55,5 || 2190 |- | 104. || align=left | {{flagathlete|[[Monika Ciganova]]|Igaunija}} || 2111 || 92b½ || 36w½ || 89b0 || 80w0 || 125b½ || 141w1 || 62b½ || 86w0 || 131w1 || 83b0 || 120w1 || 5 || 0 || 50 || 53 || 2135 |- | 105. || align=left | {{flagathlete|[[Svetlana Petrenko]]|Moldova}} || 2136 || 47w0 || 128b1 || 39w0 || 134b1 || 45w1 || 35b½ || 52w½ || 14b0 || 60w0 || 61b0 || 110w½ || 4½ || 0 || 59 || 62,5 || 2123 |- | 106. || align=left | {{flagathlete|Naruna Čana|Krievija}} || 1981 || 95w½ || 114b1 || 52w0 || 97b1 || 43w½ || 17b½ || 35w0 || 38b0 || 101w½ || 90b0 || 107w½ || 4½ || 0 || 57 || 61,5 || 2246 |- | 107. || align=left | {{flagathlete|[[Jekaterina Pavlidu]]|Grieķija}} || 2180 || 40w½ || 61b½ || 116b1 || 42w½ || 66b0 || 53w0 || 80b0 || 108w0 || 125b1 || 118w½ || 106b½ || 4½ || 0 || 53,5 || 57,5 || 2184 |- | 108. || align=left | {{flagathlete|[[Anastasija Siņicina]]|Igaunija}} || 2052 || 44w½ || 35b0 || 96w0 || 129b1 || 38w0 || 114b0 || 141w1 || 107b1 || 64w½ || 71b0 || 109w½ || 4½ || 0 || 53,5 || 56,5 || 2119 |- | 109. || align=left | {{flagathlete|[[Daniela Movileanu]]|Itālija}} || 2213 || 46w½ || 15b½ || 25b0 || 125w1 || 89b0 || 103w0 || 124b½ || 79w0 || 132b1 || 121w½ || 108b½ || 4½ || 0 || 53 || 56,5 || 2077 |- | 110. || align=left | {{flagathlete|Džagila Irmaka Arda|Turcija}} || 2089 || 70b0 || 16w0 || 142b1 || 83b1 || 62w½ || 88w0 || 76b0 || 125w1 || 116b½ || 77w0 || 105b½ || 4½ || 0 || 53 || 55,5 || 2171 |- | 111. || align=left | {{flagathlete|[[Ana Filipa Baptista]]|Portugāle}} || 2071 || 29b½ || 92w0 || 24b0 || 127w½ || 140b1 || 56b0 || 138w1 || 62w0 || 84b½ || 85w0 || 132b1 || 4½ || 0 || 52 || 54,5 || 2058 |- | 112. || align=left | {{flagathlete|[[Renāte Vidruska]]|Latvija}} || 2093 || 52w0 || 143b1 || 23w0 || 114b½ || 44w0 || 125b0 || 127w1 || 131b½ || 129w1 || 102b½ || 84w0 || 4½ || 0 || 50 || 52 || 2023 |- | 113. || align=left | {{flagathlete|[[Elizabete Hapala]]|Austrija}} || 2091 || 77b0 || 144w1 || 62b0 || 116w1 || 53b0 || 81w0 || 143b1 || 63w0 || 103b0 || 124w1 || 117b½ || 4½ || 0 || 49,5 || 50 || 1983 |- | 114. || align=left | {{flagathlete|[[Filica Osmanodja]]|Vācija}} || 2370 || 79b0 || 106w0 || 138b1 || 112w½ || 93b0 || 108w1 || 99b1 || 91w0 || 51b0 || 130w1 || 75b0 || 4½ || 0 || 49 || 52 || 2046 |- | 115. || align=left | {{flagathlete|[[Sila Čālara]]|Turcija}} || 2093 || 33b0 || 136w1 || 94b0 || 46b0 || 142w1 || 45w0 || 131b½ || 132w1 || 99b0 || 116w0 || 134b1 || 4½ || 0 || 47,5 || 50 || 2013 |- | 116. || align=left | {{flagathlete|[[Joanna Voreka]]|Čehija}} || 2330 || 103w1 || 3b0 || 107w0 || 113b0 || 118w0 || 138b0 || 139w1 || 128b1 || 110w½ || 115b1 || 85w0 || 4½ || 0 || 47 || 50 || 1952 |- | 117. || align=left | {{flagathlete|[[Veronika Ekslere]]|Austrija}} || 2208 || 24b½ || 74w0 || 137b½ || 103w0 || 124b0 || 132w0 || 0 || 136b1 || 128w1 || 131b1 || 113w½ || 4½ || 0 || 45,5 || 48,5 || 1942 |- | 118. || align=left | {{flagathlete|[[Georgia Grapsa]]|Grieķija}} || 2049 || 42b0 || 9w0 || 127b½ || 141w1 || 116b1 || 54w0 || 59b0 || 99w0 || 133w1 || 107b½ || 93w0 || 4 || 0 || 52,5 || 55,5 || 2005 |- | 119. || align=left | {{flagathlete|[[Elīna Otikova]]|Latvija}} || 2049 || 35w½ || 14b0 || 90w0 || 139b½ || 83w0 || 134b1 || 133w½ || 126b1 || 96w½ || 84b0 || 0 || 4 || 0 || 51 || 54 || 2042 |- | 120. || align=left | {{flagathlete|Ece Ozbaja|Turcija}} || 2035 || 36b½ || 29w0 || 59b0 || 82w½ || 130b0 || 140w1 || 122b0 || 135w1 || 85b½ || 98w½ || 104b0 || 4 || 0 || 51 || 53,5 || 1994 |- | 121. || align=left | {{flagathlete|Karina Azimova|Krievija}} || 2072 || 66w0 || 38b0 || 135w1 || 84b0 || 134w1 || 102b½ || 83w0 || 133b1 || 68w0 || 109b½ || 96w0 || 4 || 0 || 50 || 53,5 || 2012 |- | 122. || align=left | {{flagathlete|[[Linda Krūmiņa (šahiste)|Linda Krūmiņa]]|Latvija}} || 2090 || 34w0 || 41b0 || 134w0 || 128b1 || 139w1 || 96b0 || 120w1 || 60b0 || 123w1 || 64b0 || 101w0 || 4 || 0 || 50 || 53 || 1980 |- | 123. || align=left | {{flagathlete|[[Agnese Līckrastiņa]]|Latvija}} || 2223 || 28w0 || 135b1 || 36b0 || 132w½ || 133b½ || 131w1 || 41b0 || 25w0 || 122b0 || 134w1 || 100b0 || 4 || 0 || 49,5 || 53 || 1957 |- | 124. || align=left | {{flagathlete|[[Regīna Narva]]|Igaunija}} || 2000 || 60w0 || 72b0 || 128w1 || 56b0 || 117w1 || 101b0 || 109w½ || 98b0 || 127w½ || 113b0 || 141w1 || 4 || 0 || 49 || 52 || 1934 |- | 125. || align=left | {{flagathlete|Margarita Parhomenko|Latvija}} || 1987 || 88b0 || 81w0 || 144b1 || 109b0 || 104w½ || 112w1 || 63b0 || 110b0 || 107w0 || 135w½ || 139b1 || 4 || 0 || 46 || 46,5 || 1912 |- | 126. || align=left | {{flagathlete|[[Ingūna Erneste]]|Latvija}} || 2168 || 22b0 || 141w1 || 54b0 || 133w½ || 91b0 || 127w1 || 94b0 || 119w0 || 134b0 || 138b½ || 140w1 || 4 || 0 || 44,5 || 47 || 1859 |- | 127. || align=left | {{flagathlete|[[Madara Golsta]]|Latvija}} || 1619 || 69w0 || 64b0 || 118w½ || 111b½ || 129w½ || 126b0 || 112b0 || 142w1 || 124b½ || 100w0 || 143b1 || 4 || 0 || 44 || 46 || 1907 |- | 128. || align=left | {{flagathlete|Rebeka Atte|Latvija}} || 1498 || 94b0 || 105w0 || 124b0 || 122w0 || 144w1 || 129b1 || 85b0 || 116w0 || 117b0 || -1 || 138w1 || 4 || 0 || 42 || 42,5 || 1888 |- | 129. || align=left | {{flagathlete|[[Marija Šibajeva]]|Lietuva}} || 2011 || 48b0 || 76w0 || 141b½ || 108w0 || 127b½ || 128w0 || 140b1 || 143w1 || 112b0 || 139w1 || 98b0 || 4 || 0 || 41,5 || 43,5 || 1753 |- | 130. || align=left | {{flagathlete|[[Kamila de Serū]]|Šveice}} || 2122 || 37w½ || 57b½ || 41w0 || 43b0 || 120w1 || 83b½ || 64w1 || 97b0 || 58w0 || 114b0 || 103w0 || 3½ || 0 || 57,5 || 61,5 || 2131 |- | 131. || align=left | {{flagathlete|Marija Heinaca|Šveice}} || 1990 || 25b0 || 83w0 || 136b1 || 101b1 || 39w0 || 123b0 || 115w½ || 112w½ || 104b0 || 117w0 || 135b½ || 3½ || 0 || 50,5 || 53,5 || 1955 |- | 132. || align=left | {{flagathlete|[[Elizabete Limanovska]]|Latvija}} || 1990 || 17w0 || 84b0 || 143w1 || 123b½ || 64w0 || 117b1 || 102w0 || 115b0 || 109w0 || 133b1 || 111w0 || 3½ || 0 || 49,5 || 51,5 || 1963 |- | 133. || align=left | {{flagathlete|[[Nellija Maklakova]]|Latvija}} || 1829 || 54b0 || 32w0 || 63b1 || 126b½ || 123w½ || 51w0 || 119b½ || 121w0 || 118b0 || 132w0 || 144w1 || 3½ || 0 || 48,5 || 49 || 1940 |- | 134. || align=left | {{flagathlete|Marija Nikolajeva|Latvija}} || 1673 || 73b0 || 75w0 || 122b1 || 105w0 || 121b0 || 119w0 || 142b½ || 141b1 || 126w1 || 123b0 || 115w0 || 3½ || 0 || 43,5 || 46 || 1932 |- | 135. || align=left | {{flagathlete|[[Sarabella Norlamo]]|Somija}} || 1619 || 45b0 || 123w0 || 121b0 || 63w0 || 141b0 || 136w1 || 144w1 || 120b0 || 138w½ || 125b½ || 131w½ || 3½ || 0 || 41 || 41,5 || 1777 |- | 136. || align=left | {{flagathlete|Eibija Ni Mjuirīgeina|Īrija}} || 1496 || 27w0 || 115b0 || 131w0 || 138w0 || 143b0 || 135b0 || -1 || 117w0 || 144b1 || 141b½ || 142w1 || 3½ || 0 || 35,5 || 36 || 1606 |- | 137. || align=left | {{flagathlete|[[Marija Kuvacu]]|Grieķija}} || 2016 || 14w½ || 95b0 || 117w½ || 102b0 || 101w0 || 139b1 || 84w1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 52 || 55 || 2149 |- | 138. || align=left | {{flagathlete|Sandra Harlinska|Latvija}} || 1881 || 58w0 || 55b0 || 114w0 || 136b1 || 82b0 || 116w1 || 111b0 || 84w0 || 135b½ || 126w½ || 128b0 || 3 || 0 || 47,5 || 50,5 || 1870 |- | 139. || align=left | {{flagathlete|Margarita Zvereva|Krievija}} || 1771 || 89b0 || 59w½ || 85b0 || 119w½ || 122b0 || 137w0 || 116b0 || 140w1 || 143b1 || 129b0 || 125w0 || 3 || 0 || 45 || 47 || 1851 |- | 140. || align=left | {{flagathlete|[[Auliki Ristoja]]|Somija}} || 1716 || 30w0 || 56b0 || 100w0 || 144b1 || 111w0 || 120b0 || 129w0 || 139b0 || -1 || 143w1 || 126b0 || 3 || 0 || 41 || 41,5 || 1682 |- | 141. || align=left | {{flagathlete|[[Ramona Golsta]]|Latvija}} || 1560 || 97w0 || 126b0 || 129w½ || 118b0 || 135w1 || 104b0 || 108b0 || 134w0 || 142b1 || 136w½ || 124b0 || 3 || 0 || 40,5 || 43 || 1758 |- | 142. || align=left | {{flagathlete|Valentīna Vainovska|Latvija}} || 1792 || 65w0 || 102b0 || 110w0 || 143b1 || 115b0 || 63w0 || 134w½ || 127b0 || 141w0 || 144w1 || 136b0 || 2½ || 0 || 41 || 41,5 || 1598 |- | 143. || align=left | {{flagathlete|Katrīna Telma Ivanova|Latvija}} || 1340 || 62b0 || 112w0 || 132b0 || 142w0 || 136w1 || 144b1 || 113w0 || 129b0 || 139w0 || 140b0 || 127w0 || 2 || 0 || 37,5 || 38 || 1564 |- | 144. || align=left | {{flagathlete|Natālija Mieze|Latvija}} || 1223 || 39w0 || 113b0 || 125w0 || 140w0 || 128b0 || 143w0 || 135b0 || -1 || 136w0 || 142b0 || 133b0 || 1 || 0 || 35,5 || 37 || 965 |} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=European Individual Women's Chess Championship 2017 | url=http://www.ewcc2017.eu/ | nopp=true | accessdate={{dat|2017|04|22||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20170425114805/http://www.ewcc2017.eu/ | archivedate={{dat|2017|04|25||bez}} }} 2017. gada Eiropas individuālā šaha čempionāta sievietēm oficiālā vietne * {{Atsauce | title=European Individual Women Chess Championship 2017 | url=http://www.chess-results.com/tnr269716.aspx?lan=1&art=4&fedb=LAT&flag=30&wi=821 | nopp=true}} 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm vietnē chess-results.com * {{Atsauce | title=European Individual Championship (Women) (2017) | url=http://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=89659 | nopp=true}} 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm vietnē chessgames.com * {{Atsauce | title=18th European Women's Chess Championship :: Riga 2017 | url=https://www.olimpbase.org/ind-eicc/eurw-2017.html | nopp=true}} 2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm vietnē olimpbase.org [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Šaha turnīri]] [[Kategorija:2017. gads sportā]] [[Kategorija:2017. gads Latvijā]] bz5iqwdajfqk55al1u8idm71gt3xg8n Jambolas apgabals 0 353941 4461348 3852708 2026-04-30T07:31:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461348 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Jambolas apgabals | official_name = Област Ямбол | other_name = | type = apgabals | image_skyline = Yambol Tundzha river.jpg | imagesize = | image_caption = [[Tundža]]s upe Jambolā | image_flag = | flag_size = | image_seal = | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Jambola]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Yambol in Bulgaria.svg | mapsize = | map_caption = Apgabala atrašanās vieta Bulgārijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{BUL}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = <ref name="phare">{{en icon}} [http://www.zei.de/download/Phare/bulgaria.pdf Bulgarian Provinces area and population 1999 — National Center for Regional Development — page 90-91] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110113004950/http://www.zei.de/download/Phare/bulgaria.pdf |date={{dat|2011|01|13||bez}} }}</ref> | area_magnitude = | area_total_km2 = 3355.5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | elevation_max_m = | population_footnotes = <ref name="divisions"/><ref name="population"/><ref name="pop-stat-divisions"/> | population_total = 131,447 | population_as_of = 2011 | population_density_km2 = 53 | population_blank1_title = | population_blank1 = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | website = {{URL|http://www.yambol.government.bg}} | footnotes = }} '''Jambolas apgabals''' ({{val|bg|Област Ямбол}}) ir [[Bulgārijas apgabali|apgabals]] [[Bulgārija]]s dienvidu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — [[Jambola]]s — vārdā. Tas robežojas ar [[Haskovas apgabals|Haskovas apgabalu]] dienvidrietumos un [[Stara Zagoras apgabals|Stara Zagoras apgabalu]] rietumos, [[Slivenas apgabals|Slivenas apgabalu]] ziemeļrietumos, [[Burgasas apgabals|Burgasas apgabalu]] austrumos un [[Turcija|Turciju]] dienvidos. Apgabala platība ir 3355,5 kvadrātkilometri,<ref name="phare"/> tas sadalīts piecās pašvaldībās, bet tā kopējais iedzīvotāju skaits ir 131 447 (2011. gada februāris).<ref name="divisions">{{en icon}} [http://www.nsi.bg/otrasalen.php?otr=53&a1=1583&a2=1584&a3=1585#cont Bulgarian National Statistical Institute - Bulgarian provinces and municipalities in 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101113165626/http://www.nsi.bg/otrasalen.php?otr=53&a1=1583&a2=1584&a3=1585#cont |date={{dat|2010|11|13||bez}} }}</ref><ref name="population">{{en icon}} [http://www.citypopulation.de/Bulgaria-Cities.html „WorldCityPopulation“]</ref><ref name="pop-stat-divisions">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/bulgaria-division.htm |title=„pop-stat.mashke.org“ |access-date={{dat|2017|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171113015521/http://pop-stat.mashke.org/bulgaria-division.htm }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Bulgārijas apgabali}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulgārijas apgabali]] [[Kategorija:Jambolas apgabals| ]] i6d45gwtsgwvjy91z17jkcpw65bez1h Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums 0 355161 4461369 3923950 2026-04-30T08:48:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461369 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Jaunpils novads COA.png|150px|thumb|Jaunpils novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pašvaldības vadītāji'''. Jaunpils novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]] un [[Viesatu pagasts|Viesatu]] pagastus.<ref>[http://www.jaunpils.lv/jaunpils%20novada%20vispariga%20informacija.php Jaunpils novada vispārīga informācija]{{Novecojusi saite}}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| gold| [[Jaunpils - Viesatas]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48| [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — 2021)''' |- | style="background: gold| || rowspan="3"| '''1.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Ligita Gintere]]'''<br/> <small>(1957)</small> || rowspan="3"| [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Jaunpils - Viesatas]] || [[2009. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2009]] || rowspan="3"| |- | style="background: #EF9D48| || [[Tautas partija]] || [[2013. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2013]] |- | style="background: #647A28| || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Jaunpils novada domes vēlēšanas|2017]] |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Tukuma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Tukuma novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [http://www.jaunpils.lv/ Jaunpils novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Jaunpils novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Jaunpils novads]] i0j73mfrfs6fd17t3chqhd9bwyjjtm9 Hamiltona varde 0 365705 4461250 4361397 2026-04-29T22:20:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461250 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Leiopelma hamiltoni02.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Amphibia | klase_lv = Abinieki | apakšklase = Lissamphibia | apakšklase_lv = Kailamfībijas | virskārta = Batrachia | virskārta_lv = Varžu virskārta | kārta = Anura | kārta_lv = Bezastainie abinieki | apakškārta = Archaeobatrachia | apakškārta_lv = Primitīvo varžu apakškārta | binomial = Leiopelma hamiltoni | kategorijas = nē | dzimta_lv = Jaunzēlandes varžu dzimta | ģints_lv = Jaunzēlandes vardes | dzimta = Leiopelmatidae | ģints = Leiopelma | suga = Leiopelma hamiltoni | suga_lv = Hamiltona varde | autors = [[McCulloch]] | izplatība = }} '''Hamiltona varde''' ({{val|la|Leiopelma hamiltoni}}) ir primitīva [[varde]], kuras dzimtene ir [[Jaunzēlande]]. Viena no tikai trim mūsdienās sastopamajām ''[[Leiopelma]]tidae'' [[dzimta (bioloģija)|dzimtas]] sugām. Visas Jaunzēlandes varžu sugas pieder ''Leiopelmatidae'' dzimtai.<ref name="Altobelli-2021">{{publikācijas atsauce |last1=Altobelli |first1=Joseph T. |last2=Lamar |first2=Sarah K. |last3=Bishop |first3=Phillip J. |date=2021 |title=Archaic, terrestrial Hamilton's frogs (Leiopelma hamiltoni) display arboreal behaviours |url=https://www.jstor.org/stable/48621895 |journal=New Zealand Journal of Ecology |volume=45 |issue=2 |pages=1–6 |jstor=48621895 |issn=0110-6465}}</ref> Tēviņš paliek pie olām, lai tās aizsargātu, un ļauj kurkuļiem uzrāpties viņam uz muguras, kur tie tiek uzturēti mitrumā.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Haliday & Adler|title=The New Encyclopedia of Reptiles and Amphibians|year=2004|publisher=Oxford University Press|location=Oxford|isbn=978-0-19-852507-3|pages=72}}</ref> Tā nosaukta par godu Haroldam Hamiltonam, šī tipa parauga kolekcionāram.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.amphibiaweb.org/cgi-bin/amphib_query?query_src=aw_lists_genera_&table=amphib&where-genus=Leiopelma&where-species=hamiltoni | publisher = AmphibiaWeb | title = ''Leiopelma hamiltoni'': Hamilton's Frog | access-date = 13 June 2006 | archive-date = {{dat|2006|10|11||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20061011135530/http://www.amphibiaweb.org/cgi-bin/amphib_query?query_src=aw_lists_genera_&table=amphib&where-genus=Leiopelma&where-species=hamiltoni }}</ref><ref name="TePapaMiskelly">{{Tīmekļa atsauce|last1=Miskelly|first1=Colin|title=Augustus Hamilton and the gold-spangled butterfly|url=http://blog.tepapa.govt.nz/2016/04/26/augustus-hamilton-and-the-gold-spangled-butterfly/|website=Te Papa|publisher=Museum of New Zealand Te Papa Tongarewa|access-date=25 April 2016|date=2016-04-25}}</ref> [[Holotips]] atrodas [[Te Papa|Jaunzēlandes Te Papa Tongareva muzeja]] kolekcijā.<ref name="TePapaMiskelly" /> == Apraksts == Vardes pārsvarā ir gaiši brūnā krāsā. Abās galvas pusēs pār aci stiepjas viena tumša svītra.<ref name="EDGE">{{Tīmekļa atsauce |author= |year= |title=Hamilton's Frog (''Leiopelma hamiltoni'') |url=http://www.edgeofexistence.org/amphibians/species_info.php?id=562 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20100921202044/http://edgeofexistence.org/amphibians/species_info.php?id=562 |archive-date=2010-09-21 |work=EDGE of Existence programme (Evolutionarily Distinct and Globally Endangered species) |publisher=Zoological Society of London}}</ref> Starp pakaļkājām un pirkstiem nav [[peldplēve]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nhc.net.nz/index/frogs-new-zealand/hamiltons-frog/hamiltons-frog.htm |title=Hamilton's Frog – ''Leiopelma hamiltoni'' |work=Endangered Species of New Zealand |access-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250516120554/http://www.nhc.net.nz/index/frogs-new-zealand/hamiltons-frog/hamiltons-frog.htm }}</ref> Šīm vardēm purna garums ir 5,5 mm, un augšstilbi var sasniegt pat 14,8 mm.<ref name="Bell-1978">{{publikācijas atsauce |last=Bell |first=Ben D. |date=1978 |title=Observations on the Ecology and Reproduction of the New Zealand Leiopelmid Frogs |url=https://www.jstor.org/stable/3891510 |journal=Herpetologica |volume=34 |issue=4 |pages=340–354 |jstor=3891510 |issn=0018-0831}}</ref> Hamiltona vardes izmēros ir ļoti maza varžu suga, kuras tēviņi ir mazāki nekā mātītes. Tēviņu garums no purna līdz anālai atverei ir līdz 43 milimetriem, bet mātītēm — līdz 49 milimetriem. == Biotops == Hamiltona varde dzīvo tikai nelielā akmeņainā apgabalā [[zīdītāji|zīdītāju]] neapdzīvotā [[Stīvensa sala|Stīvensa salā]] [[Kuka šaurums|Kuka šaurumā]]. [[Fosilijas|Fosilie]] atradumi liecina, ka Hamiltona varde savulaik dzīvoja visā [[Ziemeļsala]]s lejasdaļā un [[Dienvidsala]]s augšdaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nzfrogs.org/NZ+Frogs/Conservation.html |title=Conservation |publisher=New Zealand Frog Research Group |access-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230929203928/http://www.nzfrogs.org/NZ%20Frogs/Conservation.html }}</ref> Tās dzīvo akmeņainās, mitrās un zāļainās vietās.<ref name=EDGE/> == Uzvedība == Šīs vardes ir [[nakts dzīvnieki]], tāpēc visaktīvākās tās ir naktī. Tās reizēm iznāks ārā dienas laikā, lai barotos, ja vien ir mitri un slapji apstākļi. Tās dod priekšroku vēsām un miglainām naktīm un ir visaktīvākās, kad temperatūra ir no 8 līdz 14 grādiem pēc Celsija. Tās neceļo tālu un parasti uzturas 5 metru rādiusā. Atsevišķi īpatņi arī slēpjas un atpūšas vienā un tajā pašā vietā, parasti mitrā klinšu vai baļķu spraugā. Vardes šīs patvēruma vietas apdzīvos līdzās, vienlaikus iekšā uzturoties vairākām vardēm.<ref>Newman, D. 1990. Activity, Dispersion, and Population Densities of Hamilton's Frog (Leiopelma hamiltoni) on Maud and Stephens Islands, New Zealand. Herpetologica, Lee, J., B. Waldman. 2002. Communication by Fecal Chemosignals in an Archaic Frog, Leiopelma hamiltoni. Copeia</ref> Šī suga parasti dzīvo ļoti cieši viena otrai, kas liecina par sabiedriskumu. Tomēr, tā kā to dzīvotnes ir kļuvušas tik mazas, nav skaidrs, vai tās to dara sociālu iemeslu dēļ vai vienkārši tāpēc, ka nav daudz vietas, kur izplatīties.<ref>Lamb, S.D. (2021). “Captive Hamilton's frog (Leiopelma hamiltoni) associates non-randomly under retreat sites: preliminary insights into their social networks.” New Zealand Journal of Zoology</ref> Hamiltona vardes salīdzinot ar citām varžu sugām dzīvo ārkārtīgi ilgi. Konstatēts, ka iezīmētās vardes pēc sākotnējās iezīmēšanas ir nodzīvojušas līdz pat 30 gadiem. Zinātnieki lēš, ka to iespējamais dzīves ilgums ir aptuveni 23—33 gadi. Tām ir arī unikāli medību paradumi, ķerot savu laupījumu tieši ar muti, nevis ar [[mēle|mēli]].<ref name="Bell, B. D. 1997">Bell, B. D. (1997). ''Demographic profiles of terrestrial Leiopelma (Anura: Leiopelmatidae) on Maud Island and in Coromandel: growth, home-range, longevity, population trends, survivorship, and translocation. Proceedings of the Society for Research on Amphibians and Reptiles in New Zealand, Abstracts.'' New Zealand Journal of Zoology</ref> Tās var būt grūti sastopamas nakts aktivitātes dēļ, turklāt tās ir labi maskētas un nekurkst. Hamiltona vardes ir [[kukaiņēdāji]]. Tās barojas ar [[augļu mušiņa|augļu mušiņām]], maziem [[circeņi|circenīšiem]], [[naktstauriņi]]em un [[kolembolas|kolembolām]]. Jaunajiem īpatņiem, kuru garums ir 20 mm vai mazāks, nav zobu, tāpēc tiem jāēd mīkstķermeņa [[posmkāji]], piemēram, [[ērces]] un augļu mušas.<ref name="ADW">{{Tīmekļa atsauce |title=''Leiopelma hamiltoni'' |url=http://animaldiversity.org/accounts/Leiopelma_hamiltoni/ |work=Animal Diversity Web |year=2011 |author=Carron, J.}}</ref> Mātītes var izdēt no 11 līdz 15 olām, kuru garums parasti ir 9,6 mm.<ref name="Bell-1978" /> Tās neiziet cauri kurkuļa stadijām, bet gan pilnībā attīstās želejveida kapsulā olšūnā, izšķiļoties kā vardītes. Tās sasniedz [[dzimumbriedums|briedumu]] aptuveni trīs gadu laikā.<ref name="EDGE" /> == Aizsardzība == Hamiltona vardes nespēj izdot skaņu, lai sazinātos savā starpā vai atvairītu plēsējus. Vienīgi uzbrukuma brīdī tās var izdot pīkstošu vai čivinošu skaņu. Šī pīkstošā skaņa dažādiem indivīdiem atšķiras.<ref name="Green, D. M. 1988">Green, D. M. (1988). ''Antipredator behavior and skin glands in the New Zealand native frogs, genus Leiopelma.'' New Zealand Journal of Zoology</ref> Tiek uzskatīts, ka pīkstēšana rodas no piespiedu gaisa izspiešanas no plaušām, kad tās ir izbiedētas, jo tām nav īstas balss saites. Izņemot plēsēja uzbrukuma gadījumu, Hamiltona vardes neizdod citas skaņas. Uzbrukuma gadījumā tās cenšas izskatīties pēc iespējas lielākas. Tās izstiepj kājas un paceļ ķermeni, un tad sit ar galvu. Vardes arī izdalīja nepatīkamu sekrētu no saviem graudainajiem dziedzeriem, lai neļautu plēsējam to apēst.<ref name="Green, D. M. 1988"/> Hamiltona varžu divi galvenie ienaidnieki ir [[hatērija]] (''Sphenodon punctatus'') un ievesta [[melnā žurka]] (''Rattus rattus''). Abi šie divi [[plēsēji]] ievērojami samazinājuši Hamiltona vardes populāciju. Vēl vardes ir neaizsargātas pret [[hitridiomikotas|hitridiomikotām]].<ref name="ADW" /> Dzīvotņu zudums ir vēl viena liela problēma šai vardei. Tā kā tā var pārvietoties dažādās vertikālās telpās, gan koki, gan zeme ir neaizsargātas zonas, kas var mainīties un apdraudēt Hamiltona vardes.<ref name="Lee-2002">{{publikācijas atsauce |last1=Lee |first1=Jonathan S. F. |last2=Waldman |first2=Bruce |date=August 2002 |title=Communication by Fecal Chemosignals in an Archaic Frog, Leiopelma hamiltoni |url=https://bioone.org/journals/copeia/volume-2002/issue-3/0045-8511_2002_002_0679_CBFCIA_2.0.CO_2/Communication-by-Fecal-Chemosignals-in-an-Archaic-Frog-Leiopelma-hamiltoni/10.1643/0045-8511(2002)002[0679:CBFCIA]2.0.CO;2.full |journal=Copeia |volume=2002 |issue=3 |pages=679–686 |doi=10.1643/0045-8511(2002)002[0679:CBFCIA]2.0.CO;2 |s2cid=85810681 |issn=0045-8511}}</ref> 2018. gada augustā Jaunzēlandes Dabas aizsardzības departaments klasificēja Hamiltona vardi kā nacionāli kritisku sugu saskaņā ar Jaunzēlandes apdraudējumu klasifikācijas sistēmu.<ref name="Burns-2018">{{grāmatas atsauce|url=https://www.doc.govt.nz/Documents/science-and-technical/nztcs25entire.pdf|title=Conservation status of New Zealand amphibians, 2017|last1=Burns|first1=Rhys J.|last2=Bell|first2=Ben D.|last3=Haigh|first3=Amanda|last4=Bishop|first4=Phillip J.|last5=Easton|first5=Luke|last6=Wren|first6=Sally|last7=Germano|first7=Jennifer|publisher=Department of Conservation|date=August 2018|isbn=9781988514680|location=Wellington, New Zealand|pages=5|oclc=1052880982}}</ref> === Saglabāšanas centieni === Jaunzēlande aizsargā Hamiltona varžu sugu kopš 1921. gada. Uzbūvēts hatēriju žogs, lai ierobežotu to piekļuvi aizsargājamajai sugai. Tiek veikta populācijas uzraudzība. Plānots daļu populācijas pārvietot uz citu salu.<ref name="iucn">{{publikācijas atsauce|last1=IUCN SSC Amphibian Specialist Group|title=Leiopelma hamiltoni|journal=The IUCN Red List of Threatened Species|date=2015|issue=2015|doi=10.2305/IUCN.UK.2015-4.RLTS.T11451A66654406.en|doi-access=free}}</ref> 2024. gada augustā Hamiltona vardes ievietoja [[Velingtona]]s savvaļas dzīvnieku rezervātā ''Zealandia''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 August 2024 |title=Rare Hamilton's frog species released into the wild at Zealandia |url=https://www.rnz.co.nz/news/environment/526305/rare-hamilton-s-frog-species-released-into-the-wild-at-zealandia |access-date=27 August 2024 |website=RNZ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tandfonline.com/doi/pdf/10.1080/03014223.1994.9518012 Hamiltona vardes pārcelšana uz jaunu Stīvensas salas dzīvotni] * [https://collections.tepapa.govt.nz/object/559574 Jaunzēlandes Te Papa Tongareva muzejā esošā holotipa paraugs] [[Kategorija:Bezastainie abinieki]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] g3p1rpuznsirc5llovm9m6zaqcrj9s8 Ilonda Lūse 0 377643 4461283 3601702 2026-04-30T02:49:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461283 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ilonda Lūse | piktogramma_1 = Speed skating pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Ātrslidošana | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|7|1}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latviete]] | garums = {{mērv|cm=181}}<ref name="sr">{{tīmekļa atsauce|title=Ilonda Lūse Bio, Stats, and Results|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lu/ilonda-luse-1.html|website=www.sports-reference.com|accessdate={{dat|2018|2|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121218051412/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lu/ilonda-luse-1.html|archivedate={{dat|2012|12|18||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200418062949/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/lu/ilonda-luse-1.html |date={{dat|2020|04|18||bez}} }}</ref> | svars = {{mērv|kg=72}}<ref name="sr" /> | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Ātrslidošana]] | disciplīna = | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2002 | treneris = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}, {{oss|Z=2002}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 25. vieta (3000 m) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Ilonda Lūse''' (dzimusi {{dat|1972|7|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[ātrslidošana|ātrslidotāja]], piedalījusies trijās ziemas olimpiskajās spēlēs ({{oss|Z=1994}}, {{oss|Z=1998}}, {{oss|Z=2002}}).<ref name="sr" /> Piedalījusies septiņos Eiropas un trijos pasaules čempionātos. Treneri: [[Lāsma Kauniste]], Nikolajs Gudins, Uldis Kurzemnieks, Margo Freizere, Andrē Benuā. == Personīgie rekordi == Šie visi ir arī Latvijas rekordi. * 500 m: 40.98 (2001); * 1000 m: 1:19.77 (2001); * 1500 m: 2:02.63 (2001); * 3000 m: 4:17.96 (2001); * 5000 m: 7:26.24 (2001). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/24-personalijas/l/209-ilonda-luse Latvijas sports — Ilonda Lūse] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210725131440/http://www.latvijassports.lv/lv/personalijas/24-personalijas/l/209-ilonda-luse |date={{dat|2021|07|25||bez}} }} * [http://www.sportamuzejs.lv/index.php/lv/menesa-prieksmets/309-decembris-ilondas-luses-atrslidosanas-klapslidas Ilondas Lūses slidas Latvijas sporta muzejā] {{Latvija 2002 ZOS}} {{Latvija 1998 ZOS}} {{Latvija 1994 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Lūse, Ilonda}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ātrslidotāji]] [[Kategorija:Ātrslidotāji 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ātrslidotāji 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Ātrslidotāji 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] hgcgahmnw05umj2aaok8857nlr0sa39 Helēna Mārnija 0 400233 4461255 4427399 2026-04-29T23:28:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461255 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Helēna Mārnija | Vārds_orig = ''Helen Marnie'' | Attēls = Helen Marnie 1.jpg | Att_izm = 260px | Ainava = | Apraksts = Helēna Marnija Otavas blūza festivālā 2008. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|2|21}} | Vieta_dz = [[Glāzgova]], [[Skotija]] | Vieta = | Žanrs = [[Elektroniskā mūzika]], [[sintpops]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[drīmpops]] | Nodarbošanās = [[Mūziķis|Mūziķe]] | Instrumenti = [[Balss]], [[sintezators]], [[klavieres]] | Gadi = 1999 - pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Nettwerk]], [[Les Disques Du Crépuscule]], [[Cobraside]]'' | Darbojies_arī = ''[[Ladytron]]'' | Mlapa = {{URL|www.helenmarnie.com}}<br />{{URL| www.ladytron.com}} | Dzimums = S }} '''Helēna Mārnija''' ({{val|en|Helen Marnie}}) ir [[Skoti|skotu]] izcelsmes mūziķe, zināma kā elektroniskās mūzikas grupas ''[[Ladytron]]'' galvenā vokāliste. Sākot solo karjeru 2012. gadā ar pseidonīmu '''''Marnie''''', viņa izdeva savu debijas solo albumu [[Crystal World|''CrystalWorld'']] 2013. gada 11. jūnijā. Otrs solo albums, ''[[Strange Words and Weird Wars]]'', tika izlaists 2017. gada 2. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|title=Marnie - A Badge Of Friendship|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180301010620/http://www.abadgeoffriendship.com/artists/marnie|archivedate={{dat|2018|03|01||bez}}}}</ref> == Biogrāfija == Helēna Mārnija piedzima un uzauga [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theskinny.co.uk/article/102242-interview-ladytrons-helen-marnie|title=Interview: Ladytron's Helen Marnie - The Skinny}}</ref> Viņa apguva klasisko klavierspēli<ref name="TheGuardian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2002/nov/29/artsfeatures5|title=Home entertainment: Ladytron – Culture – The Guardian|access-date=23 March 2013|date=4 December 2002|last=Hodgkinson|first=Will|location=London}}</ref><ref name="liv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|title=The University of Liverpool: Insight Autumn 2006 – PDF page 11|access-date={{dat|2012|12|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf|archivedate={{dat|2014|09|09||bez}}}}</ref> [[Skotijas Karaliskā konservatorija|Skotijas Karaliskajā Mūzikas un Drāmas akadēmijā]], Glāzgovā.<ref name="HeraldScotland">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldscotland.com/arts-ents/music/album-with-sci-fi-sheen-marks-a-new-beginning.22190119|title=Album with sci-fi sheen marks a new beginning – Herald Scotland}}</ref> Mūziķe izstājās no akadēmijas pirms studēšanas [[Liverpūles Universitāte|Liverpūles Universitātē]], saņemot bakalaura grādu 1999. gadā popmūzikā. 1999. gada vasarā [[Liverpūle]]s producenti un dīdžeji [[Daniels Hants]] un [[Rūbens Vū]] iepazinās ar studentēm Helēnu Mārniju (caur vairākiem dīdžeju koncertiem)<ref name="nettskinny">{{Tīmekļa atsauce|url=http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|title=3/29 – Ladytron – 'Best Of: 00 – 10'|website=Nettwerk Press Blog|access-date=8 May 2013|date=14 February 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10|archivedate={{dat|2013|12|24||bez}}}}</ref> un [[Mira Arojo|Miru Arojo]] (caur savstarpēju draugu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html|title=Videovision: Ladytron interview|access-date=8 May 2013}}</ref> Tā ka visiem bija līdzīgas intereses mūzikā, viņi tai pašā gadā dibināja [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupu [[Ladytron]]. Kopš tā laika Mārnija uzstājas kā grupas vadošā dziedātāja, kā arī spēlē sintezatoru un piedalās dziesmu vārdu rakstīšanā. 2012. gada 24. maijā viņas grupas biedrs Daniels Hants paziņoja, ka viņš producēs Mārnijas solo albumu [[Islande|Islandē]] 2012. gada augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Daniel_IV_/status/205741417044262912|title=Just confirmed that I'll b|last=Daniel_IV_|publisher=Twitter|access-date=16 June 2012|date=24 May 2012}}</ref> 2012. gada 16. septembrī Mārnija izveidoja kontu vietnē [[PledgeMusic]], lai palīdzētu finansēt sava albuma īstenošanu.<ref name="pledgemusic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pledgemusic.com/projects/marnie|title=Marnie: New Album|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180410052658/https://www.pledgemusic.com/projects/marnie|archivedate={{dat|2018|04|10||bez}}}}</ref> Albums tika producēts 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]], pateicoties Daniela Hanta sadarbībai ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]].<ref name="TheElectricityClub">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|title=An Interview with MARNIE – The Electricity Club|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130222224649/http://www.electricity-club.co.uk/blog/an-interview-with-marnie-2/|archivedate={{dat|2013|02|22||bez}}}}</ref> Mārnija piebilda, ka viņa gribēja "radīt elektronisku albumu vairāk ar popmūzikas elementiem un neiztrūkstošu vokālu". Mārnijas pirmais solo muzikālais videoklips tika uzņemts 30. aprīlī [[Glāzgova|Glāzgovā]] ar draugu grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/posts/513350248725473|title=Marnie – Shooting my first ever solo music video tomorrow with a...}}</ref> 2013. gada 16. maijā viņa publicēja albuma vāku un virsrakstu ''[[Crystal World]]''. 2013. gada 29. maijā mūziķe izlika muzikālo videoklipu "The Hunter" savā oficiālajā YouTube profilā, kuru producēja Maikls Šeringtons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=OqJQEf9q6go|title=Marnie – The Hunter (Official Video) – YouTube}}</ref> Pēc dažām atlikšanām Mārnija laida klajā savu debijas albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Pēc PledgeMusic CD kopiju piegādāšanas 2013. gada jūlijā ''[[Crystal World]]'' tika izsniegts veikalam [[Les Disques Du Crépuscule]] 2013. gada augustā. Mārnija atzīmēja Record Store dienu 2014. gada aprīlī ar ierobežotu 12 collu singlu, ''The Hunter Remixed'', ar [[Stīvens Moriss|Stīvena Morisa]] remiksiem priekšgalā (no [[Joy Division|Joy Divison]]/[[New Order (grupa)|New Order]]) un Glāzgovas elektroniskās mūzikas radikāļiem ''Roman Nose'', kā arī dziesmas albuma versiju, plus dziesmas Sugarland [[Marks Rīders|Marka Rīdera]] remiksu. Singls tika ierobežots līdz 500 kopijām caurspīdīgā vinilā. Tika izlaists arī Džeimsa Sleitera muzikālais videoklips "Hearts on Fire." 2014. gada 9. septembrī viņa laida klajā jaunu singlu "Wolves" no gaidāmā otrā solo albuma, ko sākotnēji bija plānots izlaist 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/helen.marnie.official/photos/a.405882622805570.90621.309579672435866/768261329901029/?type=1|title=Marnie - Timeline Photos}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://soundcloud.com/helenmarnie/wolves-1|title=WOLVES by Marnie Official on SoundCloud - Hear the world’s sounds}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|title=Wolves: A Short Conversation with MARNIE - The Electricity Club|publisher=The Electricity Club|access-date={{dat|2015|01|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150114081430/http://www.electricity-club.co.uk/wolves-a-short-conversation-with-marnie/|archivedate={{dat|2015|01|14||bez}}}}</ref> Dziesmu producēja Džonijs Skots un tā tika izlaista vietnē ''iTunes'' 2014. gada 14. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://itunes.apple.com/us/album/wolves-single/id915879706|title=iTunes - Music - Wolves - Single by Marnie}}</ref> Muzikālais videoklips tika publicēts ''YouTube'' 17. septembrī, to kopīgi producēja pati Helēna Mārnija un Maikls Šeringtons. 2015. gada 18. aprīlī (Record Store dienā), "Wolves" ar [[Marsheaux]] remiksu B-pusē tika izlaists uz 7 collu vinila, kā ierobežota versija (500 kopijas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.lesdisquesducrepuscule.com/2015/04/in-case-you-hadnt-noticed-next-saturday.html|title=Official website of the independent record label Les Disques du Crépuscule founded in Brussels and associated with Factory Benelux}}</ref> 2015. gadā Mārnija izpildīja vokālu [[Bang Gang]] dziesmai "Silent Bite".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.indieshuffle.com/bang-gang-silent-bite/|title=[LISTEN] Bang Gang - Silent Bite :: Indie Shuffle}}</ref> 2016. gadā viņa sadarbojās ar mūziķi [[RM Hubbert]] dziesmā "Sweet Dreams". 2017. gada 24. janvārī viņa izlaida savu pirmo singlu ar virsrakstu "Alphabet Block" no gaidāmā solo albuma ''[[Strange Words and Weird Wars]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popjustice.com/songs/marnie-alphabet-block/|title=Marnie — 'Alphabet Block' - Popjustice}}</ref> Otrais singls, "Lost Maps" tika izdots 30. martā un muzikālais videoklips dienu vēlāk. == Tūre == 2015. gadā Mārnija devās koncerttūrē kā solo māksliniece kopā ar savu mūzikas grupu, kas sastāv no [[Emera Tumiltija|Emeras Tumiltijas]] (sintezators un fona vokāliste), [[Džonijs Skots|Džonija Skota]] (ģitāra, sintezators) un [[Pīters Kelijs|Pītera Kelija]] (bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://helenmarnie.wordpress.com/2015/02/19/introducing-the-band/|title=INTRODUCING THE BAND... - MARNIE}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thevpme.com/2015/06/30/live-review-marnie-hebden-bridge-trades-club-27615/|title=The VPME – LIVE REVIEW – MARNIE – Hebden Bridge Trades Club – 27/6/15}}</ref> Helēna izpildīja savas solo karjeras dziesmas un dziesmas no ''Ladytron''. Mārnija uzstājās [[Lima|Limā]] (Peru) un [[Santjago]] (Čīlē) . == Muzikālā ietekmēšanās == Helēna Mārnija uzauga, klausoties popmūziku, kuru izpildīja [[Vitnija Hjūstone]], [[Belinda Karlaila]], [[Maikls Džeksons]], [[Madonna (mūziķe)|Madonna]], [[The Bangles]], [[Karla Saimone]] un [[ABBA]]. Viņa apgalvoja, ka ietekmējās arī no [[Keita Buša|Keitas Bušas]],<ref name="BIYL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|title=biyl – Interviews: Helen Marnie (Ladytron)|access-date=23 March 2013|archiveurl=https://archive.today/20120707112418/http://batteryinyourleg.com/post/26082417389/interviews-helen-marnie-ladytron|archivedate={{dat|2012|07|07||bez}}}}</ref> [[Marija Kalla|Marijas Kallas]]<ref name="BIYL" /> un [[Džonija Mičela|Džonijas Mičelas]], kā arī pieminēja izpildītājus — [[Bat for Lashed]],<ref name="Repeat">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm|title=An Interview|access-date=23 March 2013|archive-date={{dat|2019|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191119152408/http://repeatfanzine.co.uk/interviews/ladytron.htm}}</ref> [[MGMT]], [[Fairport Convention]], [[Seržs Gensburgs]], [[Grimes]] un [[Chvrches]] kā favorītus. == Personīgā dzīve == Helēna Mārnija apprecējās 2011. gadā. Tuvu 2012. gada beigām viņa pārcēlās uz Glāzgovu, pēc dzīvošanas Londonā vairāk par desmitgadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron|title=Five Questions For Ladytron " The FADER|publisher=Thefader.com|access-date=7 November 2012|date=27 May 2009|archiveurl=https://archive.today/20130105070608/http://www.thefader.com/2009/05/27/five-questions-for-ladytron/|archivedate={{dat|2013|01|05||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|title=Interview: Ladytron's Reuben Wu – Shanghai – Shanghai Blogs Blog – City Weekend Guide|access-date=24 March 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/|archivedate={{dat|2013|10|30||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|title=Marnie update - October, 2012|website=PledgeMusic|access-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924114954/http://www.pledgemusic.com/projects/marnie/updates/14530|archivedate={{dat|2015|09|24||bez}}}}</ref> == Instrumenti == [[Attēls:Helen_Marnie_-_Live_at_the_Arches,_Glasgow_2011.jpg|thumb|260x260px|Helēna Marnija uzstājoties Arches, Glāzgovā, 2011. gadā]] Kad Helēna vēl uzstājās kopā ar grupu ''Ladytron'', dziedot, viņa reizēm spēlēja sintezatoru. Viņa spēlēja dzīvajā sekojošus instrumentus: * [[Korg]] M500 Micro-Preset (''604'' tūre); * [[Roland Juno 6]] (''Light & Magic'' tūre); * [[Korg MS2000]]<nowiki/>B (''Witching Hour'' tūre); * [[Roland Juno-G]] (early part of ''Velocifero'' tūre); * [[Korg]] Delta (''Velocifero'', ''Best of 00—10'' un ''Gravity the Seducer'' tūrēs). Agrajā ''Witching Hour'' tūres daļā ''Ladytron'' mēdza dot iesauku saviem identiskajiem sintezatoriem [[Korg MS2000]]<nowiki/>B, lai tos būtu vieglāk uzstādīt uz skatuves. Helēnas MS2000B tastatūras iesauka bija Kleopatra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259|title=Artist Details|publisher=Korg|access-date=7 November 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259|archivedate={{dat|2010|01|02||bez}}}}</ref> Savos solo karjeras koncertos viņa dzied un spēlē uz sintezatora ''Korg Delta''. == Diskogrāfija == [[Attēls:Helen_Marnie_in_Mexico_2011.jpg|right|490x490px]] === ''Ladytron'' === '''Studijas albumi''' * ''604'' (2001) * ''Light & Magic'' (2002) * ''Witching Hour ''(2005) * ''Velocifero''(2008) * ''Gravity the Seducer''(2011) === ''Marnie'' === '''Studijas albumi''' * ''Crystal World ''(2013) * ''Strange Words and Weird Wars'' (2017) '''Singli''' * "The Hunter" (2013) * "Wolves" (2014) * "Alphabet Block" (2017) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Remiksi''' * "The Hunter Remixed" (2013) * "Lost Maps Remixed" (2017) '''Muzikālie videoklipi''' * "The Hunter" (2013) * "Hearts on Fire" (2014) * "Wolves" (2014) * "Lost Maps" (2017) * "Electric Youth" (2017) '''Sadarbošanās''' * [[Bang Gang]] — "Silent Bite" * [[RM Hubbert]] "Sweet Dreams" == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās vietnes == * [http://www.helenmarnie.com Helen Marnie official website] * [http://www.ladytron.com Ladytron official website] * [https://www.youtube.com/user/MarnieMusicOfficial/featured Helēnas Mārnijas YouTube kanāls] * [http://www.lesdisquesducrepuscule.com/crystal_world_twi1156cd.html Crystal World page at Crépuscule] {{DEFAULTSORT:Mārnija, Helēna}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]] [[Kategorija:Skotu dziedātāji]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki]] q2eiyghbsnt699639ujgy8u09a74djx Izaugsme (partija) 0 402580 4461336 4445263 2026-04-30T06:42:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461336 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |logo=Logo of Izaugsme.svg |name=Izaugsme |ideology=[[centrisms]]<br> |colours={{krāsa|#57852B}} [[Zaļā krāsa|Zaļa]] || seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} |Country=Latvia |footnotes={{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |foundation={{dat|2013|3|27}} |headquarters={{vieta|Latvija|Rīga}} |leader=[[Juris Žilko]] |website= |colorcode=#57852B |seats2_title=[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats2={{Infobox political party/seats|0|9|hex=#57852B}} |seats3_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#57852B}} |membership_year = 2026 |membership = 221{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> |affiliation1=[[Attīstībai/Par!]] |affiliation1_title=Daļa no Politiskās apvienības }} '''Izaugsme''' ir [[Latvija]]s [[politiskā partija]], kas pārstāv [[Progresīvisms|progresīvisma]] un [[Centrisms|centrisma]] idejas. Partija dibināta un reģistrēta 2013. gada 27. martā. Partijas "Izaugsme" valdē pašreiz darbojas četri cilvēki — [[Andris Skride]], [[Juris Žilko]], Maija Radziņa, Artūrs Čačka.<ref>[http://www.la.lv/riga-nodibinata-jauna-politiska-partija-izaugsme-2/ Rīgā nodibināta jauna politiskā partija “Izaugsme”] [[LETA]], 2013. gada 3. aprīlī</ref> 2018. gada 24. martā partija [[Kustība Par!]] pieņēma lēmumu par apvienības veidošanu ar partijām "[[Latvijas attīstībai]]" un "Izaugsme" kopīgam startam [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/pariesi-nolemj-veidot-apvienibu-ar-partiju-latvijas-attistibai.d?id=49874127|title='Parieši' nolemj veidot apvienību ar partiju 'Latvijas attīstībai'|publisher=delfi.lv}}</ref> Vēlēšanās izveidotā apvienība "[[Attīstībai/Par!]]" ieguva 13 vietas, no kurām vienu ieguva Andris Skride. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Attīstībai/Par! kopīgā sarakstā ar partiju "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" ieguva vislielāko mandātu skaitu, taču neviens no "Izaugsmes" kandidātiem (Angelika Krūmiņa, Maija Radziņa, Māris Kalējs) domē neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/jaunumi/96-zinas-no-saeimas/108-rigas-domes-velesanas-vislielako-atbalstu-gust-apvienotais-saraksts-attistibai-par-progresivie|title=Rīgas domes vēlēšanās vislielāko atbalstu gūst apvienotais saraksts “Attīstībai/Par! Progresīvie” - Partija IZAUGSME|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03|archive-date=2020-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919095959/http://partijaizaugsme.lv/lv/jaunumi/96-zinas-no-saeimas/108-rigas-domes-velesanas-vislielako-atbalstu-gust-apvienotais-saraksts-attistibai-par-progresivie}}</ref> == Ideoloģija == Partija savā programmā sevi raksturo kā "demokrātisku un atbildīgu politisko partiju, kuras darbības pamatmērķi ir veicināt katra cilvēka, sabiedrības un Latvijas valsts izaugsmi, veicināt godīguma, taisnīguma un tiesiskuma principu ievērošanu, kompetentu un efektīvu pārvaldību valsts un pašvaldību pārvaldē, kā arī aktīvi iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos". Programmā arī ir pausts atbalsts [[Progresīvais nodoklis|progresīvas nodokļu]] sistēmas ieviešanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.partijaizaugsme.lv/lv/par-partiju/par-mums|title=Par mums|website=www.partijaizaugsme.lv|access-date=2020-09-03|language=lv-lv|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020185620/http://www.partijaizaugsme.lv/lv/par-partiju/par-mums}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 0,17 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 12,04 | {{Infobox political party/seats|13|100|hex=#57852B}} | Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 4,97 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#57852B}} | Kā apvienība [[Attīstībai/Par!]] |} Par deputātu 2018. gada Saeimas vēlēšanās no kopīgā saraksta tika ievēlēts partijas valdes priekšsēdētājs [[Andris Skride]]. === Pašvaldību vēlēšanas === ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Madonas novads|Madonas]] novadā. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |1543 |20,13% |{{center|{{Infobox political party/seats|5|19|hex=#57852B}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |- |{{flagicon image|Madonas novada ģerbonis.svg}} [[Madonas novads]] |901 |10,26% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#57852B}}}} |Kopā ar [[Latvijas attīstībai]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas centriskās partijas]] oj0seimj99gmpwaoojrgsi8ca7zzo66 Gilads Cukermans 0 402819 4461172 4175052 2026-04-29T18:05:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461172 wikitext text/x-wiki {{atveidošana|infokastē}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Gilads Cukermans | vārds_orig = Ghil'ad Zuckermann | attēls = zuckermann.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Gilads Cukermans 2011. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Telaviva]], [[Izraēla]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Izraēla]], [[Itālija]], [[GBR]], [[Austrālija]], [[Ķīna]], [[Singapūra]], [[Japāna]], [[Vācija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Slovākija]] | pilsonība = [[Izraēla]], [[Itālija]], [[Austrālija]], [[GBR]] | tautība = | darba_vietas = [[Adelaida|Adelaidas Universitāte]], [[Kembridžas Universitāte]], [[Churchill College Cambridge]], [[Shanghai Jiao Tong University]], [[Weizmann Institute of Science]], [[The University of Queensland]], [[National University of Singapore]], [[Teksasas Universitāte Ostinā]] | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] ([[St Hugh's koledža]]), [[Kembridžas Universitāte]] ([[Churchill koledža]]), [[Telavivas Universitāte]], [[Apvienotās pasaules koledžas|United World College of the Adriatic]] | zinātne = [[lingvistika]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = [[Ivrits]], [[:en:Phono-semantic matching|Phono-semantic matching]], Revivalistics | apbalvojumi = }} '''Gilads Cukermans''' ({{izrunā|ɡi'lad ˈtsukeʁman}}, dzimis {{dat|1971|6|1}}, [[Telaviva]], [[Izraēla]]) (D.Phil., [[Oksfordas Universitāte]]; Ph.D., [[Kembridžas Universitāte]])<ref>[https://www.vividsydney.com/speaker/prof-ghilad-zuckermann Vivid Sydney (Light, Music and Ideas)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180618125759/https://www.vividsydney.com/speaker/prof-ghilad-zuckermann |date={{dat|2018|06|18||bez}} }}, Speaker: Prof. Ghil'ad Zuckermann.</ref> ir [[lingvistika|lingvists]] un [[Adelaida]]s Universitātes ([[Austrālija]]) lingvistikas profesors.<ref>[https://www.aljazeera.com/indepth/features/starting-scratch-aboriginal-group-reclaims-lost-language-180626082306196.html Starting from scratch: Aboriginal group reclaims lost language], With the help of a linguistics professor, Barngarla, which has not been spoken for 60 years, is being pieced together, Al Jazeera, John Power, 29.6.2018.</ref><ref>[http://www.themonthly.com.au/issue/2014/september/1409493600/anna-goldsworthy/voices-land Voices of the land], In Port Augusta, an Israeli linguist is helping the Barngarla people reclaim their language / Anna Goldsworthy, The Monthly, September 2014.</ref><ref>[https://www.edx.org/bio/ghilad-zuckermann edX], Professor Ghil'ad Zuckermann.</ref><ref>[https://adelaidefestivalofideas.com.au/speakers/professor-ghilad-zuckermann/ Adelaide Festival of Ideas], Professor Ghil'ad Zuckermann.</ref><ref>[https://www.pedestrian.tv/news/meet-the-aussie-lumbersexual-on-a-mission-to-make-your-beard-lustrous Meet Ghil'ad Zuckermann, master of 11 languages], Pedestrian TV.</ref> == Bibliogrāfija == === Grāmatas === * [https://global.oup.com/academic/product/revivalistics-9780199812790?lang=en&cc=us ''Revivalistics: From the Genesis of Israeli to Language Reclamation in Australia and Beyond''], 2020, Oxford University Press ({{ISBN|9780199812790}} / {{ISBN|9780199812776}}) * [[w:en:Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew|''Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew'']], 2003, [https://www.palgrave.com/gp/book/9781403917232 Palgrave Macmillan] ({{ISBN|9781403917232}} / {{ISBN|9781403938695}}) * [http://www.zuckermann.org/israelit.html ''Israelit Safa Yafa''], 2008, Am Oved ({{ISBN|978-965-13-1963-1}}) * [http://www.zuckermann.org/guide.html ''Engaging – A Guide to Interacting Respectfully and Reciprocally with Aboriginal and Torres Strait Islander People, and their Arts Practices and Intellectual Property''], 2015 * [http://www.dictionary.barngarla.org/ ''Dictionary of the Barngarla Aboriginal Language of Eyre Peninsula, South Australia''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180721054108/http://dictionary.barngarla.org/ |date={{dat|2018|07|21||bez}} }}, 2018 * [https://web.archive.org/web/20180726055611/https://www.degruyter.com/downloadpdf/j/ijsl.2014.2014.issue-226/ijsl-2014-frontmatter226/ijsl-2014-frontmatter226.pdf ''Jewish Language Contact''] (Special Issue of the ''International Journal of the Sociology of Language'' 226, 2014 * [http://www.cambridgescholars.com/download/sample/58082 ''Burning Issues in Afro-Asiatic Linguistics''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200816120017/http://www.cambridgescholars.com/download/sample/58082 |date={{dat|2020|08|16||bez}} }}, 2012 === Esejas === * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|last2=Quer|first2=Giovanni|last3=Shakuto|first3=Shiori|year=2014|title=Native Tongue Title: Proposed Compensation for the Loss of Aboriginal Languages|journal=Australian Aboriginal Studies|volume=2014/1|pages=55-71|url=http://www.professorzuckermann.com/#!native-tongue-title/cufd}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|last2=Walsh|first2=Michael|year=2014|title=“Our Ancestors Are Happy!”: Revivalistics in the Service of Indigenous Wellbeing|journal=Foundation for Endangered Languages|volume=XVIII|pages=113-119|url=http://www.professorzuckermann.com/our-ancestors-are-happy-}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|last2=Walsh|first2=Michael|year=2011|title=Stop, Revive, Survive: Lessons from the Hebrew Revival Applicable to the Reclamation, Maintenance and Empowerment of Aboriginal Languages and Cultures|journal=Australian Journal of Linguistics|volume=31|pages=111–127|url=http://www.zuckermann.org/pdf/Revival_Linguistics.pdf}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|title=Hybridity versus Revivability: Multiple Causation, Forms and Patterns|journal=Journal of Language Contact|volume=2|pages=40–67|year=2009|url=http://www.zuckermann.org/pdf/Hybridity_versus_Revivability.pdf}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|title=A New Vision for "Israeli Hebrew": Theoretical and Practical Implications of Analysing Israel's Main Language as a Semi-Engineered Semito-European Hybrid Language|journal=Journal of Modern Jewish Studies|volume=5|pages=57–71|year=2006|url=http://www.zuckermann.org/pdf/new-vision.pdf}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|title=Cultural Hybridity: Multisourced Neologization in "Reinvented" Languages and in Languages with "Phono-Logographic" Script|journal=Languages in Contrast|volume=4|pages=281–318|year=2004|url=http://www.zuckermann.org/pdf/cultural_hybridity.pdf}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|title=Language Contact and Globalisation: The Camouflaged Influence of English on the World's Languages – with special attention to Israeli (sic) and Mandarin|journal=Cambridge Review of International Affairs|volume=16|pages=287–307|year=2003|url=http://www.zuckermann.org/english.pdf}} * {{publikācijas atsauce|last1=Zuckermann|first1=Ghil'ad|title='Realistic Prescriptivism': The Academy of the Hebrew Language, its Campaign of 'Good Grammar' and Lexpionage, and the Native Israeli Speakers|journal=Israel Studies in Language and Society|volume=1|pages=135–154|year=2008|url=http://www.zuckermann.org/pdf/Realistic_Prescriptivism_Academy.pdf}} * [http://www.zuckermann.org/pdf/complement_clause.pdf "Complement Clause Types in Israeli"], ''Complementation: A Cross-Linguistic Typology'', Oxford University Press, pp. 72–92, 2006. * [http://www.zuckermann.org/pdf/engineering.pdf " 'Etymythological Othering' and the Power of 'Lexical Engineering' in Judaism, Islam and Christianity. A Socio-Philo(sopho)logical Perspective"], ''Explorations in the Sociology of Language and Religion'', John Benjamins, pp. 237–258, 2006. * [http://www.zuckermann.org/pdf/Secularization-f.pdf "Blorít: Pagans' Mohawk or Sabras' Forelock?: Ideological Secularization of Hebrew Terms in Socialist Zionist Israeli"], ''The Sociology of Language and Religion: Change, Conflict and Accommodation'', Palgrave Macmillan, pp. 84–125, 2010. * [http://www.zuckermann.org/pdf/icelandicPSM.pdf "Icelandic: Phonosemantic Matching"], ''Globally Speaking: Motives for Adopting English Vocabulary in Other Languages'', Multilingual Matters, pp. 19–43, 2008. == Filmogrāfija == * [https://web.archive.org/web/20190325013656/https://vimeo.com/channels/357807/44019045 Fry's Planet Word], Stephen Fry * [https://www.youtube.com/watch?v=DZPjdNaLCho SBS: Living Black: S18 Ep9 - Linguicide] * [https://www.youtube.com/watch?v=izVGZRqciTY Babbel: Why Revive A Dead Language? - Interview with Prof. Ghil'ad Zuckermann] * [https://www.edx.org/course/language-revival-securing-future-adelaidex-lang101x ''Language Revival: Securing the Future of Endangered Languages''], edX MOOC == Ārējās saites == * [http://researchers.adelaide.edu.au/profile/ghilad.zuckermann Ghil'ad Zuckermann, D.Phil. (Oxon.)] * [http://www.adelaide.edu.au/directory/ghilad.zuckermann University Staff Directory: Professor Ghil'ad Zuckermann] * [https://adelaide.academia.edu/zuckermann Ghil'ad Zuckermann, Academia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180506001754/http://adelaide.academia.edu/Zuckermann |date={{dat|2018|05|06||bez}} }} * [http://www.jewish-languages.org/ghilad.zuckermann.html Jewish Language Research Website: Ghil'ad Zuckermann] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180618125946/http://www.jewish-languages.org/ghilad.zuckermann.html |date={{dat|2018|06|18||bez}} }} * [http://www.zuckermann.org/ Professor Ghil'ad Zuckermann's website] * [https://www.pedestrian.tv/news/meet-the-aussie-lumbersexual-on-a-mission-to-make-your-beard-lustrous/ Australian of the Day: Ghil'ad Zuckermann] * [http://www.themonthly.com.au/issue/2014/september/1409493600/anna-goldsworthy/voices-land Voices of the land], Anna Goldsworthy, The Monthly, September 2014. * [https://www.bbc.co.uk/programmes/p03fslbj BBC World Service: Reawakening Language] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zuckermann, Ghil'ad}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Leksikogrāfi]] [[Kategorija:Valodnieki]] [[Kategorija:Filologi]] [[Kategorija:Izraēlas rakstnieki]] [[Kategorija:Etimoloģija]] [[Kategorija:Itāliešu zinātnieki]] oi0lbslu9gn4jnwxtm913nv299sr46m Heilung 0 404151 4461252 4215389 2026-04-29T23:15:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461252 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Heilung'' |Attēls = Roskilde Festival Heilung-4.jpg |Ainava=jā |Apraksts = ''Heilung'' 2018. gadā uzstājoties Roskildes festivālā |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Dānija}} |Žanrs = eksperimentālā [[tautas mūzika]], [[ambientā mūzika]]<ref name="Kalniņš"/> |Gadi = 2014—pašlaik |Izdevējkompānija = * ''Season Of Mist'' (2017—pašlaik) |Mlapa = |Dalībnieki = * Kristofers Jūls (''Christopher Juul'') * Kajs Ūve Fausts (''Kai Uwe Faust'') * Marija Franca (''Maria Franz'') |Bij_dalībnieki = }} '''''Heilung''''' (no [[vācu valoda]]s — 'dziedēšana') ir 2014. gadā izveidota eksperimentālā [[tautas mūzika]]s grupa, kuras dalībnieki ir no [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Vācija]]s. Grupa sevis izpildīto dēvē par „pastiprināto vēsturi” ({{val|en|amplified history}}) un priekšnesumos izmanto dažādus [[sitamie mūzikas instrumenti|sitamos]] un [[pūšamie mūzikas instrumenti|pūšamos mūzikas instrumentus]], kā arī skaņu rīkus (dažāda veida [[bungas]], [[kauli|kaulus]], grabuļus, [[zvani|zvanus]], [[ragi|ragus]] utt), un izpilda [[sāgas]], [[dzejolis|dzejoļus]] un uz [[rūnakmeņi]]em, šķēpu uzgaļiem, [[amulets|amuletiem]] u.c. senajiem [[artefakti]]em esošus tekstus [[senskandināvu valoda|senskandināvu valodā]], cenšoties atveidot [[Vikingu laiki|Vikingu laiku]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] mūziku.<ref name="Revolver">{{Žurnāla atsauce|author=Ryan Reed |url=https://www.revolvermag.com/music/how-denmarks-heilung-are-creating-amplified-history-human-bones-throat-singing|title=How Denmark's Heilung Are Creating "Amplified History" With Human Bones, Throat Singing|date=2018. gada 15. februāris|journal=Revolver Magazine}}</ref><ref name="New Noise">{{Žurnāla atsauce|author=Marika Zorzi |url=https://newnoisemagazine.com/grand-fashion-heilung-iconic-sound/|title=The Grand Fashion of Heilung & Their Iconic Sound|date=2018. gada 4. augusts|journal=New Noise Magazine}}</ref><ref name="Maximum Volume">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maximumvolumemusic.com/featured-band-heilung/ |title=Featured band: Heilung |author=Andy Thorley |publisher=''Maximum Volume Music'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā |archive-date=2018. gada 3. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20181103205255/http://www.maximumvolumemusic.com/featured-band-heilung/ }}</ref><ref name="Kalniņš">{{Laikraksta atsauce |title= Aizvadīts 21. Baltu kultūras un alternatīvās mūzikas festivāls „Mėnuo Juodaragis” |date= 2018. gada 29. augusts |author= Arnis Kalniņš |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/aizvadits-21-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis/ |accessdate= 2018. gada 31. augustā |journal= |archive-url= https://web.archive.org/web/20180831213356/http://www.la.lv/aizvadits-21-baltu-kulturas-un-alternativas-muzikas-festivals-menuo-juodaragis/ |archive-date= 2018. gada 31. Augustsss }}</ref> 2017. gadā grupa noslēdza līgumu ar izdevējkompāniju ''Season of Mist''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.grimmgent.com/heilung-signs-season-mist/ |title=Heilung signs to Season of Mist |publisher=''GRIMM Gent'' |date=2017. gada 20. novembris |access-date=2018. gada 16. augustā}}</ref> == Vēsture == 2015. gadā grupa izdeva savu debijas albumu ''Ofnir'', bet 2017. gadā ''Season of Mist'' izdeva ''Heilung'' koncertalbumu ''Lifa'', kas ierakstīts 2017. gada festivālā ''Castlefest''. 2018. gada 20. aprīlī ''Season of Mist'' atkārtoti izdeva abus grupas albumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.paris-move.com/heilung-reissue-debut-album-ofnir/ |title=HEILUNG reissue debut album 'Ofnir' |publisher=''Paris Move'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.paris-move.com/heilung-reissue-live-album-lifa/ |title=HEILUNG: reissue live album 'LIFA' on April 20th |publisher=''Paris Move'' |date=2017. gada 4. decembris |access-date=2018. gada 16. augustā }}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Heilung'' 2017. gada 19. augusta uzstāšanos festivālā ''Midgardsblot'' žurnāls ''[[Metal Hammer]]'' atzina par vienu no 10 labākajiem 2017. gada priekšnesumiem (''The 10 best gigs of 2017'').<ref>{{Žurnāla atsauce |url=https://www.loudersound.com/features/the-10-best-gigs-of-2017 |title=The 10 best gigs of 2017 |publisher=''[[Metal Hammer]]'' |date=2017. gada 13. decembris}}</ref> 2018. gada martā kategorijā „Labākā pagrīdes grupa” (''Best Underground Band'') ''Heilung'' bija nominēta balvai ''Metal Hammer Golden Gods Award''.<ref>{{Žurnāla atsauce |url=https://www.loudersound.com/features/the-golden-gods-awards-2018-nominations-are-live-vote-now |title=The Golden Gods Awards 2018 nominations are live – vote now |publisher=''[[Metal Hammer]]'' |date=2018. gada 29. marts}}</ref> 2018. gada augustā ''Heilung'' kā galvenie mākslinieki uzstājās [[Lietuva]]s [[mūsdienu tautas mūzika|mūsdienu]]/[[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās tautas mūzikas]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] festivālā ''[[Mėnuo Juodaragis]]''.<ref name="Kalniņš"/> == Diskogrāfija == {| border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |- ! Vāks ! Gads ! Nosaukums ! Izdevējs |- |[[Attēls:Ofnir (2015).jpg|center|120px]] |[[2015]],<br> [[2018]] |''Ofnir'' |pašizdots,<br> ''Season Of Mist'' (2018) |- |[[Attēls:Lifa (2017).jpg|center|120px]] |[[2017]],<br> [[2018]] |''Lifa'' |''Season Of Mist'' |- | |[[2019]] |''Futha'' |''Season Of Mist'' |- | |[[2022]] |''Drif'' |''Season Of Mist'' |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija}} * [https://www.facebook.com/amplifiedhistory/ Grupas ''Facebook'' lapa] {{angliski}} * [https://heilung.bandcamp.com Grupas ''Bandcamp'' lapa] {{angliski}} [[Kategorija:Folkmetāla grupas]] [[Kategorija:Dānijas mūzikas grupas]] fdb7frvlw5830ay7u4y0k1sb4kxftsr Jaunā Vienotība 0 405422 4461370 4406170 2026-04-30T08:52:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461370 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Jaunā Vienotība |logo = JaunaVienotiba.svg |leader = [[Evika Siliņa]] |colorcode = #99CC33 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[liberālais konservatīvisms]],<br>[[proeiropeisms]]<ref name=parties-and-elections>{{Cite web|url=http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html|title=Parties and Elections in Europe|website=www.parties-and-elections.eu}}</ref> |position =[[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = [[Vienotība]]<br>[[Kuldīgas novadam]]<br>[[Tukuma pilsētai un novadam]]<br>[[Valmierai un Vidzemei]]<br>[[Jēkabpils reģionālā partija]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|25|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|8|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Infobox political party/seats|6|42|hex=#64C049}} |website = {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |membership_year = 2025 |membership = 3156{{decrease}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> }} '''"Jaunā Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija|partiju]] apvienība [[Latvija|Latvijā]]. Partiju apvienību veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]" un "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]". Ar [[Latgales partija|Latgales partiju]] apvienībai ir noslēgts sadarbības līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/par-mums/|title=Par mums|website=Jaunā Vienotība|access-date=2025-01-05|language=lv-LV}}</ref> Partiju apvienība identificējas, kā [[Liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] un ir [[Eiropas Tautas Partija|Eiropas Tautas partijā]]. [[13. Saeima]]s darbības laikā "Jaunā Vienotība" uzņēmās valdības veidošanu, lai gan pēc [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] bija mazākā Saeimas frakcija, un visu [[13. Saeima]]s sasaukumu pie varas bija [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]], un A. K. Kariņš turpināja darbu kā [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]], vadot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|savu otro valdību]]. 2023. gada septembrī, pēc izmaiņām koalīcijas sastāvā, darbu uzsāka citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] [[Siliņas valdība|vadītā valdība]]. == Vēsture == "Jaunā Vienotība", kā partiju apvienība pirmoreiz startēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Saraksta [[Ministru Prezidents|Ministru Prezidenta]] amata kandidāts bija [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Partijai priekšvēlēšanu aptaujas solīja ļoti vājus rezultātus un pat iespējamu 5% procentu barjeras nepārspēšanu. "Jaunās Vienotības" vājie rezultāti priekšvēlēšanu aptaujās tika skaidroti ar iekšējiem strīdiem partijas iekšienē. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" ieguva 6,69% balsu, iegūstot 8 mandātus [[Saeima|Saeimā]]. Lai arī Saeimā "Jaunā Vienotība" bija frakcija ar vismazāk deputātu madātiem, pēc tam, kad [[Jānis Bordāns|Jānim Bordānam]] ([[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]) un [[Aldis Gobzems|Aldim Gobzemam]] ([[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]) neizdevās izveidot valdību, [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidents]] [[Raimonds Vējonis]] Ministru Prezidenta amatam nominēja [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturu Krišjāni Kariņu]]. {{dat|2019|1|23|5=bez}}, [[Saeima]] apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa Ministru kabinetu]], "Jaunajai Vienotībai" iegūstot [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] un [[Latvijas Finanšu ministrs|finanšu ministra]] portfeļus valdībā. [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" nostartēja visveiksmīgāk no visiem kandidējušajiem sarakstiem un ieguva divus [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu mandātus (ievēlēja [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], kura vietā stājās [[Inese Vaidere]], un [[Sandra Kalniete|Sandru Kalnieti]]). Apvienība arī ieguva [[Eiropas Komisija|ES Komisāra]] portfeli, ko ieņēma V. Dombrovskis. 2022. gadā partijai "Vienotība" pievienojās Eiropas Parlamenta deputāte [[Dace Melbārde]].<ref>{{Cite web|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/melbarde-izstajusies-no-na-un-pievienojusies-jaunajai-vienotibai/|title=Melbārde izstājusies no NA un pievienojusies “Jaunajai Vienotībai”|date=2022. gada 22. aug.|website=tv3.lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14|5=bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu Ministru prezidenta amatā, uzsākot darbu [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetam]]. Jaunajā valdībā "Jaunā Vienotība" ieguva [[Ministru Prezidents|Ministru prezidenta]], [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministra]], [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]], [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre|izglītības un zinātnes ministra]], [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministra]] un [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] portfeļus. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2023. gada 15. septembrī Saeimai apstiprināja citas "Jaunās Vienotības" politiķes [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. 2024. gada jūnijā viņa arī pārņēma apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāja amatu no A. K. Kariņa. [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanās]] par prezidentu tika ievēlēts "Vienotības" pārstāvis ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]]. Pirms [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] "Jaunā Vienotība" saskārās ar vairākiem skandāliem (būtiskākais bija valdības vadītāja K. Kariņa vainošana finanšu līdzekļu izšķērdēšanā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu), tomēr arī šajās Eiroparlamenta vēlēšanai apvienībai izdevās gūt uzvaru, iegūstot 2 no 9 Latvijas mandātiem (parlamentā ievēlēja V. Dombrovski un S. Kalnieti). == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,69<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults|title=13. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2021-10-11}}</ref> | {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#64C049}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. Saeimas vēlēšanas|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|access-date=2022-10-03}}</ref> | {{Infobox political party/seats|26|100|hex=#64C049}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#64C049}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 25,09 | {{Infobox political party/seats|2|9|hex=#64C049}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 15,24 | {{Infobox political party/seats|10|60|hex=#64C049}} | |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,90 | {{Infobox political party/seats|9|60|hex=#64C049}} | |} == Ziedotāji == Laikaposmā no 2010. līdz 2023. gadam, 10 lielākie apvienības atbalstītāji pēc to ziedojumu apmēra bija: [[Jānis Bergs]], Arnis Vējš, [[Arvils Ašeradens]], Dace Pūce, [[Normunds Bergs]], Māris Kannenieks, [[Ainārs Ščipčinskis]], Ivars Muravskis, Jānis Bertrāns, [[Olafs Berķis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi|title=Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas|website=KNAB|access-date=2024-11-11}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] 3rp4byq6ixaxkvf0bom5pbkak9tgsop Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 4461169 4460706 2026-04-29T18:01:49Z EdgarsBot 50781 upd 4461169 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-04-29 18:01:48{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fate/stay night|t|h|d}} || 2026-04-17 03:32:53 || 12 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja nesakārtos.......</nowiki> || ja nesakārtos un nepapildinās || 15 (01.05.2026.) |- | {{page-multi|page=Loren (mūziķis)|t|h|d}} || 2026-04-24 09:12:00 || 5 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.......</nowiki> || ilgstoši neuzlabots raksts || 15 (05.05.2026) |- | {{page-multi|page=Dagdas lauksaimniecības skola|t|h|d}} || 2026-04-29 17:52:49 || 0 || {{U|Quinlan83}} || <nowiki>Requesting deletion</nowiki> || Test page || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> gqikxk7ncm9lncbrlnamxya7nxlpl4q Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita 4 415707 4461168 4460705 2026-04-29T18:01:20Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4461168 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|29||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199394}}] | {{formatnum:1347}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13695}}] | 2009-02-13 | 2026-04-29 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171665}}] | {{formatnum:10650}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7958}}] | 2007-12-03 | 2026-04-29 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122921}}] | {{formatnum:955}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-03-01 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113275}}] | {{formatnum:10290}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9691}}] | 2007-11-24 | 2026-04-29 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111586}}] | {{formatnum:9864}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1870}}] | 2009-10-02 | 2026-04-29 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86664}}] | {{formatnum:7649}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6594}}] | 2005-10-30 | 2026-04-27 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69397}}] | {{formatnum:11064}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2138}}] | 2009-05-24 | 2026-04-29 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68409}}] | {{formatnum:1667}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-04-29 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58807}}] | {{formatnum:1193}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-28 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50370}}] | {{formatnum:7726}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6223}}] | 2018-06-22 | 2026-04-29 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48791}}] | {{formatnum:1583}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3514}}] | 2006-05-03 | 2026-04-29 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47724}}] | {{formatnum:4668}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:384}}] | 2007-01-07 | 2026-04-29 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43053}}] | {{formatnum:4580}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1481}}] | 2015-03-11 | 2026-04-28 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1929}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38042}}] | {{formatnum:5045}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:760}}] | 2013-03-30 | 2026-04-29 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30848}}] | {{formatnum:3724}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:602}}] | 2020-05-10 | 2026-04-29 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27449}}] | {{formatnum:7625}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4027}}] | 2023-01-18 | 2026-04-24 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25818}}] | {{formatnum:4673}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:888}}] | 2015-08-30 | 2026-04-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-06 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19348}}] | {{formatnum:2780}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-04-12 |- style="background-color: #EEEEEE" | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15488}}] | {{formatnum:1246}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-04-29 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14568}}] | {{formatnum:2139}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1931}}] | 2005-07-30 | 2026-04-29 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14411}}] | {{formatnum:3301}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1322}}] | 2014-07-27 | 2026-04-28 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14395}}] | {{formatnum:565}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2332}}] | 2011-08-03 | 2026-04-27 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14095}}] | {{formatnum:749}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:229}}] | 2013-06-21 | 2026-04-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13129}}] | {{formatnum:944}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-04-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10577}}] | {{formatnum:2162}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:386}}] | 2021-07-27 | 2026-04-29 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10515}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10086}}] | {{formatnum:273}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-04-23 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:262}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-04-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-01-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:217}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}] | {{formatnum:163}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-03-31 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:876}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5572}}] | {{formatnum:101}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-04-16 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5224}}] | {{formatnum:139}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:387}}] | 2020-12-20 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] qm5b6vwzecyaw9stryg1we4c2eadhi5 Jans Oblaks 0 422850 4461350 4394712 2026-04-30T07:44:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461350 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = | playername = Jans Oblaks | image = Jan Oblak 2019.jpg | caption = Oblaks 2019. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|7}} | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Slovēnija|Škofja Loka}} | height = 188 | position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | pcupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}} | years1 = 2009–2010 | caps1 = 34 | goals1 = 0 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] | years2 = 2010–2014 | caps2 = 16 | goals2 = 0 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Beira-Mar|Beira-Mar]] | years3 = 2010 | caps3 = 0 | goals3 = 0 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[S.C. Olhanense|Olhanense]] | years4 = 2011 | caps4 = 0 | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[UD Leiria]] | years5 = 2011–2012 | caps5 = 16 | goals5 = 0 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Rio Ave FC]] | years6 = 2012–2013 | caps6 = 28 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica B|Benfica B]] | years7 = 2013 | caps7 = 2 | goals7 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U15 | ntupdate = {{dat|2024|04|23|SK|bez}} | nationalyears1 = 2008 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U16 | nationalyears2 = 2009 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U20 | nationalyears3 = 2010–2012 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | nationalteam4 = {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija U21 | nationalyears4 = 2009–2013 | nationalcaps4 = 18 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam5 = {{fb|Slovēnija}} | nationalyears5 = 2012– | nationalcaps5 = 64 | nationalgoals5 = 0 | youthclubs1 = {{flaga|Slovēnija}} Ločan | youthyears1 = 1998–2003 | youthclubs2 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]] | youthyears2 = 2003–2005 | youthclubs3 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] | youthyears3 = 2005–2009 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Atletico"]] | years8 = 2014– | caps8 = 327 | goals8 = 0 }}'''Jans Oblaks''' ({{Val|sl|Jan Oblak}}; dzimis {{Dat|1993|1|7}}) ir [[Slovēņi|slovēņu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas futbola izlasi]], kurā ir arī kapteinis. Kopš 2014. gada Oblaks pārstāv [[La Liga]] klubu [[Madrides "Atletico"]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē.<ref>Includes [[Portugāles kauss futbolā]], [[Spānijas Karaļa kauss]]</ref> Oblaks 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] un bija daļa no komandas, kas 2013.–2014. gada sezonā izcīnīja trīs titulus valsts mērogā. 2014. gadā viņš pārcēlās uz Madrides "Atlético" par summu 16 miljonu eiro apmērā, kļūstot par tobrīd dārgāko "La Liga" vārtsargu. [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.–2016. gadā]] viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, ielaižot visu laiku mazāko vārtu skaitu – 18 vārtus. Nākamajās trīs sezonās viņš šo balvu ieguva vēlreiz, bet 2021. gadā – piekto reizi. Oblaks tika nominēts arī [[2017. gada Zelta bumba|2017.]] un [[2018. gada Zelta bumba|2018. gada]] [[Zelta bumba]]s balvām, pateicoties stabilajam sniegumam savā klubā.<ref>Includes [[Taça da Liga]]</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2018/dec/03/ballon-dor-2018-modric-messi-ronaldo-award-live|title=Ballon d'Or 2018: Luka Modric and Ada Hegerberg win awards – as it happened|work=the Guardian|access-date=2024-04-22|date=2018-12-03|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Ar vairāk nekā 400 spēlēm Madrides "Atlético" sastāvā Oblaks kopā ar klubu ir izcīnījis četras trofejas, tostarp [[2020.—2021. gada La Liga sezona|2020.–2021. gada La Liga]]. Oblaks Slovēnijas izlasē debitēja 2012. gadā, un septiņas reizes tika atzīts par Slovēnijas gada labāko futbolistu. Viņš ir bijis arī Slovēnijas nacionālo jaunatnes izlašu dalībnieks, sākot no U-15, līdz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|U-21]], izlasēs. == Klubu karjera == === Olimpija === {{quote box | quote = "[[Roberts Volks]] vienlaikus bija vārtsargs un vārtsargu treneris. Viņam bija jaunais Jans Oblaks un arī [[Damirs Botonjičs]], kurš pēc brāļa nāves vēlējās atgriezties futbolā. Kādu dienu Volks pamanīja, ka Oblaka milzīgais talants ir pāraudzis visus. Viņš teica, ka "šis bērns ir labāks par mani" un atdeva savu vietu komandā 16 gadīgajam jaunietim. Mēs bijām mazliet apjukuši, nemaz nerunājot par Oblaka tēvu, kurš nespēja noticēt, ka kopā ar pamatsastāvu aizvedām viņa dēlu uz treniņnometni. Mēs ātri sapratām, ka Volks nav kļūdījies." | source = —Bijušais [[Olimpija Ljubljana]] treneris [[Janezs Pate]] par Jana Oblaka pirmsākumiem<ref name="vecer19052018oblak">{{tīmekļa atsauce|title= S "ta mali je boljši od mene" se je začelo |trans-title= It all began with "this kid is better than me"|url=https://www.vecer.com/s-ta-mali-je-boljsi-od-mene-se-je-zacelo-6474456|publisher=[[Večer (Slovenia)|Večer]]|author=Borut Planinšič ml.|language=sl|date=19 May 2018|access-date=21 May 2018}}</ref><ref name="rtvslo20052018oblak">{{tīmekļa atsauce |title= Jani Pate... o Janu Oblaku |trans-title= Jani Pate... about Jan Oblak |url= http://www.rtvslo.si/sport/citat-za-prebrat/jani-pate/455448|publisher=[[RTV Slovenija]]|language=sl|date=20 May 2018|access-date=21 May 2018}}</ref> | align = left | width = 33% }}Oblaks dzimis [[Augškarniola]]s pilsētā [[Škofja Loka|Škofja Lokā]], piecu gadu vecumā sāka spēlēt futbolu savas dzimtās pilsētas klubā "Ločan". Desmit gadu vecumā viņš pārcēlās uz [[NK Olimpija Ljubljana (1945–2005)|Olimpija]] jaunatnes akadēmiju,<ref>Appearance(s) in [[UEFA Super Cup]]</ref> kur palika līdz 2004.–2005. gada sezonas beigām, kad klubs tika likvidēts. Pēc tam viņš pārcēlās uz jaundibināto [[NK Bežigrad|Bežigrad]], kas pēc vairākām nosaukuma maiņām 2008. gadā kļuva par [[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]. Nākamajā gadā Oblaks noraidīja līgumu ar Itālijas klubu [[Empoli FC|Empoli]], par labu pārbaudīties [[Fulham FC|Fulham]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494|title=Fulham move for Olimpic Ljubljana goalkeeper Jan Oblak {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034333/http://www.tribalfootball.com/fulham-move-olimpic-ljubljana-goalkeeper-jan-oblak-257494}}</ref> bet, galu galā, viņš nepameta klubu, pagarinot līgumu līdz 2011. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11661/5459366/slovenian-shuns-cottagers|title=Slovenian shuns Cottagers|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041|title=Jan Oblak rejects Fulham after trials {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2009-09-02|archive-date=2009-09-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20090902034334/http://www.tribalfootball.com/jan-oblak-rejects-fulham-after-trials-260041}}</ref> 2009. gada 17. maijā 16 gadus vecais Oblaks debitēja "Olimpija Ljubljana" komandā profesionālā līmenī, 2008.–2009. gada Slovēnijas Otrajā līgā, ar 7:2 uzvarot [[ND Mura 05|Mura 05]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//tekmovanja/Default.asp?action=tekma&id_tekme=16841|title=Olimpija Ljubljana 7–2 Mura 05|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-23|language=slovēņu}}</ref> "Olimpija Ljubljana" tika paaugstināšana uz [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|PrvaLiga]], 2009.–2010. gada sezonā, kā līgas uzvarētāja. Nākamajā sezonā Oblaks bija komandas pamatvārtsargs, izlaižot tikai trīs līgas spēles, kad klubs līgas tabulā ieņēma ceturto vietu. === Benfica === 2010. gada 14. jūnijā Oblaks parakstīja līgumu ar Portugāles klubu [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.24ur.com/sport/nogomet/jan-oblak-tudi-uradno-v-benfici.html|title=Jan Oblak tudi uradno v Benfici {{!}} 24ur.com|website=www.24ur.com|access-date=2024-04-23|language=sl}}</ref> kurš 2010. gada augustā viņu izīrēja citam [[Portugāles futbola Premjerlīga|augstākā līmeņa]] klubam [[SC Beira-Mar|Beira-Mar]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/liga-betclic/benfica/detalhe/jan-oblak-emprestado-ao-beira-mar-460152|title=Jan Oblak emprestado ao Beira-Mar|website=www.record.pt|access-date=2024-04-23|language=pt-PT}}</ref> Pēc tam, 2011. gada janvārī, viņš pievienojās [[SC Olhanense|Olhanense]] komandai, īrē, līdz [[2010.–2011. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2010.–2011. gada sezonas]] beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html|title=Oblak e Tiero apresentados - Olhanense - Jornal Record|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2017-04-27|archive-date=2017-04-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20170427192455/http://www.record.pt/futebol/futebol-nacional/2--liga/olhanense/detalhe/oblak-e-tiero-apresentados-681840.html}}</ref> [[2011.–2012. gada Portugāles futbola Premjerlīgas sezona|2011.–2012. gada sezonā]] "Benfica" izīrēja Oblaku citai Portugāles komandai [[UD Leiria|União de Leiria]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781|title=:.: Cajuda: «Oblak tem excelentes capacidades» - U. Leiria - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2012-04-12|archive-date=2012-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120412122321/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/uniao_leiria/interior.aspx?content_id=736781}}</ref> Viņš debitēja līgā 2012. gada 15. janvārī, izbraukumā, spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[CD Nacional|Nacional]]. 2012. gada 29. aprīlī, pēc tam, kad lielākā daļa "Leiria" komandas lauza savus līgumus, sakarā ar finansiālām grūtībām klubā, Oblaks bija viens no astoņiem spēlētājiem, kurš piedalījās līgas mačā, savā laukumā, ar 4:0 zaudējot [[CD Feirense|Feirense]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jn.pt/desporto/uniao-de-leiria-perdeu-apenas-por-4-0-com-o-feirense-2447819.html/|title=União de Leiria perdeu "apenas" por 4-0 com o Feirense|website=Jornal de Notícias|access-date=2024-04-23|language=pt}}</ref> 2013. gada jūlijā Oblaks nepiedalījās pirmssezonas treniņā, apgalvojot, ka viņam nav līguma ar "Benfica".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0|title=Oblak ainda não se apresentou|website=Futebol 365|access-date=2024. gada 23. aprīlī|language=portugāļu|archive-date=2013. gada 26. Augustsss|archive-url=https://archive.today/20130826232718/http://www.futebol365.pt/noticias/artigo.asp?ID=89135%23.UhvjOH-k4t0}}</ref> Nākamā mēneša beigās viņš pagarināja līgumu līdz 2018. gadam, raksturojot situāciju kā "pārpratumu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx|title=Jan Oblak foi reintegrado: “O Benfica é o meu Clube e estou feliz”|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-03-21|archive-date=2015-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20150321215932/http://www.slbenfica.pt/noticias/detalhedenoticia/tabid/2788/ArticleId/31279/language/pt-PT/Jan-Oblak-foi-reintegrado-O-Benfica-e-o-meu-Clube-e-estou-feliz.aspx}}</ref> Pēc tam, kad ilggadējais vārtsargs [[Arturs Moraešs]] 2013.–2014. gada kampaņas vidū pieļāva virkni kļūdu, "Benfica" galvenais treneris [[Žorže Žezušs]] nomainīja viņu pret Oblaku, un pēdējais aizvadīja vairākas [[Sausā spēle|''sausās spēles'']] savos pirmajos startos, jo īpaši, ar 2:0 savās mājās uzvarot [[FC Porto|Porto]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557|title=:.: Oblak fecha a porta da baliza ao dragão - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-14|archive-date=2014-01-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20140114171852/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=862557}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812|title=:.: Oblak morde os calcanhares ao melhor Artur - Benfica - Jornal Record :.:|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-01-21|archive-date=2014-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20140121232022/http://www.record.xl.pt/Futebol/Nacional/1a_liga/Benfica/interior_premium.aspx?content_id=863812}}</ref> un [[2013.–2014. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] pusfinālā, spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Turīnas "Juventus"|Juventus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27226534|title=Juventus 0-0 Benfica (agg 1-2)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Galu galā, viņš 2014. gada 6. jūlijā ieguva līgas gada labākā vārtsarga balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2024-04-23|language=pt|archive-date=2024-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20240423120846/https://www.zerozero.pt/noticias/premios-da-liga-veja-quem-sao-os-vencedores/139972}}</ref> === Madrides "Atletico" === [[Attēls:Copa del Rey - Atlético Madrid (16139528600).jpg|thumb|Oblaks pirms spēles ar [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]], 2015. gadā]] 2014. gada 16. jūlijā [[Madrides "Atletico"|Madrides "Atlético"]] paziņoja, ka ir panākusi vienošanos ar "Benfica" par Oblaka pāreju, gaidot medicīnisko pārbaudi.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Atlético and Benfica reach an agreement for the transfer of Oblak|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2015-09-01|archive-date=2015-09-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20150901222953/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/atletico-and-benfica-reach-an-agreement-for-the-transfer-of-oblak}}</ref> "Atlético" par slovēņu spēlētāju samaksāja 16 miljonus eiro,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28334200|title=Atletico to sign £12m goalkeeper Oblak|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf|title=Comunicado|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|archive-date=2014-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20140724225939/http://web3.cmvm.pt/sdi2004/emitentes/docs/FR51324.pdf}}</ref> padarot viņu par dārgāko vārtsargu [[La Liga]] vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2014/07/16/futbol/equipos/atletico/1405546409.html|title=El Atleti ficha al portero más caro de la historia de la Liga|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-07-16|language=es}}</ref> Oblaks uz Madridi pārcēlās, noslēdzot sešu gadu līgumu, aizstājot [[Tibo Kurtuā]], kurš pēc īres termiņa beigām atgriezās, lai spēlētu savā pamatklubā [[Chelsea F.C.|Chelsea]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27857265|title=Chelsea return for Courtois - Mourinho|work=BBC Sport|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2131527-atletico-madrid-sign-goalkeeper-jan-oblak-from-porto|title=Atletico Madrid Sign Goalkeeper Jan Oblak from Benfica|last=Newman|first=Liam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Savas prezentācijas laikā, 2014. gada 22. jūlijā, Oblaks sacīja: "Es nenāku nevienu aizstāt. Es nāku kā cits spēlētājs. Esmu šeit kopā ar pārējiem spēlētājiem un vārtsargiem. Darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai aizstāvētu šo kreklu un sasniegtu lieliskus rezultātus šajā sezonā. Darīšu visu, kas ir manās rokās, lai palīdzētu komandai."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team|title=Club Atlético de Madrid · Web oficial - Jan Oblak: "I’ll do everything in my power to help the team"|website=web.archive.org|access-date=2024-04-23|date=2014-07-29|archive-date=2014-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20140729164619/http://en.clubatleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-ill-do-everything-in-my-power-to-help-the-team}}</ref> ==== 2014–2016: Pirmā Samoras trofeja un Čempionu līgas fināls ==== Oblaks palika uz rezervistu soliņa savā pirmajā sacensību spēlē, 2014. gada 19. augustā, [[2014. gada Spānijas Superkauss futbolā|2014. gada Spānijas Superkausa]] pirmajā spēlē, pret [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], viņa vietā spēlējot [[Migels Anhels Moja|Migelam Anhelam Mojam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/real-madrid-vs-atletico-madrid/report/325067|title=Spanish Super Copa: Real Madrid and Atletico draw 1-1 in first leg|website=Sky Sports|access-date=2024-04-23|language=en}}</ref> Viņš debitēja 2014. gada 16. septembrī, viesos, pret [[Pirejas "Olympiacos" (futbola klubs)|Olympiacos]], zaudējot ar 3:2, "Atlético" sezonas pirmajā [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] grupas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/025a-0ea758ca8c67-69bf1e98a799-1000--olympiacos-stun-atletico-in-five-goal-thriller/|title=Olympiacos stun Atlético in five-goal thriller {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-23|date=2014-09-16|language=en}}</ref> Savu pirmo "sauso spēli" viņš aizvadīja savā pirmajā [[Spānijas Karaļa kauss|Copa Del Rey]] izcīņas spēlē, 2014. gada 3. decembrī, viesos, [[:en:2014–15 Copa del Rey#Round of 32|sešpadsmitdaļfināla]] pirmajā spēlē, ar 3:0 uzvarot [[CE L'Hospitalet|L'Hospitalet]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/match/_/gameId/408304/atletico-madrid-hospitalet|title=Atlético Madrid 3-0 Hospitalet (3 Dec, 2014) Final Score - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2024-04-24|language=en}}</ref> 2015. gada 17. martā viņš Čempionu līgas [[2014.—2015. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfināla]] atbildes spēlē, pret [[Leverkūzenes "Bayer"]], 23. minūtē nomainīja savainoto Moju, un aizvadīja "sauso spēli", mājās, uzvarot ar 1:0. Spēle nonāca līdz pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijai, kurā viņš atvairīja Leverkūzenes komandas pirmo mēģinājumu, kuru izpildīja [[Hakans Čalhanoglu]], beigās triumfējot mačā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31911679|title=Atletico beat Leverkusen on penalties|work=BBC Sport|access-date=2024-04-24|language=en}}</ref> Četras dienas vēlāk, par spīti savainojumam, viņš debitēja [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|līgā]], aizvadot "sauso spēli", savā laukumā, ar 2:0 uzvarot kaimiņus, [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/2015/03/21/futbol/equipos/atletico/1426969473.html|title=El Calderón cantó a Griezmann el "cumpleaños feliz"|last=MARCA.com|website=MARCA.com|access-date=2024-04-24|date=2015-03-21|language=es}}</ref> 2016. gada februārī Oblaks tika apbalvots ar līguma pagarināšanu līdz 2021. gadam, ar izpirkšanas klauzulu £77,5 miljonu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-renews-until-2021|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak renews until 2021|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-24|date=2016-02-09|language=en}}</ref> 2016. gada 3. maijā Oblaks [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Pusfināli|Čempionu līgas pusfināla]] atbildes spēlē [[Allianz Arena]] laukumā atvairīja [[Tomass Millers|Tomasa Millera]] soda sitienu; lai gan "Atlético" maču zaudēja ar 2:1, viņi iekļuva [[2016. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]], dēļ vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e943b690313-ab764c18fe4f-1000--oblak-relieved-after-atletico-edge-out-bayern/|title=Oblak relieved after Atlético edge out Bayern {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-04|language=en}}</ref> Tomēr, finālā "Atlético" ar 5:3, pēcspēles soda sitienu sērijā, zaudēja Madrides "Real", Oblakam neizdodoties atvairīt nevienu no pieciem sitieniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/29/574b4f47268e3e15368b45ef.html|title=Oblak's penalty record the dark spot in otherwise excellent campaign|last=Salvin-Hughes|first=Adapted by: Luke|last2=@salvhughes|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-29|language=en}}</ref> Neskatoties uz to, viņš tika iekļauts 2015.–2016. gada Čempionu līgas [[:en:2015–16 UEFA Champions League#Squad of the Season|sezonas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e948891dc6b-533ac6fffce1-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2016-05-30|language=en}}</ref> Beidzoties sezonai vietējā turnīrā, viņš ieguva [[Rikardo Samoras trofeja|Rikardo Samoras trofeju]] kā labākais vārtsargs, 38 spēlēs ielaižot 18 vārtus, atkārtojot 22 gadus vecu [[Akoruņas "Deportivo"]] [[Fransisko Liaņo]] rekordu.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2016/05/15/57383d36268e3e9a5e8b45bf.html|title=Oblak equals Liano as the best Zamora in history|last=Farrell|first=Adapted by Sarah|last2=@sarahfarrell|website=MARCA English|access-date=2024-04-24|date=2016-05-15|language=en}}</ref> ==== 2016–2019: Eiropas līgas tituls un turpmākas Samoras balvas ==== Oblaks izpelnījās uzmanību 2017. gada 15. martā, [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] spēlē, pret Leverkūzenes "Bayer", kur viņš atvairīja trīs sitienus, nodrošinot bezvārtu neizšķirtu un iekļūšanu [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]]. Viņš UEFA tīmekļa vietnei sacīja: "Tās ir lietas, kas notiek. Dažreiz jūs atvairāt trīs vārtu gūšanas mēģinājumus, bet citreiz viņi gūst visus trīs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0237-0e967f52a514-b76d32a1107d-1000--atletico-s-oblak-on-his-triple-save-against-leverkusen/|title=Atlético's Oblak on his triple save against Leverkusen {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-24|date=2017-03-16|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz tika iekļauts 2016.–2017. gada UEFA Čempionu līgas [[:en:2016–17 UEFA Champions League#Squad of the season|sezonas izlasē]] un arī ieguva otro Rikardo Samoras trofeju pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/deporte/futbol/trofeos/2015-2016/zamora/primera.html|title=Trofeo Zamora Liga BBVA|website=MARCA.com|access-date=2024-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0250-0c5117a9d99b-79a2efb59ef3-1000--uefa-champions-league-squad-of-the-season/|title=UEFA Champions League Squad of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2017-06-05|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts arī [[2017. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Revivez-le-fil-rouge-de-la-liste-des-30-nommes-pour-le-ballon-d-or-france-football-2017/840848|title=Revivez le fil rouge de la liste des 30 nommés pour le Ballon d'Or France Football 2017|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}</ref> kur viņš ar 4 balsīm ieņēma 26. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francefootball.fr/news/Le-ballon-d-or-france-football-sera-devoile-le-jeudi-7-decembre-sur-la-chaine-l-equipe/849349|title=Le Ballon d'Or France Football sera dévoilé le jeudi 7 décembre sur la chaîne L'Équipe|last=Dev|first=Paul|website=France Football|access-date=2024-04-25|language=fr}}</ref> 2018. gada 28. janvārī Oblaks aizvadīja savu 100. līgas spēli "Atlético" komandā, spēlē pret [[UD Las Palmas|Las Palmas]]. 100 līgas spēlēs viņš aizvadīja 59 "sausās spēles" un ielaida tikai 54 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-played-his-100th-match-for-atletico-de-madrid|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak played his 100th league match for Atlético de Madrid|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2018-01-28|language=en}}</ref> [[2018. gada UEFA Eiropas līgas fināls|2018. gada UEFA Eiropas līgas finālā]] Oblaks aizvadīja "sauso spēli", viņa komandai ar 3:0 uzvarot [[Marseļas "Olympique"]], izcīnot trešo [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] titulu astoņu gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/2022218--marseille-vs-atletico-de-madrid/|title=History: Marseille-Atlético de Madrid {{!}} UEFA Europa League 2017/18 Final|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|language=en}}</ref> Oblakam šis bija pirmais Eiropas tituls, pirms tam divreiz iegūstot otro vietu. Pateicoties viņa sniegumam, viņš tika iekļauts [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] [[:en:2017–18 UEFA Europa League#Squad of the season|sezonas izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0245-0e98cea4ee1c-d6da1165e8ef-1000--uefa-europa-league-squad-of-the-2017-18-season/|title=UEFA Europa League Squad of the 2017/18 Season {{!}} UEFA Europa League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-25|date=2018-05-17|language=en}}</ref> Vietējā čempionāta sezonas beigās viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Rikardo Samoras trofeju, 37 spēlēs ielaižot tikai 22 vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-05-20|language=en}}</ref> Viņš vēlreiz tika iekļauts [[2018. gada Zelta bumba]]s kandidātu sarakstā, šoreiz saņemot divas balsis, ieņemot 25. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2018/12/03/5c05a85fe2704e067c8b45a4.html|title=The definitive Ballon d'Or list: Modric, 753 points...|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-12-03|language=en}}</ref> 2018. gada 6. novembrī Oblaks [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona#A grupa|grupu turnīrā]], savā laukumā, ar 2:0 uzvarēja [[Dortmundes "Borussia"]]. Tādējādi viņš aizvadīja savu 100. "sauso spēli" "Atlético" rindās, ko viņš paveica 178 oficiālajās spēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/11/07/5be2bd9222601da1068b462d.html|title=Champions League: Oblak earns 100th Atletico clean sheet in 178th appearance|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2018-11-07|language=en}}</ref> 2019. gada 17. aprīlī Oblaks piekrita pagarināt līgumu ar klubu uz četriem gadiem, līdz 2023. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11696154/jan-oblak-signs-atletico-madrid-contract-extension-until-2023|title=Jan Oblak signs Atletico Madrid contract extension until 2023|website=Sky Sports|access-date=2024-04-25|language=en}}</ref> [[2018.–2019. gada Madrides "Atletico" sezona|Sezonas]] beigās Oblaks ceturto sezonu pēc kārtas ieguva Rikardo Samoras trofeju, tādējādi atkārtojot [[Viktors Valdess|Viktora Valdesa]] rekordu, par visvairāk pēc kārtas izcīnītām Samoras trofejām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-receives-2018-19-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Oblak receives 2018/19 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2019/05/22/5ce5bed1ca4741a0348b45a2.html|title=Lights and shadows for Oblak|website=MARCA in English|access-date=2024-04-25|date=2019-05-22|language=en}}</ref> ==== 2019–2021: "Sauso spēļu" rekords un pirmais "La Liga" tituls ==== Pirms [[2019.–2020. gada Madrides "Atletico" sezona|2019.–2020. gada sezonas]] viņš tika iecelts par komandas vicekapteini, aiz [[Koke (futbolists)|Kokes]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/koke-oblak-gimenez-saul-to-captain-atleti-in-2019-20-season|title=Club Atlético de Madrid - Koke, Oblak, Giménez, Saúl to captain Atleti in 2019/20 season|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-08-16|language=en}}</ref> 2019. gada 6. decembrī Oblaks aizvadīja "sauso spēli", izbraukumā spēlējot neizšķirti, 0:0, pret [[Villarreal CF|Villarreal]]. Tādējādi, viņš laboja [[Abels Resino|Abela Resino]] kluba rekordu visvairāk "sauso spēļu" ziņā, ar 96, savā 169. līgas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/oblak-becomes-atleti-goalkeeper-with-most-clean-sheets-in-laliga-history|title=Club Atlético de Madrid - Oblak becomes Atleti goalkeeper with most clean sheets in LaLiga history|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-25|date=2019-12-06|language=en}}</ref> 2020. gada 11. martā, pēc Madrides "Atlético" uzvaras, ar 3:2, izbraukumā, pār [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|toreizējo čempioni]], [[Liverpool FC|Liverpool]], [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgas]] [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|astotdaļfinālā]], Oblaks, aizvadot savu piecdesmito Čempionu līgas spēli, UEFA piešķīra spēles labākā spēlētāja balvu, pēc deviņiem atvairītajiem sitieniem, palīdzot savai komandai iekļūt [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Ceturtdaļfināli|ceturtdaļfinālā]], ar uzvaru 4:2, divu spēļu summā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ghanasoccernet.com/oblak-named-man-of-the-match-after-making-9-saves-against-liverpool?amp=1|title=Oblak named Man of the Match after making 9 saves against Liverpool|website=ghanasoccernet.com|access-date=2024. gada 26. aprīlī|language=angļu}}</ref> 2020. gada 17. jūnijā Oblaks viesos, ar 5:0, uzvarēja [[CA Osasuna|Osasuna]], kas bija viņa 182. līgas spēle, un tādējādi viņš kļuva par vārtsargu, kurš visātrāk sasniedzis 100 "sauso spēļu" robežu "La Liga" vēsturē, pārspējot gandrīz 50 gadus vecu [[Migels Reina|Migela Reinas]] rekordu, kurš to pašu paveica 222 līgas spēlēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2020/06/18/5eea9abc268e3e36498b4573.html|title=Oblak becomes a LaLiga legend|website=MARCA in English|access-date=2024-04-26|date=2020-06-17|language=en}}</ref> Oblaks arī kļuva par pirmo vārtsargu, kurš nav spānis, kurš "La Liga" vēsturē aizvadījis 100 "sausās spēles".<ref name=":0" /> 2020. gada 27. jūnijā Oblaks aizvadīja savu 250. spēli "Atlético" sastāvā, viņa komandai ar 2:1 pārspējot [[Deportivo Alavés]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-reaches-250-games-for-atleti|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak reaches 250 games for Atleti|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2020-06-27|language=en}}</ref> 2020.–2021. gadā Oblaks ar Madrides "Atlético" izcīnīja [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|La Liga]] titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/jan-oblak-atletico-552975|title=Španci ganili Jana Oblaka in mu zapeli iz srca #video|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}</ref> Viņam 38 mačos izdevās aizvadīt 18 "sausās spēles".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fbref.com/en/players/ee8508c0/dom_lg/Jan-Oblak-Domestic-League-Stats|title=Jan Oblak Domestic League Stats, Goals, Records|website=FBref.com|access-date=2024-04-26|language=en}}</ref> Viņš arī piekto reizi izcīnīja Samoras trofeju, atkārtojot gan [[Antoni Ramaljetss|Antoni Ramaljetsa]], gan Viktora Valdesa rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2020-21-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2020/21 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-26|date=2021-05-22|language=en}}</ref> Turklāt, viņš pirmo reizi karjerā tika atzīts par "La Liga" sezonas labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europapress.es/deportes/futbol-00162/noticia-jan-oblak-elegido-mvp-temporada-2020-21-20210611222152.html|title=Jan Oblak, elegido MVP de la temporada 2020/21|last=Press|first=Europa|website=www.europapress.es|access-date=2024-04-26|date=2021-06-11}}</ref> ==== 2021–pašlaik: Spēļu rekordi un līguma pagarināšana ==== 2021. gada 15. augustā Oblaks aizvadīja savu 304. spēli Madrides "Atlético" un kļuva par vārtsargu, kurš šajā klubā aizvadījis visvairāk spēļu, pārspējot iepriekšējo Abela Resino rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/atletico-madrid/2021/08/15/6118e45b46163f1f0c8b45c3.html|title=Jan Oblak: A goalkeeper who will go down in Atletico Madrid history|website=MARCA|access-date=2024-04-26|date=2021-08-15|language=en}}</ref> 2022. gada jūlijā tika ziņots, ka Oblaks pagarināja līgumu ar Madrides "Atlético" līdz 2028. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/|title=Jan Oblak signs an extension contract with Atletico Madrid till 2028 - SpogoNews|access-date=2024-04-26|date=2022-07-21|language=en|archive-date=2023-09-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20230925222642/https://spogonews.com/jan-oblak-signs-an-extension-contract-with-atletico-madrid-till-2028/}}</ref> 2023. gada 9. maijā Oblaks aizvadīja 390. spēli "Atlético" rindās, izbraukumā, ar 2:1, uzvarot [[Rayo Vallecano]], kļūstot par kluba visvairāk spēļu aizvadījušo ārzemju spēlētāju, pārspējot [[Djego Godins|Djego Godina]] iepriekšējo rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-el-extranjero-con-mas-partidos-disputados-con-el-atleti-n/|title=Oblak, el extranjero con más partidos disputados con el Atleti|last=F.J.Díaz|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-04-09|language=es}}</ref> 24. septembrī viņš aizvadīja savu 300. "La Liga" maču, uzvarot Madrides "Real", ar 3:1, kļūstot par septīto Madrides "Atlético" spēlētāju, kurš to sasniedzis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/oblak-mas-madrileno-que-esloveno-n/|title=Oblak, más madrileño que esloveno|last=Garrido|first=Pablo|website=Diario AS|access-date=2024-04-26|date=2023-09-25|language=es}}</ref> Viņš arī kļuva par piekto ārzemju vārtsargu, kurš sasniedzis šo rādītāju, sekojot [[Karloss Fenojs|Karlosam Fenojam]], [[Dūdū Avats|Dūdū Avatam]], [[Leo Franko]] un [[Karloss Kameni|Karlosam Kameni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066|title=Oblak, 4º portero extranjero con más partidos en Primera|website=es.besoccer.com|access-date=2024-04-26|language=es|archive-date=2023-09-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20230926085627/https://es.besoccer.com/noticia/jan-oblak-cuarto-portero-extranjero-mas-partidos-primera-besoccer-pro-1280066}}</ref> 2024. gada 13. martā Oblaks atvairīja divus soda sitienus, pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā, [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona#Astotdaļfināli|Čempionu līgas astotdaļfināla]] cīņā, pret [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], kļūstot par pirmo vārtsargu Čempionu līgas vēsturē, kurš uzvarējis trīs soda sitienu sērijās ar vienu klubu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/68560720|title=Atletico beat Inter on penalties to reach last eight|work=BBC Sport|access-date=2024-04-26|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Jan-Oblak-je-tudi-kralj-enajstmetrovk-To-so-statistike-njegove-kariere-sinoci-pa-mu-je-uspel-se-dosezek-ki-v-ligi-prvakov-ni-se-nikomur|title=Jan Oblak je (tudi) kralj enajstmetrovk: To so statistike njegove kariere, sinoči pa mu je uspel še dosežek, ki v ligi prvakov ni še nikomur - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-26}}</ref> == Starptautiskā karjera == [[Attēls:Jan Oblak 2021.jpg|thumb|273x273px|Oblaks kapteiņa lomā, [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijas]] izlasē, 2021. gadā]] Oblaks pirmo reizi tika izsaukts uz [[Slovēnijas U-21 futbola izlase|Slovēnijas U-21 izlasi]] 2009. gada augustā, nomainot savainoto [[Jans Koprivecs|Janu Koprivecu]]. Viņš debitēja pret [[Francijas U-21 futbola izlase|Franciju]] tā paša gada 9. septembrī, [[2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2011. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāta]] kvalifikācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzs.si//reprezentanca/default.asp?id_igralca=48353&id_selekcije=10&all=1&id_menu=8|title=Jan Oblak – U21 reprezentanca|website=www.nzs.si|access-date=2024-04-26|language=slovēņu}}</ref> 2012. gada 11. septembrī Oblaks pirmo reizi spēlēja [[Slovēnijas futbola izlase|pieaugušo izlases]] rindās, [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|kvalifikācijā]], ar 2:1, izbraukumā, zaudējot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/european-qualifiers/news/0201-0e13a68dafe0-43b8543d5035-1000--slovenia-undone-as-norway-strike-late/|title=Slovenia undone as Norway strike late {{!}} European Qualifiers|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-26|date=2012-09-11|language=en}}</ref> Viņš kļuva par izlases pirmās izvēles vārtsargu, pēc [[Samirs Handanovičs|Samira Handanoviča]] karjeras beigšanas starptautiskā mērogā, 2015. gada beigās; tomēr, viņš [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga#3. grupa 3|2018.–2019. gada UEFA Nāciju līgas]] laikā paņēma pārtraukumu no saviem starptautiskajiem pienākumiem, rokas savainojuma dēļ, ar kuru viņš tolaik cīnījās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/jan-oblak-exclusive-sure-numbers-mine-arent-normal-modern-football|title=Jan Oblak exclusive: "For sure, numbers like mine aren’t normal in modern football..."|last=published|first=Chris Flanagan|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-04-26|date=2019-02-20|language=en}}</ref> 2019. gada 6. septembrī Oblaks pirmo reizi bija Slovēnijas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/novi-kapetan-jan-oblak-ostal-brez-glasu-in-povedal-vec-kot-kadarkoli-506550|title=Novi kapetan Jan Oblak ostal brez glasu in povedal več kot kadarkoli|website=siol.net|access-date=2024-04-26|language=sl}}</ref> == Spēles stils == Vairāki eksperti viņu uzskata par vienu no labākajiem vārtsargiem pasaulē. Oblaks ir garš, atlētisks un fiziski spēcīgs vārtsargs. Viņš galvenokārt ir pazīstams ar savu ātrumu, ātrajiem refleksiem un veiklību, kā arī ar spēju "lasīt" spēli, un, jo īpaši, ar lieliskām bumbas tveršanas prasmēm, un spēju pārtvert centrējumus, kas ļauj viņam izcelties, spēlējot gaisā, un efektīvi kontrolēt savu teritoriju. Plašsaziņas līdzekļos viņš ir slavēts arī par savu darba apjomu, izcilajām pozicionēšanās spējām, darbu ar kājām, sitienu apturēšanas prasmēm un nosvērtību vārtos, kā arī, vispārējo stabilitāti, līderību un spēju radīt pārliecības sajūtu komandas aizmugurējā līnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37505579/jan-oblak-one-best-goalkeepers-world-why-there-more-noise-him|title=Why isn't there more noise, buzz around brilliant Jan Oblak?|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-12-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.uefa.com/uefachampionsleague/news/022d-0e9437c7342a-0a4d21dae7e5-1000--la-scalata-di-jan-oblak-all-atletico/|title=La scalata di Jan Oblak all'Atlético {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2024-04-27|date=2016-05-03|language=it}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37576332/pick-our-dream-team-win-anything|title=ESPN's Ultimate XI: We pick our dream team that could win anything|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2019-09-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2802528-the-evolution-of-the-goalkeeper|title=The Evolution of the Goalkeeper: What Makes the Perfect Modern-Day No. 1?|last=Tighe|first=Sam|website=Bleacher Report|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2016/05/27/574863ae22601d850a8b45dc.html|title=Navas' agility vs Oblak's reliability|last=Ortego|first=Enrique|last2=Winterburn|first2=Adapted by Chris|website=MARCA English|access-date=2024-04-27|date=2016-05-27|language=en|last3=@chriswin4}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37495428/jan-oblaks-brilliance-highlights-arsenal-need-upgrade-goalkeeper-summer|title=Arsenal need a goalkeeper of Oblak's ilk|website=ESPN.com|access-date=2024-04-27|date=2018-04-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2018/03/17/report-arsenal-contact-atletico-madrid-regarding-potential-swoop/|title=Report: Arsenal contact Atletico Madrid regarding potential swoop for Jan Oblak|last=Martin|first=Antony|website=HITC|access-date=2024-04-27|date=2018-03-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html|title=Jan Oblak: Atlético Madrid's last line of defence is top in 2019 - AS.com|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-07-27|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727231404/https://en.as.com/en/2019/12/30/football/1577726579_667573.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/|title=Top 10 Best Goalkeepers in The World [2024 Ranking Report]|last=Maria|website=Sports Virsa|access-date=2024-04-27|date=2023-05-28|language=en|archive-date=2022-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20220515233902/https://sportsvirsa.com/best-goalkeepers-in-the-world/}}</ref> == Personīgā dzīve == Oblaks dzimis slovēņu tēva Matjaža Oblaka un [[Bosnijas un Hercegovinas serbi|Bosnijas serbu]] mātes Stojankas Majkičas ģimenē.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/oct/05/slovenia-jan-oblak-england|title=Slovenia’s Jan Oblak is ready and willing to be a fly in England’s ointment|work=The Guardian|access-date=2024-04-27|date=2017-10-05|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://siol.net/sportal/nogomet/simpaticna-babica-jana-oblaka-iz-bih-stiska-pesti-za-vnuka-470219|title=Simpatična babica Jana Oblaka iz BiH stiska pesti za vnuka|website=siol.net|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> Viņa vecākā māsa, [[Teja Oblaka]] (dzimusi 1990. gadā), ir profesionāla [[Basketbols|basketboliste]] un [[Slovēnijas sieviešu basketbola izlase|Slovēnijas izlases]] dalībniece.<ref name=":1" /> == Karjeras statistika == === Klubos === ''Atjaunots 2024. gada 21. aprīlī''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://int.soccerway.com/players/jan-oblak/85786/|title=Slovenia - J. Oblak - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=int.soccerway.com|access-date=2024-04-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&language=2|title=FootballPortugal.net - Oblak (Jan Oblak)|website=web.archive.org|access-date=2024-04-27|date=2021-03-17|archive-date=2021-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20210317181409/https://www.foradejogo.net/player.php?player=199301070001&language=2}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça de Portugal]], [[Spānijas Karaļa kauss]]}} ! colspan="2" |Līgas kauss{{efn|Iekļauj [[Portugāles kauss futbolā|Taça da Liga]]}} ! colspan="2" |Kontinentāls ! colspan="2" |Cits ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="3" |[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]] |2008–09 |[[Slovēnijas futbola Otrā līga|2. SNL]] |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |1 |0 |- |2009–10 |[[Slovēnijas futbola Pirmā līga|1. SNL]] |33 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |33 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !34 !0 !0 !0 ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— ! colspan="2" |— !34 !0 |- | rowspan="5" |[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] |2010–11 | rowspan="4" |[[Primeira Liga]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- |2011–12 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- |2012–13 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- |2013–14 |16 |0 |3 |0 |3 |0 |4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Europa League]]|name=UEL}} |0 | colspan="2" |— |26 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !16 !0 !3 !0 !3 !0 !4 !0 !0 !0 !26 !0 |- |[[SC Beira-Mar|Beira-Mar]] (īre) |2010–11 |Primeira Liga |0 |0 |2 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |0 |- |[[SC Olhanense|Olhanense]] (īre) |2010–11 |Primeira Liga |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |0 |0 |- |[[UD Leiria|União de Leiria]] (īre) |2011–12 |Primeira Liga |16 |0 |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |17 |0 |- |[[Rio Ave F.C.|Rio Ave]] (īre) |2012–13 |Primeira Liga |28 |0 |0 |0 |3 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— |31 |0 |- |[[S.L. Benfica B|Benfica B]] |2013–14 |[[Portugāles futbola Otrā līga|Segunda Liga]] |2 |0 | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— | colspan="2" |— |2 |0 |- | rowspan="11" |[[Atlético Madrid]] |2014–15 | rowspan="10" |[[La Liga]] |11 |0 |6 |0 | colspan="2" |— |4{{efn|Spēle(s) [[UEFA Champions League]]|name=UCL}} |0 |0 |0 |21 |0 |- |2015–16 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |13{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |51 |0 |- |2016–17 |30 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |11{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |41 |0 |- |2017–18 |37 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |12{{efn|Sešas spēles UEFA Čempionu līgā, sešas spēles UEFA Eiropas līgā}} |0 | colspan="2" |— |49 |0 |- |2018–19 |37 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |8{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|Spēle(s) [[UEFA Super Cup]]}} |0 |46 |0 |- |2019–20 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |9{{efn|name=UCL}} |0 |2{{efn|Spēle(s) in [[Spānijas Superkauss]]|name=SDE}} |0 |49 |0 |- |2020–21 |38 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |8{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |46 |0 |- |2021–22 |38 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |10{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|name=SDE}} |0 |51 |0 |- |2022–23 |28 |0 |5 |0 | colspan="2" |— |5{{efn|name=UCL}} |0 | colspan="2" |— |38 |0 |- |2023–24 |32 |0 |5 |0 | colspan="2" |— |10{{efn|name=UCL}} |0 |1{{efn|name=SDE}} |0 |48 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !327 !0 !18 !0 ! colspan="2" |— !90 !0 !5 !0 !440 !0 |- ! colspan="3" |Karjerā kopā !423 !0 !24 !0 !6 !0 !94 !0 !5 !0 !552 !0 |} {{notelist}} === Izlasē === ''Atjaunots 2024. gada 26. martā''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/48713/Jan_Oblak.html|title=Jan Oblak (Player)|last=Strack-Zimmermann|first=Benjamin|website=www.national-football-teams.com|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center" |+ !Izlase !Gads !Spēles !Vārti |- | rowspan="12" |{{Fb|Slovēnija}} |2012 |1 |0 |- |2013 |2 |0 |- |2014 |1 |0 |- |2015 |2 |0 |- |2016 |6 |0 |- |2017 |6 |0 |- |2019 |10 |0 |- |2020 |5 |0 |- |2021 |11 |0 |- |2022 |10 |0 |- |2023 |8 |0 |- |2024 |2 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !64 !0 |} == Sasniegumi == '''Olimpija Ljubljana''' * [[Slovēnijas futbola Otrā divīzija|Slovēnijas Otrā divīzija]]: 2008–09<ref name=":2" /> '''Benfica''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2013–14<ref name=":3" /> * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2013–14<ref name=":3" /> * [[Taça da Liga]]: 2013–14<ref name=":3" /> '''Atlético Madrid''' * [[La Liga]]: [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtvslo.si/sport/nogomet/tuje-lige/oblak-prvi-slovenec-z-la-ligo-sporarju-vse-portugalske-lovorike/581382|title=Oblak prvi Slovenec z La Ligo, Šporarju vse portugalske lovorike|last=Gruden|first=Toni|website=rtvslo.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2014;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/eventos/marcador/futbol/2014/supercopa_espana/final/vuelta/atm_rma/|title=Atl�tico - R. Madrid, Supercopa de Espa�a en Marca.com|website=www.marca.com|access-date=2024-04-27}}</ref> finālists: 2019–20 * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2017–18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2018<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45188611|title=Late goals give Atletico victory over Real|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]s finālists: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36254652|title=Real Madrid 1-1 Atletico Madrid (5-3 pens)|work=BBC Sport|access-date=2024-04-27|language=en}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] labākais vārtsargs: 2013–14<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zerozero.pt/noticia.php?id=139972|title=Prémios da Liga: Veja quem são os vencedores :: zerozero.pt|website=www.zerozero.pt|access-date=2021-03-29|language=pt}}</ref> * [[:en:Ricardo Zamora Trophy|La Liga Samoras trofeja]]: [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]],<ref name=":4" /> [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2017/05/22/59221a8846163f2b5a8b4571.html|title=Oblak wins Zamora, Messi captures Pichichi|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2017-05-22|language=en}}</ref> [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/spanish-football/2018/05/20/5b01c78722601d164e8b456f.html|title=LaLiga - Atletico Madrid: Oblak secures hat-trick of Zamora trophies|website=MARCA in English|access-date=2024-04-27|date=2018-05-20|language=en}}</ref> [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.atleticodemadrid.com/noticias/jan-oblak-wins-2018-2019-zamora-trophy|title=Club Atlético de Madrid - Jan Oblak wins 2018-2019 Zamora Trophy|website=Club Atlético de Madrid|access-date=2024-04-27|date=2019-05-18|language=en}}</ref> [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nogomania.com/Novica/Najvecji-slovenski-dosezek-v-La-Ligi-Jan-Oblak-je-prvak-in-pri-28-letih-najvecji-vratar-Atletica-vseh-casov|title=Največji slovenski dosežek v La Ligi: Jan Oblak je prvak in pri 28 letih največji vratar Atletica vseh časov - Novica - Nogomania|website=www.nogomania.com|access-date=2024-04-27}}</ref> * Slovēnijas gada futbolists: 2015, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekipa.svet24.si/clanek/magazin/ob-robu/659511977fe7f/nogometas-leta|title=Kocka je padla! Znan je najboljši slovenski nogometaš leta 2023, laskavi naziv je pripadel ...|website=Ekipa24.si|access-date=2024-04-27|language=sl}}</ref> * La Liga mēneša labākais spēlētājs: 2021. gada maijs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may|title=Jan Oblak named LaLiga Santander Player of the Month for May|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2024-04-27|language=en|archive-date=2021-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20210619041205/https://www.laliga.com/en-GB/news/jan-oblak-named-laliga-santander-player-of-the-month-for-may}}</ref> * La Liga sezonas labākais spēlētājs: 2020–21<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/la-liga-messi-suarez-oblak-24298867|title=Suarez and Messi miss out as La Liga player of the season announced|last=Taylor|first=Mark|website=The Mirror|access-date=2024-04-27|date=2021-06-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Slovēnijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Oblaks, Jans}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Slovēnijas futbolisti]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Rio Ave FC spēlētāji]] [[Kategorija:SC Beira-Mar spēlētāji]] [[Kategorija:SC Olhanense spēlētāji]] [[Kategorija:UD Leiria spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 5ahaauz3pnrbm54ldvqh58vct8uck3r Gazizs Aļmuhametovs 0 424725 4461150 4446795 2026-04-29T17:15:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461150 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Gazizs Aļmuhametovs | image = | imagesize = 270px | caption = | nationality = [[baškīrs]] | field = dziedātājs, komponists, folklorists | training = | movement = | patrons = | awards = | birthname = | birthdate = {{dat|1895|10|29}} | location = Muraptalovo ciems, Sterļitamakas apriņķis, [[Ufas guberņa]], [[Krievija]] | deathdate = {{dat|1938|07|10|1895|10|29}} | deathplace = | famous works = }} '''Gazizs Aļmuhametovs''' ({{val|ba|Ғәзиз Сәлих улы Әлмөхәмәтов}}, {{val|ru|Гази́з Сали́хович Альмухаме́тов}}; [[1895. gads|1895]] — [[1938. gads|1938]]) bija [[Baškīri|baškīru]] dziedātājs ([[tenors]]), komponists un sabiedrisks darbinieks. Pirmais no dziedātājiem saņēmis titulu "[[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]] tautas mākslinieks" ([[1929. gads|1929]]). == Biogrāfija == === Bērnība un jaunība === Gazizs Aļmuhametovs dzimis 1895. gada 29. oktobrī Muraptalovo ciematā [[Sterļitamaka]]s apriņķī, [[Ufa]]s guberņā (tagad Kujurgazinas rajons [[Baškortostāna|Baškortostānā]]). Pēc tautības baškīrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/index1.htm |title=Книга памяти Республики Башкортостан |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|02|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160219224934/http://lists.memo.ru/index1.htm }}</ref> Māte — Gaļima dzemdēja 20 bērnus; visi bija dēli, no kuriem tikai seši izdzīvoja grūtā bada laikā. Ģimene bija nabadzīga, visi strādāja, ieskaitot bērnus. Gaziza tēvs bija kalps zemnieku mājās, tāpat par tādiem kļuva pieci Gaziza brāļi. No 5—6 gadu vecuma Gazizs sāka dziedāt — abi viņa vecāki, Saļihs un Gaļima, bija labi dziedātāji. Muraptalovo un apkārtējo ciematu iedzīvotāji labprāt klausījušies viņu dziesmās. Pēc tam, kad viņa tēvs nomira no [[tuberkuloze]]s, Gazizs no 7 gadu vecuma strādāja par govju ganu. 1908. gadā Gazizs, meklējot iztikšanu, aizbrauca uz [[Taškenta|Taškentu]] kopā ar savu brāli Abdrahmanu. [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] Gazizs vasarā strādāja vīna dārzos, bet ziemā mācījās [[Medrese|medresē]], kā arī mācījās dziedāšanu. Gazizu sāka uzaicināt uz mūzikas cienītāju vakariem, kur viņš uzstājās ar baškīru un [[tatāri|tatāru]] tautas dziesmām. Dzīvojot Taškentā, Aļmuhametovs koncertēja pilsētas parkos. Pamazām viņa profesionāla dziedātāja slava izgāja ārpus Vidusāzijas robežām. Tā sasniedza tatāru un baškīru apdzīvotus rajonus Eiropā un Āzijā. 1914. gadā viņš sāka koncerttūres pie tatāru un baškīru iedzīvotājiem [[Pievolga|Pievolgā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]] un pašreizējā [[Kazahstāna|Kazahstānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webcitation.org/6GFmVKeP7?url=http://encycl.bash-portal.ru/almuch1.htm|title=Архивированная статья в ''Башкортостан: краткая энциклопедия''|access-date=2013-04-27}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Pilsoņu karš === Aļmuhametovs piedalījās baškīru nacionālās atbrīvošanās kustībā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vatandash.ru/index.php?article=2407 |title=Галина Гульназ. К 75-летию Башкирского государственного театра оперы и балета:страницы истории. "Ватандаш", 2014/2. issn=1683-3554 |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304190756/http://vatandash.ru/index.php?article=2407 }}</ref> 1918. gada sākumā pēc [[Baškortostāna]]s autonomiju pieprasošās Revolucionārās padomes aresta tika iekļauts jaunajā padomē, kuru drīz vien izdzenāja par to pašu — tobrīd vietējie [[lielinieki]] ar vadību [[Orenburga|Orenburgā]] neatzina nekādas nacionālās autonomijas. Vēlāk, kad vasarā Orenburga atkal nokļuva [[Baltā kustība|"balto"]] rokās, viņš strādāja pretizlūkošanā Baškīru militārās padomes (BMP) Orenburgas militārajā departamentā.<ref>Таймасов Р. Участие башкир в Гражданской войне: книга первая. В лагере контрреволюции (1918 — февраль 1919 гг.). Уфа, 2009, стр. 69. isbn=978-5-7477-2159-3</ref> Saskaņā ar BMP 1918. gada 4. septembra pavēli Nr. 34 viņš tika apstiprināts kā [[kumāni|kipčaku]] brīvprātīgās vienības vadītājs (šo amatu ieņēma kopš 1918. gada 1. augusta).<ref>ЦГИА РБ Ф. 1201, Оп. 2. Д. 2. Л. 20</ref> Pēc pilsoņu kara 1920. gadā studējis Taškentas Tautas konservatorijā, vēlāk konsultējies konservatorijā [[Maskava|Maskavā]]. Kopš 1921. gada apvienojis koncertdarbību ar baškīru un tatāru tautasdziesmu vākšanu un komponista darbu. Viņu interesēja austrumu tautu folklora, baškīru un tatāru tautas dziesmas, šo tautu vēsture un leģendas. Pakāpeniski Gazizs kļuva par vācēju—folkloristu un muzikālās folkloras izpildītāju. === 1922.—1929. gadi === 1922.—1929. gados dzīvoja [[Kazaņa|Kazaņā]], sniedza koncertus, rakstīja dziesmas, strādāja pie operām. Rakstīja operas „Sanija” skices ar tatāru rakstnieka Fatiha Amirhana libretu. Pie šīs operas viņš strādāja kopā ar S. Gabjaši un V. Vinogradovu. 1925. gada 25. jūnijā Kazaņā notika "Sanijas" pirmizrāde. Lielie panākumi iedvesmoja autorus, un pirmajai tatāru operai sekoja otrā — "Ešče" ("Strādnieks"). Abās viņš arī dziedāja.<ref>[http://istoriya-teatra.ru/theatre/item/f00/s00/e0000342/index.shtml Театр и его история: Альмухаметов Газиз Салихович]</ref> Abas operas saņēma plašu atsaucību: "Sanijas" partitūra, kā arī autoru un izpildītāju fotogrāfijas tika izstādītas starptautiskajā izstādē [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]], un "Ešče" 1930. gada vasarā Maskavā tika demonstrēta Nacionālo teātru olimpiādē. === 1929.-1938. gadi === Kopš 1929. gada Gaziza Aļmuhametova dzīve un darbs ir saistīti ar [[Ufa|Ufu]]. Aļmuhametovs ir autors brošūrai „Cīņā par baškīru padomju mūzikas radīšanu” (1933), kas pirmo reizi apraksta baškīru muzikālās kultūras stāvokli un iezīmē tās attīstības perspektīvas. Ufā viņš atkal uzstājas ar koncertiem un raksta mūziku. Gazizs Aļmuhametovs kļuva par vienu no baškīru studijas organizatoriem P. Čaikovska Maskavas konservatorijā un [[Baškīrijas filharmonija]]s atklāšanas iniciatoru. 1929. gadā par godu Baškīrijas APSR 10. gadadienai Gazizs sadarbībā ar Gabjaši un Vinogradovu uzrakstīja svinīgu maršu "Baškortostāna". Aļmuhametovs to izpildīja valdības koncertā Visbaškīru Padomju VII jubilejas kongresa delegātu priekšā. Šajā kongresā tika nolemts dziedātājam piešķirt titulu “Baškīrijas APSR Tautas mākslinieks”. No 1932. gada viņš strādāja Ufas mūzikas skolā un tajā pašā laikā arī Baškīrijas valodas un literatūras zinātniskās pētniecības institūtā. Viņš ierakstīja baškīru tautas dziesmas, fragmentu no episkās teikas "Kungir-Buga" u.c. Savos koncertu braucienos un folkloras vākšanas ekspedīcijās Gazizs Aļmuhametovs turpināja meklēt jaunus talantus operas studijai, kļūstot par mentoru daudziem nākotnes meistariem: dziedātājiem, mūziķiem, komponistiem. Starp tiem bija Banu Vaļejeva, Habirs Gaļimovs, Gabdrahmans Habibuļļins, [[Zagirs Ismagilovs]], Husains Ahmetovs, Zaituna Iļbajeva, Uļjana Kalinina-Sirtlanova, Asma Šaimuratova, Marjama Gabdrahmanova, Muslima Musina. Pēc Maskavas Valsts konservatorijas baškīru studijas beigšanas katrs no viņiem veicināja savas dzimtās republikas mūzikas un kultūras attīstību. Aļmuhametovs savu repertuāru neaprobežoja ar citu sacerētajām tautas dziesmām, klasiskajām romancēm un ārijām, bet arī radīja pats savus tekstus. Viņa balāde "Draudīgais vējš" ir viena no pirmajām šajā žanrā baškīru un tatāru mūzikā. Savdabīga ir dziesma "Majakovska nāvei", ļoti populāri bija dzejoļi "Laivas", "Es rakstu dziesmas", "Agideļas krastā". Nākotnei Aļmuhametovs gatavoja tautisko repertuāru tolaik vēl neuzceltajai operai. Viņš pasūtīja jaunas operas S. Gabjaši un A. Kļučarjovam. Baškīru valodā tika tulkoti itāļu komponistu darbi — [[Čimaroza]]s "Slepenās laulības" un [[Paiziello]] "Daiļā dzirnavniece". Ufā Aļmuhametovs divreiz pārslimoja vēdertīfu. Viņa divas meitas nomira bērnībā. Kad 30. gados PSRS sākās masveida represijas pret mazākumtautībām, arī Aļmuhametovs kā "baškīru nacionālists" tika arestēts 1937. gada 11. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2303|title=''Саламатова Г.'' Кровавое воскресенье кровавого года. //Статья в ж. «Ватандаш». 2013, № 6.|access-date=2014-01-21|archive-date=2014-02-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20140201145931/http://vatandash.ru/index.php?article=2303}}</ref> Ieslodzījumā viņš aiz restēm dziedājis dziesmas ieslodzītajiem. Viņu nošāva 1938. gada 10. jūlijā, toties 1957. gadā pēc nāves reabilitēja. == Raksti == * Башҡорт сәвит музыкаһы тыуҙырыу өсөн көрәш юлында. Ufa, 1933. (baškīriski) == Piemiņa == * Kopš 1968. gada aizsākts Baškīrijas jauno dziedātāju konkurss par Gaziza Aļmuhametova vārdā nosauktu balvu. * 1994. gadā viņa vārds tika dots republikāniskajai mūzikas skolai Ufas pilsētā. * Par G. Aļmuhametova dzīvi un daiļradi 1994. gadā Krievijas valsts TV studija "Baškortostāna" uzņēma dokumentālu filmu "Es atgriezīšos pie jums ar dziesmu". * 1995. gadā, atzīmējot Baškīrijas APSR Tautas mākslinieka 100. gadadienu, Muraptalovo ciematā tika atvērts G. Aļmuhametova muzejs. == Literatūra == * ''Атанова Л.'' Жизнь как песня. — Уфа, 1973. * Газиз Альмухаметов и Султан Габяши в Казани: Материалы и документы. — Уфа, 1995. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160308033016/http://www.e-vid.ru/index-m-192-p-63-article-10269-print-1.htm Как рождалась «Сания»] * {{tīmekļa atsauce|url=http://башкирская-энциклопедия.рф/index.php/prosmotr/2-statya/9397-almukhametov-gaziz-salikhovich|title=''Давыдова Э. М.'' Альмухаметов Газиз Салихович//Статья в Башкирской энциклопедии|accessdate=2014-01-21|archiveurl=|archivedate=}}{{Novecojusi saite}} {{DEFAULTSORT:Aļmuhametovs, Gazizs}} [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Baškīri]] [[Kategorija:Baškortostānā dzimušie‎]] [[Kategorija:Folkloristi]] [[Kategorija:Krievijas operdziedātāji]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] i9mfip3rrql2tszo5txpadzfvwymfov Irina Merleni 0 424924 4461330 4031202 2026-04-30T05:37:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461330 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Irina Merleni | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Ірина Мерлені'' | attēls = Iryna Merleni, 2014.jpg | att_izm = | paraksts = Irina Merleni 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = ''Ірина Олексіївна Мельник'' | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|8}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnickas apgabals|Kamjaneca-Podiļska|td=Ukraina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[ukrainiete]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=150}} | svars = {{mērv|kg=48}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{UKR}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = | disciplīna = Brīvā cīņa | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Nikolajs Taradajs<br>Leonīds Barsukovs | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]| līdz 48 kg}} {{MedalCompetition|Pasaules čempionāti}} {{Medal|Gold|[[2000. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2000]]| līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2001. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Sofija 2001]]| līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2003. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Ņujorka 2003]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Silver|[[2005. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2005]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Silver|[[2007. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Baku 2007]]| līdz 48 kg}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Silver|[[2001. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2001]] | līdz 46 kg}} {{Medal|Gold|[[2004. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Haparanda 2004]] | līdz 48 kg}} {{Medal|Gold|[[2005. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Varna 2005]] | līdz 48 kg}} }} '''Irina Merleni''' ({{val|uk|Ірина Олексіївна Мерлені}}, pirms laulībam '''Meļņika'''; dzimusi {{dat|1982|2|8}}) ir bijusī [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstone]], olimpiskā, pasaules un Eiropas čempione, Ukrainas Nopelniem bagātā sporta meistare. == Biogrāfija == Ar sportu nodarboties Irina sāka četru gadu vecumā. 1997. gadā uzsāka brīvās cīņas treniņus. Bet sekciju apmeklēja vien divas nedēļas. Tēvs redzēdams, ka meitai ir spēks un dotības, sāka ar to nodarboties individuāli, un pēc gada Irina Meļņika ieguva savu pirmo medaļu.<ref>[https://ye.ua/syspilstvo/12401_Batki_irini_Merleni__Donku_nazvali_na_chest_irini_Rodninoyi_.html Батьки Ірини Мерлені: «Доньку назвали на честь Ірини Родніної»]</ref> No 1998. līdz 2003. gadam viņas treneris bija [[Nikolajs Taradajs]].<ref>[http://profc.com.ua/edinoborstva/edinoborstva-borba/467-volnaya-borba-nikolay-taraday-glavnoe-eto-harakter.html Николай Тарадай: «Главное это характер».] {{ru ikona}}</ref> 1999. gadā pēc skolas beigšanas [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]], viņa mācības turpināja Ļvivā. 2002. gadā aizbrauca uz [[Grieķija|Grieķiju]], pieņēma uzvārdu Merleni un kā Grieķijas pilsone piedalījās dažādās sacensībās. Daži avoti vēsta ka viņa fiktīvi apprecējās,<ref name=SEG>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256fe90051cd6d.html |title="ХОРОШО, ЧТО ГРЕКИ НЕ УСПЕЛИ ОФОРМИТЬ МОИ ДОКУМЕНТЫ К ИГРАМ" |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=segodnya.ua |date=21 April 2005 |language=ru |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304121038/http://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c2256fe90051cd6d.html }}</ref> bet viņa pati to noliedz.<ref name=GAZ>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/people-newspaper/_irine-melnik-greki-izmenili-familiyu-na-merleni/240550 |title=Ирине Мельник греки изменили фамилию на Мерлени |accessdate=2019-04-05 |work= |publisher=gazeta.ua |date=17 Julie 2008 |language=uk }}</ref> 2004. gada sākumā viņa atgriezās dzimtenē, lai no Ukrainas piedalītos [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Starts Atēnās bija veiksmīgs un Irina Merleni kļuva par olimpisko čempioni.<ref name=SEG /> 2006. gada februāri viņa apprecējās ar [[Andrejs Mikuļčins|Andreju Mikuļčinu]], kas arī bija cīkstonis — sporta meistars brīvajā cīņā. Pēc laulībām Irina pārgāja vīra uzvārdā — '''Mikuļčina''', bet sacensībās izmantoja uzvārdu Merleni, ar kuru cīņas sportā viņa sasniegusi vairums uzvaru un ir vairāk pazīstama.<ref name=GAZ /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ordenis "Par nopelniem" 3. pakāpe ({{dat|2004|9|18|N}}).<ref>[http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1104/2004 Указ Президента України №&nbsp;1104/2004 від 18 вересня 2004 року «Про відзначення державними нагородами України спортсменів національної збірної команди України на XXVIII літніх Олімпійських іграх»] {{uk ikona}}</ref> * Kņazienes Olgas ordenis 3. pakāpe ({{dat|2008|9|4|N}}).<ref>[http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/804/2008 Указ Президента України №&nbsp;804/2008 від 4 вересня 2008 року «Про відзначення державними нагородами України спортсменів, тренерів та фахівців національної збірної команди України на XXIX літніх Олімпійських іграх»] {{uk ikona}}</ref> * Iekļauta [[Starptautiskā cīņas federācija|Starptautiskās cīņas federācija]]s Slavas zālē.<ref>[http://sport.bigmir.net/sport/olympics/1593443-Irina-Merleni-i-El-brus-Tedeev-voshli-vo-vsemirnyj-Zal-slavy-bor-by Ирина Мерлени и Эльбрус Тедеев вошли во всемирный Зал славы борьбы] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401102408/http://sport.bigmir.net/sport/olympics/1593443-Irina-Merleni-i-El-brus-Tedeev-voshli-vo-vsemirnyj-Zal-slavy-bor-by |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Merleni, Irina}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas cīkstoņi]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempiones brīvajā cīņā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Ukrainas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 9tn1tfko9sxkgfbz5jvadxyjyzwqsfh Ilgvars Forands 0 426030 4461282 4191303 2026-04-30T02:31:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461282 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilgvars Forands | vārds_orig = | attēls = Ilgvars Forands.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ilgvars Forands''' (dzimis [[Rīga|Rīgā]] {{dat|1938|2|21}}) ir [[pedagoģija]]s doktors, [[profesors]], Valsts emeritētais zinātnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]]. Mācījies Stendes pamatskolā, beidzot to 1951. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stendesskola.lv/component/content/article/7|title=Jubilejas jaunumi|website=www.stendesskola.lv|access-date=2019-04-12|archive-date=2019-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190412144251/http://www.stendesskola.lv/component/content/article/7}}</ref> [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]], beidzis vakara vidusskolu. 1961. gadā absolvējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], 1973. gadā [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Rīgas pilsētas universitātes [[socioloģija]]s nodaļu, bet 1977. gadā Vissavienības Fiziskās kultūras zinātniski pētnieciskā institūta neklātienes aspirantūru. Bijis Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas galvenais treneris (1961—1967), ievēlēts par sporta biedrības "[[Vārpa (sporta biedrība)|Vārpa]]" priekšsēdētāja vietnieku (1967—1982), apstiprināts par [[Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta]] rektoru (1982—1988). Iecelts par Latvijas Tautas izglītības ministra 1. vietnieku (1988—1991). Bijis Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas Vadības katedras vadītājs (1991—1995). [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas Turība]] pirmais rektors (1995—2000), Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas ([[RSEBA]]) mācību prorektors (2000—2003), [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikuma]] direktora vietnieks izglītības attīstības jomā (2012—2018). Nodibinājuma "Latvijas Izglītības fonds" valdes priekšsēdētājs (no 2004). Publicējis 25 zinātniskus rakstus, 25 zinātnisko konferenču referātu tēzes, 71 rakstu masu medijos. Darbojies Latvijas ierēdniecības izveidošanas jomā, Valsts kontroles konsultatīvā padomē, Ģimenes enciklopēdijas redkolēģijā, [[Sports (žurnāls)|laikraksta "Sports"]] redkolēģijā. Nodarbojies ar [[cīņas sports|cīņas sportu]]. Bijis Latvijas Cīņas sporta federācijas prezidents, Vissavienības kategorijas cīņas sporta [[tiesnesis (sports)|tiesnesis]]. == Nozīmīgākās publikācijas == * Vingrošana skolās (līdzautors). 1988, 194 lpp. * Fiziskās kultūras teorija (līdzautors). 1993, 311 lpp. * Ē. Kehris, A. Ķīse, I. Forands, A.Vītola. Latvijas Sporta vēsture (līdzautors, sastādītājs). 1994, 330 lpp. * I. Forands. Personāla vadība. 1997, 69 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biblioteka.bank.lv/lv/book.aspx/bibliographic?id=2919|title=ALISE|last=Latvia|first=Tieto|website=biblioteka.bank.lv|access-date=2019-04-12|archive-date=2022-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20220630075902/https://biblioteka.bank.lv/lv/book.aspx/bibliographic?id=2919}}</ref> * I. Forands. Vadītājs. Vadīšana. 1999, 174 lpp. * I. Forands. Stratēģija. Kvalitāte. 2000, 253 lpp. * Personālvadības rokasgrāmata (līdzautors). 2000,142 lpp. * I. Forands. Personāla vadība. 2001, 189 lpp. * I. Forands. Biznesa vadības tehnoloģijas. 2004 un 2009, 258 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biblioteka.bank.lv/lv/book.aspx/bibliographic?id=3597|title=ALISE|last=Latvia|first=Tieto|website=biblioteka.bank.lv|access-date=2019-04-12|archive-date=2020-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200923033133/https://biblioteka.bank.lv/lv/book.aspx/bibliographic?id=3597}}</ref> * I. Forands. Projekta menedžments. 2006, 252 lpp. * I. Forands. Menedžmenta autoritātes. 2006, 211 lpp. * I. Forands. Palīgs personāla speciālistam. 2007, 251 lpp. * I. Forands. Viesnīcas menedžments. 2011, 230 lpp. * I. Forands. Vadībzinība. 2014, 174 lpp. * I. Forands. Biobibliogrāfija. 2014, 112 lpp. * R. Cinovska, I. Forands u.c. Rīgas Valsts tehnikums 95 (līdzautors, sastādītājs). 2014, 222 lpp. * I, Forands, V. Mazzālītis. Lielais liktenis (līdzautors, sastādītājs). 2018, 78 lpp. * I. Forands. Menedžmenta mazā enciklopēdija. 2018, 488 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gramatnicaglobuss.lv/gramatas/sabiedrisk%C4%81s-zin%C4%81tnes/ekonomika-m%C4%81rketings-sabiedrisk%C4%81s-attiec%C4%ABbas/ilgvars-forands-mened%C5%BEmenta-maz%C4%81-enciklop%C4%93dija|title=Menedžmenta mazā enciklopēdija - Globuss|website=www.gramatnicaglobuss.lv|access-date=2019-04-12|archive-date=2019-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190412141253/https://www.gramatnicaglobuss.lv/gramatas/sabiedrisk%25C4%2581s-zin%25C4%2581tnes/ekonomika-m%25C4%2581rketings-sabiedrisk%25C4%2581s-attiec%25C4%25ABbas/ilgvars-forands-mened%25C5%25BEmenta-maz%25C4%2581-enciklop%25C4%2593dija}}</ref> * I. Forands. Mūžs sportam. 2019, 157 lpp. * R. Cinovska, I.Forands, D.Vanaga.Rīgas Valsts tehnikums100 (līdzautors, sastādītājs). 2019,205 lpp. *I. Forands. Latvijas sporta apskats. 2020, 598 lpp. *I.Forands. Mūsu pilsēta - mūsu skola.2022. 145 lpp. *I.Forands. Rīgas Valsts tehnikums tie esam mēs.2024.207 lpp. == Apbalvojumi == # LPSR Nopelniem bagātais Fiziskās kultūras un sporta darbinieks, 1986. # Atzinības krusts, 2018.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4528823/pieskirs-ordenus-vairakam-militarpersonam-un-izglitibas-darbiniekiem|title=Piešķirs ordeņus vairākām militārpersonām un izglītības darbiniekiem|website=TVNET|access-date=2019-04-12|date=2018-04-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/295286-rigas-pili-3-maija-pasniegs-augstakos-valsts-apbalvojumus-2018|title=Rīgas pilī 3. maijā pasniegs augstākos valsts apbalvojumus - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2019-04-12|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == # Latvijas Vēstnesis, Nr.125 (840),1997.,22.05. # Biobibliogrāfija. Rīga, 2014. 112 lpp. {{ISBN|978-9934-8413-1-6}}. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Forands, Ilgvars}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] jk8f82218o71ji0ujufmd3hxmqk5hsq Jeļena Glazova 0 429780 4461401 4214153 2026-04-30T10:07:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461401 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jeļena Glazova | vārds_orig = | attēls = Jelena Glazova.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]], {{USSR}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Rīga|Latvija}} | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[dzejniece]]<br>[[mūziķe]]<br>[[māksliniece]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2010—pašlaik | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Kultūras akadēmija]]<br>[[Latvijas Universitāte]]<br>[[Latvijas Mākslas akadēmija]] | piezīmes = }} '''Jeļena Glazova''' (dzimusi 1979. gada 26. decembrī) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[dzejniece]], mūziķe un māksliniece. == Biogrāfija == Fotogrāfiju apguvusi pie latviešu fotogrāfa [[Andrejs Grants|Andreja Granta]], taču profesionālo izglītību ieguvusi [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur 2002. gadā ieguvusi bakalaura grādu audiovizuālās kultūras vēsturē un teorijā. [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] 2004. gadā ieguvusi maģistra grādu sociālajās zinātnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/art/jelena-glazova-starp-romantiku-konceptiem-un-feminismu.d?id=24860897|title=Jeļena Glazova. Starp romantiku, konceptiem un feminismu|last=kuratore|first=Maija Rudovska, mākslas zinātniece|website=delfi.lv|access-date=2023-01-25|date=2009-06-01|language=lv}}</ref> Studējusi [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] (2011—2013) un ieguvusi maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā. Kopš 2013. gada studē Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā.<ref>[http://www.jelena-glazova.com/about/ Jelena Glazova]</ref> Kritiķe Ilva Skulte raksturo krājumu "Alkatība" kā laikmetīgas estētikas manifestāciju un tiekšanos pēc īstuma: "Alkatība, šī, ētiski raugoties, sliktā, nosodāmā, amorālā iezīme, kas raksturo subjektu, kas stāv aiz aprautajām replikām vairākos Glazovas dzejoļos un ko, visticamāk, par nosodāmu uzskata autore pati, — alkatība sajūtama kā libido, bet arī kā alkas pēc dzīves, pēc īstuma un brīvības, ko dažādu iemeslu dēļ mūsu neoliberālajā sabiedrībā joprojām nejūtam pilnībā savā rīcībā."<ref>[http://www.punctummagazine.lv/2019/05/15/lelles-melnais/ Ilva Skulte, "Lelles melnais".] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190717224614/http://www.punctummagazine.lv/2019/05/15/lelles-melnais/ |date={{dat|2019|07|17||bez}} }} Punctum, 2019, 15. maijs.</ref> Jeļenas Glazovas darbi publicēti tādos žurnālos kā ''Воздух'', ''Октябрь'' un literatūras portālos textonly.ru, polutona.ru, oblaka.ee, punctummagazine.lv. Darbi tulkoti arī latviešu, lietuviešu, igauņu, zviedru, somu, angļu un poļu valodās.<ref name="РЕБЁНОК УОРХОЛА">[http://literratura.org/poetry/2563-elena-glazova-rebenok-uorhola.html РЕБЁНОК УОРХОЛА.] Literratura, 2017, 6. decembris.</ref> Atdzejo mūsdienu latviešu autorus krievu valodā.<ref>[http://www.filetmagazine.com/19595.html. Filet Selektah: Елена Глазова]{{Novecojusi saite}} Filet Magazine, 2016, 10. marts.</ref> Organizējusi dzejas festivālu '' Dzejnieka asinis'' (2014—2016).<ref name="РЕБЁНОК УОРХОЛА"/> Viena no literatūras festivāla ''Dzeja bez robežām'' rīkotājām.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/books/riga-norisinasies-literaturas-festivals-dzeja-bez-robezam.d?id=48858661/ Rīgā norisināsies literatūras festivāls 'Dzeja bez robežām.] Delfi, 2017, 19. maijs.</ref> Grāmata "Transfēri" nominēta [[Literatūras gada balva]]i nominācijā "Labākā debija". == Bibliogrāfija == * ''Naivumas'' ["Alkatība" un "Naivums" lietuviešu val.], atdz. Gediminas Pulokas. Viļņa: Baziliskas, 2024. * ''Наивность / Naivums'' [krievu un latviešu val.], atdz. [[Einārs Pelšs]]. Saldus: Valters Dakša, 2022.'' * ''Алчность / Alkatība'' [krievu un latviešu val.], atdz. [[Arvis Viguls]]. Rīga: [[Valters Dakša]], 2019. * ''Plasma'' [igauņu un angļu valodā]. Tartu: Paranoia, 2014. * ''Трансферы / Transfēri'' [krievu un latviešu val.], atdz. [[Toms Treibergs]] un [[Svens Kuzmins]]. Rīga: Orbīta, 2013. == Diskogrāfija == * ''OBS13'' (Kopā ar mūziķu duo Wozzeck (RU)). Formāts: MC un lejupielāde. Čehija: Obsedante, 2013. * ''Edgars Rubenis & Ilia Belorukov / Jelena Glazova''. Formāts: MC. Ukraina: Quasi Pop Records, 2013. * ''Mackbeth'' (Kopā ar Alexei Borisov (RU)). Formāts: MC un lejupielāde. Ukraina: Freak Friendly D.I.Y., 2015. * ''Bisamråtta'' (Kopā ar Grogorij Avrorin (RU)). Formāts: MC un lejupielāde. Krievija: Spina!Rec, 2015. * ''Distant Light, Super Marquee: Live at Nabaklab''. Formāts: MC un lejupielāde. Igaunija: Trash Can Dance, 2017. * ''Idiot's Gold'' (Kopā ar duo ASTMA (RU)). Formāts: MC un lejupielāde. Ukraina: Freak Friendly D.I.Y., 2017. * ''Medea's Disco'' (Kopā ar duo ASTMA (RU)). Formāts: CD, MC un lejupielāde. Russia: Bornos Product, 2017. * ''Die Ursprünge'' (Kopā ar mūziķi Leo Lobrev (UK)). Formāts: MC. Lielbritānija: Cruel Nature Records, 2018. * ''For Ghosts'' (Kopā ar mūziķiem Alexei Borisov un Katya Rekk (RU)). Formāts: lejupielāde. Kanāda: Ton Doigt Dans Mon Cul Netlabel, 2018. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jelena-glazova.com Jeļenas Glazovas mājaslapa] {{en ikona}} * [https://jelenaglazova.bandcamp.com/ Jeļenas Glazovas Bandcamp lapa] {{en ikona}} * [https://soundcloud.com/jelenaglazova Jeļenas Glazova Soundcloud lapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Glazova, Jeļena}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Rakstnieces]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] kup82l6p98ml74q0p9clge6tj092ebu Imeretija 0 429982 4461296 4249233 2026-04-30T03:37:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461296 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Imeretijas mhare | official_name = იმერეთის მხარე | other_name = | settlement_type = [[Mhare|Gruzijas mhare]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_seal = | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Kutaisi]] | largest_city = | official_language = [[gruzīnu valoda]] | spoken_language = gruzīnu valodas imerētiešu dialekts | image_map = Imereti in Georgia (disputed hatched).svg | mapsize = 250px | map_caption = Imeretijas mhares atrašanās vieta Gruzijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{GEO}} | leader_party = | leader_title = gubernators | leader_name = Šavlego Tatabadze (kopš 2018) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6552 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 507038 | population_as_of = 2018 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | blank_name = ISO 3166 kods | blank_info = GE-IM | timezone = UTC+4 | utc_offset = +4 | website = {{URL|http://imereti.gov.ge/}} | footnotes = }} '''Imeretija''' jeb '''Imeretijas mhare''' ({{val|ka|იმერეთის მხარე}}, ''Imeretis mxare'', {{izrunā|ɪmɛrɛtʰɪs mxɑrɛ}}) ir [[mhare|Gruzijas mhare]] (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, [[Rioni]] upes un tās pieteku [[Rioni baseins|baseina]] vidusdaļā. Reģiona iedzīvotāji (imeretieši) runā [[gruzīnu valoda]]s imeretiešu dialektā, agrāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves iezīmēm. Reģiona centrs ir [[Kutaisi]]. Daļu reģiona teritorijas Sačheres pašvaldībā kontrolē [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzītā]] [[Dienvidosetija]]. Ģeogrāfiski Imeretiju iedala Augšas un Lejas Imeretijā. Netālu no Ckaltubo pilsētas apmēram 10 kilometru attālumā no Kutaisi atrodas lielākā Gruzijas ala — [[Kumistavi ala]], ko 2010. gadā pārdēvēja par [[Prometejs|Prometeja]] alu<ref>[http://www.rosbalt.ru/exussr/2010/05/24/739358.html Саакашвили стал крёстным отцом пещеры Прометея] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924125415/http://www.rosbalt.ru/exussr/2010/05/24/739358.html |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} // Росбалт, 24 мая 2010.</ref> == Daba == Meži klāj 2,5 tūkstošus km<sup>2</sup> (38%) reģiona teritorijas, galvenokārt kalnu rajonos. Kalni sasniedz līdz 2850 augstumu virs jūras līmeņa. Reģionā atrodas Bordžomi—Haragauli [[nacionālais parks]] vairāk kā 850 km<sup>2</sup> platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.borjomi-kharagauli-np.ge/ |title=Borjomi-Kharagauli National Park |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927071926/http://www.borjomi-kharagauli-np.ge/ |archivedate={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref><!--4 dažādi avoti, ko skatījos, katrs nosauca vairākkārtīgi atšķirīgus skaitļus par nacionālā parka izmēriem, no 107 līdz 5300 km2. Izvēlējos skaitli paša parka saitā. Egilus.--> Imeretijas lielākā daļa atrodas mitra subtropu klimata zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://imereti.gov.ge/eng/static/93/regions/ABOUT-REGION |title=About region: nature |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160517005813/http://imereti.gov.ge/eng/static/93/regions/ABOUT-REGION |archivedate={{dat|2016|05|17||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Georgian_States_Colchis_and_Iberia_%28600-150BC%29-en.svg|right|thumb|200px|Kolhīda un Ibērija antīkajā laikmetā]] [[Antīkie laiki|Antīkajā periodā]] Imeretijas teritorija bija iekļauta [[Kolhīda]]s (Egrisi) valstī un neliela daļa arī [[Kartlija]]i (Ibērijai) pakļautajā vasaļvalstī Argveti, caur to veda [[Zīda ceļš]]. 3.—7. gadsimtā par šīm zemēm strīdējās [[Bizantijas impērija|grieķi]] un [[Irāna|persieši]]. 523. gadā Kolhīdas ķēniņš pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā valsts reliģiju. 8. gadsimtā sākās cīņas ar iebrukušajiem [[Kalifāts|arābiem]], gadsimta beigās Rietumgruzija atdalījās no Bizantijas kā neatkarīga valsts ar galvaspilsētu Kutaisi.<ref name="hist">{{Tīmekļa atsauce |url=http://imereti.gov.ge/eng/static/97/regions/HISTORY |title=imereti.gov - history |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160517221428/http://imereti.gov.ge/eng/static/97/regions/HISTORY |archivedate={{dat|2016|05|17||bez}} }}</ref> [[15. gadsimts|15. gadsimta]] beigās izveidojās neatkarīga [[Imeretijas Karaliste]] (tāpat kā Kartlija un [[Kahetija]]). [[16. gadsimts|16. gs]]. beigās Imeretijas Karalistes teritorija aprobežojās ar Imeretijas novada teritoriju. 1555. gadā Imeretiju pakļāva [[Osmaņu impērija]] un maksāja meslus ar vergiem vai naudu un precēm, feodāļu karus pavadīja vergu tirdzniecības uzplaukums. [[Attēls:Solomon I of Imereti charter 1777.jpg|right|thumb|200px|Solomona I izdotais dokuments par zemes dāvināšanu Mghvimes klosterim, 1777]] Karalis [[Solomons I]] (1752—1784) spēja stiprināt centrālo varu. Viņš aizliedza vergu tirdzniecību un centās apvienot visu rietumu Gruziju. Solomona I daudzgadīgajā karā ar turkiem atzīmējama uzvara 1757. gadā un militāra alianse ar Kartlijas karali [[Iraklijs II|Irakliju II]] 1758. gadā. [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Imeretijas karaļi atkārtoti lūdza palīdzību [[Krievija]]i, 1769. gadā [[Katrīna II]] nosūtīja ģenerāļa [[Gotlobs Totlēbens|Totlēbena]] korpusu uz Gruziju. Totlēbens ieņēma Kutaisi un aplenca [[Poti]] cietoksni, šie militārie panākumi ietekmēja turpmākās miera sarunas ar Turciju: [[Kičikkainardžas līgums|Kičikkainardžas Krievijas un Turcijas līgums]] 1774. gadā atcēla osmaņu varu pār Imeretiju un Totlēbena iekarotie cietokšņi netika atgriezti turkiem. 1811. gadā [[Imeretijas Karaliste|Imeretija]] kļuva par [[Krievijas Impērija]]s Imeretijas apgabalu. 1918.—1921. gados Imeretija bija [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|neatkarīgās Gruzijas]] sastāvdaļa, pēc tam to iekaroja [[Sarkanā armija]]. 1991. gadā Gruzijas neatkarība tika atjaunota. == Administratīvais iedalījums == Administratīvi '''Imeretija''' ir sadalīta 11 pašvaldībās jeb municipalitātēs ({{val|ka|მუნიციპალიტეტი}}) (līdz 2006. gadam — rajonos) un 1 novada pakļautības pilsētā: {| class="sortable wikitable" |- ! Pašvaldība !! Karogs !! Ģerbonis !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(novērtējums, 2018) !! Galvaspilsēta |- | Kutaisi pilsēta || [[Attēls:Flag_of_Kutaisi,_Georgia.svg|100px]] || [[Attēls:COA_of_Kutaisi.svg|70px]] || 70 || 149 961 || [[Kutaisi]] |- | Bagdati pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Baghdati_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Bagdadi_Coa.jpg|70px]] || 815 || 19 830 || [[Bagdati]] |- | Ckaltubo pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Tsqaltubo_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Tsqaltubo_COA.PNG|70px]] || 700 || 51 425 || [[Ckaltubo]] |- | Čiaturas pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Chiatura_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Chiaturis_gerbi.jpg|70px]] || 542 || 39 272 || [[Čiatura]] |- | Haragauli pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Kharagauli_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Kharagauli_COA.PNG|70px]] || 914 || 19 098 || [[Haragauli]] |- | Honi pašvaldība || [[Attēls:Khoni_District_flag.jpg|100px]] || [[Attēls:Xoni_gerbi.jpg|70px]] || 429 || 22 234 || [[Honi]] |- | Sačheres pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Sachkhere_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Sachkhere_district_COA.jpg|70px]] || 769 || 36 312 || [[Sačhere]] |- | Samtredijas pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Samtredia_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:COA_of_Samtredia.svg|70px]] || 364 || 45 907 || [[Samtredija]] |- | Teržolas pašvaldība || [[Attēls:Terjola_district_flag.jpg|100px]] || [[Attēls:Terjola_district_COA.jpg|70px]] || 357 || 33 329 || [[Teržola]] |- | Tkibuli pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Tkibuli_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Tyibulis_gerbi.jpg|70px]] || 478 || 19 348 || [[Tkibuli]] |- | Vani pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Vani_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Vanis_gerbi.jpg|70px]] || 577 || 22 790 || [[Vani]] |- | Zestafoni pašvaldība || [[Attēls:Flag_of_Zestafoni_Municipality.svg|100px]] || [[Attēls:Zestafonis_gerbi.jpg|70px]] || 433 || 56 532 || [[Zestafoni]] |- | Imeretija kopā || || || 6 552 || 507 038 || [[Kutaisi]] |} <gallery> Attēls:Храм Баграта - символ единства Грузии 01.jpg|[[Bagrati katedrāle]] Kutaisi Attēls:268A7145.jpg|Bordžomi—Haragauli nacionālais parks ziemā Attēls:IMG 2536-Pano.jpg|Kahisi ezers Bordžomi—Haragauli nacionālajā parkā Attēls:Motsameta, Georgia - panoramio (6).jpg|Mocametas klosteris Attēls:Tskaltsitela_River.jpg|Iskalcitelas upe Ckaltubo pašvaldībā </gallery> == Iedzīvotāji== === Apdzīvotās vietas === [[Attēls:Khanistskali damaged bridge in Dapenili 2014.JPG|right|thumb|200px|Bojāts tilts pār Hanisckali upi, 2014]] Saskaņā ar 2014. gada skaitīšanu no novada 533 906 iedzīvotājiem 530 288, jeb 99,32%, bija gruzīnu tautības. Ievērojamākais etniskais mazākums bija krievi (0,26%).<ref name="Этно2014">{{Tīmekļa atsauce|url=http://census.ge/files/results/english/17_Total%20population%20by%20regions%20and%20ethnicity.xls|title=Национальный состав по краям Грузии (Total population by regions and ethnicity)|publisher=Национальная статистическая служба Грузии|access-date=2016-04-28|language=en|archive-date=2016-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20160808174812/http://census.ge/files/results/english/17_Total%20population%20by%20regions%20and%20ethnicity.xls}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/georgia-ethnic-loc2014.htm |title=Национальный состав населения Грузии, его регионов и населённых пунктов по переписи населения 2014 года |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201220100552/http://pop-stat.mashke.org/georgia-ethnic-loc2014.htm }}</ref> [[Gruzijas pilsētu uzskaitījums|Pilsētas]] * [[Kutaisi]] (147 635 cilvēku, [[2014. gads|2014. gada skaitīšana]]), * [[Samtredija]] (25318 cilvēku), * [[Zestafoni]] (20814 cilvēku), * [[Čiatura]] (12803 cilvēku), * [[Ckaltubo]] (11281 cilvēks), * [[Tkibuli]] (9770 cilvēku), * [[Honi]] (8987 cilvēku), * [[Sačhere]] (6140 cilvēku). * [[Terdžola]] (4644 cilvēku), * [[Vani]] (3744 cilvēku), * [[Bagdati]] (3707 cilvēku). ; Pilsētciemati * [[Haragauli]] (1965 cilvēku), * [[Kulaši]] (1702 cilvēku). Uz 2018. gada 1. janvāri reģionā bija 507 038 iedzīvotāji,<ref name="оценка">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20-%20population%20by%20self-governed%20units.xlsx|title=Численность населения краёв и муниципалитетов Грузии на начало года в 1994—2018 гг.|publisher=[http://www.geostat.ge/index.php?action=page&p_id=473&lang=eng Национальная статистическая служба Грузии]|access-date=29 октября 2018|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180723003627/http://geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20-%20population%20by%20self-governed%20units.xlsx|archivedate={{dat|2018|07|23||bez}}}}{{ref-en}}</ref> uz 2014. gada 1. janvāri — 703 300 cilvēku<ref name="янв.2014">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |title=Оценка населения Грузии на 2004—2014 гг. по муниципалитетам по данным Департамента статистики Грузии |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140722065134/http://www.geostat.ge/cms/site_images/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |archivedate={{dat|2014|07|22||bez}} }}</ref> un 2009. gadā — 693 500 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.ge/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |title=Оценка населения Грузии на 2000—2009 гг. по районам по данным Департамента статистики Грузии |access-date={{dat|2019|05|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091113214943/http://www.statistics.ge/_files/english/population/01%20Population%20by%20municipalities%20for%20the%20beginning%20of%20the%20year.xls |archivedate={{dat|2009|11|13||bez}} }}</ref> == Saimniecība == [[Attēls:Interiér kláštera Gelati - panoramio.jpg|right|thumb|200px|Interjers Gelati klosterī]] Imeretijā ir 4 [[HES]], izplatīta augļu un dārzeņu audzēšana un svarīgas minerālu atradnes, no kurām lielākās atrodas Čiaturā ([[Mangāns|mangāna rūda]]), Tkibuli un Gelati ([[akmeņogles]]), kā arī [[marmors|marmora]], [[kaļķakmens]] un [[māls|māla]] atradnes.<ref name="hist" /> === Tūrisms === Pazīstamākās arhitektūras apskates vietas Imeretijā ir [[Bagrati katedrāle]], [[Gelati klosteris|Gelati klostera]] komplekss, [[Mocametas klosteris]], antīkā [[Šorapani pils]], antīkajā laikmetā dibinātās pilsētas [[Vani]] un [[Kutaisi]]. [[Sataplijas dabas rezervāts|Sataplijas dabas rezervātā]] ir alas ar kristāliem un saglabājušās dinozauru pēdas. Ar veselības avotiem bagātajā reģionā ir 53 kūrorti, no kuriem pazīstamākie ir [[Ckaltubo]], [[Sairme]] un [[Sulori]].<ref name="hist" /> Pasaulē pazīstams ir "[[Bordžomi]]" minerālūdens.<ref>[https://civil.ge/ru/archives/158975 Боржоми: реабилитация курорта за счет туризма]</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Gruzijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} {{Krievijas Impērijas koloniālā struktūra}} [[Kategorija:Gruzijas vēsturiskās zemes|I]] a0f4m43rl7p9pqnqr83fvahnj8h8ik3 Dorotpole (Pušas pagasts) 0 431941 4461396 4460883 2026-04-30T09:46:51Z Edgars2007 9590 4461396 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dorotpole | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Pušas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16|bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4621 |title=Informācija par objektu: Dorotpole |accessdate={{dat|2021|01|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = | latd = 56.2349 | latNS = N | longd = 27.2613 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Dorotpole''' ir ciems [[Pušas pagasts|Pušas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 243 km attālumā no [[Rīga]]s. Dorotpolē dzimis [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965), mākslinieks-gleznotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/394|title=Vitālijs Kalvāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 3.martā}}{{Novecojusi saite}}</ref>. 1897. gadā katoļu muižā bija 7 sētas ar 73 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pušas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas mazciemi]] m5pter2fd4ueutsnhwsl1z3qikqvzgl Ferlāns Mendī 0 434644 4461077 4123983 2026-04-29T12:25:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461077 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|8}} | birth_place = | caps1 = 56 | caps2 = 47 | caps3 = 57 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Melāna}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals1 = 1 | goals2 = 2 | goals3 = 2 | height = 178 | image = Ferland Mendy 2017.jpg | caption = Mendī 2017. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|FRA}} | nationalyears1 = 2018– | nationalcaps1 = 9 | pcupdate = {{dat|2023|8|12|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2023|8|12|SK|bez}} | name = | playername = Ferlāns Mendī | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | years1 = 2013–2015 | years2 = 2015–2017 | years3 = 2017–2019 | caps4 = 91 | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals4 = 4 | years4 = 2019– }}'''Ferlāns Mendī''' ({{Val|fr|Ferland Mendy}}; dzimis {{Dat|1995|6|8}}) ir [[Franči|franču]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2023) Mendī spēlē [[La Liga]] komandas [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā. Viņa brālēns ir [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlases]] futbolists [[Eduārs Mendī]]. == Saniegumi == '''Real Madrid''' *[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/real-madrid-win-2019-20-laliga-santander|title=Real Madrid win 2019/20 LaLiga Santander|date=16 July 2020|publisher=LaLiga|access-date=17 July 2020|archive-date={{dat|2020|07|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717010848/https://www.laliga.com/en-GB/news/real-madrid-win-2019-20-laliga-santander}}</ref> [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Westwood |first=James |date=30 April 2022 |title=Real Madrid clinch 35th La Liga title with four games to spare after victory over Espanyol |url=https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb |access-date=30 April 2022 |website=Goal.com}}</ref> *[[Spānijas Karaļa kauss|Copa del Rey]]: 2022–23<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Real Madrid 2–1 Osasuna: Rodrygo scores twice as Madrid win Copa del Rey |url=https://www.bbc.com/sport/football/65500297|publisher=BBC|date=6 May 2023|access-date=6 May 2023}}</ref> *[[Spānijas Superkauss]]: 2019–20,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/cronica/2020/01/12/5e1b882ce2704e6d7a8b4598.html|title=Real Madrid win the Supercopa from the spot|date=12 January 2020|access-date=12 January 2020|website=Marca|location=Spain}}</ref> 2021–22<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html|title=Modric and Benzema fire Real Madrid to the Supercopa title |newspaper=Marca |first=Euan |last=Mctear |date=16 January 2022|access-date=16 January 2022}}</ref> *[[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]],<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/ |title=Champions League final: Vinícius Júnior scores only goal as Real Madrid deny Liverpool again |website=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=28 May 2022 |access-date=28 May 2022}}</ref> [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023–24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real</ref> *[[UEFA Superkauss]]: 2022<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.uefa.com/uefasupercup/news/0278-15d6268709ab-38bef8ec34df-1000--report-real-madrid-win-the-super-cup/ |title=Real Madrid 2–0 Eintracht Frankfurt: Five-star Madrid triumph in Helsinki |website=UEFA.com |publisher=Union of European Football Associations |date=10 August 2022 |access-date=11 August 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Mendī, Ferlāns}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] mq9dpc2rbgvnmmj3gdqnhmmxqj4of9l Strēvas kauja 0 435955 4461361 3243880 2026-04-30T08:33:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Strevas kauja]] uz [[Strēvas kauja]] 3243880 wikitext text/x-wiki '''Strevas kauja''' starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] notika 1348. gada 2. februārī pie Strevas upes, netālu no mūsdienu [[Žiežmari]]em. Vācu hronikās aprakstīta kā liela uzvara, kurā ordenis zaudējis 68 kritušos, nogalinot tūkstošiem lietuviešu kareivju un jātnieku, lielākā daļa no kuriem esot noslīkuši Strevas upē, kad viņu svaru neizturēja aizsalušās upes ledus. Iespējams, ka kaujā krita [[Ģedimins|Ģedimina]] dēli Narimants un Manvīds. Tā kā [[Anglija|Anglijas]] un [[Francija|Francijas]] starpā notiekošajā [[Simtgadu karš|Simtgadu karā]] bija noslēgts pamiers, daudzi šo valstu bruņinieki devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], lai pievienotos Vācu ordenim. Lietuviešu armijā bija iekļautas vienības no Lietuvas kontrolētās [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]]. Pēc lietuviešu sakāves, ordeņa karaspēks izpostīja [[Šauļi|Šauļu]] apkārtni. Novājinātā Lietuva zaudēja kontroli pār [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], bet 1349. gadā arī pār [[Smoļenska|Smoļensku]]. [[Kategorija:Vācu ordenis]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvu]] n5g1m1jdwr2bxu7rntmryja12bbkg69 4461363 4461361 2026-04-30T08:34:26Z Kikos 3705 4461363 wikitext text/x-wiki '''Strēvas kauja''' starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] notika 1348. gada 2. februārī pie [[Strēva|Strēvas]] upes, netālu no mūsdienu [[Žiežmari]]em. Vācu hronikās aprakstīta kā liela uzvara, kurā ordenis zaudējis 68 kritušos, nogalinot tūkstošiem lietuviešu kareivju un jātnieku, lielākā daļa no kuriem esot noslīkuši Strevas upē, kad viņu svaru neizturēja aizsalušās upes ledus. Iespējams, ka kaujā krita [[Ģedimins|Ģedimina]] dēli Narimants un Manvīds. Tā kā [[Anglija|Anglijas]] un [[Francija|Francijas]] starpā notiekošajā [[Simtgadu karš|Simtgadu karā]] bija noslēgts pamiers, daudzi šo valstu bruņinieki devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], lai pievienotos Vācu ordenim. Lietuviešu armijā bija iekļautas vienības no Lietuvas kontrolētās [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]]. Pēc lietuviešu sakāves, ordeņa karaspēks izpostīja [[Šauļi|Šauļu]] apkārtni. Novājinātā Lietuva zaudēja kontroli pār [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], bet 1349. gadā arī pār [[Smoļenska|Smoļensku]]. [[Kategorija:Vācu ordenis]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvu]] egunz65moi33faiwr1opw2edf6nnqg4 4461367 4461363 2026-04-30T08:39:41Z Kikos 3705 4461367 wikitext text/x-wiki '''Strēvas kauja''' starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] notika 1348. gada 2. februārī pie [[Strēva|Strēvas]] upes, netālu no mūsdienu [[Žiežmari]]em. Vācu hronikās aprakstīta kā liela uzvara, kurā ordenis zaudējis 68 kritušos, nogalinot tūkstošiem lietuviešu kareivju un jātnieku, lielākā daļa no kuriem esot noslīkuši Strevas upē, kad viņu svaru neizturēja aizsalušās upes ledus. Iespējams, ka kaujā krita [[Ģedimins|Ģedimina]] dēli Narimants un Manvīds. Tā kā [[Anglija|Anglijas]] un [[Francija|Francijas]] starpā notiekošajā [[Simtgadu karš|Simtgadu karā]] bija noslēgts pamiers, daudzi šo valstu bruņinieki devās uz [[Prūsija|Prūsiju]], lai pievienotos Vācu ordenim. Lietuviešu armijā bija iekļautas vienības no Lietuvas kontrolētās [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]]. Pēc lietuviešu sakāves, ordeņa karaspēks izpostīja [[Šauļi|Šauļu]] apkārtni. Novājinātā Lietuva zaudēja kontroli pār [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Novgoroda|Novgorodu]], bet 1349. gadā arī pār [[Smoļenska|Smoļensku]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācu ordenis]] [[Kategorija:Kari ar Lietuvu]] iq4lhnr9yimpf93m2iavlcjjnhmiems Jaunjelgavas kapsēta 0 442114 4461365 3654689 2026-04-30T08:35:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461365 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunjelgavas_kapi.jpg|thumb|right|250px|Jaunjelgavas kapi]] '''Jaunjelgavas pilsētas kapsēta''' ir kapsēta [[Jaunjelgava]]s austrumos, pie [[Meža iela (Jaunjelgava)|Meža ielas]] un [[Mārtiņa Baltā baznīca|Mārtiņa Baltās baznīcas]]. Kapsētas platība ir 2,24 ha, tās juridiskā adrese ir Meža iela 16. Tā pieder Jaunjelgavas novada pašvaldībai.<ref>[https://nekropole.info/lv/Jaunjelgava-Meza-iela-16 Jaunjelgava, Meža iela 16], nekropole.info. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> 1926. gadā 18. novembrī kapos atklāts piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai.<ref>[https://latvijaspieminekli.lv/jaunjelgava-piemineklis-atbrivosanas-cinas-krituso-karaviru-pieminai/ Jaunjelgava Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai]{{Novecojusi saite}}. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> Viena no Latvijas vietām, kas ir visvairāk skarta no [[Sahalīnas dižsūrene]]s invāzijas.<ref>[https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Invaz_sugas_faktu_lapas_augi_sahalinas_dizsurene.docx Sahalīnas dižsūrene — Dabas aizsardzības pārvade] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922103233/https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC/Invaz_sugas_faktu_lapas_augi_sahalinas_dizsurene.docx |date={{dat|2019|09|22||bez}} }}. Atjaunināts: {{dat|2019|09|22}}.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jaunjelgava]] [[Kategorija:Kapsētas Latvijā]] 2tn8x88annhnxmud07m8zsuj2qdoqj1 Juris Švolkovskis 0 447986 4461428 4308895 2026-04-30T11:52:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461428 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} '''Juris Švolkovskis''' (dzimis {{dat|1938|12|19}}) ir latviešu vijolnieks un mūzikas pedagogs, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s emeritētais profesors. == Biogrāfija == Mācījies Rīgas [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa Mūzikas skolā]], pēc tam Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Kārļa Briknera. 1958. gada studijas turpinājis [[Maskavas Konservatorija|Maskavas Konservatorijā]] pie ievērojamās krievu vijolnieces Gaļinas Barinovas. Pēc aspirantūras beigšanas atgriezies Rīgā un 1965. gadā sācis strādāt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/personals/juris-svolkovskis|title=Juris Švolkovskis. Emeritētais profesors, Stīgu instrumentu katedra|publisher=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220123151/https://www.jvlma.lv/akademija/personals/juris-svolkovskis}}</ref> Vairāk kā piecdesmit darba gados Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Švolkovska vadībā bakalaura studijas absolvējuši 93 vijolnieki, bet maģistratūru — 15 vijolnieki. Švolkovskis vadījis meistarklases Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Vācijā, Polijā, kā arī bijis starptautisku konkursu žūriju loceklis. Paralēli pedagoģiskajai darbībai Švolkovskis ilgus gadus muzicējis [[Latvijas Valsts filharmonija]]s [[trio]] sastāvā (1965—1988) kopā ar [[Valdis Jancis|Valdi Janci]] un [[Māris Villerušs|Māri Villerušu]], kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas stīgu [[Kvartets|kvartetā]] (1978—1992).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/benefice/vijolniekam-jurim-svolkovskim-80.a112938/|title=Vijolniekam Jurim Švolkovskim - 80!|publisher=klasika.lsm.lv}}</ref> == Profesora Jura Švolkovska audzēkņi == === Vijoles klases absolventi === {| class="wikitable" |- !Nr.p.k. !Uzvārds !Vārds !Absolvēšanas gads !Esošā vai bijusī darba vieta / piezīmes |- |1 |Rozenberga (Zariņa) |Rudīte |1967 |LNOB orķestra vijolniece (1966-2009), orķestra koncertmeistare (1971-1996) |- |2 |Krivoja (Kaminska) |Ludmila |1967 |LNOB orķestra vijolniece |- |3 |Priedīte (Jansone, Dimitrovska) |Ilona |(neklātienē) 1967 |Pedagoģe Jēkabpilī u.c. |- |4 |Ratuša |Staļina |(neklātienē) 1968 |Pedagoģe Izraēlā |- |5 |Paukins |Ivars |1969 |LNSO vijolnieks |- |6 |Ucis (Futļika) |Estere |1969 |Valsts Filharmonijas orķestra vijolniece |- |7 |Žukova |Raja |1970 | |- |8 |Dinere |Minna |1970 |Vijolniece ansamblī "Daile", vēlāk ASV |- |9 |Zaķe |Anita |1971 |Valsts Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistare (no 1970. gada) |- |10 |Zīberts (Balmatovs) |Klaudijs |1971 |LNSO un Jaunatnes teātra orķestra vijolnieks, vēlāk biznesmenis |- |11 |Vanaga (Tauriņa) |Māra |1972 |Pedagoģe Ventspils Mūzikas skolā |- |12 |Sūna |Indulis |1975 |Beidzis Maskavas konservatorijas aspirantūru, vēlāk dzīvo Kanādā |- |13 |Landiševa |Irēna |1976 |LNSO vijolniece |- |14 |Šneiders |Osvalds |1976 |Valsts Filharmonijas orķestra vijolnieks, vēlāk Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas stīgu nodaļas vadītājs, šobrīd pedagogs Pāvula Jurjāna mūzikas skolā |- |15 |Liepiņa (Čuntonova) |Agra |1976 |Pedagoģe P. Jurjāna Mūzikas skolā |- |16 |Pabiāna (Kūle) |Imalda |(neklātienē) 1976 |Pedagoģe Alfr. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā |- |17 |Erts |Normunds |1977 | |- |18 |Sveile (Liepa) |Laima |1977 |Pedagoģe un nod.vadītāja Em.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, Liepājas SO vijolniece |- |19 |Raibais (Ramišvili) |Lilija |1977 |LNSO II vijoļu grupas koncertmeistare |- |20 |Ruško |Sparis |1978 |Pedagogs |- |21 |Siliņa |Dace |(neklātienē) 1978 | |- |22 |Reizniece |Ilga |1980 |Grupas "Iļģi" dibinātāja un vadītāja |- |23 |Josta (Ančenkova) |Valentīna |1980 |Pedagoģe Jāz.Mediņa Mūzikas vidusskolā, no 2000. gada ASV, Mineapolē kopā ar vīru Dzintaru Jostu vada privātskolu |- |24 |Pencis |Aivars |(neklātienē) 1980 |Pedagogs Rīgas 2. Mūzikas skolā |- |25 |Ivanova (Čečis) |Viktorija |1981 |Pedagoģe Ogres Mūzikas skolā |- |26 |Podļess |Dāvids |1981 |ASV |- |27 |Vaivode |Biruta |1982 |LNOB orķestra vijolniece |- |28 |Upatniece (Zvaigzne) |Dace |1982 |LNSO vijolniece |- |29 |Piliņš |Ilmārs |1983 |Latvijas TV skaņu režisors |- |30 |Škeņova (Panārina) |Irīna |(neklātienē) 1983 | |- |31 |Štrāle (Straujā) |Inga |1984 |Vācijā, Maxdorf, strādā Deutsche Staatsphilharmonie Rheinland-Pfalz |- |32 |Freimane |Ingūna |(neklātienē) 1985 |Pedagoģe Valmieras Mūzikas skolā |- |33 |Millere (Liepiņa) |Dita |1985 |Pedagoģe Jelgavas Mūzikas vidusskolā |- |34 |Rudaka (Ružanska) |Natālija |(neklātienē) 1985 | |- |35 |Boželko |Regīna |1986 |LNOB orķestra vijolniece |- |36 |Ziņģe (Ziņģis) |Edgars |(neklātienē) 1986 |Kuldīgā |- |37 |Vikmanis |Dainis |(neklātienē) 1986 |Liepājas SO vijolnieks |- |38 |Štrāle (Miesniece) |Inese |1987 |LNSO vijolniece, pedagoģe Jāz.Mediņa Mūzikas vidusskolā, no 2014. gada arī Em.Dārziņa Mūzikas vidusskolā |- |39 |Vucāne (Pozņikova) |Vita |1987 |Rīgas Stīgu kvarteta vijolniece |- |40 |Čausa (Paukšēna, Grase) |Inga |1990 |LNSO II vijoļu grupas koncertmeistare, vēlāk dzīvo Taizemē |- |41 |Vīksne (Vecbaštika) |Ināra |(neklātienē) 1990 |Spānijā |- |42 |Edele (Jaunuškāne) |Ēva |(neklātienē) 1991 |Kuldīgā |- |43 |Dzenīte |Ilze |1992 |LNOB orķestra vijolniece |- |44 |Griķe (Sudraba) |Arta |(neklātienē) 1992 |Pedagoģe Rīgas 5. Mūzikas skolā |- |45 |Ošis |Agris |1992 |LNOB orķestra vijolnieks (līdz 2018. gadam) |- |46 |Rando |Sigita |(neklātienē) 1993 |LNOB orķestra vijolniece |- |47 |Uzuliņa |Zane |1993 |LNOB orķestra vijolniece, pēc tam ierēdne Labklājības ministrijā |- |48 |Avotiņa |Aiva |1994 |Pedagoģe Bauskas Mūzikas skolā |- |49 |Gulovacka (Riekstiņa) |Liene |1994 | |- |50 |Rīdiņa |Dace |1995 |LNOB orķestra II vijoļu grupas koncertmeistare (līdz 2018. gadam), pedagoģe Rīgas 6. vidusskolā |- |51 |Kļaviņa (Ārente) |Renāte |1996 |Erebrū kamerorķestra vijolniece, no 1999. gada Stokholmas Radio Simfoniskā orķestra vijolniece |- |52 |Šplīte |Dace |1997 |Pedagoģe Tukuma Mūzikas skolā |- |53 |Siliņa |Maija |1997 |LNOB orķestra vijolniece |- |54 |Frišenfelde (Elksne) |Aija |1997 |LNOB orķestra koncertmeistare un LNSO vijolniece, prof. Jura Švolkovska vijoles klases asistente |- |55 |Liberte |Anete |1998 |LNSO vijolniece |- |56 |Pence |Ilze |1998 |LNSO vijolniece |- |57 |Zariņa |Sanita |1998 |Kamerorķestra "Kremerata Baltica" vijolniece kopš dibināšanas, studējusi Bāzeles Mūzikas augstskolā, stīgu kvarteta docētāja JVLMA |- |58 |Sabanska (Strautiņa) |Vita |1999 |Pedagoģe Rīgas 6. vidusskolā |- |59 |Zīberte-Ījaba |Terēze |2000 |LNSO vijolniece, JVLMA docente un stīgu instrumentu katedras vadītāja |- |60 |Račko (Doriņa) |Beāte |2001 |LNSO vijolniece, pedagoģe Em.Dārziņa Mūzikas vidusskolā |- |61 |Ostrovska (Kaminska, Kuzņecova) |Tatjana |2003 |LNSO vijolniece, studējusi arī Londonā, no 2015. gada septembra JVLMA docente |- |62 |Bramanis |Kārlis |2003 |Pedagogs Jāz.Mediņa Mūzikas vidusskolā |- |63 |Naudžūne |Anna |2004 |Kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" vijolniece |- |64 |Kirsānova |Ilze |2005 |LNSO vijolniece |- |65 |Zariņa |Ilze |2005 |Orķestra "Rīgas kamermūziķi" koncertmeistare, no 2007. gada Liepājas SO koncertmeistare |- |66 |Brīnums |Ivars |2006 |Kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" vijolnieks, maģistrantūru beidzis 2008. gadā |- |67 |Miglāne (Jaunbelzēja) |Laila |2006 |Maksas grupa - vijoles skolotājs |- |68 |Krūmiņa (Golubeva) |Antra |2007 |2007-2009 studēja maģistrantūrā, vēlāk Itālijā |- |69 |Laura |Inga |2007 |Maksas grupa - vijoles skolotājs, pedagoģe Krāslavas Mūzikas skolā |- |70 |Butāne |Līga |2007 |Maksas grupa - vijoles skolotājs |- |71 |Ozoliņa (Dorofejeva) |Dina |2008 |LNOB orķestra vijolniece, maģistrantūru beigusi 2011. gadā |- |72 |Circene |Ilze |2009 |Itālijā |- |73 |Sapietis |Gints |2009 |Liepājas SO vijolnieks, tad Portugālē, atkal Liepājā, kopš 2015. gada Ovjedo, Spānijā |- |74 |Medjaņika |Ilona |2009 |Maksas grupa - vijoles skolotājs, Vācijā |- |75 |Medjaņiks |Vitālijs |2009 |Maksas grupa - vijoles skolotājs, Vācijā |- |76 |Gilla |Kristīna |2010 | |- |77 |Jauģiete |Madara |2010 |Kamerorķestra "Kremerata Baltica" vijolniece, studējusi Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā |- |78 |Jēkabsons |Jānis |2011 | |- |79 |Olosova (Kuzmane) |Līga |2011 |Pēc tam Čehijā, beidza maģistrantūru 2013. gadā. No 2011. gada Brno Operas orķestra II vijoļu grupas koncertmeistare, vēlāk arī Bratislavas Operā |- |80 |Plociņa - Janova |Līva |2011 |Kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" vijolniece, maģistratūru beidza 2013. gadā |- |81 |Bērziņa (Tereščuka) |Ieva |2011 |Pedagoģe Jēkabpils Mūzikas skolā |- |82 |Aleksejeva |Kristīne |2012 |Vēlāk studijas Kultūras akadēmijā |- |83 |Drulle |Madara |2013 |Liepājas SO vijolniece, 2015. gadā pabeidza maģistrantūru kameransambļu klasē |- |84 |Paturskis |Konstantīns |2013 |Kamerorķestra "Kremerata Baltica" vijolnieks, 2015. gadā beidza maģistrantūru Šveicē, 2019. gadā maģistrantūra kameransambļa klasē JVLMA |- |85 |Barsegjana |Anna |2014 |Pēc beigšanas pārgāja uz altu |- |86 |Rosuščana (Šata) |Jekaterina |2014 |Pedagoģe Bauskā, Iecavā, vēlāk maģistrantūras studijas, spēlē LNOB orķestrī |- |87 |Kaduļins |Aleksejs |2014 |Strādā informātikas sfērā |- |88 |Trapāns |Otto |2015 |LNOB orķestra vijolnieks |- |89 |Liepiņš |Justs |2016 |Pedagogs Mūzikas skolās Līgatnē, Saulkrastos, Lielvārdē |- |90 |Stivriņa |Santa |2016 |Vēlāk maģistrantūras studijas Krakovā, Polijā |- |91 |Šembele |Marta |2016 |Liepājas SO vijolniece |- |92 |Petrauska |Anete |2017 | |- |93 |Mališkina |Aleksandra |2018 | |} === Vijoles klases maģistratūru beigušie === {| class="wikitable" |- !Nr.p.k. !Uzvārds !Vārds !Absolvēšanas gads |- |1 |Dzenīte |Ilze |1994 |- |2 |Kļaviņa (Ārente) |Renāte |1998 |- |3 |Frišenfelde (Elksne) |Aija |2000 |- |4 |Zīberte-Ījaba |Terēze |2003 |- |5 |Račko (Doriņa) |Beāte |2003 |- |6 |Naudžūne |Anna |2006 |- |7 |Ostrovska (Kaminska, Kuzņecova) |Tatjana |2006 |- |8 |Kirsānova |Ilze |2007 |- |9 |Brīnums |Ivars |2008 |- |10 |Baltābola |Līga |2009 |- |11 |Krūmiņa (Golubeva) |Antra |2009 |- |12 |Laura |Inga |2010 |- |13 |Ozoliņa (Dorofejeva) |Dina |2011 |- |14 |Plociņa - Janova |Līva |2013 |- |15 |Sapietis |Gints |2016 |} === Kādu laiku vijoles klasē mācījušies === {| class="wikitable" |- !Nr.p.k. !Uzvārds !Vārds |- |1 |Pitkēviča |Žanete |- |2 |Feldmane |Krista |- |3 |Salmane |Sanita |- |4 |Šķipars |Gundars |- |5 |Višņevska |Katarīna |- |6 |Skarbinika |Sarma |- |7 |Kriņķele |Agrita |- |8 |Tālberga |Simona |- |9 |Abakuka (Dzelzkalēja) |Ineta |- |10 |Ģierta |Daiga |- |11 |Ungure |Jolanta |- |12 |Lecinska |Inese |- |13 |Kirsānova |Sofija |- |14 |Gabliņa |Egija |- |15 |Faļeva |Olga |- |16 |Holmeckis |Aleksandrs |- |17 |Butore |Olga |- |18 |Zavadska |Ilona |- |19 |Dreģe |Zane |- |20 |Grundmane-Laukmane |Silvija |- |21 |Dikermans |Marats |- |22 |Krivojs |Igors |- |23 |Bulavs |Jānis |- |24 |Bezkrovnija |Jeļena |- |25 |Siliņa |Aija |- |26 |Kettu |Tiina |- |27 |Spera |Domenico |- |28 |Sergeant |Stefano |- |29 |Skrīveris |Svens |- |30 |Ambrēna (Grosa) |Zane |- |31 |Upatniece |Katrīna |- |32 |Ērenpreiss |Gustavs |} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Švolkovskis, Juris}} [[Kategorija:1838. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzēji]] cpy0wlmvordsnjgsra4rhycjbj4zf75 Finieris 0 449412 4461087 4394728 2026-04-29T12:56:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461087 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Furnierstapel.jpg|thumb|300px|Finiera plāksnes]] '''Finieris''' ir plānā kārtā nolobītas vai drāztas [[koksne]]s loksne (biezumā no 0,1 līdz 3,5 mm).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cirkulis.lv/dizains-un-tehnologijas/kokapstrade/ |title=Kokapstrāde. Termini |date=2020-01-12 |website=cirkulis.lv |access-date=2020-01-12 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Finieri parasti iedala pēc tā iegūšanas veida: * drāztais finieris — izmanto [[virsma|virsmu]] finierēšanai. To ražo, drāžot finierkluci tangenciāli. Tiek saukts arī par nažfinieri. * lobītais finieris — izmanto [[Saplāksnis|saplākšņa]] un liekti līmētu detaļu ražošanai.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Aizmetnis}} [[Kategorija:Kokapstrāde]] li59z7yeco69992f9ut1o9xernao7fi Reinis Liepiņš 0 449997 4461156 4345894 2026-04-29T17:32:36Z Zaneteeglite 85813 /* Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti */ Papildināta sadaļa /* Nozīmīgākie biroja darbi - publiskas ēkas un ekspozīcijas */ 4461156 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Kopš 1999. gada ir [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://makslinieki.lv/profile/Reinis-Liepi%C5%86%C5%A1/|title=Reinis Liepiņš {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2020-01-22}}{{Novecojusi saite}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa [https://www.kurtuve.com KURTUVE] [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā [https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en New European Bauhaus]); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas un intervijas == * [https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue]. Jon Astbury, ''Dezeen''. 22.01.2020. * [https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 No bāra letes līdz peronam]. Uldis Rudaks, ''Diena'', 16.08.2019. * [https://web.archive.org/web/20191228083729/http://arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/7684-kad_eka_ir_autentiska,_ta_neskiet_veca_ta_skiet_pat_moderna/ Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna. Saruna ar biroja “Sudraba arhitektūra” arhitektu Reini Liepiņu.] Agnese Čivle, ''Arterritory'', 21.08.2018 * [https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882 Jauna pārkraujamā prece – kultūra]. Kristīne Budže, Diena, 18.09.2018. * [https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai]. Ineta Zelča - Sīmansone, ''Diena'', 23.11.2015 === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 1l39h8t7nmqweujva8mnptnej0x1mi2 4461205 4461156 2026-04-29T19:22:27Z Egilus 27634 Noņēmu nepareizi saliktās ārsaites un lielos burtus nevietā 4461205 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Reinis Liepiņš | name_orig = | image = Reinis Liepins.jpg | imagesize = 250px | caption = | birthname = | birthdate = {{ddv|1970|12|28}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | places = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskā universitātē]] | movement = | famous works = [[Hanzas perons]], [[Rīgas pils]] kastela | darba_vietas = Sudraba arhitektūra | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = [[Latvijas Arhitektūras gada balva]] (2011, 2020) }} '''Reinis Liepiņš''' (dzimis {{dat|1970|12|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[arhitekts]], arhitektu biroja [[Sudraba Arhitektūra]] dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|title=«Hanzas perons» — «Sudraba arhitektūra» ← FOLD|website=FOLD|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200219093829/https://www.fold.lv/2019/08/hanzas-perons-sudraba-arhitektura/|archivedate=2020-02-19}}</ref> Kopš 1999. gada ir [[Latvijas Arhitektu savienība]]s biedrs, padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://makslinieki.lv/profile/Reinis-Liepi%C5%86%C5%A1/|title=Reinis Liepiņš {{!}} www.makslinieki.lv {{!}} (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs|website=makslinieki.lv|access-date=2020-01-22}}{{Novecojusi saite}}</ref> Arhitekta izglītību ieguvis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās Universitātes]] Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātē. == Nozīmīgākie īstenotie arhitektūras un dizaina projekti == * [[Dailes teātris|Dailes teātra]] jaunā zāle; * Laikmetīgās mākslas telpa "Kurtuve" [[Valmiera|Valmierā]] (2025. gada finālists starptautiskajā konkursā ''New European Bauhaus''); * [[Rīgas pils]] kastelas pārbūves un restaurācijas projekts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-21|archive-date=2021-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20210304071443/https://www.vni.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=989}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141|title=Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/sak-rigas-pils-kastelas-vestures-muzeja-majvietas-atjaunosanu.a129203/|title=Sāk Rīgas pils kastelas - vēstures muzeja mājvietas - atjaunošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti?id=98|title=VNĪ|website=www.vni.lv|access-date=2020-01-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180724111007/http://www.vni.lv/lat/projekti/aktualie_projekti/?id=98|archivedate=2018-07-24}}</ref> * [[Hanzas perons]] — 20. gadsimta sākuma [[Rīga Preču I|preču stacijas]] pārbūve par koncertzāli un platformu kultūrai, mākslai, mūzikai un citiem notikumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/perons--radosuma-platforma-14224832|title=Perons – radošuma platforma|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|title=Hanzas perons: iedvesma jaunām pasākumu formām|website=Arterritory.com|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191028061449/http://www.arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/8375-hanzas_perons_iedvesma_jaunam_pasakumu_formam/|archivedate=2019-10-28}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Adreses: «Jaunais vecajam «pičpaunā»» - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|accessdate=2020-01-21|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200217223455/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/157271/adreses-jaunais-vecajam-picpauna|archivedate=2020-02-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882|title=Jauna pārkraujamā prece – kultūra|website=www.diena.lv|access-date=2020-01-21}}</ref> * 1910. gada [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] — ''[[Art Deco]]'' ēkas rekonstrukcija [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 21a, Rīgā, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a/|title=Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a|website=www.anothertravelguide.lv|access-date=2020-01-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190911103905/http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/latvija/riga/latvijas_arhitekturas_2014_gada_spilgtako_projektu_celvedis/kapnu_telpa_elizabetes_iela_21a|archivedate=2019-09-11}}</ref> * 17. gs. noliktavas rekonstrukcija [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru ielā]] 5 (Reiņa Liepiņa vadītajam arhitektu birojam [[Sudraba Arhitektūra]] sadarbojoties ar arhitektes [[Liene Griezīte|Lienes Griezītes]] studiju. 2011. gadā projekts guvis uzvaru [[Latvijas Arhitektu savienība|Latvijas Arhitektu savienības]] rīkotajā konkursā [[Latvijas Arhitektūras gada balva]].) *Modernisma dzīvoklis Mežaparkā - 2012. gadā projekts ieguvis 1. vietu Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā "Gada balva dizainā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012|title=GBD 2012 laureāti {{!}} Latvijas Dizaineru savienība|website=design.lv|access-date=2020-03-17|archive-date=2020-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200329120804/http://design.lv/lv/gada-balva-dizaina/gada-balva-dizaina-2012}}</ref> *''Dome Hotel & SPA'' — 17. gs. dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Rīgā, 2004 — 2009 *''Dustroom'' — Latvijas ekspozīcija [[Venēcijas biennāle|Venēcijas Arhitektūras biennālē]], 2008<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4811296/latvijas-ekspozicija-11-venecijas-arhitekturas-biennale|title=Latvijas ekspozīcija 11.Venēcijas arhitektūras biennālē|website=TVNET|access-date=2020-01-21|date=2008-09-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html|title=Dust Room - Latvian National Exposition|website=PRLog|access-date=2020-01-22|archive-date=2025-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250222193737/https://www.prlog.org/10142816-dust-room-latvian-national-exposition.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/|title=Latvija Venēcijas biennālē — Dust Room|website=A4D|access-date=2020-01-22|date=2008-06-02|language=lv-LV|archive-date=2022-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220808020824/https://a4d.lv/projekti/latvija_venecijas_biennale__dust_room/}}</ref> * Biroja un dzīvokļu nams Rīgā, [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 52, 2008 == Publikācijas un intervijas == * [https://www.dezeen.com/2020/01/22/hanza-platform-sudraba-arhitektura/ Steel and glass exoskeleton transforms abandoned warehouse into concert venue]. Jon Astbury, ''Dezeen''. 22.01.2020. * [https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/no-bara-letes-lidz-peronam-14224964 No bāra letes līdz peronam]. Uldis Rudaks, ''Diena'', 16.08.2019. * [https://web.archive.org/web/20191228083729/http://arterritory.com/lv/dzivesstils/arhitektura/7684-kad_eka_ir_autentiska,_ta_neskiet_veca_ta_skiet_pat_moderna/ Kad ēka ir autentiska, tā nešķiet veca – tā šķiet pat moderna. Saruna ar biroja “Sudraba arhitektūra” arhitektu Reini Liepiņu.] Agnese Čivle, ''Arterritory'', 21.08.2018 * [https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/jauna-parkraujama-prece--kultura-14204882 Jauna pārkraujamā prece – kultūra]. Kristīne Budže, Diena, 18.09.2018. * [https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/arhitekts-reinis-liepins-musu-iecere-ir-atvert-rigas-pili-sabiedribai-14120141 Arhitekts Reinis Liepiņš: Mūsu iecere ir atvērt Rīgas pili sabiedrībai]. Ineta Zelča - Sīmansone, ''Diena'', 23.11.2015 === Galerija === <gallery> Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Hanzas Perons. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra Rigas Pils kastela.jpg|Rīgas Pils kastela. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra, MARK arhitekti. Modernist apartment in Mezaparks. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|Modernisma dzīvoklis Mežaparkā. Foto: Ansis Starks Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|Rekonstruēta noliktava Aldaru iela 5. Autors: Reinis Liepiņš, Sudraba Arhitektūra. Liene Griezīte. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņš, Reinis}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ce4xlb844x9cy1p9pih8e0usdiv86p1 Dalībnieka diskusija:Gustamons 3 457660 4461422 4290655 2026-04-30T11:24:35Z Biafra 13794 4461422 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gustamons}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 24. aprīlis, plkst. 11.23 (EEST) == Autortiesības == Lūgums nopietnāk izturēties pret autortiesībām — kā tekstiem, tā attēliem. Jāraksta ir saviem vārdiem un jāizmanto brīvi attēli, vai jāzīmē pašam. Veiksmi darbā! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 2. oktobris, plkst. 19.02 (EEST) :Paldies! Nākamreiz pameklēšu informāciju digitālaja bibliotēkā! Jauku vakaru :) [[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2021. gada 2. oktobris, plkst. 21.33 (EEST) ::Pats pabrīnījos, cik daudz viņi pēdējā laikā tur ir salikuši. Ērti var meklēt, un pat lejuplādēt ļauj. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 2. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) Nevajag skenēt grāmatu lappuses un likt kaut kur internetā, lai būtu atsauce. Pirmkārt, tas ir lieks darbs un turklāt nav likumīgi, otrkārt, grāmatai pilnīgi pietiek ar bibliogrāfisku atsauci bez hipersaites. Treškārt, diezgan daudz literatūras ir pieejams [http://gramatas.lndb.lv/ digitālajā bibliotēkā]. Piemēram, ja vajag par vienšūņiem, var ielikt šādu atsauci:<ref>''[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:645846|page:142 Bioloģijas rokasgrāmata]''. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 139. lpp. {{ISBN|5-405-01469-9}}</ref> {{atsauces}} Atkārtoju — ir jāraksta saviem vārdiem, nevis Copy --> Paste! Piemēram, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lapas&diff=3484855&oldid=3204459&diffmode=source šeit] ir normāli saviem vārdiem uzrakstīts. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stumbrs&diff=prev&oldid=3484852&diffmode=source Šeit] — pārkopēts viens pret vienu. Pārkopētie teksti tāpat tiks dzēsti, veltīgs darbs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 3. oktobris, plkst. 09.40 (EEST) Joprojām nākas aizrādīt par autortiesībām. Tās bibliotēkas grāmatas ne vienmēr ir brīvas, tur taču [https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:645431|page:6 skaidri rakstīts] — ''Visas šī darba tiesības ir aizsargātas. Izdevumu reproducēt, kopēt vai citādi pavairot aizliegts bez apgāda rakstiskas atļaujas. © Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC''. Nemaz nerunājot par darba uzdošanu par savu! Tas, ka bibliotēkai pandēmijas laikā ir vienošanās ar AKKA/LAA par brīvāku pieeju grāmatām, nebūt nenozīmē, ka viss ir pilnīgi brīvs. Vēl pie viena gribēju uzjautāt — kāda bija dziļā doma likt jēdzienam "monomērs" saiti uz peroksisērskābi? Es vēl saprotu, ka šķiedrām ielikāt šķiedrvielas (kas nav pareizi), bet nu tā peroksisērskābe! Varbūt tas bija Vizuālā redaktora jauna veida gļuks? Ir jau bijis novērots viss kas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. oktobris, plkst. 21.14 (EEST) :Vai tiešām nevar izmantot bildes no grāmatām? Es lasīju [https://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka šeit], ka ''saturs pieejams bez autortiesību ierobežojumiem līdz brīdim, kamēr LNB nepaziņos par pretējo.'' Vai tas neattiecas arī uz attēliem grāmatās? Tas, ka es augšuplādēju bildes kā savas gan bija problēma. Bija pieredze, ka bildi, kas nebija mana, bija čakarīgāk augšuplādēt un izlēmu to izlaist. Nākotnē no tā ir jācenšas izvairīties. :Par monomēru un peroksisērskabi- es atzīmēju vārdu monomērs, un tas man uzreiz piedāvāja peroksisērsābi. Es uzskatīju, ka jau tik konkrēts termins, kas nebija izlabojums no manis atzīmētā, tad tas bija par tēmu, bet ja jau tu tā vaicā, tad tā nav patiesība. [[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2021. gada 5. oktobris, plkst. 21.28 (EEST) ::Saturs ir pieejams lasīšanai un dažreiz pat augšupielādēšanai (es ievilku nāsīs labu kaudzi PDF failu, kamēr nav pārdomājuši), bet tas pilnīgi noteikti nenozīmē, ka viss ir pieejams jebkādai brīvai publiskai un komerciālai lietošanai. Ielādēšanai Commons jau nu nepavisam nē, tur tās bildes lidos ārā drīz vien :) Commons bez čakara var ielādēt tikai un vienīgi paša foto un zīmējumus. To, par ko ir šaubas, labāk ielādēt lokāli šeit (bet konkrēti tās bildes arī šeit nedrīkstētu). Ir diezgan daudz brīvu attēlu tajā pašā Vikikrātuvē, tos arī jāizmanto. Jā, un ņemt vikisaitēm tos terminus, ko automātā piedāvā, nevar — jādomā līdzi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) Lai precizētu, cik es saprotu, tu iesaki lietot bildes, kuras jau ir Vikikrātuvē, un tās kuras ir no grāmatas šeit nedrīkstētu augšuplādēt. Bet ko tad nozīmē pirmais teikums tajā saitē, kuru es vakar atsaucos?(Esmu no telefona, nezinu, kā to vēlreiz uzlikt) Ja to bildi nevar lietot publiski, vai tādā gadījumā tas teksts mājaslapā nav lieks? Tu pieminēji kaut ko par augšuplādi lokāli, kā to var izdarīt? Es iegooglēju kā augšuplādēt bildes Vikipēdijā un atradu tikai Commons kur var augšuplādēt. [[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 07.05 (EEST) :'Saturs pieejams" nenozīmē, ka saturs izmantojams vienalga, kādiem mērķiem. Tu vari lasīt, neejot fiziski uz bibliotēku, un tikai. Tā tam īstenībā arī visu laiku bija jābūt, paldies koronavīrusam par to :) Un tajā pašā pirmajā teikumā teikts — ''...līdz brīdim, kamēr LNB nepaziņos par pretējo.'' Kad paziņos, tad ravēsim visu atkal ārā, vai ne? Lokālai ielādēšanai ir saite "Augšupielādēt failu" kreisajā pusē, bet autortiesības tā vai tā jāievēro, zīmējumi no mācību grāmatas nekādi nekvalificējas [[Vikipēdija:Godprātīga lietošana|godprātīgai lietošanai]]. Tiem pašiem starpdiedziņiem var iztulkot [[:File:IF id.svg|šo]] vai [[:File:Intermediate filament uk.svg|šo]] bildi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 07.39 (EEST) == Teksts kategoriju lapās == Sveiks, par [[:Kategorija:Poliformas]] un [[:Kategorija:Polimino]]. Mums nav pieņemts tekstu likt kategoriju lapās, retā gadījumā tur ieliek vienu teikumu vai veidni {{tl|Kategorijas pamatraksts}}. To informāciju vajadzētu likt pašos rakstos. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. septembris, plkst. 14.33 (EEST) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == [[:Attēls:Growtopia.jpg|Growtopia.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Growtopia.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.59 (EEST) nfmvi98k97bhp77fmsg0n8cdkhobv1x Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS 3 459347 4461374 4413360 2026-04-30T09:02:04Z ZANDMANIS 91184 /* Aizmetņa veidnes */ Atbilde 4461374 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ZANDMANIS}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 21.52 (EEST) == Pirmskatījums == {{ieteikums2}} [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. septembris, plkst. 18.42 (EEST) :nenāks par ļaunu vēlreiz iepazīties ar pirmskata opciju ;) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. oktobris, plkst. 08.53 (EEST) ::aktualizēju.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 29. maijs, plkst. 07.50 (EEST) :::un vēlreiz ;) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 11. augusts, plkst. 22.13 (EEST) == Iekavas (13.10.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488211 šis labojums] lapā [[Smiltenes novads]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Smiltenes novads|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;</span>&#123;Nepilnīga nodaļa&#125; |} Paldies! <!-- (0, 0, 1, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 13. oktobris, plkst. 15.02 (EEST) == 2021. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijas latviešu valodā == {| style="border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;" |rowspan="2" valign="middle" | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2021. gada labākais jaunais dalībnieks Vikipēdijā latviešu valodā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada labāko jauno dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā |} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.37 (EET) :Paldies!! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.45 (EET) == raksti par basketbolistiem == sveiks! pirmkārt, apsveicu ar kopienas augsto novērtējumu kā labākajam jaunajam dalībniekam! otrkārt, pateicos par regulāru rakstu par basketbolistiem atjaunināšanu! :ko es varu ieteikt: pievērst uzmanību tam, ko bieži vien es vēl papildinu pēc tavām izmaiņām, iespējams, kautko no tā gluži labprāt arī tu pats darītu vairāk, kad veic labojumus. piemērs šeit: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEeimss_H%C4%81rdens&diff=3557706&oldid=3557593| Hārdena rakstā]. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.25 (EET) :Paldies par kopienas augsto novērtējumu!! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 21.42 (EET) == Iekavas (05.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3645646 šis labojums] lapā [[Bostonas "Bruins"]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bostonas "Bruins"|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>nhl.com/bruins/news/jim-montgomery-named-29th-head-coach-of-the-boston-bruins/c-334794392&lt;/ref&gt; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>2022—pašlaik |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 5. jūlijs, plkst. 23.02 (EEST) == Iekavas (23.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3659205 šis labojums] lapā [[Pirmais pasaules karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pirmais pasaules karš|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>dēļ. Nepietiekama uztura, genocīda un slimību dēļ gāja bojā 6—13 miljoni civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#123;&#123;</span>https://www.britannica.com/event/World-War-I/Killed-wounded-and-missing&lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (0, 0, 2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 13.02 (EEST) == Iekavas (18.10.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3707100 šis labojums] lapā [[Team BikeExchange]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Team BikeExchange|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Sports&#124;SCOTT&#93;&#93; (2012–2020)&lt;br&gt;&#91;&#91;Bianchi Bicycles&#124;Bianchi&#93;&#93; (2021)&lt;br&gt;&#91;&#91;Giant Bicycles&#124;Giant&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>2022— |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. oktobris, plkst. 22.02 (EEST) == Lielo skaitļu pieraksts latviešu valodā == Vajadzētu izlabot skaitļus tajās kauju infokastēs — latviešu valodā komats ir decimāldaļas atdalītājs, komatu vietā vajag atstarpes. 1,749 tanki neizskatās labi :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 27. oktobris, plkst. 07.36 (EEST) :vēl ļoti nenāktu par ļaunu [[Diskusija:Memfisas zooloģiskais dārzs|sakārtot vecos rakstus]], pirms "papildināt" jaunus. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 27. oktobris, plkst. 08.54 (EEST) == haltūra == lūgums tomēr sākt pieiet nopietnāk un beigt ražos mēslus, citiem nav pēc tevis jātīra viss. [[Salaspils kauja]] # kāpēc lai šai kaujai tiktu likts nosaukums angliski? # paskaties taču, kāds tagad ir attēlu izvietojums. skaidrs, ka tagad pēc infokastes pievienošanas tie attēli jāpārkārto, jāpārliek izmēri, noteikti kāds ir metams ārā (var atstāt tikai vienu māksliniecisko attēlojumu) # neba tu nezini, ka augšā infokastē partof tagad neizskatās labi [[Otrais Baronu karš]] # saites uz haļavu (tev jau būtu jāsāk zināt, ka locījumus tā neliek saitēs - esmu redzējis no tevis arī pareizi, tātad tikai haltūrē ;) ) # kur tu esi redzējis latviešu valodā tekstu "no Maija 1265"? [[Aukstais karš]] # kaut kādi sūdi neiztulkoti vai pustulkoti ("NATO and Varšavas pakts...") un tā var turpināt un turpināt... ja turpināsies absolūta haltūra, sākšu labojumus atcelt kā Vikipēdijas kvalitāti bojājošus [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. novembris, plkst. 18.49 (EET) == Attēli == Vairākkārt pamanīju šādu problēmu, līdz ar to vēlos vērst uzmanību — pievienojot vai labojot infokastes bieži tika atstātas saites uz neeksistējošiem attēliem, kas veidoja sarkanās saites (piemēram, [[SAP Center]]). Ne visus attēlus var ielādēt ''Commons'' — ir gadījumi, kad attēlu var izmantot pēc ''fair use'' principiem (piemēram, logo). Šādos gadījumos attēlus jāielādē katrā Vikipēdijā atseviški. Līdz ar to lūgums, pievienojot rakstam saites uz tādiem attēliem kā logo, kuri nav ''Commons'', tos ielādēt no angļu Vikipēdijas un augšupielādēt lokāli šeit. [[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 29. marts, plkst. 16.45 (EEST) :Paldies par aizrādījumu! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2023. gada 29. marts, plkst. 20.19 (EEST) == Iekavas (01.08.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3893216 šis labojums] lapā [[Bleda]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Bleda|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> Kranjsko. 1906. Vienna: C. Kr. Dvorna in Državna Tiskarna, p. 146.&lt;/ref&gt; senākos avotos arī Feldes<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>&lt;ref&gt;de Luca, Ignaz. 1790. Geographisches Handbuch von dem östreichischen Staate, vol 2. Vienna: |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 1. augusts, plkst. 17.02 (EEST) :Paldies! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2023. gada 1. augusts, plkst. 17.13 (EEST) == Iekavas (03.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909866 šis labojums] lapā [[Al-Qaida]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Al-Qaida|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 21.02 (EEST) == Iekavas (05.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3911153 šis labojums] lapā [[Cougar (MRAP)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Cougar (MRAP)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>ISAF/Pages/20MRAPk%C3%B8ret%C3%B8jeroverdragestilstyrkeniAfghanistan.aspx&#124;date=2014-02-19&#125;&#125;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>&lt;/ref&gt; |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 6. septembris, plkst. 00.02 (EEST) == Iekavas (22.09.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3920078 šis labojums] lapā [[Ģentes Džons]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ģentes Džons|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * &#91;&#91;Kastīlijas Konstance&#93;&#93; <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>prec. 1371. gada 21. septembrī |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. septembris, plkst. 20.02 (EEST) == Iekavas (21.10.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939024 šis labojums] lapā [[Trafalgaras kauja]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Trafalgaras kauja|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &#124;&#91;&#91;Neptuno&#93;&#93;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. oktobris, plkst. 23.02 (EEST) == Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have. This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called "regional wishlist list"), and many other options. ''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.'' Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here'''] Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Atsauces == Sveiks! Pamanīju, ka atsauces pievieno tikai ar pašu linku. Atsauces nevar likt ar pliku saiti (linku), ir jāpievieno vismaz raksta nosaukums. Var apskatīties [[Palīdzība:Atsauces#Atsauču_noformējums|šeit]]. Vislabāk izmantot veidni [[Veidne:Tīmekļa atsauce|Tīmekļa atsauce]], tur var pie parametriem norādīt pašu linku (url), raksta nosaukumu (title), tīmekļa vietni (website) vai izdevēju (publisher), apskates datumu (access-date). [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2024. gada 28. jūlijs, plkst. 10.14 (EEST) :PALDIES par informāciju! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 28. jūlijs, plkst. 20.30 (EEST) ::Jūs varētu apskatīties pie tenisistes Ostapenko atsauci, tā drīkst noformēt vai tur vē vajadzētu ko izlabot? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 28. jūlijs, plkst. 20.57 (EEST) :::Ir normāli.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2024. gada 31. jūlijs, plkst. 08.29 (EEST) ::::Paldies ! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 2. augusts, plkst. 17.00 (EEST) == Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub == Hi everyone, During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''. I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&oldid=27177596 --> == Rādīt pirmskatu == Sveiks! Paldies par rakstu veidošanu un papildināšanu. Ja nu gadījumā neizmanto, tad iesaku izmēģināt opciju "Rādīt pirmskatu" (atrodas līdzās pogai "Publicēt izmaiņas"), tas samazinās saglabāto versiju skaitu līdz minimumam, jo katru reizi pirms raksta publicēšanas varēsi aplūkot, kā tas izskatās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 20. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) :Paldies tev par ieteikumu! Ja drīkst lūgt, Jūs jau kā veterāns šeit varētu izveidot ordeņu info kasti, man liekas tādas veidnēs nav vai es kļūdos? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 20. oktobris, plkst. 19.18 (EEST) ::[https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Infokastes Te visas infokastes], no tām droši vien derēs Apbalvojuma infokaste. --- Attiecībā par pirmskatu: es mēdzu "lēkāt" starp "Labot pirmkodu" un "Labot", kas būtībā ir pirmskats (abas cilnes augšā, blakus viena otrai), Tā drusku ērtāk redzēt, kas sanācis (tikai - ir arī vietas, kur piedāvā tikai pirmkodu, labošanu nē). -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 20. oktobris, plkst. 19.33 (EEST) :::Paldies! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 20. oktobris, plkst. 19.44 (EEST) == Starpviki saites == Var Tevi palūgt saviem jaunajiem rakstiem pievienot starpviki saites? Jau iepriekš pateicos visas kopienas vārdā! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Paldies tev, tu man kā iesācējam varētu atsūtīt kādu tādas saites piemēru , lai tālāk zinu kā veidot ? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 19.14 (EET) ::Pēc raksta izveides pie izskata tipa Vector 2010 parādās (kreisajā kolonnā dažādo saišu apakšā) uzraksts "Pievienot saites", uzspiežot uz tās izlec lodziņš ar uzrakstu "Lūdzu, izvēlies Vikipēdiju un lapu, ar kuru Tu vēlies sasaistīt šo lapu" un diviem lodziņiem. Ja zinām, ka šāda lapa citā valodā ir, ierakstām augšējā lodziņā Vikipēdijas versiju (piem., enwiki), apakšējā iekopējam lapas nosaukumu tajā valodā (pēdējā gadījumā "Flag of Belize"), nu un spiežam "Sasaistīt ar lapu". Pie izskata tipa Vector 2022 gan tik ķēpīgi, ka pats īsti nesaprotu, varbūt kāds, kas lieto, pateiks. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 19.35 (EET) :::ES no sākuma domāju ka šīs saites pievienojat jūs moderatori kas jau šeit ilgi darbojaties! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 19.38 (EET) ::::Kad neviens cits to neizdara, tad mēs :) Ja pamanām. Es parasti uz to neskatos, kad dalībnieks vairs nav jaunais, bet pašpārbaudītais, patiesībā, es vispār reti skatos uz pašpārbaudīto darīto. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 20.02 (EET) :::::Skaidrs paldies, vēl gribēju uzprasīt kā labāk seriāliem , filmām nosaukumus rakstīt angliski vai vajag labāk arī tulkot latviski? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 20.08 (EET) ::::::Manuprāt, ja tiem ir latviskais nosaukums, tad latviski. Ja ne - tad oriģinālvalodā (var ielikt tulkojumu iekavās). Bet tas, man šķiet, nav strikti noteikts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 6. decembris, plkst. 20.31 (EET) :::::Pie jauniem izveidotiem rakstiem rādās logs nezināma kļuda, un nevar pievienot nevienu vikisaiti, kāpēc tā? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 3. aprīlis, plkst. 23.28 (EEST) ::::::Jā, kaut kas ir nobrucis, nav skaidrs, kas. Labot saites var, nevar pievienot tikai jaunu rakstu. Pagaidām jāiet uz [https://www.wikidata.org/wiki/Wikidata:Main_Page Vikidatiem], jāmeklē atbilstošais raksts tur, un tad jāpieliek latviešu versija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 00.18 (EEST) :::::::Paldies! [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 07.08 (EEST) :Atvaino ka traucēju, tu nepateiktu kādu info kasti varētu izmantot pie amerikāņu Superbola ierakstiem? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 15.19 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Aizmetņa veidnes == Aizmetņa veidnes ir domātas, lai liktu pie īsiem rakstiem. Pie hokejistu rakstiem, ko ievietoji, kur ir pietiekami detalizēti aprakstīta līdzšinējā karjera un ievietotas arī statistikas sadaļas, tās nav nepieciešamas. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 23.00 (EEST) :Paldies! Jūs nepateiktu kur varētu palasīt kā veido veidnes, piemēram kā jau esošā Otrā pasaules kara Austrumu fronte [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 23.06 (EEST) ::Paņem un pēti esošās kodu. Ja sapratīsi, kā strādā, vari to noklonēt ar vajadzīgo nosaukumu un veidot savu funkcionalitāti. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 09.27 (EEST) :::Es tā mēģināju un nesapratu pilnīgi neko. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::Vēl kā rakstiem pievieno jaunas kategorijas, kuras nav pie esošā kategoriju saraksta? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 17.34 (EET) :::::Pievieno tāpat, kā esošu kategoriju - ieraksti tās nosaukumu. Sanāks sarkana kategorija un pēc tam tev jāizveido/jānoformē šī jaunā kategorija. Spied uz tās un ieraksti augšējās kategorijas nosaukumu (vai vairākus). Skaties, kā ir veidotas līdzšinējās kategorijas. Laba doma ir skatīties tādu pašu vai līdzīgu kategoriju citās wiki. Tikai ņem vērā, ka piemēram en wiki parasti ir ļoti sadrumstalots kategoriju koks, ko mēs šeit diez vai pielietosim - ņem kādu "brutālāku"/"generālāku" kategoriju - ja pēc tam radīsies nepieciešamība, varēsim detalizēt. Un pēdējais - pievieno iw saiti tāpat kā vienkāršam rakstam. Ja gadījumā Tevis izveidotā kategorija iekrīt "sarkanā" kategorijā - arī tā Tev pašam jāizveido, kamēr viss kategoriju koks ir "zils". --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 19.01 (EET) :::::Bet reizēm jālieto cits ceļš - jāskatās citvalodu wiki raksta kategorijas vai šāda kategorija jau lv wiki nepastāv, tikai ar citu formulējumu, kā [[Japānas Impērijas flote]]s gadījumā - en wiki kategorija "Navies" jau ir lv wiki ar nosaukumu "Jūras spēki". Mēdz gadīties (diezgan bieži), ka ar iw savienotas nepareizās kategorijas vai kategoriju nosaukumi nav īsti pareizi, bet ar to jācīnās savādāk. Galvenais - neuztaisīt divas paralēlas kategorijas, kas "kodīsies" ar iw. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 19.20 (EET) ::::Jūs nepateiktu kā rakstam var pievienot latviešu valodas sadaļu , ja tur jau tāda pievienota rakstam Keane (grupa), vai to var noņemt nost ? Un pievienot atbilstošo latviešu valodas lapu? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 12.02 (EEST) :tu nepateiktu kādas varētu būt junioru hokeja izlašu veidnes, pie pieaugušo es sapratu ir {{ih|LAT}} piemēram, bet kā var izveidot junioriem? [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 22.16 (EET) == Jaunu kategoriju veidošana == Veidojot jaunu katetoriju, tā jāiekļauj citās kategorijās, kurās tā ietilps. Nevar likt to pašu kategoriju, tad tā tikai "ies uz riņķi" un nekur nebūs ielikta. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija:Apbalvojumi_regbij%C4%81&diff=prev&oldid=4413291 Šeit] vienu izlaboju. Ja nezini, kur kategorija jāiekļauj, var apskatīties līdzīgu kategoriju par to pašu tēmu un tikai izmainīt attiecīgos vārdus, kas atbildīs jaunveidotajai. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 11.36 (EET) :Kā var pievienot sadaļu Šveices dižciltīgie zem burta Š , Sadaļā dižciltīgie pēc valsts?Paldies. [[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 13.01 (EET) ::Tad nevajag iekļaut šo daļu pie attiecīgās kategorijas-> | Šveices dižciltīgie , tad tā būs pēc alfabēta, kā sākas pati kategorija. Kategorija ir jāiekļauj arī sadaļā "Šveices cilvēki", tur gan būtu labi pievienot pēc vertikālās svītras |Dižciltīgie , lai būtu zem burta D. Citu valstu dižciltīgo kategorijas ir iekļautas arī kategorijās par šo valstu vēsturi. Un jānoņem apakšā kategorija Šveices dižciltīgie, lai neiekļautu pašu sevī. [[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 13.27 (EET) ::Vēl jau arī vajadzētu sasaistīt jauno kategoriju ar tādām pašām kategorijām citās valodās (tāpat kā rakstiem), ja tādas ir.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 13.52 (EET) d9shlrsyk3kul7b2xscz13ya8xrmvmm Ventas—Dubīsas kanāls 0 461146 4461129 4456430 2026-04-29T16:05:35Z Kikos 3705 /* ievads */ 4461129 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ventas—Dubīsas kanāls | attēls = VentosDubysoskanalas1.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Kanāls Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Venta]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Dubīsa]] | sāk_plat_d=55| sāk_plat_m=51| sāk_plat_s=14| sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=54| sāk_gar_s=26| sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=51| iet_plat_s=03| iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=07| iet_gar_s=55| iet_gar_EW=E | baseina_valstis = {{LTU}} | tek_caur = | garums = 15 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | slūžu_skaits = 20 | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Lietuva#Šauļu rajons | reljefs = jā }} '''Ventas—Dubīsas kanāls''' ({{val|lt|Ventos–Dubysos kanalas}}; {{val|ru|Виндавский канал}}) ir pamests kanāls, kas savienoja [[Dubīsa|Dubīsas upi]] ziemeļos no Baziļoniem [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajonā]] ar [[Venta|Ventas upi]] [[Ķelmes rajona pašvaldība|Kelmes rajonā]] pie Šaukēnu Tolučiem. Vairums tā līnijas pašreiz iet caur Kurtuvēnu reģionālo parku, tai skaitā dažiem ezeriņiem. Kanāls tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu). Pirmais posms ([[Augustovas kanāls]]) līdz [[Nemuna]]i tika pabeigts, bet darbi pie kanāla līdz Ventai tika apturēti nemieru dēļ, ko izraisīja 1831. gada poļu [[Novembra sacelšanās|sacelšanās]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas virsvaldību]]. == Vēsture == === Projektēšana un celtniecība (1821—1831) === [[Attēls:DubysosVentosKanalas1.jpg|thumb|Aizaugusī kanāla trase]] 1821. gadā [[Prūsija]] ieviesa represīvi augstus muitas nodokļus par Polijas un Lietuvas preču tranzītu caur tās teritoriju, praktiski bloķējot poļu tirgotāju piekļuvi jūrai caur Prūsijas teritoriju.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Askenazy|first=Szymon|title=Dantzig & Poland|location=London|publisher=George Allen & Unwin LTD.|url=https://books.google.com/?id=k4hCAAAAIAAJ&lpg=PA83&dq=1821%20prussia%20tariff%20poland&pg=PA83#v=onepage&q=1821%20prussia%20tariff%20poland&f=false|year=1921|pages=83–84}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Science of Finance|publisher=University of Chicago Press|last=Cohn, Gustav|year=1895|location=Chicago|page=397|url=https://books.google.com/books?id=6I9NAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA397#v=onepage&q&f=false}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Treitschke's History of Germany in the Nineteenth Century|publisher=McBride Nast & Company|last=von Treitschke, Heinrich|year=1916|location=New York|page=497|url=https://books.google.com/books?id=swZoAAAAMAAJ&dq=1821%20Prussia%20tariffs&pg=PA489#v=onepage&q=1821&f=false}}</ref> Polijas ekonomikas ministra Francišeka Ksaverija Drucka-Ļubecka ideja bija radīt jaunu tirdzniecības ceļu, neatkarīgu no [[Austrumprūsija]]s [[Gdaņska|Dancigas]] (Gdaņskas) apkaimes jūras ostām [[Visla]]s lejtecē un [[Klaipēda|Mēmeles (Klaipēda)]] ostas [[Nemuna]]s lejtecē un savienot Polijas karalisti ar [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] caur [[Ventspils|Ventspili]].<ref name="Mieczysław">{{Grāmatas atsauce|title=Litwa: podróż sentymentalna|last=Mieczysław, Jackiewicz|year=2006|location=Warsaw}}</ref><ref name="rzgw2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|title=Augustów Canal – Regional Water Management Authority in Warsaw (RZGW Warsawa)|access-date=27 April 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120322230816/http://www.warszawa.rzgw.gov.pl/en/gorne_menu-aktualnosci-aktualnosci-kanal_augustowski.html|archivedate={{dat|2012|03|22||bez}}}}</ref><ref name="bankers">{{Publikācijas atsauce|date=January 1855|title=Russian Commerce in the Black Sea|url=https://books.google.com/books?id=wTA5AAAAMAAJ&dq=Augustow%20Canal&pg=PA500#v=onepage&q=Augustow%20Canal&f=false|journal=The Bankers' Magazine|pages=500}}</ref><ref name="kanaly.info">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|title=Kanał Augustowski|publisher=kanaly.info|access-date=19 April 2011|series=|language=pl|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100418113731/http://kanaly.info/pl/index/id_contentnews=41|archivedate={{dat|2010|04|18||bez}}}}</ref> 1822. gadā hercogs Virtembergas Aleksandrs kļuva par Komunikāciju departamenta vadītāju un uzsāka vairākus upju kanālu projektus Krievijas rietumos.<ref name="p.448, Mikaberidze">Mikaberidze, Alexander, "The Russian officer Corps in the Revolutionary and Napoleonic wars 1792—1815", Savas Beatie, New York (2005), p.448</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.biografija.ru/show_bio.aspx?id=1800|title=Александр герцог Виртембергский|access-date=2 July 2011|language=ru}}</ref> Kanāls tika projektēts un būvēts trijās daļās, no kurām pirmā bija [[Augustovas kanāls]], kas atradās toreizējās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] [[Augustavas vaivadija|Augustovas vojevodistē]], nodrošinot tiešu savienojumu starp [[Visla]]s upi caur Bebžas upi — [[Nareva]]s pieteku, un [[Nemuna]]s upi caur tās pieteku — [[Čarna Haņča|Čarna Haņču]]. Otrajam posmam bija jāved no Nemunas līdz Ventai toreizējā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]]. Kanāla pamatā bija Kartuvas upītes gultne. Nelielajam trešajam posmam ar diviem kanāliem bija jāapiet krāces un [[Ventas rumba|Ventas rumbu]] [[Kuldīga|Kuldīgā]] (Goldingenā).<ref name="BrEf">[https://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125200/%D0%92%D0%B8%D0%BD%D0%B4%D0%B0%D0%B2%D0%B0 Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона: Виндава, или Вента]</ref> Kanāla vidusdaļā ūdensšķirtnē pie Bubjiem bija ieplānots uzbūvēt tiltu un baseinu virs abu upju līmeņa, kuru izmantotu gan kā kanāla ūdensapgādes avotu, gan kā ziemas stāvvietu upju flotei. Kanālam bija jābūt 20 līdz 30 metru platam ar 20 slūžām. Darbus veica pavisam 18 000 kareivju un 3000 civilo strādnieku, un tos plānoja pabeigt 1832. gadā.<ref name="BrEf" /> [[Staņislavs Kerbedzis]], ievērojams tiltu inženieris, 1830. gadā uzcēla plānoto tiltu pāri kanālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm|title=ENGINEER STANISLOVAS Kerbedis|access-date=2011-07-01|language=lt|archive-date=2020-02-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200216185030/http://www.panrs.lt/leidiniai/kerbedis.htm}}</ref> === Pārtraukumi būvē (1831—1920) === [[Novembra sacelšanās|1831. gada Novembra sacelšanās]] pret [[Krievija|Krieviju]] apturēja darbus; tam sekoja tirdzniecības nolīgumi ar Prūsiju, pateicoties kuriem kanāls zaudēja lielu daļu savas ekonomiskās nozīmes.<ref name="Mieczysław" /><ref name="bankers" /> Sagatavotie celtniecības materiāli tika daļēji izlaupīti, daļēji izlietoti pareizticīgo tempļu uzsliešanai šajā katoļu apdzīvotajā reģionā.<ref name="BrEf" /> Darbs tika atsākts tikai 20. gadsimta sākumā, bet to atkal pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]]. Pirmā pasaules kara laikā notika kauja kanāla krastā.<ref>The European War, Volume IV, July—September 1915, The New York Times Company, New York (1915), pp 1093, 1095</ref> === Pamešana un mūsdienas (1920. gads — pašlaik) === Pēc kara kanālam vairs nebija ekonomiskā mērķa, jo Lietuva ieguva kontroli pār [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas reģionu]] ar [[Klaipēda]]s ostu un [[Nemuna]]s upes lejteci, atņemot tās Vācijai. Polija savukārt bija ieguvusi izeju uz jūru tās ziemeļos. Kanāls tā arī netika pabeigts un tā infrastruktūra ir gandrīz pilnīgi iznīcināta. 1970. gadā tā ezeru daļā vēl tika rīkotas airēšanas sacensības. 2005. gada 19. aprīlī kanāls tika iekļauts Lietuvas Republikas kultūras mantojuma reģistrā kā inženiertehniskais piemineklis S1073.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|title=Lietuvos Respublikos kultūros paveldo registrai|publisher=Republic of Lithuania|access-date=2011-07-05|language=lt|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111004044437/http://195.182.68.156/registrai/list.jsp?tipas=S&nuo=1000&iki=1100|archivedate=2011-10-04}}</ref> == Atsauces == [[Attēls:Ventos-Dubysos perkasas.JPG|thumb|Tūristu norāde pie nepabeigtā kanāla]] {{atsauces}} {{Commons category|Canal Venta-Dubysa|Ventas—Dubīsas kanāls}} == Ārējās saites == * {{grāmatas atsauce | title=Litwa: przewodnik | publisher=Oficyna Wydawnicza "Rewasz" | author=Krzywicki, Tomasz | year=2005 | pages=434 | url=https://books.google.com/?id=4WU5cG74I5QC&lpg=PA434&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA434#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl| isbn=9788389188403 }} * {{grāmatas atsauce | title=Dzieła: wierszem i prozą, Volume 2 | publisher=F.H. Richter | author=Pol, Wincenty | year=1875 | pages=446–447 | url=https://books.google.com/?id=ZxwEAAAAYAAJ&lpg=PA446&dq=Kana%C5%82%20Windawski&pg=PA446#v=onepage&q=Kana%C5%82%20Windawski&f=false|language=pl}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] iw53jot3jvdbgc9qls3x8mlo2z69h9h Tukuma novads 0 462603 4461304 4460370 2026-04-30T03:43:07Z Treisijs 347 4461304 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Administratīvais iedalījums == Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Džūkstes pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava]]s pilsēta, [[Lapmežciema pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Slampes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma]] pilsēta, [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]] un [[Zentenes pagasts]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tukumabalss.lv/index.php?zoomzina=1334&title=Saeimas+gala+lēmums%3A+Tukuma+novads+apvienosies+ar+Kandavas%2C+Engures+un+Jaunpils+novadiem|title=Saeimas gala lēmums: Tukuma novads apvienosies ar Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem|work=tukumabalss.lv|publisher=Tukuma Balss|date=11 June 2020|accessdate=3 May 2021}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Kurzemes vēsturiskajā zemē === Kurzemē ietilpst: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] === Zemgales vēsturiskajā zemē === Zemgalē ietilpst: [[Džūkstes pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Slampes pagasts]] == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Daba == Lielākā novada daļa ietilpst [[Austrumkursas augstiene|Austrumkursas augstienē]], kuras sastāvdaļas ir [[Abavas senleja]] (ietveroša arī [[Slocene]]s ieleju) vidū, [[Vanemas pauguraine]] ziemeļos, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumos un [[Saldus pauguraine]] tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Engures līdzenums|Engures]] un [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] līdzenumi, austrumos — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Zemgales līdzenums|Zemgales]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu]] līdzenumi.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augstākie punkti - austrumdaļā [[Milzukalns]] pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos [[Smiltiņu kalns]] (156 m).<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, [[māls]] (Kandava, [[Smārde]]), [[grants]] un [[smilts]] ([[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], Kažoki, [[Cēre]], [[Zvāre]], [[Praviņas]]), [[kūdra]] (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezerā]] ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Lielākās upes: * [[Venta]]s baseinā — [[Abava]] un tās pietekas: [[Viesate]], [[Vēdzele (upe)|Vēdzele]], [[Pūre (upe)|Pūre]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupe]], [[Amula]], [[Imula]] * [[Lielupe]]s baseinā — [[Džūkste (upe)|Džūkste]], [[Slampe (upe)|Slampe]]. * [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] baseinā — [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]]. === Ūdenstilpes === 63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Engures ezers]] (daļa, 19,1 km²), [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green|87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red|6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black|1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey|1.6}} }} {{-}} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586—1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs * [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks * [[Milda Bulle]] (1893—1938), skolotāja, komuniste * [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Ansons]] (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Imants Feltiņš]] (1928—2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks {{div col end}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports === {{Nepilnīga nodaļa}} === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Jaunpils castle.jpg|Jaunpils pils Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Kaņieris 2019 10.jpg|Kaņieris Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] cn0dcxf5o9mk6ji0g2bhrze4o3pfweo 4461317 4461304 2026-04-30T04:29:18Z Treisijs 347 4461317 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagasta centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta): [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Džūkstes pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava]]s pilsēta, [[Lapmežciema pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Slampes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma]] pilsēta, [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]] un [[Zentenes pagasts]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.tukumabalss.lv/index.php?zoomzina=1334&title=Saeimas+gala+lēmums%3A+Tukuma+novads+apvienosies+ar+Kandavas%2C+Engures+un+Jaunpils+novadiem|title=Saeimas gala lēmums: Tukuma novads apvienosies ar Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem|work=tukumabalss.lv|publisher=Tukuma Balss|date=11 June 2020|accessdate=3 May 2021}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Kurzemes vēsturiskajā zemē === Kurzemē ietilpst: [[Cēres pagasts]], [[Degoles pagasts]], [[Engures pagasts]], [[Irlavas pagasts]], [[Jaunsātu pagasts]], [[Kandavas pagasts]], [[Kandava|Kandavas pilsēta]], [[Matkules pagasts]], [[Pūres pagasts]], [[Sēmes pagasts]], [[Smārdes pagasts]], [[Tukums|Tukuma pilsēta]], [[Tumes pagasts]], [[Vānes pagasts]], [[Viesatu pagasts]], [[Zantes pagasts]], [[Zemītes pagasts]], [[Zentenes pagasts]] === Zemgales vēsturiskajā zemē === Zemgalē ietilpst: [[Džūkstes pagasts]], [[Jaunpils pagasts]], [[Lestenes pagasts]], [[Slampes pagasts]] == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Daba == Lielākā novada daļa ietilpst [[Austrumkursas augstiene|Austrumkursas augstienē]], kuras sastāvdaļas ir [[Abavas senleja]] (ietveroša arī [[Slocene]]s ieleju) vidū, [[Vanemas pauguraine]] ziemeļos, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumos un [[Saldus pauguraine]] tālākajos rietumos. Piekrastē atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Engures līdzenums|Engures]] un [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] līdzenumi, austrumos — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Zemgales līdzenums|Zemgales]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu]] līdzenumi.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Augstākie punkti - austrumdaļā [[Milzukalns]] pie Tukuma (119 m), dienvidrietumos [[Smiltiņu kalns]] (156 m).<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Lēpeni), saldūdens kaļķieži, [[māls]] (Kandava, [[Smārde]]), [[grants]] un [[smilts]] ([[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], Kažoki, [[Cēre]], [[Zvāre]], [[Praviņas]]), [[kūdra]] (lielākie kūdras purvi — Vānes, Lestenes-Ēnavas, Sīļu, Praviņu). [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezerā]] ārstnieciskās dūņas, pie Kandavas minerālavoti. Augsnes — piejūras daļā galvenokārt tipiski podzolētās, augstienēs velēnu vāji un vidēji podzolētās, zemienēs velēngleja, velēnu podzolētās, palieņu un purvu. Meži vairāk nekā 40% teritorijas, purvi ap 5%.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Vidējā temperatūra janvārī -4 °C — -5 °C austrumdaļā, jūlijā +16 °C — +17 °C. Nokrišņi 600—700 mm gadā ar maksimumu rietumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Lielākās upes: * [[Venta]]s baseinā — [[Abava]] un tās pietekas: [[Viesate]], [[Vēdzele (upe)|Vēdzele]], [[Pūre (upe)|Pūre]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupe]], [[Amula]], [[Imula]] * [[Lielupe]]s baseinā — [[Džūkste (upe)|Džūkste]], [[Slampe (upe)|Slampe]]. * [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] baseinā — [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]]. === Ūdenstilpes === 63 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Engures ezers]] (daļa, 19,1 km²), [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green|87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red|6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black|1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue|1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink|0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey|1.6}} }} {{-}} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586—1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs * [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks * [[Milda Bulle]] (1893—1938), skolotāja, komuniste * [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Ansons]] (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Imants Feltiņš]] (1928—2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks {{div col end}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} == Saimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports === {{Nepilnīga nodaļa}} === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Jaunpils castle.jpg|Jaunpils pils Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Kaņieris 2019 10.jpg|Kaņieris Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 0vuj1dwvxmjozqmcnqosh1ez9e0xoov Ēriks Pucens 0 466665 4461379 4308587 2026-04-30T09:14:14Z ~2026-26129-26 144783 4461379 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Pucens | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ēriks Pucens 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1986|9|19|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads|Priedaine|3s=Priedaine (Kurmāles pagasts)}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Mēs mainām noteikumus]] {{small|(2021—''pašlaik'')}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = nav augstākās izglītības | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Pucens''' (dzimis {{dat|1986|9|19||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] zemnieks un politiķis. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts un pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV). Šobrīd pārstāv partiju "[[Republika (partija)|Republika]]" un ir tās vadītājs, ievēlēts [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. == Dzīvesgājums == 2003. gadā pabeidza [[Laidu pamatskola|Laidu pamatskolu]], bet 2006. gadā — Kuldīgas 78. arodviduskolu. Ē. Pucens ir iesācis studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] studiju programmā "Būvniecības inženieris". Dzīvo [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedainē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]], bet saimnieko savā zemnieku saimniecībā "Kalna Rinkas", kas atrodas [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>[https://www.kurzemnieks.lv/politika/9150-nolemu-nestavet-mala/ „Nolēmu nestāvēt malā”] Kurzemnieks</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā Ēriks Pucens iestājās politiskajā partijā [[KPV LV]] un no šīs partijas saraksta [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Ēriks Pucens bijis partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada augustā Ē. Pucens pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai. Dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca. Mēneša beigās viņš bija partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātāju skaitā, bet septembra sākumā pameta Saeimas frakciju "Neatkarīgie" (agrākā KPV LV). 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas "Republika" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2024. gadā Ē. Pucens kļuva par partijas "Republika" vadītāju, stājoties [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] vietā. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no šīs partijas veidotā saraksta. == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pucens, Ēriks}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] 2fk9nudqexgtr5yb5l421l4bag65gnz 4461384 4461379 2026-04-30T09:28:42Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-26129-26|~2026-26129-26]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4308587 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Pucens | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ēriks Pucens 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1986|9|19|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads|Priedaine|3s=Priedaine (Kurmāles pagasts)}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Republika (partija)|Republika]] {{small|(2021—''pašlaik'')}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = nav augstākās izglītības | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Pucens''' (dzimis {{dat|1986|9|19||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] zemnieks un politiķis. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts un pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV). Šobrīd pārstāv partiju "[[Republika (partija)|Republika]]" un ir tās vadītājs, ievēlēts [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. == Dzīvesgājums == 2003. gadā pabeidza [[Laidu pamatskola|Laidu pamatskolu]], bet 2006. gadā — Kuldīgas 78. arodviduskolu. Ē. Pucens ir iesācis studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] studiju programmā "Būvniecības inženieris". Dzīvo [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedainē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]], bet saimnieko savā zemnieku saimniecībā "Kalna Rinkas", kas atrodas [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>[https://www.kurzemnieks.lv/politika/9150-nolemu-nestavet-mala/ „Nolēmu nestāvēt malā”] Kurzemnieks</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā Ēriks Pucens iestājās politiskajā partijā [[KPV LV]] un no šīs partijas saraksta [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Ēriks Pucens bijis partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada augustā Ē. Pucens pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai. Dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca. Mēneša beigās viņš bija partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātāju skaitā, bet septembra sākumā pameta Saeimas frakciju "Neatkarīgie" (agrākā KPV LV). 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas "Republika" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2024. gadā Ē. Pucens kļuva par partijas "Republika" vadītāju, stājoties [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] vietā. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no šīs partijas veidotā saraksta. == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pucens, Ēriks}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] mi352p3uool3m62sexwton9qlivn318 4461387 4461384 2026-04-30T09:30:57Z Biafra 13794 atj. 4461387 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Pucens | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ēriks Pucens 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1986|9|19|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads|Priedaine|3s=Priedaine (Kurmāles pagasts)}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Republika (partija)|Republika]] {{small|(2021—2026)}} * [[Mēs mainām noteikumus]] {{small|(2026—''pašlaik'')}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = nav augstākās izglītības | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Pucens''' (dzimis {{dat|1986|9|19||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] zemnieks un politiķis. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts un pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV). Pārstāv partiju "[[Mēs mainām noteikumus]]" (iepriekš partija "[[Republika (partija)|Republika]]" un ir tās vakldes loceklis). Šobrīd E. Pucens ir arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domes deputāts. == Dzīvesgājums == 2003. gadā pabeidza [[Laidu pamatskola|Laidu pamatskolu]], bet 2006. gadā — Kuldīgas 78. arodviduskolu. Ē. Pucens ir iesācis studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] studiju programmā "Būvniecības inženieris". Dzīvo [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedainē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]], bet saimnieko savā zemnieku saimniecībā "Kalna Rinkas", kas atrodas [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>[https://www.kurzemnieks.lv/politika/9150-nolemu-nestavet-mala/ „Nolēmu nestāvēt malā”] Kurzemnieks</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā Ēriks Pucens iestājās politiskajā partijā [[KPV LV]] un no šīs partijas saraksta [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Ēriks Pucens bijis partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada augustā Ē. Pucens pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai. Dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca. Mēneša beigās viņš bija partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātāju skaitā, bet septembra sākumā pameta Saeimas frakciju "Neatkarīgie" (agrākā KPV LV). 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas "Republika" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2024. gadā Ē. Pucens kļuva par partijas "Republika" vadītāju, stājoties [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] vietā. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no šīs partijas veidotā saraksta. Turpināja darbu partijā arī 2026. gadā, kad tā toka pārveidota par "[[Mēs mainām noteikumus]]", ir partijas valdes loceklis. == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pucens, Ēriks}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] 65ys8z91h6is3fo4vslg1hap4l63sld Gļotsēnes 0 476180 4461246 4361377 2026-04-29T21:53:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461246 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg | att_nosaukums=Parastais ragansviests (''Fuligo septica'') | valsts =Protozoa | valsts_lv =Protisti | apakšvalsts =Sarcomastigota | apakšvalsts_lv = | nodalījums =Amoebozoa | nodalījums_lv = | apakšnod = jeb Conosea | apakšnod_lv =Conosa | virstips = infranodalījums | virstips_lv = Mycetozoa | kategorijas =nē }} [[Attēls:Slime mold inc. magnification.jpg|thumb|''Diachea leucopodia'']] [[Attēls:Slime mold stemonitis fusca.jpg|thumb|''Stemonitis fusca'' augļķermenis]] [[Attēls:Haeckel Mycetozoa.jpg|thumb|''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas"]] [[Attēls:Slime.mold.jpg|thumb|Uz mitra papīra augoša gļotsēne]] [[Attēls:Brefeldia maxima plasmodium on wood.jpg|thumb|''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes]] [[Attēls:Schleimpilz Urwald Sababurg.jpg|thumb|''Trichia varia'']] '''Gļotsēnes''' (''Mycetozoa'', arī ''Myxomycetes'', ''Myxomycota'' u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem [[Eikarioti|eikariotu]] organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā [[vienšūņi|atsevišķas šūnas]], bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras. Gļotsēnes agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[valsts (bioloģija)|bioloģiskās valsts]] daļu.<ref name="berkeley">[https://ucmp.berkeley.edu/protista/slimemolds.html ''"Introduction to the 'Slime Molds'"''. University of California Museum of Paleontology.]</ref> Galvenā gļotsēņu atšķirība no sēnēm ir [[Bioloģiskais dzīves cikls|dzīves ciklā]], jo gļotsēnes nav saistītas ar [[micēlijs|micēliju]] un aktīvi pārvietojas, meklējot labākus apstākļus.<ref name="VV">[http://www.videsvestis.lv/sene-vai-glotsene/ Sēne vai gļotsēne?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210126234355/http://www.videsvestis.lv/sene-vai-glotsene/ |date={{dat|2021|01|26||bez}} }} J. Kluša, "Vides Vēstis", 2019. g. decembris</ref> Lai arī tās neveido vienotu monofilētisku kladu, tās kā kopums ir ievietotas parafilētiskajā [[Protisti|protistu]] jeb protozoju biovalstī.<ref name="ME">''Meža enciklopēdija''. E. Vimba, "Zelta grauds", 2005</ref> Pasaulē zināmas vairāk nekā 1000 gļotsēņu sugas.<ref name="smithson" /><ref>[https://www.quantamagazine.org/slime-molds-remember-but-do-they-learn-20180709/ Moskvitch, Katia. "''Slime Molds Remember — but Do They Learn?''". Quanta Magazine.]</ref> Pēc dažādiem avotiem Latvijā 2005. gadā bija konstatētas 72 sugas<ref name="ME" /> un 2006. gadā 108 sugas.<ref>[https://content.sciendo.com/configurable/contentpage/journals$002fbotlit$002f26$002f2$002farticle-p197.xml ''A Checklist of Latvian Myxomycetes'', Gražina Adamonytė]{{Novecojusi saite}}, Botanica 26/2, ISSN: 2538-8657</ref> 2020. gadā, pateicoties aktīviem amatieriem — gļotsēņotājiem, šis skaits sasniedza jau 150 sugas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/aculiecinieks-neparasta-senosana-meklejot-glotsenes.a385219/ LSM: Aculiecinieks: Neparastā sēņošana, meklējot gļotsēnes]</ref><ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/glotsenes-ndash-kopsavilkums-par-paveikto-2009-2020-gada Gļotsēņes — kopsavilkums par paveikto 2009.—2020. gadā]</ref> bet 2023. gadā 230 sugas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/en/research/institutes/institute-of-life-sciences-and-technologies/issued-journal/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis-archives/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis-volume-23-no-2-2023/complete-checklist-of-myxomycetes-in-latvia/|title=Complete checklist of myxomycetes in Latvia > Daugavpils Universitāte|website=Daugavpils Universitāte|access-date=2024-01-03|language=en-GB|archive-date=2024-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20240103200954/https://du.lv/en/research/institutes/institute-of-life-sciences-and-technologies/issued-journal/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis-archives/acta-biologica-universitatis-daugavpiliensis-volume-23-no-2-2023/complete-checklist-of-myxomycetes-in-latvia/}}</ref> Pēc 47 gļotsēņotāju 2020.-2023. gadā savāktajiem datiem, trīs no šīm sugām sastaptas īpaši bieži (vairāk nekā 800 augtenēs) - ''Ceratiomyxa fruticulosa (O.F. Müll.) T. Macbr.'' ([[zarainā ragainīte]]), ''Hemitrichia decipiens (Pers.) García-Cunch (''[[maldinošā pilienīte]]), ''Lycogala epidendrum (aggr.) (L.) Fr.'' ([[koksnes vilkpienaine]]).<ref name=":1" /> Gļotsēņu latviskais nosaukums radies no šo organismu dzīves cikla redzamākās daļas, kurā tie parādās kā pusšķidras "[[gļotas]]", un sporu stadijas, kurā tās līdzinās sēnēm. Tas galvenokārt tiek novērots ar ''Myxogastria'' sugām, kuras ir gandrīz vienīgās makroskopiskās gļotsēnes.<ref>[https://books.google.lv/books?id=iPBeCwAAQBAJ&q=Myxogastria,+which+are+the+only+macroscopic+slime+molds&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q=Myxogastria%2C%20which%20are%20the%20only%20macroscopic%20slime%20molds&f=false Adamatzky, Andrew (2016). ''Advances in Physarum Machines: Sensing and Computing with Slime Mould'']. Springer. ISBN 978-3-319-26662-6.</ref> Makroskopiskas sugas satur arī ''Protosteliida'' (''Protosteliomycetes'') kārta, no kuras Latvijā atrasta ragainīšu (''Ceratiomyxa'') ģints.<ref>[https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2717&ftips1=96&parsk Dziedava: ragainītes]</ref> Lielākā daļa gļotsēņu ir mazākas par dažiem centimetriem, bet dažas sugas var sasniegt izmērus līdz vairākiem kvadrātmetriem un masu līdz 20 kilogramiem.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/11346243_Zinc_Accumulation_by_the_Slime_Mold_L_Wiggers_in_the_Former_Soviet_Union_and_North_Korea Zhulidov, DA; Robarts, RD; Zhulidov, AV; et al. (2002). ''"Zinc accumulation by the slime mold Fuligo septica (L.) Wiggers in the former Soviet Union and North Korea"'']. Journal of Environmental Quality. 31 (3): 1038—1042. doi:10.2134/jeq2002.1038. PMID 12026071.</ref> Daudzas gļotsēnes ir viegli pamanāmas savas košās krāsas dēļ. Krāsa nereti radikāli mainās sēnes attīstības gaitā.<ref name="Kluša" /> Daudzas gļotsēnes, īpaši "šūnu" gļotsēnes, nepavada šajā lielizmēra stāvoklī lielāko daļu laika. Ja pārtika ir bagātīga, šīs gļotsēņu formas pastāv kā vienšūnas organismi. Kad pārtikas trūkst, daudzi no šiem vienšūnas organismiem sapulcējas un sāk kustēties kā viens ķermenis. Šajā stāvoklī viņi ir jutīgi pret gaisā esošām ķīmiskām vielām un var tā noteikt virzienu uz pārtikas avotiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/21.08.2023-glotsenes-veido-kolonijas-parvietojas-un-patiesiba-nemaz-nav-senes.a470687/|title=Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-21|language=lv}}</ref> Viņi var viegli mainīt formu un funkcijas, kā arī var veidot kātiņus, kas ražo augļķermeņus, atbrīvojot neskaitāmas [[sporas]], pietiekami vieglas, lai tās aiznestu vējš, vai pielīpošas pie garām ejošiem dzīvniekiem.<ref name="pbs">[https://www.pbs.org/newshour/science/the-sublime-slime-mold Rebecca Jacobson (April 5, 2012). "''Slime Molds: No Brains, No Feet, No Problem''"]. PBS Newshour.</ref> == Taksonomija == Jebkāda gļotsēņu klasifikācija pašlaik ir nenostabilizējusies pētījumu nepietiekamības dēļ un vēl tiks mainīta. === Vecā klasifikācija === Gļotsēnes kā grupa ir polifilētiskas, t.i. no dažādām organismu grupām sastāvošas. Sākotnēji viņas bija iedalītas sēņu valstī kā apakšvalsts ''Gymnomycota'', un tajā ietilpa tagad atceltie nodalījumi ''Myxomycota'', ''Acrasiomycota'' un ''Labyrinthulomycota''. Mūsdienās gļotsēnes ir sadalītas vairākās supergrupās, no kurām neviena nav iekļauta sēņu valstī. Gļotsēnes parasti var iedalīt divās galvenajās grupās. * '''Plazmodiālās gļotsēnes''' ir viena liela šūna, kas ievietota vienā membrānā bez sienām. Šī "superšūna" (sincītijs, ''syncytium'') būtībā ir [[citoplazma]]s maiss, kurā ir tūkstošiem atsevišķu [[Šūnas kodols|kodolu]] ("heterokarioze"). * '''Šūnu gļotsēnes''' turpretī lielāko daļu savas dzīves pavada kā [[amēbas]] — atsevišķi vienšūnas protisti, bet, saņemot vai izdalot ķīmisku signālu, tās sapulcējas šūnu kopumā, kas darbojas kā viens organisms. Plazmodiālo gļotsēņu pašlaik zināms ap 1000 sugu, kamēr šūnu gļotsēņu — mazāk par 100.<ref name="smithson" /> === Jaunā klasifikācija === Pēc 21. gadsimta sākuma priekšstatiem, gļotsēnes veido grupu protistu valsts ''Amoebozoa'' [[nodalījums (bioloģija)|nodalījuma]] ''Mycetozoa'' infranodalījumā. ''Mycetozoa'' ietver šādas trīs grupas: * ''Myxogastrea'' jeb miksomicētes: sincitiālas (ar daudzkodolu šūnām), plazmodiālas vai bezšūnu gļotsēnes; * ''Dictyosteliida'' jeb diktiostelīdas: šūnu gļotsēnes; * ''Protosteliida'' jeb protosteloīdi: amēbveida gļotsēnes, kas veido augļķermeņus. Jau šajā klasifikācijas līmenī ir jāatrisina konflikti. 21. gadsimta sākuma molekulārie pētījumi liecina, ka, lai gan pirmās divas grupas, visticamāk, ir monofilētiskas, protosteloīdi, visticamāk, ir polifilētiski. Zinātnieki vēl cenšas izprast attiecības starp šīm trim grupām. Pēc citas klasifikācijas, ''Mycetozoa'' ietver 2 klases — ''Myxogastrea'' un ''Stelamoebea'' (kurā ietilpst kārtas ''Protostelida'' un ''Dictyosteliida''), kā arī sīkāk neklasificēto dzimtu ''Echinosteliopsidae''. Visbiežāk sastopamas ''Myxogastrea''. Bieži sastopama gļotsēņu grupa, kas uz pūstošiem baļķiem veido sīkus brūnus kušķus, ir ''Stemonitis''. Vēl viena suga, kas dzīvo uz trupošas koksnes un ko bieži izmanto pētījumos, ir ''Physarum polycephalum''. Uz koksnes tai ir gļotaina tīmekļa izskats ar dzelteniem pavedieniem, kuru izmērs ir līdz metram. Plaši izplatītā ragansviestu ģints (''Fuligo'') uz koksnes atliekām veido dzeltenu garozu. ''Dictyosteliida'' — šūnu gļotsēnes — ir visai attālu saistītas ar plazmodiālajām gļotsēnēm un tām ir ļoti atšķirīgs dzīvesveids. Viņu amēbas neveido milzīgus sakopojumus un saglabā individuālumu. Viņas arī dzīvo līdzīgos biotopos un barojas ar mikroorganismiem. Kad pārtika ir izsmelta un šūnas ir gatavas veidot [[sporangijs|sporangijus]], tās izlaiž savā vidē signāla molekulas, ar kurām tās atrod viena otru un apvienojas baros. Pēc tam šīs kustīgās šūnas — amēbas — apvienojas mazā daudzšūnu gliemežveidīgā koordinētā radībā, kas uzmeklē atklātu apgaismotu vietu un izaug par augļķermeni. Daļa amēbu kļūst par sporām, lai sāktu nākamo paaudzi, bet dažas amēbas upurējas, lai kļūtu par beigtu kātiņu, paceļot sporas uz augšu. Protosteloīdiem ir iezīmes, kas atrodas starp divām iepriekšējām grupām, taču tie ir daudz mazāki, augļķermeņi veido tikai vienu līdz dažas sporas. Gļotsēņu formas, kas nepieder pie ''Amoebozoa'', ietver: * ''Acrasidae'' jeb bijušo ''Acrasiomycota'' kārtu: gļotsēnes, kas pieder ''Percolozoa'' nodalījuma ''Heterolobosea'' klasei protistu supergrupas ''Excavata'' sastāvā.<ref>Cavalier-Smith, T (2002). ''"The phagotrophic origin of eukaryotes and phylogenetic classification of Protozoa"''. International Journal of Systematic and Evolutionary Microbiology. 52 (2): 297—354. doi:10.1099/00207713-52-2-297. PMID 11931142.</ref> Viņiem ir līdzīgs dzīves stils kā ''Dictyosteliida'', bet viņu amēbas izturas atšķirīgi, jo tām ir pseidopodijas. * ''Plasmodiophorida'' kārtu: parazītiskie protisti, kas pieder ''Rhizaria'' supergrupai. Tās ir augu iekšējie parazīti un cita starpā izraisa kultūraugu sakņu slimības. Plasmodioforīdi veido arī koenocītus — daudzkodolu šūnas. * ''Labyrinthulea'' jeb ''Labyrinthulomycetes'' un ''Labyrinthulomycota'': gļotu tīkli, kas pieder ''Heterokontae'' infravalstij kā klase. Tie bieži ir uz aļģēm parazitējoši jūras organismi un veido cauruļu labirintveida tīklus, pa kuriem var pārvietoties amēba bez pseidopodijām. * ''Fonticula'' ir šūnu gļotsēnes, kas veido augļķermeni vulkāna formā.<ref>Deasey, Mary C.; Olive, Lindsay S. (31 July 1981), ''"Role of Golgi apparatus in sorogenesis by the cellular slime mold Fonticula alba"'', Science, 213 (4507): 561—563, Bibcode:1981Sci...213..561D, doi:10.1126/science.213.4507.561, PMID 17794844</ref> ''Fonticula'' nav cieši saistītas ne ar ''Dictyosteliida'', ne ar ''Acrasidae''.<ref>Worley, Ann C.; Raper, Kenneth B.; Hohl, Marianne (Jul—Aug 1979), ''"Fonticula alba: A new cellular slime mold (Acrasiomycetes)",'' Mycologia, 71 (4): 746—760, doi:10.2307/3759186, JSTOR 3759186</ref> 2009. gada pētījumā konstatēts, ka tās ir saistītas ar ''Nuclearia'', kas savukārt ir tuva sēnēm.<ref>Brown, Matthew W.; Spiegel, Frederick W.; Silberman, Jeffrey D. (2009), ''"Phylogeny of the "forgotten" cellular slime mold, Fonticula alba, reveals a key evolutionary branch within Opisthokonta"'', Molecular Biology and Evolution, 26 (12): 2699—2709, doi:10.1093/molbev/msp185, PMID 19692665</ref> {| class="wikitable" |- ! Grupa ! Iedalījums ! Morfoloģija |- style="background:#FFDDCC;" |rowspan=3|''[[Amoebozoa]]'' > ''[[Conosa]]'' > ''[[Mycetozoa]]'' | Klase ''[[Myxogastria]]'': ''[[Cribraria]]'', ''[[Lycogala]]'', ''[[Tubifera]]'', ''[[Echinostelium]]'', ''[[Fuligo]]'', ''[[Lepidoderma (amoeba)|Lepidoderma]]'', ''[[Physarum]]'', ''[[Comatricha]]'', ''[[Stemonitis]]'', ''[[Arcyria]]'', ''[[Trichia]]'' |Sincitiālas vai plazmodiju gļotsēnes |- style="background:#FFDDCC;" | Klase ''[[Dictyostelia]]'': ''[[Dictyostelium]]'', ''[[Polysphondylium]]'', ''[[Acytostelium]]'' |Šūnu gļotsēnes |- style="background:#FFDDCC;" | Klase ''[[Protostelia]]'': ''[[Planoprotostelium]]'', ''[[Protostelium]]'', ''[[Ceratiomyxa]]'' |Vidējas starp ''Myxogastria'' and ''Dictyostelia'', bet daudz mazākas, augļķermeņi veido tikai dažas sporas. |- style="background:rgb(225,204,252);" | ''[[Rhizaria]]'' > ''[[Cercozoa]]'' > ''[[Endomyxa]]'' > ''[[Phytomyxea]]'' | ''[[Lignieria]]'', ''[[Membranosorus]]'', ''[[Octomyxa]]'', ''[[Phagomyxa]]'', ''[[Plasmodiophora]]'', ''[[Polymyxa]]'', ''[[Sorodiscus]]'', ''[[Sorosphaera]]'', ''[[Spongospora]]'', ''[[Tetramyxa]]'', ''[[Woronina]]'' | Parazītiski protisti, augu iekšējie parazīti. Veido koenocītus. |- style="background:#F0E68C;" | ''[[Excavata]]'' > ''[[Percolozoa]]'' > ''[[Heterolobosea]]'' > ''[[Acrasida]]'' | valign=top |''[[Acrasis]]'' | Šūnu gļotsēnes ar līdzīgu dzīves veidu kā ''Dictyostelia'', bet ar citādu amēbu uzvedību un tām esošām pseidopodijām. |- style= | ''[[Chromalveolate]]'' > ''[[Heterokontophyta]]'' > ''[[Labyrinthulomycetes]]'' | Kārta ''[[Labyrinthulida]]'': ''[[Labyrinthulids]]'', ''[[Labyrinthula]]'', ''[[Thraustochytrids]]'', ''[[Aplanochytrium]]'', ''[[Labyrinthuloides]]'', ''[[Japonochytrium]]'', ''[[Schizochytrium]]'', ''[[Thraustochytrium]]'', ''[[Ulkenia]]'', ''[[Diplophryids]]'', ''[[Diplophrys]]'' | Gļotu tīkli, bieži ir parazitējoši jūras organismi un veido cauruļu labirintveida tīklus, pa kuriem var pārvietoties amēba bez pseidopodijām. |- style="background:lightblue;" | ''[[Opisthokonta]]'' > ''[[Holomycota]]'' > ''[[Fonticulida]]'' | ''[[Fonticula]]'' | Šūnu gļotsēnes, kas veido augļķermeni vulkāna formā. |} [[Attēls:08 04 morphological concepts, orders of Myxomycota (M. Piepenbring).png|400px|thumb|Miksomicēšu morfoloģija]] [[Attēls:Physarum polycephalum.jpg|thumb|''Physarum polycephalum'']] [[Attēls:Enteridium lycoperdon, (Bull.) M.L. Farr, 1976 (Reticularia lycoperdon).JPG|thumb|No attāluma neīsto pūpēdi ''Enteridium lycoperdon'' var sajaukt ar īstu pūpēdi]] == Dzīves cikls == Gļotsēnes sāk dzīvi kā amēbveida šūnas. Šīs vienšūnu amēbas parasti ir [[Ploīdums|haploīdas]] un barojas ar baktērijām. Šīs amēbas var pāroties, ja atrodas piemērotā situācijā un veido [[zigota]]s, kas pēc tam izaug par [[plazmodiji]]em. Tajos ir daudz kodolu, starp kuriem nav šūnu membrānu, un tie var izaugt līdz vairākiem metriem. Sugu ''Fuligo septica'' (parasto ragansviestu) bieži redz kā gļotaini dzeltenu tīklu pūstošos baļķos un uz tiem. Amēbas un plazmodiji apņem mikroorganismus un sagremo tos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://npsnj.org/articles/myxomycetes.html |title="The Native Plant Society of New Jersey". ''Myxomycetes: Overlooked Native Plants'' By Hubert Ling, Ph.D. |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180526230535/http://www.npsnj.org/articles/myxomycetes.html }}</ref> Plazmodijs izaug savstarpēji savienotā protoplazmas tīklā.<ref>[https://www.hup.harvard.edu/catalog.php?isbn=9780674975910 Scott Chimileski, Roberto Kolter. ''"Life at the Edge of Sight"'']. Harvard University Press.</ref> Katrā protoplazmas virknē citoplazmas saturs ir plūstošs. Ja vienu pavedienu uzmanīgi vēro apmēram 50 sekundes, var redzēt, kā citoplazmas kustība palēninās, apstājas un pēc tam mainās. Straumēšana protoplazmas plazmodiālajā virknē var sasniegt ātrumu līdz 1,35 mm sekundē, kas ir lielākais reģistrētais ātrums jebkuram mikroorganismam.<ref>Alexopolous, C.J. 1962, second edition. ''"Introductory Mycology"'' John Wiley and Sons, p. 78.</ref> Plazmodija migrācija notiek, kad protoplazma tiek izvadīta no aizmugures zonām. Kad pārtikas padeve samazinās, plazmodijs migrē uz tā substrāta virsmu un pārveidojas par stingriem augļķermeņiem. Parasti redzami augļķermeņi jeb sporangiji. Tie virspusēji izskatās kā sēnītes vai pelējums, bet bioloģiski nav saistīti ar īstajām sēnēm. Pēc tam šie sporangiji atbrīvo sporas, no kurām izšķiļas amēbas, kuras atkārto dzīves ciklu. Veģetatīvajā fāzē plazmodijs cenšas uzturēties mitrās, noēnotās vietās, kur tam ir vairāk barības, bet sporu veidošanās laikā — sausās un apgaismotās.<ref name="ME" /> Pārvietošanos ūdens vai gaismas virzienā vai prom no tiem sauc par hidrotaksiju un fototaksiju.<ref>[http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/glotsenes.shtml Latvijas.daba, ''Gļotsēnes — (Myxomycota)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201022070521/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/apraksti/glotsenes.shtml |date={{dat|2020|10|22||bez}} }}'', Edgars Vimba</ref> Meklējot gļotsēnes, ticamāka ir to atrašana kritalu apakšdaļā, kur vairāk ēnas un mitruma.<ref name="Kluša">[https://dziedava.lv/vero/vero.php?nos=glotsenes_turp Dziedava: Gļotsēniskā daudzveidība] Julita Kluša, 2013.</ref> === Daudzdzimumu vairošanās === Gļotsēnes ir izogāmi organismi, kas nozīmē, ka to dzimumšūnas ir vienāda izmēra. ''Physarum polycephalum'' ir viena no sugām, kurai ir trīs dzimuma gēni — matA, matB un matC. Pirmajiem diviem veidiem ir trīspadsmit atsevišķas variācijas, matC ir trīs variācijas. Katrā dzimumnobriedušā gļotsēnē ir divi no trim dzimuma gēniem.<ref name="SexAdvice">Judson, Olivia (2002). ''Dr. Tatiana's Sex Advice To All Creation.'' New York: Henry Holt and Company, LLC. pp. 187—193. ISBN 978-0-8050-6332-5.</ref> Kad ''Physarum polycephalum'' ir gatava veidot savas dzimumšūnas, tā izaudzē sīpolveida pagarinājumu, kurā tās turēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bioweb.uwlax.edu/bio203/2010/renner_brad/reproduction.htm |title=''Slime Mold Reproduction'' bioweb.uwlax.edu |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191102001509/http://bioweb.uwlax.edu/bio203/2010/renner_brad/reproduction.htm }}</ref> Katra šūna tiek izveidota ar nejaušu gēnu kombināciju, ko satur gļotsēnes genoms, un var radīt šūnas ar astoņiem dažādiem gēnu tipiem. Kad šīs šūnas ir atbrīvotas, tās ir neatkarīgas un mēģina atrast citu šūnu, ar kuru saplūst. ''Physarum polycephalum'' var saturēt dažādas matA, matB un matC gēnu kombinācijas, pieļaujot vairāk nekā 500 iespējamās variācijas. Organismiem, kuriem ir šāda veida reproduktīvās šūnas, ir izdevīgi būt daudzdzimumu, jo tā ievērojami palielinās iespējamība, ka šūnas atradīs piemērotus partnerus. Tajā pašā laikā krasi samazinās [[Inbrīdings|inbrīdinga]] risks.<ref name="SexAdvice" /> ''Dictyostelium discoideum'' ir vēl viena gļotsēņu suga, kurai ir daudz dažādu dzimumu. Kad šis organisms ir nonācis vairošanās stadijā, tas izdala atraktantu, sauktu par akrasīnu. Akrasīnu veido ciklisks adenozīna monofosfāts, jeb ciklisks AMF. Cikliskajam AMF ir izšķiroša nozīme hormonu signālu nodošanā starp dzimumšūnām. Kad pienāk šūnu saplūšanas laiks, ''Dictyostelium discoideum'' ir savi pārošanās veidi, kas nosaka, kuras šūnas ir savstarpēji savietojamas. Secināts, ka pirms makrocistu veidošanās ir jāpanāk šūnu kontakts starp saderīgiem pārošanās veidiem.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC433606/ Erdos, Gregory W.; Raper, Kenneth B.; Vogen, Linda K. (1973-06-01). ''"Mating Types and Macrocyst Formation in Dictyostelium discoideum"'']. Proceedings of the National Academy of Sciences. 70 (6): 1828—1830. Bibcode:1973PNAS...70.1828E. doi:10.1073/pnas.70.6.1828. ISSN 0027-8424. PMC 433606. PMID 16592095.</ref> === Plazmodiji === ''Myxogastrea'' dzīves cikla plazmodiālā daļa notiek tikai pēc singāmijas, kas ir citoplazmas un miksoamēbu jeb bara šūnu kodolu saplūšana. Diploīdā zigota kļūst par daudzkodolu plazmodiju, pateicoties vairākām kodola dalījumiem bez turpmākas [[Bezdzimumvairošanās|šūnu dalīšanās]]. Miksomicētu plazmodiji ir daudzkodolu protoplazmas masas, kas pārvietojas ar citoplazmas straumēšanu. Lai plazmodijs varētu pārvietoties, citoplazma no aizmugures jāvirza uz priekšu. Pārvietojoties, plazmodijs iegūst barības vielas no baktēriju fagocitozes un sīkiem organisko atlieku gabaliņiem. Plazmodijam ir arī iespēja sadalīties un izveidot atsevišķus plazmodijus un otrādi, atsevišķi ģenētiski saderīgas plazmodiji var saplūst kopā. Gadījumā, ja apstākļi kļūst sausi, plazmodijs veido sklerociju, sausu un miega stāvoklī esošu. Gadījumā, ja apstākļi atkal kļūst mitri, sklerocijs absorbē ūdeni un tiek atjaunots aktīvs plazmodijs. Kad pārtikas krājumi samazināsies, miksomicētes plazmodijs nonāks nākamajā dzīves cikla posmā, veidojot haploīdas sporas, bieži vien skaidri izteiktā sporangijā vai citā sporas saturošā struktūrā. === Barošanās === Gļotsēnes barojas ar mikroorganismiem, kas dzīvo jebkura veida mirušā augu valsts materiālā — [[Baktērijas|baktērijām]], [[Raugs|raugiem]] un [[Sēnītes|sēnītēm]], kā arī ar [[saprotrofs|saprotrofi]] ar sēņu sporām<ref name="smithson" /> un citām organiskām atliekām. Šī iemesla dēļ gļotsēnes parasti atrodas augsnē, zālājos un meža zemsedzē, bieži uz kritušiem lapu koku stumbriem. Tropu apvidos tās ir izplatīti arī [[ziedkopa|ziedkopās]] un augļos, kā arī meža augšstāvos (piemēram, koku lapotnēs). Pilsētās tās atrodamas arī uz skaidu mulčas vai nobirušām lapām, lietus notekcaurulēs, kā arī var augt netīrītos gaisa kondicionētājos. Gļotsēnes spēj baroties gan osmotrofi, uzsūcot barības vielas caur šūnas membrānu, tā arī endocitozi, ietverot sevī pārtikas gabaliņus. Savukārt, daļa kāpuru un vaboļu barojas ar gļotsēnēm.<ref name="smithson">[https://www.smithsonianmag.com/science-nature/hunting-slime-molds-38805499/ ''Hunting Slime Molds'' from Smithsonian Magazine]</ref> == Uzvedība == Kad gļotsēnes daļa tiek fiziski atdalīta, šūnas atrod ceļu atpakaļ, lai atkal apvienotos. Pētījumi par ''Physarum polycephalum'' pat ir parādījuši gļotsēnes spēju mācīties un prognozēt periodiskus nelabvēlīgus apstākļus laboratorijas eksperimentos.<ref>[https://eprints.lib.hokudai.ac.jp/dspace/bitstream/2115/33004/1/PhysRevLett_100_018101.pdf Saigusa, Tetsu; Tero, Atsushi; Nakagaki, Toshiyuki; Kuramoto, Yoshiki (2008). ''"Amoebae Anticipate Periodic Events"''] (PDF). Physical Review Letters. 100 (1): 018101. Bibcode:2008PhRvL.100a8101S. doi:10.1103/PhysRevLett.100.018101. hdl:2115/33004. PMID 18232821. Lay summary — Discover Magazine (December 9, 2008).</ref> Džons Tailers Boners, ekoloģijas profesors, kas pazīstams ar gļotsēņu pētījumiem, apgalvo, ka tās ir "ne vairāk kā amēbu maiss, kas iesaiņots plānā gļotu apvalkā, tomēr viņām izdodas rīkoties dažādi, kas ir līdzvērtīgi dzīvniekiem, kuriem piemīt muskuļi un nervi ar ganglijiem — tas ir, vienkāršām smadzenēm".<ref>[https://www.princeton.edu/news/2010/01/21/sultan-slime-biologist-continues-be-fascinated-organisms-after-nearly-70-years MacPherson, Kitta (January 21, 2010). ''"The 'sultan of slime': Biologist continues to be fascinated by organisms after nearly 70 years of study"'']. Princeton University.</ref> Gļotsēnes, cita starpā, parāda spēju atrast ceļu labirintos un formēt struktūras, kas atbilst cilvēku veidotiem ceļu tīkliem pie analoģiska reljefa.<ref name="pbs" /><ref>[http://www.abc.net.au/science/articles/2000/09/28/189608.htm?site=galileo&topic=latest ''Slime Mould Solves Maze Puzzle''] from abc.net.au</ref><ref>[http://www.economist.com/sciencetechnology/displaystory.cfm?story_id=15328524 ''Slime Mould duplicates Rail Networks''] from The Economist</ref> == Gļotsēnes kultūrā == * Gleznotājs [[Hieronīms Boss]] savā gleznā "[[Pasaulīgo baudu dārzs]]" ievietojis vismaz 22 gļotsēņu sugas.<ref name="smithson" /> * Latvijā gļotsēnes ticējumos sava izskata dēļ saistītas ar raganu spļaudekļiem vai vēmekļiem.<ref name="ME" /> * Viena no spēles "Warhammer 40 000" rasēm, orki, analoģiski gļotsēnēm attīstās no sporām, bet pēc tam sāk aktīvi kustēties, neveidojot micēliju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://philipsibbering.com/warhammer/40k/xenos/orks/ |title=DA ORKS, DA ORKOID BIOLOGY — Philip Sibbering |access-date={{dat|2021|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201129052429/https://philipsibbering.com/warhammer/40k/xenos/orks/ }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://myxomycetes.net/ Myxomycetes.net] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210116015235/http://myxomycetes.net/ |date={{dat|2021|01|16||bez}} }} * [https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?ftips1=96&pparsk Latvijas gļotsēņu pārskats] * [https://dabasdati.lv/lv/article/glotsenes-ndash-kopsavilkums-par-paveikto-2009-2020-gada Dabas datu.lv pārskats par gļotsēņu pētījumiem Latvijā 2009.—2020. gadā] [[Kategorija:Protisti]] hv9wny4pfyzfa6rf21k7uakn9a0xpeh Treviss Konečnijs 0 476352 4461408 4229209 2026-04-30T10:38:24Z ZANDMANIS 91184 4461408 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Treviss Konečnijs | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 24., 1. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Filadelfijas "Flyers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | balv = * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] – 2020 * [[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]] — 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/kurs-gan-cits-meistars-makdeivids-papildlaika-atnes-uzvaru-kanadai-par-asv/|title=Kurš gan cits – Meistars Makdeivids papildlaikā atnes uzvaru Kanādai pār ASV|date=2025. gada 21. februāris|website=sportaziņas.com}}</ref> | numurs = 11 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|4|30||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Filadelfijas "Flyers"]] | vārds_orig = ''Travis Konecny'' | mir_dat = | attēls = TK 021120 1.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|3|11}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Landona}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 178 [[centimetrs|cm]] | svars = 80 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalSilver2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Ķelne/Parīze 2017]]}} }} '''Treviss Konečnijs''' ({{Val|en|Travis Konecny}}, dzimis {{Dat|1997|3|11}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Konečnijs pārstāv [[NHL]] komandu [[Filadelfijas "Flyers"]]. == Karjera == [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Konečniju ar kopējo 24. numuru izvēlējās [[Filadelfijas "Flyers"]]. Pirms drafta spēlējis [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgas]] komandā [[Otavas "67's"]]. Savu debiju NHL Konečnijs piedzīvoja {{Dat|2016|10|10|5=bez}}. Piedalījies [[2020. gada NHL Visu zvaigžņu spēle|2020. gada NHL Visu zvaigžņu spēlē]]. [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Konečnijs, Treviss}} twfh5o7q6bfdqps77r3ofcxcfhhzv3u Jegričkas dabas parks 0 485586 4461375 4222404 2026-04-30T09:05:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461375 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste|name=Jegričkas dabas parks|photo2_width=|latm=14|latd=45|map_size=|map_relief=jā|map_caption=|map=Serbija|lats=|photo2_caption=|photo2=|photo_caption=Jegričkas upe pie Zmajevo|photo_width=|photo=Jegrička, park prirode, Zmajevo 03.jpg|iucn_category=V|native_name=''Park prirode Jegrička''|alt_name=|longd=20|area={{mērv|ha=11 145}}|footnotes=|website=|governing_body=Sabiedriskais uzņēmums "Vojvodinas ūdens"|visitation_year=|visitation_num=|established=2005. gads|nearest_city=[[Žabaļa]], [[Temerina]]|latNS=N|location={{vieta|Serbija|Vojvodina|Dienvidbačkas apgabals}}|prot_category=|type=|longEW=E|longs=|longm=04|embedded=}} '''Jegričkas dabas parks''' ({{val|sr|Парк природе Јегричка, Park prirode Jegrička}}) ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija [[Serbija]]s ziemeļos [[Jegrička]]s upes vidustecē, kas atbilst [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]] V kategorijai (aizsargājamai ainavai) un atrodas [[Vojvodina]]s [[Dienvidbačkas apgabals|Dienvidbačkas apgabalā]] Žabaļas, Temerinas, Vrbasas un Bačka Palankas kopienu teritorijā, ap 20 km uz ZA no [[Novi Sada]]s pilsētas. Kopējā teritorija ap 111 km². Pēc Serbijas standarta, 21,43% no parka ir II pakāpes aizsargājamā teritorija, pārējā — III pakāpes.<ref name="ofic">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekourbapv.vojvodina.gov.rs/%D0%BD%D0%B0%D0%B4%D0%BB%D0%B5%D0%B6%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8/%D0%B7%D0%B0%D1%88%D1%82%D0%B8%D1%82%D0%B0-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%B5-%D0%B1%D0%B0%D1%88%D1%82%D0%B8%D0%BD%D0%B5-%D0%B8-%D0%B1%D0%B8%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%B2%D0%B5%D1%80%D0%B7/%D0%B7%D0%B0%D1%88%D1%82%D0%B8%D1%9B%D0%B5%D0%BD%D0%B0-%D0%BF%D0%BE%D0%B4%D1%80%D1%83%D1%87%D1%98%D0%B0-%D1%83-%D0%B2%D0%BE%D1%98%D0%B2%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B8/%D0%BF%D0%BF-%D1%98%D0%B5%D0%B3%D1%80%D0%B8%D1%87%D0%BA%D0%B0/|title=Покрајински секретаријат за урбанизам и заштиту животне средине - Парк природе „Јегричка“|access-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-date=|archive-url=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ģeogrāfija == Dabas parkā dominē upju, purvāju un dīķu [[Biotops|biotopi]]. Aizaug ar [[Niedres|niedrēm]] un pļavām. Parks atrodas apmēram 70 metru augstumā [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]]., klimats ir mēreni kontinentāls, vasaras garas un siltas, ziemas bieži aukstas. Svarīgākā upe ir Jegrička, kuras tecējuma lielākā daļa ietilpst aizsardzības zonās. == Flora un fauna == Parkā zināmas 80 ūdens un purvu augu sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas — [[baltā ūdensroze]] (''Nymphea alba''), [[parastā purvpaparde]] (''Thelypteris palustris''), [[peldošais ezerrieksts]] (''Trapa natans''), [[parastā pūslene]] (''Utricularia vulgaris'') u.c. Faunā ir aptuveni 150 reģistrētas dzīvnieku un putnu sugas, no kurām daudzas putnu sugas ir reti sastopamas un/vai apdraudētas — [[lielais dumpis]] (''Botaurus stellaris''), [[melnkakla dūkuris]] (''Podiceps nigricollis''), [[baltacis]] (''Aythya nyroca''), [[platknābis]] (''Anas clypeata''), [[meža zoss]] (''Anser anser''), [[niedru lija]] (''Circus aeroginosus''), [[mazais ormanītis]] (''Porzana parva''), [[zilrīklīte]] (''Luscinia svecica''), [[baltvaigu zīriņš]] (''Chlidonias hybridus''). Jegrička ir arī nozīmīgs [[Eiropas ūdrs|ūdra]] patvērums, kas norāda uz veselīgu, bagātu un tīru zivju dzīvotni, kurā ietilpst apmēram 20 zivju sugu, ieskaitot [[Sams|samus]], [[Līnis|līņus]] un [[Zandarts|zandartus]]. Sastopami [[Purva bruņurupucis|purva bruņurupuči]], [[Parastais zalktis|parastais]] un [[ūdens zalktis]].<ref name="falcon">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.falco.org.rs/park-prirode-jegricka/ |title=Društvo ljubitelja prirode "FALCO". Park prirode Jegrička |access-date={{dat|2021|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210516124958/http://www.falco.org.rs/park-prirode-jegricka/ }}</ref> Uz Jedričkas ir arī zivju dīķi.<ref name="Politika">P.Koprivica, ''Park prirode prepušten nemaru'', Politika, 11 February 2011</ref> == Aizsardzības mēri == Tiek ierobežota pesticīdu lietošana, pastāv niedru pļaušanas aizliegums, pasākumi attiecībā uz uzvedības noteikumiem un atkritumu savākšanu. Aizsargātajā telpā tiek veikts pētniecības darbs, krastu un nogāžu labiekārtošana, sugu monitorings, teritorijā atļauti tūrisms un atpūta,<ref name="falcon" /> caur visaizsargājamākajiem rajoniem ved upju tūristu maršruti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.temerintourism.org.rs/sta-posetiti/park-prirode-jegricka/ |title=Turistička organizacija opštine Temerin. Park prirode Jegrička |access-date={{dat|2021|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210511040903/http://www.temerintourism.org.rs/sta-posetiti/park-prirode-jegricka/ }}</ref> 2000. gadu beigās Jegričkas posmus apdzīvoto vietu tuvumā padziļināja un iztīrīja, krastos izveidoja promenādes un atpūtas vietas. Taču jau 2011. gadā upe atkal bija pilna ar atkritumiem.<ref name="Politika" /> === Apdraudējumi === Dabas parku apdraud sadzīves atkritumi, notekūdeņi, niedru izciršana un dedzināšana, apkārtējo lauku pesticīdi un malu zvejniecība.<ref name="falcon" /> == Attēlu galerija == <gallery> Jegrička Temerin.JPG|Jegrička pie Temerinas Jegrička, park prirode, Zmajevo 02.jpg|Jegrička pie Zmajevo Jegrička, park prirode, Zmajevo 05.jpg Jesen pored reke.jpg|Novembris pie Zmajevo </gallery> == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{atsauces}} [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] b9k9ipw3aepvap151751n4ibugwsd86 Jeu de paume 0 486413 4461394 4204590 2026-04-30T09:43:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461394 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|thumb|319x319px| ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā.]] '''''Jeu de paume''''' ({{IPA2|ʒø d(ə) pom}}, no [[franču valoda]]s — 'delnu spēle'), (ASV) '''laukuma teniss''' vai (Francijā) '''''courte paume''''', ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]. Spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot tenisu, bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem. == Vēsture == [[Attēls:Jeu_de_paume_racquets_and_battoirs,_1772.jpg|left|thumb| 18. gadsimta beigu ilustrācija ar ''jeu de paume'' atsitējlāpstiņām (''battoirs)'' un (dažādos attīstības posmos) savērtām raketēm.]] Spēle agrīnajā versijā tika spēlēta ar plaukstām sitot bumbu ierobežotā laukumā. Nosaukums ''jeu de paume'' vai ''jeu de paulme'' (kā tas tika iepriekš izrunāts)<ref name="Diderot">{{Grāmatas atsauce|last=Diderot|first=Denis|last2=d'Alembert|first2=Jean le Rond|title=Encyclopedie ou Dictionnaire Raisonné des Sciences des Arts et des Métiers|page=Plate 1: "Paulmerie, Jeu de Paulme et Construction de la Raquette"|publisher=self-published monograph|location=Paris|year=c. 1785}}</ref> tiešā tulkojumā nozīmē delnu spēle. Ar laiku cimdi nomainīja kailas rokas, vēlāk arī parādījās lāpstiņveidīgi atsitējinstrumenti, visbeidzot līdz 17. gadsimta beigām raketes kļuva par spēles pamataprīkojumu, taču spēles nosaukums nemainījās. Angļu valodā tas kļuva pazīstams kā "teniss" (sk. [[Teniss|tenisa vēsturi]]), un vēlāk par "īsto tenisu" pēc tam, kad atvasinātā [[Teniss|zāliena tenisa]] spēle kļuva par plašāk pazīstamo sporta veidu. Šodien Francijā šis termins tiek izmantots, lai apzīmētu tenisa spēli laukumā, kurā varētu spēlēt seno vai moderno spēli. Iekštelpu versiju dažreiz sauc par ''jeu de courte paume'' vai vienkārši ''courte paume'' ("īsa delna"), lai to atšķirtu no āra versijas, ''longue paume'' ("garā delna"), ko spēlē uz mainīga garuma laukuma. 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jeu de Paume'' bija medaļu disciplīna; Zelta medaļu ieguva [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikānis]] Džejs Goulds II.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html|title=Jeu De Paume Men's Singles Medalists|access-date=19 December 2010|archive-date={{dat|2011|05|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110519154218/http://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519154218/http://www.sports-reference.com/olympics/sports/JDP/mens-singles.html |date={{dat|2011|05|19||bez}} }}</ref> Kopš 1740. gada notiek ''Jeu de paume'' amatieru pasaules čempionāts, kas notiek katru gadu septembrī. Tā ir vecākā aktīvā trofeja starptautiskajā sportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uscourttennis.org/2018/9459/|title=World Championship 2018|website=USCTA|access-date=17 May 2019|date=12 April 2018|language=en-US}}</ref> == Spēles noteikumi == Parasti mūsdienās spēle tiek spēlēta iekštelpās. Pasaulē eksistē aptuveni 50 ''Jeu de paume'' laukumi Francijā, ASV, Apvienotajā karalistē un Austrālijā. Tiek izmantotas 61,9 mm līdz 65,1 mm diametru bumbiņas, kas veidotas no korķa un apšūta ar drēbes kārtu, ar svaru starp 70,9 un 78 g. Raketes parasti ir no koka ar asimetrisku galvu, kas ir maksimums 241,3 mm gara un 177,8 mm plata. Kopējais raketes garums ir maksimums 685.8 mm. Spēles laukums nav standartizēts, lai gan tas ir aptuveni starp 33,53 x 11,89 m un 29,26 x 9,75 m. Var spēlēt gan individuāli, gan pārī. Galvenais uzdevums ir dabūt bumbiņu otrpus tīklam. Bumbiņa tiek vienmēr servēta tikai no vienas laukuma puses un tai ir jāskar galerijas jumts pretinieka pusē, pirms tā nonāk pie pretinieka. Bumbiņa var atsisties pret grīdu tikai vienreiz, taču neierobežotu skaitu reižu pret sienām un griestiem. Serve tiek uzvarēta, ja bumba trāpa aizstāvja īpašā zonā uz sienas (''La grille''), skar aizstāvja laukuma zonu sauktu par ''Tambour'' (zvans), otrreiz pēc kārtas atsitās pret grīdu vai gala sienu aizstāvja pusē. Zaudē arī tas, kas iesit bumbiņu tīklā.<ref name="ReferenceA">[https://www.irtpa.com/the-real-tennis-court/]{{Novecojusi saite}}</ref> Ja servētāja pusē bumba divreiz atsitas pret grīdu pēc līnijas, marķētas ar "D", vai trāpa jebkur citur galerijā, nevis uz jumta, iestājas vajāšana (''chasse''). Tad rezultāts nemainās, bet spēlētāji mainās vietām un tagad servējošais jeb vajājošais spēlētājs ir ierobežots laukumā tam samazinoties no aizmugurējās sienas līdz atbilstošajai līnijai, kur bumbiņa nokrita.<ref name="ReferenceA" /> Punkti tiek skaitīti tāpat, kā to ir pārņēmis laukuma teniss.<ref name="ReferenceA" /> == Atvasinātie sporta veidi == [[Attēls:Jeu_de_Paume_–_Book_of_Hours.jpg|thumb|Agrākais zināmais ''Jeu de Paume'' attēls no ''Book of Hours'' (ap 1300. gadu)]] === Roka === * ''Fistball'' * ''Fives'' * [[Frīzu rokasbumba]] * ''Pallone'' * [[Basku pelota]] === Rakete === * Patiesais teniss * Longue paume ''(Jeu de Paume'' āra versija bez tīkla) * [[Teniss|Zāliena teniss]] (ko mūsdienās parasti nozīmē termins "teniss") Dažādas citas raketes spēles ([[skvošs]], [[badmintons]] utt.) var būt saistītas vienā vai otrā pakāpē. === Grozs === * ''Jai alai'', Basku pelotas paveids, izmantojot rokas grozu, kas pazīstams kā ''{{Lang|es|cesta}}'' vai ''{{Lang|eu|xistera}}''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080310211522/http://www.getty.edu/art/gettyguide/artObjectDetails?artobj=839 Vēsturiskais attēls: Jeu de Paume pirms lauku pils] * [http://oratorysc.blogspot.com Oratorijas patiesā tenisa klubs] * [http://www.thesmartset.com/article/article11300701.aspx Jeu de Paume vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100101160458/http://www.thesmartset.com/article/article11300701.aspx |date={{dat|2010|01|01||bez}} }} * (in French) [http://paumefrance.com/ Francijas Jeu de Paume Comité oficiālā vietne] * [http://joshuamosley.com/JeudePaume/ Jeu de Paume spēles animācijas apturēta kustības filma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200217104028/http://joshuamosley.com/JeudePaume/ |date={{dat|2020|02|17||bez}} }} [[Kategorija:Sports Francijā]] [[Kategorija:Teniss]] dxxs0op7c1hhwjj463fwhsse67hjg8g Grīvas vācu skola 0 492771 4461223 4194779 2026-04-29T20:07:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Grīvas vācu skola pēc 1875.png|thumb|270px|Grīvas vācu skola (pēc 1875)]] [[Attēls:Grīvas skola ap 1900.jpg|thumb|270px|Grīvas skola un [[Laucesa (upe)|Laucesas]] tilts (ap 1900)]] '''Grīvas vācu skola''' ({{val-de|Deutsche Schule zu Griwe}}), no 1877. gada '''Kurzemes guberņas skola Grīvā''' (''Kurlaendische Landes–Schule zu Griwe–Semgallen''), bija privāta [[Kurzemes bruņniecība]]s uzturēta četrgadīga 2. pakāpes skola ({{val-ru|училище 2-го разряда}})<ref>[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%98%D0%BB%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%81%D1%82 Иллукст] Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона {{ru ikona}}</ref> jeb [[proģimnāzija]], kas atradās [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] miestā. Skolā mācīja reliģiju, zīmēšanu, vācu un krievu valodu, kaligrāfiju, dziedāšanu un vingrošanu. Mācības līdz [[Baltijas pārkrievošana]]s laikam notika vācu valodā. Ar to tiek saistīti [[J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola]]s pirmsākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rainisskola.lv/?page_id=69 |title=J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210830110722/https://rainisskola.lv/?page_id=69 }}</ref> == Skolas audzēkņi == * [[Rainis|Jānis Pliekšāns]] (1875-1879)<ref>[http://latgalesdati.du.lv/notikums/5281 1875. gada 8. augusts pēc vecā stila Grīvas skolu sāk apmeklēt Jānis Pliekšāns (Rainis)]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Rihards Zariņš]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ilūkstes apriņķis]] oysdsgdqgvlzs1ulencgznb4cegh8jp JFC Jelgava 0 493234 4461342 4249325 2026-04-30T07:15:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461342 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Jelgava | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = 8b0000 | body1 = 8b0000 | rightarm1 = 8b0000 | shorts1 = 8b0000 | socks1 = 8b0000 | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Jelgava''' - nosaukums [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubam [[JFC Viola]] no 2006.gada janvāra līdz 2023.gada decembrim. == Kluba vēsture == === FK "Viola" 1996.-2006. === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004.gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola centrs (JFC) Jelgava 2006.-2012. === No 2006. līdz 2012.gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC Jelgava saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021.gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en-US|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021.gadā === 2021.gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3.līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Jelgavas futbola čempionāta rīkošana === JFC Jelgava kopš 2021.gada ir oficiālais Jelgavas pilsētas domes partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. == Kluba nosaukumu vēsture == * 1996 - 2005: FK Viola * 2006 - 2023: Jaunatnes futbola centrs Jelgava (JFC Jelgava) * 2024 - : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] p0h8yz526jav3lk46cnamtaqu68epc9 Jaunauces muiža 0 495394 4461359 4341310 2026-04-30T08:27:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461359 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jaunauce vasara.jpg|thumb|Jaunauces muižas pils ēkas dienvidu puse ar dārzu]] [[Attēls:Jaunauces kungu mājas ēdamistaba..jpg|thumb|Ēdamistaba]] [[Attēls:Kabinets.jpg|thumb|"Barona kabinets"]] '''Jaunauces muižas''' kungu māja jeb '''Jaunauces pils''' ({{val|de|Neu-Autz}}) ir vēlā klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Jaunauces pagasts|Jaunauces pagasta]] [[Jaunauce|Jaunaucē]]. Tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Muiža līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai piederēja [[Ropu dzimta]]i. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Jaunauces muižu sadalīja 61 vienībā 1122 ha platībā.<ref name="LKV">{{LKV|VII.|14 128}}</ref> Līdz 2009. gadam agrākā muižas centra ēkās atradās Jaunauces pamatskola. Pateicoties biedrības “Mēs — Jaunaucei” darbībai, turpinās pils restaurācijas darbi un muižas kungu mājā notiek kultūras un mūžizglītības pasākumi.<ref>[https://www.jaunaucespils.lv/restauracija Jaunauces pilī un parkā īstenotie restaurācijas un labiekārtošanas projekti]{{Novecojusi saite}}</ref> Ap muižas kungu māju un saimniecības ēkām izveidots gandrīz astoņus hektārus liels ainavu parks ar savdabīgu dīķi un salu tajā. Parkā aug ne tikai vietējo sugu koki, bet arī svešzemju retumi. == Vēsture == 1612. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Vilhelms Ketlers]] [[Auces draudzes novads|Auces draudzes novadā]] uzcēlis mūra baznīcu. [[Hercogs Jēkabs|Hecoga Jēkaba]] laikā Jaunauces muižā darbojies stikla ceplis un kālija vārītava.<ref name="pilis">[https://www.pilis.lv/act/castls-manors/castle-popup?id=96 pilis.lv]</ref> 1804. gadā Jaunauces muižu iegādājās grāfs [[Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems]], kurš 1815. gadā uzsāka muižas kungu mājas būvi tolaik modē esošā [[ampīrs|ampīra stilā]]. Pēc viņa nāves Jaunauces muižu mantoja viņa meita Karolīne, kura bija precējusies ar [[Bikstu muiža]]s īpašnieku Ferdinandu fon Ropu. Ferdinands Rops no 1801. līdz 1805. gadam bija piedalījies ekspedīcijā uz [[Monblāns|Monblāna]] virsotni, toreiz vēl jaunajam tēlniekam [[Bertels Torvaldsens|Torvaldsenam]] Romā pasūtījis astoņus marmora krūšutēlus, kurus izvietoja jaunuzceltās Jaunauces pils greznajā kupola zālē. Pēc Ferdinanda Ropa nāves 1844. gadā Jaunauces muižā astoņus gadus saimniekoja Karolīne, kura muižu novēlēja savam dēlam Teodoram Ropam (1823—1915). Viņš 1864. gadā lika nojaukt baznīcas krogu un tā vietā uzcelt skolas namu. 1903. gadā arhitekts Maksis Aleksis fon der Rops atjaunoja pils interjeru. Pēdējais muižas īpašnieks bija Teodora dēls Kārlis fon der Rops, kuram pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižu atsavināja un tās vietā piešķīra "Āžu" mājas.<ref name="pilis"/> 1922. gadā [[LR Zemkopības ministrija]] Jaunauces muižas centru ar pili iznomāja Latvijas Jaunatnes savienībai ar mērķi iekārtot sanatoriju vismaz 20 trūcīgiem jauniešiem. 1926. gadā nomas līgumu uzteica sliktas saimniekošanas dēļ un ēkas piešķīra Jaunauces pagastam. Pils telpās darbojas aptieka, ārsts, vecmāte. 1930. gadā uz pili pārcēla Jaunauces pamatskolu, kurai piederēja parks un 10 ha zemes.<ref name="LKV"/> Pēc Otrā pasaules kara skolas ēkās veica vienīgi nelielus remontdarbus, tēdēļ līdz mūsdienām ir labi saglabājies ēkas interjers. Jaunauces pamatskola 2000. gadā iestājas Latvijas piļu un muižu asociācijā un atjaunoja dakstiņu jumtu, uzsāka kupolzāles restaurāciju. 2002. gadā ēkā sāka darboties Jaunauces luterāņu draudze. 2009. gadā Saldus novada pašvaldība slēdza Jaunauces pamatskolu un ēkas uzturēšanas izdevumus turpmāk sedza apvienotā Jaunauces un Rubas pagastu pārvalde.<ref name="pilis"/> == Muižas centra apbūve == Jaunauces muižas apbūve ir 19. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz mūsdienām saglabājušās 12 ēkas un parks. Apbūves skaistākais nams ir kungu māja jeb pils. Arhitektūras stils: klasicisma vēlīnais periods ampīrs. Arhitekts nav zināms. Pils nozīmīgākās vērtības ir vienīgais tik neskartā sākotnējā stāvoklī saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss Latvijā, vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums, Latvijā lielākā 19. gadsimta pirmā ceturkšņa balto podiņu krāšņu kolekcija, vienīgais atjaunotais muižas laika tenisa laukums Latvijā, autentiski koka interjera elementi: logi, durvis, kāpnes, krāsnis u.c..<ref>[https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/jaunauces-muiza Jaunauces muiža] Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)</ref> <gallery> Jaunauces muižas kungu māja 1916.jpg|Jaunauces muižas kungu māja (1916) Jaunauces muižas kungu mājas atklātne 1916.jpg|1916. gada atklātne </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} === Ārējās saites === * https://www.jaunaucespils.lv/{{Novecojusi saite}} * https://turisms.saldus.lv/kur-doties/ko-skatit/muizas-un-pilis/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211020112836/https://turisms.saldus.lv/kur-doties/ko-skatit/muizas-un-pilis/ |date={{dat|2021|10|20||bez}} }} {{coord|56|26|39|N|22|41|22|E|display=title|region:LV_type:landmark}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 3cdpn134uqcqhrsx3qes5hv17sf6h17 Francijas koledža 0 497144 4461108 3712327 2026-04-29T13:50:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461108 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Francijas koledža''' ({{val|fr|Collège de France}}), agrāk pazīstama kā '''Karaliskā koledža''' ({{val|fr|Collège Royal}}), ko 1530. gadā dibināja karalis [[Fransuā I]], ir augstākās izglītības un pētniecības iestāde [[Francija|Francijā]]. Tā atrodas [[Parīze|Parīzē]], [[Latīņu kvartāls|Latīņu kvartāla]] centrā, iepretim vēsturiskajai [[Sorbonnas Universitāte]]s pilsētiņai, netālu no [[Panteons (Parīze)|Panteona]].<ref>[https://psl.eu/universite/nos-etablissements/associes/college-de-france Collège de France]</ref> == Slaveni pasniedzēji == * [[Seržs Arošs]], franču fiziķis * [[Žozefs Bertrāns]], franču matemātiķis * [[Ežēns Birnufs]], franču orientālists * [[Žoržs Šarpaks]], Ukrainas ebreju izcelsmes franču fiziķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.college-de-france.fr/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070712185344/http://www.college-de-france.fr/ |date={{dat|2007|07|12||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] 3h1ckeammnuq9ilbuawjxuh84917jhh Harabali 0 515111 4461251 3781497 2026-04-29T22:35:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461251 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Harabali | official_name = ''Харабали'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Flag of Kharabali.png | image_shield = Coat of Arms of Kharabali (Astrakhan oblast).png | shield_size = 70px | image_map = | pushpin_map = Astrahaņas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Dienvidu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Astrahaņas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = Harabali rajons | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1789}} | established_title1 = | established_date1 = | area_total_km2 = 25 | population_as_of = 2021 | population_total = 17338 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+4|Astrahaņas laiks]] | utc_offset = +4 | latd = 47| latm = 24| lats = 00 | latNS = N | longd = 47| longm = 15| longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 416010, 416011 | area_code = +7 85148 | website = {{url|https://harabaly.astrobl.ru/}} | footnotes = }} '''Harabali''' ({{val-ru|Харабали}}) ir pilsēta [[Astrahaņas apgabals|Astrahaņas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], [[Harabali rajons|Harabali rajona]] centrs. Atrodas Ašulukas upes krastā 30 kilometru attālumā no [[Kazahstāna]]s robežas un 125 kilometru attālumā no reģiona galvaspilsētas [[Astrahaņa]]s. == Vēsture == Harabali ciemu dibināja no [[Voroņežas apgabals|Voroņežas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]] un [[Tambovas apgabals|Tambovas]] guberņām aizbēguši zemnieki. 1889. gadā ciemā tika uzcelta divstāvu ķieģeļu [[pareizticīgo baznīca]] ar pieciem kupoliem. Vietējā sabiedrība apmaksāja celtniecību, ko veica meistari no [[Maskava]]s pēc arhitekta Pāvela Znamenska projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://vivaldi.nlr.ru/bx000050223/view/?#page=134|title = Юбилейный сборник сведений о деятельности бывших воспитанников Института гражданских инженеров 1842-1892. Знаменский, Павел Аполлосович|website = Vivaldi|language = ru}}</ref> 1974. gadā Harabali ciems ieguva rajona pakļautības pilsētas statusu un kļuva par vieglās rūpniecības un lauksaimniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://mo.astrobl.ru/harabali/istoricheskaya-spravka|title = Историческая справка|website = Город Харабали|language = ru|access-date = {{dat|2022|06|25||bez}}|archive-date = {{dat|2019|03|07||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20190307174218/https://mo.astrobl.ru/harabali/istoricheskaya-spravka}}</ref> Pilsētas nosaukuma etimoloģija nav skaidra. Dažas teorijas šo nosaukumu saista ar nozīmi "melnais kalns" [[kalmiku valoda|kalmiku valodā]] vai "melnā zivs" [[tjurku valodas|tjurku valodās]]. == Iedzīvotāji == Pēc 2010. gada tautskaites datiem Harabali pilsētā bija 18 128 iedzīvotāji. Tāpat kā viss Astrahaņas apgabals, arī Harabali ir ļoti daudznacionāla. 2010. gadā tur dzīvoja 59,7% [[krievi|krievu]], 33,6% [[kazahi|kazahu]], 1,3% [[armēņi|armēņu]], 0,8% [[vācieši|vāciešu]], 0,6% [[tatāri|tatāru]], 0,5% [[korejieši|korejiešu]] un 3,5% citu tautību pārstāvju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://pop-stat.mashke.org/russia-census-2010-ethnic/astrahanskaja.htm|title = Ethnic composition of Russia in 2010|website = Population statistics of Eastern Europe & former USSR|language = ru|access-date = {{dat|2022|06|25||bez}}|archive-date = {{dat|2020|09|16||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20200916085434/http://pop-stat.mashke.org/russia-census-2010-ethnic/astrahanskaja.htm}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Astrahaņas apgabala pilsētas}} bppv1vq7tlkge2m1mg5ekqywj41t2ph Jaroslavs Dvoraks 0 517615 4461354 4394719 2026-04-30T08:08:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461354 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jaroslavs Dvoraks | vārds_orig = ''Jaroslav Dvorak'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Klaipēda|td=Lietuva}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politologs, menedžeris | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jaroslavs Dvoraks''' ({{val|lt|Jaroslav Dvorak}}; dzimis {{dat|1974|9|15}}) ir [[Lietuva]]s [[politologs]], menedžeris, sociālo zinātņu doktors. == Biogrāfija == 2002. gadā viņš absolvēja [[Kauņas Tehniskā universitāte|Kauņas Tehnisko universitāti]] un pēc tam studēja valsts pārvaldi [[Klaipēdas Universitāte|Klaipēdas Universitātē]]. Ieguvis doktora grādu politikas zinātnē un menedžmentā [[Vītauta Dižā Universitāte|Vītauta Dižā universitātē]] [[Kauņa|Kauņā]]. Strādājis par tirgotāju Klaipēdā, pēc tam iesaistījies zinātnes pasaulē. Bijis pasniedzējs Klaipēdas Valsts koledžā, vēlāk pārcelts uz Klaipēdas Universitāti. Strādājis par viespētnieku [[Upsālas Universitāte]]s Krievu un Eirāzijas studiju institūtā (2017) un par viesprofesoru [[Bjalistoka]]s Tehnoloģiju universitātē ([[2017]]). Šobrīd viņš ir Klaipēdas Universitātes Valsts pārvaldes un politikas zinātnes katedras vadītājs. Viņš ir starptautisku zinātnisku žurnālu redakciju biedrs, kā arī paneļu "Uz pierādījumiem balstīta politikas veidošana" un "Kultūras politika un radošums gudrai attīstībai Centrāleiropā un Austrumeiropā" koordinators.<ref>{{Cite web|url=https://przegladbaltycki.pl/16680,jaroslav-dvorak-rezultaty-sojusznika-tomaszewskiego-aliansu-rosjan-pokazaly-ze-ma-on-potencjal-w-klajpedzie.html|title=Jaroslav Dvorak: rezultaty sojusznika Tomaszewskiego „Aliansu Rosjan” pokazały, że ma on potencjał w Kłajpedzie|first=Denis|last=Paraskiewicz-Kiszyniewski|date=2020. gada 17. okt.}}</ref> [[2021]]. gada J. Dvoraks ir viesprofesors Johannesburgas Universitātē. [[2023]]. gadā viņš strādāja par viesprofesoru Krakovas Jagelona universitātē. === Amati === * 2019 — 2021 — Klaipēdas reģiona attīstības padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html |title=lietuvosregionai.lt |access-date={{dat|2022|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210724174549/https://www.lietuvosregionai.lt/lt/8/sudetis-ir-kontaktai-183;64;65;66.html }}</ref> * 2021 — ''People Powered'' pētniecības padomes loceklis.<ref>{{Cite web|url=https://www.peoplepowered.org/staff-and-boards/jaroslav-dvorak|title=Jaroslav Dvorak|date=2021. gada 17. marts|website=People Powered}}</ref> * 2021 — 2023 - Klaipēdas pilsētas NVO padomes priekšsēdētājs.<ref>{{Cite web|url=https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354|title=Nevyriausybinių organizacijų taryba &#124; Klaipėdos miesto savivaldybė|access-date={{dat|2022|07|21||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526135522/https://www.klaipeda.lt/lt/taryba/komisijos-ir-tarybos/nevyriausybiniu-organizaciju-taryba/2354}}</ref> * 2022 - 2023 - Apvienotās doktorantūras komitejas priekšsēdētājs<ref>{{Cite web|url=https://ktu.edu/people/giedrius-cesnakas/|title=Giedrius Česnakas}}</ref>. * 2023 - žurnāla Heliyon asociētais redaktors sadaļā Sabiedrība un politika<ref>{{Cite web|url=https://www.cell.com/heliyon/society-politics/editors|title=Heliyon Society and Politics Editorial Team: Heliyon}}</ref>. * [[2025]]-[[2027]] Klaipēdas Universitātes Senāta loceklis<ref>[https://www.ku.lt/lt/vadovybe/senatas/senato-nariai Senato nariai]</ref>. == Galvenās ziņas == * Dvorak, J., Karnite, R., & Guogis, A. (2018). The Characteristic features of social dialogue in the Baltics. STEPP: Socialinė teorija, empirija, politika ir praktika, (16), 26 — 36. * Dvorak, J., & Civinskas, R. (2018). The determinants of cooperation and the need for better communication between stakeholders in EU countries: The case of posted workers. Polish Journal of Management Studies, 18. * Burksiene, V., Dvorak, J., & Burbulyte-Tsiskarishvili, G. (2018). Sustainability and sustainability marketing in competing for the title of [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|European Capital of Culture]]. Organizacija, 51(1), 66 — 78. * Burksiene, V., Dvorak, J., & Duda, M. (2019). Upstream Social Marketing for Implementing Mobile Government. Societies, 9(3), 54. * Dvorak, J., & Civinskas, R. (2019). The Sweden Model of Information Exchange and Partnership between Stakeholders: The Case of Posting Workers. Public administration issues, (1), 190 — 210. * Dvorak, J., Burkšienė, V., & Sadauskaitė, L. (2019). Issues in the implementation of cultural heritage projects in Lithuania: the case of the Klaipeda region. Cultural Management, 23. * Civinskas, R., & Dvorak, J. (2019). In search of employee perspective: understanding how Lithuanian companies use employees representatives in the adoption of company’s decisions. Administrative Sciences, 9(4), 78. * Burksiene, V., & Dvorak, J. (2020). Performance Management in Protected Areas: Localizing Governance of the Curonian Spit National Park, Lithuania. Public administration issues, (5), 105 — 124. * Burksiene, V., Dvorak, J., Burbulytė-Tsiskarishvili, G. (2020). City Diplomacy in Young Democracies: The Case of the Baltics. In City Diplomacy (pp. 305 — 330). Palgrave Macmillan, Cham. * [https://www.researchgate.net/publication/346952084_Lithuanian_COVID-19_Lessons_for_Public_Governance Dvorak, J. (2020). Lithuanian COVID-19 Lessons for Public Governance. In: Joyce P., Maron, F. et. al. (eds) Good Public Governance in a Global Pandemic. Brussels: IIAS-IISA]. * [https://journals.kantiana.ru/upload/iblock/ffe/4_70-88.pdf Dvorak, J. (2021). Response of the Lithuanian municipalities to the First Wave of COVID-19, Balt. Reg., Vol. 13, no. 1, p. 70 — 88. DOI: 10.5922/2079-8555-2021-1-4]. * [https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/14751798.2021.1919345?src= Dvorak, J., Pernica, B. (2021). To free or not to free (ride): a comparative analysis of the NATO burden-sharing in the Czech Republic and Lithuania — another insight into the issues of military performance in the Central and Eastern Europe, Defense & Security Analysis, DOI: 10.1080/14751798.2021.1919345] * [https://www.researchgate.net/publication/352831848_The_Bioeconomiy_During_a_COVID-19_Pandemic_The_Case_of_Bulgaria_and_Lithuania Kotseva-Tikova, M., Dvorak, J. (2021). The Bioeconomiy During a COVID-19 Pandemic: The Case of Bulgaria and Lithuania. Икономическа мисъл, 4, p. 71 — 92] * [http://cjssp.uni-corvinus.hu/index.php/cjssp/article/view/540/pdf_1 Civinskas, R., Dvorak, J., Šumskas, G. (2021). Beyond the Front-Line: the Coping Strategies and Discretion of Lithuanian Street-Level Bureaucracy During COVID-19. Corvinus Journal of Sociology and Social Policy, Vol. 12, No.1, p. 3-28] * [https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&ptid=271370&t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&isxn=9781799885573 Dvorak, J., Civinskas, R. (2022). The use of employee financial participation in Lithuanian companies (pp. 35—54). Hershey, PA: Business Science Reference. https://doi.org/10.4018/978-1-7998-8557-3.ch003] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231021083655/https://www.igi-global.com/viewtitlesample.aspx?id=291889&ptid=271370&t=The%20Use%20of%20Employee%20Financial%20Participation%20in%20Lithuanian%20Companies&isxn=9781799885573 |date={{dat|2023|10|21||bez}} }} * [https://sciendo.com/article/10.2478/pce-2021-0024 Steblyna, N., Dvorak, J. (2021). Reflections on the Independent Mass Media of Post-Soviet Countries and Political Competitiveness Politics in Central Europe, vol.17, no.3, pp.565-588. https://doi.org/10.2478/pce-2021-0024] * [https://www.mdpi.com/2071-1050/14/1/3/htm Mills, D.; Pudney, S.; Pevcin, P.; Dvorak, J. Evidence-Based Public Policy Decision-Making in Smart Cities: Does Extant Theory Support Achievement of City Sustainability Objectives? Sustainability 2022, 14, 3. https://doi.org/10.3390/su14010003] * [https://www.ijournalse.org/index.php/ESJ/article/view/1051/pdf Burkšienė, V., Burbulytė-Tsiskarishvili, G., Dvorak, J. (2022). Mayoral Influence on Participatory Budgeting in Lithuania during Covid-19. Emerging Science Journal, Vol.6, Special Issue "COVID-19: Emerging Research", p. 151-164]{{Novecojusi saite}} * [https://www.mdpi.com/2076-3387/12/2/70/htm Burksiene, V.; Dvorak, J. (2022). E-Communication of ENGO’s for Measurable Improvements for Sustainability. Adm. Sci., 12, 70. https://doi.org/10.3390/admsci12020070] * [https://www.taylorfrancis.com/chapters/edit/10.4324/9781003170563-32/local-ngo-communication-environmental-issues-valentina-burk%C5%A1ien%C4%97-jaroslav-dvorak?context=ubx&refId=f256ddac-ae1f-47e5-904b-45e3a25008ed#.Yy00g_TDTkQ.twitter Burkšienė, V., Dvorak, J.(2022). Local NGO e-communication on environmental issues. In The Routledge handbook of nonprofit communication. New York : Routledge, 2022. eISBN 9781003170563. p. 269-278] *[https://www.mdpi.com/2076-3387/12/4/156/htm Mishenina, H.; Dvorak, J. (2022).Public–Private Partnership as a Form of Ensuring Sustainable Development of the Forest Management Sphere. Adm. Sci. 12, 156. https://doi.org/10.3390/admsci12040156] * [http://rjea.ier.gov.ro/wp-content/uploads/2022/12/Art.-5_Maria-Kotseva-Tikova-Jaroslav-Dvorak.pdf Kotseva-Tikova, M.;Dvorak, J. (2022). Climate Policy and Plans for Recovery in Bulgaria and Lithuania. Romanian Journal of European Affairs, Vol. 22, No.2, p. 79-99] *[https://www.logos-verlag.de/PDFS/CMSE-6.2-1.pdf Burkšienė, V., Dvorak, J., & Valutienė, L. (2022). Quality management in the museums of Lithuania (null6, Issue 2). Berlin : Logos Verlag. https://doi.org/10.30819/cmse.6-2.01] *[https://www.elgaronline.com/display/book/9781035319640/chapter47.xml?tab_body=abstract-copy1 Burkšienė, V., & Dvorak, J. (2025). "47: Innovative resorts". In Elgar Encyclopedia of City and Place Branding. Cheltenham, UK: Edward Elgar Publishing. Retrieved Jun 27, 2025, from https://doi.org/10.4337/9781035319640.00054] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas politologi]] [[Kategorija:Klaipēdā dzimušie]] 5h934g2dbxdixf7hgc7ba2zqfduo18d Konors Galahers 0 525613 4461339 4269155 2026-04-30T06:54:53Z ZANDMANIS 91184 4461339 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|6}} | birth_place = | caps1 = 72 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Epsoma}} | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | goals1 = 8 | height = 182 | image = Conor Gallagher 2024 (cropped).jpg | caption = Konors Galahers 2024. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|04|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | name = | playername = Konors Galahers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2024 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | years2 = 2019—2020 | caps2 = 26 | goals2 = 6 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | years3 = 2020 | caps3 = 19 | goals3 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears5 = 2019—2022 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears6 = 2021— | nationalcaps6 = 22 | nationalgoals6 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] | years4 = 2020—2021 | caps4 = 30 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 34 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 51 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | years7 = 2026— | caps7 = 12 | goals7 = 0 }}'''Konors Džons Galahers''' ({{Val|en|Conor John Gallagher}}; dzimis {{Dat|2000|2|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Tottenham Hotspur F.C.]] No 2024. gada līdz 2026. gada janvārim Galahers pārstāvēja Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu [[Madrides "Atletico"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/617996-madrides-atletico-pievienojas-anglijas-izlases-pussargs-galahers|title=Madrides "Atletico" pievienojas Anglijas izlases pussargs Galahers|website=jauns.lv|access-date=|date=2024-08-21|last=|first=|issn=|language=}}</ref> Iepriekš Galahers no ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' komandas tika izīrēts [[Charlton Athletic F.C.|''Charlton Athletic'']], [[Swansea City A.F.C.|''Swansea City'']], [[West Bromwich Albion FC|''West Bromwich Albion'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']]. [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists : 2023—24<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/68329936 |title=Chelsea 0—1 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 February 2024 |access-date=22 March 2024}}</ref> '''Anglija U-17''' *[[FIFA Pasaules čempionāts futbolā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]] : [[2017. gada Pasaules čempionāts futbolā jauniešiem|2017]] '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists : [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |title=Spain 2—1 England: Heartbreak for England in Euro 2024 Final |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=14 July 2024 |access-date=15 July 2024 |archive-date=15 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240715010859/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |dead-url=no }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Galahers, Konors}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sari dzimušie]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] pf37fmbrf33ew3gge4ipcp2w2dtd0ok 4461340 4461339 2026-04-30T06:55:31Z ZANDMANIS 91184 4461340 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|6}} | birth_place = | caps1 = 72 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Epsoma}} | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | goals1 = 8 | height = 182 | image = Conor Gallagher 2024 (cropped).jpg | caption = Konors Galahers 2024. gadā | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18 | nationalyears2 = 2018 | nationalyears1 = 2017—2018 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|04|30|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | name = | playername = Konors Galahers | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2024 | nationalcaps3 = 9 | nationalcaps4 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 0 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U19 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U20 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalyears4 = 2019 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]] | years2 = 2019—2020 | caps2 = 26 | goals2 = 6 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | years3 = 2020 | caps3 = 19 | goals3 = 0 | nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalyears5 = 2019—2022 | nationalcaps5 = 15 | nationalgoals5 = 3 | nationalteam6 = {{fb|ENG}} | nationalyears6 = 2021— | nationalcaps6 = 22 | nationalgoals6 = 1 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]] | years4 = 2020—2021 | caps4 = 30 | goals4 = 2 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]] | years5 = 2021—2022 | caps5 = 34 | goals5 = 8 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | years6 = 2024—2026 | caps6 = 51 | goals6 = 5 | clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] | years7 = 2026— | caps7 = 12 | goals7 = 0 }}'''Konors Džons Galahers''' ({{Val|en|Conor John Gallagher}}; dzimis {{Dat|2000|2|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2026) pārstāv [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[Tottenham Hotspur F.C.]] No 2024. gada līdz 2026. gada janvārim Galahers pārstāvēja Spānijas ''[[La Liga]]'' komandu [[Madrides "Atletico"]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/617996-madrides-atletico-pievienojas-anglijas-izlases-pussargs-galahers|title=Madrides "Atletico" pievienojas Anglijas izlases pussargs Galahers|website=jauns.lv|access-date=|date=2024-08-21|last=|first=|issn=|language=}}</ref> Iepriekš Galahers no ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' komandas tika izīrēts [[Charlton Athletic F.C.|''Charlton Athletic'']], [[Swansea City A.F.C.|''Swansea City'']], [[West Bromwich Albion FC|''West Bromwich Albion'']] un [[Crystal Palace FC|''Crystal Palace'']]. [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Chelsea''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018—19]] * [[Anglijas Līgas kauss]] finālists : 2023—24<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/68329936 |title=Chelsea 0—1 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 February 2024 |access-date=22 March 2024}}</ref> '''Anglija U-17''' *[[FIFA Pasaules čempionāts futbolā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]] : [[2017. gada Pasaules čempionāts futbolā jauniešiem|2017]] '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā]] finālists : [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |title=Spain 2—1 England: Heartbreak for England in Euro 2024 Final |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=14 July 2024 |access-date=15 July 2024 |archive-date=15 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240715010859/https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cp68zzx8x4rt |dead-url=no }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbolists-aizmetnis}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Galahers, Konors}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sari dzimušie]] [[Kategorija:Charlton Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Atletico" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 956g87c370ql94tzzkske2j3uhhijrm Dalībnieks:James500 2 527588 4461183 3737299 2026-04-29T18:50:44Z James500 110749 Remove template 4461183 wikitext text/x-wiki {{Babel|en}} [[en:User:James500]] b167mzfa599c51y3hjzn4f18lk01tb1 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona 0 528280 4461425 4451941 2026-04-30T11:43:08Z Krišjānis 51961 4461425 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona | laiks = {{dat|2023|10|12|N}} - {{dat|2025|11|18|N}} | komandu_skaits = 46 | konfederācijas = 1 | spēles = 225 | vārti = 630 | skatītāji = 5057905 | rezultatīvākais = {{flaga|Katara}} [[Almoezs Ali]] (12 vārti) | mvp = | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|2030]] }} '''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] AFC zonas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|kvalifikācija]]''' bija atlases sacensības [[Āzijas Futbola konfederācija]]s (AFC) izlasēm FIFA Pasaules kausa finālturnīram. Turnīrā piedalījās 47 konfederācijas izlases kuras aizvadija kvalifikāciju piecās kārtās — 8 komandas kvalificējās finālturnīram, bet vēl viena komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]]. AFC zonas kvalifikācijas pirmās divas kārtas kalpoja arī kā kvalifikācija [[Āzijas kauss futbolā|Āzijas kausam futbolā]] == Izloze == Kvalifikācijā piedalījās visas 47 AFC konfederācijas komandas, bet [[Ziemeļu Marianas Salu futbola izlase]] kā vienīgā izlase, kas nav FIFA dalībvalsts, var piedalīties tikai līdz 2. kārtai — Āzijas kausa futbolā kvalifikācijai. 25 labākās komandas uzreiz kvalificējas otrajai kārtai. Komandu reitingi un spēļu izlozes pirmajai kārtai notika 2023. gada 27. jūlijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-afc.com/en/more/football_calendar.html|title=AFC Competitions Calendar (Jun 2023 - May 2024) |publisher=AFC|date=19 May 2023}}</ref> [[AFC]] galvenajā mītnē — [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika izsētas 4 grozos — pirmās 26 ranga komandas — no pirmā līdz trešajam grozam un pārējas — ceturtajā grozā. 4. groza komandas tika ielozētas pirmās kārtas spēlēm — pārējie grozi (un viens pāris no 4. groza) — otrajai kārtai. {| class="wikitable" |- ! 1. grozs ! 2. grozs ! 3. grozs ! 4. grozs |- style="vertical-align:top" | {{unbulleted list |{{fb|JPN}} (20) |{{fb|IRN}} (22) |{{fb|AUS}} (27) |{{fb|KOR}} (28) |{{fb|KSA}} (53) |{{fb|QAT}} (58) |{{fb|IRQ}} (70) |{{fb|UAE}} (72) |{{fb|OMA}} (73) }} | {{unbulleted list |{{fb|UZB}} (74) |{{fb|CHN}} (79) |{{fb|JOR}} (82) |{{fb|BHR}} (86) |{{fb|SYR}} (94) |{{fb|VIE}} (95) |{{fb|PLE}} (96) |{{fb|KGZ}} (97) |{{fb|IND}} (100) }} | {{unbulleted list |{{fb|LBN}} (102) |{{fb|TJK}} (109) |{{fb|THA}} (113) |{{fb|PRK}} (115) |{{fb|PHI}} (135) |{{fb|MAS}} (137) |{{fb|TKM}} (138) |{{fb|KUW}} (141) }} |{{unbulleted list |{{fb|HKG}} (149) |{{fb|IDN}} (150) |{{fb|TPE}} (153) |{{fb|MDV}} (154) |{{fb|YEM}} (156) |{{fb|AFG}} (157) |{{fb|SIN}} (158) |{{fb|MYA}} (160) |{{fb|NEP}} (175) |{{fb|CAM}} (176) |{{fb|MAC}} (182) |{{fb|MNG}} (183) |{{fb|BHU}} (184) |{{fb|LAO}} (188) |{{fb|BRU}} (191) |{{fb|BAN}} (192) |{{fb|TLS}} (195) |{{fb|PAK}} (201) |{{fb|GUM}} (206) |{{fb|SRI}} (207) }} |} == Formāts == # kārta — 20 komandas (27. — 46. vieta rangā) tika sadalītas 11 pāros, kuri izspēlēja savstarpēju spēļu pārus — uzvarētāji kvalificējās 2. kārtai # kārta — 36 komandas (1. — 26. vieta rangā un 10 pirmās kārtas uzvarētāji) tika sadalītas 9 grupās pa 4 komandām katrā, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas kvalificējās trešajai kārtai # kārta — 18 komandas 2. kārtas uzvarētāji tika sadalītas 3 grupās pa 6 komandām, pēc grupu turnīra izspēles katras grupas divas labākās komandas (6 komandas) kvalificējās finālturnīram, katras grupas trešās un ceturtās vietas ieguvēji kvalificējās 4. kārtai # kārta — 6 komandas tika sadalītas 2 grupās pa 3 komandā, pēc vienas kārtas grupu turnīra izspēles neitrālā laukumā, katras grupas uzvarētājas (2 komandas) kvalificējas finālturnīram, otro vietu ieguvēji kvalificējas 5. kārtai # kārta — 2 komandas izspēlēja savstarpējās spēles, lai noteiktu kura komanda kvalificējas starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm. == 1. kārta == Piedalījās 22 komandas. Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}. Spēļu sākuma laiki norādīti pēc vietējā laika. Iekavās norādīts Latvijas laiks ([[UTC+2]] vai [[UTC+3]]). {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AFG}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017147 Informācija] | komanda2 = {{fb|MNG}} | vārti1 = [[Džabars Šarza|Šarza]] {{goal|60}} | vārti2 = | stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]], ([[Tadžikistāna]]){{refn|group=P|name=Afganistāna|Afganistāna kara dēļ Afganistānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 1 456 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 15:00 [[UTC+8]]<br /><small>(10:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MNG}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017159 Informācija] | komanda2 = {{fb|AFG}} | vārti1 = | vārti2 = [[Faršads Nūrs|Nūrs]] {{goal|72}} | stadions = MFF Futbola centrs, [[Ulanbatora]] | skatītāji = 2 185 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|AFG}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 16:00 [[UTC+5]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MDV}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017151 Informācija] | komanda2 = {{fb|BAN}} | vārti1 = [[Hasans Nazīms|Nazīms]] {{goal|87}} | vārti2 = [[Mda Sāds Udins|Sāds]] {{goal|90+2}} | stadions = Maldīvijas Nacionālais futbola stadions, [[Male]] | skatītāji = 2 555 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Vahīds Kazemi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 17:45 [[UTC+5]]<br /><small>(14:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BAN}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017160 Informācija] | komanda2 = {{fb|MDV}} | vārti1 = [[Rakibs Hoseins|Rakibs]] {{goal|11}}<br />[[Foisals Ahmeds Fahims|Fahims]] {{goal|46}} | vārti2 = [[Aisams Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|36}} | stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]] | skatītāji = 6 729 | tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|BAN}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SIN}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017154 Informācija] | komanda2 = {{fb|GUM}} | vārti1 = [[Kristofers van Huizens|van Huizens]] {{goal|35}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Džeisons Kunlifs|Kunlifs]] {{goal|90}} | stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]] | skatītāji = 10 355 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Muhameds Gabajens }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GUM}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017158 Informācija] | komanda2 = {{fb|SIN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|81}} | stadions = GFA Nacionālais treniņu centrs, [[Dededo]] | skatītāji = 1 012 | tiesnesis = {{flaga|Taivāna}} Čens Sinčuans }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|SIN}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|YEM}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017155 Informācija] | komanda2 = {{fb|SRI}} | vārti1 = [[Ahmeds Mahers|Mahers]] {{goal|33}}<br />[[Nasers Al Gavaši|Al Gavaši]] {{goal|67}}<br />[[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = Damaka Kluba stadions, [[Hamismušaita]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena|[[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu kara]] dēļ Jemenas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 1 526 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 15:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(12:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SRI}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017165 Informācija] | komanda2 = {{fb|YEM}} | vārti1 = [[Čarita Ratnajaks|Ratnajaks]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Abdulvasi Al Matari|Al Matari]] {{goal|4}} | stadions = Kolombo hipodroms, [[Kolombo]] | skatītāji = 3 000 | tiesnesis = {{flaga|Filipīnas}} Klifords Dajpujats }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|YEM}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(12:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MYA}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017152 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAC}} | vārti1 = [[Lvins Mo Auns]] {{goal|39}},{{goal|90+5}}<br />[[So Mo Kjavs]] {{goal|62}}<br />[[Auns Kauns Mans]] {{goal|81}}<br />[[Najs Mo Nains]] {{goal|90+1}} | vārti2 = [[Nikijs Torao|Torao]] {{goal|51}} | stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]] | skatītāji = 6 213 | tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 19:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAC}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017163 Informācija] | komanda2 = {{fb|MYA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''Estádio Campo Desportivo'', [[Makao]] | skatītāji = 2 187 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Salims Al Mažarafi }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''5:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|MYA}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CAM}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017156 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAK}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Olimpiskais stadions, [[Pnompeņa]] | skatītāji = 11 718 | tiesnesis = {{flaga|Palestīna}} Barā Aiša }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(12:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAK}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017164 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAM}} | vārti1 = [[Haruns Hamids|Hamids]] {{goal|68}} | vārti2 = | stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]] | skatītāji = 9 562 | tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Ferass Tavīls }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''1:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|PAK}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TPE}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017148 Informācija] | komanda2 = {{fb|TLS}} | vārti1 = [[Ju Jaosins]] {{goal|4}},{{goal|60}}<br />[[Čens Tinjans]] {{goal|57}}<br />[[Ko Jutins]] {{goal|88}} | vārti2 = | stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]] | skatītāji = 1 894 | tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Ismaels Habibs Alī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TLS}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017166 Informācija] | komanda2 = {{fb|TPE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Hangs Jučia]] {{goal|18}}<br />[[Vu Jenšu]] {{goal|21}}<br />[[Ange Kuamē|Kuamē]] {{goal|24}} | stadions = Nacionālais stadions, [[Gaosjuna]] {{refn|group=P|Austrumtimoras izlase atbildes spēli aizvadīs Taivānā, jo Austrumtimoras Nacionālais stadions [[Dili]] neatbilst FIFA standartiem}} | skatītāji = 745 | tiesnesis = {{flaga|Indija}} Tejass Nagvenkars }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''7:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|TPE}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IDN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017150 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRU}} | vārti1 = [[Dimass Drajads|Dimass]] {{goal|7}},{{goal|72}},{{goal|90+2}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|12}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|63|11m}},{{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 23 318 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 20:15 [[UTC+8]]<br /><small>(15:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRU}} | rezultāts = 0:6 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017161 Informācija] | komanda2 = {{fb|IDN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Hokijs Caraka|Caraka]] {{goal|6}},{{goal|44}}<br />[[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|42}}<br />[[Vitans Subamans|Vitans]] {{goal|47|11m}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|64}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|82}} | stadions = Hasanala Bolkiaha nacionālais stadions, [[Bandarseribegavana]] | skatītāji = 17 281 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Al Ali }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''12:0''' uzvaru izcīna '''{{fb|IDN}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HKG}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017149 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHU}} | vārti1 = [[Maikls Udebuluzors|Udebuluzors]] {{goal|10}},{{goal|16}}<br />[[Šiniči Čans|Čans]] {{goal|28}}<br />[[Tenzins Norbu|Norbu]] {{goal|35|s.v.}} | vārti2 = | stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]] | skatītāji = 10 259 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 18:00 [[UTC+6]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BHU}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017157 Informācija] | komanda2 = {{fb|HKG}} | vārti1 = [[Čenčo Gjeltšens|Gjeltšens]] {{goal|28}}<br />[[Lobzangs Čogjals|Čogjals]] {{goal|47}} | vārti2 = | stadions = Čanglimitanga stadions, [[Thimphu]] | skatītāji = 5 300 | tiesnesis = {{flaga|Indonēzija}} Toriks Alkatiri }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''4:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|HKG}}''' ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|12}} | laiks = 17:30 [[UTC+5:45]]<br /><small>(14:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NEP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017153 Informācija] | komanda2 = {{fb|LAO}} | vārti1 = [[Andžans Bista|Bista]] {{goal|48}} | vārti2 = [[Bonpačans Bounkons|Bounkons]] {{goal|33}} | stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]] | skatītāji = 11 235 | tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|10|17}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|LAO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288264/400017162 Informācija] | komanda2 = {{fb|NEP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Manišs Dangi|Dangi]] {{goal|53}} | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] | skatītāji = 9 772 | tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Ali Reda }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''2:1''' uzvaru izcīna '''{{fb|NEP}}''' == 2. kārta == Spēļu izloze notika {{dat|2023|07|27}}. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=KUW |team3=IND |team4=AFG <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_QAT=5 |draw_QAT=1 |loss_QAT=0 |gf_QAT=18 |ga_QAT=3 |win_IND=1 |draw_IND=2 |loss_IND=3 |gf_IND=3 |ga_IND=7 |win_KUW=2 |draw_KUW=1 |loss_KUW=3 |gf_KUW=6 |ga_KUW=6 |win_AFG=1 |draw_AFG=2 |loss_AFG=3 |gf_AFG=3 |ga_AFG=14 <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_IND={{fb|IND}} |short_IND={{fbicon|IND}} |name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}} |name_AFG={{fb|AFG}} |short_AFG={{fbicon|AFG}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 8:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017176?gender=1&date=2023-11-15 Informācija] | komanda2 = {{fb|AFG}} | vārti1 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|11}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|15}}, {{goal|26}}, {{goal|33|11m}}, {{goal|45+3|11m}}<br />[[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|18}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|53|11m}}<br />[[Tamīms el Abdula|el Abdula]] {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Amredīns Šarifi|Šarifi]] {{goal|13}} | stadions = Halifa starptautiskais stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 19 374 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017174?gender=1&date=2023-11-15 Informācija] | komanda2 = {{fb|IND}} | vārti1 = | vārti2 = [[Manvirs Sings|Manvirs]] {{goal|76}} | stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 32 786 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AFG}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017168?gender=1&date=2023-11-20 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = | vārti2 = [[Šabaibabs el Haldi|el Haldi]] {{goal|18|11m}}< {{goal|80}}<br />[[Mohameds Dahams|Dahams]] {{goal|69}}<br />[[Atbi Salehs|Salehs]] {{goal|82}} | stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}} | skatītāji = 330 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br /><small>(16:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IND}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017172?gender=1&date=2023-11-20 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mustafa Mešāls|Mešāls]] {{goal|4}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|47}}<br />[[Jusufs Abdurisags|Abdurisags]] {{goal|86}} | stadions = Kalinga stadions, [[Bhubanešbara]] | skatītāji = 11 389 | tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017178 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|47}}, {{goal|68}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|51}} | vārti2 = | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 9 826 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jumpejs Ida }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AFG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017167 Informācija] | komanda2 = {{fb|IND}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}} | skatītāji = 3 900 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Hegons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(15:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IND}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017170 Informācija] | komanda2 = {{fb|AFG}} | vārti1 = [[Sunils Čhetri|Čhetri]] {{goal|38|11m}} | vārti2 = [[Rahmats Akbari|Akbari]] {{goal|70}}<br />[[Šarifs Muhamads|Muhamads]] {{goal|88|11m}} | stadions = Indiras Gandijas atlētikas stadions, [[Gauhātī]] | skatītāji = 8 932 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017175 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Miuhameds Dahams|Dahams]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|77}}, {{goal|80}} | stadions = Ali Saba el Salema stadions, [[Farvanija]] | skatītāji = 8 460 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|AFG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017169 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Prinča Abdula bin Džalavi sporta pilsētas stadions, [[Hofufa]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Afganistāna}} | skatītāji = 651 | tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5:30]]<br/ ><small>(16:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IND}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017171 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Sālsezera stadions, [[Kolkata]] | skatītāji = 58 921 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 18:45 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017177 Informācija] | komanda2 = {{fb|IND}} | vārti1 = [[Jusefs Aimans|Aimans]] {{goal|73}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Lalianzuala Čangte|Čangte]] {{goal|37}} | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 2 816 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:45 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017173 Informācija] | komanda2 = {{fb|AFG}} | vārti1 = [[Eids el Rašidi|el Rašidi]] {{goal|81}} | vārti2 = | stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji =11 680 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JPN |team2=PRK |team3=SYR |team4=MYA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_JPN=6 |draw_JPN=0 |loss_JPN=0 |gf_JPN=24 |ga_JPN=0 |win_SYR=2 |draw_SYR=1 |loss_SYR=3 |gf_SYR=9 |ga_SYR=12 |win_PRK=3 |draw_PRK=0 |loss_PRK=3 |gf_PRK=11 |ga_PRK=7 |win_MYA=0 |draw_MYA=1 |loss_MYA=5 |gf_MYA=3 |ga_MYA=28 <!--Team definitions--> |name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}} |name_SYR={{fb|SYR}} |short_SYR={{fbicon|SYR}} |name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}} |name_MYA={{fb|MYA}} |short_MYA={{fbicon|MYA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+9]]<br /><small>(12:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017254 Informācija] | komanda2 = {{fb|MYA}} | vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|11}}, {{goal|45+4}}, {{goal|50}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|28}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|86}} | vārti2 = | stadions = Suitas ''Panasonic'' stadions, [[Osaka]] | skatītāji = 34 484 | tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SYR}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017259 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Omārs el Soma|el Soma]] {{goal|37|11m}} | vārti2 = | stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija|[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] dēļ Sīrijas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 4 285 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 16:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(11:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MYA}} | rezultāts = 1:6 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017252 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Vins Nains Tuns]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|56}}<br />[[Čo Jusuns]] {{goal|34|11m}}<br />[[Hans Vansuns]] {{goal|38}}<br />[[Ri Hjonjins]] {{goal|70}} | stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]] | skatītāji = 9 500 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+3]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SYR}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017261 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|32}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|47}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|82}} | stadions = Prinča Abdula Al Aisala stadions, [[Džida]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}} | skatītāji = 6 130 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 19:23 [[UTC+9]]<br /><small>(12:23)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017255 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Ao Tanaka|Tanaka]] {{goal|2}} | vārti2 = | stadions = [[Japānas nacionālais stadions|Nacionālais stadions]], [[Tokija]] | skatītāji = 59 354 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+6:30]]<br /><small>(13:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MYA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017253 Informācija] | komanda2 = {{fb|SYR}} | vārti1 = [[So Mo Kjavs]] {{goal|35}} | vārti2 = [[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|71}} | stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]] | skatītāji = 7 580 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Hasans Akrami }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br/ ><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SYR}} | rezultāts = 7:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017260 Informācija] | komanda2 = {{fb|MYA}} | vārti1 = [[Omars Hirbins|Hirbins]] {{goal|30}}, {{goal|54}}, {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims Hesars|Hesars]] {{goal|47}}<br />[[Moajads Adžans|Adžans]] {{goal|51}}, {{goal|68}}<br />[[Alā el Dali|el Dali]] {{goal|80}} | vārti2 = | stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Sīrija}} | skatītāji = 3 252 | tiesnesis = {{flaga|Indija}} Prandžals Banerdži }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = ''0-3 Piešķirta tehniskā uzvara''{{refn|group=P|FIFA pieņēma lēmumu spēli atcelt<ref>{{Ziņu atsauce |date=23 March 2024 |title=Update on Korea DPR v Japan World Cup qualifying match |url= https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/korea-dpr-japan-afc-update |work=[[FIFA]] |accessdate=23 March 2024}}</ref>}} | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017258 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = | skatītāji = | tiesnesis = }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 18:40 [[UTC+6:30]]<br/ ><small>(15:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MYA}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017251 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|17}}, {{goal|90+3}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|37}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|75}}, {{goal|83}} | stadions = Tuvuna stadions, [[Jangona]] | skatītāji = 21 200 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017262 Informācija] | komanda2 = {{fb|SYR}} | vārti1 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|90+2}} | vārti2 = | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja|Spēle notiks neitrālā laukumā pēc Sīrijas izlases pieprasījuma<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nknews.org/2024/05/world-cup-qualifier-in-north-korea-scrapped-again-dprk-to-face-syria-in-laos/ |title=World Cup qualifier in North Korea scrapped again; DPRK to face Syria in Laos |website=[[NK News]] |first=Joe |last=Smith |date=20 May 2024 |access-date=25 May 2024}}</ref>}} | skatītāji = 100 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 19:14 [[UTC+9:00]]<br/ ><small>(13:14)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017256 Informācija] | komanda2 = {{fb|SYR}} | vārti1 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|13}}<br />[[Ricu Doans|Doans]] {{goal|19}}<br />[[Taers Kroma|Kroma]] {{goal|21|s.v.}}<br />[[Juki Soma|Soma]] {{goal|73|11m}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|85}} | vārti2 = | stadions = Edioma miera spārns, [[Hirosima]] | skatītāji = 26 650 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+7:00]]<br/ ><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017257 Informācija] | komanda2 = {{fb|MYA}} | vārti1 = [[Ri Ilsuns]] {{goal|12}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|16}}, {{goal|43}}, {{goal|87|11m}} | vārti2 = [[Vai Lins Auns]] {{goal|57}} | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja}} | skatītāji = 141 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=KOR |team2=CHN |team3=THA |team4=SIN <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_KOR=5 |draw_KOR=1 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=1 |win_CHN=2 |draw_CHN=2 |loss_CHN=2 |gf_CHN=9 |ga_CHN=9 |win_THA=2 |draw_THA=2 |loss_THA=2 |gf_THA=9 |ga_THA=9 |win_SIN=0 |draw_SIN=1 |loss_SIN=5 |gf_SIN=5 |ga_SIN=24 <!--Team definitions--> |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}} |name_THA={{fb|THA}} |short_THA={{fbicon|THA}} |name_SIN={{fb|SIN}} |short_SIN={{fbicon|SIN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017245 Informācija] | komanda2 = {{fb|SIN}} | vārti1 = [[Čo Kjusons]] {{goal|44}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|49}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|63}}<br />[[Hvans Ijčo]] {{goal|58|11m}}<br />[[I Kanins]] {{goal|85}} | vārti2 = | stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]] | skatītāji = 64 381 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Bijans Heidari }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|THA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017249 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Saračs Jūjens|Saračs]] {{goal|23}} | vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|29}}<br />[[Vans Šanjuans]] {{goal|74}} | stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]] | skatītāji = 35 009 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SIN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017241 Informācija] | komanda2 = {{fb|THA}} | vārti1 = [[Šavals Anuars|Šavals]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|5}}<br />[[Sufanats Muenta|Sufenats]] {{goal|66}}, {{goal|87}} | stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]] | skatītāji = 29 644 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmads el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017243 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|11|11m}}, {{goal|45}}<br />[[Juns Sejuns]] {{goal|87}} | stadions = Šeņdžeņas Universiādes sporta centrs, [[Šeņdžeņa]] | skatītāji = 39 969 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017247 Informācija] | komanda2 = {{fb|THA}} | vārti1 = [[Sons Hinmins]] {{goal|42}} | vārti2 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|61}} | stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]] | skatītāji = 64 912 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+8]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SIN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017239 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|53}}<br />[[Džeikobs Mālers|Mālers]] {{goal|81}} | vārti2 = [[Vu Lejs]] {{goal|10}},{{goal|45+2}} | stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]] | skatītāji = 28 414 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br/ ><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017242 Informācija] | komanda2 = {{fb|SIN}} | vārti1 = [[Vu Lejs]] {{goal|21}}, {{goal|85}}<br />[[Fernandiņu]] {{goal|65|11m}}<br />[[Vejs Sjihao]] {{goal|90}} | vārti2 = [[Fariss Ramli|Fariss]] {{goal|22}} | stadions = Tiaņdzjiņas olimpiskais stadions, [[Tiaņdzjiņa]] | skatītāji = 42 977 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(14:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|THA}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017250 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[I Česons]] {{goal|19}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|54}}<br />[[Paks Čiseps]] {{goal|82}} | stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]] | skatītāji = 45 458 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SIN}} | rezultāts = 0:7 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017240 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[I Kanins]] {{goal|9}}, {{goal|54}}<br />[[Ju Minju]] {{goal|20}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|53}}, {{goal|56}}<br />[[Bai Inho]] {{goal|79}}<br />[[Hvans Hijčhans]] {{goal|81}} | stadions = Nacionālais stadions, [[Singapūra]] | skatītāji = 49 097 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017244 Informācija] | komanda2 = {{fb|THA}} | vārti1 = [[Džans Junins]] {{goal|79}} | vārti2 = [[Supačoks Saračats|Supačoks]] {{goal|20}} | stadions = Šeņjanas Olimpiskā Sporta Centra stadions, [[Šeņjana]] | skatītāji = 46 979 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017246 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[I Kanins]] {{goal|61}} | vārti2 = | stadions = Seulas Pasaules Kausa sations, [[Seula]] | skatītāji = 64 935 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 15:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|THA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017248 Informācija] | komanda2 = {{fb|SIN}} | vārti1 = [[Sufanats Muenta|Sufanats]] {{goal|37}}<br />[[Poramets Adžvirajs|Poramets]] {{goal|79}}<br />[[Jaronsaks Vongorns|Jaronsaks]] {{goal|86}} | vārti2 = [[Iksans Fandi|Ik. Fandi]] {{goal|57}} | stadions = Radžamangala stadions, [[Bangkoka]] | skatītāji =39 404 | tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=OMA |team2=KGZ |team3=MAS |team4=TPE <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_OMA=4 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=11 |ga_OMA=2 |win_KGZ=3 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=1 |gf_KGZ=13 |ga_KGZ=7 |win_MAS=3 |draw_MAS=1 |loss_MAS=2 |gf_MAS=9 |ga_MAS=9 |win_TPE=0 |draw_TPE=0 |loss_TPE=6 |gf_TPE=2 |ga_TPE=17 <!--Team definitions--> |name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}} |name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}} |name_MAS={{fb|MAS}} |short_MAS={{fbicon|MAS}} |name_TPE={{fb|TPE}} |short_TPE={{fbicon|TPE}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAS}} | rezultāts = 4:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017232 informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Dions Kols|Kols]] {{goal|7}}, {{goal|77}}<br />[[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|72|s.v.}}<br />[[Faisals Halims|Halims]] {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Kairats Žirgalbekulu|Žirgalbekulu]] {{goal|42}}<br />[[Ernists Batirkanovs|Batirkanovs]] {{goal|44}}<br />[[Kajs Merks|Merks]] {{goal|57}} | stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]] | skatītāji = 17 142 | tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017233 Informācija] | komanda2 = {{fb|TPE}} | vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Kābi|el Kābi]] {{goal|41}}<br />[[Matazs Salehs|Salehs]] {{goal|90+1}} | vārti2 = | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 4 155 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TPE}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017227 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAS}} | vārti1 = | vārti2 = [[Darens Loks|Loks]] {{goal|72}} | stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]] | skatītāji = 9 521 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017238 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|49}} | vārti2 = | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 19 000 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TPE}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017229 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Kajs Merks|Ka. Merks]] {{goal|80}} | stadions = Gaosjunas Nanzihas futbola stadions stadions, [[Gaosjuna]] | skatītāji = 1 028 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Jahja el Mula }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017234 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAS}} | vārti1 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|88}} | vārti2 = | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 21 836 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017236 Informācija] | komanda2 = {{fb|TPE}} | vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|17}}, {{goal|38}}, {{goal|45}}<br />[[Kristians Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|79}}<br />[[Kimi Merks|Ki. Merks]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Vu Jenšu]] {{goal|87|11m}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 13 657 | tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAS}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017231 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Omārs el Maliki|el Maliki]] {{goal|45+4|11m}}<br />[[Muhameds el Gafri|el Gafri]] {{goal|90|4}} | vārti2 = | stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]] | skatītāji = 26 000 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TPE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017228 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|31}}, {{goal|55}}, {{goal|75}} | stadions = Taibei municpālais stadions, [[Taibei]] | skatītāji = 5 700 | tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Zaīds Tamers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+6]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017237 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAS}} | vārti1 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|24}} | vārti2 = [[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|38|s.v.}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 14 135 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017235 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Eržans Tokotajevs|Tokotajevs]] {{goal|57|s.v.}} | vārti2 = [[Eldijars Zaripbekovs|Zaripbekovs]] {{goal|19}} | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 13 754 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+8]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|MAS}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017230 Informācija] | komanda2 = {{fb|TPE}} | vārti1 = [[Savafi Rasids|Savafi]] {{goal|53}}<br />[[Paulo Hosue]] {{goal|69}}<br />[[Adibs Rops|Adips]] {{goal|90+6}} | vārti2 = [[Ju Jaosins]] {{goal|20}} | stadions = Bukitdžalilas nacionālais stadions. [[Kualalumpura]] | skatītāji = 14 731 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=IRN |team2=UZB |team3=TKM |team4=HKG <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_IRN=4 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=16 |ga_IRN=4 |win_UZB=4 |draw_UZB=2 |loss_UZB=0 |gf_UZB=13 |ga_UZB=4 |win_TKM=0 |draw_TKM=2 |loss_TKM=4 |gf_TKM=4 |ga_TKM=14 |win_HKG=0 |draw_HKG=2 |loss_HKG=4 |gf_HKG=4 |ga_HKG=15 <!--Team definitions--> |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_TKM={{fb|TKM}} |short_TKM={{fbicon|TKM}} |name_HKG={{fb|HKG}} |short_HKG={{fbicon|HKG}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+3:30]]<br /><small>(16:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017218 Informācija] | komanda2 = {{fb|HKG}} | vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|12}}, {{goal|15}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|87}}<br />[[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|90+2}} | vārti2 = | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 6 191 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TKM}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017223 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Mejliss Dinijevs|Dinijevs]] {{goal|44}} | vārti2 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|57}}, {{goal|77}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|90+1}} | stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]] | skatītāji = 19 500 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HKG}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017216 Informācija] | komanda2 = {{fb|TKM}} | vārti1 = [[Vons Vajs]] {{goal|12}}<br />[[Evertons Kamargo|Kamargo]] {{goal|65}} | vārti2 = [[Ruslans Mingazovs|Mingazovs]] {{goal|4}}, {{goal|36}} | stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]] | skatītāji = 6 601 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Abdels el Nakbi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017225 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|52}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Ramins Rezaejans|Rezaejans]] {{goal|14}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|38}} | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 32 551 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Mohameds Abdula Hasans Mohameds }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HKG}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017217 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|49}}<br />[[Rustams Ašurmatovs|Ašurmatovs]] {{goal|66}} | stadions = Mongkoka stadions, [[Honkonga]] | skatītāji = 6 263 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Vusons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017219 Informācija] | komanda2 = {{fb|TKM}} | vārti1 = [[Hoseins Kanānizadegans|Kanānizadegans]] {{goal|10}},{{goal|48}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|13}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|56}}<br />[[Omids Nurafkans|Nurafkans]] {{goal|90+2}} | vārti2 = | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 23 109 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(16:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017224 Informācija] | komanda2 = {{fb|HKG}} | vārti1 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|20}}<br />[[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|63}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|70}} | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 29 584 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Faisals el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TKM}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017222 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+5}} | stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]] | skatītāji = 10 230 | tiesnesis = {{flaga|Taizeme}} Sivakorns Pūdoms }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|HKG}} | rezultāts = 2:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017215 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Ma Heivai]] {{goal|14}}<br />[[Entonijs Pinto|Pinto]] {{goal|59}} | vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12|11m}}, {{goal|34|11m}}, {{goal|56}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|65}} | stadions = Honkongas stadions, [[Honkonga]] | skatītāji = 9 992 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+5]]<br /><small>(17:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017226 Informācija] | komanda2 = {{fb|TKM}} | vārti1 = [[Husnidins Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|17}}<br />[[Ostons Urunovs|Urunovs]] {{goal|29}}<br />[[Šerzods Nasrulajevs|Nasrulajevs]] {{goal|70}} | vārti2 = [[Šanazars Tirkišovs|Tirkišovs]] {{goal|25}} | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 27 306 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017220 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 15 403 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TKM}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017221 Informācija] | komanda2 = {{fb|HKG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Ašgabatas stadions, [[Ašgabata]] | skatītāji = 10 324 | tiesnesis = {{flaga|Libāna}} Huseins Abo Jehija }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=IRQ |team2=IDN |team3=VIE |team4=PHI <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_IRQ=6 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=17 |ga_IRQ=2 |win_VIE=2 |draw_VIE=0 |loss_VIE=4 |gf_VIE=6 |ga_VIE=10 |win_PHI=0 |draw_PHI=1 |loss_PHI=5 |gf_PHI=3 |ga_PHI=14 |win_IDN=3 |draw_IDN=1 |loss_IDN=2 |gf_IDN=8 |ga_IDN=8 <!--Team definitions--> |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_VIE={{fb|VIE}} |short_VIE={{fbicon|VIE}} |name_PHI={{fb|PHI}} |short_PHI={{fbicon|PHI}} |name_IDN={{fb|IDN}} |short_IDN={{fbicon|IDN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 17:45 [[UTC+3]]<br /><small>(16:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017206 Informācija] | komanda2 = {{fb|IDN}} | vārti1 = [[Bašars Rezans|Rezans]] {{goal|20}}<br />[[Džordi Amats|Amats]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Osama Rašids|Rašids]] {{goal|60}}<br />[[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|81}}<br />[[Ibrahims el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Šains Patinama|Patinama]] {{goal|45+3}} | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 64 447 | tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Ahmeds Eisa }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PHI}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017211 Informācija] | komanda2 = {{fb|VIE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ngujens Van Toans]] {{goal|16}}<br />[[Ngujens Din Bacs]] {{goal|90+4}} | stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]] | skatītāji = 10 378 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(12:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PHI}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017204 Informācija] | komanda2 = {{fb|IDN}} | vārti1 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|23}} | vārti2 = [[Sadils Ramdani|Sadils]] {{goal|70}} | stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]] | skatītāji = 9 880 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|VIE}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017213 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|90+7}} | stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]] | skatītāji = 20 568 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdula el Mari }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IDN}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017205 Indonēzija] | komanda2 = {{fb|VIE}} | vārti1 = [[Egijs Maulana Vikri|Egijs]] {{goal|52}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 57 696 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017207 Informācija] | komanda2 = {{fb|PHI}} | vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|84}} | vārti2 = | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 63 750 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Abdula Džamali }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|VIE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017212 Informācija] | komanda2 = {{fb|IDN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džajs Idzess|Idzess]] {{goal|9}}<br />[[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|23}}<br />[[Ramadans Sananta|Sananta]] {{goal|69+8}} | stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]] | skatītāji = 27 832 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PHI}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017210 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|14}}, {{goal|36}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|30}}<br />[[Zidāns Ikbals|Ikbals]] {{goal|62}}<br />[[Zaīds Tahsīns|Tahsīns]] {{goal|77}} | stadions = Rizala memoriālais stadions, [[Manila]] | skatītāji = 10 014 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IDN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017203 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|54|11m}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|88}} | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 60 245 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|VIE}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017214 Informācija] | komanda2 = {{fb|PHI}} | vārti1 = [[Ngujens Tjens Lins]] {{goal|65}}, {{goal|76}}<br />[[Fams Tuans Hajs]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Patriks Reičelts|Reičelts]] {{goal|62}}<br />[[Kevins Ingreso|Ingreso]] {{goal|89}} | stadions = Mi Dina nacionālais stadions, [[Hanoja]] | skatītāji = 11 568 | tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017208 Informācija] | komanda2 = {{fb|VIE}} | vārti1 = [[Huseins Ali|H. Ali]] {{goal|12}}<br />[[Ali Jasims|Jasims]] {{goal|71}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Fams Tuans Hajs]] {{goal|84}} | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 42 791 | tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+7]]<br /><small>(15:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IDN}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017209 Informācija] | komanda2 = {{fb|PHI}} | vārti1 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|32}}<br />[[Rizkijs Rido|Rido]] {{goal|56}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 64 942 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JOR |team2=KSA |team3=TJK |team4=PAK <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_KSA=4 |draw_KSA=1 |loss_KSA=2 |gf_KSA=12 |ga_KSA=3 |win_JOR=4 |draw_JOR=1 |loss_JOR=1 |gf_JOR=16 |ga_JOR=4 |win_TJK=2 |draw_TJK=2 |loss_TJK=2 |gf_TJK=11 |ga_TJK=7 |win_PAK=0 |draw_PAK=0 |loss_PAK=6 |gf_PAK=1 |ga_PAK=26 <!--Team definitions--> |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} |name_TJK={{fb|TJK}} |short_TJK={{fbicon|TJK}} |name_PAK={{fb|PAK}} |short_PAK={{fbicon|PAK}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3]]<br /><small>(18:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017197 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAK}} | vārti1 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|6}}, {{goal|48|11m}}<br />[[Abdelrahmans Garībs|Garībs]] {{goal|90+1}}<br />[[Abdula Radifs|Radifs]] {{goal|90+6}} | vārti2 = | stadions = ''Al-Fateh'' kluba stadions, [[Hofufa]] | skatītāji = 11 150 | tiesnesis = {{flaga|Sīrija}} Hanna Hatabs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TJK}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017201 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|90+3}} | stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]] | skatītāji = 13 650 | tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Ali Saba }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAK}} | rezultāts = 1:6 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017193 Informācija] | komanda2 = {{fb|TJK}} | vārti1 = [[Rahiss Nabi|Nabi]] {{goal|21}} | vārti2 = [[Amadons Kamolovs|Kamolovs]] {{goal|9}}, {{goal|66}}<br />[[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|13}}<br />[[Parvižons Umarbajevs|Umarbajevs]] {{goal|26}}<br />[[Esons Pandžšanbe|Pandžšanbe]] {{goal|45}}<br />[[Šaroms Samijevs|Samijevs]] {{goal|90+1}} | stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]] | skatītāji = 18 316 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017195 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Sālahs el Šehri|el Šehri]] {{goal|8}}, {{goal|30}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 13 845 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 14:00 [[UTC+5]]<br /><small>(11:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAK}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017191 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|2}}, {{goal|86}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|9|11m}} | stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]] | skatītāji = 9 625 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017199 Informācija] | komanda2 = {{fb|TJK}} | vārti1 = [[Salems el Davsari|el Davasri]] {{goal|23}} | vārti2 = | stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]] | skatītāji = 18 756 | tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 7:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017194 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAK}} | vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|15}}, {{goal|62}}, {{goal|79}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|28}}<br />[[Saeds el Rosans|el Rosans]] {{goal|52}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|75}}<br />[[Muhameds Abu Zraiks|Abu Zraiks]] {{goal|83}} | vārti2 = | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 14 695 | tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Nivons Robešs Gamini }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TJK}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017202 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Rustams Soirovs|Soirovs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Firass el Buirakans|el Buirakans]] {{goal|46}} | stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]] | skatītāji = 13 300 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+5]]<br /><small>(18:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAK}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017192 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|26}}, {{goal|41}}<br />[[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|59}} | stadions = Džinna sporta stadions, [[Islāmābāda]] | skatītāji = 20 124 | tiesnesis = {{flaga|Bahreina}} Amars Mahfuds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017196 Informācija] | komanda2 = {{fb|TJK}} | vārti1 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|51}}<br />[[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|68}}<br />[[Ibrahims Sadehs|Sadehs]] {{goal|90+4}} | vārti2 = | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 14 795 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|TJK}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017200 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAK}} | vārti1 = [[Šervons Mabatšojevs|Mabatšojevs]] {{goal|35}}<br />[[Manučekrs Safarovs|Safarovs]] {{goal|65}}<br />[[Vadats Hanonovs|Hanonovs]] {{goal|70}} | vārti2 = | stadions = Pamira stadions, [[Dušanbe]] | skatītāji = 7 800 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017198 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|16}} | vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|27}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|45+2}} | stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]] | skatītāji = 17 871 | tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=UAE |team2=BHR |team3=YEM |team4=NEP <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_UAE=5 |draw_UAE=1 |loss_UAE=0 |gf_UAE=16 |ga_UAE=2 |win_BHR=3 |draw_BHR=2 |loss_BHR=1 |gf_BHR=11 |ga_BHR=3 |win_YEM=1 |draw_YEM=2 |loss_YEM=3 |gf_YEM=5 |ga_YEM=9 |win_NEP=0 |draw_NEP=1 |loss_NEP=5 |gf_NEP=2 |ga_NEP=20 <!--Team definitions--> |name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}} |name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}} |name_YEM={{fb|YEM}} |short_YEM={{fbicon|YEM}} |name_NEP={{fb|NEP}} |short_NEP={{fbicon|NEP}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 19:45 [[UTC+4]]<br /><small>(17:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017188 Informācija] | komanda2 = {{fb|NEP}} | vārti1 = [[Halifa el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|11}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|36|11m}}, {{goal|44}}<br />[[Fābio Lima|Lima]] {{goal|45+1}} | vārti2 = | stadions = Al Maktuma stadions, [[Dubaija]] | skatītāji = 3 640 | tiesnesis = {{flaga|Šrilanka}} Hetikamkanamge Perera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|YEM}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017181 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Muhameds Marhuns|Marhuns]] {{goal|38}}<br />[[Harvans el Zubaidi|el Zubaidi]] {{goal|48|s.v.}} | stadions = Prinča Sultāna bin Abdula Aziza stadions, [[Abha]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}} | skatītāji = 1 291 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5:45]]<br /><small>(15:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NEP}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017179 Informācija] | komanda2 = {{fb|YEM}} | vārti1 = | vārti2 = [[Omars el Dahi|O. el Dahi]] {{goal|72}}<br />[[Mohameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90}} | stadions = ''Dasharath Rangasala'', [[Katmandu]] | skatītāji = 13 735 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinhao }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 18:45 [[UTC+3]]<br /><small>(17:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017187 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abdula Ramadans|Ramadans]] {{goal|36}}<br />[[Ali Mabhuts|Mabhuts]] {{goal|90|11m}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 18 267 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Mohameds el Hoiši }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017189 Informācija] | komanda2 = {{fb|YEM}} | vārti1 = [[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|24}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Abdula Idrīss|Idrīss]] {{goal|69|s.v.}} | stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]] | skatītāji = 2 948 | tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NEP}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017182 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mahdi el Humaidans|el Humaidans]] {{goal|2}}<br />[[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|4}}<br />[[Ali Madans|Madans]] {{goal|45+4}}<br />[[Ebrahims el Hatals|El Hatals]] {{goal|87}}<br />[[Ismails Abdulatifs|Abdulatifs]] {{goal|90+6}} | stadions = Bahreinas Nacionālais stadions, [[Riffa]] (Bahreina){{refn|group=P|Nepāla spēli aizvadīs Bahreinā, jo Nepālas nacionālais - '' Dasharath Rangasala'' stadions neatbilst FIFA standartiem}} | skatītāji = 5 041 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alekss Kings }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+3]]<br /><small>(21:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017185 Informācija] | komanda2 = {{fb|NEP}} | vārti1 = [[Sajeds Bakers|Bakers]] {{goal|7}}<br />[[Abdula Jusufs Helals|Helals]] {{goal|18}}<br />[[Kamils el Asvads|el Asvads]] {{goal|36}} | vārti2 = | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 2 475 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Rjo Tanimoto }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 22:00 [[UTC+4]]<br /><small>(23:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|YEM}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017183 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|14}}, {{goal|22}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|35}} | stadions = Prinča Saūda bin Džalavi stadions, [[Hobara]] (Saūda Arābija) {{refn|group=P|name=Jemena}} | skatītāji = 1 135 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|NEP}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017184 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|12}}, {{goal|14}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|53}}<br />[[Hazems Muhameds|Muhameds]] {{goal|75}} | stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|Nepālas izlase atbildes spēli aizvadīs Saūda Arābijā, jo Nepālas ''Dasharath Rangasala'' stadions [[Katmandu]] neatbilst FIFA standartiem}} | skatītāji = 2 450 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Pajams Heidari }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 20:30 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017186 Informācija] | komanda2 = {{fb|YEM}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 2 632 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+4]]<br /><small>(20:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017190 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|10}} | vārti2 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|4}} | stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]] | skatītāji =953 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|YEM}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017180 Informācija] | komanda2 = {{fb|NEP}} | vārti1 = [[Nasers el Gavaši|el Gavaši]] {{goal|9|11m}}<br />[[Muhameds el Dahi|M. el Dahi]] {{goal|90+1}} | vārti2 = [[Sandžībs Bista|Bista]] {{goal|22}}<br />[[Gilespi Jungs Karki|Karki]] {{goal|66}} | stadions = Prinča Muhameda bin Fahda stadions, [[Dammāma]] (Saūda Arābija){{refn|group=P|name=Jemena}} | skatītāji =905 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Ahmeds Ibrahims }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=[https://www.fifa.com/fifaplus/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/qualifiers/afc/standings FIFA] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=AUS |team2=PLE |team3=LBN |team4=BAN <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_AUS=6 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=22 |ga_AUS=0 |win_PLE=2 |draw_PLE=2 |loss_PLE=2 |gf_PLE=6 |ga_PLE=6 |win_LBN=1 |draw_LBN=3 |loss_LBN=2 |gf_LBN=5 |ga_LBN=8 |win_BAN=0 |draw_BAN=1 |loss_BAN=5 |gf_BAN=1 |ga_BAN=20 <!--Team definitions--> |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}} |name_LBN={{fb|LBN}} |short_LBN={{fbicon|LBN}} |name_BAN={{fb|BAN}} |short_BAN={{fbicon|BAN}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=TK |result2=TK |col_TK=green1 |text_TK=Iekļuva 3. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+11]]<br /><small>(11:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 7:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017269 Informācija] | komanda2 = {{fb|BAN}} | vārti1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|4}}<br />[[Brendos Borello|Borello]] {{goal|20}}<br />[[Mičels Djūks|Djūks]] {{goal|37}}, {{goal|40}}<br />[[Džeimijs Maklārens|Maklārens]] {{goal|70}}, {{goal|48}}, {{goal|84|}} | vārti2 = | stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]] | skatītāji = 20 876 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Arols Riskulajevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|LBN}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017268 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Haleda bin Muhameda stadions, [[Šardža]] (Apvienotie Arābu Emirāti){{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 200 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 17:45 [[UTC+6]]<br /><small>(14:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017263 Informācija] | komanda2 = {{fb|LBN}} | vārti1 = [[Šeks Morsalins|Morsalins]] {{goal|72}} | vārti2 = [[Mažeds Osmans|Osmans]] {{goal|67}} | stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]] | skatītāji = 6 297 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Dejons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2023|11|21|N}} | laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017274 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|18}} | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 14 537 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017270 Informācija] | komanda2 = {{fb|LBN}} | vārti1 = [[Kianu Bakuss|Bakuss]] {{goal|5}}<br />[[Kajs Roulzs|Roulzs]] {{goal54}} | vārti2 = | stadions = Rietumsidnejas stadions, [[Sidneja]] | skatītāji = 27 026 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Hamiss el Mari }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|21|N}} | laiks = 21:30 [[UTC+3]]<br /><small>(20:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017272 Informācija] | komanda2 = {{fb|BAN}} | vārti1 = [[Odajs Dabahs|Dabahs]] {{goal|43}}, {{goal|53}}, {{goal|77}}<br />[[Šehabs Kunbars|Kunbars]] {{goal|45+1}},{{goal|49}} | vārti2 = | stadions = Džabera Al Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] (Kuveita) {{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 37 432 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Šens Jinao }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 15:30 [[UTC+6]]<br /><small>(11:30)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017265 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mihels Termamini|Termanini]] {{goal|90+4}} | stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]] | skatītāji = 5 195 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|03|26|N}} | laiks = 19:45 [[UTC+11]]<br/ ><small>(11:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|LBN}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017267 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|2}}<br/ >[[Bazels Džradi|Džradi]] {{goal|47|s.v.}}<br />[[Kreigs Gudvons|Gudvins]] {{goal|48}}, {{goal|81}}<br />[[Džons Airdeils|Airdeils]] {{goal|68}} | stadions = Kanberas stadions, [[Kanbera]] (Austrālja) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 25 023 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 16:45 [[UTC+6]]<br/ ><small>(13:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BAN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017264 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ajdins Hrustičs|Hrustičs]] {{goal|29}}<br />[[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|62}} | stadions = Bašundara karaļu stadions, [[Daka]] | skatītāji = 5 227 | tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Jansens Fū }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|06|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017273 Informācija] | komanda2 = {{fb|LBN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Palestīnas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 2 428 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 20:10 [[UTC+8]]<br/ ><small>(15:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017271 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|5|11m}}, {{goal|41}}<br />[[Adams Tagarts|Tagarts]] {{goal|26}}<br />[[Martins Boils|Boils]] {{goal|53}}<br />[[Nestorijs Irakunda|Irakunda]] {{goal|87|11m}} | vārti2 = | stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]] | skatītāji = 18 261 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|06|11|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|LBN}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/fifaplus/en/match-centre/match/520/288263/288267/400017266 Informācija] | komanda2 = {{fb|BAN}} | vārti1 = [[Hasans Mātuks|Mātuks]] {{goal|5|11m}}, {{goal|49}}, {{goal|60}}<br />[[Naders Matars|Matars]] {{goal|45+2}} | vārti2 = | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] (Katara) {{refn|group=P|name=Libāna|[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas-Hamās kara]] dēļ Libānas izlase spēles aizvada neitrālā laukumā}} | skatītāji = 13 721 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Razlans Joffri Ali }} == 3. kārta == Trešajai kārtai kvalificējās 18 komandas — otrās kārtas grupu turnīra uzvarētāji un otrās vietas ieguvēji. Trešajā kārtā komandas tika ielozētas 3 grupās un aizvadīja divu apļu turnīru. Grupu izloze notika {{dat|2024|06|27}} [[Kualalumpura|Kualalumpurā]]. Komandas tika sadalītas sešos grozos, balstoties uz FIFA izlašu rangu 2024. gada jūnijā. {| class="wikitable" |- !width=33%|1. grozs !width=33%|2. grozs !width=33%|3. grozs |- |{{unbulleted list |{{fb|JPN}} (17) |{{fb|IRN}} (20) |{{fb|KOR}} (22) }} |{{unbulleted list |{{fb|AUS}} (23) |{{fb|QAT}} (35) |{{fb|IRQ}} (55) }} |{{unbulleted list |{{fb|KSA}} (56) |{{fb|UZB}} (62) |{{fb|JOR}} (68) }} |- !4. grozs !5. grozs !6. grozs |- |{{unbulleted list |{{fb|UAE}} (69) |{{fb|OMA}} (76) |{{fb|BHR}} (81) }} |{{unbulleted list |{{fb|CHN}} (88) |{{fb|PLE}} (95) |{{fb|KGZ}} (101) }} |{{unbulleted list |{{fb|PRK}} (110) |{{fb|INA}} (134) |{{fb|KUW}} (137) }} |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source= <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=IRN |team2=UZB |team3=UAE |team4=QAT |team5=KGZ |team6=PRK <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_IRN=7 |draw_IRN=2 |loss_IRN=1 |gf_IRN=19 |ga_IRN=8 |win_QAT=4 |draw_QAT=1 |loss_QAT=5 |gf_QAT=17 |ga_QAT=24 |win_UZB=6 |draw_UZB=3 |loss_UZB=1 |gf_UZB=14 |ga_UZB=7 |win_UAE=4 |draw_UAE=3 |loss_UAE=3 |gf_UAE=15 |ga_UAE=8 |win_KGZ=2 |draw_KGZ=2 |loss_KGZ=6 |gf_KGZ=12 |ga_KGZ=18 |win_PRK=0 |draw_PRK=3 |loss_PRK=7 |gf_PRK=9 |ga_PRK=21 <!--Team definitions--> |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_UAE={{fb|UAE}} |short_UAE={{fbicon|UAE}} |name_KGZ={{fb|KGZ}} |short_KGZ={{fbicon|KGZ}} |name_PRK={{fb|PRK}} |short_PRK={{fbicon|PRK}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=F |result2=F |result3=CK |result4=CK |col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram |col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018461 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Džalalodins Mašaripovs|Mašaripovs]] {{goal|20}} | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 24 205 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018438 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|34}} | vārti2 = | stadions = Fuladšahra stadions, [[Fuladšahra]] | skatītāji = 12 077 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018447 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|38}} | vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|38}}<br />[[Haleds Ibrahims|Ibrahims]] {{goal|80}}<br />[[Ali Salehs|Salehs]] {{goal|90+4}} | stadions = Amada bin Ali stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 33 952 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018441 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[I Ilsuns]] {{goal|19}}<br />[[Kans Kucjols]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|31|11m}}<br />[[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|44}} | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa|Spēle, pēc Ziemeļkorejas pieprasījuma - atsaucoties uz "drošības riskiem", tiks aizvadīta neitrāla laukumā Laosā}} | skatītāji = 140 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018459 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|15}}<br />[[Odilžons Abdurahmanovs|Abdurahmanovs]] {{goal|35}} | vārti2 = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|17}}<br />[[Husnidīns Alikulovs|Alikulovs]] {{goal|45}}<br />[[Ostons Uronovs|Uronovs]] {{goal|72}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 13 282 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018450 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mehdi Gajedi|Gajedi]] {{goal|45+3}} | stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]] | skatītāji = 17 826 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018460 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 33 829 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018448 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|39}}<br />[[Tamirlans Kozubajevs|Kozubajevs]] {{goal|63|11m}}<br />[[Ibrahims el Hasans|el Hasans]] {{goal|81}} | vārti2 = [[Alimardons Šukurov|Šukurovs]] {{goal|76}} | stadions = Tumana stadions, [[Doha]] | skatītāji = 25 195 | tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018451 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Čons Ilgvans]] {{goal|86}} | stadions = Haza bin Zajeda stadions, [[Elaina]] | skatītāji = 8 536 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+5]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018463 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Otabeks Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|76|11m}} | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 32 773 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018456 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Kristjans Brauzmans|Brauzmans]] {{goal|11}} | vārti2 = | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 9 769 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Haleds el Hoiši }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018436 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|42}}, {{goal|48}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|65}}, {{goal|90+8}} | vārti2 = | stadions = Rašida stadions, [[Dubaija]] (AAE) {{refn|group=P|name=Irāna|Irānas - Izraēlas konflikta dēļ, spēle tika aizvadīta neitrālā laukumā}} | skatītāji = 7 890 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018440 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|56|s.v.}}<br />[[Kims Isons]] {{goal|59}} | vārti2 = [[Mehdī Gajedi|Gajedi]] {{goal|29}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|41}}, {{goal|45}} | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}} | skatītāji = 100 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018449 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Almoezs Ali|Ali]] {{goal|25}}, {{goal|41}}<br />[[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|75}}, {{goal|80}} | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 10 759 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 20:15 [[UTC+4]]<br /><small>(18:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018453 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|15}}, {{goal|89}}<br />[[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|35}} | vārti2 = | stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]] | skatītāji = 6 238 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018444 Infomācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = [[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|44}} | stadions = Jaunais Laosas nacionālais stadions, [[Vjenčana]] (Laosa){{refn|group=P|name=Ziemeļkoreja_Laosa}} | skatītāji = 166 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+6]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018455 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Džoels Kodžo|Kodžo]] {{goal|51}}, {{goal|64|11m}} | vārti2 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|12}}<br />[[Salehs Hardāni|Hardāni]] {{goal|33}}<br />[[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|76}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 10 021 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018452 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|4}}, {{goal|45|11m}}, {{goal|45+5}}, {{goal|56|11m}}<br />[[Jaja el Gasani|el Gasani]] {{goal|73}} | vārti2 = | stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]] | skatītāji = 12 825 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+5]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018464 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Hojiakbars Alijonovs|Alijonovs]] {{goal|40}} | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 32 458 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018437 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Sardārs Azmūns|Azmūns]] {{goal|45+27}}<br />[[Muhameds Mohebi|Mohebi]] {{goal|70}} | vārti2 = | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 32 458 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018446 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Akrams Afifs|Afifs]] {{goal|17}}<br />[[Ahmeds el Ganehi|el Ganehi]] {{goal|23}}<br />[[Kims Jusons]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ahmeds el Ravi|el Ravi]] {{goal|56}}<br />[[Ahmeds Alaeldīns|Alaeldīns]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Paks Vanuns]] {{goal|86}} | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Doha]] | skatītāji =10 375 | tiesnesis = {{flaga|Irāka}} Muhameds Kasims Sarajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(15:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018457 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Valērijs Kičins|Kičins]] {{goal|45+1}}<br />[[Aleksandrs Miščenko|Miščenko]] {{goal|82}}<br />[[Alimardons Šukurovs|Šukurovs]] {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Lukass Mendess|Mendess]] {{goal|52}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 12 325 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018439 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|52}}, {{goal|83}} | vārti2 = [[Hodžimats Erkinovs|Erkinovs]] {{goal|16}}<br />[[Abosbeks Fajzulajevs|Fajzulajevs]] {{goal|53}} | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 36 702 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018442 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Kims Jusons]] {{goal|43}} | vārti2 = [[Fābio Lima|Lima]] {{goal|5}}<br />[[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}} | stadions = Prinča Faisala bin Fahfa sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija) | skatītāji = 223 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018454 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = El Najana stadions, [[Abū Dabī]] | skatītāji = 9 820 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018445 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = [[Pedro Migels]] {{goal|41}} | vārti2 = | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 8 925 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|PRK}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018443 Informācija] | komanda2 = {{fb|KGZ}} | vārti1 = [[Paks Vanuns]] {{goal|44}}<br />[[Ri Iguks]] {{goal|52}} | vārti2 = [[Gulžigits Ajkulovs|Ajkulovs]] {{goal|57}}<br />[[Kims Sunje]] {{goal|90+5|s.v.}} | stadions = Prinča Faisala bin Fahda sporta pilsētas stadions, [[Rijāda]] (Saūda Arābija) | skatītāji = 100 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 18:45 [[UTC+5]]<br /><small>(16:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018462 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Azizeks Turgonbojevs|Turgonbojevs]] {{goal|28}}<br />[[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|86}}<br />[[Igors Sergejevs|Sergejevs]] {{goal|90+2}} | vārti2 = | stadions = Milija stadions, [[Taškenta]] | skatītāji = 32 931 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 19:45 [[UTC+6]]<br /><small>(16:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KGZ}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018458 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Kajs Merks|Merks]] {{goal|90+5}} | vārti2 = [[Haribs Abdala|Abdala]] {{goal|30}} | stadions = Dolena Omurzakova stadions, [[Biškeka]] | skatītāji = 12 258 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 19:30 [[UTC+3:30]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018435 Informācija] | komanda2 = {{fb|PRK}} | vārti1 = [[Muhameds Mehdi Mohebi|Mehdi Mohebi]] {{goal|74}}<br />[[Mehdī Tāremī|Tāremī]] {{goal|77}}<br />[[Amirhuseins Huseinzade|Huseinzade]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = Azadi stadions, [[Teherāna]] | skatītāji = 16 803 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source= <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=KOR |team2=JOR |team3=IRQ |team4=OMA |team5=PLE |team6=KUW <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_KOR=6 |draw_KOR=4 |loss_KOR=0 |gf_KOR=20 |ga_KOR=7 |win_IRQ=4 |draw_IRQ=3 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=9 |ga_IRQ=9 |win_JOR=4 |draw_JOR=4 |loss_JOR=2 |gf_JOR=16 |ga_JOR=8 |win_OMA=3 |draw_OMA=2 |loss_OMA=5 |gf_OMA=9 |ga_OMA=14 |win_PLE=2 |draw_PLE=4 |loss_PLE=4 |gf_PLE=10 |ga_PLE=13 |win_KUW=0 |draw_KUW=5 |loss_KUW=5 |gf_KUW=7 |ga_KUW=20 <!--Team definitions--> |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} |name_OMA={{fb|OMA}} |short_OMA={{fbicon|OMA}} |name_PLE={{fb|PLE}} |short_PLE={{fbicon|PLE}} |name_KUW={{fb|KUW}} |short_KUW={{fbicon|KUW}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=F |result2=F |result3=CK |result4=CK |col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram |col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018479 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]] | skatītāji = 59 579 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018468 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|13}} | vārti2 = | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 63 720 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018472 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|14}} | vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|90+2|11m}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 13 555 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018491 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Vesams Abu Ali|V. Ali]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|5}}, {{goal|50}}<br />[[Nūrs el Ravadbe|el Ravadbe]] {{goal|72}} | stadions = Kualalumpuras stadions, [[Kualalumpura]] (Malaizija){{refn|group=P|name=Palestīna}} | skatītāji = 3 012 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+4]]<br /><small>(17:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018487 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Čons Sejuns]] {{goal|45+2|s.v.}} | vārti2 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|82}}<br />[[Čo Minju]] {{goal|90+11}} | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 27 144 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018480 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 58 000 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 17:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018471 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[I Česons]] {{goal|38}}<br />[[O Jenju]] {{goal|68}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 14 655 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Hirojuki Kimura }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018488 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Abdulrahmans el Mušaifri|el Mušaifri]] {{goal|17}}, {{goal|58}}<br />[[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|30}}<br />[[Abdula Favazs|Favazs]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 25 891 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018469 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|31}} | vārti2 = | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 44 773 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018475 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[O Seuns]] {{goal|41}}<br />[[O Jenju]] {{goal|74}}<br />[[I Česons]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|50}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+5}} | stadions = Jongina Mireu stadions, [[Jongina]] | skatītāji = 35 198 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018473 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|26}}, {{goal|54}}<br />[[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|49|11m}},{{goal|87}} | vārti2 = | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 14 515 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018493 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|41|11m}}<br />[[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|90+3}} | vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|31|11m}}, {{goal|80}} | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] (Katara){{refn|group=P|name=Palestīna}} | skatītāji = 1 827 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018482 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|60}} | vārti2 = [[O Seuns]] {{goal|10}}<br />[[Sons Hinmins]] {{goal|19|11m}}<br />[[Ba Inho]] {{goal|74}} | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 22 791 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = [[Musens el Gasani|el Gasani]] {{goal|83}} | vārti2 = | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 21 754 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Fu Mins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 19:15 [[UTC+3]]<br /><small>(18:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018465 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 65 000 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Muhameds el Hoišs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018492 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Zaīds Kunbars|Kunbars]] {{goal|12}} | vārti2 = [[Sons Hinmins]] {{goal|16}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}} | skatītāji = 2 405 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018489 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Jusufs Amins|Amins]] {{goal|36}} | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 26 377 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]]<br /><small>(20:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018481 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Muhameds Dahams|Dahams]] {{goal|68}} | vārti2 = [[Jazans el Naimats|el Naimats]] {{goal|21}} | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 29 400 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018478 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Hvans Hijčhans]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Ali el Busaidi|el Busaidi]] {{goal|80}} | stadions = Kojanas stadions, [[Kojana]] | skatītāji = 35 212 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018467 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Akams Hašims|Hašims]] {{goal|90+3}}<br />[[Ibrahims Baješs|Baješs]] {{goal|90+11}} | vārti2 = [[Jusefs Nasers|Nasers]] {{goal|39}}, {{goal|70}} | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji =45 851 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018474 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = [[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|3}}<br />[[Abdalla Nasibs|Nasibs]] {{goal|11}}<br />[[Musa el Tāmari|el Tāmari]] {{goal|45+3}} | vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|33}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji =9 555 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018476 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[I Česons]] {{goal|5}} | vārti2 = [[Mahmuds el Mardi|el Mardi]] {{goal|30}} | stadions = Suvonas Pasaules kausa stadions, [[Suvona]] | skatītāji = 41 532 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018490 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88}}<br />[[Amīds Mahajna|Mahajna]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|34}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] (Jordānija){{refn|group=P|name=Palestīna}} | skatītāji = 7 305 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018483 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|56}} | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 41 322 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018486 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ali Olvans|Olvans]] {{goal|45+7|11m}}, {{goal|51}}, {{goal|64}} | stadions = Sultāna Kabūsa sporta komplekss, [[Maskata]] | skatītāji = 13 878 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Halids el Turajs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018466 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Kims Inju]] {{goal|63}}<br />[[O Jenju]] {{goal|82}} | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji = 55 972 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018484 Informācija] | komanda2 = {{fb|PLE}} | vārti1 = | vārti2 = [[Tamers Sejams|Sejams]] {{goal|32}}<br />[[Vesams Abu Ali|Abu Ali]] {{goal|88|11m}} | stadions = Džabera el Ahmada starptautiskais stadions, [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]] | skatītāji = 5 250 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+9]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018477 Informācija] | komanda2 = {{fb|KUW}} | vārti1 = [[Faheds el Hadžari|el Hadžari]] {{goal|30|s.v.}}<br />[[I Kanins]] {{goal|51}}<br />[[O Jenju]] {{goal|54}}<br />[[I Česons]] {{goal|73}} | vārti2 = | stadions = Seulas Pasaules kausa stadions, [[Seula]] | skatītāji = 41 119 | tiesnesis = {{flaga|Saūda Arābija}} Madžeds el Šamrani }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018470 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = [[Sadžads Džasims|Džasims]] {{goal|73}} | stadions = Ammānas starptautiskais stadions, [[Ammāna]] | skatītāji = 15 502 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|PLE}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018494 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Isams el Sabi|el Sabi]] {{goal|90+7|11m}} | stadions = Karaļa Abdula II stadions, [[Ammāna]] (Jordānija) {{refn|group=P|name=Palestīna}} | skatītāji = 8 500 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source= <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=JPN |team2=AUS |team3=KSA |team4=INA |team5=CHN |team6=BHR <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_JPN=7 |draw_JPN=2 |loss_JPN=1 |gf_JPN=30 |ga_JPN=3 |win_AUS=5 |draw_AUS=4 |loss_AUS=1 |gf_AUS=16 |ga_AUS=7 |win_KSA=3 |draw_KSA=4 |loss_KSA=3 |gf_KSA=7 |ga_KSA=8 |win_BHR=1 |draw_BHR=3 |loss_BHR=6 |gf_BHR=5 |ga_BHR=16 |win_CHN=3 |draw_CHN=0 |loss_CHN=7 |gf_CHN=7 |ga_CHN=20 |win_INA=3 |draw_INA=3 |loss_INA=4 |gf_INA=9 |ga_INA=20 <!--Team definitions--> |name_JPN={{fb|JPN}} |short_JPN={{fbicon|JPN}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbcion|AUS}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_BHR={{fb|BHR}} |short_BHR={{fbicon|BHR}} |name_CHN={{fb|CHN}} |short_CHN={{fbicon|CHN}} |name_INA={{fb|INA}} |short_INA={{fbicon|INA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=F |result2=F |result3=CK |result4=CK |col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram |col_CK=blue1 |text_CK=Iekļuva 4. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 7:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018509 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Vataru Endo|Endo]] {{goal|12}}<br />[[Kaoru Mitoma|Mitoma]] {{goal|45+2}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|52}}, {{goal|58}}<br />[[Junja Ito|Ito]] {{goal|77}}<br />[[Daizens Maeda|Maeda]] {{goal|87}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]] | skatītāji = 52 398 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 20:10 [[UTC+10]]<br /><small>(13:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018516 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{goal|89|s.v.}} | stadions = Robina stadions, [[Goldkosta]] | skatītāji = 24 644 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|5|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018514 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|45+3}} | vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|19}} | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 42 385 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018507 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 70 059 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018501 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Ali Lajami|Lajami]] {{goal|14|s.v.}} | vārti2 = [[Hasans Kadešs|Kadešs]] {{goal|39}}, {{goal|90}} | stadions = Daliaņas futbola stadions, [[Daliaņa]] | skatītāji = 48 628 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Nasrulo Kabirovs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|9|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 0:5 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018497 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|37|11m}}, {{goal|47}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|61}}, {{goal|64}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 22 729 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 19:40 [[UTC+10:30]]<br /><small>(12:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018517 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|45+2}}<br />[[Kreigs Gudvins|Gudvins]] {{goal|53}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|90+2}} | vārti2 = [[Sje Venens]] {{goal|20}} | stadions = Adelaides ovāls, [[Adelaide]] | skatītāji = 46 219 | tiesnesis = {{flaga|Malaizija}} Nazmi Nasarudins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018496 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Muhameds Marhūns|Marhūns]] {{goal|15}}, {{goal|90+9}} | vārti2 = [[Ragnars Oratmangons|Oratmangons]] {{goal|45+3}}<br />[[Rafaels Struiks|Struiks]] {{goal|74}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 10 731 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Ahmeds el Kafs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|10|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018515 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|14}}<br />[[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|81}} | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 56 283 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018511 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|76|s.v.}} | vārti2 = [[Šogo Taniguči|Taniguči]] {{goal|58|s.v.}} | stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]] | skatītāji = 58 730 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(15:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018499 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Behrams Abduveli|Abduveli]] {{goal|21}}<br />[[Čans Junji|Junji]] {{goal|44}} | vārti2 = [[Toms Haje|Haje]] {{goal|86}} | stadions = Cjindao jauniešu futbola stadions, [[Cjindao]] | skatītāji = 37 133 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|10|15|N}} | laiks = 21:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018512 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 35 437 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Salmans Falahi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018519 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Melburnas taisnstūra stadions, [[Melburna]] | skatītāji = 27 491 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Adels el Nakbi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 17:00 [[UTC+3]]<br /><small>(16:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018495 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Zjans Junins]] {{goal|90+1}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 7 921 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|14|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018505 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džastins Hubners|Hubners]] {{goal|35|s.v.}}<br />[[Takumi Minamino|Minamino]] {{goal|40}}<br />[[Hidemasa Morita|Morita]] {{goal|49}}<br />[[Jukinari Sugavara|Sugavara]] {{goal|69}} | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 60 304 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018500 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = [[Lins Linmins]] {{goal|48}} | vārti2 = [[Koki Ogava|Ogava]] {{goal|39}}, {{goal|54}}<br />[[Ko Itakura|Itakura]] {{goal|45+6}} | stadions = Sjameņas gārņa stadions, [[Sjameņa]] | skatītāji = 45 336 | tiesnesis = {{flaga|Singapūra}} Muhameds Taki }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+7]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018506 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Marselino Ferdinands|Marselino]] {{goal|32}}, {{goal|57}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 55 970 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2024|11|19|N}} | laiks = 18:15 [[UTC+3]]<br /><small>(17:15)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018498 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Mahdi Abduldžabars|Abduldžabars]] {{goal|75}}, {{goal|77}} | vārti2 = [[Kusini Jengi|Jengi]] {{goal|1}}, {{goal|90+6}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 6 873 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Ko Junji }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 20:10 [[UTC+11]]<br /><small>(11:10)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018518 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Martins Boils|Boils]] {{goal|18|11m}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|20}}<br />[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|34}}, {{goal|90}}<br />[[Lūiss Millers|Millers]] {{goal|61}} | vārti2 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|78}} | stadions = Sidnejas futbola stadions, [[Sidneja]] | skatītāji = 35 241 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(12:35)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018508 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|66}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]] | skatītāji = 58 137 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|20|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018513 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Salems el Davsari|S. el Davsari]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = Karaļa Saūda universitātes stadions, [[Rijāda]] | skatītāji = 24 742 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omārs el Ali }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018510 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Saitamas stadions, [[Saitama]] | skatītāji = 58 003 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(13:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018502 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{goal|16}}<br />[[Nišans Velupilajs|Velupilajs]] {{goal|29}} | stadions = Handžou sporta parka stadions, [[Handžou]] | skatītāji = 70 588 | tiesnesis = {{flaga|Irāna}} Mouds Bonjadifards }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|3|25|N}} | laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(15:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018503 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|24}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 69 599 | tiesnesis = {{flaga|Tadžikistāna}} Sadulo Gulmorodi }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018524 Informācija] | komanda2 = {{fb|JPN}} | vārti1 = [[Azizs Behičs|Behičs]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = Pērtas stadions, [[Pērta]] | skatītāji = 57 226 | tiesnesis = {{flaga|Omāna}} Kasims Al Hatmi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 20:45 [[UTC+7]]<br /><small>(16:45)</small> | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018504 Informācija] | komanda2 = {{fb|CHN}} | vārti1 = [[Ole Romenji|Romenji]] {{goal|45|11m}} | vārti2 = | stadions = ''Gelora Bung Karno'' stadions, [[Džakarta]] | skatītāji = 69 661 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Rustams Luftulins }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|5|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|BHR}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018520 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Musabs el Džuvairs|el Džuvairs]] {{goal|16}}<br />[[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|78}} | stadions = Bahreinas nacionālais stadions, [[Riffa]] | skatītāji = 15 075 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 19:35 [[UTC+9]]<br /><small>(13:35)</small> | komanda1 = {{fb-rt|JPN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018522 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|15}}, {{goal|45+6}}<br />[[Takefusa Kubo|Kubo]] {{goal|19}}<br />[[Rjoja Morišita|Morišita]] {{goal|55}}<br />[[Šuto Mačino|Mačino]] {{goal|58}}<br />[[Mao Hosoja|Hosoja]] {{goal|80}} | vārti2 = | stadions = Suitas pilsētas stadions, [[Suita]] | skatītāji = 33 661 | tiesnesis = {{flaga|Dienvidkoreja}} Kims Jonjoks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 19:00 [[UTC+8]]<br /><small>(14:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHN}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018521 Informācija] | komanda2 = {{fb|BHR}} | vārti1 = [[Vans Idons]] {{goal|90+3|11m}} | vārti2 = | stadions = Lonsjinas futbola stadions, [[Čuncjina]] | skatītāji = 51 236 | tiesnesis = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Adels el Nakbi }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|10|N}} | laiks = 21:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288276/400018523 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Abdulrahmans el Abuds|el Abuds]] {{goal|19}} | vārti2 = [[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|42}}<br />[[Mičs Djūks|Djūks]] {{goal|48}} | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 24 620 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} Abdulrahmans el Džasims }} == 4. kārta == Ceturtās kārtas izloze notika 2025. gada 17. jūlijā [[Osaka|Osakā]]. Katra grupa aizvadīja viena apļa turnīru 1. groza komandu laukumā. Komandas tika izsētas 3 grozos balstoties uz FIFA izlašu reitingu. {| class="wikitable" |- ! style="width:33%" | 1. grozs ! style="width:33%" | 2. grozs ! style="width:3325%" | 3. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|QAT}} (53) * {{fb|KSA}} (58) | * {{fb|IRQ}} (59) * {{fb|UAE}} (66) | * {{fb|OMA}} (79) * {{fb|INA}} (118) |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=AFC <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=QAT |team2=UAE |team3=OMA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_QAT=1 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=1 |ga_QAT=0 |win_UAE=1 |draw_UAE=0 |loss_UAE=1 |gf_UAE=3 |ga_UAE=3 |win_OMA=0 |draw_OMA=1 |loss_OMA=1 |gf_OMA=1 |ga_OMA=2 <!--Team definitions--> |name_QAT={{fb|QAT}} |name_UAE={{fb|UAE}} |name_OMA={{fb|OMA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=F |result2=PK |col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram |col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|8|N}} | laiks = 18:00 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|OMA}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020389 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 12 975 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|11|N}} | laiks = 20:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020390 Informācija] | komanda2 = {{fb|OMA}} | vārti1 = [[Markuss Meloni|Meloni]] {{goal|76}}<br />[[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|83}} | vārti2 = [[Kuome Autons|Autons]] {{goal|12|s.v.}} | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji = 8 817 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alireza Fahani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|14|N}} | laiks = 20:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020391 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Bualems Huki|Huki]] {{goal|49}}<br />[[Pedro Migels]] {{goal|74}} | vārti2 = [[Sultans Adils|Adils]] {{goal|90+8}} | stadions = Jasima bin Hamāda stadions, [[Raijāna]] | skatītāji =13 038 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL|show_matches=no |source=AFC <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=KSA |team2=IRQ |team3=INA <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_KSA=1 |draw_KSA=1 |loss_KSA=0 |gf_KSA=3 |ga_KSA=2 |win_IRQ=1 |draw_IRQ=1 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=0 |win_INA=0 |draw_INA=0 |loss_INA=2 |gf_INA=2 |ga_INA=4 <!--Team definitions--> |name_KSA={{fb|KSA}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |name_INA={{fb|INA}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=F |result2=PK |col_F=green1 |text_F=Kvalificējas finālturnīram |col_PK=blue1 |text_PK=Iekļuva 5. kārtā }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|8|N}} | laiks = 20:15 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|INA}} | rezultāts = 2:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020392 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Kevins Diks|Diks]] {{goal|11|11m}}, {{goal|88|11m}} | vārti2 = [[Salahs Abu el Šamats|Abu el Šamats]] {{goal|17}}<br />[[Firass el Buraikans|el Buraikans]] {{goal|36|11m}}, {{goal|62}} | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji =40 634 | tiesnesis = {{flaga|Kuveita}} Ahmeds el Ali }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|11|N}} | laiks = 22:30 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020393 Informācija] | komanda2 = {{fb|INA}} | vārti1 = [[Zidāns Ikbals|Ikbals]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 14 687 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|10|14|N}} | laiks = 22:30 [[UTC+3]] | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/288279/400020394 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = Karaļa Abdula sporta pilsētas stadions, [[Džida]] | skatītāji = 60 816 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adāms Mahadme }} == 5. kārta == 4. kārtas otro vietu ieguvēji izspēlēja savstarpējo spēļu pāri, lai noskaidrotu, kura komanda kvalificējas [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles|starpkonfederāciju izslēgšanas spēlēm]] {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|11|13}} | laiks = 20:00 [[UTC+4]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UAE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020395 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Luanziņjo]] {{goal|18}} | vārti2 = [[Ali el Hamadi|el Hamadi]] {{goal|10}} | stadions = Muhameda bin Zajeda stadions, [[Abū Dabī]] | skatītāji = 32 008 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Šons Evanss }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|11|18}} | laiks = 19:00 [[UTC+3]]<br /><small>(18:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts =2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/520/288263/292069/400020396 Informācija] | komanda2 = {{fb|UAE}} | vārti1 = [[Mohanads Ali|Ali]] {{goal|66}}<br />[[Amirs el Amari|el Amari]] {{goal|90+17}} | vārti2 = [[Kaijo Lukass|Lukass]] {{goal|52}} | stadions = Basras starptautiskais stadions, [[Basra]] | skatītāji =62 444 | tiesnesis = {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki }} Divu spēļu summā ar rezultātu '''3:2''' uzvaru izcīna '''{{fb|IRQ}}''' === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Atsauces}} {{2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija| ]] rcu2ow41iaibbdknch62fxtl3m4d6pw Melānija Luīze Jansone 0 531405 4461423 4441390 2026-04-30T11:25:27Z Uldis s 26307 WCM nosaukums 2026. gadā 4461423 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Melānija Luīze Jansone | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2008 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 27 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Melānija Luīze Jansone''' (dzimusi {{dat|2008|11|27}}) ir [[Latvija]]s [[šahs|šahiste]]. == Biogrāfija == Rīgas šaha skolas treneres [[Vija Rožlapa|Vijas Rožlapas]] audzēkne. Daudzkārtējā Latvijas jauniešu šaha čempionātu laureāte dažādās meiteņu vecuma grupās: 2016. gadā 2 vieta M8 vecuma grupā, 2019. gadā 3. vieta M12 vecuma grupā, 2020. gadā 2. vieta M12 vecuma grupā, 2021. gadā 2. vieta M14 vecuma grupā un 2022. gadā 2. vieta M14 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/speletaji/11614722/#statistika |title=Latvijas Šaha Federācija |access-date={{dat|2023|01|17||bez}} |archive-date={{dat|2023|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230117131149/https://www.sahafederacija.lv/speletaji/11614722/#statistika }}</ref> 2023. gadā uzvarējusi Latvijas jauniešu šaha čempionātā M16 meiteņu grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr735170.aspx?lan=1&art=4 Latvijas 2023. gada jauniešu čempionāta fināls G-16]</ref> 2024. gadā atkārtojusi šo panākumu.<ref>[https://chess-results.com/tnr896786.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Latvijas 2024. gada jauniešu čempionāta fināls G-16]</ref> 2026. gada martā uzvarējusi Latvijas jauniešu šaha čempionāta meiteņu M18 vecuma grupā.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1360668.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 2026. gada Latvijas jauniešu čempionāta fināls G-18]</ref> Pārstāvējusi Latviju dažādos Eiropas un Pasaules jauniešu šaha turnīros, tajā skaitā arī [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionātā]], kas notika Rīgā.<ref>[http://chess-results.com/tnr367941.aspx?lan=1&art=9&fed=LAT&turdet=YES&flag=30&snr=46 European Youth Chess Championship G-10 - 2018]</ref> 2024. gada augustā [[Prāga|Prāgā]] ierindojusies 35. vietā [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu čempionātā]] meiteņu M16 vecuma grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr977139.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Youth Chess Championship 2024 - Girls U16]</ref> 2025. gada martā izcīnījusi 2. vietu Latvijas meiteņu šaha čempionātā M18 vecuma grupā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1116462.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025. gada jauniešu čempionāta fināls G-18]</ref> 2025. gada novembrī [[Budva|Budvā]] Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M18 vecuma grupā ierindojusies 31. vietā.<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1282632.aspx?lan=1&art=4&fedb=LAT&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 European Youth Chess Championship 2025 - G18]</ref> 2025. gada jūnijā izcīnījusi 2. vietu [[Minhene]]s šaha festivāla ''Internationales Whitsun Open'' B turnīrā.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=latvijas-parstavji-minhenes-saha-festivala-371d7d20-630f-41d2-a33e-338ba8214c31 Latvijas pārstāvji Minhenes šaha festivālā]</ref><ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1092632.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Internationales Pfingst-Open 2025 B im 3. Muenchner Schachfestival]</ref> Kopš 2020. gada regulāri piedalījusies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]]. Labāko rezultātu šajās sacensībās sasniegusi 2022. gadā, kad ierindojusies 8. vietā.<ref>[http://chess-results.com/tnr626208.aspx?lan=1&art=4 Latvijas 2022. gada sieviešu čempionāts]</ref> [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] pārstāvējusi Latvijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules sieviešu šaha olimpiādē]].<ref>[http://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=LAT&flag=30 44th Chess Olympiad 2022 Women]</ref> 2026. gadā FIDE viņai piešķīra sieviešu meistarkandidātes nosaukumu (WCM). == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 12. vieta. * [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|2021. gads]] — 17. vieta. * [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|2022. gads]] — 8. vieta. * [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 13. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr754279.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Latvian Women's Chess Championship 2023]</ref> * [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|2024. gads]] — 10. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr922792.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2024.gada sieviešu čempionāta fināls]</ref> * [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 11. vieta.<ref>[https://chess-results.com/tnr1151105.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 Latvijas 2025.gada sieviešu čempionāts šahā]</ref> == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11614722 | chessgames = 184761 | 365chess = Melanija_Luize_Jansone }} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Jansone, Melānija Luīze}} [[Kategorija:2008. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] 62nmbpdftwgnwbrig6sixgnnu26cdoa Dalībnieka diskusija:Reperto 04 3 531629 4461235 3769278 2026-04-29T21:01:51Z Euphydryas 51275 Euphydryas pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Captain Awesome]] uz [[Dalībnieka diskusija:Reperto 04]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Captain Awesome|Captain Awesome]]" to "[[Special:CentralAuth/Reperto 04|Reperto 04]]" 3769278 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Captain Awesome}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 20. janvāris, plkst. 19.47 (EET) 716du8sf3d1tjek3o94glamn663rybb Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km 0 533189 4461397 4458965 2026-04-30T09:47:10Z Antra 4420 /* Labdarības formāts un rekordu krišana */ 4461397 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga - Valmiera 107km |Izmērs=300px |Laiks=3. maijs 2025 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100km un 107km |Rekordi=Vīrieši - [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais=4. maijs }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |8 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] 1bzdv6qosaa5iqmbp3w9e1m8cubegvz 4461398 4461397 2026-04-30T09:48:42Z Antra 4420 /* ievads */ 4461398 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga - Valmiera 107km |Izmērs=300px |Laiks=3. maijs 2025 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100km un 107km |Rekordi=Vīrieši - [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais=4. maijs |Nākamais=2. maijs}} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |8 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] m1zdj6xh5jbr3205snwe8sd4jag8zic 4461399 4461398 2026-04-30T09:49:40Z Antra 4420 4461399 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga - Valmiera 107km |Izmērs=300px |Laiks=2. maijs 2026 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100km un 107km |Rekordi=Vīrieši - [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais=3. maijs }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |8 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] mm5ifgsg9qnub6tp1n09ppjial4azl2 4461402 4461399 2026-04-30T10:11:57Z Antra 4420 /* Labdarības formāts un rekordu krišana */ 4461402 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga - Valmiera 107km |Izmērs=300px |Laiks=2. maijs 2026 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100km un 107km |Rekordi=Vīrieši - [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes - Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais=3. maijs }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |6 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] gfegwalpr58zo3yrpi8xe3gen9lm11o 4461424 4461402 2026-04-30T11:27:11Z Biafra 13794 tas 3. maijs gan izskatās tur bezjēdzīgs. 4461424 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste |Nosaukums=Rīga—Valmiera 107 km |Izmērs=300px |Laiks=2. maijs 2026 |Tips=Ultra skriešana |Disciplīnas=100 km un 107 km |Rekordi=Vīrieši — [[Toms Komass]] 07:30:49 (2024) Sievietes — Diāna Džaviza 08:14:58 (2024) |Iepriekšējais= }} [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|thumb|250px|Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca — ultramaratona finiša vieta]] '''Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km''' ir ikgadējs [[ultramaratons]] [[Latvija|Latvijā]], kam starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētās Sīmaņa baznīcas]] durvju kliņķa [[Valmiera|Valmierā]]. Vēsturiskais skrējiens risinājās piecus gadus [[Dziesmotā revolūcija|trešās atmodas]] laikā no 1989. gada līdz 1993. gadam. Pēc 21 gada pauzes tas tika atjaunots 2014. gadā un ik gadu piesaista vairāk nekā simts Latvijas aktīvākos ultragaro distanču skrējējus. Kopš 2015. gada Rīga—Valmiera ir [[labdarība]]s statuss un tā laikā tiek vākti līdzekļi [[Vidzeme]]s bērniem ar kustību traucējumiem. Kopš 2019. gada Latvijas čempioni 100 kilometru distancē tiek noskaidroti Rīga—Valmiera sertificētajā trasē. Skrējienam vairākkārt piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) bronzas kvalitātes zīme — ''Bronze Label''. {| class="wikitable" |+Goda plāksne (1989—2025) !Finišu skaits !Ultraskrējējs !Labākais rezultāts |- |14 |Viktors Suborins |08:03:45 |- |12 |Dmitrijs Ničipors |08:43:21 |- |12 |Mārtiņš Sirmais |10:44:17 |- |10 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |- |10 |Inta Zīriuse |14:02:21 |- |9 |Valdis Ņilovs |09:22:40 |- |9 |Didzis Brauns |09:42:39 |- |9 |Armands Lunts |11:26:36 |- |9 |Sergejs Kuzmins |12:54:24 |- |8 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 |- |8 |Dainis Driņķis |14:22:50 |- |8 |Jānis Danevičs |15:21:09 |- |7 |Kalvis Silgals |09:13:53 |- |7 |Jānis Kopmanis |15:46:31 |- |7 |Ance Aumeistere |16:12:42 |- |6 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |- |6 |Jānis Actiņš |08:56:02 |- |6 |Ritvars Lērme |09:06:19 |- |6 |Vita Devjatņikova |09:09:45 |- |6 |Pēteris Cābulis |09:44:36 |- |6 |Magnus Zalsters |10:22:59 |- |6 |Gusts Fokerots |10:45:50 |- |6 |Dace Skrastiņa |11:26:55 |- |6 |Uģis Zanders |13:11:40 |- |6 |Romans Šroms |13:26:00 |- |6 |Jānis Marčinkus |13:45:52 |- |6 |Anita Gavare |14:38:51 |- |6 |Jana Romanovska |14:42:25 |- |6 |Olena Fomenko |14:49:09 |- |6 |Aigars Ūdris |16:13:00 |- |6 |Jānis Mirķis |16:51:33 |- |6 |Anete Skrastiņa |17:18:48 |} == Pārskrējiena vēsture (1989.-1993. gads) == Pirmais pārskrējiens Rīga—Valmiera risinājās Dziesmotās atmodas laikā 1989. gada 26.-27. augustā dažas dienas pēc tautu vienojošā [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]], kad tā dalībnieki pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai 24 stundu laikā mērotu daļu no šosejas, uz kuras rokās sadevušies par Latvijas brīvību no okupācijas bija stāvējuši desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju. 107 kilometru garais pārskrējiens iemantoja neoficiālu nosaukumu "''Gladiatoru pastaiga''" un dalībniekus ceļā ar dzērieniem un [[Uzkodas|uzkodām]] atbalstīja vietējie iedzīvotāji. Piektais un noslēdzošais pārskrējiens Rīga—Valmiera tika aizvadīts 1993. gadā vienlaikus ar [[Jāņa Daliņa stadions|Jāņa Daliņa stadionā]] notiekošajām pirmajām Trīszvaigžņu spēlēm, no kurām vēlāk izveidota Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. Visas piecas reizes skrējienam starts tika dots pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Organizatoru vidū bija Jānis Motivāns un Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Kārlis Greiškalns]]. == Atjaunotais skrējiensoļojums == === Autentiskums un jaunas tradīcijas === Pēc 21 gada pārtraukuma [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[8. marts|8. martā]] 50 skrējēji ņēma dalību pirmajā atjaunotajā skrējiensoļojumā Rīga—Valmiera. Autentiski vēsturiskajam skrējienam pirmsstarta reģistrācija un dalībnieku numuru izņemšana notiek [[Latvijas Universitāte]]s centrālajā ēkā Rīgā, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvārī]] 19. Īsi pirms pusnakts kopīgi tiek nodziedāta [[Latvijas Valsts himna]]. Nemainīgi dalībnieku numurus rotā uzraksts "Brīvību Latvijai" Jauna tradīcija ir skrējiena norise naktī no piektdienas uz sestdienu un saīsināts kontrollaiks no 24 līdz 19 stundām, kā arī finiša fiksēšana, pieskaroties Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas durvju kliņķim. === Labdarības formāts un rekordu krišana === 2015. gadā, sadarbojoties ar fondu [[Ziedot.lv]] un bērnu rehabilitācijas centru Poga, sākta ziedojumu vākšanas tradīcija Vidzemes bērniem ar kustību traucējumiem. Skrējiena ''sargeņģeļi'' sagaida finišētājus, noslēdzošos metrus padarot īpaši emocionālus. 2019. gadā tika sertificēta sacensību trase, ļaujot iegūt IAU bronzas kvalitātes zīmi (''Bronze Label''). Kopš 2019. gada Rīga-Valmiera ietvaros tiek noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā, sadalot [[Latvijas Vieglatlētikas savienība|Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS)]] piešķirtos medaļu komplektus. Kopš 1992. gada absolūtais trases rekords (08:01:38) piederēja skriešanas leģendai Georgam Jermolajevam, kuram izdevās realizēt sasniegumu, lielāko sacensību daļu skrienot tandēmā ar rekordistu diennakts skrējienā Viktoru Suborinu. 2020. gadā šo rekordu izdevās labot Pēterim Grīviņam (07:59:02), kuram uz papēžiem mina Kristaps Magone (8:00:00), kam pieder visu laiku otrs labākais rezultāts. Sieviešu konkurencē rekordi krita vairākus gadus pēc kārtas, pašreizējais labākais rezultāts kopš 2020. gada pieder divkārtējai uzvarētājai Diānai Džavizai (09:21:49), kura ir ne tikai divu Spartatlona uzvarētāja, bet arī vairāku Latvijas nacionālo vieglatlētikas rekordu īpašniece. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km dalībnieku un brīvprātīgo ziedojums Vidzemes bērniem !Gads !Skrējiensoļojuma sargeņģelis !Pilsēta !Vecums !Ziedojums !Kopsumma |- |2026 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |12 |6448,55 | |- |2025 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |11 |9200,00 |62 312,83 |- |2024 |Regnārs Bērziņš-Krūmiņš |Valmiera |5 |10296,25 |53 112,83 |- |2023 |Eliass Kuprišs |Valmiera |5 |8945,39 |42 816,58 |- |2022 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |9 |5938,39 |33 871,19 |- |2021 |Toms un Edžus Praškeviči |Gulbene |8 |5549 |27 932,80 |- |2020 |Gustavs Jēkabs Spilva |Vecpiebalga |8 |5453,31 |22 383,80 |- |2019 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |10 |4170,47 |16 930,49 |- |2018 |Krista Spirģe |Jaunpiebalga |5 |4194,09 |12 760,02 |- |2017 |Lāsma Zukure |Burtnieki |15 |3249,69 |8 565,93 |- |2016 |Jēkabs Bluķis |Valmiera |6 |3051,17 |5 316,24 |- |2015 |Undīne Ozoliņa |Cēsis |5 |2265,07 |2 265,07 |} === Skrējiena trase un kontrolpunkti === Sacensības notiek Rīgas, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu, Cēsu un Valmieras pašvaldību administratīvajās teritorijās, dalībniekiem virzoties pa A2 un A3 šosejām, kā arī pārvietojoties pa Brīvības ielu Rīgā un Rīgas ielu Valmierā. Pasākuma laikā automašīnu satiksme netiek slēgta, kas ir īpašs izaicinājums skrējējiem, pārvietojoties pa šosejas kreiso pusi. Skrējiena nolikums paredz obligāto ekipējumu, kurā ietilpst atstarojošā veste un diennakts tumšajā laikā arī pieres lukturis. Trases malā darbojas deviņi kontrolpunkti, kuros dalībnieki var atpūsties un papildināt savus ūdens krājumus. Sešos punktos var atjaunot pārtikas krājumus, savukārt no deviņām vietām trases malā tiek nodrošināti tiešsaistes rezultāti. Atjaunoto skrējiensoļojumu sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas centru Poga rīko sabiedriskā labuma organizācija biedrība Ultrataka. Pasākumu apkalpo un skrējēju mērķus garajā distancē palīdz sasniegt pussimts brīvprātīgie palīgi. Finišā uz skatuves kāpuši tādas muzikālās apvienības, kā Valmieras bērnu ansamblis "Notiņas", rokgrupa "Pirmais kurss" un duets "[[Čipsis un Dullais]]". Finišētāju vidū bijušas olimpietes soļotājas [[Agnese Pastare]] (2019) un [[Jolanta Dukure]] (2018 un 2020), kā arī Valmieras pilsētas mērs [[Jānis Baiks]] (2018 un 2020). Latvijas simtgades svinību laikā, 2018. gadā dalībnieku un finišētāju skaits sasniedza rekordu, pateicoties NATO kontingenta karavīriem no [[Spānija]]s, kuri organizētā autobusā ieradās no [[Ādažu poligons|Ādažu militārā poligona]]. Pārstāvētas arī citas valstis, tostarp, Itālija, Kanāda, Lietuva, Vācija, Ukraina un citas. {| class="wikitable" |+Rīga-Valmiera 107 km uzvarētāji !Datums !Uzvarētājs !Rezultāts !Uzvarētāja !Rezultāts |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |Ritvars Kalniņš |07:57:11 |Karīna Lezdiņa |09:32:45 |- |2024-05-04 |Toms Komass |07:30:49 (TR) |Diāna Džaviza |08:14:58 (TR) |- |2023-06-03 |[[Toms Komass]] |07:41:38 (TR) |Vita Devjatņikova |09:09:45 (TR) |- |2022-06-11 |Toms Komass |08:25:28 |Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (UA) |10:00:18 |- |2021-07-17 |Toms Komass |08:29:11 |Vita Devjatņikova |10:10:28 |- |2020-07-11 |Pēteris Grīviņš |07:59:02 (TR) |Diāna Džaviza |09:21:49 (TR) |- |2019-06-22 |Ainārs Kumpiņš |08:10:50 |Diāna Džaviza |09:26:49 (TR) |- |2018-06-23 |Konstantīns Biktimirovs |08:18:11 |Vita Devjatņikova |09:53:06 (TR) |- |2017-04-01 |Didzis Glušņevs |08:27:32 |Viktorija Tomasevciene (LT) |10:31:07 (TR) |- |2016-04-02 |Uldis Kļaviņš |08:26:49 |Sigita Vāce-Vecvagare |11:02:05 |- |2015-03-28 |Māris Babris |08:35:06 |Marta Zumberga |10:49:53 (TR) |- |2014-03-08 |Valdis Ņilovs |09:54:24 |Dace Veipa |13:24:00 |- |1993 |Viktors Suborins |08:44:03 |Laila Ceika |11:07:27 (TR) |- |1992 |Georgs Jermolajevs |08:01:38 (TR) |Ņina Blūma |11:15:50 (TR) |- |1991 |Viktors Suborins |08:03:45 (TR) |Ņina Blūma |12:19:35 (TR) |- |1990 |Anatolijs Vidikovs |08:57:00 |Ruta Svilāne |14:14:14 |- |1989-08-27 |Georgs Jermolajevs |08:45:00 |Laila Ceika |12:42:58 |} == Spilgtākie mirkļi == === 2026 === === 2025 === === 2024 === Pirmo reizi skrējiens saņem augstāko zelta kvalitātes zīmi “IAU Gold Label”, kas nozīmēja, ka sagaidāmi augstvērtīgi rezultāti. Nākamā “Badwater” uzvarētāja no Norvēģijas tomēr neieradās Latvijā traumas dēļ, taču bija viesi no Vācijas un citām valstīm. Kopējais dalībnieku skaits sasniedza rekordlielumu. Ceturto reizi pēc kārtas uzvaras laurus plūca jelgavnieks Toms Komass (7:30:49), labojot sev piederošo rekordu par 11 minūtēm. Pie 100 kilometru atzīmes tika sasniegts visu laiku otrs labākais Latvijas rezultāts (7:01:54). Sieviešu konkurencē Diāna Džaviza (8:14:58) laboja trases rekordu par nepilnu stundu un tika pie trešās uzvaras, skaita ziņā panākot iepriekšējo rekordisti Vitu Devjatņikovu. Pie viena no Vīnes atbraukusī salacgrīviete Diāna Džaviza laboja sev piederošo Latvijas rekordu 100 kilometros (7:44:50). Labdarības formātam tika svinēta desmitgade un par sargeņģeli kļuva piecgadīgais valmierietis Regnārs Bērziņš-Krūmiņš, kuram tika saziedoti 10 297,25 eiro. Vasaras izskaņā Ziedot.lv rehabilitācijas centrā “Poga” tika nosvinēta ballīte ar bērniem, kuru atbalstam iepriekšējos gados vākti līdzekļi. Kopējā summa pa 10 gadiem pārsniedz 53 tūkstošus eiro. === 2023 === Atjaunotā skrējiena desmitajā gadadienā saņemta IAU sudraba kvalitātes zīme (''Silver Label''), kāda līdz šim nav tikusi nevienām ultragarajām sacensībām Baltijas valstīs. Par skrējiensoļojuma sargeņģeli 3. jūnija skrējienam kļuva piecgadīgais valmierietis Eliass Kuprišs, kura rehabilitācijai tika vākti līdzekļi. Sacensību gaitā vairākkārtīgi mainījās līderi, taču simtajā kilometrā vadībā izvirzījās Toms Komass (07:41:38), izcīnot trešo uzvaru pēc kārtas un labojot pirms trim gadiem Pētera Grīviņa uzstādīto trases rekordu, 1992. gada Georga Jermolajeva rezultātu, kas turējās 28 gadus, pārspējot par precīzām 20 minūtēm. Dāmām triumfēja Vita Devjatņikova (9:09:45), kļūstot par pirmo trīskārtējo uzvarētāju un pēc pieciem gadiem atgriežot sev trases rekordu. === 2022 === 107 dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, 11. jūnijā notika 107 kilometru skrējiensoļojums Rīga-Valmiera, kurā uzvaru izcīnīja Ukrainas pārstāve Viktoriia Nikolaienko-Bryantseva (10:00:18), kura sacensību gaitā vairākkārt mainījās vietām ar divkārtējo uzvarētāju Vitu Devjatņikovu (10:03:55). Pēc 32 gadu pārtraukuma kādam no vīriem izdevās izcīnīt divas uzvaras pēc kārtas. Pirmajos divos skrējienos 1989. un 1890. gadā to paveica Georgs Jermolajevs, šoreiz bija Toma Komasa (08:25:28) kārta. Otro reizi ziedojumi tika Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas. Meitenei tika 5938,39 eiro, kopējai labdarības summai astoņos gados sasniedzot 33 871,39 eiro. === 2021 === Ievērojot dažādus ierobežojumus, skrējiensoļojums norisinājās 17. jūlijā arī Covid-19 pandēmijas otrajā gadā. Pie otrās uzvaras tika Vita Devjatņikova (10:10:28), kļūstot par ceturto sievieti, kurai izdevies uzvarēt divas reizes. Tikmēr par spīti konkurencei, Toms Komass (08:29:11) izcīnīja uzvaru vīru konkurencē, astoto gadu pēc kārtas sarūpējot jaunu sacensību uzvarētāju. Jegavnieks tikai dienu pirms sacensībām bija atgriezies no Vācijas uz dzīvi Latvijā. Pirmo reizi ziedots tika dvīņiem. Gulbenieši Toms un Edžus Praškeviči no skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem saņēma 5549 eiro. === 2020 === Skrējiens notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, ievērojot virkni ierobežojumu vasaras vidū 11. jūlijā, kad vīrusa izplatība ir zemākajā punktā. Pirmo reizi skrējiens risinājās IAU bronzas zīmē (''Bronze Label'') un Pēteris Grīviņš (07:59:02) no Raunas pēc 28 gadiem laboja trases rekordu. Savu artavu augstvērtīgā rezultāta tapšanā deva visu laiku otra labākā rezultāta īpašnieks Kristaps Magone (08:00:00). Tikmēr no Austrijas speciāli ieradusies Diāna Džaviza (09:21:49) tika pie otras uzvaras, labojot sev piederošo trases rekordu, kas mainījies piecas reizes kopš 2015. gada. Otro reizi distanci pieveica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Šoreiz skrējiena laikā ziedojumi tika vākti Gustava Mārča Spilvas rehabilitācijai. Šis mērķis materializējās ar 5453,31 eiro. === 2019 === Pēc trases sertifikācijas pirmo reizi tika noskaidroti Latvijas čempioni 100 kilometru šosejas skrējienā. Dienu pirms Līgo svētkiem 22. jūnijā pirmie finišu sasniedza Ainārs Kumpiņš (08:10:50) un Diāna Džaviza (09:26:49), kura uzaugusi Salacgrīvā. Austrijas galvaspilsētā Vīnē dzīvojošā latviete par pusstundu laboja iepriekšējo trases rekordu, liekot saprast, ka šis nav pēdējais ātrākais sieviešu rekords. Skrējiensoļojumā startēja arī Londonas olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare. Otro reizi par sacensību sargeņģeli tika izvēlēta Undīne Ozoliņa, kurai tika saziedoti 4170,47 eiro. === 2018 === Pēc četriem skrējieniem pavasarī sacensību sezonas ievadā Rīga-Valmiera pārcēlās siltākos apstākļos uz Līgo dienu 23. jūnijā. Valsts simtgadē dalībnieku skaitu papildināja NATO kontingenta militārpersonas no Ādažiem. Skrējēju vidū bija Spānijas un citu valstu karavīri. Uzvaras izcīnīja Konstantīns Biktimirovs (08:18:11) un Vita Devjatņikova (09:53:06), kura parūpējās par kārtējā sieviešu trases rekorda krišanu, iepriekšējo labojot par pusstundu, kļūstot par pirmo dāmu, kas trasi pieveikusi ātrāk par 10 stundām. Soļojot distanci veica olimpiete Jolanta Dukure un Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks. Skrējējiem un brīvprātīgajiem palīgiem ziedojot Kristai Spirģei no Jaunpiebalgas, tika savākti 4194,09 eiro. === 2017 === Pirmo reizi uzvaras laurus plūca kāds no ārvalstu dalībniekiem. 1. aprīlī lietuviete Viktorija Tomaševciene (10:31:07) to paveica ar kārtējo trases rekordu, kamēr vīriem pagaidām neizdevās pietuvoties kārotajām astoņām stundām. Pirmais finišu sasniedza Didzis Glušņevs (08:27:32) no Bikstiem. Par skrējiena sargeņģeli kļuva Lāsma Zukure no Burtniekiem. Viņai tika saziedoti 3249,69 eiro. === 2016 === Trešajā atjaunotā skrējiena gadā rezultāti turpināja uzlaboties un 2. aprīlī siguldietis Uldis Kļaviņš (08:26:49) bija vēl soli tuvāk astoņu stundu robežai. Sieviešu konkurencē savā otrajā startā uzvarēja Sigita Vāce (11:02:05) no Saldus. Pirmo reizi skrējējus Rīgas ielās pavadīja policijas auto, tādējādi ļaujot līderiem šķērsot krustojumus bez apstāšanās. Ziedošanas akcijā valmierietis Jēkabs Bluķis tika pie 3051,17 eiro. === 2015 === 28. martā, pusceļā paliekot bez partnera Mārtiņa Puriņa, atlikušo daļu uz mājām triatlonists Māris Babris (08:35:06) veica vienatnē. Ātrāk par 11 stundām ar jaunu trases rekordu distanci veica Marta Zumberga (10:49:53) no Dundagas. Skrējiensoļojums ieguva labdarības statusu, cēsiniecei Undīnei Ozoliņai savācot 2265,07 eiro. === 2014 === 50 skrējēji 8. martā devās pirmajā atjaunotajā skrējienā no Rīgas uz Valmieru. Gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 20 gadiem, numuru izņemšana tika organizēta Latvijas Universitātes centrālajā ēkā. Jauninājums bija skrējiena norise nevis svētdienā, bet naktī uz sestdienu. Tomēr kā spēcīgākā jaunā tradīcija tika ieviesta Sīmaņa baznīcas durvju kliņķa skaršana, lai fiksētu finiša mirkli un ļautos emocijām par padarīto. Pirmie uzvarētāji jaunajā gadsimtā bija ogrēnietis Valdis Ņilovs (09:54:24) un Dace Veipa (13:24:00) no Baltzera. === 1993 === Viktors Suborins (08:44:03) jau pašā sākumā pie pirmā dzeršanas punkta ar māņu kustību atbrīvojās no cieši sekojošā Georga Jermolajeva un solo versijā izcīnīja uzvaru, kas gan bija patālu no trases rekorda. Sieviešu konkurencē pie otrās uzvaras tika Laila Ceika (11:07:27), savu pirmā skrējiena rezultātu uzlabojot par pusotru stundu, kas deva jaunu trases rekordu. Pārskrējiens Rīga-Valmiera tika organizēts piekto un noslēdzošo reizi. 107 kilometru distances finišētāji tika godināti pirmajās Trīszvaigžņu spēlēs Jāņa Daliņa stadionā, kur nākamajos gados aizsākās prestižā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā. === 1992 === Neatkāpjoties ne soli un skrienot VIktora Suborina aizvējā, Georgam Jermolajevam izdevās pēdējos kilometros uzvarēt 107 kilometru garo sacīksti ar jaunu trases rekordu (08:01:38). Ceturtajā pārskrējienā otro uzvaru pēc kārtas izcīnīja Ņina Blūma (11:15:50), savu iepriekšējo trases rekordu uzlabojot par stundu. === 1991 === Atrodoties uz kuģa, pirmajos divos skrējienos nevarēja ņemt dalību Latvijas visu laiku labākais diennakts skrējējs Viktors Suborins, taču trešajā skrējienā, apsteidzot par 10 gadiem vecāko Georgu Jermolajevu, tika labots sacensību rekords (08:03:45). Trīs gados pie uzvaras tika trešā dāma Ņina Blūma (12:19:35), ar savu rezultātu labojot sieviešu trases rekordu. === 1990 === Uzvaru izcīnīja Anatolijs Vidikovs (08:57:00) no Ozolniekiem, bet pirmā gada uzvarētājs Georgs Jermolajevs finišēja kā otrais. Sieviešu konkurencē triumfēja Ruta Svilāne (14:14:00). === 1989 === Tikai dažas dienas pēc Baltijas ceļa naktī uz 27. augustu tika sarīkots pirmais pārskrējiens no Rīgas uz Valmieru. Pirmie Valmieru sasniedza Georgs Jermolajevs (08:45:00) un Laila Ceika (12:42:58). {| class="wikitable" |+ !Datums !Pieteikumi !Startējušie !Finišētāji !Finišētāji pret startējušajiem |- |2026-05-02 | | | | |- |2025-05-03 |226 (52 dāmas un 174 kungi) |212 (49 dāmas un 163 kungi) |178 (41 dāma un 137 kungi) |84% (D84% un K84%) |- |2024-05-04 |219 (61 dāma un 168 kungi) |211 (61 dāma un 150 kungi) |176 (50 dāmas un 126 kungi) |83% (D82% un K84%) |- |2023-06-03 |187 (53 dāmas un 134 kungi) |177 (51 dāma un 126 kungi) |150 (43 dāmas un 107 kungi) |85% (D84% un K85%) |- |2022-06-11 |134 (41 dāma un 93 kungi) |131 (40 dāmas un 91 kungs) |103 (26 dāmas un 77 kungi) |79% (D65% un K85%) |- |2021-07-17 |166 (53 dāmas un 113 kungi) |149 (48 dāmas un 101 kungi) |113 (34 dāmas un 79 kungi) |76% (D71% un K78%) |- |2020-07-11 |160 (51 dāma un 109 kungi) |139 (44 dāmas un 95 kungi) |117 (36 dāmas un 81 kungs) |84% (D82% un K85%) |- |2019-06-22 |156 (46 dāmas un 110 kungi) |136 (41 dāma un 95 kungi) |101 (28 dāmas un 73 kungi) |74% (D68% un K77%) |- |2018-06-23 |181 (41 dāma un 140 kungi) |163 (39 dāmas un 124 kungi) |127 (23 dāmas un 104 kungi) |78% (D59% un K84%) |- |2017-04-01 |145 (34 dāmas un 111 kungi) |128 (30 dāmas un 98 kungi) |96 (19 dāmas un 77 kungi) |75% (D63% un K77%) |- |2016-04-02 |117 (32 dāmas un 85 kungi) |105 (28 dāmas un 77 kungi) |90 (23 dāmas un 67 kungi) |86% (D82% un K87%) |- |2015-03-28 |118 (28 dāmas un 90 kungi) |109 (27 dāmas un 82 kungi) |101 (27 dāmas un 74 kungi) |93% (D100% un K90%) |- |2014-03-08 |50 |50 |38 |76% |- |Kopā* | | |806 (188 dāmas un 618 kungi) | |} <nowiki>*</nowiki> Kopējais unikālais finišētāju skaits no 1989. gada. == Atsauces == # [https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/matiss-vecvagaris-kilometru-devalvacija.a83853/ Kilometru devalvācija]. lsm.lv (latviešu) 2014-04-26 # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/atjaunota-skrejiensolojuma-riga-valmiera-dalibnieki-skries-lidz-klinkim.a122895/ Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera dalībnieki skries līdz «Kliņķim»]. lsm.lv (latviešu) 2015-03-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/72-gadu-vecuma-legendarais-skrejejs-georgs-jermolajevs-nujorka-pieveic-817-kilometrus.a127608/ 72 gadu vecumā leģendārais skrējējs Georgs Jermolajevs Ņujorkā pieveic 817 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-04-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/operteatra-profesionals-flautists-maikijs-skrien-ultramaratonus.a133532/ Operteātra profesionāls flautists Maikijs skrien ultramaratonus]. lsm.lv (latviešu) 2015-06-12. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/legendarais-jermolajevs-asv-sesu-dienu-sacensibas-noskrejis-jau-153-kilometrus.a161974/ Leģendārais Jermolajevs ASV sešu dienu sacensībās noskrējis jau 153 kilometrus]. lsm.lv (latviešu) 2015-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/10-valstu-skrejeji-starte-107-kilometru-labdaribas-ultramaratona-rigavalmiera.a230608/ 10 valstu skrējēji startē 107 kilometru labdarības ultramaratonā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2017-03-31. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-piecgadigas-kristas-arstesanai.a262492/ Skrējēji vāks līdzekļus piecgadīgās Kristas ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2017-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/26-gadus-veco-riga-valmiera-skrejiensolojuma-rekordu-lukos-labot-devinu-valstu-skrejeji.a282892/ 26 gadus veco Rīga-Valmiera skrējiensoļojuma rekordu lūkos labot deviņu valstu skrējēji]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-22. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/video-un-foto-vita-devjatnikova-labo-skrejiensolojuma-riga-valmiera-trases-rekordu.a283452/ VIDEO un FOTO: Vita Devjatņikova labo skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2018-06-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-vaks-lidzeklus-10-gadus-vecas-undines-arstesanai.a304335/ Skrējēji vāks līdzekļus 10 gadus vecās Undīnes ārstēšanai]. lsm.lv (latviešu) 2018-12-30. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/olimpiete-pastare-solos-riga-valmiera-107-km.a323205/ Olimpiete Pastare soļos Rīga-Valmiera 107 km]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-21. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/dzaviza-labo-skrejiena-riga-valmiera-trases-rekordu.a323560/ Džaviza labo skrējiena Rīga-Valmiera trases rekordu]. lsm.lv (latviešu) 2019-06-25. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/undines-ozolinas-arstesanai-skrejeju-sabiedriba-saziedo-417047-eiro.a324474/ Undīnes Ozoliņas ārstēšanai skrējēju sabiedrība saziedo 4170,47 eiro]. lsm.lv (latviešu) 2019-07-03. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/skrejeji-palidzes-mazajam-gustavam-apgut-musdienu-tehnologijas.a342937/ Skrējēji palīdzēs mazajam Gustavam apgūt mūsdienu tehnoloģijas]. lsm.lv (latviešu) 2019-12-27. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/grivins-un-dzaviza-uzvar-vesturiskaja-skrejiena-riga-valmiera-krit-sacensibu-rekordi.a366835/ Grīviņš un Džaviza uzvar vēsturiskajā skrējienā Rīga-Valmiera, krīt sacensību rekordi]. lsm.lv (latviešu) 2020-07-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/komass-un-devjatnikova-uzvar-tradicionalaja-skrejiena-rigavalmiera.a413248/ Komass un Devjatņikova uzvar tradicionālajā skrējienā Rīga—Valmiera]. lsm.lv (latviešu) 2021-07-17. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/uz-labdaribas-maratonu-riga-valmiera-speciali-ieradusies-rekordiste-no-ukrainas.a460888/ Uz labdarības maratonu Rīga-Valmiera speciāli ieradusies rekordiste no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-10. # [https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/skrejiena-rigavalmiera-triumfe-komass-un-briantseva-no-ukrainas.a461072/ Skrējienā Rīga—Valmiera triumfē Komass un Briantseva no Ukrainas]. lsm.lv (latviešu) 2022-06-11. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/jubilejas-skrejiena-riga-valmiera-vaks-lidzeklus-piecgadiga-eliasa-rehabilitacijai.a488631/ Jubilejas skrējienā Rīga-Valmiera vāks līdzekļus piecgadīgā Eliasa rehabilitācijai]. lsm.lv (latviešu) 2022-12-26. # [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-sports/03.06.2023-video-komass-un-devjatnikova-labo-ultramaratona-riga-valmiera-rekordus.a511289/ VIDEO: Komass un Devjatņikova labo ultramaratona Rīga-Valmiera rekordus]. lsm.lv (latviešu) 2023-06-03. == Ārējās saites == [https://ultrataka.lv/ Oficiālā tīmekļa vietne]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Maratons]] [[Kategorija:Sports Latvijā]] okimqo8wrz6tcach9zmdoe288o7fz3f Intelsat 40e 0 550453 4461324 3981023 2026-04-30T05:12:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461324 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat 40e'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[SSL 1300]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = ''[[Intelsat]]'', {{LUX}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]'' (''[[Maxar Technologies]]''), {{USA}} | Starta_gads = 2023 | Starts = {{dat|2023|4|7|SK}} 04:30 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'' | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = 15 gadi (plānots) | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = 5440 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = saules baterijas, 14 kW | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = 91° R | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Amazonas Nexus|Intelsat 46]]'' | KA_nāk = ''[[Intelsat 42]]'' }} '''''Intelsat 40e''''' ('''''IS-40e''''') ir [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzēta uzņēmuma ''[[Intelsat]]'' ''Epic<sup>NG</sup>'' sērijas [[sakaru pavadonis]]. Tas paredzēts sakaru nodrošināšanai Ziemeļamerikai un Centrālamerikai. Pavadoni uz [[ģeostacionārā orbīta|ģeostacionāro orbītu]] palaida 2023. gada 7. aprīlī. Pavadoni izgatavoja ASV uzņēmuma ''[[Maxar Technologies]]'' meitasuzņēmums ''[[SSL (uzņēmums)|SSL]]'' uz platformas ''[[SSL 1300]]'' bāzes. Tam uzstādīti 42 Ku un 3 Ka joslas raidītāji. Pavadonī ir uzstādīta arī ''[[NASA]]'' un [[Smitsona institūts|Smitsona institūta]] Zemes tālizpētes aparatūra ar nosaukumu '''''TEMPO''''' (''Tropospheric Emissions: Monitoring of Pollution''). Tai ir ultravioletais spektrometrs, kas nosaka piesārņotājus, mērot Saules gaismu, kas atstarota un izkliedēta no Zemes virsmas un atmosfēras. == Lidojuma gaita == ''Intelsat 40e'' tika palaists {{dat|2023|4|7||bez}} 04:30 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Pirmajai pakāpei izmantja bloku ''B1076'', kas bija lidojis jau 3 reizes. Pēc derīgās kravas atdalīšanas raķetes pirmā pakāpe nolaidās uz peldošās platformas ''ASOG''. ''Intelsat 40e'' tika izvietots ģeostacionārajā orbītā punktā 91° rietumu garuma. == Ārējās saites == * [https://www.intelsat.com/fleetmaps/satellites/satellite_53/ Intelsat 40e]{{Novecojusi saite}} Intelsat * [https://www.satbeams.com/satellites?id=2738 Intelsat 40E (TEMPO)] satbeams * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=56174 INTELSAT-40E] n2yo.com * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-40e.htm Intelsat 40e / TEMPO] Gunter Dirk Krebs {{Intelsat}} {{2023. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|40e]] m1rg6gnbq2tazhfu6tii3kevp4aqg4x Jelgavas teātris 0 561005 4461388 4306541 2026-04-30T09:32:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461388 wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste |nosaukums=Jelgavas teātris |orig_nosaukums= |attēls=Jelgavas Latviešu biedrības nams.jpg |attēla izmērs= |paraksts=Jelgavas Latviešu biedrības nams |adrese= |vieta={{vieta|Latvija|Jelgava|Katoļu iela 11|3s=Katoļu iela (Jelgava)}} |karte= |kartes_paraksts= |karte_alt= |kartes_izmērs= |reljefa_karte= |plat_d=|plat_m=|plat_s=|plat_NS= |gar_d=|gar_m=|gar_s=|gar_EW= |arhitekts= |dibināšanas gads={{dat|1924|8|23||bez}} |slēgšanas gads={{dat|1953|6|11||bez}} |direktors= |operas vadītājs= |baleta vadītājs= |režisors= |diriģents= |lielā zāle= |mazā zāle= |kamerzāle= |zāle1=|zāle1_vietas= |zāle2=|zāle2_vietas= |zāle3=|zāle3_vietas= |citas_daļas= |mājas lapa= }} '''Jelgavas teātris''' bija profesionāls [[teātris]] [[Jelgava|Jelgavā]], [[Latvija|Latvijā]], kas kopš 1919. gada darbojās [[Jelgavas Latviešu biedrības nams|Jelgavas Latviešu biedrības namā]] kā Jelgavas Latviešu biedrības teātris, tad kā '''Jelgavas Latviešu teātris''', vēlāk kā '''Jelgavas teātris''' (1924–1944). Pēc Otrā pasaules kara tas līdz 1953. gadam turpināja darboties Rīgā kā '''Jelgavas drāmas teātris'''. == Priekšvēsture == [[Attēls:Jelgavas pirmā teātra ēka 19. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.2|Jelgavas pirmā teātra ēka Upes ielā, kurā 1839. gadā viesojās [[Rihards Vāgners]].]] Jelgavā ir senas teātra spēlēšanas tradīcijas. Jau 1802. gadā pie bijušajiem hercogu staļļiem Upes ielā (pie tagadējā [[Jāņa Čakstes bulvāris|Jāņa Čakstes bulvāra]]) uzcēla Jelgavas teātra namu (''Theater zu Mitau''), kurā darbojās profesionālu aktieru trupa un viesojās citu teātru trupas. Teātra ēka bija 1500 vietu, no tām 1090 sēdvietas, 1853. gadā teātra ēku padarīja apsildāmu un uzstādīja lielu lustru. Jelgavas teātris izrādīja daudzu pazīstamu operu iestudējumus: ''Lucia di Lammermoor'', "Burvju strēlnieks", "Dons Žuans", kā arī mūsdienās mazāk pazīstamo Heinriha Maršnera "Vampīrs" (''Der Vampyr'', 1828), "Templietis un jūdiete" (''Der Templer und die Jüdin'', 1829), Fransuā Adriēna Bualdjē "Baltā dāma" (''La dame blanche'', 1825), Alberta Lorcinga "Divi strēlnieki" (''Die beiden Schützen'', 1837), Emē Maijāra "Eremīta zvaniņš" (''Les dragons de Villars'', 1856) un citas. 1839. gada jūnijā Jelgavas teātrī uzstājās [[Rīgas pilsētas teātris]], kura kapelmeistars [[Rihards Vāgners]] diriģēja operas "Norma", "Burvju strēlnieks", "Fidelio" un "Oberons". 1842. gada martā Jelgavas teātrī uzstājās [[Ferencs Lists]].<ref>[https://www.jvlma.lv/data/sadala_muzikas_akademijas_raksti/raksti-xxi-predele.pdf Jelgava kā koncertvieta 19. gadsimtā: mūziķi un repertuārs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230921184821/https://www.jvlma.lv/data/sadala_muzikas_akademijas_raksti/raksti-xxi-predele.pdf |date={{dat|2023|09|21||bez}} }} Zane Prēdele, Mūzikas akadēmijas raksti, XXI. (2023)</ref> No 1896. līdz 1904. gadam Jelgavā darbojās [[Alunāna teātris]] [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] vadībā. Pēc Pirmā pasaules kara un [[Bermonta armija]]s izdzīšanas no pilsētas 1919. gada rudenī [[Jelgavas Latviešu biedrība]] uzdevumā aktieris [[Jānis Stakle]] izveidoja Jelgavas Latviešu biedrības teātri. 1919. gada 23. novembrī Jelgavas Latviešu biedrības namā notika izrāde — Dāvida Šveņķa lugas "Smalki ļaudis" iestudējums. Starp spēlētājiem neviena profesionāla aktiera nebija, bet kopai bija saikne ar latviešu teātra aizsākumiem — tajā darbojās [[Ādolfs Alunāns|Ādolfa Alunāna]] mazmeita Zuzanna Andersone. 1920. gadā teātris sāka oficiāli saukties par Jelgavas Latviešu biedrības teātri. Līdzās entuziastiem — amatieriem sāka pievienoties arī profesionāļi. Teātrim pievienojās Jēkabs Zaķis. 1921. gada beigās uz Jelgavu pārnāca režisors Augusts Kokalis un aktrise Irma Vēsmiņa. Teātrī iekļāvās arī aktrise Nadīna Poruka. 1922. gadā viesojās [[Emma Ezeriņa]], kas 1925. gadā kļuva par Jelgavas teātra aktrisi. Atsevišķās izrādēs piedalījās Teodors Podnieks, [[Lilija Ērika]], [[Berta Rūmniece]], [[Tija Banga]], [[Mirdza Šmithene]], [[Aleksis Mierlauks]]. 1922. gadā teātrī sāka strādāt aktieris un režisors Jānis Kļava. Teātrī bija liels iestudējumu skaits — sezonā notika apmēram ap divām pirmizrādēm katru mēnesi. == Vēsture == 1924. gada sākumā nodibināja Jelgavas teātra biedrību un jauno 1924./1925. gada sezonu teātris iesāka kā Jelgavas Latviešu teātris.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jelgavas teātris|last=Hausmanis|first=Viktors|publisher=Zinātne|year=2014|isbn=978-9984-879-64-2|location=Rīga|pages=37-51}}</ref> Liecības par Jelgavas teātra izrādēm var atrast galvenokārt [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņa Zīverta]] recenzijās avīzē "Jaunais Zemgalietis". 1924. gada 23. augustā [[Jelgavas Latviešu biedrība]]s zālē notika Jelgavas Latviešu teātra svinīgā atklāšana un notika jaundibinātā teātra pirmā izrāde — [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] lugas "Ilga" iestudējums Jāņa Kļavas režijā. Teātra trupa tika papildināta ar jauniem aktieriem — pievienojās Tija Banga, Emīlija Griķīte, Roberts Brīvmanis, Emīlija Haselbauma, Žanis Kopštāls. Pirmajā sezonā teātrī darbojās 14 profesionāli aktieri. Teātrī darbu uzsāka dekorators [[Arvīds Spertāls]], kurš bija viens no balstiem profesionāla un patstāvīga teātra tapšanā. Līdz ar viņu ienāca arī viņa sieva, kostīmu māksliniece [[Marga Spertāle]]. Spertālu pāris Jelgavas teātra vaibstus daudzējādā ziņā radīja kopīgi. Joprojām katru mēnesi tika izrādīts pa divām vai pat trim pirmizrādēm, lai piepildītu zāli ar skatītājiem. 1925. gadā teātra komisija no darba atbrīvoja teātra pamatlicēju Jāni Stakli. Par teātra direktoru kļuva Jānis Kļava. 1926. gadā Pjēra Frondē lugas "Tuksneša dēli" iestudējumam mūziku komponēja [[Dailes teātris|Dailes teātra]] muzikālās daļas vadītājs [[Burhards Sosārs]]. Teātra dramaturgs bija dzejnieks [[Edvarts Virza]]. Tika pieaicināti galvaspilsētas aktieri [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Viesojās arī [[Ludmila Špīlberga]] un [[Marija Leiko]]. Jelgavas teātra ansambli pamazām papildināja teātra kursu beidzēji. 1928. gadā uz sezonu teātrī kā aktrise un pēc tam arī kā režisore strādāja Olga Bormane. Tajā pašā gadā Žanis Kopštāls pamēģināja sevi kā režisoru. 1929. gadā teātrim pievienojās aktrise [[Alma Ābele]]. Toreiz ar aktieriem un māksliniecisko personālu līgumus slēdza tikai uz vienu sezonu. 1920. gadu beigās Jelgavas teātra repertuārā parādījās operetes, sākot ar [[Imre Kalmans|Imres Kalmana]] "Silvu". Nelielu orķestri bija savācis [[Alfrēds Vinters|Alfrēds Vinters]]. Pēc tam sekoja Imres Kalmana "Bajadēra" un [[Francs Lehārs|Franca Lehāra]] "Jautrā atraitne".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jelgavas teātris|last=Hausmanis|first=Viktors|publisher=Zinātne|year=2014|isbn=978-9984-879-64-2|location=Rīga|pages=52-109}}</ref> 1930. gadu ekonomiskās krīzes laikā samazinājās skatītāju skaits, saruka aktieru algas, teātra glābšanai aktieriem pat mēnesi neizmaksāja algas. Teātris devās viesizrādēs. Repertuārā bija operetes, kas piesaistīja skatītājus. Līgumus ar darbiniekiem slēdza tikai uz darba mēnešiem, līdz ar to pēc sezonas slēgšanas viņiem algas nemaksāja. Biedru kopsapulcē par māksliniecisko vadītāju atkal apstiprināja Jēkabu Zaķi. 1931. gadā Jelgavas teātrī ienāca aktrise Ērika Prindule, kas drīz vien kļuva par vienu no vadošajām aktrisēm. Skatītāju atmiņā viņa īpaši palikusi ar muzikālajām lomām. Tajā pašā gadā teātrī ienāca arī [[Elza Barūne]], kas pēc Jelgavas teātra ilgus gadus strādāja [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]]. Par operetēm īpaši svarīgo dejisko pusi gādāja kustību konsultante Alma Kūmiņa. Vizuāli spilgtus iestudējumus darīja Margas Spertāles izdoma, no lētiem materiāliem radot krāšņa izskata kostīmus. Dažiem operešu iestudējumiem viņa bija arī dekorāciju autore, bet galvenokārt par tām gādāja Arvīds Spertāls. Skatuves daudzveidībai, mēģinot to padarīt dinamiskāku, Arvīds Spertāls izveidoja plašu proscēniju, kura priekšpusē no abām pusēm lejup veda plaši pakāpieni, pa kuriem aktieri varēja nonākt skatītāju zālē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jelgavas teātris|last=Hausmanis|first=Viktors|publisher=Zinātne|year=2014|isbn=978-9984-879-64-2|location=Rīga|pages=110–144. lpp.}}</ref> 1944. gadā [[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujas par Jelgavu]] laikā Latviešu biedrības namu un tajā esošās teātra telpas nopostīja. 1953. gada 11. jūnijā notika pēdējā Jelgavas drāmas teātra izrāde, pēc tam trupu izformēja, aktierus pārvietojot uz Valmieras teātri. == Literatūra == Teātra zinātnieks [[Viktors Hausmanis]] (1931—2023) sarakstīja grāmatu "Jelgavas teātris" (2014). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jelgava]] [[Kategorija:Teātri Latvijā]] 15wqmsj0u2sb2g1rhro7vtgo94e4hsz Fricis Ulmanis 0 562594 4461119 4272629 2026-04-29T14:43:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461119 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Fricis Ulmanis 1938.jpg|thumb|Fricis Ulmanis pirms nošaušanas]] '''Fricis Ulmanis''' (1899—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[teātris|teātra]] darbinieks. Nošautās [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] trupas dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gadā Anša Ulmaņa ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur darbojās 1919. gada novembrī dibinātajā Maskavas latviešu teātrī “Skatuve” par elektromontieri un uzvedumu daļas vadītāju. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 1. decembrī apcietināja, 1938. gada 24. janvārī apsūdzēja piederībā "[[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] latviešu nacionālistiskai organizācijai" un kopā ar citiem latviešu teātra darbiniekiem 3. februārī nošāva un apraka [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>[https://bessmertnybarak.ru/Ulman_Frits_Ansovich/ Ульман Фриц Ансович]</ref> == Ārējās saites == * [https://lists.memo.ru/index3.htm Жертвы политического террора в СССР] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240305041808/https://lists.memo.ru/index3.htm |date={{dat|2024|03|05||bez}} }} (kopējie upuru saraksti) == Atsauces == {{Atsauces}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulmanis, Fricis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra darbinieki]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] s0nswk41mvxmvle442kdo7p80txl4bc Hyalite (albums) 0 568421 4461272 4299224 2026-04-30T01:02:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461272 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Background = #83ADC0 | Nosaukums = ''Hyalite'' | Vāks = Hyalite-mickeen.png | Izpildītājs = ''mickeen'' | Izdots = [[25. maijs|25. maijā]] [[2023. gads|2023]] | Žanrs = [[elektronika]] | Garums = 33:53 | Ierakstu kompānija = ''[[RIIA Collective]]'' | Producents = ''[[mickeen]]'' | Šis albums = | Iepriekšējais albums = | Nākamais albums = }} '''''Hyalite''''' ir ''[[mickeen]]'' debijas albums, kas izdots 2023. gada 25. maijā. Tajā ir iekļautas 14 dziesmas. Pazīstamākās dziesmas ir "gaisma krīt" un "ardievu". Albums ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Mūzikas ierakstu gada balvu]] 2024 nominācijā [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada labākā debija|Gada labākā debija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7977162/zelta-mikrofona-24-atskanas-gada-labakais-debitants-sniedz-vertigu-ieteikumu-jaunajiem-muzikiem|title="Zelta mikrofona '24" atskaņas &#10217; Gada labākais debitants sniedz vērtīgu ieteikumu jaunajiem mūziķiem|website=Šovbizness|access-date=2024-04-06|date=2024-03-16|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/nabarits/132.-smagais-rits-ar-muzikalo-specvienibu-effekts.-interviju-rai.a187688/|title=132. Smagais rīts ar muzikālo specvienību Effekts. Interviju raidījums|website=naba.lsm.lv|access-date=2024-04-06}}</ref> kā arī tika nominēts, kā Labākais elektroniskās mūzikas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/zeltamikrofons/muzikis-mickeen-ar-albumu-hyalite-nominets-zelta-mikrofona-kategorija-labaka-debija/|title=Mūziķis Mickeen ar albumu “Hyalite” nominēts “Zelta Mikrofona” kategorijā “Labākā debija”|website=tv3.lv|access-date=2024-04-06|date=2024-02-19|language=lv}}</ref> == Par albumu == Albuma “HYALITE” (latviski: Hialīts) nosaukums izvēlēts tādēļ, ka [[Opāls|hialīts]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/hial%C4%ABts:1|title=hialīts {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-04-06}}</ref> ir unikāls akmens. Skatoties no atšķirīgiem leņķiem un apgaismojumiem tas izskatās citādāk — tāpat kā mūsu emocijas. Tieši tādēļ albums sadalīts trīs nodaļās jeb emocijās. Šīs ir galvenās emocijas ar kurām albuma autors ir sastapies un vēlējies caur mūziku tās parādīt. Sagaidot albumu tika izlaisti albuma singli. "ardievu",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/dj/9562-mickeen-izdod-dziesmu-ardievu-kopa-ar-reperi-gocu|title=Mickeen izdod dziesmu "ardievu" kopā ar reperi goču|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-04-06|language=lv|archive-date=2024-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240406213404/https://muzikaspasaule.lv/home/dj/9562-mickeen-izdod-dziesmu-ardievu-kopa-ar-reperi-gocu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://musiclatvia.lv/en/mickeen-releases-song-ardievu-with-rapper-goca/|title=Mickeen releases song "ardievu" with rapper goča|access-date=2024-04-06|date=2023-02-22|language=en}}</ref> "gaisma krīt"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/prieksnams-top/mickeen-ods-e-v-gaisma-krit/|title=Mickeen, Ods, E.V. - Gaisma krīt|last=Janka|website=Radio SWH|access-date=2024-04-06|language=en|archive-date=2024-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240406213405/https://radioswh.lv/prieksnams-top/mickeen-ods-e-v-gaisma-krit/}}</ref> un "mantra". Veidojot albumu, mickeen aicināja tajā piedalīties dažādus [[Latvieši|latviešu]] mūziķus: reperus [[ZEĻĢIS]], Ods, goča, [[I MEAN LOVE]] un E.V., dziedātājas MADA un Emīlija, un producentu Zen Paul. Visu albumu miksēja un māsterēja pats mākslinieks, kā arī māsterēšnas darbos piedalījās Zen Paul. == Dziesmu saraksts == {{Track listing|width=|headline=|extra_column=|all_writing=|all_lyrics=|all_music=|title_width=|writing_width=|music_width=|lyrics_width=|extra_width=|title1=A MESSAGE|note1=|writer1=|lyrics1=|music1=|extra1=|length1=1:45|total_length=33:53|title2=think about|length2=2:25|note2=kopā ar Zen Paul|title3=maska|note3=kopā ar ZEĻĢIS|length3=3:03|title4=i lie|note4=kopā ar MADA|length4=2:06|title5=broke me|note5=kopā ar Zen Paul|length5=2:36|title6=ardievu|note6=kopā ar goča|length6=2:10|title7=bummed (interlude)|length7=1:20|title8=ignorance|length8=3:31|title9=insomnia|length9=2:19|title10=dopamine (interlude)|length10=1:48|title11=mantra|note11=kopā ar I MEAN LOVE|length11=2:37|title12=places|note12=kopā ar Emīlija|length12=2:26|title13=gaisma krīt|note13=kopā ar Ods un E.V.|length13=3:05|title14=TO U|length14=2:36}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mūzikas albumi]] 11oc6lu5ydebcll05k8dbtba99isan4 Gunārs Zakss 0 571938 4461241 4400688 2026-04-29T21:21:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461241 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gunārs Zakss | vārds_orģ = | attēls = Gunārs Zakss 1990.JPG | att_izm = 120px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|5|15}} | term_beigas = {{dat|1991|11|13}} | prezidents = | premjers = [[Ivars Godmanis]] | priekštecis = ''amats izveidots'' | pēctecis = ''amats likvidēts'' <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1934|9|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Ķeipenes pagasts}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Gunārs Zakss''' (dzimis 1934. gada 18. septembrī) ir pensonēts [[latvieši|latviešu]] kuģu kapteinis un zivsaimniecības darbinieks, [[Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministrs]] no 1990. gada 15. maija līdz 1991. gada 13. novembrim. == Dzīvesgājums == Dzimis 1934. gada 18. septembrī [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagastā]]. Mācījās Ķeipenes pamatskolā, tad Rīgas jūras zvejniecības tehnikumā [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]]. Strādāja par stūrmani uz mācību kuģiem „Mendeļejevs”, „Meridiāns” un „Kustanaja”, neklātienē mācījās [[Liepājas jūrskola|Liepājas jūrskolā]]. 1966. gadā Gunārs Zakss ieguva tālbraucēja kapteiņa diplomu [[Kaļiņingrada]]s augstākajā jūrskolā (''Калининградское высшее мореходное училище''). Tālbraucēji kapteiņi bija arī G. Zaksa brālis un dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lkka.lv/publikacijas/id184|title=Publikācijas - Latvijas Kuģu Kapteiņu Asociācijas padome|website=www.lkka.lv|access-date=2025-10-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> Strādāja par kapteiņdirektoru uz peldošās bāzes „Rīga”. 1970. gadā kļuva par Latvijas Zivsaimniecības ražošanas apvienības (''Latribprom'') ģenerāldirektora vietnieku flotes jautājumos. 1985. gadā Gunāru Zaksu ievēlēja par Latvijas Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētāju. 1990. gadā iecēla par Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministru [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]].<ref>[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2017/07/jurniecibas_gadagramata_2012.pdf Latvijas Jūrniecības gadagrāmata 2012]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zakss, Gunārs}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu jūrnieki]] 1zk2xiiwyupwk4j2dgka5nzyb3i1ndn JFC Viola 0 575238 4461343 4457359 2026-04-30T07:15:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461343 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #a5262b | nos = JFC Viola | logo = | logo_izm = 163px | pilns = Futbola klubs "JFC Viola" | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}} | dib = 1996 | stad = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | ietilp = 1560 | prez = {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] | tren = {{flaga|Latvija}} [[Aldis Trukšāns]] | kapteinis = {{flaga|Latvija}} [[Edgars Fjodorovs]] | līga = Latvijas futbola 2.līga | sez = [[2023.gada Rietumu Līgas sezona|2023.]] | poz = 2.vieta Latvijas futbola 3.līgā | mediji = [http://www.jfcviola.lv/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | leftarm1 = a5262b | body1 = a5262b | rightarm1 = a5262b | shorts1 = a5262b | socks1 = a5262b | pattern_la2 = #FFFFFF | pattern_b2 = #FFFFFF | pattern_ra2 = #FFFFFF | leftarm2 = #FFFFFF | body2 = #FFFFFF | rightarm2 = #FFFFFF | shorts2 = #FFFFFF | socks2 = #FFFFFF }} '''JFC Viola''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts 1996. gadā. Līdz 2012. gadam piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā (dažādās vecuma grupās), bet pēc tam nodeva visas saistības un arī futbolistus [[FK Jelgava]], tajā apvienojot gan jauniešu komandas, gan Latvijas futbola Virslīgā spēlējošo pieaugušo komandu (meistarkomandu). No 2021. gada sākuma JFC Viola darbība ir atjaunota (ar nosaukumu JFC Jelgava) un līdz 2023. gadam tam bija viena amatieru futbola komanda, kas startēja Rietumu Līgā ([[Latvijas futbola 3. līga]]s Rietumu zonas čempionātā) un [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa futbolā]] izcīņā. No 2024. gada JFC Viola startē Latvijas futbola 2.līgā (Altero LIIGā) un 2024. gada maijā darbību ir uzsākusi JFC Viola Futbola skola ar 4 treniņu grupām (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm). == JFC Viola vēsture == === FK "Viola" 1996.—2006 === Kluba dibinātājs ir [[Dainis Kazakevičs]] un FK "Viola" pamazām auga un attīstījās, izveidojot arvien jaunas treniņgrupas. 2004. gadā, apvienojoties FK "Viola" galvenajai komandai (U-18) un FK "RAF", tika izveidots futbola klubs "Jelgava". === Jaunatnes futbola kluba "Jelgava" 2006.—2012 === No 2006. līdz 2012. gadam JFC Jelgava bija tipiska jaunatnes futbola skola un piedalījās Latvijas jaunatnes čempionātā. Treneri šai posmā bija [[Dainis Kazakevičs]], [[Kaspars Tiltiņš]], [[Gints Freimanis]], [[Jānis Čaplinskis]]. Pēc tam, kad JFC saistības un spēlētāji pārgāja uz FK Jelgava, biedrība no 2013. līdz 2021. gada janvārim bija neaktīva.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jfcjelgava.lv/archives/4207|title=Atdzimšana 2021 – JFC Jelgava|last=Tamisārs|first=Ainārs|access-date=2023-05-07|language=en|archive-date=2023-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20230507122515/https://jfcjelgava.lv/archives/4207}}</ref> === Amatieru futbola atjaunošana 2021. gadā === 2021. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka FK Jelgava Virslīgā nestartēs, tika nolemts atjaunot JFC Jelgava darbību, šoreiz kā amatieru futbola klubam, kurā trenējas un spēlē futbolisti savā brīvajā laikā, no tā gūstot prieku un ar futbola spēlēm un citiem pasākumiem dodot prieku pārējiem (skatītājiem, Jelgavas iedzīvotājiem un citiem). Klubs pieteica komandu dalībai 3. līgā un par galveno treneri amatā iecēla Antonu Dresmani.<ref name=":0" /> === Futbola skolas atjaunošana 2024. gadā === 2023. gada beigās Dainis Kazakevičs (JFC Viola dibinātājs) zaudēja Latvijas Nacionālās izlases galvenā trenera amatu un nolēma nevis uzreiz pieņemt kāda profesionāla futbola kluba galvenā trenera posteni, bet atjaunot JFC Viola Futbola skolu, izstrādājot īpašu treniņu metodiku, sapulcinot jaunu treneru korpusu un izsludinot audzēkņu uzņemšanu divās treniņgrupās ar treniņu vietu Zemgales olimpiskajā centrā. Septembrī tika atvērtas vēl 2 treniņu grupas (2019., 2018., 2017. un 2016. gadā dzimušiem futbolistiem un futbolistēm) un 2024. gada oktobrī paredzēta vēl vienas treniņu grupas atvēršana Jelgavas Centra pamatskolā. === Jelgavas un Rietumzemgales futbola čempionāta rīkošana === JFC Viola kopš 2021. gada ir oficiālais [[Jelgavas pilsētas dome]]s partneris Jelgavas futbola čempionātu (JFČ) rīkošanā. 2021. gada decembrī notika "JFČ Ziema 2021", kur piedalījās 6 komandas un zeltu izcīnīja komanda FK LLU ([[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]), 2022. gada septembrī — oktobrī notika "JFČ Rudens 2022", bet 2022. gada decembrī un 2023. gada janvārī JFC Jelgava bija "JFČ Ziema 2022" galvenais organizētājs. Noorganizēti arī Jelgavas futbola čempionāti "Ziema 2023", "Ziema 2024". Kopš 2025.gada kopā ar Dobeles Sporta pārvaldi un biedrību "Rada Divi" divu pilsētas čempionātu (Dobeles un Jelgavas) vietā tiek rīkots viens, daudz vērienīgāks Rietumzemgales futbola čempionāts. == Futbola kluba nosaukumu vēsture == * 1996 — 2005: FK Viola * 2006 — 2021: Jaunatnes futbola centrs Jelgava * 2021 — 2023: JFC Jelgava * 2024 — : Jelgavas futbola centrs Viola (JFC Viola) == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sasniegtā kārta vai tituls |- |2021. |1/16 fināls |- |2022. |1/32 fināls |- |2023. |1/64 fināls |- |2024. |1/128 fināls |- |2025. |1/64 fināls |- | | |} == JFC Viola meistarkomandas sasniegumi Latvijas čempionātā == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Vieta / čempionāts |- |2021. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2022. |4.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2023. |1.vieta / Rietumu Līga (3.līgas Rietumu zona) |- |2024. |6.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- |2025. |11.vieta / Latvijas futbola 2.līga |- | | |} == Meistarkomandas sastāvs (2026. gada sezona) == : ''{{dat|2021|9|6||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/jfc-jelgava-36049/?cid=10400312|title=JFC Jelgava|website=lff.lv|access-date={{dat|2021|9|6||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player | no= 1|nat=LAT| pos=GK | name=[[Emīls Dobrājs]]}} {{Fs player | no= 3|nat=LAT| pos=DF | name=[[Dāgs Apsītis]]}} {{Fs player | no= 4|nat=LAT| pos=DF | name=[[Jurijs Ivanovs]]}} {{Fs player | no= 5|nat=LAT| pos=DF | name=[[Ričards Jirgensons]]}} {{Fs player | no= 6|nat=LAT| pos=DF | name=[[Andrejs Dementjevs]]}} {{Fs player | no= 7|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mareks Plonis]]}} {{Fs player | no= 8|nat=LAT| pos=DF | name=[[Mārtiņš Pivarovičs]]}} {{Fs player | no= 9|nat=LAT| pos=DF | name=[[Zigmunds Rubīns]]}} {{Fs player | no= 10|nat=LAT| pos=FW | name=[[Matīss Baškevics]]}} {{Fs player | no= 11|nat=LAT| pos=MF | name=[[Helvijs Staļģis]]}} {{Fs player | no= 12|nat=LAT| pos=MF | name=[[Māris Dūrējs]]}} {{Fs player | no= 13|nat=LAT| pos=MF | name=[[Vitālijs Abramovs]]}} {{Fs player | no= 14|nat=LAT| pos=MF | name=[[Aldis Trukšāns]]}} {{Fs player | no= 15|nat=LAT| pos=MF | name=[[Svajunas Fokas]]}} {{Fs player | no= 16|nat=LAT| pos=DF | name=[[Aksels Grosfogels]]}} {{Fs player | no= 17|nat=LAT| pos=MF | name=[[Edgars Fjodorovs]]}} {{Fs player | no= 18|nat=LAT| pos=FW | name=[[Mareks Rudakovs]]}} {{Fs player | no= 19|nat=LAT| pos=DF | name=[[Rihards Antoņevičs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no=20|nat=LAT| pos=DF | name=[[Elvijs Brahmanis]]}} {{Fs player | no=21|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jēkabs Šteinburgs]]}} {{Fs player | no=22|nat=LAT| pos=MF | name=[[Antons Dresmanis]]}} {{Fs player | no=71|nat=LAT| pos=GK | name=[[Kaspars Sondors]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Mārtiņš Tamisārs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Jānis Dūrējs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=FW | name=[[Gustavs Riekstiņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Kārlis Vītoliņš]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=DF | name=[[Edijs Jurušs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Eduards Zecmanis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Rolands Garkuļ-Gurevičs]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=GK | name=[[Ivo Jurševics]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Pauls Rozenvalds]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Miks Vīķis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Staļģis]]}} {{Fs player | no=|nat=LAT| pos=MF | name=[[Arvis Krūmiņš]]}} {{Fs end}} == Meistarkomandā spēlējuši (2021. -2025) == : {{Fs start}} {{Fs player | no= 28|nat=LAT| pos=MF | name=[[Artis Lazdiņš]]}} == Meistarkomandas personāls == [[Latvijas kauss futbolā|atvijas kauss futbolā]] {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Marks Dresmanis|Aldis Trukšāns]] |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} [[Ainārs Tamisārs]] |- |} == Meistarkomandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Marks Dresmanis]] (03.2022 — 06.2022) * {{flaga|Latvija}} [[Antons Dresmanis|Aldis Trukšāns]] (07.2022 —) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jfcviola.lv jfcviola.lv]{{Novecojusi saite}} * http://www.cemp.jfcviola.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701142844/https://cemp.jfcviola.lv/ |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} {{DEFAULTSORT:JFC Jelgava}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Jelgavā]] ll1z99vqzaeixg3qkj5ov3o5dqd7zl1 Ekspropriācija 0 579713 4461213 4407970 2026-04-29T19:27:46Z Otovi 95404 4461213 wikitext text/x-wiki '''Ekspropriācija''' ir īpašuma piespiedu atsavināšana. Juridiski ekspropriācija ir process, kurā [[valsts]] vai [[pašvaldība]] piespiedu kārtā atsavina [[privātpersona]]s [[īpašums|īpašumu]] sabiedrības vai publisko interešu vārdā, piemēram, [[infrastruktūra]]s projektu, [[ceļš|ceļu]] būvniecības, [[dzelzceļš|dzelzceļa]] izbūves vai citu sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai. Ekspropriācija ir atļauta tikai [[likums|likumā]] noteiktos gadījumos, un parasti tā tiek veikta, nodrošinot īpašniekam taisnīgu [[kompensācija|kompensāciju]]. Ekspropriācija ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, tādēļ tās veikšanai ir jābūt pamatotai un nepieciešamai, un īpašnieks ir tiesīgs apstrīdēt šādu lēmumu [[tiesa|tiesā]]. Kompensācijai, ko īpašnieks saņem par atsavināto īpašumu, jāatbilst tā tirgus vērtībai, lai novērstu zaudējumus, kas rodas īpašuma atsavināšanas rezultātā. Vēsturiski ekspropriācijas jēdziens attiecas uz [[Revolūcija|revolucionāru]], piemēram, [[Boļševiki|lielinieku]], veikto līdzekļu atsavināšanu savas darbības finansēšanai. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Sabiedrība]] [[Kategorija:Doktrīnas]] mz5k58h1ohiuc2bmzu5tfkn2pmzz5jz Pazudušie: Trūkstošie gabali 0 592210 4461186 4460358 2026-04-29T18:55:55Z KartoshkaFri78 101366 4461186 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Pazudušie: Trūkstošie gabali | show_name_2 = Lost: Missing Pieces | genre = [[drāmas filma|drāma]]<br />[[piedzīvojumu filma]] | creator = [[Deimons Lindelofs]]<br />[[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]<br />[[Džefrijs Lībers]] | writer = [[Karltons Kjūzs]]<br />[[Drū Godārds]]<br />[[Ādams Horovics]] | director = [[Džeks Benders]] | starring = [[Herolds Perino]]<br />[[Metjū Fokss]]<br />[[Elizabete Mičela]]<br />[[Denjels De Kims]]<br />[[Horhe Garsija]]<br />[[Maikls Emersons]] | composer = [[Maikls Džakīno]] | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 1 | num_episodes = 13 | executive_producer = [[Džefrijs Džeikobs Eibramss]]<br />[[Džeks Benders]]<br />[[Karltons Kjūzs]] | runtime = 1—4 minūtes | editor = [[Roberts Florio]] | channel = [[American Broadcasting Company|ABC]] | first_aired = {{dat|2007|11|06}} | last_aired = {{dat|2008|1|28}} }} '''"Pazudušie: Trūkstošie gabali"''' ({{val|en|Lost: Missing Pieces}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Drāmas filma|drāmas]] un [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[miniseriāls]], kas sastāv no 13 minisērijām. Miniseriāla darbība notiek seriāla "[[Pazudušie]]" visumā, no tā pirmās līdz ceturtajai sezonai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.nypost.com/tv/archives/2008/01/lost_missing_pi.html|title=LIVE: The TV Blog|website=web.archive.org|access-date=2025-02-16|date=2008-02-04|archive-date=2008-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080204150107/http://blogs.nypost.com/tv/archives/2008/01/lost_missing_pi.html}}</ref> Sērijas bija pieejamas ''[[Verizio Wireless]]'' abonentiem, kā arī [[American Broadcasting Company|ABC]] tīmekļa vietnē bezmaksas apskatei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hollywoodinsider.ew.com/2007/11/lost-mobisodes-.html|title='Lost' "mobisodes" will release as Webisodes Nov. 12 {{!}} 'Lost', TV Biz {{!}} Hollywood Insider {{!}} EW.com|website=web.archive.org|access-date=2025-02-16|date=2008-01-01|archive-date=2008-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20080101090657/http://hollywoodinsider.ew.com/2007/11/lost-mobisodes-.html}}</ref> Miniseriālu veidoja tie paši producenti, kas veidoja seriālu "Pazudušie", un tajā piedalījās seriāla aktieri, padarot miniseriālu par kanonisku papildinājumu galvenajam seriālam. Visas 13 sērijas kā papildus materiāli iekļauti seriāla ceturtās sezonas [[DVD]] izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dvdtalk.com/reviews/35641/lost-the-complete-fourth-season/|title=DVD Talk|website=www.dvdtalk.com|access-date=2025-02-16}}</ref> 2005. gadā izsludināja projektu ar nosaukumu "Pazudušie: Video dienasgrāmatas", taču līguma ierobežojumu dēļ projektu vairākkārt atcēla. Sākotnēji bija plānots, ka miniseriāls stāstīs atsevišķu stāstu par diviem nezināmiem varoņiem. Taču, tā kā producenti vēlējās, lai varoņus atveidotu aktieri, kuri nebija [[Ekrāna aktieru ģilde]]s biedri, un pārējās ģildes šo ideju neatbalstīja, projektu atlika. 2007. gadā paziņoja, ka projektam mainīs nosaukumu un tajā piedalīsies aktieri no galvenā seriāla. == Epizodes == {| class="wikitable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Varoņi !Aktieri !Pirmizrādes datums |- |'''1.''' |'''"Rokas pulkstenis"'''<br />(''The Watch'') |Džeks Benders |Karltons Kjūzs |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Džeks Šepards un Kristians Šepards]] |Metjū Fokss un [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] |2007. gada 6. novembrī |- | colspan="7" |Pirms kāzām ar Sāru Džeks met akmeņus okeānā. Kristians pienāk pie viņa un iedod viņam rokas pulksteni, ko reiz Kristianam uzdāvināja viņa tēvs. Džeks to uzvelk, un pēc tam Kristians lūdz viņu būt labākam tēvam, ja viņam un Sārai būs bērni. |- |'''2.''' |'''"Hērlija un Frogurta piedzīvojumi"'''<br />(''The Adventures of Hurley and Frogurt'') |Džeks Benders |Ādams Horovics un [[Edvards Kitsis]] |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Hugo "Hērlijs" Reijess un Nīls "Frogurts"]] |Horhe Garsija un [[Šons Veilens]] |2007. gada 13. novembrī |- | colspan="7" |Hērlijs gatavojas randiņam ar Libiju un aizņemas no Rouzas pudeli vīna. Viņš sastopas ar Nīlu, kurš jautā Hērlijai, vai viņš satiktos ar Libiju, jo arī viņa viņam patīk. Hērlijs atbild, ka tikai tagad gatavojas randiņam ar Libiju. Nīls saka "tas vēl nav beigas" un aiziet. |- |'''3.''' |'''"Pils karalis"'''<br />(''King of the Castle'') |Džeks Benders |[[Braiens Vons]] |Džeks Šepards un [[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Bens Lainuss]] |Metjū Fokss un Maikls Emersons |2007. gada 20. novembrī |- | colspan="7" |Džeks un Bens spēlē [[Šahs|šahu]] vienā no mājām [[Dharma Initiative|''Dharmas'']] ciematā. Bens pauž nožēlu, ka Džeks drīz pametīs Salu, taču piebilst, ka Sala var lemt citādi. Viņš arī saka, ka Džeks varētu vēlēties atgriezties. Džeks nepiekrīt un izdara agresīvu gājienu ar šaha figūru, uz ko Bens atbild ar aizsardzības gājienu ar [[Tornis (šahs)|torni]]. |- |'''4.''' |'''"Darījums"'''<br />(''The Deal'') |Džeks Benders |Elizabete Sarnofa |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Maikls Dosons un Džūljeta Bērka]] |[[Herolds Perino]] un Elizabete Mičela |2007. gada 26. novembrī |- | colspan="7" |Maiklu tur gūstā "Citi" savā viltus ciematā. Džūljeta nāk pie viņa un pārrunā ar viņu nākotnes darījuma detaļas, saskaņā ar kurām viņam ir jāatved viņiem dažus izdzīvojušos, un viņi atdod Maiklam viņa dēlu. |- |'''5.''' |'''"Operācija "Guļošs""'''<br />(''Operation: Sleeper'') |Džeks Benders |Braiens K. Vons |Džeks Šepards un Džūljeta Bērka |Metjū Fokss un Elizabete Mičela |2007. gada 3. decembrī |- | colspan="7" |Džeks guļ savā teltī, kad Džūljeta viņu pamodina un stāsta, ka pārējie izdzīvojušie viņai neuzticas. Džeks apsola viņu aizsargāt, taču viņa atbild, ka atrodas viņu nometnē kā spiegs un ka "Citi" drīz ieradīsies pēc grūtnieces Sunas. Tomēr pati Džūljeta vairs nevēlas strādāt pēc Bena pavēles un vēlas pievienoties izdzīvojušajiem. |- |'''6.''' |'''"23. istaba"'''<br />(''Room 23'') |Džeks Benders |[[Elizabete Sarnofa]] |Bens Lainuss un Džūljeta Bērka |Maikls Emersons un Elizabete Mičela |2007. gada 11. decembrī |- | colspan="7" |Bens un Džūljeta stāv stacijas "Hidra" ēkas priekšā. Džūljeta stāsta, ka Volts, kurš tiek turēts 23. istabā, "to izdarīja vēlreiz". Šis kaut kas patiešām nobiedēja pārējos "Citus". Džūljeta mēģina pārliecināt Benu, ka Volts ir bīstams, uz ko Bens atbild, ka viņš ir tikai bērns. Uz to Džūljeta parāda viņam beigtos putnus, kas guļ zem 23. istabas loga. |- |'''7.''' |'''"Arcts un amatniecība"'''<br />(''Arzt & Crafts'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Leslijs Arcts, Džins Kvons, Sun Kvona]], Maikls Dosons un Hugo "Hērlijs" Reijess |[[Denjels Robaks]], Denjels De Kims, Jundžina Kima, Herolds Perino un Horhe Garsija |2007. gada 17. decembrī |- | colspan="7" |Suna un Džins sēž uz pludmales, apspriežot Šenonu un Būnu. Arcts pieskrien pie viņiem un jautā, vai viņi kopā ar Džeka grupu pārceļas dzīvot alās. Izdzīvojušie vēl nezina, ka Suna runā angliski, ko Arctam paskaidro Hērlijs, kurš netālu sēž kopā ar Maiklu. Arcts skaidro, ka Džeks vēlas savākt visus, kas vēlas un pārcelties no pludmales alās, bet pats Arcts domā, ka Džeks ir traks, jo dzirdējis viņu runājam ar mirušo tēvu. Arcts secina, ka paliks pludmalē, taču, džungļos izdzirdot Dūmu briesmoņa rūkoņu, viņš pēkšņi maina domas, sakot, ka tomēr dosies dzīvot alās. |- |'''8.''' |'''"Apglabātie noslēpumi"'''<br />(''Buried Secrets'') |Džeks Benders |[[Kristīna M. Kima]] |Suna Kvona, Maikls Dosons, Džins Kvons un Suns Vinsents |Jundžina Kima, Herolds Perino, Denjels De Kims un Pono |2007. gada 24. decembrī |- | colspan="7" |Džins ir aizņemts ar makšķerēšanu, kamēr Suna viņu vēro no džungļiem. Pēc tam viņa izņem [[Kalifornija]]s autovadītāja apliecību un vēlas to aprakt, kad garām paskrien Vinsents, kuram seko Maikls. Viņš atvainojas, bet ierauga apliecību un jautā par to. Suna paskaidro, ka gribējusi pamest Džinu un ka Sala ir viņas sods. Maikls mierina Sunu, un viņi gandrīz skūpstās, bet viņus pārtrauc Vinsenta parādīšanās. |- |'''9.''' |'''"Tropu depresija"'''<br />(''Tropical Depression'') |Džeks Benders |Karltons Kjūzs |Leslijs Arcts un Maikls Dosons |Daniels Robaks un Herolds Perino |2007. gada 31. decembrī |- | colspan="7" |Arcts noķer Medūzas [[Zirnekļi|zirnekli]] (kas vēlāk sakodīs Paulo un Nikiju), kad Maikls tuvojas viņam un jautā par laika apstākļiem plosta palaišanai. Arcts stāsta, ka stāstu par sliktajiem laikapstākļiem izdomājis, jo vēlējies, lai plostu palaistu ātrāk. Pēc tam Arcts stāsta, ka ieradās [[Sidneja|Sidnejā]], lai apciemotu savu interneta draudzeni, taču viņa pazuda viņu pirmā randiņa laikā. Pēc tam Arzcts nopirka biļeti reisam 815 un izlidoja no Sidnejas. Pēc tam viņš atvainojas par melošanu, un Maikls atbild, ka plosts ir gandrīz gatavs un viņi atvedīs palīdzību. |- |'''10.''' |'''"Džek, satiec Ītanu. Ītans? Džeks."'''<br />(''Jack, Meet Ethan. Ethan? Jack.'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs |Džeks Šepards un [[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Ītans Roms]] |Metjū Fokss un [[Viljams Meipoters]] |2008. gada 8. janvārī |- | colspan="7" |Džeks meklē čemodānus, kad Ītans pieiet viņam klāt un parāda džungļos atrasto čemodānu ar zālēm. Viņi iepazīstas un Ītans norāda uz Klēru, liekot domāt, ka viņai būs jādzemdē uz Salas. Džeks saka, ka Ītanam būs jābūt palīgam, ja viņai sāksies dzemdības. Ītans izskatās noraizējies un stāsta Džekam, ka viņa sieva nomira dzemdību laikā kopā ar mazuli. Pēc tam viņš piebilst, ka cer uz glābēju ierašanos uz Salas. |- |'''11.''' |'''"Džinam golfa laukumā notiek histērijas lēkme"'''<br />(''Jin Has a Temper-Tantrum on the Golf Course'') |Džeks Benders |Drū Godārds |Džins Kvons, Maikls Dosons un Hugo "Hērlijs" Reijess |Denjels De Kims, Herolds Perino un Horhe Garsija |2008. gada 14. janvārī |- | colspan="7" |Hērlijs, Maikls un Džins spēlē golfu vienā no Salas laukumiem. Džins zaudē Maiklam. Pēc tam Džinam notiek histērijas lēkme, kuras laikā viņš kliedz korejiešu valodā, ka ir noguris, neviens viņu nesaprot, viņu kaitina Sala un rokassprādzes no salauztajiem roku dzelžiem. Hērlijs un Maikls nolemj viņu pamest, pēc kā Džins apsēžas zemē un sāk raudāt. |- |'''12.''' |'''"Aploksne"'''<br />(''The Envelope'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs |Džūljeta Bērka un Amēlija |Elizabete Mičela un [[Džūlija Adamsa]] |2008. gada 21. janvārī |- | colspan="7" |Džūljeta atrodas savās mājās ''Dharmas'' ciematā, kad redz cepeškrāsnī degam kūciņas. Viņa tās izvelk, bet apdedzina roku. Amēlija pienāk pie viņas un palīdz ar apdegušo roku. Viņi sāk runāt par Benu, un Džūljeta dod mājienus uz kaut ko. Viņa lūdz Amēliju par kaut ko nerunāt un vēlas viņai parādīt aploksni, bet tad atskan durvju zvans, kas viņus pārtrauc. |- |'''13.''' |'''"Tātad viss sakās"'''<br />(''So It Begins'') |Džeks Benders |Drū Godārds |Kristians Šepards, suns Vinsents un Džeks Šepards. |Džons Terijs, Pono, Metjū Fokss |2008. gada 28. janvarī |- | colspan="7" |Vinsents skrien cauri džungļiem uzreiz pēc lidmašīnas avārijas. Viņš dzird Kristiana Šeparda svilpi. Vinsents pieskrien viņam klāt, un Kristians viņam pastāsta, ka Džeks guļ netālu un viņu ir jāpamodina, jo viņam "ir darbs". Tālāk seko aina, kas ir pirmās sezonas pirmās epizodes ievada aina: Džeks atver acis, guļot bambusu birzī, un redz pienākam Vinsentu. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] 3562lopdfq6q7ulehxhz810wpo7evee Gerijs Koldvels 0 592641 4461165 4444100 2026-04-29T17:58:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461165 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Gerijs Koldvels | image = Gary Caldwell.jpg | caption = Koldvels pārstāvot ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' 2009. gadā | fullname = Gerijs Koldvels<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.thefa.com/-/media/files/thefaportal/governance-docs/registrations/july-2014.ashx |title=List of Players under Written Contract Registered Between 01/07/2014 and 31/07/2014 |publisher=The Football Association |page=5 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191024143816/http://www.thefa.com/-/media/files/thefaportal/governance-docs/registrations/july-2014.ashx |archive-date=24 October 2019}}</ref> | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|12}}<ref name=PremProfile>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.premierleague.com/players/1732/Gary-Caldwell/overview |title=Gary Caldwell: Overview |publisher=Premier League |access-date=3 January 2020}}</ref> | birth_place = [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlinga]], Skotija | height = 180<ref name=PremProfile/> | position = [[Centra aizsargs]] | currentclub = ''[[Exeter City F.C.|Exeter City]]'' (manager) | youthyears1 = 1995–1996 | youthclubs1 = ''[[Celtic Boys Club]]'' | youthyears2 = 1996–1997 | youthclubs2 = ''[[Lothian Thistle Hutchison Vale F.C.|Hutchison Vale]]''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.scotsman.com/sport/smith-reveals-ethos-behind-hutchie-success-1-1209648|title=Smith reveals ethos behind Hutchie success|work=The Scotsman|date=16 February 2009|access-date=28 October 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hutchisonvale.com/famous-hutchie-players/|title=Ex Hutchison Vale Players Now Senior Clubs|publisher=[[Lothian Thistle Hutchison Vale F.C.]]|date=6 August 2018|access-date=28 October 2018|archive-date={{dat|2018|11|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181120221101/https://www.hutchisonvale.com/famous-hutchie-players/}}</ref> | youthyears3 = 1997–2001 | youthclubs3 = ''[[Newcastle United F.C. Reserves and Academy|Newcastle United]]'' | years1 = 2001–2004 | caps1 = 0 | goals1 = 0 | clubs1 = ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' | years2 = 2001 | caps2 = 4 | goals2 = 0 | clubs2 = → ''[[Darlington F.C.|Darlington]]'' (loan) | years3 = 2002 | caps3 = 11 | goals3 = 0 | clubs3 = → ''[[Hibernian FC|Hibernian]]'' (loan) | years4 = 2002–2003 | caps4 = 36 | goals4 = 0 | clubs4 = → ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' (loan) | years5 = 2003 | caps5 = 9 | goals5 = 0 | clubs5 = → ''[[Derby County FC|Derby County]]'' (loan) | years6 = 2004–2006 | caps6 = 88 | goals6 = 5 | clubs6 = ''[[Hibernian FC|Hibernian]]'' | years7 = 2006–2010 | caps7 = 106 | goals7 = 5 | clubs7 = ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' | years8 = 2010–2015 | caps8 = 102 | goals8 = 6 | clubs8 = ''[[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]]'' | totalcaps = 356 | totalgoals = 16 | nationalyears1 = 2001–2003 | nationalteam1 = [[Skotijas U-21 futbola izlase|Skotija U21]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fitbastats.com/scotlandu21/player.php?playerid=351|title=Scotland U21 player Gary Caldwell|website=FitbaStats|access-date=28 October 2018}}</ref> | nationalyears2 = 2002–2013 | nationalteam2 = [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] | nationalyears3 = 2002–2003 | nationalteam3 = [[Skotijas B futbola izlase|Skotija B]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fitbastats.com/scotlandb/player.php?playerid=136|title=Scotland B player Gary Caldwell|website=FitbaStats|access-date=28 October 2018}}</ref> | nationalcaps1 = 19 | nationalgoals1 = 2 | nationalcaps2 = 55 | nationalgoals2 = 2 | nationalcaps3 = 4 | nationalgoals3 = 0 | manageryears1 = 2015–2016 | managerclubs1 = ''[[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]]'' | manageryears2 = 2017 | managerclubs2 = ''[[Chesterfield F.C.|Chesterfield]]'' | manageryears3 = 2018–2019 | managerclubs3 = ''[[Partick Thistle FC|Partick Thistle]]'' | manageryears4 = 2022– | managerclubs4 = ''[[Exeter City F.C.|Exeter City]]'' }} '''Gerijs Koldvels''' ({{val|en|Gary Caldwell}}; dzimis {{dat|1982|4|12}}) ir bijušais [[Skoti|skotu]] [[Futbols|futbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — [[treneris]], pašreizējais [[Exeter City F.C.|''Exeter City'']] galvenais treneris. Koldvels spēlēja ''[[Newcastle United FC|Newcastle United F.C]],'' ''Darlington'', [[Coventry City F.C.|''Coventry City F.C'']], [[Derby County FC|''Derby County F.C'']], [[Hibernian FC|''Hibernian'']], [[Glāzgovas "Celtic"|''Celtic'']], [[Viganas "Athletic"|''Wigan Athletic'']] komandās. [[Skotijas futbola izlase|Skotijas izlasē]] spēlējis 55 spēlēs. Koldvels, ko galvenokārt uzskatīja par [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargu]], bija daudzpusīgs spēlētājs; viņš arī tika izmantots kā labais aizsargs un [[Pussargs (futbols)|balsta pussargs]] dažādos posmos karjerā. Viņa vecākais brālis [[Stīvens Koldvels|Stīvens]] arī bija futbolists, un viņi vienlaikus spēlēja ''Wigan''.<ref name="steven">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/w/wigan_athletic/8937214.stm|title=Steven Caldwell joins brother Gary at Wigan|publisher=BBC Sport|access-date=23 August 2010|date=23 August 2010}}</ref> Kā starptautisks spēlētājs viņš pēc vairāk nekā 50 izlases spēlēm nopelnīja vietu [[Skotijas FA Starptautiskais goda raksts|Skotijas FA Starptautiskajā goda rakstā]]. Pēc karjeras beigšanas viņš sāka strādāt kā treneris un ir vadījis ''Wigan Athletic'', ''[[Chesterfield F.C.|Chesterfield]]'', [[Partick Thistle FC|''Partick Thistl''e]] un ''[[Exeter City F.C.|Exeter City]]''. == Kluba karjera == === ''Newcastle United'' === Koldvels karjeru sāka klubā ''Celtic Boys Club''. 16 gadu vecumā viņš kopā ar savu vecāko brāli Stīvenu devās uz Angliju, lai spēlētu ''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]''. Tomēr izrāviens no rezervistiem izrādījās sarežģīts, un meklējot vietu pirmās komandas sastāvā, viņš vairākkārt devās īrē uz citiem klubiem: ''Darlington'' un [[Hibernian FC|''Hibernian'']] 2001.—2002. gadā,<ref name="fshibs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fitbastats.com/hibs/player.php?playerid=6438|title=Hibernian player Gary Caldwell|publisher=Bobby Sinnet and Thomas Jamieson|website=FitbaStats|access-date=4 August 2022}}</ref> pēc tam ''[[Coventry City F.C.|Coventry City F.C]]'' un [[Derby County FC|''Derby County'']] nākamajā sezonā. === ''Hibernian'' === 2003.-2004. gada sezonā Koldvelam ''[[Newcastle United]]'' piešķīra bezmaksas līgumu.<ref name="Caldwell stays">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/h/hibernian/3907899.stm|title=Caldwell stays on at Hibs|publisher=BBC Sport|date=20 July 2004}}</ref> Sezonas otrajā pusē viņš parakstīja īstermiņa līgumu ar ''Hibs'', un šajā periodā viņš spēlēja viņu zaudējumā pret [[Livingston FC|''Livingston'']] 2004. gada Līgas Kausa finālā.<ref name="Caldwell stays" /> Pēc 2004. gada vasaras pārbaudes treniņiem ar [[SBV Vitesse|''Vitesse Arnhem'']]<ref name="Caldwell stays" /> viņš parakstīja divu gadu līgumu ar ''Hibs''.<ref name="Caldwell stays" /> 2005.-2006. gada sezonā izplatījās baumas, ka viņš ir parakstījis iepriekšējo līgumu, lai pievienotos [[Glāzgovas "Celtic"|''Celtic'']] 2006. gada vasarā. Šī iemesla dēļ ''Hibs'' fani sāka izsvilpt Koldvelu, kad viņš izdarīja kļūdu spēlē pret [[Aberdeen FC|''Aberdeen'']]. Pēc tam līgumu apstiprināja Gordons Stračans. === ''Celtic'' === Četru gadu laikā ''Celtic'' Koldvels palīdzēja klubam izcīnīt divus līgas titulus, [[Skotijas kauss|2006.—2007. gada Skotijas kausu]] un [[Skotijas kauss|2008.—2009. gada Skotijas līgas kausu]],<ref name="fscfc">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fitbastats.com/celtic/player.php?playerid=2919|title=Celtic player Gary Caldwell|publisher=Bobby Sinnet and Thomas Jamieson|website=FitbaStats|access-date=4 August 2022}}</ref> lai gan viņš tika pakļauts ''Celtic'' fanu kritikai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/scotland/article4023956.ece|title=Gary Caldwell hits back at critics by pointing to defensive record|work=The Times|date=29 May 2008|last=Gordon|first=Phil}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pats Koldvels vēlāk sacīja, ka tas bija saistīts ar savainojumiem viņa pirmajā sezonā un pēc tam viņam spēlējot nestandarta pozīcijā 2007.—2008. gada sezonas sākumā (pirms Andreasa Hinkela parakstīšanas) viņam bija jāspēlē labās malas aizsarga pozīcijā.<ref name="sfwa">{{Ziņu atsauce|url=http://sport.scotsman.com/football/In-from-the-cold-Caldwell.5251888.jp|title=In from the cold, Caldwell wins player of the year|work=Scotland on Sunday|date=10 May 2009}}</ref> Viņš arī tika kritizēts 2006.—2007. gada sezonā par sliktu izklupienu pret [[Kilmarnock FC|''Kilmarnock'']] spēlētāju Deividu Fernandesu, kas sabojāja spāņa krusteniskās saites.<ref name="Caldwell apologises">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/scot_prem/6099644.stm|title=Caldwell apologises to Fernandez|publisher=BBC Sport|date=30 October 2006}}</ref> Koldvels pēc spēles atvainojās Fernandesam, parādot, ka negribēja tīši sāpināt pretinieku.<ref name="Caldwell apologises" /> Pēc tam Koldvels ieguva fanu atzinību un cieņu, kļūstot par kulta varoni, par ko liecina fanu dziedājums, kad viņa kontrolē bija bumba.<ref name="sfwa"/> Pēc tam, kad viņš tika nosaukts par gada labāko Skotijas futbolistu 2008.—2009. gada sezonā, Koldvels pauda pārliecību, ka tas ir saistīts ar to, ka viņš bija ilgstoši spēlējis sev vēlamajā pozīcija, kā arī uzlabojis koncentrēšanos un lēmumu pieņemšanu.<ref name="sfwa" /> Tomēr 2009.—2010. gada sezonā Koldvelam bija strīds par līgumu ar klubu, apgalvojot, ka klubs "joko", ja domā, ka viņš pieņems viņu piedāvājumu.<ref name="guardian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/sep/18/gary-caldwell-celtic-tony-mowbray|title=Gary Caldwell handed contract ultimatum by Celtic manager Tony Mowbray|work=The Guardian|date=18 September 2009}}</ref> Jaunais galvenais treneris Tonijs Movbrijs, kurš arī bija strādājis ar Koldvelu, kad viņš spēlēja ''Hibernian'', atbildēja, norādot, ka nelūgs valdei palielināt piedāvājumu.<ref name="guardian" /> Pēc tam [[Middlesbrough FC|''Middlesbrough'']] bija kopīgs piedāvājums par Koldvelu un Bariju Robsonu, ko pieņēma ''Celtic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/m/middlesbrough/8447259.stm|title=Middlesbrough sign Celtic's Robson, Flood and Killen|publisher=BBC Sport|date=8 January 2010}}</ref> === ''Wigan Athletic'' === Pēc tam Koldvels 2010. gada 13. janvārī parakstīja līgumu ar [[Viganas "Athletic"|''Wigan Athletic'']] uz četrarpus gadiem par neatklātu samaksu.<ref name="Caldwell joins Wigan from Celtic'">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/celtic/8454362.stm|title=Caldwell joins Wigan from Celtic'|publisher=BBC Sport|access-date=13 January 2010|date=13 January 2010|last=McLaughlin|first=Chris}}</ref> Viņš debitēja ''Wigan'', 2010. gada 16. janvārī ar 2:0 uzvarot [[Vulverhemptonas "Wanderers"|''Wolves'']], un 27. janvārī guva savus pirmos vārtus ''Wigan'' komandā, zaudējumā ar 2:1 pret ''Blackburn Rovers''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/8475828.stm|title=Blackburn 2 – 1 Wigan|publisher=BBC Sport|access-date=29 January 2010|date=27 January 2010}}</ref> Koldvels divreiz saņēma sarkano kartīti Premjerlīgas neveiksmē pret [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] 29. martā (3:0) un [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] 2009.—2010. gada sezonas pēdējā dienā (8:0). 2010.—2011. gada sezonas sākumā pēc iepriekšējā kapteiņa Mario Melhiota aiziešanas Koldvels tika iecelts par ''Wigan Athletic'' kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.skysports.com/football/news/11682/6320106/caldwell-named-latics-captain|title=Caldwell named Latics captain|last=Burton|first=Chris|publisher=Sky Sports|access-date=3 March 2015|date=18 August 2010}}</ref> 2011.—2012. gada sezonā Koldvels bija galvenais spēlētājs kluba cīņā pret izkrišanu no Premjerlīgas, un sezonas beigās saņēma kluba gada spēlētāja balvu.<ref name="wigan poty">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wigantoday.net/sport/wigan-athletic/caldwell-scoops-player-of-year-award-1-4532125|title=Caldwell scoops Player of Year award|website=Wigan Today|access-date=3 March 2015|date=10 May 2012}}</ref> 2013. gada maijā viņš kopā ar spēlējošo kapteini [[Emersons Boiss|Emersonu Boisu]] izcīnīja FA kausu pēc tam, kad ''Wigan'' finālā ar 1:0 uzvarēja ''Manchester City''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailyrecord.co.uk/sport/football/football-news/fa-cup-final-scotland-defender-1884168|title=Scotland defender Gary Caldwell laughs as he leads Wigan up to lift trophy.. without having played a minute|website=Daily Record|access-date=13 May 2013|date=12 May 2013}}</ref> Koldvels 2013.—2014. gada Anglijas Futbola asociācijas (FA) kausa pusfinālā pret [[Arsenal FC|''Arsenal'']] atgriezās no savainojuma, spēlējot kā maiņas spēlētājs. Mačs noslēdzās neizšķirti 1:1, bet Koldvels netrāpīja pirmo mēģinājumu soda sitienu sērijā, kuru ''Wigan'' zaudēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.skysports.com/football/live/match/309779/report|title=FA Cup: Arsenal overcome Wigan on penalties to reach final after 1-1 draw at Wembley}}</ref> 2013.—2014. gada Futbola līgas čempionāta izslēgšanas spēļu pusfināla atbildes spēlē pret ''QPR'' Koldvels 2:1 sakāves laikā realizēja [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]], kas izbeidza ''Wigan'' cerības tikt uz augšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10826236/Queens-Park-Rangers-2-Wigan-Athletic-1-agg-2-1-match-report.html|title=Queens Park Rangers 2 Wigan Athletic 1; agg 2-1: match report|date=12 May 2014}}</ref> Koldvels 2014. gada jūlijā parakstīja viena gada līgumu ar ''Wigan''.<ref name="new deal">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/28266188|title=Gary Caldwell: Wigan Athletic and Scotland defender extends deal|publisher=BBC Sport}}</ref> Saskaņā ar jauno līgumu viņam tika uzticēti arī daži trenera pienākumi.<ref name="new deal" /> 2015. gada 28. februārī viņš paziņoja, ka pārtrauc spēlēt, jo nespēja atgūties no ilgstošas gūžas traumas.<ref name="retirement">{{Ziņu atsauce|url=http://www.express.co.uk/sport/football/561137/Scotland-captain-Gary-Caldwell-retire|title=Former Scotland captain Gary Caldwell forced to quit|work=Daily Express|date=28 February 2015}}</ref> == Starptautiskā karjera == Koldvels [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] izlasē debitēja pirmajā spēlē ''Stade de France'', ko vadīja [[Berti Fogtss]], ar 5:0 sakāvi [[Francijas futbola izlase|Francijai]].<ref name="50th cap">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/19521498|title=Scotland: Gary Caldwell eyes pain-free 50th cap|publisher=BBC Sport|access-date=7 September 2012|date=7 September 2012}}</ref> Vienīgos vārtus spēlē viņš guva, kad 2006. gada 7. oktobrī ''Euro 2008'' kvalifikācijas spēlē Skotija ''[[Hampden Park]]'' laukumā ar 1:0 uzvarēja Franciju.<ref name="Scotland 1-0 France">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/5397614.stm|title=Scotland 1–0 France|publisher=BBC Sport|date=7 October 2006}}</ref> Tomēr svarīgā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlē pret Norvēģiju viņš saņēma sarkano kartīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/8193604.stm|title=Norway 4 – 0 Scotland|publisher=BBC Sport|access-date=17 March 2010|date=12 August 2009}}</ref> Piecos mačos viņš spēlēja kopā ar savu brāli Stīvenu; viņi bija pirmie brāļi vai māsas, kas kopā spēlēja nacionālajā izlasē kopš 1940. gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scotsman.com/sport/football/hard-to-beat-last-brothers-to-represent-scotland-send-message-to-john-and-paul-mcginn-3375256|title='Hard to beat' - Last brothers to represent Scotland send message to John and Paul McGinn|publisher=The Scotsman|access-date=10 September 2021|date=8 September 2021}}</ref> == Trenera un menedžera karjera == === ''Wigan Athletic'' === Pēc spēlētāja karjeras 2015. gada februārī Koldvels oficiāli pievienojās ''[[Wigan Athletic]]'' akadēmijas treneru kolektīvam.<ref name="retirement"/> 2015. gada 7. aprīlī pēc Malkija Makeja atlaišanas saistībā ar kluba slikto sniegumu čempionātā ierindojoties priekšpēdējajā 23. vietā, kad bija vēl atlikušas piecas spēles, viņš tika iecelts par jauno ''Wigan Athletic'' galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/0/football/32211094|title=Wigan Athletic: Gary Caldwell named new manager|publisher=BBC Sport|access-date=7 April 2015}}</ref> Koldvels nespēja apturēt kluba izkrišanu no [[Anglijas futbola čempionāts|''Championship'']], taču kluba priekšsēdētājs Deivids Šārps viņam apliecināja, ka viņš paliks vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heraldscotland.com/sport/13209081.sharpe-has-full-belief-in-rookie-manager-caldwell/|title=Sharpe has belief in Caldwell|date=8 April 2015}}</ref> Nākamajā sezonā Koldvels ar pirmo mēģinājumu aizveda ''Wigan'' uz ''League One'' titulu un paaugstināšanu atpakaļ uz ''Championship''.<ref name="league one champs">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wiganlatics.co.uk/news/article/latics-sky-bet-league-one-champions-3102995.aspx|title=WIGAN ATHLETIC ARE SKY BET LEAGUE ONE CHAMPIONS|publisher=Wigan Athletic|access-date=17 May 2016}}</ref> Līdz ar kluba panākumiem Koldvels ieguva arī februāra mēneša trenera balvu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.football-league.co.uk/news/article/2016/gary-caldwell-named-sky-bet-league-1-manager-of-the-month-2999913.aspx|title=Gary Caldwell named Sky Bet League 1 Manager of the Month|publisher=Football League|access-date=17 May 2016}}</ref> un LMA Pirmās līgas gada trenera balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.leaguemanagers.com/news/lma-latest/claudio-ranieri-wins-lma-manager-year/|title=CLAUDIO RANIERI WINS LMA MANAGER OF THE YEAR SPONSORED BY BARCLAYS|publisher=League Managers Association|access-date=17 May 2016|archive-date={{dat|2020|09|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200922005726/http://www.leaguemanagers.com/news/lma-latest/claudio-ranieri-wins-lma-manager-year/}}</ref> 2016. gada 25. oktobrī pēc 18 mēnešu vadīšanas ''Wigan'' no amata atlaida Koldvelu, klubam atrodoties 23. pozīcijā bez uzvarām četrās spēlēs.<ref name="wiganout">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/37769286|title=Gary Caldwell: Wigan Athletic manager sacked after 18 months in charge|publisher=BBC Sport|access-date=3 April 2017|date=25 October 2016}}</ref> === ''Chesterfield'' === 2017. gadā pēc Denija Vilsona atlaišanas viņš tika iecelts par ''League One'' kluba ''Chesterfield'' galveno treneri ar līgumu uz vienu gadu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/38651516|title=Gary Caldwell: Chesterfield appoint former Wigan Athletic manager as new boss|publisher=BBC Sport|access-date=3 April 2017|date=17 January 2017}}</ref> Viņš nespēja novērst kluba izkrišanu no līgas un tika atlaists 16. septembrī pēc sliktā 2017.—2018. gada EFL otrās līgas sezonas sākuma. === ''Partick Thistle'' === 2018. gada oktobrī Koldvels tika iecelts par Skotijas čempionāta kluba ''[[Partick Thistle FC|Partick Thistle]] galveno treneri''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45855105|title=Gary Caldwell: Partick Thistle appoint former Wigan manager as new boss|publisher=BBC Sport|access-date=15 October 2018|date=15 October 2018}}</ref> ''Thistle'' izvairījās no izkrišanas 2018.—2019. gada sezonas beigās, bet Koldvels tika atlaists 2019. gada septembrī, jo klubs 2019.—2020. gada Skotijas čempionāta tabulā atradās priekšpēdējā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/49743836|title=Gary Caldwell sacked as Partick Thistle boss|publisher=BBC Sport|access-date=18 September 2019|date=18 September 2019}}</ref> 2021. gadā Koldvels tika iecelts par [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']] U23 komandas pagaidu treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nottheoldfirm.com/news/former-partick-thistle-manager-gary-caldwell-named-interim-newcastle-united-u23s-manager/|title=Former Partick Thistle manager Gary Caldwell named interim Newcastle United U23s manager|last=Banks|first=Ben|website=Not the Old Firm|access-date=17 August 2021|date=17 August 2021}}</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš pievienojās [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']], pārraugot viņu spēlētājus, kas izīrēti citiem klubiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.glasgowtimes.co.uk/sport/19578790.celtic-hero-gary-caldwell-set-join-manchester-city-staff/|title=Celtic hero Gary Caldwell 'set to join' Manchester City staff|website=[[Glasgow Times]]|access-date=14 September 2021|date=14 September 2021}}</ref> Koldvels 2021. gada decembrī atkal pievienojās [[Hibernian FC|''Hibernian'']] kā trenera palīgs, strādājot kopā ar Šonu Maloniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/59664751|title=Shaun Maloney appointed Hibernian manager with Gary Caldwell assistant|publisher=BBC Sport|access-date=20 December 2021|date=20 December 2021}}</ref> Viņi tika atlaisti 2022. gada aprīlī pēc sakāves Skotijas kausa pusfinālā pret [[Heart of Midlothian FC|''Hearts'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/61147640|title=Hibernian: Shaun Maloney sacked as manager after four months|last=McLauchlin|first=Brian|publisher=BBC Sport|access-date=19 April 2022|date=19 April 2022}}</ref> === ''Exeter City'' === 2022. gada 24. oktobrī Koldvels tika iecelts par ''League One'' kluba [[Exeter City F.C.|''Exeter City F.C'']] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.exetercityfc.co.uk/news/2022/october/welcome-gary-caldwell/|title=📝 Welcome, Gary Caldwell!|website=www.exetercityfc.co.uk|access-date=24 October 2022|date=24 October 2022}}</ref> 2022.—2023. gada sezonu ''Exeter City'' pabeidza 1. līgas 14. vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.devonlive.com/sport/football/football-news/exeter-city-players-202223-season-8439387|title=Exeter City players in the 2022/23 season - how many can you remember?|publisher=Devon Live|access-date=9 August 2023|date=15 May 2023|last=Daniel Clark}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: center;" |+Aizvadītās spēles un vārti klubos, sezona un līga ! rowspan="2" |Klubs ! rowspan="2" |Sezona ! colspan="3" |Līga ! colspan="2" |Nacionālais kauss {{small|(''[[Scottish Cup]]'', [[FA kauss]])}} ! colspan="2" |Līgas kauss {{small|(''[[Scottish League Cup]]'', [[Anglijas Līgas kauss]])}} ! colspan="2" |Citi ! colspan="2" |Kopā |- !Divīzija !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti !Spēles !Vārti |- | rowspan="4" |''[[Newcastle United FC|Newcastle United]]'' |2001—02 |[[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas premjerlīga]] |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- |2002—03 |Anglijas premjerlīga |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- |2003—04 |Anglijas premjerlīga |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !0 !0 !0 !0 !0 !0 !0 !0 !0 !0 |- |''Darlington'' (īre) |2001—02 Darlington F.C. season|2001—02 |Trešā divīzija |4 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |4 |0 |- |''[[Hibernian FC|Hibernian]]'' (īre) |2001—02<ref name="fshibs" /> |[[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas premjerlīga]] |11 |0 |0 |0 |1 |0 |0 |0 |12 |0 |- |''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'' (īre) |2002—03 |[[Anglijas futbola čempionāts]] |36 |0 |2 |0 |3 |0 | colspan="2" |— |41 |0 |- |''[[Derby County FC|Derby County]]'' (īre) |2003—04 |Championship |9 |0 |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |10 |0 |- | rowspan="4" |''Hibernian'' |2003—04<ref name="fshibs" /> |Skotijas premjerlīga |17 |1 |0 |0 |2 |0 | colspan="2" |— |19 |1 |- |2004—05<ref name="fshibs" /> |Skotijas premjerlīga |37 |3 |4 |1 |3 |0 |2 |0 |46 |4 |- |2005—06<ref name="fshibs" /> |Skotijas premjerlīga |34 |1 |4 |1 |1 |0 |2 |0 |41 |2 |- ! colspan="2" |Kopā !88 !5 !8 !2 !6 !0 !4 !0 !106 !7 |- | rowspan="5" |[[Glāzgovas "Celtic"|''Celtic'']] |2006—07<ref name="fscfc" /> |Skotijas premjerlīga |21 |0 |2 |0 |1 |0 |4 |0 |28 |0 |- |2007—08<ref name="fscfc" /> |Skotijas premjerlīga |35 |1 |4 |1 |2 |0 |10 |0 |51 |2 |- |2008—09<ref name="fscfc" /> |Skotijas premjerlīga |36 |2 |2 |1 |3 |0 |6 |0 |47 |3 |- |2009—10<ref name="fscfc" /> |Skotijas premjerlīga |14 |1 |0 |0 |2 |0 |9 |0 |25 |1 |- ! colspan="2" |Kopā !106 !4 !8 !2 !8 !0 !29 !0 !151 !6 |- | rowspan="7" |''[[Viganas "Athletic"|Wigan Athletic]]'' |2010—11 |Anglijas premjerlīga |16 |2 |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |17 |2 |- |2010—11 |Anglijas premjerlīga |23 |0 |2 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |26 |0 |- |2011—12 |Anglijas premjerlīga |36 |3 |1 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |37 |3 |- |2012—13 |Anglijas premjerlīga |25 |1 |0 |0 |1 |0 | colspan="2" |— |26 |1 |- |2013—14 |[[Anglijas futbola čempionāts]] |2 |0 |1 |0 |0 |0 |2 |0 |5 |0 |- |2014—15 |Anglijas futbola čempionāts |0 |0 |0 |0 |0 |0 | colspan="2" |— |0 |0 |- ! colspan="2" |Kopā !102 !6 !5 !0 !2 !0 !2 !0 !111 !6 |- ! colspan="3" |Kopā karjerā !356 !15 !23 !4 !21 !0 !35 !0 !435 !19 |} {{Notelist}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Aizvadītās spēles un vārti pēc izlases un gada ! Nacionālā komanda ! Gads ! Spēles ! Vārti |- | rowspan="12" | [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] | 2002. gads | 4 | 0 |- | 2003. gads | colspan="2" | — |- | 2004. gads | 9 | 1 |- | 2005. gads | 4 | 0 |- | 2006. gads | 6 | 1 |- | 2007. gads | 2 | 0 |- | 2008. gads | 6 | 0 |- | 2009. gads | 5 | 0 |- | 2010. gads | 2 | 0 |- | 2011. gads | 8 | 0 |- | 2012. gads | 7 | 0 |- | 2013. gads | 2 | 0 |- ! colspan="2" | Kopā ! 55 ! 2 |} {| class="wikitable sortable" |+Gerija Koldvela gūto starptautisko vārtu saraksts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scottishfa.co.uk/football_player_profile.cfm?page=2492&playerID=23429&squadID=1|title=Scottish Football Association|website=scottishfa.co.uk}}</ref> ! scope="col" | Nr. ! scope="col" | Datums ! scope="col" | Norises vieta ! scope="col" | Pretinieks ! scope="col" | Rezultāts ! scope="col" | Rezultāts ! scope="col" | Sacensības |- | style="text-align:center" | 1 | 2004. gada 30. maijs | ''Easter Road'', [[Edinburga]], [[Skotija]] |{{Fb|Trinidāda un Tobāgo}} | style="text-align:center" | 3—0 | style="text-align:center" | 4—1 | [[Draudzības spēle]] |- | style="text-align:center" | 2 | 2006. gada 7. oktobris | ''[[Hampden Park]]'', [[Glāzgova]], [[Skotija]] |{{Fb|Francija}} | style="text-align:center" | 1—0 | style="text-align:center" | 1—0 | UEFA Euro 2008 kvalifikācija |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [http://www.londonhearts.com/scotland/players/garycaldwell.html London Hearts profile] [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijas futbola treneri]] [[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]] [[Kategorija:Derby County F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]] dicma4qh0xw3wl9p8x4ayo1aejgpzus Imantas iela (Daugavpils) 0 592756 4461288 4455509 2026-04-30T03:10:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461288 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Imantas iela|Imantas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Imantas iela |attēls = Бывшее Главное почтовое отделение - panoramio.jpg |attēla paraksts = Administratīva ēka krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 780 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Zaļā iela * [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] iela |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)|12A.]], [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)|12B.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]], [[24. minibusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]], [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30.]], [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Imantas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Imantas iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Ielas garums ir aptuveni 780 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums un divas atdalītas brauktuves, ar divām joslām katrā virzienā. Pa Imantas ielu kursē vairāku maršrutu autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#8769 |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401012039/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#8769 }}</ref> == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Zaļā iela''' ({{val|ru|Зелёная улица}}). 1934. gada 7. decembrī iela ieguva tagadējo nosaukumu '''Imantas iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju]] laikā, no 1962. līdz 1991. gadam, tā bija pārdēvēta par '''Kārļa Marksa ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Izmaiņas Daugavpils ielu, parku un laukumu nosaukumos |url=http://latgalesdati.du.lv/notikums/5521 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas tautas deputātu padomes valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}} |date={{dat|1991|9|20||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Imantas iela 47 (Daugavpils).jpg|274px|thumb|Imantas iela, 45 un 47]] {{Ārējie resursi |image1 = [https://disk.yandex.ru/a/lhMIwYWg3ZNyQC/5b51a0a90a9ec19e2be675c4 Ielas skats 19.-20. gadsimtu mijā] |image2 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6574/ Otrā pasaules kara laikā iznīcināta māja] }} * Nr. 45 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1880. gadā, vietējās nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4771 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}}}}</ref> * Nr. 47 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē, vietējās nozīmes vēstures piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4772 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|24||bez}}}}</ref> * Ielas galā atrodas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]] un [[Daugavpils autoosta|pilsētas autoosta]]. == Ielu savienojumi == Imantas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] b9z9cd1h6mnx6igaf9ju2k7m3m2bm3z Ilva Norenberga 0 593232 4461284 4363520 2026-04-30T02:52:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461284 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ilva Norenberga | vārds_orģ = | attēls = | apraksts = | amats2 = [[Talsu novada dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2017|06|03|N}} | term_beigas2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1987|2|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | tautība = [[latviete]] | partija = [[Mēs – Talsiem un novadam]] <small>(kopš 2017)</small> | profesija = [[ekonomiste]], [[politiķe]] | Augstskola = {{Ventspils augstskola}}, {{Banku augstskola}} }} '''Ilva Norenberga''' (dzimusi {{dat|1987|2|9}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija|Latvijas]] [[ekonomiste]], finanšu analītiķe, [[Programmētājs|programmētāja]], [[Politiķis|politiķe]] un [[Talsu novada dome|Talsu novada domes]] deputāte. Viņa darbojas domes Finanšu komitejā un Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/darbinieks/ilva-norenberga|title=Ilva Norenberga {{!}} Talsi|website=www.talsunovads.lv|access-date=2025-03-01|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == I. Norenberga 2010. gadā [[Ventspils Augstskola|Ventspils Augstskolā]] ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē ar specializāciju tirgvedības un loģistikas pārvaldībā. 2012. gadā absolvējusi [[Banku augstskola|Banku augstskolu]], iegūstot maģistra grādu inovatīvajā uzņēmējdarbībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsiemunnovadam.lv/ilva-norenberga/|title=Ilva Norenberga|last=VeniVidiVici|website=Mēs - Talsiem un novadam|access-date=2025-03-02|language=lv-LV|archive-date=2024-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20240722005453/http://talsiemunnovadam.lv/ilva-norenberga/}}</ref> == Politiskā darbība == [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] I. Norenberga tika ievēlēta Talsu novada domē no partijas "[[Mēs – Talsiem un novadam]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ESQy5IpS63aUd4JDQ72rTQ==&locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg+lw==|title=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ESQy5IpS63aUd4JDQ72rTQ==&locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg+lw==|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2025-03-01|archive-date=2024-08-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240806073404/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ESQy5IpS63aUd4JDQ72rTQ%3D%3D&locationId=L2hsXn4nGAZhyemNAMg%2Blw%3D%3D}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņa atjaunoja savu mandātu, sekmīgi kandidējot un iegūstot deputāta vietu domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/talsu-novads/partiju-saraksts/mes-talsiem-un-novadam/19841-ilva-norenberga|title=Ilva Norenberga - "Mēs - Talsiem un novadam" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-01|language=lv}}</ref> Viņa turpināja vadīt vai līdzdalīt dažādas novada iniciatīvas, tostarp infrastruktūras attīstības projektus, sociālās un izglītības jomas uzlabojumus. 2022. gadā jūlijā I. Norenbergas pārstāvētā partija "Mēs – Talsiem un novadam" noslēdza līgumu par sadarbību [[14. Saeimas vēlēšanas|14.]] [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] ar partiju "[[Progresīvie]]" un to sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā I. Norenberga kandidēja kopā ar [[Edgars Zelderis|Edgaru Zelderi]] (ievēlēts), [[Lauris Pīlēģis|Lauri Pīlēģi]] un [[Kalvis Kalniņš (politiķis)|Kalvi Kalniņu]], tomēr netika ievēlēta Saeimā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/1078-ilva-norenberga|title=Ilva Norenberga - "PROGRESĪVIE" / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-01|language=lv}}</ref> Tuvojoties [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]], I. Norenberga paziņoja, ka nekandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu Talsu novada domē, noslēdzot savu darbu šajā sasaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retalsi.lv/sesi-deputati-nekandides-pasvaldibu-velesanas/|title=Seši deputāti nekandidēs pašvaldību vēlēšanās|last=Stariņa|first=Niceta Anna|website=ReTalsi|access-date=2025-04-17|date=2025-04-13|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] fo8t2435t82wxhufhpd6z4llwps5pzy Žadeīts 0 596096 4461201 4253675 2026-04-29T19:20:25Z Biafra 13794 4461201 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|250px|thumb|Mjanmas žadeīts]] '''Žadeīts''', arī '''jadeīts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/jade%C4%ABts:1|title=jadeīts {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-04-03}}</ref> ir minerāls no [[Piroksēni|piroksēnu]] grupas un ir ļoti līdzīgs [[Nefrīts|nefrītam]]. Tas ir vērtīgs [[pusdārgakmens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirtim.lv/blogs/Par_zadeitu|title=Par žadeītu|website=pirtim.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> kas vēsturiski izmantots juvelierizstrādājumos, mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]. Pateicoties cietībai un noturībai pret vides ietekmi, tas jau [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] lietots ieroču pagatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirtim.lv/blogs/zadeits-vesture|title=Žadeīts. Vēsture|website=pirtim.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> Tā unikālā krāsa, spīdums un izturība padara to par vienu no pieprasītākajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē, īpaši Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Zemākas kvalitātes un attiecīgi lētāku žadeītu, pateicoties tā spējai ilgstoši uzglabāt siltumu, izmanto kā akmeņus [[Pirts|pirtīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saunas.lv/zadeits/|title=Žadeīts – Saunas.lv|access-date=2025-04-03|language=lv-LV}}</ref> == Mineraloģiskās īpašības == * Ķīmiskais sastāvs: ''NaAlSi₂O₆'' (nātrija-alumīnija silikāts) * [[Kristāliskā struktūra|Kristālu]] sistēma: Monoklīnā * [[Cietība]] pēc [[Mosa skala]]s: 6,5—7 * [[Īpatnējais svars]]: 3,24—3,43 * Šķelšanās: Perfekta vienā virzienā * Lūzums: Neregulārs līdz šķiedrainam * Spīdums: Stiklains līdz taukainam * Krāsa: Zaļa, balta, dzeltena, rozā, lavandas, melna * Caurspīdīgums: No caurspīdīga līdz necaurspīdīgam Žadeīts ir smalkgraudains, šķiedrains minerāls, kas var būt dažādu nokrāsu atkarībā no mikropiemaisījumiem. Piemēram, [[Hroms|hroma]] klātbūtne piešķir zaļu krāsu, savukārt [[dzelzs]] dod brūnganus un sarkanīgus toņus. == Atšķirība starp žadeītu un nefrītu == Žadeīts un nefrīts ir divi dažādi minerāli, bet abi angliski tiek saukti par "džeidu" (''jade)'', kas apzīmē gan nefrītu, gan arī žadeītu. Latviešu valodā abi šie termini ir nošķirti jeb vai arī, attiecībā uz senākiem šī termina lietojumiem vārds "nefrīts" apzīmē abu veidu minerālus. Nefrītu un žadeītu kā divus atšķirīgus materiālus izdalīja tikai 19. gadsimtā. {| class="wikitable" !Īpašība !Žadeīts (''NaAlSi₂O₆'') !Nefrīts (''Ca₂(Mg,Fe)₅Si₈O₂₂(OH)₂'') |- |Cietība (Mosa skala) |6,5 — 7 |6 — 6,5 |- |Struktūra |Blīva, granulāra |Šķiedraina, elastīga |- |Spīdums |Stiklainis, gluds |Zīdains, vaskains |- |Reta sastopamība |Retāks |Biežāk sastopams |- |Krāsas |Intensīvākas, īpaši smaragda zaļa |Bieži ir tumši zaļš vai balts |- |Cena |Dārgāks, īpaši "imperiālais žadeīts" |Lētāks, izņemot dažus augstas kvalitātes eksemplārus |} == Veidošanās un atradnes == === Veidošanās === Žadeīts veidojas augsta spiediena un vidējas temperatūras metamorfiskajos procesos, bieži sastopams subdukcijas zonās, kur okeāna garoza tiek pakļauta intensīvam spiedienam un minerālu pārveidošanai. === Galvenās atradnes === * [[Mjanma]] (Birma) — galvenā augstākās kvalitātes žadeīta ieguves vieta, īpaši slavens imperiālais žadeīts. * [[Ķīna]] — agrāk ieguva nefrītu, bet mūsdienās apstrādā arī importētu žadeītu. * [[Gvatemala]] — nozīmīga zaļā un lavandas žadeīta atradne. * [[Japāna]] — atrodams Honsju salas ziemeļos. * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Kalifornija]]) — sastopams ierobežotā daudzumā. == Žadeīta klasifikācija pēc krāsas == # Imperiālais žadeīts — spilgti smaragda zaļš, ar hroma piemaisījumiem, visvērtīgākais un reti sastopamais veids. # Lavandas žadeīts — purpursarkans tonis, ko rada [[Mangāns|mangāna]] piemaisījumi. # Baltā un krēmkrāsas žadeīts — tīrā formā bez piemaisījumiem. # Melnais žadeīts — satur dzelzs un [[Titāns|titāna]] piemaisījumus. # Dzeltenais un oranžais žadeīts — [[Dzelzs oksīdi|dzelzs oksidācijas]] rezultāts. == Vēsturiskā un kultūras nozīme == === Ķīnā === Žadeīts un nefrits tūkstošiem gadu ir bijuši cieši saistīti ar ķīniešu kultūru. [[Konfūcijs]] aprakstīja to kā tikumu un gudrības simbolu, un tas tika izmantots imperatora rotaslietās, amuletos un rituālos priekšmetos. Imperiālais žadeīts no Mjanmas 18. gadsimtā kļuva īpaši pieprasīts [[Cjinu dinastija]]s galmā. === Amerikas pirmskolumba civilizācijās === Maiji un [[acteki]] uzskatīja žadeītu par vērtīgāku nekā [[Zelts|zeltu]] un to izmantoja maskās, amuletos un upurēšanas ceremonijās. === Eiropā un citur === Eiropā žadeīts kļuva populārs 19. gadsimtā, kad tas tika importēts no Ķīnas. [[Francija|Francijā]] un [[Krievija|Krievijā]] to bieži izmantoja mākslas priekšmetu izgatavošanā. == Mūsdienu izmantojums == # [[Juvelierizstrādājums|Juvelierizstrādājumi]] — gredzeni, kaklarotas, rokassprādzes, auskari. # [[Amulets|Amuleti]] un [[Tēlniecība|skulptūras]] — īpaši populāri Ķīnā un Āzijā. # Dekoratīvi priekšmeti — trauki, statuetes. # Medicīniskā un ezotēriskā nozīme — dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka žadeīts veicina veselību, aizsardzību un harmoniju. == Žadeīta vērtība un tirgus == Žadeīta vērtību nosaka: * Krāsa — Imperiālais žadeīts ir visdārgākais. * Caurspīdīgums — augstāka kvalitāte, ja caurspīdīgāks. * Struktūra — viendabīgāka un smalkgraudaināka struktūra ir vērtīgāka. * Apstrāde — neapstrādāts žadeīts ir vērtīgāks nekā ķīmiski uzlabots. Imperiālā žadeīta cena var sasniegt desmitiem tūkstošu [[Dolārs|dolāru]] par [[Karāts|karātu]], īpaši augstas kvalitātes dārgakmeņu tirgū [[Honkonga|Honkongā]] un Ķīnā. == Apstrāde un viltojumi == Tirgū bieži sastopami apstrādāti žadeīti: * A kategorija — dabīgs, neapstrādāts žadeīts, tikai pulēts ar [[Vaski|vasku]]. * B kategorija — skābē apstrādāts, lai izņemtu piemaisījumus, pēc tam nostiprināts ar polimēriem. * C kategorija — mākslīgi krāsots, lai uzlabotu izskatu. * D kategorija — citi minerāli, kas tiek pārdoti kā žadeīts, piemēram, [[kvarcs]] vai [[serpantīns]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Minerālu paveidi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] rzg4n0uctq1vlesdiz353xqkt1he59c Mazā muskare 0 596184 4461207 4254150 2026-04-29T19:23:51Z Biafra 13794 4461207 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Muscari botryoides 002.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = | tips_lv = | klase = Monocotyledoneae | klase_lv = Viendīgļlapju klase | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | dzimta = Asparagaceae | dzimta_lv = Asparāgu dzimta | ģints = Muscari | ģints_lv = Muskares | iedalījums = | kategorijas = | binomial = Muscari botryoides | suga = Muscari botryoides | suga_lv = Mazā muskare | autors = (L.) Mill. }}'''Mazā muskare''' (''Muscari botryoides'') ir [[Muskares|muskaru]] ģints suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:1027825-2|title=Muscari botryoides (L.) Mill. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-04-03|language=en}}</ref> [[Lakstaugs]] ar 1,5—3,5 cm lielu sīpolu. [[Lapas]] ir 10—12 cm garas, pa 2—6 rozetē. Ziedkāts ir 20—25 cm augsts. [[Zieds|Ziedi]] gandrīz apaļi, zili violeti, ar īsiem, baltiem zobiņiem, izvietoti cilindriskā ķekarā. Zied vidēji agri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.darzaabc.lv/lv/muskares-sipolpukes|title=Muskares (sīpolpuķes)|website=www.darzaabc.lv|access-date=2025-04-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Muskares]] mu4h6f6gq1uvwuc8w2y191trcindbyd Meghna 0 596202 4461290 4254385 2026-04-30T03:26:31Z Biafra 13794 /* Lejas Meghna */ 4461290 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Meghna | attēls = Barak River in Silchar.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Meghnas augštece Barāka [[Silčara|Silčarā]] | karte = Ganges-Brahmaputra-Meghna basins.jpg | vietaskarte = Indija | kartes_paraksts = Meghnas baseins (zaļā krāsā) | reljefs = jā | izteka = [[Pātkai grēda]] | augštece = Barāka, Surma, Kušijāra | satekupes = | ieteka = [[Bengālijas līcis]] | baseina_valstis = {{BGD}}<br />{{IND}} | tek_caur = {{BGD}}<br />{{IND}} | garums = 1170<ref>Kopējais garums; Augšējās Meghnas garums 1040 km</ref> | iztekas_augstums = 987 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 40 532<ref>Kopējā caurtece; Augšējās Meghnas caurtece 3600 m³/s</ref> | caurtece_vieta = grīvā | gada_notece = | baseins = 85 401<ref>Augšējās Meghnas basens; Lejas Meghnas kopējais baseins ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] — 1 574 224 km²</ref> | pietekas = | sāk_plat_d=25 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=21 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=94 | sāk_gar_m=17 | sāk_gar_s=17 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=22 | iet_plat_m=22 | iet_plat_s=30 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=91 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=20 | iet_gar_EW=E }} '''Meghna''' ({{val|bn|মেঘনা}}, ''Mēghanā'') ir [[upe]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]],<ref>{{PZT|471|Megna}}</ref> viena no upēm, kas kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko [[Gangas delta|Gangas deltu]].<ref>[https://www.worldatlas.com/articles/which-is-the-largest-delta-in-the-world.html WorldAtlas. Where Is The Largest Delta In The World?]</ref> Hidroloģiski upi iedala divās patstāvīgās upēs — '''Augšējā Meghna''' no iztekas līdz satecei ar [[Padma|Padmu]] pie [[Čāndpura]]s (1040 km garumā, baseins 85 401 km², caurtece 3600 m³/s) un '''Lejas Meghna''', kas novada [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]] lielāko daļu Gangas, Brahmaputras un Augšējās Meghnas ūdeņu (garums 130 km, kopējais baseins 1 574 224 km², caurtece 40 532 m³/s). == Ģeogrāfija == === Augšējā Meghna === Meghnas augštece '''Barāka''' (garums 900 km, baseins 52 000 km²) sākas [[Pātkai grēda|Pātkai grēdā]] [[Mizorama]]s štata ziemeļos. Augštecē plūst dienvidu virzienā līdz [[Mizorama]]s robežai kā kalnu upe ar daudzām krācēm un ūdenskritumiem. Apliecot Vangai grēdu, upe pagriežas uz ziemeļiem un ieplūst [[Asama]]s štatā, kur pagriežas uz rietumiem un noplūst zemienē. Ieplūstot Bangladešā, upe sadalās vairākos atzaros, kas plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā; galvenie no kuriem ir '''Surma''' ({{val|bn|সুরমা}}, ''Śurmā''; garums 249 km) un '''Kušijāra''' ({{val|bn|কুশিয়ারা}}, ''Kuśiara''; garums 288 km). Šajā posmā no upes atdalās un vēlāk pievienojas citas attekas, kā arī no ziemeļrietumiem Surmā ieplūst senās Brahmaputras attekas. Ziemeļos no [[Bhairabbāzāra]]s Surma un Kušijāra saplūst, veidojot augšējo Meghnas upi (140 km gara), kas plūst dienvidrietumu—dienvidu virzienā, izplūstot ar daudzām attekām un vecupēm plašā teritorijā. Pirms [[Čāndpura]]s Augšējā Meghna saplūst ar [[Padma|Padmu]], veidojot Lejas Meghnu, kas pēc caurteces apjoma ir vairākkārt lielāka par augšteci. Lielākās pilsētas Augšējās Meghnas krastos ir [[Silčara]], [[Sileta]], Bhairabbāzāra un [[Mādhābdi]]. === Lejas Meghna === Meghnas lejtece veidojas, saplūstot no ziemeļiem plustošajai Augšējai Meghnai ar no ziemeļrietumiem plūstošo [[Padma|Padmu]], kas novada [[Ganga]]s un [[Brahmaputra]]s ([[Džamuna]]s) ūdeņus. Lejas Maghna ir tika ap 130 km gara,<ref>[https://www.riversnetwork.org/V1/index.php/component/content/?view=article&id=57&catid=219&Itemid=179 "Ganga (Ganges)-Brahmaputra".]</ref> tās kritums ir tikai ap 0,5 m, bet vidējā caurtece pēc dažādiem datiem ir {{nobr|36 500}}—{{nobr|40 532 m³/s}}, lietus periodā palielinoties līdz {{nobr|160 000 m³/s}}. Upes platums variējas no 3 km pie [[Čāndpura]]s līdz 40 km pie ietekas [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]], bet no Meghnas atzarojas daudzas attekas, veidojot salas upes grīvā. Kuģojama visā garumā. Upi šķērso tikai prāmju satiksme. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas upes]] [[Kategorija:Bangladešas upes]] kb8ezduxgoa2its7yhhkp4707v49ith 4461291 4461290 2026-04-30T03:29:41Z Biafra 13794 pap. 4461291 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Meghna | attēls = Barak River in Silchar.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Meghnas augštece Barāka [[Silčara|Silčarā]] | karte = Ganges-Brahmaputra-Meghna basins.jpg | vietaskarte = Indija | kartes_paraksts = Meghnas baseins (zaļā krāsā) | reljefs = jā | izteka = [[Pātkai grēda]] | augštece = Barāka, Surma, Kušijāra | satekupes = | ieteka = [[Bengālijas līcis]] | baseina_valstis = {{BGD}}<br />{{IND}} | tek_caur = {{BGD}}<br />{{IND}} | garums = 1170<ref>Kopējais garums; Augšējās Meghnas garums 1040 km</ref> | iztekas_augstums = 987 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 40 532<ref>Kopējā caurtece; Augšējās Meghnas caurtece 3600 m³/s</ref> | caurtece_vieta = grīvā | gada_notece = | baseins = 85 401<ref>Augšējās Meghnas basens; Lejas Meghnas kopējais baseins ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] — 1 574 224 km²</ref> | pietekas = | sāk_plat_d=25 | sāk_plat_m=28 | sāk_plat_s=21 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=94 | sāk_gar_m=17 | sāk_gar_s=17 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=22 | iet_plat_m=22 | iet_plat_s=30 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=91 | iet_gar_m=11 | iet_gar_s=20 | iet_gar_EW=E }} '''Meghna''' ({{val|bn|মেঘনা}}, ''Mēghanā'') ir [[upe]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]],<ref>{{PZT|471|Megna}}</ref> viena no upēm, kas kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko [[Gangas delta|Gangas deltu]].<ref>[https://www.worldatlas.com/articles/which-is-the-largest-delta-in-the-world.html WorldAtlas. Where Is The Largest Delta In The World?]</ref> Hidroloģiski upi iedala divās patstāvīgās upēs — '''Augšējā Meghna''' no iztekas līdz satecei ar [[Padma|Padmu]] pie [[Čāndpura]]s (1040 km garumā, baseins 85 401 km², caurtece 3600 m³/s) un '''Lejas Meghna''', kas novada [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]] lielāko daļu Gangas, Brahmaputras un Augšējās Meghnas ūdeņu (garums 130 km, kopējais baseins 1 574 224 km², caurtece 40 532 m³/s). Upe plūst [[Indija|Indijas]] un [[Bangladeša|Bangladešas]] teritoriijā. == Ģeogrāfija == === Augšējā Meghna === Meghnas augštece '''Barāka''' (garums 900 km, baseins 52 000 km²) sākas [[Pātkai grēda|Pātkai grēdā]] [[Mizorama]]s štata ziemeļos. Augštecē plūst dienvidu virzienā līdz [[Mizorama]]s robežai kā kalnu upe ar daudzām krācēm un ūdenskritumiem. Apliecot Vangai grēdu, upe pagriežas uz ziemeļiem un ieplūst [[Asama]]s štatā, kur pagriežas uz rietumiem un noplūst zemienē. Ieplūstot Bangladešā, upe sadalās vairākos atzaros, kas plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā; galvenie no kuriem ir '''Surma''' ({{val|bn|সুরমা}}, ''Śurmā''; garums 249 km) un '''Kušijāra''' ({{val|bn|কুশিয়ারা}}, ''Kuśiara''; garums 288 km). Šajā posmā no upes atdalās un vēlāk pievienojas citas attekas, kā arī no ziemeļrietumiem Surmā ieplūst senās Brahmaputras attekas. Ziemeļos no [[Bhairabbāzāra]]s Surma un Kušijāra saplūst, veidojot augšējo Meghnas upi (140 km gara), kas plūst dienvidrietumu—dienvidu virzienā, izplūstot ar daudzām attekām un vecupēm plašā teritorijā. Pirms [[Čāndpura]]s Augšējā Meghna saplūst ar [[Padma|Padmu]], veidojot Lejas Meghnu, kas pēc caurteces apjoma ir vairākkārt lielāka par augšteci. Lielākās pilsētas Augšējās Meghnas krastos ir [[Silčara]], [[Sileta]], Bhairabbāzāra un [[Mādhābdi]]. === Lejas Meghna === Meghnas lejtece veidojas, saplūstot no ziemeļiem plustošajai Augšējai Meghnai ar no ziemeļrietumiem plūstošo [[Padma|Padmu]], kas novada [[Ganga]]s un [[Brahmaputra]]s ([[Džamuna]]s) ūdeņus. Lejas Maghna ir tika ap 130 km gara,<ref>[https://www.riversnetwork.org/V1/index.php/component/content/?view=article&id=57&catid=219&Itemid=179 "Ganga (Ganges)-Brahmaputra".]</ref> tās kritums ir tikai ap 0,5 m, bet vidējā caurtece pēc dažādiem datiem ir {{nobr|36 500}}—{{nobr|40 532 m³/s}}, lietus periodā palielinoties līdz {{nobr|160 000 m³/s}}. Upes platums variējas no 3 km pie [[Čāndpura]]s līdz 40 km pie ietekas [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]], bet no Meghnas atzarojas daudzas attekas, veidojot salas upes grīvā. Kuģojama visā garumā. Upi šķērso tikai prāmju satiksme. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas upes]] [[Kategorija:Bangladešas upes]] 8hhsxhx9icgw4jt5wmn21wfll2wafnz Sampo (filma) 0 596209 4461211 4254529 2026-04-29T19:26:00Z Biafra 13794 jāuzlabo 4461211 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''"Sampo"''' ir 1959. gada [[PSRS]] un [[Somija]]s kopražojuma filma. Filmas režisors bija [[Aleksandrs Ptuško]] un tā uzņemta pēc somu eposa “[[Kalevala]]” motīviem. == Sižets == Nemirstīgajam kalējam Ilmarinenam jākaldina Kalevalas iedzīvotājiem burvju dzirnavas Sampo, ar kurām var malt ne tikai graudus un sāli, bet arī iegūt zeltu. Tomēr, lai kaldinātu Sampo, Ilmarinenam ir nepieciešama Debesu uguns, ko nozagusi drūmās un aukstās Pohjolas zemes valdniece Louhi. Viņa saviem burvjiem liek izkalt Sampo dzirnavas, taču vienīgi Ilmarinens var to paveikt. Tāpēc Louhi nolaupa Ilmarinena māsu Anniku, lai pievilinātu Ilmarinenu. Ilmarinens kopā ar Annikas līgavaini mežacirtēju Lemminkeinenu meklē padomu pie gudrā Veinemeinena, kurš viņiem uzdod no koka stumbra izcirst laivu, kas viņus nogādās Pohjolā. Pohjolā viņus sagaida Louhi, kura piekrīt atbrīvot Anniku, taču viņiem jāizpilda vairāki viltīgās Louhas nosacījumi. Viens no nosacījumiem ir kaldināt brīnumainās Sampo dzirnavas, pārpilnības avotu. Tā kā viņam svarīgāka ir māsas dzīvība, Ilmarinens piekrīt izveidot Sampo dzirnavas. Louhi atbrīvo debesu uguni un dzirnavas ir pilnībā izkaltas. Ilmarinens, Lemminkeinens un Annika drīkst atgriezties Kalevalā. Taču Lemminkeinens viens pats atgriežas Pohjolā, lai nozagtu dzirnavas. Louhi čūskas nogalina Lemminkeinenu un viņa iemet līķi jūrā. Kad Lemminkeinena māte viņu atdzīvina, viņš atkal dodas uz Pohjolu un ar zobenu atgūst Sampo. Lemminkeinena un Annikas kāzu dienā Louhi nozog sauli un vēji pārklāj Kalevalu ar sniegu. Ilmarinens izveido burvju [[kantele]]s, un vīri dodās uz Pohjolu, debesīs uzmestajai Sampo daļai izgaismojot ceļu [[Ziemeļblāzma]]s veidā. Pohjolā kanteļu mūzika pārvērš Louhi par akmeni, kuru Lemminkeinens pārcērt un atbrīvo iesprostoto sauli. Vīri atgriežas Kalevalā. == Lomās == * [[Andris Ošiņš]] — Leminkeinens * Eve Kivi — Annika * Anna Oročko — Louhi * Urho Somersalmi — Veinemeinens * Ivans Voronovs — kalējs Ilmarinens == Filmēšanas grupa == * Režisors: Aleksandrs Ptuško * Scenāristi: Vaino Kaukonens, Viktors Vitkovičs, Grigorijs Jagdfelds * Operatori: Genādijs Cekavijs, Viktors Jakuševs * Komponists: Igors Morozovs * Mākslinieks: Ļevs Milčins * Kostīmu māksliniece: Ritva Karpio * Scenogrāfs: Aleksandrs Makarovs == Interesanti fakti == * Galvenā varoņa Leminkeinena lomai izvēlējās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s (LLA) studentu Andri Ošiņu, kurš pirms tam darbojās [[Kārlis Pamše|Kārļa Pamšes]] vadītajā LLA drāmas ansamblī * Annikas lomu tēloja [[Tallina]]s drāmas teātra studente Eve Kivi * Louhi lomu tēloja Maskavas teātra pedagoģe Anna Oročko * Veinemeinena lomu tēloja pieredzējušais somu aktieris Urho Somersalmi, kuram tā bija pēdējā loma dzīvē * Filmu uzņēma vienlaikus krievu un somu valodās, katru ainu vispirms vienā valodā, pēc tam otrā * ASV filmu rādīja ar nosaukumu “Diena, kad zeme sasala” (''The Day the Earth Froze''), pie kam aktieriem izmainīja vārdus uz "Jon Powers" (Andris Ošiņš) un "Nina Anderson" (Eve Kivi). * 2014. gada martā iznāca pilnībā atjaunotās un restaurētās filmas somu platekrāna versija, kuru izdeva DVD formātā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://riamediabank.ru/media/371732.html kadrs no filmas] * [https://riamediabank.ru/media/12313.html kadrs no filmas] * [https://riamediabank.ru/media/12312.html kadrs no filmas] {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1959. gada PSRS filmas]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] p7p4cikrwc0sw0x1f2cb6ewn75uzap4 4461294 4461211 2026-04-30T03:35:01Z Biafra 13794 pap. 4461294 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''"Sampo"''' ir 1959. gada [[PSRS]] ("[[Mosfiļm]]") un [[Somija]]s ("Suomi-Film") kopražojuma filma. Filmas režisors bija [[Aleksandrs Ptuško]] un tā uzņemta pēc somu eposa “[[Kalevala]]” motīviem. Lemminkainena lomu atveido [[Latvieši|latviešu]] aktieris [[Andris Ošiņš]]. == Sižets == Nemirstīgajam kalējam Ilmarinenam jākaldina Kalevalas iedzīvotājiem burvju dzirnavas Sampo, ar kurām var malt ne tikai graudus un sāli, bet arī iegūt zeltu. Tomēr, lai kaldinātu Sampo, Ilmarinenam ir nepieciešama Debesu uguns, ko nozagusi drūmās un aukstās Pohjolas zemes valdniece Louhi. Viņa saviem burvjiem liek izkalt Sampo dzirnavas, taču vienīgi Ilmarinens var to paveikt. Tāpēc Louhi nolaupa Ilmarinena māsu Anniku, lai pievilinātu Ilmarinenu. Ilmarinens kopā ar Annikas līgavaini mežacirtēju Lemminkeinenu meklē padomu pie gudrā Veinemeinena, kurš viņiem uzdod no koka stumbra izcirst laivu, kas viņus nogādās Pohjolā. Pohjolā viņus sagaida Louhi, kura piekrīt atbrīvot Anniku, taču viņiem jāizpilda vairāki viltīgās Louhas nosacījumi. Viens no nosacījumiem ir kaldināt brīnumainās Sampo dzirnavas, pārpilnības avotu. Tā kā viņam svarīgāka ir māsas dzīvība, Ilmarinens piekrīt izveidot Sampo dzirnavas. Louhi atbrīvo debesu uguni un dzirnavas ir pilnībā izkaltas. Ilmarinens, Lemminkeinens un Annika drīkst atgriezties Kalevalā. Taču Lemminkeinens viens pats atgriežas Pohjolā, lai nozagtu dzirnavas. Louhi čūskas nogalina Lemminkeinenu un viņa iemet līķi jūrā. Kad Lemminkeinena māte viņu atdzīvina, viņš atkal dodas uz Pohjolu un ar zobenu atgūst Sampo. Lemminkeinena un Annikas kāzu dienā Louhi nozog sauli un vēji pārklāj Kalevalu ar sniegu. Ilmarinens izveido burvju [[kantele]]s, un vīri dodās uz Pohjolu, debesīs uzmestajai Sampo daļai izgaismojot ceļu [[Ziemeļblāzma]]s veidā. Pohjolā kanteļu mūzika pārvērš Louhi par akmeni, kuru Lemminkeinens pārcērt un atbrīvo iesprostoto sauli. Vīri atgriežas Kalevalā. == Lomās == * [[Andris Ošiņš]] — Leminkeinens * Eve Kivi — Annika * Anna Oročko — Louhi * Urho Somersalmi — Veinemeinens * Ivans Voronovs — kalējs Ilmarinens == Filmēšanas grupa == * Režisors: Aleksandrs Ptuško * Scenāristi: Vaino Kaukonens, Viktors Vitkovičs, Grigorijs Jagdfelds * Operatori: Genādijs Cekavijs, Viktors Jakuševs * Komponists: Igors Morozovs * Mākslinieks: Ļevs Milčins * Kostīmu māksliniece: Ritva Karpio * Scenogrāfs: Aleksandrs Makarovs == Interesanti fakti == * Galvenā varoņa Leminkeinena lomai izvēlējās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s (LLA) studentu Andri Ošiņu, kurš pirms tam darbojās [[Kārlis Pamše|Kārļa Pamšes]] vadītajā LLA drāmas ansamblī * Annikas lomu tēloja [[Tallina]]s drāmas teātra studente Eve Kivi * Louhi lomu tēloja Maskavas teātra pedagoģe Anna Oročko * Veinemeinena lomu tēloja pieredzējušais somu aktieris Urho Somersalmi, kuram tā bija pēdējā loma dzīvē * Filmu uzņēma vienlaikus krievu un somu valodās, katru ainu vispirms vienā valodā, pēc tam otrā * ASV filmu rādīja ar nosaukumu “Diena, kad zeme sasala” (''The Day the Earth Froze''), pie kam aktieriem izmainīja vārdus uz "Jon Powers" (Andris Ošiņš) un "Nina Anderson" (Eve Kivi). * 2014. gada martā iznāca pilnībā atjaunotās un restaurētās filmas somu platekrāna versija, kuru izdeva DVD formātā == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * [https://riamediabank.ru/media/371732.html kadrs no filmas] * [https://riamediabank.ru/media/12313.html kadrs no filmas] * [https://riamediabank.ru/media/12312.html kadrs no filmas] {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1959. gada PSRS filmas]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] pfywq0dnzp6bt8yydan2h59dwfawui5 Tarhānas kleita 0 596234 4461214 4258690 2026-04-29T19:27:47Z Biafra 13794 4461214 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada aprīlis}} [[Attēls:2008-04-05 (London, Petrie and British Library) - 078.jpg|thumb|Tarhānas kleita Petrija Ēģiptes arheoloģijas muzejā Londonā]] '''Tarhānas kleita''' ir [[apģērbs]], kas izgatavots no [[sējas lini|lina]] auduma un kas ir vairāk nekā 5000 gadus vecs, un tiek uzskatīts par vecāko [[aušana|austo]] apģērba gabalu. Tas tika atklāts [[Tarhānas nekropole|Tarhānas nekropolē]] uz dienvidiem no [[Kaira]]s, Ēģiptē, 1913. gadā.<ref name="Lobell 2017">{{ziņu atsauce| last=Lobell | first=Jarrett A. | title=World's Oldest Dress |volume=70|issue=1|magazine=Archaeology| date=2017|location=[[Tarhāna|Tarkhan]], [[Ēģipte|Egypt]] | url=https://www.archaeology.org/issues/241-features/top10/5113-egypt-tarkhan-dress | access-date=5 November 2019|issn=0003-8113}}</ref><ref name="Lobell 2016">{{ziņu atsauce |last=Lobell |first=Jarrett A. |date=2016 |title=Dressing for the Ages |url=https://www.archaeology.org/issues/215-1605/trenches/4349-trenches-egypt-predynastic-period-tarkhan-dress |work=[[Archaeology (magazine)|Archaeology]]|volume=69|issue=3|page=9|issn=0003-8113|access-date=4 June 2021}}</ref> Kleita ar reģistrācijas numuru UC28614B atrodas Petrija Ēģiptes arheoloģijas muzeja kolekcijā [[Londona|Londonā]]. 1978. gadā veiktā [[Radioaktīvā oglekļa datēšana|radiooglekļa datēšana]] to datēja ar aptuveni 2362. gadu pirms mūsu ēras, un 2015. gada [[Oksfordas Universitāte]]s analīzē kleitas vecums datēts ar 95% precizitāti no 3482. līdz 3102. gadam pirms mūsu ēras. == Atklāšana == Kleitu atklāja 1913. gadā britu [[arheologs]] [[Flinders Petrijs|Flindersa Petrija]] izrakumu otrajā sezonā Tarhānas nekropolē. [[Mastaba]]s 2050 izrakšanas laikā kleitu atrada kopā ar citiem lina auduma gabaliem ārpus mastabas. Tiek pieņemts, ka audums varētu būt izmests vēlāk [[Klasiskie senie laiki|senatnē]] un pārklāts ar smiltīm, kas saglabāja seno [[artefakts|artefaktu]]. Auduma gabalus nosūtīja analīzei uz [[Londonas Universitātes koledža|Londonas Universitātes koledžu]], kur tie neskarti gulēja 65 gadus.<ref name="petrie">{{grāmatas atsauce |last=Johnstone |first=Janet|editor=Alice Stevenson|date=4 June 2015 |title=Petrie Museum of Egyptian Archaeology: Characters and Collections |publisher=UCL Press|page=36|isbn=978-1910634356 |language=en}}</ref> 1977. gadā kleitu no jauna atklāja [[Viktorijas un Alberta muzejs|Viktorijas un Alberta muzeja]] darbinieki, kuri kārtoja un tīrīja "bēru lupatas". == Apraksts == Kleitai ir 22—23 [[aušanas pinumi]] šķēru uz centimetru un 13—14 audi uz centimetru, veidojot pelēku joslu pamatā, iespējams, dekoratīvam efektam. Kleitas galvenā daļa bija 76 centimetrus plats taisns materiāla gabals. Kleitai trūkst apakšmalas, tāpēc nav zināms sākotnējais tās garums. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{publikācijas atsauce |last1=Landi |first1=Sheila |last2=Hall |first2=Rosalind M. |date=1979 |title=The Discovery and Conservation of an Ancient Egyptian Linen Tunic|journal=Studies in Conservation |volume=24|issue=4 |pages=141–152 |doi=10.2307/1505776 |jstor=1505776 }} == Ārējās saites == * {{ziņu atsauce |last=Meier |first=Allison |date=29 February 2016 |title=A 5,000-Year-Old Linen Dress Is the World's Oldest Woven Garment |url=http://hyperallergic.com/279242/a-5000-year-old-linen-dress-is-the-worlds-oldest-woven-garment/ |work=|access-date=3 March 2016|language=en}} * {{tīmekļa atsauce |url=https://www.ucl.ac.uk/culture/petrie-museum/tarkhan-dress |title=Tarkhan Dress |author=<!--Not stated--> |date= 2016-08-30|website=[[Londonas Universitātes koledža|University College London]] |publisher=[[Petrie Museum of Egyptian Archaeology]] |access-date= |language=en}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Arheoloģija]] [[Kategorija:Senā Ēģipte]] 95fvamw76k20dgtakqmm10ontq22gzv Hekeļa iela 0 599071 4461253 4407092 2026-04-29T23:17:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461253 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Hekeļa iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (182).jpg |attēla paraksts = Skats no [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|kara aviācijas inženieru skolas]] pamestās ēkas jumta (2013) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 305 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Artilērijas iela * Ūdens iela * [[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Popova]] iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Hekeļa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja]] un [[Mihaila iela|Mihaila ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra ielu]]. Iela nosaukta Daugavpils cietokšņa arhitekta {{Starpviki saite|lv = Jegors Hekelis|lv_text = Jegora Hekeļa|val = ru|val_title = Гекель, Егор Фёдорович}} vārdā. Hekeļa iela apbūvēta ar 19. gadsimta kazarmu ēkam, kuras pašlaik pārsvarā netiek izmantoti. Ielas garums ir 305 metri, visā garumā tā klāta ar betona [[bruģis|bruģa]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 21 metrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība Hekeļa ielā atļauta abos virzienos. Posmā no Aleksandra ielas līdz Lidotāju ielai kursē [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] maršruta autobusi, bet pieturvietu šeit nav.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aleksandra iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19687 |publisher=21. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404143837/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19687 }}</ref> Hekeļa ielas sākotnējais nosaukums ir '''Artilērijas iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Артиллерийская улица}}). [[Latvijas PSR]] laikā to sauca par '''Ūdens ielu''' ({{val|ru|Водная улица}}), bet no 1957. gada — par '''[[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Popova]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Beidzot, 2007. gada 13. decembrī tā atguva nosaukumu '''Hekeļa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — divstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 31 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4709 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — trīsstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 155 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4695 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> * Nr. 3 — tukšais zemesgabals, kur atradās [[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola|Daugavpils augstākās kara aviācijas inženieru skolas]] galvenais korpuss (1987, nojaukts 2019. gadā). * Nr. 4 — divstāvu kazarmu ēka, valsts nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 45 Kareivju kazarmas |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4716 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|30||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Hekeļa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja iela]] * [[Mihaila iela]] * [[Komandanta iela]] (T veida krustojums) * [[Konstantīna iela]] / [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]] * [[Hospitāļa iela]] (T veida krustojums) * [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] 324rdhw8nm85q14o9xfku6k9y0vt6wn Imdžarra (Audeša) 0 601456 4461295 4290326 2026-04-30T03:37:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461295 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Imdžarra | native_name = ''L-Imġarr'' | settlement_type = | image_skyline = Malte, Gozo, port de Mgarr & ferrys & Comino.jpg | image_caption = Imdžarras osta | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Audeša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 36 | latm = 01 | lats = 33 | latNS = N | longd = 14 | longm = 17 | longs = 43 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = | footnotes = }} [[Attēls:Prelucrare 3D pentru Mgarr, GOZO.jpg|thumb|Imdžarras reljefs]] '''Imdžarra''' ({{val|mt|L-Imġarr}}), arī '''Mdžarra''', ir [[Osta|ostas]] ciemats [[Malta]]s salā Audešā, tās dienvidaustrumos. Ciema vārds nācis no [[Arābu valoda|arābu valodas]] un nozīmē ostu. Uz Imdžarru paveras skats no Fortšambrejas nocietinājuma, ko 1749. gadā kalnā rietumos no ostas uzcēla [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa]] [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|ordeņa]] bruņinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm|title=Welcome to Mgarr, Gozo|last=Christopher Simpson - Maltassist, Malta|website=www.maltassist.co.uk|access-date=2025-05-27|archive-date=2007-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20070224004403/http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm}}</ref> Ievērojams tūrisma objekts ir arī Lurdas Dievmātes baznīca.<ref name=":0" /> == Vēsture == Imdžarras ciems izauga ap seklo ostu, kurai ir tāds pats nosaukums. [[Prāmis|Prāmju]] satiksme uz Maltas salu no šejienes darbojās jau 1241. gadā, bija uzsākta arī zvejniecība.<ref name=":1">[https://archive.today/20130124074026/http://www.ghajnsielem.com/places/mgarr.html Mgarr Harbour. Ghajnsielem Online]</ref> Ostai bija neliels [[mols]], kas ļāva tur piestāt kuģīšiem ar nelielu iegrimi. Lai gan teritorija ap ostu turpmākajos gadsimtos pakāpeniski attīstījās, pašas ostas attīstība bija neliela līdz 1841. gadam, kad tika uzbūvēts mols, lai nodrošinātu ostai lielāku aizsardzību un ļautu tajā piestāt lielākiem kuģiem. Šis mols tika vairākkārt nostiprināts un paplašināts līdz 1906. gadam. Lielāks mols tika uzbūvēts laikā no 1929. līdz 1935. gadam, un vēl divi 1969. gadā; pēc pēdējā pabeigšanas ostas platība tika paplašināta līdz 121 400 kvadrātmetriem.<ref name=":1" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu lidmašīnas nogremdēja prāmi ''Royal Lady''. Vēl viena nelaime notika 1948. gadā, kad slikto laika apstākļu dēļ esošais prāmis nekursēja, bet Maltas salā strādājošie vietējie iedzīvotāji pierunāja kādu zvejnieku pārvest viņus uz Imdžarru. Laiva apgāzās, un noslīka 23 cilvēki.<ref name=":1" /> == Osta == Prāmju termināls 21. gadsimta sākumā tika pārbūvēts par 9,3 miljoniem eiro. Darbi sākās 2001. gadā un ilga septiņus gadus, terminālu atverot 2008. gada februārī. Ostā tagad ir vietas aptuveni 600 pasažieriem un 200 automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltamedia.com/artman2/publish/local/article_5125.shtml|title=New Gozo ferry terminal inaugurated at Mgarr [ MaltaMedia.com ]|website=www.maltamedia.com|access-date=2025-05-27|archive-date=2012-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20120314025118/http://www.maltamedia.com/artman2/publish/local/article_5125.shtml}}</ref> Jaunās ostas dizains būvniecības procesā tika mainīts, lai mazinātu tās vizuālo ietekmi uz apkārtējo ainavu. Termināla izmaksas celtniecības gaitā pieauga 13 reizes.<ref name=":1" /> Imdžarra ir lielākais zvejnieku ciemats salā. Papildus prāmju terminālam pilsētā atrodas arī jahtu piestātne Zeviekā, ostas austrumdaļā. 2010. gada maijā tika paziņots, ka jahtu piestātne tiks privatizēta. Darbība tika nodota ''Harbour Management Company Limited,'' kas bija iecerējusi attīstīt un modernizēt jahtu piestātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gozo.news/13514/privatisation-agreement-signed-for-gozos-mgarr-marina/|title=Privatisation agreement signed for Gozo's Mgarr Marina|last=News|first=Gozo|website=Gozo News|access-date=2025-05-28|date=2010-05-26|language=en}}</ref> Glenīgles bārs, kas atrodas blakus sākotnējam molam ostā, tika uzbūvēts kā baraka prāmju pasažieriem 1732. gadā, un tam ir unikāls slīps jumts. No ostas ar prāmju satiksmi var nokļūt uz [[Čirkeva|Čirkevu]] un [[Valleta|Valletu]] Maltā, kā arī uz [[Komino|Kemnunas salu]]. Autobusi ļauj tālāk nokļūt [[Rabata (Malta)|Rabatā (Viktorijā)]] un [[Marsalforna|Marsalfornā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896|title=Gozo.gov.mt - Transport/Buses Schedule|website=www.gozo.gov.mt|access-date=2025-05-28|archive-date=2010-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20100820132150/http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] jie6e7746izxk3g6k49x988cuuuidwg Institūta iela (Daugavpils) 0 602499 4461320 4406051 2026-04-30T04:48:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461320 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Institūta iela|Institūta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Institūta iela |attēls = Старинный забор - panoramio.jpg |attēla paraksts = Skats uz Institūta ielu (apgaismota)<br> no [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielas]] puses |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 105 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Cargrades iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Institūta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Institūta iela sākas krustojumā ar [[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielu]], ved uz ziemeļrietumiem un beidzas krustojumā ar [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas ielu]]. Iela apbūvēta ar sabiedriskām un administratīvām ēkām. Tās nosaukums cēlies no [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts|skolotāju institūta]], kas kādreiz atradās šeit. Institūta ielas kopējais garums ir 105 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 13—14 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Cargrades iela''' ({{val|ru|Царьградская улица}}), tagadējās [[Jersika (ciems)|Jersikas]] vārdā. {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par '''Institūta ielu''', un šīs nosaukums laika gaitā vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 1/3 — divas vēsturiskas ēkas (uz pašas ielas un pagalmā): ** sabiedriska ēka, uzcelta 19. gadsimta otrajā pusē, reģiona nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sabiedriska ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4774 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> ** dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4773 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Ielas pārnumuru pusē atrodas bijusī pasta ēka (Saules iela 1/3), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasts, vēlāk skolotāju institūts |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4809 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|10||bez}}}}</ref> * Institūta ielas galā atrodas [[Dubrovina parks]]. == Ielu savienojumi == Institūta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu I}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] 161bt921a7p3onxpxt57pp14hrzchnn Iepirkšanās atkarība 0 602893 4461276 4295133 2026-04-30T01:35:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Large interior view of Plaza Singapura Shopping mall Orchard Road Singapore.jpg|thumb|Ērti iekārtoti [[Lielveikals|lielveikali]] nodrošina iepirkšanās patīkamību]] '''Iepirkšanās atkarība''' jeb sarunvalodā '''šopholisms''' (no {{val|en|shopaholism}}) ir [[uzvedības atkarības]] veids, kam raksturīga nekontrolējama vēlme iegādāties [[prece]]s neatkarīgi no to nepieciešamības vai personas [[Finanses|finansiālās]] situācijas. Šāda uzvedība bieži vien saistīta ar emocionālu spriedzi, [[garastāvokļa traucējumi]]em vai [[Zems pašvērtējums|zemu pašvērtējumu]]. Iepirkšanās var kalpot kā īslaicīgs emocionāls atvieglojums vai veids, kā atbrīvoties no tukšuma sajūtas, tomēr šis efekts ir īslaicīgs un bieži vien seko vainas izjūta, nožēla vai finansiālas grūtības. Laika gaitā šāda uzvedība var kļūt hroniska, izraisot problēmas attiecībās, darbā un radot ievērojamus [[Parāds|parādus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/shopping-addiction-4157288|title=How to Get Help for Shopping Addiction or Compulsive Buying|website=Verywell Mind|access-date=2025-06-15|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Black|first=Donald W.|date=2007-02|title=A review of compulsive buying disorder|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC1805733/|journal=World psychiatry: official journal of the World Psychiatric Association (WPA)|volume=6|issue=1|pages=14–18|issn=1723-8617|pmc=1805733|pmid=17342214}}</ref> Šī atkarība nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību, tostarp [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]]. Atbalsta grupas un finansiāla konsultēšana var būt būtiski palīglīdzekļi atveseļošanās procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bircheshealth.com/resources/compulsive-buying-disorder-spending-addiction|title=Compulsive Buying Disorder: Is spending addiction real? Treatable? - Birches Health|website=bircheshealth.com|access-date=2025-06-15|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Piquet-Pessôa|first=Marcelo|last2=Ferreira|first2=Gabriela M.|last3=Melca|first3=Isabela A.|last4=Fontenelle|first4=Leonardo F.|date=2014-09|title=DSM-5 and the Decision Not to Include Sex, Shopping or Stealing as Addictions|url=http://link.springer.com/10.1007/s40429-014-0027-6|journal=Current Addiction Reports|language=en|volume=1|issue=3|pages=172–176|doi=10.1007/s40429-014-0027-6|issn=2196-2952}}</ref> Iepirkšanās atkarība visbiežāk sastopama [[Attīstītās valstis|attīstītās sabiedrībās]], kur patēriņa kultūra un materiālās vērtības tiek īpaši uzsvērtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vice.com/en/article/the-psychology-of-spending-addictions/|title=Exploring the Psychology Behind Spending Addiction|last=Harries|first=Morgan|website=VICE|access-date=2025-06-15|date=2016-10-23|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Cilvēka uzvedība]] [[Kategorija:Psiholoģija]] ffxa8jkv57ue38al8x15f394qol5e9w Hospitāļa iela 0 603333 4461266 4406017 2026-04-30T00:38:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461266 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Hospitāļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Hospitāļa iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 460 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Ģenerālmajora Činnova iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Hospitāļa iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Ielā ir pārsvarā vēsturiskā apbūve, kā arī dažas 20. gadsimta celtnes. Hospitāļa ielas kopējais garums ir aptuveni 460 metri. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Hospitāļa ielu nekursē. Hospitāļa iela ({{val|ru|Госпитальная улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] to dēvēja par '''Lazaretes ielu'''.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Daugavpils pilsētas plāns ar vēsturisku aprasktu |date=1931 |publisher=Spiestuve "Rūpnieks" |location=Liepāja |page=28 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/19816525.pdf |accessdate={{dat|2025|7|13||bez}} |chapter=Valsts un Pašvaldības iestādes}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā ielu nosauca par '''Ģenerālmajora Činnova ielu''' ({{val|ru|улица Генерал-майора Чиннова}}), par godu padomju virsniekam {{Starpviki saite|lv = Ivans Činnovs|lv_text = Ivanam Činnovam|val = ru|val_title = Чиннов, Иван Иванович}}, kas gāja bojā 1944. gadā Latvijas teritorijā un apglabāts tagadējā [[Dubrovina parks|Dubrovina parkā]] Daugavpilī. 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Hospitāļa iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 2 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 17 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4697 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — divstāvu {{Starpviki saite|lv = Daugavpils Kara hospitālis|lv_text = Kara hospitālis|val = ru|val_title = Госпиталь (Динабургская крепость)}}, uzbūvēts pēc arhitekta Aleksandra Štauberta plāna 1827. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 40 Kara hospitālis |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4715 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> 1861. gadā hospitāļa ēkā tika ierīkota ziemas baznīca 100 cilvēkiem. No 1920. līdz 1940. gadam ēkā atradās Latvijas armijas kara slimnīca. Pēc Otrā pasaules kara līdz 1994. gadam PSRS Aizsardzības ministrijas pakļautajam Kara hospitālim bija 100 gultas vietu un 4 nodaļas: ķirurģiskā, terapeitiskā, dermatoveneroloģiskā un infekciju nodaļa. Hospitālis bija paredzēts Daugavpils militārā garnizona karavīru, kara veterānu un viņu ģimeņu locekļu ārstēšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hospitālis |url=https://dcdc.lpi.du.lv/category/hospitalis/ |website=Dcdc.lpi.du.lv |publisher=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|8|27||bez}} |date={{dat|2011|6|2||bez}}}}</ref> * Nr. 6 (spārns gar 2. Oficieru ielu) — divstāvu oficieru nams, uzbūvēts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 24 Oficieru nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4703 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> * Vidējā daļā blakus ielai atrodas cietokšņa centrālais skvērs. == Ielu savienojumi == Hospitāļa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] (T veida krustojums) * [[1. Oficieru iela]] * [[2. Oficieru iela]] * [[Hekeļa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu H}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] 878b0z632qdfhv0hvx9tf8ihadlblwe Dalībnieka diskusija:Renamed user 1870ac64349dc0926caa6e9f67071b31 3 603351 4461228 4297659 2026-04-29T20:15:35Z AccountVanishRequests 124732 AccountVanishRequests pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Riccardo Del Culo]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 1870ac64349dc0926caa6e9f67071b31]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Riccardo Del Culo|Riccardo Del Culo]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 1870ac64349dc0926caa6e9f67071b31|Renamed user 1870ac64349dc0926caa6e9f67071b31]]" 4297659 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Riccardo Del Culo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 21. jūnijs, plkst. 16.41 (EEST) 8mvrg1anpy4ydswmk6039nj24o6or96 Gaujas iela (Daugavpils) 0 605208 4461145 4406006 2026-04-29T17:04:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461145 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaujas iela|Gaujas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaujas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 317 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]], [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |cits = }} '''Gaujas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Gaujas iela sākas krustojumā ar [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna ielu]], ved rietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju ielu]]. Ielā ir privātmāju apbūve. Gaujas ielas kopējais garums ir 317 metri, tās sarkano līniju platums ir 20—23 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|15||bez}} |page=85 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Gandrīz visā garumā ielai ir [[grants]] segums, bet neliels posms no Oškalna ielas līdz [[Staru iela (Daugavpils)|Staru ielai]] ir [[Asfaltbetons|asfaltēts]]. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Gaujas ielu nekursē, pie krustojuma ar Staru ielu atrodas [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta]] pietura "Oškalna iela". Nosaukums jaunizveidotajai Gaujas ielai piešķirts 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|15||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> Laika gaitā tas nav mainījies. == Ielu savienojumi == Gaujas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] (T veida krustojums) * [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] * [[Skuju iela (Daugavpils)|Skuju iela]] (T veida krustojums) * [[Blaumaņa iela (Daugavpils)|Blaumaņa iela]] (T veida krustojums) * [[Gulbju iela (Daugavpils)|Gulbju iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] e9hab98nzcler96b2nkp0m87yhvilkq Felikss Čisekedi 0 605324 4461074 4442532 2026-04-29T12:11:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461074 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Felikss Čisekedi | vārds_orģ = ''Félix Tshisekedi'' | attēls = Félix Tshisekedi in 2021.jpg | att_izm = 220px | apraksts = Felikss Čisekedi 2021. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 5. [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenti|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|1|24|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Žozefs Kabila]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|6|13}} | dzim_vieta = {{vieta|Kongo Demokrātiskā Republika|Kinšasa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Demokrātiskās revolūcijas partija]]<br /><small>(1989—2014)</small><br />''[[Morena]]'' <small>(kopš 2014. gada)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Felikss Antuāns Čisekedi Čilombo''' ({{Val|fr|Félix Antoine Tshisekedi Tshilombo}}, dzimis {{Dat|1963|6|13}}) ir [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] politiķis. Kopš 2019. gada viņš ir 5. [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenti|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]. Čisekedi pārstāv valsts lielāko un vecāko politisko partiju — "Demokrātijas un sociālā progresa apvienība" (UDPS). Bijis UDPS kandidāts 2018. gada prezidenta vēlēšanās, kurās uzvarējis. Šī kļuva par pirmo reizi Kongo DR vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.un.org/en/story/2019/03/1034971|title=First peaceful transfer of power in DR Congo ‘an extraordinary opportunity’ for advancing rights {{!}} UN News|website=news.un.org|access-date=2025-07-16|date=2019-03-19|language=en|archive-date=2023-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20230203073010/https://news.un.org/en/story/2019/03/1034971}}</ref> Viņa prezidentūru raksturo cīņa pret korupciju, centieni attīstīt infrastruktūru un piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā arī izaicinājumi saistībā ar bruņotu konfliktu ar [[Ruanda|Ruandu]] valsts austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/drcs-felix-tshisekedi-still-a-president-without-a-cabinet/a-48588554|title=Tshisekedi's first 100 days as DRC president – DW – 05/03/2019|website=dw.com|access-date=2025-07-16|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theeastafrican.co.ke/tea/news/east-africa/congo-tshisekedi-names-new-army-chief-in-military-reforms-3972842|title=Congo's Tshisekedi names new army chief in military reforms|website=The EastAfrican|access-date=2025-07-16|date=2022-10-04|language=en}}</ref> No 2021. līdz 2022. gadam bijis [[Āfrikas Savienība]]s priekšsēdētājs. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čisekedi, Felikss}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas politiķi]] [[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] k382faucs83xxjihhsl8xu6zerwd7jd Gāršas iela (Daugavpils) 0 605986 4461245 4406007 2026-04-29T21:47:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461245 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gāršas iela|Gāršas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gāršas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 97 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Gāršas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Gāršas iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved dienvidaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Priežu iela (Daugavpils)|Priežu ielu]]. Gāršas iela atrodas privātmāju rajonā, tomēr mūsdienās nevienai celtnei vai zemesgabalam nav adreses šajā ielā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gāršas iela, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adresu-katalogs/catalog/search?q=G%C4%81r%C5%A1as+iela%2C+Daugavpils&setm=address |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}}}}</ref> Gāršas ielas garums ir 97 metri, tai ir [[grants]] segums. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Gāršas ielu nekursē, tuvākā pietura ir "4.&nbsp;līnija" [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielā]]. Nosaukums jaunizveidotajai Gāršas ielai piešķirts 1957. gadā un laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|7|26||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> == Ielu savienojumi == Gāršas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (T veida krustojums) * [[Priežu iela (Daugavpils)|Priežu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] m60f9ypvj792nxeepvp20gdev0uz7um Gogelmogels 0 606063 4461192 4373400 2026-04-29T19:05:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461192 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Gogelmogels | logo = Gogelmogels logo.svg | type = [[zemnieku saimniecība]] | foundation = {{dat|2008}} | founder = Jānis Joma un Ieva Joma | location_city = [[Stiene]], [[Skultes pagasts]], [[Limbažu novads]] | location_country = [[Latvija]] | area_served = [[Latvija]] | industry = [[pārtikas ražošana]] | products = mājas saldējums, svaigi olu produkti, [[majonēze]] | services = agrotūrisms, ekskursijas, sezonas kafejnīca | num_employees = 2–4 (ģimenes uzņēmums) | homepage = {{URL|facebook.com/gogelmogels}} }} '''"Gogelmogels"''' ir Latvijas mājas [[saldējums|saldējuma]] ražotājs un [[zemnieku saimniecība]], kas atrodas [[Stiene|Stienē]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Uzņēmumu {{dat|2008|5=bez}} dibināja Jānis Joma un Ieva Joma. "Gogelmogels" specializējas tradicionālā plombīra tipa saldējuma ražošanā, izmantojot svaigas [[ola (pārtika)|olas]] no pašu audzētām [[Mājas vista|vistām]].<ref name="santa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/majaundarzs_/ir-patikami-tirgot-produktu-pec-kura-stav-rinda-saldejuma-gogelmogels-raditaji-57060/|title="Ir patīkami tirgot produktu, pēc kura stāv rinda!" Saldējuma "Gogelmogels" radītāji|publisher=Santa|accessdate=2025-07-27}}</ref> == Vēsture == Sākotnēji saimniecība nodarbojās ar piena pārstrādi un vistu audzēšanu. Saldējuma ražošanu tā uzsāka no {{dat|2010|4=G|5=bez}} līdz {{dat|2012|4=D|5=bez}}, meklējot veidu, kā izmantot pašu ražotās svaigas olas.<ref name="santa" /> Nosaukums "Gogelmogels" atsaucas uz tradicionālo desertu no [[olas dzeltenums|olu dzeltenumiem]] un [[cukurs|cukura]]. == Ražošana un produkti == === Galvenie produkti === "Gogelmogels" specializējas klasiskā plombīra tipa saldējuma ražošanā pēc tradicionālas franču receptes. Galvenā produktu līnija ietver:<ref name="visitlimbazi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://visitlimbazi.lv/lv/gogelmogels|title=Gogelmogels|publisher=visitLimbazi.lv|accessdate=2025-07-27}}</ref> * Klasiskais vaniļas plombīrs; * [[Stračatella]] ar tumšās šokolādes skaidiņām; * [[Smiltsērkšķi|Smiltsērkšķu]] saldējums no pašu audzētām ogām; * Saldējums ar [[Halva|halvu]]; * [[Putekšņi|Ziedputekšņu]] saldējums. Papildus saldējumam uzņēmums ražo svaigas olas un majonēzi. === Ražošana === Saldējuma ražošanā tiek izmantoti svaigi olu dzeltenumi no uzņēmuma 250—300 dējējvistām. Piena produkti tiek iegādāti no [[Straupes]] piensaimnieku kooperatīva. Ražošana notiek nepievienojot [[konservanti|konservantus]] un citas [[pārtikas piedeva]]s.<ref name="novadagarsa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tirgus.novadagarsa.lv/saimnieciba/133/janis-joma|title=Jānis Joma|publisher=Novada garša|accessdate=2025-07-27}}</ref> == Atrašanās vieta un infrastruktūra == Uzņēmuma galvenā un vienīgā ražotne atrodas zemnieku saimniecībā "Ceplīši", Stienē, [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Infrastruktūra ietver: * Vistu novietnes 250—300 dējējvistām; * Saldējuma ražošanas telpas; * Apmeklētāju uzņemšanas zonas ekskursijām; * Sezonas kafejnīca vasaras mēnešos. == Izplatīšana un pārdošana == "Gogelmogels" izplatīšanas tīkls balstās uz tiešo pārdošanu un sadarbību ar vietējiem partneriem. Galvenie pārdošanas kanāli ir: * Tiešā pārdošana saimniecībā pēc iepriekšēja pieraksta<ref name="visitlimbazi" />; * [[Kalnciema tirgus]] Rīgā sestdienās ziemas mēnešos; * [[Skultes tirgus]] vasaras sestdienās; * Gadatirgi un pilsētas svētku tirgi Latvijas pilsētās vasaras sezonā. Mazumtirdzniecības partneri: * veikals "iDille" (Krišjāņa Barona iela 46); * Kalnciema kvartāla vīna veikals (Kalnciema iela 35, Rīga); * veikals "Radīts Limbažu novadā" (Baumaņu Kārļa laukums 1, Limbaži); * veikals "Stockmann"; * Rimi Spice un Rimi Lielupe; * u.c.<ref name="tripadvisor">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Restaurant_Review-g14778893-d13945882-Reviews-Gogelmogels_Home_Made_Ice_Cream-Stiene_Vidzeme_Region.html|title=Gogelmogels Home Made Ice Cream|publisher=TripAdvisor|accessdate=2025-07-27}}</ref> == Agrotūrisms == "Gogelmogels" piedāvā ekskursijas-degustācijas saimniecībā. Uzņēmums sadarbojas ar gastronomisko tūru rīkotājiem ''The Latvian Element'', piedāvājot autentisku Latvijas lauku pieredzi ārzemju tūristiem.<ref name="awanderlust">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.awanderlustforlife.com/foodie-latvia-tour/|title=Day trip from Riga: Foodie-inspired Latvia tour|publisher=A Wanderlust for Life|accessdate=2025-07-27}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/gogelmogels/ Oficiālā ''Facebook'' lapa] * [http://visitlimbazi.lv/lv/gogelmogels Informācija par "Gogelmogels" Limbažu tūrisma portālā] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Limbažu novads]] [[Kategorija:Saldējuma ražotāji]] [[Kategorija:Agrotūrisms Latvijā]] huj7c5eq8k4cc98blcupfncphtekfvd Jana Rāga 0 606442 4461349 4443294 2026-04-30T07:37:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461349 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jana Rāga''' (pazīstama arī kā '''''Yana Raaga''''', dzimusi {{dat|1981|2|26}} [[Alūksne|Alūksnē]], Latvijā) ir latviešu fotogrāfe. Viņas darbos bieži sastopami klusuma un smalkuma motīvi, kā arī cilvēka un apkārtējās vides mijiedarbības tēma. Viņa ir 2024. gada konkursa PX3 ''State of the World'' ([[Parīze]]) fināliste.<ref name=":0">[https://px3.fr/interviews/yana-raaga/]</ref> == Dzīvesgājums == Jana Rāga dzimusi un uzaugusi Alūksnē. Viņa ieguvusi izglītību vides un interjera dizainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/190523|title=BauskasDzive.lv arhīvs|website=arhivs.bauskasdzive.lv|access-date={{dat|2025|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806172122/https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/190523}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Apine |first=Sandra |title=Interjerā modē ir draudzīga vide |newspaper=Alūksnes un Malienas ziņas |date=2021-03-23 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v |quote=Dizainere Jana Rāga: Pagājušā gada laikā mājas pārtapušas par visu pasauli.}}</ref> == Karjera == Jana Rāga sāka fotografēt 2016. gadā, sākotnēji dokumentējot apkārtējo vidi Alūksnē. 2016. gadā reģionālajā laikrakstā "Malienas Ziņas" publicēts raksts par Janas Rāgas fotoprojektu "Vienas mazpilsētas logi", kurā viņa caur arhitektūras detaļām pēta pilsētas vidi un tās identitāti.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Apine |first=Sandra |title=Vienas mazpilsētas logi |newspaper=Malienas Ziņas |date=2016-06-03 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v |quote=Jana Rāga: ‘Telpa apkārt atspoguļo telpu galvā.’}}</ref> Viņas agrīnie darbi koncentrējas uz dabu, laika plūdumu un gadalaiku pārejām Latvijas ainavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.aluksniesiem.lv/raksts/121425|title=Aluksniesiem.lv arhīvs|website=arhivs.aluksniesiem.lv|quote=Jana Rāga: ‘Mirklis izzūd un nekad neatkārtojas tieši tādā pašā izpildījumā.’|access-date={{dat|2025|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250806172105/https://arhivs.aluksniesiem.lv/raksts/121425}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Lozko |first=Diāna |title=Fiksē laika un dabas plūdumu |newspaper=Alūksnes Ziņas |date=2017-07-07 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v}}</ref> Laika gaitā fotogrāfija kļuvusi par viņas galveno izteiksmes līdzekli. 2018. gadā laikrakstā "Malienas Ziņas" publicēta intervija ar Janu Rāgu par viņas dalību plenērā “Karosta — foto osta”, kur viņa dokumentējusi Liepājas Karostas vidi, pievēršoties izzūdošām detaļām.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Plaude |first=Dace |title=Plenērā fotografē Liepājas Karostu |newspaper=Malienas Ziņas |date=2018-07-24 |url=https://drive.google.com/drive/u/0/home}}</ref> Rāgas vizuālo valodu veido ikdienas vientulība, lēna novērošana un uztveres smalkums, kas raksturīgs gan ģeogrāfiskām, gan eksistenciālām robežām. Viņas darbos dominē introspektīva pieeja, minimālisms un emocionāla klātbūtne. Viņa bieži fiksē nepamanītus mirkļus, starpstāvokļus un marginālas klātbūtnes — radot tēlus, kas aicina uz lēnu skatīšanos un iekšēju rezonansi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://drive.google.com/drive/u/0/folders/1TmfztD4gGSJXK6IGiFd3EpNy9rDBw1-v/view?usp=sharing|title=Alūksnei – 103. dzimšanas diena. Maza paradīze katram|newspaper=Alūksnes Ziņas|date=2023-01-06|last=Dace|first=Plaude|language=lv|quote=“Fotogrāfe Jana Rāga komentē savu pilsētu un fotogrāfisko skatījumu uz vidi.”}}</ref> == Izstādes == Jana Rāga rīkojusi piecas personālizstādes Latvijā, tai skaitā lielāko 2020. gadā ar simts fotogrāfijām par Alūksni. Viņas darbi iekļauti vairākās starptautiskās grupu izstādēs. 2018. gadā Alūksnes novada bibliotēkā atklāta Janas Rāgas pirmā personālizstāde "Mēs redzam to, ko gribam just".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/apb/gallery/?aid=67902184&noPopup|title=Janas Rāgas fotoizstādes atklāšana - Alūksnes novada bibliotēka|website=www.draugiem.lv}}</ref> 2019. gadā Alūksnes muzejā atklāta Janas Rāgas personālizstāde "Cits iesākums un atvērti horizonti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2019/04/01/janas-ragas-fotografiju-izstade-cits-iesakums-un-atverti-horizonti/|title=Janas Rāgas fotogrāfiju izstāde “Cits iesākums un atvērti horizonti”|website=Alūksnes novads|date=2019-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/vietejas-zinas/aluksnes-muzeja-janas-ragas-pasakainas-fotografijas/|title=Alūksnes muzejā - Janas Rāgas pasakainās fotogrāfijas|website=Aluksniesiem.lv|date=2019-04-11}}</ref> Tajā pašā gadā viņa piedalījās [[Liepāja]]s grupas izstādē "Karosta — fotoosta", kas veidota kā kultūras rezidences programmas ietvaros un veltīta [[Karosta]]s rajona interpretācijai fotogrāfijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kultura/romantiska-karosta-jaunas-fotografijas/|title=Romantiskā Karosta jaunās fotogrāfijās|website=liepajniekiem.lv}}</ref> 2020. gadā viņas personālizstāde "Manai pilsētai 100. Starp mirkļiem un vietām vienā telpā" iekļauta Alūksnes pilsētas simtgades oficiālajā kultūras programmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/311073-aluksnes-simtgades-svinibas-2-janvari-2019|title=Alūksnes simtgades svinības 2. janvārī - LV portāls|website=lvportals.lv}}</ref> Tajā pašā gadā vairākas Jana Rāgas fotogrāfijas iekļautas grāmatā "Alūksnes ēku stāsti", ko izdeva Alūksnes muzejs ar [[Valsts kultūrkapitāla fonds|Valsts kultūrkapitāla fonda]] atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&doc_number=001012882&local_base=LNC04 |title=Latvijas kopkatalogs – ''Alūksnes ēku stāsti'' |access-date={{dat|2025|08|03||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220524110502/https://kopkatalogs.lv/F/?func=direct&local_base=LNC04&doc_number=001012882 }}</ref> 2022. gadā [[Mārkalne]]s tautas namā sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldības atbalstu atklāta Janas Rāgas personālizstāde "Ja es būtu ceļš".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2021/09/01/markalne-top-foto-izstade/|title=Janas Rāgas izstāde "Ja es būtu ceļš"|website=Alūksnes novads|date=2021-09-01}}</ref> 2024. gadā šī izstāde eksponēta Alūksnes novada Kultūras centrā, bet 2025. gadā [[Stāmeriena]]s pagasta bibliotēkā. 2023. gadā [[Māriņkalns|Māriņkalna]] Tautas namā rīkota izstāde un saruna ar Janu Rāgu — "Starp mirkļiem un vietām vienā telpā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/pasakums/janas-ragas-yanas-raaga-foto-izstades-atklasana-un-tiksanas-ar-makslinieci/|title=Janas Rāgas izstādes "Stars mirkļiem uz vietām vienā telpā" atklāšana un sauna ar mākslinieci|website=Aluksniesiem.lv - Laikraksta "Alūksnes un Malienas Ziņas" portāls}}</ref> Tajā pašā gadā viņas darbi bija iekļauti [[Vidzeme]]s profesionālo mākslinieku kopizstādē "Zeme deg" [[Madona]]s Novadpētniecības un mākslas muzejā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.madonasmuzejs.lv/lv/vidzemes-m%C4%81kslinieku-izst%C4%81de-%E2%80%9Czeme-deg%E2%80%9D-atv%C4%93rta|title=Vidzemes mākslinieku izstāde “ZEME DEG”|website=www.madonasmuzejs.lv}}</ref> un grupas izstādē "Satikšanās" Alūksnes Kultūras centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/kultura/ilgi-gaidita-satiksanas/|title=“Satikšanās”|website=Aluksniesiem.lv - Laikraksta "Alūksnes un Malienas Ziņas" portāls|date=2023-11-06}}</ref> 2024. gadā Jana Rāga piedalījās konkursā "Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā", un viņas darbi iekļauti konkursa katalogā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/36579643.pdf Jāņa Gleizda balva fotogrāfijā 2024 — konkursantu darbu katalogs] Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas resurss</ref> 2024. gadā Rāga iekļauta ''PX3 State of the World'' finālistu sarakstā (kuratora atlase), par sēriju ''Hearts Praying for Kidnapped'', kas parāda cilvēku solidaritāti, līdzcietību, sāpēm, iekšējo lūgšanu un cerību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://px3.fr/interviews/yana-raaga/|title=P×3 - The Prix de la Photographie Paris - Yana Raaga}}</ref> No 2025. gada 2. decembra līdz 2026. gada 31. janvārim Alūksnes Kultūras centrā notika Janas Rāgas fotoizstāde “200 metri virs jūras līmeņa”.<ref>ReTV, “Vidzemē” (18.12.2025): https://retv.lv/raidijumi/vidzeme/vidzeme-18122025/{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://yanaraaga.lv Oficiālā tīmekļa vietne] {{DEFAULTSORT:Rāga, Jana}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Alūksnē dzimušie]] juylk1c1zn3xov4f375d6w73ikyd4ah Graudu iela (Daugavpils) 0 606585 4461198 4406008 2026-04-29T19:18:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461198 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Graudu iela|Graudu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Graudu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] |ielas garums = 160 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Čerepovas iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Graudu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Augstā iela (Daugavpils)|Augsto ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras ielu]]. Graudu ielas turpinājums ir ceļš bez seguma līdz [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielai]]. Graudu ielas nepārnumuru (ziemeļu) pusē ir dzīvojama apbūve, bet pretējā pusē ir rūpnieciska apbūve. Ielas kopējais garums ir 160 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Ielas sarkano līniju platums ir 10 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|8|3||bez}} |page=86 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Sabiedriskais transports pa Graudu ielu nekursē. Graudu ielas agrākais nosaukums bija '''Čerepovas iela'''. 1934. gada 7. decembrī iela ieguva tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|8|3||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ielu savienojumi == Graudu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Augstā iela (Daugavpils)|Augstā iela]] (T veida krustojums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] ryh2w1xcvo8pfvr8m4kmf57a7vqi8w1 I Say a Little Prayer 0 607539 4461275 4359789 2026-04-30T01:17:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461275 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = I say a little prayer dionne warwick US single Eric Records.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = Viens no ASV atkārtotajiem izdevumiem (''Eric Records'') |Izpildītājs = [[Diona Vorvika|Dionas Vorvikas]] |Albums = [[The Windows of the World]] |A-puse = |B-puse = ''[[(Theme from) Valley of the Dolls]]'' |Izdots = 1967. gada oktobrī |Formāts = |Ierakstīts = {{dat|1966|4|9}} |Žanrs = [[Soulmūzika|souls]], [[popmūzika]] |Garums = 3:09 |Izdevējs = ''[[Scepter Records]]'' |Autors = [[Bērts Bekaraks]], [[Hals Deivids]] |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[The Windows of the World (dziesma)|The Windows of the World]]'' (1967) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1967) |Nākamais singls = ''[[Do You Know the Way to San Jose]]'' (1968) |Youtube =04-SxMlByP4 |Citi = }} '''''I Say a Little Prayer''''' (no [[angļu valoda]]s — 'es lūdzu par tevi') ir dziesma, ko uzrakstīja [[Bērts Bekaraks]] un [[Hals Deivids]] [[Diona Vorvika|Dionai Vorvikai]]. Oriģinālā versija 1967. gada decembrī sasniedza ceturto vietu ASV [[Billboard Hot 100|''Billboard'' Hot 100]] populārās mūzikas singlu topā.<ref>{{publikācijas atsauce|year=1967|title=''Billboard'' Hot 100|url=https://books.google.com/books?id=MygEAAAAMBAJ&pg=PA95|journal=|publisher=Nielsen Company|volume=79|issue=49|pages=95|access-date=30 June 2011|magazine=[[Billboard]]}}</ref> R&B singlu topā tā sasniedza astoto vietu.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004|last=Whitburn |first=Joel |author-link=Joel Whitburn |year=2004 |publisher=Record Research |page=610}}</ref> Nākamajā gadā tā kļuva par desmito labāko hitu [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] izpildījumā. == Dionas Vorvikas oriģinālā versija == Tekstu autors Hals Deivids dziesmā bija iecerējis atveidot sievietes bažas par vīrieti, kurš dienē [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]].<ref name="Bacharach Song by Song" /> ''I Say a Little Prayer'' ierakstīja Diona Vorvika {{dat|1966|4|9|G|bez}} sesijā. Lai gan Bekaraka ieraksti ar Vorviku parasti prasīja ne vairāk kā trīs mēģinājumus (bieži tikai vienu), Bekaraks ''I Say a Little Prayer'' ierakstīja desmit reizes un joprojām nebija apmierināts ar pabeigto dziesmu, uzskatot, ka tā ir pārāk sasteigta. [[Attēls:Optreden van de Amerikaanse zangeres Dionne Warwick, Bestanddeelnr 919-6271 (cropped).jpg|left|thumb|Diona Vorvika 1966. gadā]] Dziesma palika neizdota līdz 1967. gada septembrim, kad to iekļāva albumā ''[[The Windows of the World]]''. Tieši ''[[Scepter Records]]'' īpašniece Florensa Grīnberga, nevis Bekaraks, vēlējās ''I Say a Little Prayer'' pievienot šim albumam.<ref name="Bacharach Song by Song">{{grāmatas atsauce | first= Serene | last= Dominic | year= 2003 | title= Burt Bacharach, song by song: the ultimate Burt Bacharach reference for fans | url= https://archive.org/details/burtbacharachson0000domi | publisher= Schirmer Trade Books | location= New York City | page= [https://archive.org/details/burtbacharachson0000domi/page/186 186] | isbn= 0-8256-7280-5}}</ref> Kad ASV radio diskžokeji 1967. gada oktobrī sāka atskaņot šo albuma dziesmu, ievērojamā atskaņošanas intensitāte mudināja ''Scepter Records'' izdot dziesmu kā singlu ar jaunierakstīto dziesmu ''[[(Theme from) Valley of the Dolls]]'' B pusē. Bekarakam nepatikusī ''I Say a Little Prayer'' straujā skanējuma maniere izrādījās miljonu eksemplāru hits Vorvikai. ''I Say a Little Prayer'' 1967. gada decembrī sasniedza 4. vietu ''Billboard'' Hot 100 topā, 8. vietu ''Billboard'' R&B topā, 4. vietu Kanādas topā un 3. vietu ''Record World'' Top 100 topā. B puses dziesma ''(Theme from) Valley of the Dolls'' arī kļuva par hitu Vorvikai, 1968. gada februārī sasniedzot 2. vietu ''Billboard'' Hot 100 topā un 1. vietu ''Record World'' topā. Vorvikas ''I Say a Little Prayer'' singls 1968. gada janvārī saņēma [[RIAA sertifikācija|zelta sertifikātu]] no [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] par miljona eksemplāru pārdošanu. ''I Say a Little Prayer'' kopā ar ''(Theme from) Valley of the Dolls'' kļuva par vienu no veiksmīgākajiem abu pušu hitiem roka ērā. Līdzīgi vairākām Bekaraka kompozīcijām, abas puses satur fragmentus, kas rakstīti neparastā taktsmērā. ''Prayer'' pantiem ir divi secīgi 4/4 takti, 3/2 takts un 3 noslēdzoši 4/4 takti. Refrēns ir 4/4 + 3/4 + 4/4.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1 October 2007 |title=-When Recollection Is All We've Got: Analytical Explorations of "Catchy" Songs |url=https://symposium.music.org/index.php/47/item/2240-when-recollection-is-all-weve-got-analytical-explorations-of-catchy-songs |website=Symposium |access-date={{dat|2025|08|14||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240803043334/https://symposium.music.org/index.php/47/item/2240-when-recollection-is-all-weve-got-analytical-explorations-of-catchy-songs }}</ref> === Topi === ==== Nedēļas topi ==== {| class="wikitable sortable" |- !Tops (1967—68) !Augstākā<br />pozīcija |- |Austrālija (''[[Go-Set]]'') | style="text-align:center;"|77 |- |Kanāda ''Top Singles'' (''[[RPM (žurnāls)|RPM]]'')<ref name="can">{{publikācijas atsauce|url=https://www.bac-lac.gc.ca/eng/discover/films-videos-sound-recordings/rpm/Pages/list.aspx?OCRText=Dionne+Warwick&|title=CAN Charts > Dionne Warwick|magazine=[[RPM (žurnāls)|RPM]]|access-date=17 June 2018}}</ref> | style="text-align:center;"|4 |- |ASV ''[[Billboard]] [[Billboard Hot 100|Hot 100]]''<ref name="ReferenceA">''Joel Whitburn's Top Pop Singles 1955-1990'' — {{ISBN|0-89820-089-X}}</ref> | style="text-align:center;"|4 |- |ASV ''[[Hot R&B/Hip-Hop Songs|Hot Rhythm & Blues Singles]]'' (''[[Billboard]]'') | style="text-align:center;"|8 |- |ASV ''[[Cashbox (žurnāls)|Cashbox]] Top 100'' |align="center"|5 |- |ASV ''[[Record World]] Top 100'' |align="center"|3 |} ==== Gada topi ==== {| class="wikitable" |- !Tops (1967) ! style="text-align:center;"|Vieta |- |Kanāda ''Top Singles'' (''RPM'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?brws_s=1&file_num=nlc008388.100151&type=1&interval=24&PHPSESSID=dtlhqtcdftn9t40n27r4hds2h0 |title=''RPM'' Top 100 Singles of 1967 |access-date=1 April 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160812082630/http://www.collectionscanada.gc.ca/rpm/028020-119.01-e.php?brws_s=1&file_num=nlc008388.100151&type=1&interval=24&PHPSESSID=dtlhqtcdftn9t40n27r4hds2h0 |archive-date=12 August 2016 }}</ref> | style="text-align:center;"|46 |- |ASV (''[[Joel Whitburn]]'s Pop Annual'')<ref>{{grāmatas atsauce |last=Whitburn |first=Joel |date=1999 |title=Pop Annual |location=Menomonee Falls, Wisconsin |publisher=Record Research Inc. |isbn=0-89820-142-X}}</ref> | style="text-align:center;"|48 |} == Aretas Frenklinas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = I Say a Little Prayer by Aretha Franklin US vinyl side B.png |Attēla izmērs = |Border = |Caption = B puse no ASV singla |Izpildītājs = [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] |Albums = [[Aretha Now]] |A-puse = ''[[The House That Jack Built (Aretas Franklinas dziesma)|The House That Jack Built]]'' |B-puse = |Izdots = {{dat|1968|7|26}} |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[Soulmūzika|souls]], [[ritmblūzs]], [[gospelis]] |Garums = 3:30 |Izdevējs = ''[[Atlantic Records|Atlantic]]'' |Autors = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = [[Džerijs Veksleris]] |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[Think (Aretas Frenklinas dziesma)|Think]]'' (1968) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1968) |Nākamais singls = ''See Saw'' (1968) |Youtube =-8y0onSG3kg |Citi = }} '''''I Say a Little Prayer''''' arī atgriezās ''Pop & R&B Top Ten'' 1968. gada rudenī [[Areta Frenklina|Aretas Frenklinas]] ieraksta veidā no viņas 1968. gada albuma ''[[Aretha Now]]''. Frenklina un fona dziedātājas ''[[The Sweet Inspirations]]'' dziedāja šo dziesmu izklaidei, mēģinot dziesmas, kas bija paredzētas albumam, kad kļuva skaidra viņu ''I Say a Little Prayer'' ieraksta dzīvotspēja.<ref name="Bacharach Song by Song"/> Tas bija ievērojami pārstrādāts no Dionas Vorvikas oriģinālā formāta, izceļot Kleitona Aivija klavierspēli. Līdzīgi Vorvikas divpusīgā hita vēsturei, Aretas Frenklinas versija bija paredzēta 1968. gada jūlija singla [[The House That Jack Built (Aretas Frenklinas dziesma)|''The House That Jack Built'']] B pusei, bet 1968. gada augustā sāka gūt savu atskaņošanu. [[Attēls:Aretha Franklin 1968.jpg|left|thumb|Areta Frenklina 1968. gadā]] 1968. gada oktobrī ''I Say a Little Prayer'' sasniedza desmito vietu ''Hot 100'' topā un trešo vietu R&B singlu topā.<ref>{{grāmatas atsauce |title= Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004|last=Whitburn |first=Joel |author-link=Joel Whitburn |year=2004 |publisher=Record Research |page=215}}</ref> Tajā pašā mēnesī singls saņēma RIAA zelta sertifikātu. ''Prayer'' kļuva par Frenklinas devīto un pēdējo pēc kārtas ''Hot 100'' top 10 hitu ''Atlantic'' ierakstu kompānijā. Frenklinas ''Prayer'' ir īpaša nozīme viņas Apvienotās Karalistes karjerā, jo ar 1968. gada septembra 4. vietas sasniegšanu tā kļuva par Frenklinas lielāko AK hitu; vēlāk Frenklina pārspēja šīs dziesmas AK sasniegšanu tikai ar viņas 1. vietas sadarbību ar [[Džordžs Maikls|Džordžu Maiklu]] ''[[I Knew You Were Waiting (For Me)]]''. 1987. gada februārī Apvienotās Karalistes mūzikas nedēļas žurnāls ''[[New Musical Express]]'' publicēja savu kritiķu top 150 visu laiku singlu sarakstu, ar Frenklinas ''I Say a Little Prayer'' 1. vietā, kam sekoja [[Al Green|Ala Grīna]] ''[[Tired of Being Alone]]'' un Vorvikas ''[[Walk On By]]''.{{nepieciešama atsauce|date=January 2018}} Austrālijā ''I Say a Little Prayer'' un ''The House That Jack Built'' tika piešķirta kopēja topa ranžēšana, kas ļāva divpusējam A singla hitam sasniegt 10. vietu 1968. gada novembrī. ''I Say a Little Prayer'' arī deva Franklinai Eiropas hitu ar iekļūšanu topos Francijā (12. vieta), Rietumvācijā (29. vieta) un Nīderlandē (4. vieta). Starp Vorvikas un Frenklinas versijām ir vairākas harmoniskas atšķirības. Kamēr Vorvikas oriģināls tika dziedāts G mažorā, Frenklinas versija to transponē par toni augstāk — uz A mažoru. Akords zem frāzes ''<nowiki>'Say a little prayer for...'</nowiki>'', kas dzirdams tilta daļā, ir būtiski atšķirīgs (oriģinālā F#m7; Frenklinas versijā D, kas ir IV pakāpes akords). Tāpat septakorda trešais apvērsums basā zem frāzes ''<nowiki>'...and ever...'</nowiki>'', kas korī dzirdams oriģinālā (D/C#), Frenklinas aranžējumā ir aizstāts ar standarta V pakāpes akordu (E mažors). 2021. gadā to iekļāva 117. vietā ''Rolling Stone'' žurnāla ''Top 500 Greatest Songs of All Time'' sarakstā.<ref>{{publikācijas atsauce |date=2021-09-15 |title=The 500 Greatest Songs of All Time |url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-songs-of-all-time-1224767/ |access-date=2022-07-19 |magazine=Rolling Stone |language=en}}</ref> === Topi === ==== Nedēļas topi ==== {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- !scope="col"|Tops (1968) !scope="col"|Augstākā<br />pozīcija |- !scope="row"|Austrālija (''[[Kent Music Report]]'') | style="text-align:center;"|8 |- !scope="row"|Apvienotā Karaliste | style="text-align:center;"|4 |- !scope="row"|ASV ''Billboard Hot 100'' | style="text-align:center;"|10 |- !scope="row"|ASV ''Hot Rhythm and Blues Singles'' (''Billboard'') | style="text-align:center;"|3 |} ==== Gada topi ==== {| class="wikitable" |- !Tops (1968) ! style="text-align:center;"|Vieta |- |AK singļi | style="text-align:center;"|41 |- |ASV ''Billboard Hot 100'' | style="text-align:center;"|93 |} == Diānas Kingas versija == {{Singla infokaste |Nosaukums = ''I Say a Little Prayer'' |Attēls = Diana King-I Say a Little Prayer.jpg |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Diāna Kinga|Diānas Kingas]] |Albums = [[Think Like a Girl]] |A-puse = |B-puse = ''Remix'' |Izdots = 1997. gadā |Formāts = |Ierakstīts = |Žanrs = [[regejs]], [[popmūzika]] |Garums = 3:34 |Izdevējs = ''[[Work Group]]'' |Autors = Bērts Bekaraks, Hals Deivids |Komponists = Bērts Bekaraks |Vardi = Hals Deivids |Producents = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''Ain't Nobody'' (1995) |Šis singls = '''''I Say a Little Prayer''''' (1997) |Nākamais singls = ''L-L-Lies'' (1997) |Youtube = 0GLrn8JwJr0 |Citi = }} 1997. gadā jamaikieša dziedātāja [[Diāna Kinga]] izdeva [[Regejs|regeja]] stila '''''I Say a Little Prayer''''' kaverversiju. To izdeva kā pirmo singlu no viņas otrā albuma ''[[Think Like a Girl]]'' (1997), un tas arī bija pamanāmi izmantots komēdijā "[[Mana labākā drauga kāzas]]". ''[[Love to Infinity]]'' deju remiksā dziesma tika popularizēta radio stacijās. Kingas singls sasniedza 1. vietu Ungārijā,<ref name="auto">{{publikācijas atsauce|url=https://www.americanradiohistory.com/Archive-Music-and-Media/90s/1997/MM-1997-11-22.pdf|title=Top National Sellers|magazine=[[Music & Media]]|date=1997-11-22|access-date=2018-06-22}}</ref> 6. vietu Austrālijā, 12. vietu Norvēģijā un 17. vietu Apvienotajā Karalistē. === Kritiķu atsauksmes === Hozē F. Promiss no ''[[AllMusic]]'' raksturoja dziesmu kā "izcilu" un "spēcīgu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|first= Jose F. |last= Promis |title= Diana King – ''Think Like a Girl'' |publisher= [[AllMusic]] |access-date= 2020-11-18 |url= https://www.allmusic.com/album/think-like-a-girl-mw0000027535}}</ref> [[Lerijs Fliks]] no ''[[Billboard]]'' to raksturoja kā "tūlīt pievilcīgu interpretāciju" un norādīja, ka dziesma "iegūst sāļu un agresīvu toni — pateicoties kinētiskajai ķīmijai starp Kingu un producenti Endiju Marvelu, kura gudri izveidotais aranžējums dod iemeslu ielas bērniem palielināt skaļumu". Viņš arī uzteica britu remikserus ''[[Love to Infinity]]'' par "lielisko darbu, pārveidojot singlu par putojošu deju melodiju, ietinot Kingas sniegumu spīdošos sintezatoros un dzīvīgos ritmus".<ref>{{publikācijas atsauce|first=Larry|last=Flick|url=https://www.americanradiohistory.com/Archive-Billboard/90s/1997/Billboard-1997-06-21.pdf|title=Single Reviews|magazine=[[Billboard]]|date=1997-06-21|access-date=2020-02-06|page=73|author-link=Larry Flick}}</ref> === Topi === {| class="wikitable sortable" !align="center"|Tops (1997) !align="center"|Augstākā<br />pozīcija |- |Austrālija ([[ARIA Charts|ARIA]]) |align="center"|6 |- |Eiropa (''[[Eurochart Hot 100]]'') |align="center"|22 |- |Ungārija (''[[Mahasz]]'') |align="center"|1 |- |Apvienotā Karaliste |align="center"|17 |- |ASV ''Billboard Hot 100'' |align="center"|38 |} == Citi ieraksti == Vorvikas ''I Say a Little Prayer'' neparādījās [[Adult Contemporary|''Billboard Easy Listening'' topā]], lai gan divas instrumentālās dziesmas versijas bija ''Easy Listening'' topu vienumi 1968. gadā: vispirms Sēržio Mendess 21. vietā 1968. gada pavasarī, bet rudenī Džūliuss Vehters un ''Baja Marimba Band'' aizveda ''I Say a Little Prayer'' līdz 10. vietai. 1971. gada albums ''[[Anne Murray / Glen Campbell]]'' ietver ''I Say a Little Prayer'' un ''[[By the Time I Get to Phoenix]]'' apvienojumu; abas dziesmas tiek dziedātas vienlaicīgi, ar [[Anna Marija|Annu Mariju]], kas vokalizē ''I Say a Little Prayer'', kamēr [[Glens Kempbels]] atkārto savu ''By the Time I Get to Phoenix'' hitu. Dziesma bija neliels [[kantrimūzika|C&W hits]] 40. vietā un sasniedza 81. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' topā. Apvienotās Karalistes deju akta ''[[Bomb the Bass]]'' (ar Maurīnu) versija 1988. gadā sasniedza 10. vietu [[UK Singles Chart|Apvienotās Karalistes singlu topā]]. === Filmu, TV un mūziklu skaņu celiņi === {{dat|1997|5=bez}} ''I Say a Little Prayer'' bija viena no vairākām Bekaraka/Deivida dziesmām, kuras izmantotas komēdijā "[[Mana labākā drauga kāzas]]", kurā bija gan [[Regejs|regeja]] stila interpretācija [[Diāna Kinga|Diānas Kingas]] izpildījumā, gan versija, ko dziedāja filmas aktieri. Kingas versija izdota kā singls un atgrieza dziesmu atpakaļ top 40, gandrīz trīsdesmit gadus pēc Dionas Vorvikas oriģināla, gan ar 38. vietas sasniegšanu; Kingas singls arī sasniedza 1. vietu Ungārijā, 34. vietu Francijā un 6. vietu Austrālijā, kur filmas skaņu celiņš bija 1. vietas albums. To adaptēja un izmantoja televīzijas šovā "[[Radīti skatuvei]]", sērijā ''Showmance''. To izpildīja [[Daiena Egrona]] kā viņas tēls [[Kvinna Fabreja]], kopā ar [[Naja Rivera|Naju Riveru]] un [[Hetere Morisa|Heteri Morisu]], kas dejoja fonā kā Santana Lopeza un Britānija Pīrsa, kā viņu atlases dziesmu, lai pievienotos ''glee'' klubam. Citas ievērojamas interpretācijas: * [[Karina Kosta]] 2002. gadā: 16. vieta Francijā, kas arī iekļuva Šveices topos 82. vietā; šī versija tika izmantota Francijas kooperatīvās bankas ''[[Crédit Mutuel]]'' televīzijas reklāmas kampaņā. * [[Torija Kellija]] un [[Farels Viljamss]] (kā viņu tēli Mīna un Alfonso) atskaņoja šo dziesmu 2021. gada animācijas filmā "[[Dziedi! 2]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = https://themusicuniverse.com/sing-2-soundtrack-features-u2-tori-kelly-elton-john-others/ |title = 'Sing 2' soundtrack features U2, Tori Kelly, Elton John & others | website = The Music Universe |last = Iahn | first = Buddy |date = 3 November 2021}}</ref> == Mantojums un ietekme == ''I Say a Little Prayer'' kļuvusi par vienu no ikoniskākajām [[Soulmūzika|soula]] dziesmām un standarta repertuāra daļu. Dziesma atzīta par vienu no Bekaraka un Deivida labākajiem darbiem un parāda viņu spēju radīt melodijas ar sarežģītām harmoniski-ritmiskām struktūrām, kas tomēr paliek pieejamas plašai auditorijai. Gan Vorvikas, gan Frenklinas versijas ir iekļautas daudzos "visu laiku labāko dziesmu" sarakstos un turpina tikt regulāri atskaņotas radio stacijās visā pasaulē. Dziesma kļuvusi par svarīgu daļu amerikāņu populārās mūzikas vēsturē un demonstrē 1960. gadu soulmūzikas zelta ēras radošo spēku. == Skatīt arī == * ''[[I Sign a Little Player or Two]]'' (2006), parodija gan par dziesmu, gan par [[Žozē Mourīnju]], tolaik ''[[Chelsea F.C.]]'' menedžeri. == Atsauces == {{Atsauces}} == Literatūra == * Dominic, Serene (2003). ''Burt Bacharach, song by song: the ultimate Burt Bacharach reference for fans''. New York City: Schirmer Trade Books. {{ISBN|0-8256-7280-5}}. * Whitburn, Joel (2004). ''Top R&B/Hip-Hop Singles: 1942-2004''. Record Research. [[Kategorija:1966. gada dziesmas]] [[Kategorija:1967. gada singli]] [[Kategorija:1968. gada singli]] [[Kategorija:1997. gada singli]] [[Kategorija:Dionas Vorvikas dziesmas]] [[Kategorija:Aretas Frenklinas dziesmas]] [[Kategorija:Diānas Kingas dziesmas]] [[Kategorija:Soulmūzika]] qc6e5m32xjqvn85qgy65wn2lh81m76b Progress MS-32 0 609657 4461239 4455264 2026-04-29T21:15:32Z Dainis 876 4461239 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Progress MS-32'' | Nosaukums_orig = ''Прогресс МС-32'' | Attēls = Progress MS-32 approaches ISS.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Progress MS-32'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Progress-MS]]'' | KA sērijas Nr = 462 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|9|11|SK}} 15:54:06 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Palaists_kopā_ar = | saslēgšanās-atvienošanās = | Darbības_beigu_gads = 2026 | Darbības_beigu_datums = {{dat|2026|4|21|SK}} 02:05 ''UTC'' | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 7280 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Apkalpe = 0 | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 51,65° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Progress MS-31]]'' | KA_nāk = ''[[Progress MS-33]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Progress MS-32''''' ('''''Прогресс МС-32'''''; SKS apzīmējums '''''ISS-93P''''') bija [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) nogādāja [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2025. gada 11. septembrī. ''Progress MS-32'' darbību beidza 2026. gada 21. aprīlī. == Krava == Kopējā kravas masa starta brīdī bija 2516 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|870|kg}}), saspiestas gāzes (slāpeklis; {{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā (pavisam {{sk|1176|kg}}) bija iekārtas stacijas apkalpošanai un zinātniskajiem pētījumiem, pārtikas preces, apģērbs, higiēnas, medicīnas preces, arī jauns skafandrs ''Orlan-MKS'' № 7. == Lidojuma gaita == ''Progress MS-30'' tika palaists {{dat|2025|9|11||bez}} 15:54:06 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. 13. septembrī 20:23 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' moduļa. 2026. gada 20. aprīlī 22:08:30 ''UTC'' ''Progress MS-32'' atvienojās no SKS. 21. aprīlī tika iedarbināts dzinējs bremzēšanas manevram. Kravas kuģis iegāja Zemes atmosfēras blīvajos slāņos un sadega. Nesadegušās daļas aptuveni 02:05 ''UTC'' iekrita Klusā okeāna dienvidu daļā. == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''Progress MS-32'' | 2025-11-19 | 13:04 | 847 | 2,7 | 419,7 | SKS orbītas sagatavošana ''[[Sojuz MS-28]]'' sagaidīšanai un ''[[Sojuz MS-27]]'' atvienošanai |- | ''Progress MS-32'' | 2026-02-19 | 00:57 | 517,9 | 1,7 | 422 | SKS orbītas uzturēšana |- | ''Progress MS-32'' | 2026-03-13 | 16:58 | 634,7 | 1,1 | 421,5 | SKS orbītas uzturēšana |- | ''Progress MS-32'' | 2026-04-16 | 02:34 | 303 | 0,44 | 420,1 | SKS orbītas sagatavošana ''[[Sojuz MS-29]]'' sagaidīšanai un ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanai |} <!-- == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ЭНКИ, 2024-08-15">[https://www.russian.space/press-tsentr/novosti/k-mks-otpravilsya-gruzovoy-korabl-progress-ms-28.html К МКС отправился грузовой корабль «Прогресс МС-28»] ЦЭНКИ, 2024-08-15</ref> }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.russianspaceweb.com/progress-ms-32.html Progress MS-32 to re-supply ISS] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs {{Progress kosmosa kuģi}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-32]] rwtausmievbjbr9hkkveq3c0d51uo6n Feita Čerotiča 0 610058 4461073 4338258 2026-04-29T12:07:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461073 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Feita Čerotiča | vārds_orig = ''Faith Cherotich'' | attēls = Faith Cherotich 2023 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Feita Čerotiča 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|7|13}} | dz_viet = {{vieta|Kenija|Keričo apgabals}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{KEN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=167}} | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m/šķ]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8:48,71 (2025) | PR1_d = [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m/šķ]] | PR2 = 4:11,81 (2022) | PR2_d = [[1500 m]] | PR3 = 15:03,78 (2024) | PR3_d = [[5000 m]] <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|[[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalCountry|{{KEN}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=3000 m/šķ}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|3000 m/šķ}} {{MedalBronze|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|3000 m/šķ}} }} '''Feita Čerotiča''' ({{val|en|Faith Cherotich}}; dzimusi {{dat|2004|7|13}}) ir [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], kas specializējas [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]]. Viņa ir [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempione]] un {{oss|V=2024|L=G}} bronzas medaļas ieguvēja šajā distancē. == Karjera == 17 gadu vecumā ieguva bronzas medaļu Pasaules U-20 čempionātā 2021. gadā [[Nairobi]]. Nākamajā gadā Pasaules U-20 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], izcīnīja zelta medaļu. [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] pirmo reizi startēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, kas risinājās [[Budapešta|Budapeštā]], un izcīnīja bronzas medaļu, 3000 metru šķēršļu distanci veicot 9 minūtēs un 0,69 sekundēs. Piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un ieguva bronzas medaļu ar jaunu personisko rekordu 8:55,15. 2024. gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālā [[Brisele|Briselē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.athleticskenya.or.ke/kenyans-reap-big-at-final-diamond-league-circuit-in-brussels/ |title=Kenyans reap big at final Diamond League circuit in Brussels |website=athleticskenya.or.ke |date={{dat|2024|9|14||bez}} |language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2025. gadā otro reizi pēc kārtas izcīnīja Dimanta līgas trofeju, uzvarot finālposmā [[Cīrihe|Cīrihē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mozzartsport.co.ke/athletics/news/zurich-dl-faith-cherotich-reigns-supreme-in-3000m-steeplechase/57122 |title=Zurich DL: Faith Cherotich reigns supreme in 3000m steeplechase |website=mozzartsport.co.ke |date={{dat|2025|8|28||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> Čerotičai tika pasniegta [[Džesijs Ouenss|Džesija Ouensa]] uzlecošās zvaigznes balva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diamondleague.com/cherotich-wins-2025-jesse-owens-rising-star-award/ |title=Cherotich wins 2025 Jesse Owens Rising Star Award |website=diamondleague.com |date={{dat|2025|8|30||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] kļuva par pasaules čempioni, uzstādot jaunu čempionātu rekordu (8:51,59).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-womens-steeplechase |title=Cherotich takes leap of faith to break steeplechase championship record in Tokyo |website=worldathletics.org |date={{dat|2025|9|17||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|9|21||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- |2021 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Kenija|Nairobi}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |9:44,76 |- |2022 |Pasaules U-20 čempionāts |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} |bgcolor=gold|1. |3000 m/šķ |9:16,14 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |9:00,69 |- |2024 |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=cc9966|3. |3000 m/šķ |8:55,15 |- |2025 |[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |bgcolor=gold|1. |3000 m/šķ |8:51,59 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čerotiča, Feita}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kenijā dzimušie]] [[Kategorija:Kenijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēršļu skrējēji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Kenijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] d5w1kw3zhpqpxmqqeg5qqpeheylzonz 2026. gads sportā 0 610431 4461305 4456607 2026-04-30T03:44:23Z Baisulis 11523 /* Aprīlis */ +1..... 4461305 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Gadukaste-citi|2026|sportā|sports}} Šajā lapā apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] [[sports|sporta]] notikumi'''. == Notikumi == === Janvāris === * {{dat||12|21|N}}—{{dat||1|18|N}} — [[Maroka|Marokā]] notika [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kauss]] futbolā, kurā otro titulu izcīnīja [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlase]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Mineapolisa|Mineapolisā]] un [[Sentpola|Sentpolā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]], kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase. * [[12. janvāris|12.]]—{{dat||1|18|N}} — [[Šefīlda|Šefīldā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notika [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]. * {{dat||1|15|N}}—{{dat||2|1|N}} — [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]] notika [[Eiropas čempionāts rokasbumbā vīriešiem]]. * {{dat||1|18|N}}—{{dat||2|1|N}} — notika [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||1|21|N}}—{{dat||2|8|N}} — [[Latvija|Latvijā]], [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[6. februāris|6.]]—{{dat||2|22|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|XXV ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts|4.]]—{{dat||3|15|N}} — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], [[Itālija|Itālijā]], notika [[2026. gada ziemas paraolimpiskās spēles]]. * {{dat||3|8|N}} — notika [[2026. gada F1 sezona]]s pirmās sacīkstes — [[Austrālijas Grand Prix]]. * [[20. marts|20.]]—{{dat||3|22|N}} — [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]]. * [[24. marts|24.]]—{{dat||3|29|N}} — [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]], notika [[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts daiļslidošanā]]. === Aprīlis === * {{dat||4|23|N}}—{{dat||5|3|N}} — [[Bratislava|Bratislavā]] un [[Pještjani|Pještjanos]], [[Slovākija|Slovākijā]], notiks [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U-18 čempionāts hokejā]]. === Maijs === * [[9. maijs|9.]]—{{dat||5|31|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Giro d'Italia]]''. * [[15. maijs|15.]]—{{dat||5|31|N}} — [[Cīrihe|Cīrihē]] un [[Fribūra|Fribūrā]], [[Šveice|Šveicē]], notiks [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * {{dat||5|20|N}} — [[Vodafone Arena|''Beşiktaş'' stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Eiropas līgas]] fināls. * {{dat||5|24|N}}—{{dat||6|7|N}} — notiks [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]. * {{dat||5|27|N}} — ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' [[Leipciga|Leipcigā]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas]] fināls * {{dat||5|30|N}} — [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]] notiks [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas]] fināls. === Jūnijs === * {{dat||6|11|N}}—{{dat||7|19|N}} — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Meksika|Meksikā]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * {{dat||6|29|N}}—{{dat||7|12|N}} — notiks [[Vimbldonas čempionāts]] tenisā. === Jūlijs === * [[4. jūlijs|4.]]—{{dat||7|26|N}} — notiks daudzdienu velobrauciens ''[[Tour de France]]''. * {{dat||7|23|N}}—{{dat||8|2|N}} — [[Glāzgova|Glāzgovā]] notiks [[Nāciju Sadraudzības spēles]]. === Augusts === * [[10. augusts|10.]]—{{dat||8|16|N}} — [[Birmingema|Birmingemā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], notiks [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]. * {{dat||8|21|N}}—{{dat||9|3|N}} — [[Taranto]], [[Itālija|Itālijā]], notiks XX [[Vidusjūras spēles]]. * {{dat||8|31|N}}—{{dat||9|13|N}} — notiks [[ASV atklātais čempionāts tenisā]]. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Vācija|Vācijā]] notiks [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm]]. * [[5. septembris|5.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Polija|Polijā]] notiks [[FIFA U-20 Pasaules kauss sievietēm]]. * [[11. septembris|11.]]—{{dat||9|13|N}} — [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]] notiks pirmais ''Ultimate'' čempionāts vieglatlētikā. * {{dat||9|19|N}}—{{dat||10|4|N}} — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], [[Japāna|Japānā]], notiks 20. [[Āzijas spēles]]. * [[20. septembris|20.]]—{{dat||9|27|N}} — [[Monreāla|Monreālā]], Kanādā, notiks [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]. === Oktobris === * {{dat||10|31|N}}—{{dat||11|13|N}} — [[Dakara|Dakarā]], [[Senegāla|Senegālā]], notiks [[2026. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles]]. === Decembris === * [[3. decembris|3.]]—{{dat||12|20|N}} — [[Čehija|Čehijā]], [[Polija|Polijā]], [[Rumānija|Rumānijā]], [[Slovākija|Slovākijā]] un [[Turcija|Turcijā]] notiks [[Eiropas čempionāts rokasbumbā sievietēm]]. * {{dat||12|26|N}}—{{dat||1|5|N}} — [[Kanāda|Kanādā]] notiks [[2027. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. == Miruši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Miklošs Dudāšs]] (''Miklós Dudás''), Ungārijas kanoe airētājs (dzimis 1991. gadā) * [[7. janvāris]]: ** [[Martins Čiverss]] (''Martin Chivers''), Anglijas futbolists (dzimis 1945. gadā) ** [[Glenns Hols]] (''Glenn Hall''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) ** [[Terijs Jorats]] (''Terry Yorath''), Velsas futbolists (dzimis 1950. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Benjamins Zelkevičs]] (''Benjaminas Zelkevičius''), Lietuvas futbolists un treneris (dzimis 1944. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Fernandu Mamede]] (''Fernando Mamede''), Portugāles vieglatlēts (dzimis 1951. gadā) <gallery> Glenn Hall.jpg|[[Glenns Hols]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] </gallery> === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1950. gadā) * [[17. februāris]] — [[Dags Mo]] (''Doug Moe''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1938. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[21. februāris]] — [[Kara Brekstone]] (''Kara Braxton''), ASV basketboliste (dzimusi 1983. gadā) * [[28. februāris]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] JanTimman12.jpg|[[Jans Timmans]] Sandro Munari (Lancia Alitalia) - 1975 Rallye Sanremo.jpg|[[Sandro Munari]] </gallery> === Marts === * [[7. marts]] — [[Trojs Marijs]] (''Troy Murray''), Kanādas hokejists (dzimis 1962. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[20. marts]] — [[Lins Banis]] (''Linas Banys''), lietuviešu biatlonists (dzimis 1998. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) <gallery> Ron Delany 1957.jpg|[[Rons Deleini]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Duško Vujoševičs]] (''Душко Вујошевић''), Serbijas basketbola treneris (dzimis 1959. gadā) * [[15. aprīlis]] — [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Valdis Ķuzis]], latviešu kamaniņu sportists (dzimis 1945. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] Juventus - 2010 - Alexander Manninger (cropped).jpg|[[Alekss Manningers]] Schmidtoscar.jpg|[[Oskars Šmits]] </gallery> <!-- == Atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2026. gads sportā| ]] qlyl5ygfipatpvbs64xhriisy27zk31 Cīņa pēc cīņas 0 610724 4461312 4442137 2026-04-30T04:05:28Z Meistars Joda 781 4461312 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Cīņa pēc cīņas | operators = | attēls = One-battle-after-another-poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = asa sižeta filma | režisors = [[Pols Tomass Andersons]] | producents = * Ādams Somners * Sāra Mērfija * Pols Tomass Andersons | scenārijs = Pols Tomass Andersons | aktieri = * [[Leonardo Di Kaprio]] * [[Šons Penns]] * [[Benisio del Toro]] * [[Redžina Hola]] * [[Tejana Teilore]] * [[Čeisa Infiniti]] | mūzika = [[Džonijs Grīnvuds]] | oriģinālnos = ''One Battle After Another'' | studija = ''Ghoulardi Film Company'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2025|9|8|Holivuda|2025|9|26|ASV, Latvija}} | ilgums = 162 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|130–175 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|53,1 miljons}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt30144839/|title=One Battle After Another (2025) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|10|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Cīņa pēc cīņas"''' ({{Val|en|One Battle After Another}}) ir [[2025. gads kino|2025. gada]] episka [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Tomass Andersons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Leonardo Di Kaprio]], [[Šons Penns]], [[Benisio del Toro]], [[Redžīna Hola]], [[Tejana Teilore]] un [[Čeisa Infiniti]]. Filmu iedvesmoja [[Tomass Pinčons|Tomasa Pinčona]] 1990. gada romāns ''[[Vineland]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thefilmstage.com/paul-thomas-andersons-one-battle-after-another-test-screens-confirmed-to-be-modern-update-on-vineland/|title=Paul Thomas Anderson’s One Battle After Another Test Screens, Confirmed to Be Modern Update on Vineland|access-date=2025-10-01|date=2025-01-25|language=en}}</ref> Filma stāsta par bijušo revolucionāru, kuram jāglābj meita no korumpēta militārista. Filmas "Cīņa pēc cīņas" pirmizrāde notika {{Dat|2025|9|8|5=bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]]. ASV un Latvijā filma pirmizrādi piedzīvoja 26. septembrī un to izplatīja ''[[Warner Bros. Pictures]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/maggie-gyllenhaal-the-bride-moves-out-of-2025-1236168657/|title=Maggie Gyllenhaal’s ‘The Bride’ Moves Out of 2025, Paul Thomas Anderson’s Next Movie Pushed to Late September|last=McClintock|first=Pamela|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-10-01|date=2025-03-20|language=en}}</ref> Filma saņēma augstu kritiķu un skatītāju novērtējumu, īpaši slavējot Andersona režiju un Di Kaprio aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/one_battle_after_another|title=One Battle After Another {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-10-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/one-battle-after-another/|title=One Battle After Another Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-10-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/box-office-one-battle-after-another-paul-thomas-anderson-1236387318/|title=Box Office: ‘One Battle After Another’ Lands $22M Opening Weekend|last=Galuppo|first=Mia|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-10-01|date=2025-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiewire.com/criticism/movies/one-battle-after-another-movie-review-paul-thomas-anderson-1235151707/|title=‘One Battle After Another’ Review: Paul Thomas Anderson Returns to the Modern World with a Blisteringly Hilarious Dad-Core Masterpiece|last=Ehrlich|first=David|website=IndieWire|access-date=2025-10-01|date=2025-09-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/2025/09/24/movies/one-battle-after-another-movie-review-paul-thomas-anderson|title=‘One Battle After Another’ Is Paul Thomas Anderson at His Best|website=www.theringer.com|access-date=2025-10-01|date=2025-09-24|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/reviews/one-battle-after-another-review-leonardo-dicaprio-sean-penn-1236520520/|title=‘One Battle After Another’ Review: Leonardo DiCaprio and Sean Penn Are Brilliant in Paul Thomas Anderson’s Mesmerizing Vision of a Police-State America|last=Gleiberman|first=Owen|website=Variety|access-date=2025-10-01|date=2025-09-17|language=en}}</ref> [[98. Kinoakadēmijas balva|98. Kinoakadēmijas balvu]] ceremonijā "Cīņa pēc cīņas" saņēma sešas balvas, tai skaitā kategorijās "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" un "[[Labākā aktieru atlase (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktieru atlase]]", kļūstot par pirmo filmu, kas saņēmusi šo apbalvojumu. Filma bija nominēta deviņām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]], no kurām saņēma četras (labākais mūzikls vai kinokomēdija, labākais režisors, labākais scenārists un labākā otrā plāna aktrise). [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit labākajām 2025. gada filmām, bet [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]] to nosauca par gada labāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/afi-top-10-2025-one-battle-after-another-sinners-frankenstein-1236600233/|title=AFI Awards Top 10: ‘One Battle After Another,’ ‘Sinners’ and ‘Marty Supreme’ Make the List, as ‘The Pitt’ and ‘The Studio’ Lead TV Honors|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-03-16|date=2025-12-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/one-battle-after-another-best-film-national-board-review-1236441439/|title=National Board of Review Names ‘One Battle After Another’ as Best Film of 2025|last=Lewis|first=Hilary|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-03-16|date=2025-12-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Pols Tomass Andersons}} {{Labākā filma (Oskars)}} {{Labākais mūzikls vai kinokomēdija (Zelta globusa balva)}} {{Labākā filma (BAFTA kino balva)}} [[Kategorija:2025. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Episkās filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Pola Tomasa Andersona filmas]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji mūzikli vai kinokomēdijas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]] 6qnm82wsjtkfn2xth8npps09xv3pzg0 Andris Krauja 0 613527 4461389 4420710 2026-04-30T09:32:20Z Lasks 38532 4461389 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Krauja | attēls = Andris Krauja.jpg | apraksts = | amats = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2026|02|3|N}} | term_beigas = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | vietnieks = [[Jānis Iklāvs]] (2026—) | priekštecis = [[Egils Helmanis]] | pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|07|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ogre|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dzīvesb = | profesija = [[aktieris]], [[pasākumu vadītājs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Krauja''' (dzimis {{dat|1981|7|10}}) ir Latvijas [[aktieris]], pasākumu vadītājs un [[politiķis]], [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētājs. No 2025. gada līdz 2026. gadam bija domes priekšsēdētāja vietnieks un Finanšu komitejas loceklis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.darbiparvardiem.lv/posti/video-andris-krauja-kult%C5%ABras-dz%C4%ABve-ogr%C4%93-izce%C4%BCas-ar-augstu-kvalit%C4%81ti|title=VIDEO: Andris Krauja: Kultūras dzīve Ogrē izceļas ar augstu kvalitāti|last=Teicāne|first=Kitija|website=Darbiparvardiem 2|access-date=2025-11-08|date=2025-05-21|language=lv}}</ref> Pildīja Ogres [[Pašvaldības vadītājs|mēra]] pienākumus [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] prombūtnes laikā.<ref name=":12">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresvestisvisiem.lv/index.php/item/8997-vicemers-andris-krauja-jauna-loma|title=Vicemērs Andris Krauja. Jaunā lomā|last=VĪKSNE|first=MEGIJA KOKOREVIČA, IMANTS|website=www.ogresvestisvisiem.lv|access-date=2025-11-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/visi-juk-pa-savam-ogreniesi-nevar-saprast-helmana-jaunako-ierakstu-socialajos-tiklos|title=“Visi jūk pa savam!” Ogrēnieši nevar saprast Helmaņa jaunāko ierakstu sociālajos tīklos|website=LA.LV|access-date=2025-11-08|language=lv}}</ref> 2026. gada 3. februārī, kad E. Helmanis atkāpās no amata, A. Krauja tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju. A. Krauja dzimis 1981. gada 10. jūlijā [[Ogre|Ogrē]]. Beidzis [[Ogres Valsts ģimnāzija|Ogres Valsts ģimnāziju]], 2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/pasvaldibu-velesanas-2025/ogres-novads/partiju-saraksts/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/1976-andris-krauja|title=Andris Krauja - Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija / Ogres novads / Pašvaldību vēlēšanas 2025|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-08|language=lv}}</ref> ieguvis [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]], sporta skolotāja profesijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/71670-andris-krauja/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-11-08}}</ref> Vairākus gadus bijis deju grupas "Buras" dalībnieks.<ref name=":12" /> Bijis [[Ogres teātris|Ogres teātra]] [[aktieris]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresteatris.lv/teatris/andris-krauja/|title=Andris Krauja – Ogres teātris|access-date=2025-11-08|language=lv|archive-date=2025-12-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20251212015759/https://www.ogresteatris.lv/teatris/andris-krauja/}}</ref> [[Ogres Centra pamatskola|Ogres sākumskolas]] [[skolotājs]], Ogres novada sporta centra sporta attīstības darba organizators,<ref name=":0" /> kā arī sadzīves tehnikas remonta meistars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/katalogs/sadzives-tehnikas-remonts-5130/a-kraujas-ik-sadzives-tehnikas-remonts-516973|title=A. Kraujas IK, Sadzīves tehnikas remonts - 1188 uzņēmumu katalogs|website=www.1188.lv|access-date=2025-11-08}}</ref> un pasākumu vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigshow.lv/pakalpojumi/pasakumu-vaditaji/|title=Pasākumu vadītājs, vakaru vadītāji, bērniem {{!}} Bigshow.lv|access-date=2025-11-08|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2026|02|03|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Egils Helmanis]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Ogres novada dome 2025}} {{Ogres novada dome 2021}} {{DEFAULTSORT:Krauja, Andris}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ogrē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]] b0fb1t58zn5ya948ugonl68h8hzhlks Ilze Dzērve 0 614951 4461285 4452076 2026-04-30T03:02:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461285 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilze Dzērve | vārds_orig = | attēls = Ilze_Dzerve_2025_jul_2.jpg | att_nosaukums = Ilze Dzērve | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = koncertmeistare, pavadītājpianiste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | brāļi = | māsas = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ilze Dzērve''' (dzimusi {{dat|1948|3|19}} [[Talsi|Talsos]]) ir latviešu [[Koncertmeistars|koncertmeistare]]. == Dzīvesgājums == Ilze Dzērve dzimusi [[Talsi|Talsos]] 1948. gada 19. martā. Tēvs [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] bija Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas [[mācītājs]] un vēlāk Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas [[arhibīskaps]], māte Margarita Matule (dz. Akere) — [[Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca|Talsu baznīcas]] ērģelniece.<ref>https://humma.lv/lv/person/877714/Ilze-Dzerve</ref> [[Klavierspēle]]s pamatus apguvusi no piecu gadu vecuma privātstundās, vēlāk Talsu bērnu mūzikas skolas klavieru klasē (1959—1962). 1961. gadā Republikas jauno pianistu konkursā ieguvusi laureātes diplomu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/personals/ilze-dzerve|title=Ilze Dzērve|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācības turpinājusi [[Jelgavas mūzikas vidusskola|Jelgavas mūzikas vidusskolā]] pedagoga Māra Švinkas klavieru klasē līdz 1967. gadam. Studiju laikā uzsākusi koncertmeistares gaitas, spēlējot ar [[Čells|čellistiem]], [[Dziedātājs|vokālistiem]] un kā vairāku [[Koris|koru]] koncertmeistare. No 1967. līdz 1972. gadam studējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] profesora Nikolaja Fedorovska klavieru klasē. Studiju laikā veica koncertmeistares pienākumus [[Kordiriģents|kordiriģentu]] nodaļas mācību korī, profesoru [[Daumants Gailis|Daumanta Gaiļa]], [[Imants Kokars|Imanta Kokara]], [[Gido Kokars|Gido Kokara]] un [[Leonīds Vīgners|Leonīda Vīgnera]] klasēs, kā arī spēlējusi dažādos [[Kameransamblis|kameransambļos]]. Kopš 1973. gada bijusi JVLMA [[Stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] katedras koncertmeistare, no 1981. gada arī [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]] un [[trompete]]s klases koncertmeistare. Kopš 2003. gada — JVLMA docente.<ref name=":0" /> Ilze Dzērve ir JLVMA goda docētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/goda-docetaji|title=Goda docētāji|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv|archive-date=2026-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260111104532/https://www.jvlma.lv/akademija/goda-docetaji}}</ref> No 1999. gada strādā [[Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]] kā čello klases koncertmeistare. Piedalījusies valsts un starptautiskajos konkursos, kā arī [[kamermūzika]]s koncertos. Vairākkārt bijusi Starptautiskā Kārļa Davidova čello konkursa koncertmeistare. Vairākas reizes saņēmusi Kultūras ministrijas atzinības rakstu par izciliem panākumiem jauno mūziķu sagatavošanā dažādiem konkursiem. Bijusi [[Latvijas Universitāte]]s [[Sieviešu koris "Minjona"|sieviešu kora "Minjona"]] (no 1978.), [[Jauktais koris "Juventus"|jauktā kora "Juventus"]] (1968—2018), [[Dziedonis (koris)|vīru kora "Dziedonis"]] (1972—1998) un Latvijas Universitātes absolventu [[Koris "Jubilate"|kora "Jubilate"]] (no 2006.) koncertmeistare. Ar šiem koriem piedalījusies vietējos un starptautiskos konkursos un festivālos Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Itālijā, Krievijā, Kanādā, ASV, Japānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vadiba/|title=Vadība|website=www.minjona.lu.lv|access-date=2025-11-23}}</ref> Brālis — pianists, JVLMA emeritētais profesors [[Jānis Matulis (pianists)|Jānis Matulis]]; meita — pianiste Ieva Dzērve. == Apbalvojumi == * 2001. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] Zelta goda zīmi.<ref>https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Dzerve_Rasa_Zandmane_MS_LMIC.pdf</ref> * 2018. gadā saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Atzinības rakstu par ilggadēju ieguldījumu atskaņotājmākslas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministre-godina-izcilas-nozares-personibas-0|title=Kultūras ministre godina izcilas nozares personības {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2025-11-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dzērve, Ilze}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzika| ]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] 717rzucnypnjszjx7avse30xjw7i709 PUBG: Battlegrounds 0 615037 4461242 4368177 2026-04-29T21:26:01Z Votre Provocateur 111653 4461242 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | title = ''PUBG: Battlegrounds'' | bilde = Pubgbattlegrounds.png | caption = | developer = ''[[PUBG Studios]]'' | publisher = {{Unbulleted list|[[Krafton]]|[[Xbox Game Studios]] (Xbox One)|[[Tencent Games]] ([[PUBG Mobile|mobilās ierīces]])|[[Kakao Games]]}} | composer = [[Tom Salta]] | engine = [[Unreal Engine 4]] | platforms = {{Unbulleted list|[[Microsoft Windows]]|[[Android]]|[[iOS]]|[[Xbox One]]|[[PlayStation 4]]|[[Google Stadia|Stadia]]|[[Xbox Series X un Series S|Xbox Series X/S]]|[[PlayStation 5]]}} | genre = ''[[battle royale]]'' | modes = daudzspēlētāju spēle | director = {{Unbulleted list|''Brendan Greene''|''Jang Tae-seok''}} | producer = ''Kim Chang-han'' | designer = ''Brendan Greene'' | artist = ''Jang Tae-seok'' | released = {{nobr|{{dat|2017|12|20||bez}}}} | series = ''[[PUBG Universe]]'' }} '''''PUBG: Battlegrounds''''', agrāk '''''PlayerUnknown’s Battlegrounds''''', ir 2017. gadā izlaista daudzspēlētāju videospēle ''[[battle royale]]'' žanrā, ko izstrādā ''[[PUBG Studios]]'' un izdod [[Dienvidkoreja]]s uzņēmums ''[[Krafton]]'' (agrāk pazīstama kā ''PUBG Corporation''). Spēle 2017. gada 23. martā tika publicēta agrīnās piekļuves režīmā ''[[Microsoft Windows]]'' platformā ''[[Steam]]'' veikalā, savukārt pilnā ''Windows'' versija iznāca 2017. gada 20. decembrī. Tās spēles mehānika paredz, ka līdz pat simts spēlētāju vienlaikus nokļūst lielā kartē, meklē ieročus un ekipējumu, savstarpēji sacenšas un cenšas izdzīvot līdz pēdējam dalībniekam. Pēc ''Windows'' versijas ''PUBG: Battlegrounds'' tika pielāgota ''[[Xbox One]]'' un ''[[PlayStation 4]]'' konsolēm, un tā ir spēlējama arī uz ''[[Xbox Series X un Series S|Xbox Series X/S]]'' un ''[[PlayStation 5]]'', izmantojot atpakaļsaderību. Spēle bija pieejama arī mākonspēlēšanas platformā ''[[Stadia]]'', un tai ir izstrādāta atsevišķa mobilā versija ''[[PUBG Mobile]]'' ''Android'' un ''iOS'' ierīcēm. ''PUBG: Battlegrounds'' tiek plaši uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām spēlēm, kas veicinājusi ''battle royale'' žanra masveida popularitāti, un kopš 2022. gada janvāra tā visās galvenajās platformās ir pieejama kā bezmaksas (''free-to-play'') spēle. Pēc pārejas uz bezmaksas modeli 2022. gada janvārī ''PUBG: Battlegrounds'' piedzīvoja būtiskas izmaiņas monetizācijas, spēles mehānikas un satura attīstības jomā. Tika ieviesta sezonālā ''Battle Pass'' sistēma ar progresijas atlīdzībām, kā arī virtuālā valūta ''G-Coin'', kas paredzēta kosmētisko priekšmetu iegādei. Vienlaikus tika piedāvāts maksas paplašinājums ''PUBG Plus'', kas nodrošina piekļuvi rangotajam režīmam un papildu funkcionalitātei. Spēles mehānika tika regulāri pielāgota, veicot ieroču balansēšanu, uzlabojot mākslīgā intelekta pretiniekus un ieviešot jaunas taktiskās iespējas, tostarp aprīkojumu, piemēram, dronus un medicīniskos komplektus, kā arī komandas biedru atdzīvināšanas sistēmu atsevišķās kartēs. Turpmākajos gados tika paplašināts karšu klāsts un veikti esošo karšu uzlabojumi, tostarp pievienota jaunā karte ''Deston'' un pilnībā pārveidota sniega karte ''Vikendi'', kā arī ''Taego'' papildināta ar jauniem spēles elementiem. Tika ieviesta regulāra karšu rotācijas sistēma, lai dažādotu spēles pieredzi. Papildus tika attīstīti spēles režīmi, paplašinot Arcade sadaļu un ieviešot ātrākus spēles variantus, piemēram, Intense ''Battle Royale'', kā arī periodiskus tematiskos notikumus. Tehniskajā ziņā tika uzlabota veiktspēja un grafika, īpaši jaunās paaudzes konsolēs, kā arī pilnveidota lietotāja saskarne un pastiprināti pretkrāpšanas risinājumi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{videospēle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2017. gada videospēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Šaujamspēles no trešās personas skatpunkta]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Xbox Series X un Series S spēles]] qly785vghf2xng0zpb5kflz9uokws3z 4461243 4461242 2026-04-29T21:26:30Z Votre Provocateur 111653 4461243 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Datorspēles infokaste | title = ''PUBG: Battlegrounds'' | bilde = Pubgbattlegrounds.png | caption = | developer = ''[[PUBG Studios]]'' | publisher = {{Unbulleted list|[[Krafton]]|[[Xbox Game Studios]] (Xbox One)|[[Tencent Games]] ([[PUBG Mobile|mobilās ierīces]])|[[Kakao Games]]}} | composer = [[Tom Salta]] | engine = [[Unreal Engine 4]] | platforms = {{Unbulleted list|[[Microsoft Windows]]|[[Android]]|[[iOS]]|[[Xbox One]]|[[PlayStation 4]]|[[Google Stadia|Stadia]]|[[Xbox Series X un Series S|Xbox Series X/S]]|[[PlayStation 5]]}} | genre = ''[[battle royale]]'' | modes = daudzspēlētāju spēle | director = {{Unbulleted list|''Brendan Greene''|''Jang Tae-seok''}} | producer = ''Kim Chang-han'' | designer = ''Brendan Greene'' | artist = ''Jang Tae-seok'' | released = {{nobr|{{dat|2017|12|20||bez}}}} | series = ''[[PUBG Universe]]'' }} '''''PUBG: Battlegrounds''''', agrāk '''''PlayerUnknown’s Battlegrounds''''', ir 2017. gadā izlaista daudzspēlētāju videospēle ''[[battle royale]]'' žanrā, ko izstrādā ''[[PUBG Studios]]'' un izdod [[Dienvidkoreja]]s uzņēmums ''[[Krafton]]'' (agrāk pazīstama kā ''PUBG Corporation''). Spēle 2017. gada 23. martā tika publicēta agrīnās piekļuves režīmā ''[[Microsoft Windows]]'' platformā ''[[Steam]]'' veikalā, savukārt pilnā ''Windows'' versija iznāca 2017. gada 20. decembrī. Tās spēles mehānika paredz, ka līdz pat simts spēlētāju vienlaikus nokļūst lielā kartē, meklē ieročus un ekipējumu, savstarpēji sacenšas un cenšas izdzīvot līdz pēdējam dalībniekam. Pēc ''Windows'' versijas ''PUBG: Battlegrounds'' tika pielāgota ''[[Xbox One]]'' un ''[[PlayStation 4]]'' konsolēm, un tā ir spēlējama arī uz ''[[Xbox Series X un Series S|Xbox Series X/S]]'' un ''[[PlayStation 5]]'', izmantojot atpakaļsaderību. Spēle bija pieejama arī mākonspēlēšanas platformā ''[[Stadia]]'', un tai ir izstrādāta atsevišķa mobilā versija ''[[PUBG Mobile]]'' ''Android'' un ''iOS'' ierīcēm. ''PUBG: Battlegrounds'' tiek plaši uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām spēlēm, kas veicinājusi ''battle royale'' žanra masveida popularitāti, un kopš 2022. gada janvāra tā visās galvenajās platformās ir pieejama kā bezmaksas (''free-to-play'') spēle. Pēc pārejas uz bezmaksas modeli 2022. gada janvārī ''PUBG: Battlegrounds'' piedzīvoja būtiskas izmaiņas monetizācijas, spēles mehānikas un satura attīstības jomā. Tika ieviesta sezonālā ''Battle Pass'' sistēma ar progresijas atlīdzībām, kā arī virtuālā valūta ''G-Coin'', kas paredzēta kosmētisko priekšmetu iegādei. Vienlaikus tika piedāvāts maksas paplašinājums ''PUBG Plus'', kas nodrošina piekļuvi rangotajam režīmam un papildu funkcionalitātei. Spēles mehānika tika regulāri pielāgota, veicot ieroču balansēšanu, uzlabojot mākslīgā intelekta pretiniekus un ieviešot jaunas taktiskās iespējas, tostarp aprīkojumu, piemēram, dronus un medicīniskos komplektus, kā arī komandas biedru atdzīvināšanas sistēmu atsevišķās kartēs. Turpmākajos gados tika paplašināts karšu klāsts un veikti esošo karšu uzlabojumi, tostarp pievienota jaunā karte ''Deston'' un pilnībā pārveidota sniega karte ''Vikendi'', kā arī ''Taego'' papildināta ar jauniem spēles elementiem. Tika ieviesta regulāra karšu rotācijas sistēma, lai dažādotu spēles pieredzi. Papildus tika attīstīti spēles režīmi, paplašinot ''Arcade'' sadaļu un ieviešot ātrākus spēles variantus, piemēram, Intense ''Battle Royale'', kā arī periodiskus tematiskos notikumus. Tehniskajā ziņā tika uzlabota veiktspēja un grafika, īpaši jaunās paaudzes konsolēs, kā arī pilnveidota lietotāja saskarne un pastiprināti pretkrāpšanas risinājumi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{videospēle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2017. gada videospēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Šaujamspēles no trešās personas skatpunkta]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Xbox Series X un Series S spēles]] 89jw1kwikfm5w5hgcj91k6jdw42ybqv Serbu Krajinas Republika 0 617080 4461121 4378410 2026-04-29T15:01:04Z Tankists 100139 4461121 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Republika srpska krajina etnicka01.png|thumb|Serbu Krajinas Republikas etniskā karte (1991).]] '''Serbu Krajinas Republika (SKR)''' ({{val-sh|Republika Srpska Krajina}}) bija starptautiski neatzīts valstisks veidojums, kas [[Horvātijas karš|Horvātijas kara]] pastāvēja [[Horvātija]]s teritorijā no 1991. līdz 1995. gadam. == Vēsture == 1991. gada 19. decembrī [[Dienvidslāvija]]s Tautas armijas kontrolētajā Serbu Krajinas teritorijā pasludināja separātu valsti ar galvaspilsētu [[Knina|Kninā]] nolūkā vēlāk pievienoties [[Serbu Republika]]i. 1992. gadā Serbijas Krajinas Republikai pievienoja serbu kontrolētās teritorijas [[Slavonija]]s austrumos un Baraņā. Pēc 1992. gada pamiera pašpasludinātās SKR teritorijā izveidoja [[ANO]] aizsargājamās teritorijas (UNPA). Horvātijas bruņotie spēki ieņēma lielāko daļu no šīs teritorijas 1995. gada augustā. Arī serbu okupēto Austrumslavonijas daļu līdz 1998. gadam integrēja Horvātijas valstī. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Neatzītās valstis]] [[Kategorija:Horvātijas vēsture]] [[Kategorija:Dienvidslāvijas vēsture]] 7zdytbsj7yoep1pp6lzgt5j5keanuxp Hakainde Hičilema 0 618749 4461249 4450953 2026-04-29T22:08:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461249 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Hakainde Hičilema | vārds_orģ = ''Hakainde Hichilema'' | attēls = Hakainde Hichilema 2022 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Hakainde Hičilema 2021. gadā | amats = 7. Zambijas prezidents | term_sākums = {{dat|2021|8|24|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | priekštecis = [[Edgars Lungu]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|6|4}} | dzim_vieta = [[Attēls:Flag of Rhodesia and Nyasaland (1953–1963).svg|20px]] [[Hačipona]], [[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]] | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = | partija = [[United Party for National Development]] | dzīvesb = | profesija = uzņēmējs, lauksaimnieks, politiķis | alma_mater = * [[Zambijas Universitāte]] * [[Birmingemas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | bērni = 3 }} '''Hakainde Hičilema''' ({{Val|en|Hakainde Hichilema}}, dzimis {{Dat|1962|6|4}}) ir [[Zambija]]s uzņēmējs, lauksaimnieks un politiķis. Kopš 2021. gada augusta Hičilema ir 7. Zambijas prezidents. Kopš 2006. gada Hičilema ir liberālās partijas ''[[United Party for National Development]]'' priekšsēdētājs. Neveiksmīgi kandidējis Zambijas prezidenta vēlēšanās 2006., 2008., 2011., 2015. un 2016. gadā. 2017. gada 11. aprīlī Hičilema tika arestēts un apsūdzēts nodevībā. Arests tika uzskatīts par prezidenta [[Edgars Lungu|Edgara Lungu]] nelikumīgu rīcību, lai vērstos pret politisko konkurentu. Arests tika plaši nosodīts, un Zambijā un ārzemēs notika protesti, pieprasot Hičilemas atbrīvošanu. Hičilema tika atbrīvots no cietuma 2017. gada 16. augustā, un apsūdzība nodevībā tika atcelta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lusakatimes.com/2017/08/16/hh-walks-freedom-state-enters-nolle-prosequi-treason-case/|title=Zambia : HH walks to freedom as state enters nolle prosequi in the treason case.|work=Lusaka Times-Zambia's Leading Online News Site - LusakaTimes.com|access-date=2025-12-26|date=2017-08-16|language=en-GB|archive-date=2021-08-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210816195621/https://www.lusakatimes.com/2017/08/16/hh-walks-freedom-state-enters-nolle-prosequi-treason-case/}}</ref> 2021. gada prezidenta vēlēšanās ieguvis 59,02% balsu, pārspējot toreizējo prezidentu Lungu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/zambian-opposition-leader-hichilema-heads-closer-victory-presidential-vote-2021-08-15/|title=Zambia opposition leader Hichilema wins landslide in presidential election|work=Reuters|access-date=2025-12-26|language=en-US}}</ref> Prezidenta amatā Hičilema uzsvēris cīņu pret augsto valsts parādu un inflāciju, kā arī jauniešu bezdarbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zambiaisback.com/blog-1-1/president-hichilemas-top-5-economic-achievementsnbsp|title=President Hichilema’s Top 5 Economic Achievements|website=Zambia Is Back|access-date=2025-12-26|language=en-GB|archive-date=2025-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20250704111538/https://zambiaisback.com/blog-1-1/president-hichilemas-top-5-economic-achievementsnbsp}}</ref> Viņa prezidentūras laikā Zambija ir uzlabojusi attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Pieder pie [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] baznīcas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lusakatimes.com/2014/12/24/not-masonist-christian-church-elder-sda-hh/|title=I am not a Masonist, I am Christian and a church elder at SDA -HH|work=LusakaTimes.com|access-date=2025-12-29|date=2014-12-24|language=en-US|archive-date=2014-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20141230051245/http://www.lusakatimes.com/2014/12/24/not-masonist-christian-church-elder-sda-hh/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Hičilema, Hakainde}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zambijas prezidenti]] [[Kategorija:Zambijas politiķi]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] etd2cq68dshct22n1ixfi7d944zjq7w Veidne:2026. gada orbitālie starti 10 619615 4461138 4460755 2026-04-29T16:38:21Z Dainis 876 4461138 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> muoddxcuhbos9uyhkj2kvwymgphlf2g 2026. gads kosmonautikā 0 619616 4461137 4460763 2026-04-29T16:38:03Z Dainis 876 /* Aprīlis */ 4461137 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] 5vv2wg5f3kqao8y2s9sf8m30gkqn68t 4461240 4461137 2026-04-29T21:18:44Z Dainis 876 /* Aprīlis */ 4461240 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] l2c6zy1h77yqjqy5w117jv5nwz92x3l Klods Okinleks 0 621968 4461224 4432513 2026-04-29T20:08:24Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Monty,_wavvel,_auk.jpg" aizvietots ar "Bernard_Montgomery_as_designated_Chief_of_the_Imperial_General_Staff_in_the_Viceregal_Gardens,_New_Delhi,_with_Field_Marshal_Wavell_and_the_Commander-in-Chief_of_the_Indian_Army,_Field_Marshal_Sir_Claude_Auch 4461224 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sers Klods Okinleks | vārds_orig = ''Claude Auchinleck'' | attēls = Claude Auchinleck Cecil Beaton photo.jpg | att_izmērs = | iesauka = The Auk | att_nosaukums = Feldmaršals Okinleks 1945. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Lielbritānija|Hempšīra|Olderšota|2s=}}<ref>FreeBMD Birth Index, 1837–1915. 1884, Q3-Jul–Aug–Sep, A, 9. Auchinleck, Claud John E, Farnham. Vol 2a. Page 95. {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freebmd.org.uk/cgi/information.pl?cite=URdRoPooBFWuFAwFILiLHA&scan=1|title=Index entry |access-date=8 September 2011 |work=FreeBMD|publisher=ONS}} (Farnham is the district including Aldershot.)</ref> | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Maroka|Marakeša|2s=}} | apglabāts = [[Arlingtonas nacionālā kapsēta]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | dienesta_laiks = 1904–1947 | valsts = {{GBR}} | struktūra = [[Britu Indijas Armija]]<br>[[Indijas armija]]<br>[[Pakistānas armija]] | vienība = Pendžābas 62. pulks | komandēja = | kaujas = {{Tree list}} * [[Pirmais pasaules karš]] ** [[Mezopotāmijas operācija]] *** [[Hannas kauja]] *** [[Kutas otrā kauja]] *** [[Bagdādes kauja (1917)|Bagdādes kauja]] * [[Momandas kampaņa (1935)|Momandas kampaņa]] * [[Otrais pasaules karš]] ** [[Norvēģijas kampaņa]] ** [[Ziemeļāfrikas kampaņa]] {{Tree list/end}} | izglītība = | apbalvojumi = [[Pirts ordenis|Pirts ordeņa]] bruņinieka lielkrusts<br>[[Indijas impērijas ordenis]]<br>Ordenis par Izciliem nopelniem<br>[[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieks<br>Nepālas zvaigznes ordenis<br>[[Virtuti Militari]] ordenis | cits_darbs = }} }} '''Sers Klods Džons Eirs Okinleks''' ({{val|en|Claude John Eyre Auchinleck}}; dzimis {{dat|1884|6|21}}; miris {{dat|1981|3|23}}) bija [[britu Indijas armija]]s komandieris, kurš pildīja savus pienākumus abu [[Pasaules karš|pasaules karu]] laikā. Karjeras militārpersona, kurš lielu daļu savas militārās karjeras pavadīja [[Britu Indija|Indijā]], [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gada sākumā kļuva par Indijas armijas virspavēlnieku. 1941. gada jūlijā viņš tika iecelts par Tuvo Austrumu karadarbības teātra virspavēlnieku, taču pēc sākotnējiem panākumiem karš Ziemeļāfrikā vērsās pret viņa vadītajiem britu spēkiem, un viņš tika atbrīvots no amata 1942. gada augustā [[Ziemeļāfrikas kampaņa]]s laikā. 1943. gada jūnijā viņš atkal tika iecelts par Indijas virspavēlnieku, kur viņa atbalsts, organizējot apgādi, apkopi un apmācību ģenerāļa Viljama Slima britu Četrpadsmitajai armijai, spēlēja svarīgu lomu tās sekojošajos panākumos. Viņš bija Indijas virspavēlnieks līdz [[Britu Indijas sadalīšana|Indijas sadalīšanai]] 1947. gadā, kad viņš uzņēmās visu Lielbritānijas spēku augstākā komandiera lomu Indijā un Pakistānā līdz 1948. gada beigām. == Biogrāfija == Okinleks piedzima [[Īri|īru]] protestantu ģimenē, bija pulkveža dēls. Viņš absolvēja Velingtonas koledžu [[Somerseta|Somersetā]] un [[Sandhērstas Karaliskā militārā akadēmija|Sandhērstas Militāro koledžu]] (1903). Viņš pievienojās [[Britu armija]]i 1904. gadā, un dienestu uzsāka [[britu Indija|Britu Indijā]] 62. Pendžābas kājnieku pulkā. == Pirmais pasaules karš == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā viņš un viņa pulks tika pārcelti no Indijas uz [[Sīnāja un Palestīnas operācija|Palestīnas kara teātri]]. Viņš izcēlās 1915. gada februārī, kad turku izrāviena laikā līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanālam]] viņš apturēja turku virzību savās pozīcijās un pēc tam veica pretuzbrukumu, atdzenot turkus ievērojamā attālumā. No 1916. gada viņš piedalījās Mezopotāmijas operācijā, pildot komandiera vietnieka un sava pulka pagaidu komandiera pienākumus. == Starpkaru periodā == Pēc kara viņš dienēja štāba amatos britu spēkos Mezopotāmijā. 1923. gadā viņš tika pārcelts atpakaļ uz Indiju, kur bija [[Britu Indijas armija]]s ģenerālintendanta vietnieks. 1927. gadā viņš absolvēja Impērijas aizsardzības koledžu. No 1929. gada viņš komandēja bataljonu, bet no 1930. gada pasniedza Indijas armijas štāba koledžā [[Kveta|Kvetā]]. No 1935. gada viņš komandēja Pešāvaras kājnieku brigādi. 1935. gadā, apspiežot antikoloniālo sacelšanos, viņš pirmo reizi izmantoja [[tanks|tankus]] pret nemierniekiem. No 1936. gada viņš kļuva par Indijas armijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieku. 1938. gadā viņš kļuva par Indijas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju, pēc tam komandēja militāro apgabalu valsts ziemeļos ar štābu [[Meratha|Merathā]]. 1939. gadā viņš tika iecelts par 3. Indijas kājnieku divīzijas komandieri. == Otrais pasaules karš == 1940. gada janvārī viņš tika iecelts par IV armijas korpusa komandieri Anglijā. 1940. gada aprīlī viņš tika iecelts par sabiedroto angļu-franču-poļu spēku komandieri, kas tika pārcelti uz Norvēģiju un piedalījās kopā ar Norvēģijas armiju Norvēģijas operācijā. Viņš mēģināja uzsākt ofensīvu Norvēģijas centrālajā daļā pret vācu spēkiem. Tomēr netālu no [[Lillehammere]]s vācu spēki apturēja sabiedroto virzību. Kad sākās [[Kauja par Franciju|vācu iebrukums]] Francijā, sabiedroto pavēlniecība sāka steidzamu savu karaspēka evakuāciju no Norvēģijas. 1940. gada jūnijā Okinleks tika iecelts par V armijas korpusa komandieri un vēlāk kļuva par Dienvidu pavēlniecības virspavēlnieku Anglijas dienvidos. 1941. gada janvārī viņš tika iecelts par spēku virspavēlnieku Indijā. Tajā pašā vasarā viņš organizēja steidzamu daļas savu karaspēka pārvietošanu uz [[Irāka|Irāku]], lai apspiestu provācisku aprindu organizēto sacelšanos, bet pats tur ieradās pēc karadarbības beigām. [[Attēls:Bernard Montgomery as designated Chief of the Imperial General Staff in the Viceregal Gardens, New Delhi, with Field Marshal Wavell and the Commander-in-Chief of the Indian Army, Field Marshal Sir Claude Auchinleck (IND 5205).jpg|thumb|Okinleks (pa labi) kā Indijas armijas virspavēlnieks, kopā ar toreizējo vicekarali Veivelu (centrā) un [[Bernards Montgomerijs|Montgomeriju]] (pa kreisi)]] 1941. gada jūlijā viņš nomainīja ģenerāli Veivelu Tuvo Austrumu virspavēlnieka amatā, komandējot visus britu spēkus Ziemeļāfrikā, Irānā un Tuvajos Austrumos. Šajā amatā viņš vadīja neveiksmīgu ofensīvu tā paša gada novembrī—decembrī, un 1942. gada maijā jauna britu ofensīva arī beidzās ar neveiksmi. Turklāt [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vācu un itāļu spēki 1942. gada maijā uzsāka savu ofensīvu, nodarot smagu sakāvi britu spēkiem, ieņemot [[Tobruka|Tobruku]] un iebrūkot Ēģiptē. Pēc šīs sakāves Okinleks tika atbrīvots no komandiera amata 1942. gada 8. augustā. Viņš apmēram gadu palika bez jauna dienesta norīkojuma, līdz 1943. gadā viņš tika iecelts par Indijas virspavēlnieku. Šajā amatā viņš nodrošināja apgādi britu karaspēkam, kas darbojās pret japāņiem [[Mjanma|Birmā]], bet turpmākajās kaujas operācijās nepiedalījās. == Dzīve pēckara periodā == Sešu kara gadu laikā Okinnleks veica trīs lielas operācijas un visās trijās cieta sakāvi. Neskatoties uz to, 1946. gada jūnijā viņš tika paaugstināts par [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršalu]]. Pēc Indijas un Pakistānas neatkarības iegūšanas Okinleks sākotnēji (no 1947. gada augusta) palika Lielbritānijas spēku virspavēlnieks Indijā un Pakistānā, piedaloties varas nodošanā jaunajai administrācijai un vadot ar to saistītās sarunas. Tomēr drīz pēc tam, 1947. gada decembrī, viņš atkāpās no amata. Viņš arī atteicās no piedāvājuma kļūt par pēru. 1948. gadā viņš pameta Indiju un devās uz Angliju. 1968. gadā viņš pārcēlās uz [[Maroka|Maroku]], kur apmetās [[Marrākeša|Marrākešā]]. Viņš nerakstīja memuārus un nesniedza intervijas. Ziņas par viņa nāvi 96 gadu vecumā daudzus Anglijā pārsteidza, jo viņš jau sen tika uzskatīts par mirušu. Viņš ir apglabāts Britu Sadraudzības militārajā kapsētā [[Kasablanka|Kasablankā]], Marokā. == Piemiņa == [[Attēls:Broad Street, Birmingham - Claude Auchinleck statue (23697292286) (cropped).jpg|thumb|Okinleka piemineklis Birmingemā|left]] Okinleks ir apglabāts Ben M'Sikas Eiropiešu kapsētā, Kasablankā, Sadraudzības Kara kapu komisijas kapsētā, blakus Reimonda Stīda kapam, kurš bija otrs jaunākais [[Britu Sadraudzība|Sadraudzības]] spēku upuris Otrajā pasaules karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cwgc.org/find-a-cemetery/cemetery/2022403 |title=Cemetery details—Ben M'Sik European Cemetery|publisher= Commonwealth War Graves Commission|access-date=22 April 2009}}</ref> [[Svētā Pāvila katedrāle]]s kriptā tika uzstādīta viņam veltīta piemiņas plāksne. Okinleka bronzas statuju var apskatīt Brodstrītā blakus Okinleka namam, Five Ways ielā, [[Birmingema|Birmingemā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.birminghampost.co.uk/news/local-news/auchinleck-statue-prime-position-birmingham-3913372|title=Auchinleck statue to get prime position in Birmingham Five Ways shopping centre plan|date=1 March 2012|newspaper=Birmingham Post|access-date=9 November 2017}}</ref> == Militārā dienesta hronoloģija == * 1904. gads — iecelts 62. Pendžābas pulkā, Indijā * 1912. gads — paaugstināts kapteiņa pakāpē * 1916. gads — paaugstināts pagaidu majora pakāpē; Otrais komandieris, 62. Pendžābas pulks, Indijas armija * 1917. gads — paaugstināts par pagaidu pulkvežleitnantu, īslaicīgi iecelts par komandieri, 62. Pendžābas pulks, Indijas armija * 1918. gads — paaugstināts par pastāvīgo majoru, 2. šķiras ģenerālštāba virsnieku (GSO2), [[Mezopotāmija]] * 1919. gads — paaugstināts par pagaidu pulkvežleitnantu, 1. šķiras ģenerālštāba virsnieku (GSO1), Mezopotāmija * 1919. gads — turpina dienestu [[Kurdistāna|Kurdistānā]] kā pagaidu pulkvežleitnants * 1923.—1924. gads — ģenerālintendanta vietnieks, Indija * 1927. gads — absolvējis Impērijas aizsardzības koledžu * 1929.—1930. gads — komandieris, 1. bataljons, 1. Pendžābas pulks, Indija * 1930. gads — paaugstināts par pulkvedi * 1930.—1933. gads — instruktors, Apvienotās ieroču pavēlniecības koledža, [[Kveta|Kvetā]], Indija * 1933. gads — goda pulkvedis, 1. bataljons, 1. Pendžābas pulks * 1933.—1936. gads — brigadieris, pagaidu komandieris, Pešavāras Brigāde * 1935. g. — paaugstināts par ģenerālmajoru * 1936.—1938. g. — Indijas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks * 1938. g. — Indijas Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs * 1938.—1939. g. — apgabala komandieris, [[Meratha]]s apgabals, Indija * 1939. g. — pulka priekšnieks, 1. bataljons, 4. Bombejas grenadieri * 1940. g. — IV korpusa komandieris * 1940. g. — paaugstināts par ģenerālleitnantu * 1940. g. — sabiedroto spēku komandieris, Ziemeļnorvēģija * 1940. g. — V korpusa komandieris * 1940. g. — dienvidu pavēlniecības virspavēlnieks * 1941. g. — Indijas armijas virspavēlnieks, paaugstināts par ģenerāli * 1941. g.— karalisko Inniskillingas fuzilieru pulka (''Royal Inniskilling Fusiliers'') priekšnieks * 1941.—1942. g. — Tuvo Austrumu spēku virspavēlnieks * 1941.—1946. g. — karaļa ģenerāladjutants * 1942. g. — astotās armijas pagaidu virspavēlnieks * 1943.—1947. g. — Indijas armijas virspavēlnieks * 1944. g. — 4. Bombejas grenadieru pulka kabineta vadītājs * 1946. g. — paaugstināts par feldmaršalu * 1947. g. — Indijas un Pakistānas virspavēlnieks * 1947. g. — atvaļināts no dienesta == Publikācijas == * {{cite book| first=Claude| last=Auchinleck| title= Operations in the Middle East 5th July 1941 to 31 October 1942| publisher=War Office| location= London| date=8 March 1942}}. *: (Auchinleck's Official Middle East Despatch published after the war in {{London Gazette| issue=37695| date=20 August 1946|pages=4215–4230|supp=y}}) * {{cite book| first=Claude| last=Auchinleck| title= Operations in the Middle East 1st November 1941 to 15 August 1942| publisher=War Office| location= London| date=26 January 1943}}. *: (Auchinleck's Official Middle East Despatch published after the war in {{London Gazette| issue=38177| date=13 January 1948|pages=309–400|supp=y}}) * {{cite book| first=Claude| last=Auchinleck| title= Operations in the Indo-Burma Theatre based on India from 21st June 1943 to 15 November 1943| publisher=War Office| location= London| date=22 November 1945}}. *: (Auchinleck's Official Indo-Burma Despatch published after the war in {{London Gazette| issue=38274| date=27 April 1948|pages=2651–2684| supp=y}}) == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |last=Agar-Hamilton|first=J.A.I.|title=Crisis In The Desert May–July 1942| publisher=Oxford University Press|location = Cape Town| year=1952|asin=B0015ZSSW6}} * {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.generals.dk/general/Auchinleck/Sir_Claude_John_Eyre/Great_Britain.html |title=Generals of World War II |access-date=28 September 2007 |last=Ammentorp |first=Steen |archive-url=https://web.archive.org/web/20071016191405/http://generals.dk/general/Auchinleck/Sir_Claude_John_Eyre/Great_Britain.html |archive-date=16 October 2007 }} * {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unithistories.com/units_index/default.asp?file=../units_index/documents.asp? |title=World War II unit histories and officers |access-date=28 September 2007 |last=Houterman |first=Hans |author2=Koppes, Jeroen |archive-date=24 January 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200124063826/https://www.unithistories.com/units_index/default.asp?file=..%2Funits_index%2Fdocuments.asp%3F }} == Ārējās saites == {{Commons}} * [https://archiveshub.jisc.ac.uk/manchesteruniversity/data/gb133-auc Auchinleck Papers] at [[John Rylands Library]], Manchester * [https://www.unithistories.com/officers/IndianArmy_officers_A01.html#Auchinleck_CJE Indian Army Officers 1939−1945] * [https://generals.dk/general/Auchinleck/Claude_John_Eyre/Great_Britain.html Generals of World War II] {{DEFAULTSORT:Okinleks, Klods}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1981. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu virsnieki]] [[Kategorija:Ar Britu Impērijas ordeni apbalvotie]] 7b1qmbjem80c77cg2jbwl34zmle5bm3 Arčibalds Veivels 0 622350 4461225 4417932 2026-04-29T20:08:25Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Monty, wavvel, auk.jpg]] → [[File:Bernard Montgomery as designated Chief of the Imperial General Staff in the Viceregal Gardens, New Delhi, with Field Marshal Wavell and the Commander-in-Chief of the Indian Army, Field Marshal Sir Claude Auchinleck (IND 5205).jpg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · The names are misspelled and the filename is otherwise completely meaningless. 4461225 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sers Arčibalds Veivels | vārds_orģ =''Archibald Percival Wavell'' | attēls = Archibald Wavell, 1st Earl Wavell.jpg | amats = [[Indijas vicekaralis un ģenerālgubernators]] | term_sākums ={{Dat|1943|10|01|N}} | term_beigas ={{Dat|1947|02|21|N}} | prezidents = [[Džordžs VI Vindzors]] | priekštecis = [[Viktors Houps]] | pēctecis = [[Luiss Mauntbetens]] | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | dzim_dati ={{Dat|1883|5|5}} | dzim_vieta ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Eseksa|Kolčestera}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1950|5|24|1883|5|5}} | mir_vieta ={{vieta|Anglija|Londona|Vestminstera}} | tautība = | partija = | dzīvesb = Eiženija Marija Kvirka | bērni = 4 | profesija = [[militārpersona]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:British Army (1920–1953) OF-10 (rounded).svg|20px]] [[Feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|Feldmaršals]] | dienesta_laiks = 1901–1943 | valsts = {{GBR}} | struktūra = [[Britu Armija]] | vienība = ("Melnā sardze", Karaliskais Skotijas pulks) | komandēja = Amerikas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Austrālijas bruņoto spēku pavēlniecība (ABDA)<br>[[File:British Middle East Command emblem.svg|23px]] Tuvo Austrumu pavēlniecība<br>[[File:Southern Command (United Kingdom) Badge.jpg|23px]] Dienvidu pavēlniecība (Apvienotā Karaliste)<br>Palestīnas pavēlniecība | kaujas = {{Tree list}} * [[Angļu—būru karš]] * [[Pirmais pasaules karš]] ** [[Otrā kauja pie Ipras]] ** [[Sīnāja un Palestīnas operācija]] * [[Arābu sacelšanās Palestīnā (1936—1939)]] * [[Otrais pasaules karš]] ** [[Ziemeļāfrikas kampaņa]] ** [[Klusā okeāna karš]] ** [[Malajas operācija]] *** [[Singapūras kauja]] {{tree list/end}} | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Arčibalds Persivals Veivels''' ({{val|en|Archibald Percival Wavell, 1st Earl Wavell}}; dzimis 1883. gada 5. maijs — 1950. gada 24. maijs) bija [[Britu armija|Lielbritānijas armijas]] [[feldmaršals (Apvienotā Karaliste)|feldmaršals]] ar nozīmīgu militāro karjeru. Viņš piedalījās [[Angļu—būru karš|Otrajā Būru karā]], Bazāras ielejas kampaņā un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], kura laikā tika ievainots [[Otrā kauja pie Ipras|Otrajā Ipras kaujā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] viņš sākotnēji bija Tuvo Austrumu spēku virspavēlnieks, šajā amatā vadot britu spēkus uzvarā pār Itālijas armiju [[Eritreja|Eritrejā]]-[[Abesīnija|Abesīnijā]], [[Ēģipte]]s rietumos un [[Lībija]]s austrumos [[Operācija "Kompass"|operācijas "Kompass"]] laikā 1940. gada decembrī, vēlāk 1941. gada aprīlī Rietumu tuksnesī viņu sakāva [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vācu [[Āfrikas tanku armija|tanku armija "Āfrika"]]. Viņš bija Indijas virspavēlnieks no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada jūnijam (izņemot īsu laiku kā Amerikas-Lielbritānijas-Nīderlandes-Austrālijas pavēlniecības komandieris) un pēc tam [[Indijas vicekaralis]] līdz aiziešanai pensijā 1947. gada februārī. == Biogrāfija == [[File:Bernard Montgomery as designated Chief of the Imperial General Staff in the Viceregal Gardens, New Delhi, with Field Marshal Wavell and the Commander-in-Chief of the Indian Army, Field Marshal Sir Claude Auchinleck (IND 5205).jpg|thumb|Veivels kā Indijas vicekaralis (centrā) ar Indijas armijas virspavēlnieku [[Klods Okinleks|Okinleku]] (pa labi) un [[Bernards Montgomerijs|Montgomeriju]].]] Veivels absolvēja Vinčesteras koledžu, Sandhērstas Militāro koledžu (1901. gadā) un Štāba koledžu (1910. gadā). Viņš piedalījās Otrajā būru karā, dienestu pildot "Melnās sardzes" pulkā (''The Black Watch, 3rd Battalion, Royal Regiment of Scotland'') un Pirmajā pasaules karā.<ref>{{cite web|url=https://www.nam.ac.uk/explore/wavell|title=Archibald Wavell: Britain's first wartime victor|language=en|publisher=National Army Museum|access-date=2023-01-28|archive-date=2022-12-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20221231153031/https://www.nam.ac.uk/explore/wavell|url-status=}}</ref> 1916.–1917. gadā viņš bija [[Lielbritānija]]s militārais atašejs [[Krievijas Kaukāza armija|Krievijas Kaukāza armijas]] štābā. 1939. gada jūlijā Veivels tika iecelts par Lielbritānijas spēku virspavēlnieku Tuvajos Austrumos (viņa vadīto spēku operāciju zona aptvēra no [[Ziemeļāfrika]]s līdz [[Irāka]]i). Otrajam pasaules karam izplatoties uz šo teātri (1940. gada jūnijā), Veivels vadīja militārās operācijas Ziemeļāfrikā. 1940. gada decembrī viņa vadītie britu spēki Sidi Barrani Ēģiptes rietumos sakāva trīs reizes spēcīgākus Itālijas spēkus, un līdz 1941. gada februārim viņi bija okupējuši praktiski visu Itālijas impērijas [[Austrumāfrika|Austrumāfriku]]. Tomēr daļa viņa spēku drīz vien tika novirzīti neveiksmīgai operācijai [[Grieķija|Grieķijā]], un pēc tam, kad 1941. gada februārī vācu feldmaršala Rommela vadītie vācu ekspedīcijas spēki izsēdās Āfrikā, notikumi britiem pagriezās uz sliktāko pusi. 1941. gada jūnijā pēc britu pretuzbrukuma neveiksmes Lībijas tuksnesī (operācija "Kaujas cirvis") Veivels tika atcelts no amata un iecelts par virspavēlnieku Irākā un Irānā. 1942. gada janvārī viņš tika iecelts par Sabiedroto spēku augstāko komandieri Dienvidaustrumāzijā karā pret [[Japānas impērija|Japānu]]. Tomēr aktīvās Japānas agresijas dēļ reģionā komandstruktūra drīz vien tika izformēta. 1942. gada martā Veivels tika iecelts par Sabiedroto spēku augstāko komandieri Indijā un Birmā. 1943. gadā viņš tika paaugstināts par feldmaršalu. No 1943. gada jūnija līdz 1947. gada februārim viņš bija Indijas vicekaralis. 1943. gada septembrī viņš nodibināja diplomātiskās attiecības ar [[Dzjans Dzješi|Dzjana Dzješi]] valdību [[Čuncjina|Čuncjinā]], nosūtot uz pilsētu Indijas ģenerālaģentu Š. Menonu. 1950. gada 24. maijā Arčibalds Veivels nomira 67 gadu vecumā recidīva dēļ pēc [[vēdera dobums|vēdera dobuma]] operācijas.<ref>{{Cite web|url=https://news.google.com/newspapers?id=rSFKAAAAIBAJ&pg=4965,2402085&dq=wavell+operation&hl=en|title=Oxnard Press-Courier - Google News Archive Search|website=news.google.com|access-date=2022-07-02|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702111918/https://news.google.com/newspapers?id=rSFKAAAAIBAJ&pg=4965,2402085&dq=wavell+operation&hl=en|url-status=}}</ref> == Apbalvojumi == === Britu === * [[Kara krusts (Lielbritānija)|Kara krusts]] – {{dat|1915|6|3}} * [[Pieminēts oficiālajā ziņojumā]] 1915. gada 22. jūnijā, 1917. gada 4. janvārī, 1919. gada 22. janvārī<ref name=unit>{{cite web|url=http://www.unithistories.com/units_index/default.asp?file=..%2Fofficers%2Fpersonsx.html|title=Archibald Wavell, 1st Earl Wavell|publisher=Unit histories|access-date=11 May 2013|archive-date=4 February 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120204165504/http://www.unithistories.com/units_index/default.asp?file=..%2Fofficers%2Fpersonsx.html|url-status=}}</ref> * [[Svētā Miķeļa un Svētā Jura ordenis|Svētā Miķeļa un Svētā Jura ordeņa]] kavalieris (CMG) – 1919. gada 1. janvārī * [[Pirts ordenis|Pirts ordeņa]] lielkrusta bruņinieks (GCB) – 1941. gada 4. martā * [[Indijas zvaigznes ordenis|Indijas zvaigznes ordeņa]] bruņinieks-lielvirsnieks (GCSI) – 1943. gada 18. septembrī * [[Indijas impērijas ordenis|Indijas impērijas ordeņa]] bruņinieks-lielkomandors (GCIE) – 1943. gada 18. septembrī * [[Svētā Jāņa ordenis (Lielbritānija)|Svētā Jāņa ordeņa]] bruņinieks – 1944. gada 4. janvārī == Publikācijas == === Grāmatas === * {{cite book|title=Tsar Nicholas II by Andrei Georgievich Elchaninov. Translated from the Russian by Archibald Percival Wavell|publisher=Hugh Rees|year=1913}} * {{cite book|title=The Tsar and his People by Andrei Georgievich Elchaninov. Translated from the Russian by Archibald P. Wavell|publisher=Hugh Rees|year=1914}} * {{cite book |title=The Palestine Campaigns |location=London |publisher=Constable |year=1933 |oclc=221723716}} * {{cite book| title=Allenby, A Study in Greatness: The Biography of Field-Marshal Viscount Allenby of Megiddo and Felixstowe, G.C.B., G.C.M.G. |url=https://archive.org/details/allenbyastudying012106mbp |location=London |publisher=Harrap |year=1940–43 |oclc=224016319}} * {{cite book |title=Generals and Generalship: The Lees Knowles Lectures Delivered at Trinity College, Cambridge in 1939 |location=London |publisher=Times Pub. Co.|year=1941 |oclc=5176549}} * {{cite book |title=Soldiers and Soldiering or Epithets of War |location=London |publisher=J. Cape |year=1953 |oclc=123277730}} * {{cite book |title=Other Men's Flowers: An Anthology of Poetry |publisher=J. Cape |location=London |year=1977 |orig-year=1944 |oclc=10681637}} * {{cite book |title=Other Men's Flowers: An Anthology of Poetry |url=https://archive.org/details/othermensflowers0000unse_o5g6 |edition=Memorial |publisher=Pimlico |location=London |year=1992 |orig-year=1952}}; "this first paperback edition contains not only Lord Wavell's own introduction and annotations, but also the introduction written by his son, to whom the book was originally dedicated". * {{cite book |title=Allenby, Soldier and Statesman |location=London |publisher=White Lion |year=1974 |orig-year=1946 |isbn=0-85617-408-4}} * {{cite book |title=Speaking Generally: broadcasts, Orders and Addresses in time of war (1939–43) |location=London |publisher=Macmillan |year=1946 |oclc=2172221}} * {{cite book |title=The Good Soldier |location=London |publisher=Macmillan |year=1948 |oclc=6834669}} * {{cite book |title=Wavell: The Viceroy's Journal |year=1973 |location=London |publisher=Oxford University Press |isbn=0-19-211723-8 |url-access= |url=https://archive.org/details/wavellviceroysjo0000wave }} '''Oficiālās vēstules''' * "Operations In The Western Desert from December 7th, 1940 to February 7th, 1942", sent to [[Secretary of State for War]] June 1941 and published in {{London Gazette |issue=37628 |date=25 June 1946 |pages=3261–3269 |supp=y}} * "Operations in The Middle East from 7th February 1941 to 15th July 1941", submitted 5 September 1941 published in {{London Gazette |issue=37638 |date=2 July 1946 |pages=3423–3444 |supp=y}} *"Operations In Iraq, East Syria and Iran from 10th April 1941 to 12th January 1942" published in {{London Gazette |issue=37685 |date=13 August 1946 |pages=4093–4101 |supp=y}} *"Operations in Eastern Theatre, Based on India, From March 1942 to December 31, 1942" published in {{London Gazette |issue=37728 |date=17 September 1946 |pages=4663–4671 |supp=y}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{wikiquote}} {{commons category|Archibald Wavell}} *[http://www.unithistories.com/officers/Army_officers_W01.html#Wavell_AP British Army Officers 1939−1945] *[https://www.generals.dk/general/Wavell/Archibald_Percival/Great_Britain.html Generals of World War II] {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Apvienotā Karaliste-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Veivels, Arčibalds}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Eseksā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Pirts ordeni apbalvotie]] 3wajqau222oli03prdins4tp3fkjb8u Adavere 0 623872 4461180 4418922 2026-04-29T18:43:54Z Biafra 13794 4461180 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Adavere | official_name = ''Adavere'' | settlement_type = lielciems | other_name = | image_skyline = Adavere mõisa peahoone 2015.jpg | imagesize = | image_caption = Adaveres muižas pils | image_flag = {{#property:P41}} | flag_size = | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Igaunija#Jegevas apriņķis | pushpin_label_position = | latd = 58 | latm = 42 | lats = 26 | latNS = N | longd = 25 | longm = 53 | longs = 51 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Jegevas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Peltsamā pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.73 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 72 | population_total = 472 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 48001 | website = | footnotes = }} '''Adavere''' ({{val|et|Adavere}}) ir lielciems [[Igaunija]]s centrālajā daļā, [[Jegevas apriņķis|Jegevas apriņķa]] [[Peltsamā pagasts|Peltsamā pagastā]]. Atrodas tieši pie galvenās maģistrāles [[Tallina]]—[[Tartu]] ([[E263]]) 35 km no apriņķa centra [[Jegeva]]s un 8 km no pagasta centra [[Peltsamā]]. == Vēsture == Adavere rakstiskajos avotos pirmo reizi minēta 1510. gadā. Apdzīvotā vieta attīstījusies ap Adaveres muižu (''Addafer''). Pašreizējā muižas kungu māja celta 19. gadsimta otrajā pusē historisma stilā un mūsdienās kalpo kā skolas ēka. Padomju laikā Adavere bija [[Padomju saimniecība|paraugsovhoza]] centrs. == Saimniecība un sports == Adavere ir pazīstama ar savām dziļajām tradīcijām piena lopkopībā un selekcijā. Šeit darbojas nozīmīgi lauksaimniecības uzņēmumi. Sporta pasaulē Adavere ieņem unikālu vietu kā Igaunijas [[ātrslidošana]]s centrs. Pateicoties entuziastiem, šeit ir izveidots ātrslidošanas celiņš, kurā trenējušies daudzi Igaunijas olimpieši. == Kultūra un apskates objekti == Galvenie apskates objekti ciemā ir Adaveres muiža un parks, vēsturiskas vējdzirnavas ''Adavere Tuuleveski'', kas pārveidotas par restorānu un ir populāra pieturvieta ceļotājiem pie šosejas. Netālu no Adaveres Kalmes ciemā atrodas Igaunijas viduspunkts — šeit atrodas akmens, kas simboliski apzīmē Igaunijas kontinentālās daļas ģeogrāfisko centru. Lielciemā darbojas arī bibliotēka, bērnudārzs un tautas nams. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.poltsamaa.ee/ Peltsemā pagasta oficiālā vietne] (igauniski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas lielciemi]] [[Kategorija:Jegevas apriņķis]] b3ptv1sklg8o6cybkf8zo30l7e9kh50 Frīdrihs Veisenborns 0 624662 4461122 4445462 2026-04-29T15:22:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 8 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461122 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Frīdrihs Veisenborns | birth_date = | birth_place = {{vieta|Saksijas-Koburgas un Gotas hercogiste|Tīringene|Gota|td=Vācija}} | death_date = | death_place = {{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Krustpils|td=Latvija}} | places = {{vieta|Latvija|Rīga}}<br />{{vieta|Latvija|Jēkabpils}} | nationality = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | field = [[ērģeles|ērģeļu]] būvēšana | works = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes kat. baznīcas]] ērģeles (1889)<ref name="Kalupe">{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/kalupe_main.htm|title=Kalupes katoļu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> | teachers = [[Augusts Martins]] | pupils = [[Mārtiņš Krēsliņš]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Jēkabpils|language=lv|first=Anna Skaidrīte|last=Gailīte|year=2002|location=Rīga|publisher=SIA "Gandrs"|page=27|isbn=9984-593-13-4}}</ref> | dzimums = V }} '''Frīdrihs Veisenborns''' ({{val|de|Friedrich Weißenborn}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ērģeles|ērģeļu]] būvētājs, kurš darbojās 19. gadsimta otrajā pusē [[Krustpils|Krustpilī]]. == Dzīvesgājums == Frīdrihs Veisenborns dzimis [[Saksijas-Koburgas un Gotas hercogiste]]s galvaspilsētā [[Gota|Gotā]], kas atrodas mūsdienu [[Vācija]]s federālajā zemē [[Tīringene|Tīringenē]], kur arī sākotnēji apguva ērģeļbūvētāja amata prasmi un saņēmis atzinības rakstus par savu veikumu. Pēc tam kādu laiku strādājis pie ērģeļmeistara [[Augusts Martins|Augusta Martina]] [[Rīga|Rīgā]].<ref name="Grīners">{{Publikācijas atsauce|title=Eingesandt|journal=Rigasche Zeitung|author=Subates, Gārsenes un Asares mācītājs Grīners|year=1866|month=2|day=14|issue=36|language=de}}</ref> 1865. gadā Veisenborns atvēra savu darbnīcu [[Krustpils]] [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]]. Par mācekļiem pieņēmis vietējos, tautskolu beigušos un lasīt protošos jauniešus. Tā, piemēram, 1893. gadā Veisenborna darbnīcā vienlaikus strādāja trīs zeļļi. Savukārt, Biržu pagasta zemnieka Jura Krēsliņa dēlam [[Mārtiņš Krēsliņš|Mārtiņam]] pēc noteiktajiem mācekļa darbības gadiem Veisenborns sniedza atbalstu, lai arodu padziļināti apgūtu [[Berlīne|Berlīnē]]. Pēc atgriešanās no mācībām 1878. gadā Mārtiņš Krēsliņš atvēra atsevišķu darbnīcu Jēkabpilī, [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielā]].<ref name="Rumba">{{Publikācijas atsauce|title=Divi no Kurzemes guberņas|journal=Padomju Daugava|first=A.|last=Rumba|year=1983|month=6|date=18|issue=72|location=Jēkabpils|language=lv}}</ref> 1890. gada augustā saņēmis pirmo balvu [[Cēsis|Cēsu]] lauksaimniecības, tirdzniecības un rūpniecības izstādes mūzikas instrumentu nodaļā.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Preisliste der landwirthschaftlichen Gewerbe und Industrie-Ausstellung zu Wenden, 3.—6. August 1890.|journal=Zeitung für Stadt und Land|year=1890|month=8|date=15|issue=184|location=Rīga|language=de}}</ref> Pratis [[vācu valoda|vācu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[krievu valoda|krievu]] un [[poļu valoda|poļu valodu]].<ref name="Rumba"/> == Darbi == Vienas no savdabīgākajām Veisenborna radītajām ērģelēm ar tādiem retiem reģistriem kā "Timpani" un "Zimbelstern" atrodas Kalupes baznīcā. Tām ir viens manuāls un 12 reģistru.<ref name="Jermaks">{{Publikācijas atsauce|title=Kā Jēkabpilī ērģeles būvēja|journal=Padomju Daugava|issue=89|first=R.|last=Jermaks|year=1981|month=7|date=28|location=Jēkabpils}}</ref> Frīdriha Veisenborna darināto ērģeļu uzskaitījums: * [[Asares baznīca|Asares luterāņu baznīca]]s ērģeles (1865);<ref name="Grīners"/> * [[Saukas luterāņu baznīca]]s ērģeles (1866);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/sauka_main.htm|title=Saukas luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu baznīca]]s ērģeles (1868);<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Kopsim vidi: dabu un pieminekļus|journal=Padomju Daugava|first=Jānis|last=Amats|year=1988|month=9|date=22|issue=112|location=Jēkabpils|language=lv}}</ref> * [[Dalbes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1870);<ref name="Latgales dati">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns, Friedrich Weißenborn|publisher=Latgales dati|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Tukuma luterāņu baznīca]]s ērģeles (1871);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/tukums_lut_main.htm|title=Tukuma luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Lestenes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1873);<ref name="Latgales dati"/> * [[Ēveles luterāņu baznīca]]s ērģeles (1874);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/evele_main.htm|title=Ēveles luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Ķempju luterāņu baznīca]]s ērģeles (1888);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/kempji_main.htm|title=Ķempju luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Kalupes katoļu baznīca]]s ērģeles (1889);<ref name="Kalupe"/> * [[Barkavas katoļu baznīca]]s ērģeles (1890);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/barkava_main.htm|title=Barkavas luterāņu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Kihelkonnas baznīca|Kihelkonnas luterāņu baznīca]]s ērģeles (1890);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eestiorelid.eelk.ee/orel/130&paring=weissenborn|title=Kihelkonna Mihkli kiriku orel|publisher=Eesti orelid|language=et}}</ref> * [[Alsungas katoļu baznīca]]s ērģeles (1893);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/vesture-un-vestures-sovi/86-sv-mikela-alsungas-katolu-baznica/|title=Sv. Miķeļa Alsungas katoļu baznīca|publisher=Kurzeme.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Rozalimas katoļu baznīca]]s ērģeles (1893); * [[Bērzaunes luterāņu baznīca]]s ērģeles (1895);<ref>{{Publikācijas atsauce|title=Ein Tag, den der Herr gemacht hat. Kirchenjubiläum und Weihefest in Bersohn|journal=Rigasches Kirchenblatt|year=1895|month=9|date=29|issue=39|language=de}}</ref> * [[Mosēdas katoļu baznīca]]s ērģeles (1895); * [[Džūkstes luterāņu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms);<ref name="Jermaks"/> * [[Sāremā Jāni baznīca|Sāremā Jāni luterāņu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eestiorelid.eelk.ee/en/orel_en.php?id=136&paring=weissenborn|title=Saaremaa Jaani kiriku orel|publisher=Eesti orelid|language=et}}</ref> * [[Vecvārkavas katoļu baznīca]]s ērģeles (gads nezināms).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orgcat.lv/vecvarkava_main.htm|title=Vecvārkavas katoļu baznīcas ērģeles|publisher=Latvijas ērģeļu katalogs|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veisenborns, Frīdrihs}} [[Kategorija:Ērģeļbūvētāji]] mm02vuh03w5qlr2ne9uocny550wvtyf Frančeska Kirke 0 625227 4461109 4450652 2026-04-29T14:14:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461109 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Frančeska Kirke | image = | imagesize = 240px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1953|12|15|}} | location = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]<br />(tagad {{LAT}}) | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvieši|latviete]] | field = [[glezniecība]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[postmodernisms]] | famous works = | patrons = | awards = }}'''Frančeska Kirke''' (dzimusi {{dat|1953|12|15|}}) ir latviešu gleznotāja. Kopš 1974. gada viņa aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerijaromasdarzs.lv/makslinieks/kirke-franceska/|title=Kirke Frančeska|last=|publisher=Galerija Romas dārzs|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Biogrāfija == Dzimusi {{dat|1953|12|15|}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], mākslinieku ģimenē. Viņas tēvs ir Gunārs Kirke, māte — [[Večella Varslavāne]] un vectēvs — Francisks Varslavāns. Viņas vīrs ir Andrejs Silenieks, kinooperators.<ref name="bio">{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|series=|year=1995|isbn=5-89960-057-8|oclc=|page=}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/franceska-kirke|title=Frančeska Kirke|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-03-09|language=lv-LV}}</ref> Frančeska Kirke ir absolvējusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu]] (1972) un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļu<ref name=":0" /> ar diplomdarbu ''"Iskra" Rīgā'' (1978). Izstādēs piedalās kopš 1974. gada un ir [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] biedre kopš 1982. gada.<ref name="bio"/><ref name=":0" /> 2003. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galerijadaugava.lv/lv/musdienu-maksla-piedavajuma/franceska-kirke/44|title=Mākslas galerija Daugava {{!}} Ausekļa iela 1|website=www.galerijadaugava.lv|access-date=2026-03-09}}</ref> Kirke ir saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības balvas: Gada balvu par izstādi "Metropole. Rīga."1999. gadā, 2001. gadā — Zelta medaļu par personālizstādi "Muzejs" [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]],<ref name=":1" /> kā arī 2002. gadā — balvu par nozīmīgu kuratora darbu izstādē "Metropole. Rīga", bet 2020. gadā [[AKKA/LAA]] Autora balvu''.''<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://monetas.bank.lv/makslinieki/franceska-kirke|title=Mākslinieki {{!}} Latvijas Banka|website=monetas.bank.lv|access-date=2026-03-09}}</ref> Ievērojams pēdējās desmitgades veikums ir personālizstāde "Trauslums/Fragila" [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Mākslas muzejā "Rīgas Birža]] " (2019). Frančeskas Kirkes darbi ir iekļauti publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Mākslinieku savienības muzejā (Rīgā), Ludviga muzejā ([[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā), [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] ([[Maskava|Maskavā]], Krievijā), Džeinas Vūrhīsas Cimmerlija mākslas muzejā Ratdžersa universitātē (Ņūbransvikā, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], ASV).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerijaromasdarzs.lv/makslinieks/kirke-franceska/|title=Kirke Frančeska {{!}} galerijaromasdarzs.lv|website=Gallery|access-date=2026-03-09|date=2019-06-06}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Māksla == Frančeska Kirke ir māksliniece ar plašu darbības jomu, kas radījusi monumentālas gleznas, skaņuplašu vākus, piedalījusies divu leļļu filmu veidošanā un zīmējusi ilustrācijas. Veidojusi arī vairākas [[Latvijas Banka]]s [[Lats|lata]] un [[eiro]] monētas.<ref name=":2" /> Nozīmīgu ieguldījumu un savas spējas viņa ir atklājusi glezniecībā (''Veltījums F. Varslavānam'', 1979; ''Groteskas maskas'', 1979; ''Pašportrets ar otu'', 1981; ''Brokastis'', 1981; ''Liktenīgā sieviete'', 1993; ''Dīva'', 1993; ''Amadejs'', 1993/94). Dziļi emocionāla māksliniece, kas strauji mainās un attīstās mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu ziņā. Kirkes pieeja pasaules lielajām problēmām un klasiskajiem tēliem ir aktuāla, taču šo motīvu saistību ar mūsdienām bieži ietekmē ironijas un groteskas klātbūtne.<ref name="bio" /> Tradicionālos glezniecības paņēmienus un kompozīcijas principus gleznotāja savieno ar [[Postimpresionisms|postimpresionismam]] raksturīgu skatījumu uz pasauli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=art&art_cont=17&lang=|title=Rīgas Galerija|website=www.rigasgalerija.com|access-date=2026-03-09}}</ref> Uzskata, ka mākslinieka darbā nepieciešama provokācija,<ref name=":2" /> un tiek uzskatīta par Latvijā ietekmīgu [[Postmodernisma māksla|postmodernisma]] pārstāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://paintings.lv/artists/view/340|title=KIRKE Frančeska - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.|website=paintings.lv|access-date=2026-03-09}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] czjz6x2xlju6dyyrpqxp99yxmqepdex Eiprila Greisa 0 625830 4461306 4452858 2026-04-30T03:45:40Z Biafra 13794 4461306 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eiprila Greisa | vārds_orig = ''April Grace'' | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|05|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Florida|Leiklenda}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1990—pašlaik | dzimums = S }} '''Eiprila Greisa''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''April Grace''; dzimusi [[1963. gads|1963.]] gada [[12. maijs|12. maijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama ar lomām filmās "[[Sirds spēlītes]]", "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", "[[Atsitiens]]" un "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]", kā arī ar lomām seriālos "[[Pazudušie]]", "[[Anarhijas dēli]]" un "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]". == Dzīvesgajums un karjera == Eiprila Greisa piedzima 1963. gada 12. maijā [[Leiklenda|Leiklendā]], [[Florida|Floridā]]. 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet vēlāk uz [[Londona|Londonu]], kur mācījās Centrālajā vidusskolā. Pēc absolvēšanas viņa atgriezās ASV, [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur iestājās [[Amerikas Drāmas mākslas akadēmija|Amerikas Drāmas mākslas akadēmijā]] [[Pasadīna|Pasadīnā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biyografiler.com/en/biography/april-grace|title=April Grace Biography – Life, Career & Facts|website=www.biyografiler.com|access-date=2026-03-15|language=en}}</ref> Pēc akadēmijas absolvēšanas Eiprila Greisa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur 1990. gadā debitēja kā aktrise seriāla ''[[Cop Rock]]'' epizodē. Pēc tam, no 1990. līdz 1992. gadam, aktrise parādījās piecās seriāla "[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" epizodēs, atkārtojot savu lomu 1993. gadā vienā no ''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' epizodēm. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]", kā arī filmās "[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" un ''[[Safe]]''. 1998. gadā Greisa ieguva savu pirmo lielo lomu filmā "[[Sirds spēlītes]]", un 1999. gadā, pateicoties režisoram [[Pols Tomass Andersons|Polam Tomasam Andersonam]], viņa tika izvēlēta lomai viņa filmai "[[Magnolija (filma)|Magnolija]]", kur Greisa filmējās pārī ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]].<ref name=":0" /> Par šo lomu kopā ar pārējo aktieru sastāvu Eiprila Greisa saņēma nomināciju [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i. No 2003. līdz 2004. gadam Eiprilai Greisai bija otrā plāna loma seriāla ''[[Joan of Arcadia|Joan]]'' ''[[Joan of Arcadia|of Arcadia]]'' pirmajā sezonā. 2004. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Ričarda Niksona slepkavība]]", bet 2005. gadā — nelielā lomā filmā "[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]". 2006. gadā aktrise parādījās divās seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] epizodēs un pēc tam vienā [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] epizodē. 2013. gadā Greisa parādījās nelielā lomā filmā "[[Atsitiens]]", kā arī nelielā lomā filmā "[[Cietākais rieksts]]". 2014. gadā viņa parādījās piecās seriāla "[[Anarhijas dēli]]" epizodēs. 2014. gadā viņa atveidoja nelielu lomu filmā "[[Ziemas pasaka]]". 2016. gadā viņa atveidoja lomu trīs seriāla ''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' epizodēs. 2019. gadā viņa parādījās nelielā lomā filmā "[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]". 2022. gadā Eiprila Greisa parādījās seriāla "[[Labais ārsts]]" epizodē. 2025. gadā viņa atkal filmējās Pola Tomasa Andersona filmā "[[Cīņa pēc cīņas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/awards/story/2026-01-05/april-grace-one-battle-after-another-jacobi-noah-jupe-hamnet-hadley-robinson-history-of-sound|title=Small roles, big performances: 4 under-the-radar standouts from the last year in film|last=Rosen|first=Lisa|website=Los Angeles Times|access-date=2026-03-15|date=2026-01-05|language=en-US}}</ref> == Flmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1994 |''[[Angie]]'' |medmāsa |- |1995 |''[[Safe]]'' |Sūzena |- | rowspan="2" |1997 |"[[Misters Bīns (filma)|Misters Bīns]]" (''Bean'') |medmāsa Pensa |- |''[[Chicago Cab]]'' |Šalita |- | rowspan="2" |1998 |"[[Sirds spēlītes]]" (''Playing by Heart'') |Valērija |- |''[[Twilight (1998. gada filma)|Twilight]]'' |stenogrāfiste |- |1999 |"[[Magnolija (filma)|Magnolija]]" (''Magnolia'') |Gvenovija |- |2000 |"[[Atrast Foresteru]]" (''Finding Forrester'') |Džoisas kundze |- |2001 |"[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (''Artificial Intelligence: AI'') |sieviešu kolēģe |- |2004 |"[[Ričarda Niksona slepkavība]]" (''The Assassination of Richard Nixon'') |Meja Simonsa |- |2005 |"[[Konstantīns (filma)|Konstantīns]]" (''Constantine'') |doktore Arčera |- |2007 |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |sieviete televizorā |- |2009 |"[[Zvaigžņu skola]]" (''Fame'') |Denīzes mamma |- | rowspan="2" |2013 |"[[Atsitiens]]" (''Whiplash'') |Reičela Bornholdta |- |"[[Cietākais rieksts]]" (''A Good Day to Die Hard'') |Sjū Īstone |- |2014 |"[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'') |doktore Elizabete Lī |- |2015 |"[[Bada spēles: Zobgaļsīlis. 2. daļa|Bāda spēles: Zobgaļsīlis. 2.daļa]]" (''The Hunger Games: Mockingjay — Part 2'') |doktore Aureliuse |- | rowspan="2" |2019 |''[[Don't Let Go]]'' |Džūlija Rodrigesa |- |"[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]" (''Joker'') |Arkhemas psihiatre |- |2021 |''[[Voyagers]]'' |misijas vadītāja |- |2025 |"[[Cīņa pēc cīņas]]" (''One Battle After Another'') |māsa Rošela |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1990 |''[[Cop Rock]]'' |detektīve Anna Barouza |sērija: ''Bang the Potts Slowly'' |- |1990—1992 |"[[Zvaigžņu ceļš: Nākamā paaudze]]" (''Star Trek: The Next Generation'') |Megija Habela |5 sērijas |- | rowspan="2" |1993 |''[[Star Trek: Deep Space Nine]]'' |Megija Habela |sērija: ''Emissary'' |- |"[[Renegāts (seriāls)|Renegāts]]" (''Renegade'') |Merija Mousa |sērija: ''Moody River'' |- |1995 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X FIles'') |Daniela Menlija |sērija: ''The List'' |- |1996—1997 |''[[Chicago Hope]]'' |Elizabete Tellija |4 sērijas |- |1993; 1997 |"[[Ņujorkas policisti]]" (''NYPD Blue'') |Džūdija Fostera/Felisija |sērija: ''Personal Foul''; sērija: ''It Takes a Village'' |- |2000 |''[[Touched by an Angel]]'' |Konstance |sērija: ''Here I Am'' |- |2003 |''[[John Doe (seriāls)|John Doe]]'' |Kellija Heisa |sērija: ''Family Man'' |- |2002—2003 |''[[Without a Trace]]'' |Delija Riversa |2 sērijas |- |2003 |''[[The O.C.]]'' |doktore Bērka |sērija: ''The Rescue'' |- |2003—2004 |''[[Joan of Arcadia]]'' |Tonija Viljamsa |otrā plāna loma; 15 sērijas |- |2006 |''[[The Lost Room]]'' |Lī Brīdžvotera |otrā plāna loma; 3 sērijas |- |2006—2007 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|Beatrise Klūja]] |3 sērijas |- |2007 |''[[The Nine]]'' |Andrea Viljamsa |5 sērijas |- |2008 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Grētas māsa |sērija: ''Losing my Mind'' |- |2008—2009 |"[[Ēnu čuksti]]" (''Ghost Whisperer'') |Vērotāje |2 sērijas |- | rowspan="2" |2009 |"[[Viņpus]]" (''Fringe'') |detektīve |sērija: ''Bad Dreams'' |- |"[[Melu teorija]]" (''Lie to Me'') |Lenoksas kundze |sērija: ''Secret Santa'' |- |2010—2011 |"[[Mazās, jaukās meles]]" (''Pretty Little Liars'') |aģente Kūpera |2 sērijas |- |2011 |"[[Amerikāņu šausmu stāsts]]" (''American Horror Story'') |medmāsa Naima |sērija: ''Spooky Little Girl'' |- |2014 |"[[Anarhijas dēli]]" (''Sons of Anarchy'') |Lūtrīša Hedema |5 sērijas |- | rowspan="2" |2015 |"[[Radīti skatuvei]]" (''Glee'') |Mersedesas māte |sērija: ''2009'' |- |"[[Kā izbēgt sodu par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Renī Gereta |2 sērijas |- |2016 |''[[Zoo (seriāls)|Zoo]]'' |Eleonora |3 sērijas |- | rowspan="2" |2017 |"[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]" (''Lucifer'') |doktore Skota |sērija: ''Love Handles'' |- |"[[NCIS Ņūorleāna]]" (''NCIS: New Orleans'') |Mišela Andželū |sērija: ''Down the Rabbit Hole'' |- |2019 |"[[Viltīgais Pīts]]" (''Sneaky Pete'') |terapeite |3 sērijas |- |2020 |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktore Margareta Šteina |sērija: ''Saturday'' |- |2022 |"[[Labais ārsts]]" (''The Good Doctor'') |Džuliana |sērija: ''A Big Sign'' |- |2023 |''[[Three Women]]'' |Diāna |3 sērijas |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greisa, Eiprila}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] i4gfvrc5c6vrvrqla8uhpa4hicgn449 Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika 4 626261 4461286 4460902 2026-04-30T03:04:07Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (554 raksti) 4461286 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4400 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5436 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4835 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2527 || 4490 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1146 || 4690 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9485 || 17950 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44743 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7354 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19593 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8841 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 6000 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 12025 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 17437 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 11963 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3853 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3351 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1189 || 2824 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3423 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 2991 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3442 || 12079 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4253 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5506 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1489 || 3256 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13654 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1476 || 2280 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasīlijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1300 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11460 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 4659 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9091 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 18024 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3361 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3616 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5951 || 9745 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1632 || 2592 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1226 || 1872 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3289 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5477 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 554 * '''Dalībnieku skaits:''' 24 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (61), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (52), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (49), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (44), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 40 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (232), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (73), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (30), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,362,185 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 99 no 554 (17.9%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 226 raksti, 368,416 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 116 raksti, 303,033 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 41 raksti, 285,910 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,288 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 24 raksti, 122,493 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 22 raksti, 20,699 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 17 raksti, 8,141 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 12 raksti, 44,298 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 11 raksti, 24,355 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,470 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 7 raksti, 37,702 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 5 raksti, 6,263 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,959 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,858 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 1 raksti, 5,951 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] f0zj0ns0ahxb886plz4r33bk03q2spy Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti 4 626708 4461287 4460903 2026-04-30T03:04:08Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4461287 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 554 kopējiem rakstiem 551 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Kikos}} - 749,391 baiti # {{U|Egilus}} - 551,083 baiti # {{U|Votre Provocateur}} - 545,502 baiti # {{U|Treisijs}} - 190,505 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 168,899 baiti # {{U|Tankists}} - 135,786 baiti # {{U|MC2013}} - 124,177 baiti # {{U|Lasks}} - 99,297 baiti # {{U|Biafra}} - 95,303 baiti # {{U|Dainis}} - 52,333 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|Bendžamins}} - 47,907 baiti # {{U|Uldis s}} - 18,745 baiti # {{U|Pirags}} - 18,667 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,311 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 9,745 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,477 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 4,953 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,477 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 4,953 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,464 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Egilus}} - 15 raksti # {{U|Treisijs}} - 13 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 5 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 43bjk8juw8cilk83o0blo69b37sye05 Gastrohenīdas 0 626819 4461217 4447129 2026-04-29T19:31:39Z Biafra 13794 4461217 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Winged Chimney Clam (11670624063).jpg | att_nosaukums =Gastrohenoīda ''[[Gastrochaena ovata|Gastrochaena cf. ovata]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Mollusca | tips_lv =Moluski | klase =Bivalvia | klase_lv =Gliemenes | apakšklase =Autobranchia | apakšklase_lv =Autobranhijas | infraklase =Heteroconchia | infraklase_lv =Heterokonhi | kohorta =Euheterodonta | kohorta_lv =Eiheterodonti | virskārta =Imparidentia | virskārta_lv =Imparidentijas | kārta =Gastrochaenida | kārta_lv =Gastrohenīdas | binomial = Gastrochaenida <small>Lange de Morretes, 1949</small> | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas =nē }} '''Gastrohenīdas''' (''Gastrochaenida'') ir gliemeņu kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta brazīliešu gleznotājam un malakalogam [[Frederiku Lange de Moretess|Frederiku Lange de Moretesam]], kurš 1949. gadā izveidoja "''Gastrochaenoidea''" apakškārtu. [[Ģeoloģiskā laika skala|Ģeohronoloģiski]] gastrohenīdas ir zināmas no [[Jura (periods)|juras]] perioda līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir izstiepta un ovāla vai ovāli ķīļveidīga. Starp čaulas vākiem ir plata priekšējā vai, reizēm, arī aizmugurējā sprauga. Čaulas virsotne ir ļoti nobīdīta uz priekšu, tuvu čaulas priekšējam galam. Čaulu izmēri ir nelieli — 15 līdz 20 mm garumā. Čaulas ir trauslas, plānas, puscaurspīdīgas vai dzeltenīgi bālas. Uz ārējās virsmas var būt radiāls augšanas līniju ornamentējums. Čaulas priekšējās malas ir sabiezinātas un var būt aprīkotas ar izbīdītiem ķīļiem vai dzelkšņiem, kurus gliemenes izmanto alu jeb nišu urbšanai. Čaulai ir divslāņaina mikrostruktūra. Ārējam slānim ir krusteniski plātņaina struktūra, kuru veido tievas [[Aragonīts|aragonīta]] šķiedras, kas sapītas pretējos virzienos un nodrošina lielu izturību pret plaisāšanu un nodilšanu mehaniskās urbšanas procesā. Iešējam slānim ir komplicēta krusteniski plātņaina struktūra, kurā aragonīta minerālās vienības izvietotas klāsteru vai neregulāru sakopojumu veidā. No ārpuses čaulu klāj organiskās vielas ([[Konhiolins|konhiolina]]) [[Periostraks|periostraka]] slānis. Čaulas [[slēdzene (gliemenes)|slēdzene]] ir ar reducētiem zobiem vai bezzobaina. Čaulas vāku saite ir ārēja un iekšēja. Ārējā saite ir neliela, opistodetiska, parasti brūna vai melna. Dažiem gastrohenīdu pārstāvjiem ir īpaša iekšēja struktūra, neliela plātnīte ([[litodesma]]), kas balsta saites iekšējo daļu. Uz čaulas iekšējās virsmas ir divu [[Adduktors|adduktoru]] [[Muskuļi|muskuļu]] nospiedumi. Priekšējā muskuļa nospiedums ir ļoti mazs un izvietots pie čaulas priekšējās malas. Dažām sugām tas ir grūti pamanāms. Aizmugurējā muskuļa nospiedums ir daudz lielāks. Tam ir ovāla vai ieapaļa forma un izvietots viņš tuvāk čaulas aizmugurējai daļai. Bez adduktoru muskuļu nospiedumiem, uz čaulas iekšējās virsmas pie slēdzenes ir vēl arī kājas muskuļa nospiedums. Gastrohenīdām ir spēcīgi attīstīta [[kāja]] ar piesūcekni, kuru tās izmanto urbšanas procesā, lai nofiksētu ķermeni pie alas sienas. [[Mantijas līnija]] ir ar dziļu U-veidīgu sīnusu, kas norāda uz garu [[Sifons (gliemenes)|sifonu]], kuru gliemene izbīda no alas, lai barotos un elpotu. [[Attēls:GastrochaenolitesMatmor.jpg|thumb|170px|Gastrohenolīts marmorā]] Gastrohenīdas dzīvo [[Kaļķakmens|kaļķakmenī]] izurbtās kolbveidīgās alās, kuras tās izurbj ar čaulas priekšējo galu mehāniskām kustībām un ķīmiski šķīdinot kaļķakmeni ar [[Mantija (gliemji)|mantijas]] dziedzeru izdalītām organiskām skābēm. Izurbtās alas sienas gliemenes izklāj ar gludu [[Kalcīts|kalcīta]] slāni, kas mazina berzi gar alas sienām. Šādi kolbveidīgi gliemeņu radīti veidojumi ([[gastrohenolīti]]) ir atrasti arī [[Fosilijas|fosilā]] veidā un tiek izmantoti seno krasta līniju rekonstruēšanā. == Sistemātika == Gastrohenoīdu sistemātika līdz ģintij:<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1326014 ''MolluscaBase'']</ref> * kārta: '''''Gastrochaenida''''' <small>Lange de Morretes, 1949</small> :* virsdzimta: ''[[Gastrochaenoidea]]'' <small>J.E. Gray, 1840</small> ::* dzimta: ''[[Gastrochaenidae]]'' <small>J.E. Gray, 1840</small> :::* ģints: ''[[Carterochaena]]'' <small>Fürsich, T. J. Palmer & Goodyear, 1994</small> † :::* ģints: ''[[Cucurbitula]]'' <small>A.A. Gould, 1861</small> :::* ģints: ''[[Dufoichaena]]'' <small>Jousseaume, 1923</small> :::* ģints: ''[[Eufistulana]]'' <small>Eames, 1951</small> :::* ģints: ''[[Gastrochaena]]'' <small>L. Spengler, 1783</small> :::* ģints: ''[[Gastrochaenopsis]]'' <small>Chavan, 1952</small> † :::* ģints: ''[[Lamychaena]]'' <small>Freneix, 1979</small> :::* ģints: ''[[Llosaria]]'' <small>Quintana, 2015</small> † :::* ģints: ''[[Rocellaria]]'' <small>Blainville, 1829/small> :::* ģints: ''[[Spengleria]]'' <small>Tryon, 1861</small> :::* ģints: ''[[Spenglerichaena]]'' <small>J.G. Carter, 2011</small> (†) — izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gastrohenīdas]] nrplln1m0ouao3e4no7m95yjdq6me6o Titānika memoriāls (Vašingtona) 0 626828 4461218 4452880 2026-04-29T19:33:35Z Biafra 13794 4461218 wikitext text/x-wiki {{Infobox historic site | name = Titānika memoriāls | image = Titanic Memorial (Washington, D.C.).jpg | caption = Piemineklis 2019. gadā | location = Netālu no 4. un P.ielas, [[Vašingtona]], [[ASV]] | coordinates = {{coord|38|52|19|N|77|01|09.5|W|region:US-DC_type:landmark|display=inline,title}} | coord_ref= | locmapin = | area = | height = | built = 1931 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = {{designation list | embed=yes | designation1 = NRHP | designation1_offname = | designation1_date = {{dat|2007|10|12|N|bez}} | designation1_number = 07001060 }} | website = {{URL|https://glts.org/memorials/dc/womens.html}} }} '''"Titānika" memoriāls''' ({{val|en|Titanic Memorial (Washington, D.C.)}}) ir [[granīts|granīta]] [[piemineklis]], kas atrodas [[Vašingtona]]s dienvidrietumos, un ir veltīts [[vīrieši]]em, kuri atdeva savas dzīvības, lai glābtu sievietes un bērnus kuģa "[[Titāniks]]" nogrimšanas laikā. Pieminekļa virsotnē atrodas 6 metrus augsta [[statuja]], kurā attēlots vīrietis ar izstieptām rokām. Piemineklis tika uzcelts par "Titānika" sieviešu memoriāla asociācijas līdzekļiem. Piemiņas vieta atrodas Vašingtonas kanāla krastā. Pieminekļa dizainu izstrādāja tēlnieki [[Ģertrūde Vanderbilta Vitnija]] un Džons Horigans. [[Viljams Tāfts|Prezidenta Tāfta]] atraitne Helēna Tāfta piedalījās tā atklāšanā 1931. gada 26. maijā. Piemineklis sākotnēji atradās Ņūhempšīras avēnijā, gar [[Potomaka|Potomakas upi]], bet tika noņemts 1966. gadā Džona F. Kenedija Izpildītājmākslas centra būvniecības dēļ. 1968. gadā piemineklis tika uzcelts jaunā vietā uz dienvidiem no pilsētas, aiz Vašingtonas kanāla. Uzraksts uz pieminekļa vēstīja: "Drosmīgajiem vīriešiem, kas gāja bojā Titānika katastrofā 1912. gada 15. aprīlī. Viņi atdeva savas dzīvības, lai sievietes un bērni varētu glābt savējās. Amerikas sieviešu uzbūvēts par jauniem un veciem, nabadzīgiem un bagātiem, neizglītotiem un izglītotiem, visiem, kas cēli atdeva savas dzīvības, lai glābtu sievietes un bērnus." == Galerija == <gallery mode=packed heights=250> File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 1.jpg|Pjedestāla priekšpuse File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 2.jpg|Pjedestāla sāni File:Titanic Memorial (Washington, D.C.) - inscription 3.jpg|Pjedestāla aizmugure File:TitanicMemorial-DC.jpg|Memoriāls no gaisa </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.glts.org/memorials/dc/womens.html Women's Titanic Memorial]{{ref|en}} * [http://thomascranelibrary.org/legacy/notebook/notebook.htm Links to Photographs Showing Carving of the Women's Titanic Memorial] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180822152708/http://thomascranelibrary.org/legacy/notebook/notebook.htm |date={{dat|2018|08|22||bez}} }}{{ref|en}} * [http://www.encyclopedia-titanica.org/item/3038/ Alternate design]{{ref|en}} * [http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm Photographs at dcmemorials.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161006070917/http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm |date={{dat|2016|10|06||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.dcmemorials.com/index_indiv0001104.htm |date=20161006070917 }}{{ref|en}} {{external media | width=210px | float=right | headerimage=[[Attēls:Womens Titanic Memorial.jpg|210px]] | video1 = [http://www.c-spanvideo.org/program/310623-1 ''Titanic'' Memorial], [[C-SPAN]]}} [[Kategorija:Vašingtona]] [[Kategorija:Pieminekļi ASV]] [[Kategorija:Titāniks]] on41gm4s406epdk6ykvyj1d1kdfc01k Fransuā Čo 0 626829 4461219 4449468 2026-04-29T19:34:44Z Biafra 13794 4461219 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Fransuā Čo | vārds_orig = ''François Chau'' | attēls = François Chau.jpg | komentārs = Fransuā Čo 2025. gadā | dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1959|10|26}} | dz vieta = {{vieta|Kambodža|Pnompeņa}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1985—pašlaik }} '''Fransuā Čo''' ({{val|en|François Chau}}; dzimis [[1959. gads|1959.]] gada [[26. oktobris|26. oktobrī]]) ir [[Kambodža]]s izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris, kurš plašāk pazīstams kā Pjērs Čengs seriālā "[[Pazudušie]]". Arī pazīstams ar lomām filmās ''[[Rapid Fire]]'', "[[Vecāks par 21 gadu]]", "[[Kaimiņu puisis]]" un "[[Brunurupuči nindzjas 2: Sūklas noslēpums]]", kā arī seriālos ''[[The Expanse]]'', "[[Pēdējais īstais vīrs]]" un "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]". == Dzīvesgājums == Fransuā Čo piedzima 1959. gada 26. oktobrī [[Pnompeņa|Pnompeņā]], [[Kambodža|Kambodžā]], [[Vjetnama|vjetnamiešu]] un [[Ķīna|ķīniešu]] vecākiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/francois-chau.html|title=Francois Chau|website=Famous Birthdays|access-date=2026-03-26|language=en}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoviedb.org/person/60851-francois-chau|title=François Chau|website=The Movie Database|access-date=2026-03-26|language=en-US}}</ref> Sešu gadu vecumā Fransuā ar ģimeni pārcēlās uz Saigonu (tagad [[Hošimina]]), bet [[Vjetnamas karš|karadarbības]] dēļ ģimene drīz vien devās uz [[Francija|Franciju]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-solute.com/celebrating-the-living-francois-chau/|title=Celebrating the Living: François Chau {{!}} The-Solute|website=www.the-solute.com|access-date=2026-03-26}}</ref><ref name=":0" /><ref name=":1" /> Pēc kāda laika viņi pārcēlās uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], kur Fransuā pabeidza izglītību, un pēc koledžas absolvēšanas viņš pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]].<ref name=":2" /><ref name=":1" /> == Karjera == 1985. gadā Fransuā ierunāja lomu vienpadsmit animācijas seriāla [[G.I. Joe (seriāls)|''G.I. Joe'']] sērijās. Pēc tam sekoja nelielas lomas mazpazīstamās filmās un televīzijas seriālos, tostarp ''[[The Flash (1990. gada seriāls)|The Flash]]'' un "[[Pludmales patruļa (seriāls)|Pludmales patruļa]]". Savu pirmo lielo lomu Fransuā ieguva 1991. gadā, atveidojot Šrēderu filmā "[[Brunurupuči nindzjas 2: Sūklas noslēpums]]", lai gan viņa balsi ierunāja cits aktieris. 1992. gadā Fransuā spēlēja nelielu lomu [[Brendons Lī|Brendona Lī]] pēdējā filmā, kas tika izlaista viņa dzīves laikā — ''[[Rapid Fire]]''. 1997. un 1998. gadā Fransuā filmējās nelielās lomās filmās "[[Beverlihilsas nindzja]]" un "[[Nāvējošais ierocis 4]]". 2000. gadā aktieris piedalījās trīs seriāla "[[Volkers, Teksasas reindžers]]" sērijās. 2004. gadā Fransuā spēlēja atkārtotu lomu [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramsa]] seriālā ''[[Alias]]'', kas 2005. gadā noveda pie sākotnēji epizodiskas lomas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (2. sezona)|otrajā sezonā]], kuru arī veidoja Eibramss. Pēc aktiera teiktā, viņš tika izvēlēts šai lomai, jo prata iegaumēja un noskaitīja divu lappušu monologu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.splicetoday.com/pop-culture/actor-from-lost-describes-show-s-production|title=Actor From Lost Describes Show's Production|website=Splice Today|access-date=2026-03-26|language=en}}</ref> Sākotnēji, tā kā Fransuā varonis parādījās tikai seriāla varoņu atrastajās apmācības filmās, filmēšanas grupa viņu filmēja ASV seriāla ''Alias'' filmēšanas laukumā, izmantojot tur esošās dekorācijas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-dharma-orientation-videos-filmed-on-alias-set-fun-fact-jj-abrams-francois-chau-explained/|title=‘Lost’ Star Reveals the Surprising ‘Alias’ Connection Behind One of the Show’s Most Iconic Storylines [Exclusive]|last=McPherson|first=Chris|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-03-26|date=2026-01-20|language=en}}</ref> Tikai trešajā reizē Fransuā tika uzaicināts filmēties [[Havaju salas|Havaju salās]], kur tika uzņemta lielākā daļa seriāla ainu.<ref name=":3" /> Fransuā varonis pilnvērtīgi pirmo reizi parādījās tikai seriāla [[Pazudušie (5. sezona)|piektajā sezonā]]. Kopumā Fransuā piedalījās 18 seriāla epizodēs, no kurām puse bija tikai parādīšanās apmacības filmās. 2013. gadā Fransuā parādījās otrā plāna lomā filmā "[[Vecāks par 21 gadu]]", kur viņa tēla vārds bija atsauce uz viņa lomu seriālā "Pazudušie". 2014. gadā aktierim bija otrā plāna loma filmā "[[Kaimiņu puisis]]". Viņš ir arī epizodiski piedalījies tādos populāros seriālos kā "[[Nozieguma skelets]]", "[[X-faili. Slepenās lietas]]" un "[[Rizoli un Aila]]". No 2015. līdz 2018. gadam Fransuā filmējās seriālā ''[[The Expanse]]''. Aktieris piedalījās arī trīs seriāla "[[Pēdējais īstais vīrs]]" sērijās. 2020. gadā aktieris piedalījās nelielā lomā filmā "[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)|Plēsīgie putni]]", bet 2021. gadā viņš ierunāja nelielu lomu animācijas filmā "[[Raja un pēdējais pūķis]]". 2024. gadā aktieris piedalījās trīs seriāla "[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" sērijās un divās seriāla [[Avatar: The Last Airbender (seriāls)|''Avatar:'' ''The Last Airbender'']] sērijās, kas ir tāda paša nosaukuma [[Avatārs: Leģenda par Āngu|animācijas seriāla]] adaptācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/tv/news/the-penguin-hbo-max-series-cast-carmen-ejogo-francois-chau-david-h-holmes-1235578300/|title=‘The Penguin’ HBO Max Series Casts Carmen Ejogo, François Chau, David H. Holmes (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-03-26|date=2023-04-10|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://knightedgemedia.com/2022/08/francois-chau-ryan-mah-join-netflixs-avatar-the-last-airbender/|title=François Chau & Ryan Mah Join Netflix's 'Avatar: The Last Airbender' as Fire Nation Members|website=Knight Edge Media|access-date=2026-03-26|date=2022-08-24|language=en-US}}</ref> == Personīgā dzīve == Ir zināms, ka Fransuā ir sieva un meita, ar kurām viņš dzīvo Losandželosā.<ref name=":0" /> == Izvēlētā filmogrāfija == === Lomas filmās === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma |- |1991 |"[[Brunurupuči nindzjas 2: Sūklas noslēpums]]" (''Teenage Mutant Ninja Turtles II: The Secret of the Ooze'') |Šreders |- |1992 |''[[Rapid Fire]]'' |detektīvs Feriss |- |1993 |''[[Point of No Return]]'' |ēkas apsargs |- | rowspan="2" |1997 |"[[Beverlihilsas nindzja|Beverlihilzas nindzja]]" (''Beverly Hills Ninja'') |Izumo |- |''[[City of Industry]]'' |tēvocis Lūks |- |1998 |"[[Nāvējošais ierocis 4]]" (''Lethal Weapon 4'') |Lī Lums Čangs |- |2004 |"[[Helters Skelters (2004. gada filma)|Helters Skelters]]" (''Helter Skelter'') |doktors Nogučijs |- |2006 |"[[Izglābšanās]]" (''Rescue Down'') |provinces gubernators |- |2008 |''[[The Lodger (2008. gada filma)|The Lodger]]'' |Sems |- |2009 |''[[Ingenious]]'' |Čova kungs |- |2013 |"[[Vecāks par 21 gadu]]" (''21 & Over'') |doktors Čengs |- |2014 |"[[Kaimiņu puisis]]" (''The Boy Next Door'') |detektīvs Džonijs Ču |- |2020 |"[[Plēsīgie putni (un kādas Arles Kīnas brīnumpasakainā emancipācija)]]" (''Birds of Prey and the Fantabulous Emanciption of The Harley Quinn'') |Keo kungs |- |2021 |"[[Raja un pēdējais pūķis]]" (''Raya and the Last Dragon'') |Vāns; balss loma |- |2023 |"[[Čālis iznīcina pasauli]]" (''Boy Kills World'') |Šamana balss |} === Televīzija === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |1985 |''[[G.I. Joe (1985. seriāls)|G.I. Joe]]'' |"Kvīks Kiks"; balss loma |11 sērijas |- |1990 |''[[China Beach]]'' |Vaits Mauss |sērija: ''Phoenix'' |- | rowspan="3" |1991 |''[[The Flash (1990. gada seriāls)|The Flash]]'' |Džonijs Čoijs |sērija: ''Captain Cold'' |- |"[[Pludmales patruļa (seriāls)|Pludmales patruļa]]" (''Baywatch'') |Tadašī |2 sērijas |- |"[[Makgaivers]]" (''MacGyver'') |Čī |sērija: ''The Coltons'' |- |1994 |''[[Time Trax]]'' |Kano Čens |sērija: ''The Last M.I.A.'' |- |1996—1997 |''[[ER (seriāls)|ER]]'' |neiroķirurgs |2 sērijas |- |1997 |"[[Melrouzpleisa]]" (''Melrose Place'') |biznesmenis |sērija: ''The Doctor Is In... Deep'' |- |1999 |''[[Nash Bridges]]'' |Alberts Lī |sērija: ''High Society'' |- |2000 |"[[Volkers, Teksasas reindžers]]" (''Walker, Texas Ranger'') |Čens |3 sērijas |- |2000—2001 |''[[JAG]]'' |Kins Ku/ģenerālis Šins Va Čens |sērija: ''The Bridge at Kang So Ri''; 2 sērijas |- |2002 |"[[Neredzamais cilvēks (seriāls)|Neredzamais cilvēks]]" (''The Invisible Man'') |Čens Po Lī |sērija: ''The Invisible Woman'' |- |2003 |"[[Zvaigžņu vārti SG-1]]" (''Stargate SG-1'') |Ķīnas vēstnieks |sērija: ''Disclosure'' |- |2004 |''[[Alias]]'' |Čo kungs |sērija: ''Crossings'' |- |2005 |"[[Grejas anatomija]]" (''Grey's Anatomy'') |Ču kungs |sērija: ''Bring the Pain'' |- |2006 |"[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]" (''Numb3rs'') |Kadžs Džens Čens |sērija: ''The Mole'' |- |2007 |"[[Prokurors Šarks]]" (''Shark'') |Maiks Vongs |sērija: ''Dr. Laura'' |- |2005—2010 |"[[Pazudušie]]" (''Lost'') |[[Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts|doktors Pjērs Čengs]] |18 sērijas |- | rowspan="2" |2011 |"[[Čaks (seriāls)|Čaks]]" (''Chuck'') |Giljermo Lo |sērija: ''Chuck Versus the First Bank of Evil'' |- |"[[Kāsla metode]]" (''Castle'') |Klifords Lī |sērija: ''Jennifer of Troy'' |- | rowspan="2" |2012 |"[[NCIS: Losandželosa|NCIS: Loandželosa]]" (''NCIS: Los Angeles'') |Biņs Trens |sērija: ''The Dargon and the Fairy'' |- |''[[Awake (seriāls)|Awake]]'' |Džons Kohs |sērija: ''Game Day'' |- | rowspan="3" |2013 |"[[Ķermenis kā pierādījums]]" (''Body Proof'') |Ķīnas konsulāts |sērija: ''Disappearing Act'' |- |"[[Nikita (2010. gada seriāls)|Nikita]]" (''Nikita'') |doktors Kangs |sērija: ''Til Death Do Us Apart'' |- |"[[Mentālists]]" (''Mentalist'') |Ngujena kungs |sērija: ''Green Thumb'' |- | rowspan="4" |2014 |"[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0]]" (''Hawaii Five-0'') |Gērijs Aikapu |sērija: ''Ma lalo o ka 'ili'' |- |"[[Rizoli un Aila]]" (''Rizzoli & Isles'') |Herolds Čens |sērija: ''If You Can't Stand the Heat'' |- |"[[Noziedzīgie prāti]]" (''Criminal Minds'') |doktors Džeks Čans |sērija: ''The Itch'' |- |"[[Nozieguma skelets]]" (''Bones'') |Viktors Lī |sērija: ''The Lost Love in the Foreign Land'' |- |2015 |"[[Lielākie noziegumi]]" (''Major Crimes'') |Rejmonds Fens |sērija: ''Four of a Kind'' |- |2017 |"[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]" (''MacGyver'') |Ričards Sengs |sērija: ''Compass'' |- |2018 |"[[X-faili. Slepenās lietas]]" (''X Files'') |Pīters Vongs |sērija: ''Ghouli'' |- |2015—2018 |''[[The Expanse]]'' |Žils Pjērs Mao |13 sērijas |- | rowspan="4" |2019 |"[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]" (''NCIS'') |Henrijs Dings |sērija: ''Bears and Cubs'' |- |"[[Detektīve Veronika Marsa]]" (''Veronica Mars'') |Hu |sērija: ''Spring Break Forever'' |- |"[[104. istaba]]" (''Room 104'') |doktors Bleiks |sērija: ''Itchy'' |- |"[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]" (''How to Get Away With Murder'') |Kārla advokāts |sērija: ''I Hate the World'' |- |2020 |"[[Izmeklētājs Magnums (2018. gada seriāls)|Izmeklētājs Magnums]]" (''Magnum P.I.'') |Kinijs |sērija: ''A Game of Cat and Mouse'' |- |2018; 2020—2021 |"[[Pēdējais īstais vīrs]]" (''Last Man Standing'') |Henrijs |3 sērijas |- |2021 |"[[Labais ārsts]]" (''Good Doctor'') |Leonards Songs |sērija: ''Crazytown'' |- | rowspan="2" |2023 |"[[Kvantu lēciens (2020. gada seriāls)|Kvantu lēciens]]" (''Quantum Leap'') |Luiss Tens |sērija: ''Paging Dr. Song'' |- |"[[Likums un kārtība: organizētā noziedzība]]" (''Law & Order: Organized Crime'') |Maikls Kvans |2 sērijas |- | rowspan="3" |2024 |''[[Avatar: The Last Airbender (seriāls)|Avatar: The Last Airbender]]'' |Diženais Gudrais |2 sērijas |- |"[[Pingvīns (seriāls)|Pingvīns]]" (''The Penguin'') |Fengs Zao |3 sērijas |- |''[[Laid]]'' |Jao kungs |sērija: ''Il Mostro Del Sesso'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{aktieru ārējās saites}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] p58jg5kr2u4pz5d9inddksf4ubm7nwh HMS Victory (1765) 0 627084 4461247 4456893 2026-04-29T21:58:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461247 wikitext text/x-wiki {{Kuģa infokaste | vārds = ''HMS Victory'' | attēls = Victory Portsmouth um 1900.jpg | attēla paraksts = ''HMS Victory'' Portsmutas ostā 1900. gadā | kuģa tips = pirmās klases līnijkuģis | īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]] | pieraksta osta = Portsmutas vēsturiskais doks | līnija = | ražotājs = Četemas kuģu būvētava | pirmais brauciens = {{dat|1765|5|7}} | pēdējais brauciens = | statuss = Pirmā jūras lorda flagmanis | kuģa klase = | tonnāža = 3556 t | mezgli = 11 | garums = 69,34 m | iegrime = 2,9 m | pasažieri = | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = [[Buras]] | ātrums = 20 km/h | apkalpe = ~ 850 }} '''HMS Victory (1765)''' ir pirmās klases koka [[burukuģis]] ar 104 [[lielgabali]]em. Ar 248 gadu ilgu dienesta laiku (2026. gadā) tas ir vecākais [[karakuģis]] pasaulē, kas joprojām ir ekspluatācijā. Tā būvi Karaliskā flote pasūtīja 1758. gadā [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] laikā un kuģis tika nolaists ūdenī 1759. gadā. Tajā gadā briti guva uzvaras [[Kvebekas kauja (1759)|Kvebekā]], [[Mindenas kauja|Mindenā]], [[Lagušas kauja|Lagušā]] un [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līcī]], un tas, iespējams, ietekmēja kuģa nosaukuma izvēli, kad tas tika izvēlēts nākamā gada oktobrī. Jo īpaši Kiberonas līča kauja spilgti ietekmēja kara gaitu, ievērojami vājinot Francijas floti un novirzot tās uzmanību prom no jūras. Tā būvniecībai bija nepieciešami 6000 koku, no kuriem 90% bija [[ozols|ozoli]]. "Victory" pirmo reizi tika nodots ekspluatācijā 1778. gada martā [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, piedaloties Pirmajā Ušānas kaujā 1778. gadā, neilgi pēc tam, kad Francija atklāti paziņoja par savu atbalstu [[Trīspadsmit kolonijas|dumpinieku kolonijām]] Ziemeļamerikā, un Otrajā Ušānas kaujā 1781. gadā. Pēc dalības [[Gibraltāra lielais aplenkums|Gibraltāra glābšanas operācijā]] 1782. gadā "Victory" un flote, ar kuras sastāvā tas kuģoja, Spartela raga kaujā sadūrās ar apvienotiem Spānijas un Francijas spēkiem. Liela daļa sabiedroto kuģu apšaudes nebija nodarījusi lielus zaudējumus britiem, un briti, kuriem bija pavēlēts atgriezties [[Lamanšs|Lamanšā]], pat neatbildēja ar saviem lielgabaliem. Šī bija pēdējā reize šajā karā kad kuģis piedalījās tajā; jo karadarbība beidzās 1783. gadā, un "Victory" atkal tika nodots ierastajā flotes dienestā. 1787. gadā pēc sacelšanās Nīderlandē tika pavēlēts sagatavot "Victory" izbraukšanai, taču draudi bija mazinājušies, pirms darbi uz kuģa bija pabeigti. Kuģis bija gatavs [[Strīds par Nutkas līci|Nutkas krīzei]] un [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievijas apbruņošanai 1790. gadā]], taču abi notikumi tika noregulēti, pirms tas tika iesaistīts kaujā. [[Francijas revolucionārie kari|Franču Revolūcijas kara]] laikā kuģis "Victory" atradās Vidusjūras flotes sastāvā, piedaloties [[Tulonas aplenkums|Tulonas okupācijā]] augustā un [[Korsikas iebrukums (1794)|Korsikas iebrukumā]] no 1794. gada februāra līdz augustam. Vēlāk kuģis piedalījās Jēras salu kaujā 1795. gadā un Sentvinsenta raga kaujā 1797. gadā. Kad 1803. gadā admirālis [[Horācijs Nelsons]] tika iecelts par Vidusjūras flotes [[virspavēlnieks|virspavēlnieku]], viņš pacēla savu karogu uz "Victory" klāja un 1805. gadā iesaistījās ievērojamajā [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]]. Tas atradās dienestā kā ostas kuģis no 1824. gada līdz 1922. gadam, kad tika novietots sausajā dokā [[Portsmuta|Portsmutā]], Anglijā. Šeit tas tika remontēts un tagad tiek uzturēts kā muzeja kuģis. Kopš 2012. gada oktobra "Victory" ir pirmā jūras lorda flagmanis. == Dienests == Kuģis tika nolaists ūdenī Četemā, divus gadus pēc Septiņgadu kara beigām, 1765. gada 7. maijā, bet Victory aktīvais dienests sākās tikai 1778. gadā, kad Admiralitāte pavēlēja kuģi apbruņot un sagatavot aktīvajam dienestam. Kuģa nodošana ekspluatācijā bija tā laika miltāro un politisko notikumu sekas. 1778. gada martā Francijas karalis [[Luijs XVI]] pasludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|Ziemeļamerikas valstis]] par neatkarīgām no Anglijas un paziņoja par savu nodomu nodibināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar brīvo Ameriku. Ja nepieciešams, Francija bija gatava aizstāvēt šo tirdzniecību ar militāru spēku. Atbildot uz to, Anglijas karalis [[Džordžs III]] atsauca savu vēstnieku no Parīzes. Karš bija gaisā, un Admiralitāte sāka vākt spēkus. Admirālis Ogastuss Kepels tika iecelts par Lamanša flotes komandieri, izvēloties "Victory" par savu flagmani. Un Džons Lindsijs kļuva par tā pirmo komandieri. Sagatavošanās darbi un apbruņošana ilga aptuveni divarpus mēnešus, pēc tam karalis Džordžs III apmeklēja Četemu. Pēc karaļa vizītes, kurš bija apmierināts ar savas kuģu būvētavas darbu, "Victory" devās uz Portsmutu. Atrodoties noenkurots Spitheadā, Ogastuss Kepels pavēlēja nomainīt uz klāja esošos 30 42 mārciņu lielgabalus ar vieglākiem 32 mārciņu lielgabaliem, kas samazināja svara slodzi un nedaudz palielināja klāja platību. === Dalība Trafalgaras kaujā === {{pamatraksts|Trafalgaras kauja}} "Victory" bija vadošais kuģis kreisajā britu kuģu divīzijā, kas uzbruka apvienotajai Francijas un Spānijas eskadrai. Kuģa kapteinis Trafalgaras kaujas laikā bija Tomass Hārdijs. Admirālis [[Horācijs Nelsons]] kaujas laikā atradās uz kuģa komandtiltiņa pilnā admirāļa uniformā un regālijās, iedvesmojot jūrniekus uz citiem kuģiem. Pēc apšaudes ar Francijas eskadras flagkuģi "Bucentaur" "Victory" iesaistījās abordāžas kaujā pret franču divklāju kuģi "Redoutable". Apšaudes laikā Nelsons tika nāvējoši ievainots, tomēr britu flotei izdevās gūt uzvaru šajā kaujā. == Apkalpe == [[Attēls:Horatio Nelson by George Baxter, after Lemuel Francis Abbott.jpg|thumb|Horācijs Nelsons. Džordža Bakstera glezna (1853).]] "HMS Victory" apkalpē bija daudzu tautību pārstāvji, un to veidoja (Trafalgaras kaujā): * Admirālis Horācijs Nelsons (flotes komandieris); * Kuģa kapteinis [[Tomass Hārdijs]]; * 9 vecākie virsnieki; * 48 apakšvirsnieki: ** Kapteinis: komandē bocmaņus un jūrniekus, atbildīgs par [[navigācija|navigāciju]]; ** Bocmanis: apkalpes kapteinis, komandē jūrniekus; ** Apgādes virsnieks ({{val|en|purcer}}; kuģa pārvaldnieks un administrators); ** [[Kuģa ārsts|Ķirurgs]]; ** Kuģa meistari: kuģu galdnieks, artilērijas strādnieks ** Kuģa pavārs; ** 22 kadeti (virsnieku praktikanti); * 479 jūrnieki: ** 80 apakšvirsnieki (jūras spēku apakšvirsnieki); ** 204 pieredzējuši jūrnieki; ** 195 parastie jūrnieki; * 90 savervētie vīri (uz šī laikmeta kuģiem tie bija uz klāja nolīgti vīrieši, kuriem nebija jūras pieredzes un kuri palīdzēja ikdienas uzdevumos vai navigācijā jūrnieku vai bocmaņa uzraudzībā); * 40 kuģa puikas (bieži vien bērni vai pusaudži, kas tika savervēti tāpat kā sauszemes jūrnieki, lai palīdzētu kuģa darbībā); * karavīri, kas nebija jūras flotes karavīri bet kuri pildīja [[jūras kājnieki|jūras kājnieku]] lomu, kuri no klāja un takelāžas šāva ar musketēm pret ienaidnieka kuģiem vai veidoja kaujas spēku kas piedalījās abordāžas uzbrukumā: ** 4 jūras spēku virsnieki; **149 jūras kājnieki. == Kuģa nozīme britu kultūrā == Kuģim ir īpaša vieta britu vēsturiskajā apziņā un tas tiek uzskatīts par spēcīgu Karaliskās flotes simbolu.<ref>Eastland and Ballantyne (2011) p. 6</ref><ref>McGowan (2003) p. vii</ref><ref>Lavery (2015) p. 6</ref><ref>Goodwin (2015) p. 4</ref> Admiralitātes pirmais lords Leo Amerijs reiz teica, ka "Victory" iemieso "...diezgan unikālā mērā britu jūras spēku vēsturi un tradīcijas... mūsu dižās flotes tradīcijas centrālo svētnīcu", savukārt 1924. gada Jūras spēku apskatē karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] paziņoja, ka "...valstij nav labāka stimula patriotiskai pašaizliedzībai kā Nelsona flagmanis.<ref>{{publikācijas atsauce | url =https://academic.oup.com/tcbh/article-abstract/28/1/57/2738725?login=false| title = Restoring Victory: Naval Heritage, Identity, and Memory in Interwar Britain | author=Don Legget | journal = Modern British History | pages=57–82| date= March 2017 | volume = 28 | issue = 1 | publisher = Oxford Academic| doi = 10.1093/tcbh/hww060 | pmid = 28922799 | accessdate = 16 April 2025| url-access = subscription }}</ref> Tas ir bijis apmeklējumu galamērķis karaļnama pārstāvjiem un valstu vadītājiem, tostarp ķeizaram [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmam II]], kurš kopā ar sievu 1889. gadā apmeklēja Lielbritāniju valsts vizītē. Ķeizaram tika pasniegts rakstāmgalds, ko izgatavoja ''Waring and Gillow'' uzņēmuma amatnieki no koka, kas savulaik bija daļa no "Victory" iekārtojuma. Vēlāk, 1914. gada 1. augustā, viņš uz šī rakstāmgalda parakstīja pavēli, kas iezīmēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu. Būdams premjerministrs, [[Vinstons Čērčils]] 1941. gadā pēc vācu gaisa uzlidojuma Portsmutai 10. un 11. janvāra naktīs uzkāpa uz kuģa. 1889. gadā bija plānots aizvilkt kuģi "Victory" uz Griniču Karaliskās flotes izstādes vajadzībām, kurā bija apskatāmi vairāk nekā 5000 jūras priekšmetu. Kad izstādes norises vieta tika mainīta uz Čelsiju, lielais zemo tiltu skaits padarīja šo uzdevumu gandrīz neiespējamu, un tā vietā tika uzbūvēts pilna izmēra kuģa modelis. Pēc izstādes beigām replika tika pārdota un pārbūvēta tās jaunajā mājvietā [[Menas Sala|Menas Salā]]. Kuģis “Victory” ir bijis redzams un kalpojis par iedvesmu vairākām filmām: izdomātais Karaliskās flotes kuģis HMS “Dauntless” 2003. gada Disneja filmā "[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]" bija balstīta uz to,<ref>{{grāmatas atsauce |last=Singer |first=Michael |title=Bring Me That Horizon: The Making of Pirates of the Caribbean |url=https://archive.org/details/bringmethathoriz0000sing |publisher=Disney Editions |year=2007 |isbn=978-1423103196 |pages=[https://archive.org/details/bringmethathoriz0000sing/page/100 101]}}</ref> savukārt Lielā kajīte aizstāja HMS “Bellerophon” 2023. gada biogrāfiskajā filmā [[Napoleons (2023. gada filma)|“Napoleons”]] fiktīvā ainā, kurā attēlota Napoleona un [[Arturs Velzlijs|Velingtonas hercoga]] tikšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://www.nmrn.org.uk/news/trafalgar-day-2024-battle-trafalgar | title = Trafalgar Day 2024: The Battle of Trafalgar | date = 22 October 2024 | publisher = The National Museum of the Royal Navy | accessdate = 16 April 2025 | archive-date = {{dat|2025|06|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20250630084008/https://www.nmrn.org.uk/news/trafalgar-day-2024-battle-trafalgar }}</ref> Tas tiek izmantots kā prototips līnijas kuģim ievaddziesmā “Look Down” 2012. gada filmas [[Nožēlojamie (2012. gada filma)|“Les Misérables”]] adaptācijā, kas tika filmēta flotes bāzē HMNB Portsmutā.<ref>{{tīmekļa atsauce | url =https://www.bbc.co.uk/news/uk-england-hampshire-22027159 | title = Les Miserables costumes go on show | date= 4 April 2013| publisher = BBC - Hampshire and Isle of Wight | accessdate = 16 April 2025}}</ref> Daži kadri uz kuģa, kas joprojām peldēja 1918. gadā, ir redzami Morisa Elvija tajā pašā gadā radītās biogrāfiskās filmas par admirāli Nelsonu beigās. “Persuasion”, 1995. gada BBC vēsturiskā drāma, kuras pamatā ir [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] 1817. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu, ietvēra ainas uz "Victory". Filmas "[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]" producēšanas komanda sadarbojās ar "Victory" kuratoriem, lai precīzi attēlotu dzīvi uz kuģa Džordža laikmetā, savukārt aktieris [[Rasels Krovs]], kurš filmā atveidoja kapteini Džeku Obriju, uzkāpa uz kuģa, lai gūtu iedvesmu savai lomai.<ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://www.itv.com/news/2018-09-26/hms-victorys-battle-scarred-sail-goes-on-display | title = HMS Victory's battle-scarred sail goes on display | date= 26 September 2018| publisher = ITV News| accessdate = 16 April 2025}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce | title=Nelson - Navy and Nation | url=https://archive.org/details/nelsonnavynation0000unse |editor=Quintin Colville and James Davey|publisher= National Maritime Museum/Conway Publishing |location=London |year=2013 |isbn=9781844862078 |page=[https://archive.org/details/nelsonnavynation0000unse/page/228 228]}}</ref> [[Dramaturgs]] [[Viljams Švenks Gilberts|V. S. Gilberts]] apmeklēja kuģi 1868. gadā, vācot informāciju savu operetei "H.M.S. Pinafore". == Interesanti fakti == === "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu" === [[Attēls:England Expects Signal.svg|thumb|Nelsona vēstījums ar vimpeļiem (lasāms slejās no augšas uz leju)|left]] Nelsona slavenais vēstījums uz kuģa "Victory" mastiem: "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu." Šie vārdi angļos rezonē līdzīgi kā frančiem "[[18. jūnija runa]]". Šis ir slavenais vēstījums, ko admirālis Nelsons nodeva ar vimpeļiem no HMS "Victory" pirms Trafalgaras kaujas sākuma. Piemiņai katru gadu 21. oktobrī Nelsona slavenais vēstījums plīvo uz kuģa "Victory". == Galerija == <gallery> File:Here Nelson Fell (216746145).jpg|thumb|Plāksne, kas apzīmē vietu uz kuģa, kur Nelsonu nāvējoši ievainoja franču kuģa "Redoutable" snaiperis File:Portsmouth Victory 0100731wc.JPG|thumb|Admirāļa Nelsona kajīte File:Victory 32pdr gundeck (5694565962).jpg|thumb|32 mārciņu lielgabalu replikas uz "Victory" apakšējā klāja File:Batterie inférieure - Victory.jpg|thumb|Apakšējā baterija (32 mārciņu lielgabali) File:HMSVictoryPortsmouthEngland (version 2).jpg|thumb|HMS Victory profilā, šeit skaidri redzamas dažādās lielgabalu baterijas File:HMSVictory.jpg|thumb|[[Kuģa pakaļgals]] File:England expects...retouched.jpg|thumb|Nelsona slavenais vēstījums ar kuģa vimpeļiem: "Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu" </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |first1=Nicholas |last1=Best |title=Trafalgar&nbsp;– The Untold Story of the Greatest Sea Battle in History |url=https://archive.org/details/trafalgaruntolds0000best |publisher=The Orion Publishing Group Ltd |location=London |year=2005 |isbn=0-297-84622-1}} * {{grāmatas atsauce |first1=John |last1=Christopher |title=The HMS Victory Story |publisher=The History Press |location=Stroud |year=2010 |isbn=978-0-7524-5605-8}} * {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&nbsp;History from the Earliest Times to&nbsp;1900 |volume=IV |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-013-2}} * {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&nbsp;History from the Earliest Times to&nbsp;1900 |volume=V |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-014-0}} * {{grāmatas atsauce |title=Fighting Ships |last=Davies |first=David |year=1996 |publisher=Constable and Robinson Limited |location=Fulham Palace Road, London |isbn=1-84119-469-7}} * {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan R. |last1=Dull |title=The Age of the Ship of the Line |publisher=Seaforth Publishing |location=Barnsley |year=2009 |isbn=978-1-84832-549-4}} * {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan |last1=Eastland |first2=Iain |last2=Ballantyne |title= HMS Victory&nbsp;– First Rate 1765 |publisher=Seaforth Publishing, Pen and Sword Books |location=Barnsley |year=2011 |isbn=978-1-84832-094-9}} * {{grāmatas atsauce |title=Naval Warfare in the Age of Sail |last=Ireland |first=Bernard |authorlink= |year=2000 |publisher=Harper Collins Publishing |location=Hammersmith, London |isbn=0-00-762906-0}} * {{grāmatas atsauce |first1= William |last1=Falconer |first2=William |last2=Burney |title=A&nbsp;New and Universal Dictionary of the Marine; being a copious explanation of the technical terms and phrases usually employed in the construction, equipment, machinery, movements, and military, as well as naval operations of ships: with such parts of astronomy and navigation as will be found useful to practical navigators. |publisher=T.&nbsp;Cadell and W.&nbsp;Davies |location=London |year=1830 |oclc=1752876}} * {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&nbsp;– 101 Questions & Answers about HMS Victory |url=https://archive.org/details/nelsonsvictory100000good |last=Goodwin |first=Peter |year=2004 |publisher=Conway |location=London |isbn=9-780851-779881}} * {{grāmatas atsauce |title=HMS Victory&nbsp;– Pocket Manual 1805 |last=Goodwin |first=Peter |year=2015 |publisher=Conway |location=London |isbn=978-1-84486-260-3}} * {{grāmatas atsauce |title=The Dispatches and Letters of Vice Admiral Lord Viscount Nelson, with notes (Volume&nbsp;V) |last=Harris |first=Nicholas |year=1846 |publisher=H.&nbsp;Colburn |location=London |oclc=1043045198}} * {{grāmatas atsauce |title=British Napoleonic Ship-of-the-Line |last=Konstam |first=Angus |year=2009 |publisher=Osprey Publishing |location=Botley, Oxford. |isbn=978-1-84176-308-8}} * {{grāmatas atsauce |title=The Ship of the Line |volume=1: The development of the battlefleet 1650–1850 |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=1983 |location=London |publisher=Conway Maritime Press |isbn=0-85177-252-8}} * {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&nbsp;– 250&nbsp;Years of War and Peace |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=2015 |location=London |publisher=Seaforth Publishing |isbn=978-1-84832-232-5}} * {{grāmatas atsauce |author=Longridge, Charles&nbsp;N. |title=The Anatomy of Nelson's Ships |url=https://archive.org/details/anatomyofnelsons0000long_y4i2 |year=1981 |publisher=Naval Institute Press |isbn=0-87021-077-7}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.royalnavy.mod.uk/our-organisation/where-we-are/heritage/hms-victory HMS ''Victory''] * [https://web.archive.org/web/20190602080918/http://militarynavalhistory.net/shippictures/art_hms_victory_01.htm Illustrated article about HMS ''Victory''] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes karakuģi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] h2wl95iyi11u4tsxd5so1mx9o8hicbu Irma Vitovska-Vanca 0 627102 4461331 4447719 2026-04-30T05:38:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461331 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Irma Vitovska-Vanca | vārds_orig = ''Ірма Вітовська'' | attēls = Ірма_Вітовська_з_мотанкою_(cropped).jpg | dz vārds = ''Вітовська Ірина Григорівна'' | dz datums = {{ddv|1974|12|30}} | dz vieta = {{vieta|Ukraina|Ivanofrankivska|Ivanofrankivskas apgabals}} | pilsonība = {{UKR}} | nodarbošanās = [[aktrise]], televīzijas vadītāja, producente | darbības gadi = 1998—pašlaik | izglītība = [[Ļvivas Nacionālā mūzikas akadēmija Mikolas Lisenko vārdā]] | laulātais = Vitālijs Vanca | bērni = Orests (2011) | dzimums = S }} '''Irma Vitovska-Vanca''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu:]] ''І́рма Григо́рівна Віто́вська-Ва́нца''; dzimusi '''Irina'''; dzimusi 1974. gada 30. decembrī [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] teātra un kino aktrise, televīzijas vadītāja, producente, sabiedriskā darbiniece un labdarības aktīviste.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://file.liga.net/ua/persons/irma-vitovskaya|title=Вітовська-Ванца Ірма|website=LIGA.net|access-date=2026-03-29|language=uk}}</ref> Strādā Kijivas akadēmiskajā Jaunajā teātrī kopš 1998. gada, kā arī sadarbojas ar teātri ''«Zoloti Vorota»'' un Ivanofrankivskas drāmas teātri. Divkārtēja nacionālās kino balvas ''«Zolota dziga»'' laureāte (2019, 2020) un balvas ''«Kinokolo»'' laureāte (2018, 2019) par lomām filmās ''«Brama»'' (2017) un ''«Moi dumky tykhi»'' (2019). Balvas ''«Teletriumf»'' ieguvēja (2012). Teātra balvas ''«Kijivas pektorāle»'' laureāte (2016). Balvas ''«Zelta Djuks»'' ieguvēja Odesas starptautiskajā kinofestivālā par labāko aktrises darbu filmā ''«Moi dumky tykhi»'' (2019)».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svitstyle.com.ua/irma-vitovska-dity-biografiya-syna-oresta-ta-simya/|title=Ірма Вітовська діти: біографія сина Ореста та сім'я - SvitStyle|access-date=2026-03-29|date=2025-10-17|language=uk-UA}}</ref> Aktīva sabiedriskā darbiniece, iestājas par reformām kultūras jomā. Starptautisku teātra un kino festivālu dalībniece, vairākkārt iekļauta izdevumu ''«NV»'' un ''«Fokus»'' ietekmīgāko kultūras darbinieku sarakstos. == Dzīvesgājums == Irina Vitovska dzimusi 1974. gada 30. decembrī [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]]. Tēva dzimtas saknes nāk no ciema [[Meduha]] [[Haličas rajonā]]. Vecvectēvs (pēc mātes līnijas) bija [[Krievi|krievs]], bet viņa sieva — [[Latvieši|latviete]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukr.segodnya.ua/life/interview/irma-vitovskaya-na-akterov-ya-vsegda-smotrela-spekticheski-580552.html|title=Ірма Вітовська: "На акторів я завжди дивилася скептично"|website=ukr.segodnya.ua|access-date=2026-03-29|language=uk|archive-date=2017-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20170805014814/http://ukr.segodnya.ua/life/interview/irma-vitovskaya-na-akterov-ya-vsegda-smotrela-spekticheski-580552.html}}</ref> Jaunībā sapņoja kļūt par arheoloģi, vairākus gadus mēģināja iestāties Piekarpātu Nacionālajā universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nstdu.com.ua/leader/vitovskia-irma-grygorivna/|title=Ірма Григорівна Вітовська-Ванца|access-date=2026-03-29|language=uk}}</ref> 1998. gadā absolvējusi Ļvivas nacionālo mūzikas akadēmiju (tolaik — Ļvivas valsts mūzikas institūts), iegūstot dramatiskā teātra aktrises specialitāti (kurss pie tautas mākslinieka Bohdana Kozaka). No 1999. līdz 2016. gadam bija laulībā ar aktieri Volodimiru Kokotunovu no Kijivas akadēmiskā Jaunā teātra. 2011. gada 29. martā piedzima dēls Orests. 2016. gada 8. aprīlī apprecējās ar Vitāliju Vancu no [[Borislava]]s ([[Ļvivas apgabals]]). ''«Uzskatu, ka esmu laimīga. Esmu vesela, rokas un kājas ir — kas vēl vajadzīgs? Lai būtu laimīgs, jādzīvo harmonijā ar sevi. Pat ja iestājas depresija, tai jāļaujas»'' — atbildot uz jautājumu «Kas jums ir laime?». == Karjera == Kopš 1998. gada strādā Kijivas akadēmiskajā Jaunajā teātrī, kur darbojas joprojām. 2015. gadā bija trenere televīzijas šovā ''«Malenki hihanty»'' kanālā ''«1+1»''. Kanālā ICTV vadījusi raidījumus ''«Narodna zirka»'' un ''«Shliubni ihry»''. Piedalījusies arī vokālajā šovā ''«Narodna zirka»'' televīzijas kanālā ''«Ukraina»''. Par babas Prīsjas lomu izrādē ''«Stalkery»'' (rež. Stass Žirkovs) saņēmusi teātra balvu ''«Kijivas pektorāle»'' (2016). Ir nacionālās balvas ''«Blahodiina Ukraina»'' laureāte par projektu ''«Oskar i rozheva pani»'' (rež. Rostislavs Deržipilskis), kurā bija galvenās lomas atveidotāja, kā arī projekta iniciatore un radošā producente. Projekts veltīts bērnu paliatīvās aprūpes attīstībai Ukrainā, saņēmis Ukrainas Baznīcu padomes svētību un Grand Prix balvu ''«Kijivas pektorāle»'' (2016), kā arī balvu ''«Dzerkalo skeny»'' (2016). Izveidojusi Ģertrūdes tēlu projektā ''«HAMLET»'' (rež. Rostislavs Deržipilskis), kas ieguva nacionālo teātra balvu ''«Hra»'' (2018). Ukrainas Nacionālajā cirkā, sadarbojoties ar teātri ''«Dykij teatr»'' un producentu grupu, realizēja projektu ''«Afrodyziak»'' (rež. Maksims Holenko), kuru 7 izrāžu laikā apmeklēja vairāk nekā 14 000 skatītāju — rekords teātra nozarē. Filmā ''«Brama»'' (2017) atkārtoti atveidoja babas Prīsjas lomu — 86 gadus vecu Černobiļas zonas iedzīvotāju, par ko saņēma balvas ''«Kinokolo»'' (2018) un ''«Zolota dziga»'' (2019). Tas ir unikāls gadījums Ukrainā, kad viena aktrise par vienu un to pašu tēlu saņem augstākās balvas gan teātrī, gan kino. Par Galinas Rottas lomu filmā ''«Moi dumky tykhi»'' (rež. Antonio Lukičs, 2020) saņēma plašu skatītāju un kritiķu atzinību, balvu ''«Zelta Djuks»'' Odesas starptautiskajā kinofestivālā, kā arī atkārtoti balvas ''«Kinokolo»'' un ''«Zolota dziga»''. Filma ieguva arī ''Kristāla globusu'' Karlovi Varu kinofestivālā un FIPRESCI balvu. 2020. gadā piedalījās filmā ''«Kazka staroho melnyka»'', par ko tika nominēta balvai ''«Zolota dziga»'' kā labākā otrā plāna aktrise. Tajā pašā gadā publiski aicināja pievērst uzmanību citām nominantēm. == Politiskie uzskati un sabiedriskā pozīcija == 2004. gadā Irma Vitovska atbalstīja [[Oranžā revolūcija|Oranžo revolūciju]] un balsoja par [[Viktors Juščenko|Viktoru Juščenko]]. 2012. gadā piedalījās un bija aktīviste ''«Movas maidans»'' akcijā. 2013.—2014. gadā — aktīva [[Eiromaidans|Cieņas revolūcijas]] dalībniece. Pēc Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu atteicās sadarboties ar Krievijas kino industriju. 2018. gada jūnijā ierakstīja video vēstījumu, atbalstot Ukrainas režisoru [[Olehs Sencovs|Olehu Sencovu]], kurš bija ieslodzīts [[Krievija|Krievijā]]. 2019. gadā publiski atbalstīja [[Petro Porošenko]] Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/ru/dobrovolno_ili_obmanom_kto_iz_zvezd_prisutstvoval_na_forume_poroshenko_n1104736|title=Добровольно или обманом? Кто из звезд присутствовал на форуме Порошенко|website=24 Канал|access-date=2026-03-29|date=2019-01-30|language=ru}}</ref> == Labdarība == Irma Vitovska piedalās sociālajās programmās ''«Dity vulytsi»'' kopš 2007. gada un ''«StopBil»'' kopš 2011. gada. Kopā ar Irenu Karpu rīkoja labdarības pasākumu, lai savāktu līdzekļus ''«Pravij sektor»'' bataljona apaviem. Kā kustības ''«StopBil»'' dalībniece iniciēja un producēja projektu ''«Oskar i rozheva pani»'', kura mērķis bija atbalstīt neārstējami slimu bērnu aprūpi. Projekts savāca vairāk nekā 1 675 000 grivnu. Daļu honorāra par filmēšanos filmā ''«Pohrabuvannia po-zhinochomu»'' ziedoja ievainoto karavīru ārstēšanai ATO zonā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} [[Kategorija:Ukrainas aktieri]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] d1wxyxmmxl2qkzk3wni1fyuioqozir4 Miloslavs Skoržepa 0 627271 4461216 4447702 2026-04-29T19:30:17Z Biafra 13794 4461216 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Miloslavs Skoržepa | vārds_orig = ''Miloslav Skořepa'' | attēls = Miloslav Skořepa.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Miloslavs Skoržepa 1932. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 24 | dz_vieta = [[Kutna Hora]], [[Austroungārija]] (tagad {{CZE}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 15 | m_vieta = [[Prāga]], [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]] (tagad {{CZE}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Čehoslovākija]] | tautība = [[čehi|čehs]] | nodarbošanās = pedagogs, bērnu psihologs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Antonīns Skoržepa, Helēna Malinova | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Miloslavs Skoržepa''' (dzimis {{dat|1895|2|24}} [[Kutna Hora|Kutna Horā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ebadatelna.soapraha.cz/d/14160/75|title=Státní oblastní archiv v Praze|website=ebadatelna.soapraha.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> [[Austroungārija|Austroungārijā]] (mūsdienu [[Čehija]]s teritorijā), miris {{dat|1942|6|15}} [[Prāga|Prāgā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katalog.ahmp.cz/pragapublica/permalink?xid=60239027e4864653a939f74e11776a6a&scan=98#scan98|title=Archivní katalog|website=katalog.ahmp.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> bija [[čehi|čehu]] [[pedagogs]] un bērnu [[psihologs]], kuru [[Trešais reihs|nacisti]] sodīja ar nāvi par pretestību [[Čehoslovākija]]s okupācijai. == Dzīvesgājums == Miloslavs Skoržepa dzimis 1895. gada 24. februārī grozu darinātāja Antonīna Skoržepas un viņa sievas Helēnas, dzimušas Malinovas, ģimenē. No 1910. līdz 1914. gadam viņš mācījās Gustava Ādolfa Lindnera skolotāju institūtā [[Kutna Hora|Kutna Horā]]. Strādāja par skolotāju Dolni Krupā, Horni Krupā, Veseli Zdarā,<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ipac.svkkl.cz/arl-kl/cs/detail-kl_us_auth-p0203282-Skorepa-Miloslav-18951942/|title=Skořepa, Miloslav, 1895-1942|last=www.cosmotron.cz|first=IPAC: Cosmotron Bohemia, s r o-|last2=Kladně|first2=Středočeská vědecká knihovna v|website=ipac.svkkl.cz|access-date=2026-03-30|date=2025-05-22|language=cs-CZ}}</ref> bet no 1922. gada Skoržepa [[Havlīčkūvbroda]]s (tolaik Nemeckibrodas) pilsētas zēnu pamatskolā un no 1935. gada par skolu inspektoru [[Roudnice pie Labas|Roudnicē pie Labas]] un Prāgā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phil.muni.cz/fil/scf/komplet/skorep.html|title=Miloslav Skořepa|website=www.phil.muni.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> Laikā no 1925. līdz 1929. gadam viņš devās vairākos mācību braucienos uz [[Londona|Londonu]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Ženēva|Ženēvu]].<ref name=":0" />1928. gadā viņš kļuva par žurnālu ''Školské reformy'' un ''Školská správa'' redaktoru, strādāja arī par žurnāla ''Komenský'' līdzredaktoru un izdevniecības ''Dědictví Komenského'' priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antikavion.cz/autor/miloslav-skorepa|title=Miloslav Skořepa 📖 Antikvariát Avion|website=www.antikavion.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> Bija Izglītības un tautas izglītības ministrijas ekspertu komisijas loceklis.<ref name=":0" /> Viņa daudzās publikācijas koncentrējās uz bērnu morālās, pilsoniskās un no 1920. gadu otrās puses arī seksuālās audzināšanas tēmu, iestājās par izglītības modernizāciju, lauku skolu uzlabošanu un augstākās izglītības pieejamību apdāvinātiem bērniem no nabadzīgām ģimenēm.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pametnaroda.cz/cs/skorepova-vera-20190214-0|title=Věra Skořepová (1926 - 2022)|website=www.pametnaroda.cz|access-date=2026-03-30|language=cs}}</ref> Īpašu ievērību izpelnījās viņa 1928. gada darbs ''Puberta''.<ref name=":1" /> Pēc Čehoslovākijas okupācijas viņš kritizēja vācu darbības un piedalījās pretošanās kustībā.<ref name=":2" /> Arestu vilnī pēc [[Reinhards Heidrihs|Heidriha]] slepkavības [[Gestapo]] viņu arestēja un 1942. gada 15. jūnijā sodīja ar nāvi [[Kobilisu šautuve|Kobilisu šautuvē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vets.cz/vpm/miloslav-skorepa-5588/|title=Miloslav Skořepa - Spolek pro vojenská pietní místa|website=www.vets.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> 1946. gadā apbalvots ar [[Čehoslovākijas Kara krusts|Čehoslovākijas Kara krustu]].<ref name=":0" /> 1988. gadā par viņu izdota Natašas Mazačovas sarakstīta grāmata.<ref>[https://mus.knihovny.cz/Record/kvkl.LiUsCat%2A0398830?lng=en knihovny.cz. Miloslav Skořepa : 1895-1942]</ref> Privātajā dzīvē mīlēja spēlēt vairākus mūzikas instrumentus un nodarboties ar fizkultūru, bija divi bērni.<ref name=":2" /> == Darbi<ref name=":1" /> == * ''Úvod do přirozené morálky'' ("Ievads dabiskajā morālē", 1922)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:80e8cc30-568b-11e3-ae59-005056827e52?page=uuid:4dfb4d00-7a64-11e3-989f-5ef3fc9bb22f|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Příručka občanské nauky a výchovy pro školy občanské a vyšší stupeň škol lidových I—II'', ("Pilsoniskās audzināšanas rokasgrāmata pilsoniskajām skolām un augstākiem tautas skolu līmeņiem I—II", 1923) * ''Výchova mravní a občanská ve škole národní'', ("Morālā un pilsoniskā audzināšana tautskolā", 1924) * ''Povídky pro mládež k nauce mravní a občanské'' ("Stāsti jauniešiem par morālo un pilsonisko audzināšanu", 1924)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:47f8b490-9b4d-11ea-8b1b-005056827e52?page=uuid:e58b2d39-3204-4134-9d26-e3c1697c6758|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Cestou světla'', ("Gaismas ceļš", 1925) * ''Puberta'' ("Pubertāte", 1928, 1940)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalniknihovna.cz/mzk/view/uuid:74baa350-48e7-11e2-bc08-005056827e52?page=uuid:2a88a957-1039-9e56-9381-3b9cfcdc0050|title=Digitální knihovna Kramerius|website=www.digitalniknihovna.cz|access-date=2026-03-30}}</ref> * ''Náš dorost, jeho dospívání a výchova'', ("Mūsu jaunatne, tās pusaudža gadi un izglītība", 1930) * ''Jak se přetěžují děti'', ("Kā bērni sevi pārpūlē", 1931) * ''Pohlavní výchova naší mládeže'', ("Mūsu jaunatnes seksuālā audzināšana", 1932) * ''O sebevzdělávání'', ("Par pašizglītošanos", 1933) * ''Ideologie učitelského povolání'', ("Skolotāja profesijas ideoloģija", 1936) * ''Výchova k obraně míru'', ("Izglītība miera aizsardzībai", 1938) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Austroungārijas cilvēki]] [[Kategorija:Čehu rakstnieki]] [[Kategorija:Čehijas rakstnieki]] [[Kategorija:Čehu žurnālisti]] [[Kategorija:Čehoslovākijas cilvēki]] [[Kategorija:Nacistiskās Vācijas represiju upuri]] gj9zhw5nvwzer5b1oksmmt3ctyi4ul7 Gevgelijas dzelzceļa stacija 0 628798 4461167 4452948 2026-04-29T18:01:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461167 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Gevgelijas stacija | tips = stacija | attēls = Zeleznicka_Stanica_-_Gevgelija.JPG | attēla_apraksts = Gevgelijas stacija 2011. gadā | coordinates = {{coord|41.143723|22.5122362|type:railwaystation_region:MK|display=inline,title}} | karte = <!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --> | pushpin_label_position = | līnijā = <!-- kurā līnijā atrodas --> | atvērta = 1874 | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 13 (tiek lietoti 10) | adrese = [[Gevgelija]], [[Ziemeļmaķedonija]]<ref>{{Cite web|url=https://zk.mk/zheleznichka-stanica-gevgelija|title = Железничка станица-Гевгелија}}</ref> | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = <!-- tuvākie pieturas punkti un ceļu posteņi --> | attālums_līdz_Rīgai = <!-- tikai skaitļi; km --> }} '''Gevgelijas dzelzceļa stacija''' (''Железничка Станица Гевгелија'') ir galvenā dzelzceļa stacija [[Gevgelija|Gevgelijā]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas pilsētas austrumu malā, un to izmanto starptautiskie starppilsētu [[Vilciens|vilcieni]] uz [[Saloniki]]em, [[Skopje|Skopji]] un [[Belgrada|Belgradu]]. == Vēsture == Stacija tika uzcelta 1873. gadā, kad kompānija ''Chemins de fer Orientaux'' atklāja līniju no [[Skopje]]s uz [[Saloniki]]em, kas abas tolaik bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvdaļa. Tā tika atklāta 1874. gadā.<ref>[https://drnka.mk/%D0%B4%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D0%B0%D1%98%D0%BE%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%B2%D0%B0-%D1%9C%D0%B5-%D0%B7%D0%B0%D0%B2%D1%80%D1%88%D0%B8-%D1%80%D0%B5%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D1%81/ До крајот на годинава ќе заврши реконструкцијата на Железничката станица во Гевгелија изградена во 1874 година]</ref> Pēc Londonas līguma, kas 1913. gada 30. maijā izbeidza [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], Gevgelija tika [[Anketēšana|anektēta]] un iekļauta [[Serbijas Karaliste|Serbijas Karalistē]] kā viena no karalistes vistālāk dienvidos esošajām apdzīvotajām vietām, un stacija tika integrēta Serbijas dzelzceļos. 1929. gadā dzelzceļi kopā ar valsti tika pārdēvēti par Dienvidslāvijas Valsts dzelzceļiem. 1941. gada aprīlī, kad Dienvidslāviju anektēja [[Ass valstis]], dzelzceļš pārtrauca darbību. Neskatoties uz pievienošanos Ass valstīm, [[Bulgārija]]s armija nepiedalījās [[Iebrukums Dienvidslāvijā|iebrukumā Dienvidslāvijā]], tomēr bija gatava ieņemt iepriekš noteiktās teritorijas tūlīt pēc Dienvidslāvijas [[kapitulācija]]s.<ref>Jozo Tomasevich, War and Revolution in Yugoslavia: 1941 - 1945, Volume 2, Stanford University Press, 2002, {{ISBN|0804779244}}, p. 196.</ref><ref>Featherstone, K., et al., The Last Ottomans: The Muslim Minority of Greece 1940-1949, Springer, 2011, {{ISBN|0230294650}}, p. 83.</ref> Dienvidslāvijas valdība kapitulēja 17. aprīlī; 19. aprīlī Dienvidslāvijā iebruka Bulgārijas sauszemes spēki. Pēc Dienvidslāvijas kapitulācijas Bulgārija okupēja lielāko daļu Dienvidslāvijas Maķedonijas, kas bija zaudēta Bulgārijai 1918. gadā. Dzelzceļi šajos reģionos tika iekļauti Bulgārijas Valsts dzelzceļos un pārveidoti, lai kalpotu [[Karš|kara]] vajadzībām. Pēc Bulgārijas kapitulācijas Gevgelija tika atdota Dienvidslāvijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dzelzceļš tika atjaunots. 1952. gadā tas tika pārdēvēts par Dienvidslāvijas dzelzceļu. 1991. gada septembrī toreizējā Maķedonijas Sociālistiskajā Republikā notika [[neatkarība]]s [[referendums]], un vēlāk tā pasludināja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Republikas]] un kļuva par [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republiku]]. Līdz ar to Gevgelija un visa dzelzceļa [[infrastruktūra]] un aktīvi no Dienvidslāvijas dzelzceļa tika nodoti ''[[Makedonski Železnici]]''. 2020. gadā stacija bija viena no desmit reģionālajām stacijām, kurām tika piešķirti līdzekļi [[renovācija]]s darbiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faktor.mk/so-evropski-pari-k-e-se-menuva-likot-na-10/ova-se-profesii-na-idninata-|title=Со европски пари ќе се менува ликот на 10 железнички станици}}</ref> Uzgaidāmā telpa, biļešu kase, tualetes un citas telpas stacijas ēkā tika renovētas, un ēkas [[fasāde]], kas pasludināta par [[Kultūras piemineklis|kultūras pieminekli]], tiek remontēta un renovēta. == Iekārtas == Stacijā ir biļešu kase, [[tualete]]s un [[kafejnīca]]. Tā ir pēdējā stacija Ziemeļmaķedonijā vilcieniem uz [[Grieķija|Grieķiju]], un tajā ir [[Robežsardze|robežkontroles]] punkts un [[muita]]s postenis. Platformu līmenī stacija ir aprīkota ar ekrāniem pasažieru informācijai, sēdvietām un informācijas stendiem. Pašlaik stacijā nepiestāj [[Autobuss|autobusi]]. Tomēr stacijā ir pieejama autostāvvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mzt.mk/?page_id=3065&lang=mk|title=Сите Железнички Станици – Железници на Република Северна Македонија Транспорт А.Д. Скопје|access-date={{dat|2026|04|11||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220529093600/https://mzt.mk/?page_id=3065&lang=mk}}</ref> == Pakalpojumi == Staciju izmanto vairāki vietējie, tālsatiksmes un starptautiskie vilcieni. == Migrantu krīze == 2018. gada 12. aprīlī plkst. 18.05 jaukta patruļvienība, kurā bija muitas darbinieki un Maķedonijas dzelzceļa Gevgelijas reģionālās vienības pārstāvis, veica divu no Grieķijas ieradušos kravas vilciena vagonu kontrolpārbaudi. Tika ziņots, ka vilcienā tika pieķerti četri [[Iedzīvotāju migrācija|migranti]] no [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s, kuri slēpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lider.com.mk/hronika/na-zeleznichka-stanica-gevgelija-fateni-chetvorica-migranti-od-avganistan-i-iran-vo-vozot-koj-pristignal-od-grcija/|title=На Железничка станица Гевгелија фатени четворица мигранти од Авганистан и Иран во возот кој пристигнал од Грција|access-date=2021-06-04}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas saimniecība]] [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] fhuysll2ktoanrdrehssszb4f8vxh9c Santa Kasparsone 0 628988 4461222 4459907 2026-04-29T19:51:52Z ~2026-26157-43 144763 Nebij pareizi fakti 4461222 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Santa Kasparsone''' (dzimusi 1976. gada 2. maijā) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķe. Mācījusies [[Ābeļi (Ābeļu pagasts)|Ābeļu]] skolā, kur mūzikas skolotājs Oskars Cepītis ievēroja meitenes muzikālo talantu. Savu pirmo dziesmu Santa sacerēja jau 11 gadu vecumā, kad literatūras stundā vajadzēja no galvas mācīties dzejoli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/dziedataja-un-dziesmu-autore-santa-kasparsone-svin-40.a67660/|title=Dziedātāja un dziesmu autore Santa Kasparsone svin 40|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-04-12|language=lv}}</ref> 1999. gadā beigusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģisko universitāti]] mūzikas skolotāja un diriģenta specialitātē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/17690-santa-kasparsone/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-04-12}}</ref> Pēc studiju beigšanas Santa Kasparsone sāka strādāt [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]] un vienlaikus turpināja savu dziedātājas karjeru. 2001. gadā tapa duets — Santa un [[Ēriks Gruzniņš]], tika izdots albums, sākās aktīva muzicēšana, kas nebija savienojama ar darbu skolā. Neilgu laiku Kasparsone strādāja [[Krustpils]] bērnudārzā "Zvaniņš", tad kļuva par mūzikas skolotāju [[Jēkabpils 3. vidusskola|Jēkabpils 3. vidusskolā]]. Ir Jēkabpils novada skolu koru diriģentu koordinatore un diriģente.<ref name=":0" /> 2025. gadā piedalījusies Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanās.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kasparsone, Santa}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dziedātāji]] akdamt432byboxxlrpr597qtfnb5sy2 4461226 4461222 2026-04-29T20:10:07Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-26157-43|~2026-26157-43]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4459907 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Santa Kasparsone''' (dzimusi 1976. gada 2. maijā) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķe. Mācījusies [[Ābeļi (Ābeļu pagasts)|Ābeļu]] skolā, kur mūzikas skolotājs Oskars Cepītis ievēroja meitenes muzikālo talantu. Savu pirmo dziesmu Santa sacerēja jau 11 gadu vecumā, kad literatūras stundā vajadzēja no galvas mācīties dzejoli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/dziedataja-un-dziesmu-autore-santa-kasparsone-svin-40.a67660/|title=Dziedātāja un dziesmu autore Santa Kasparsone svin 40|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-04-12|language=lv}}</ref> 1999. gadā beigusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģisko universitāti]] mūzikas skolotāja un diriģenta specialitātē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/17690-santa-kasparsone/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-04-12}}</ref> Pēc studiju beigšanas Santa Kasparsone sāka strādāt [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]] un vienlaikus turpināja savu dziedātājas karjeru. 2001. gadā tapa duets — Santa un [[Ēriks Gruzniņš]], tika izdots albums, sākās aktīva muzicēšana, kas nebija savienojama ar darbu skolā. Neilgu laiku Kasparsone strādāja [[Krustpils]] bērnudārzā "Zvaniņš", tad kļuva par mūzikas skolotāju [[Jēkabpils 3. vidusskola|Jēkabpils 3. vidusskolā]]. Ir Jēkabpils novada skolu koru diriģentu koordinatore un diriģente.<ref name=":0" /> Šie darba pienākumi tika apvienoti ar muzicēšanu šlāgermūzikas jomā gan solo, gan ar Ēriku Gruzniņu. 2025. gadā piedalījusies Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanās.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kasparsone, Santa}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dziedātāji]] is54ouoe3yyvaf8hqaplr8u3bmdx1xa 4461227 4461226 2026-04-29T20:15:01Z Egilus 27634 4461227 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Santa Kasparsone''' (dzimusi 1976. gada 2. maijā) ir [[latvieši|latviešu]] mūziķe. Mācījusies [[Ābeļi (Ābeļu pagasts)|Ābeļu]] skolā, kur mūzikas skolotājs Oskars Cepītis ievēroja meitenes muzikālo talantu. Savu pirmo dziesmu Santa sacerēja jau 11 gadu vecumā, kad literatūras stundā vajadzēja no galvas mācīties dzejoli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/dziedataja-un-dziesmu-autore-santa-kasparsone-svin-40.a67660/|title=Dziedātāja un dziesmu autore Santa Kasparsone svin 40|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-04-12|language=lv}}</ref> 1999. gadā beigusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Pedagoģisko universitāti]] mūzikas skolotāja un diriģenta specialitātē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/17690-santa-kasparsone/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2026-04-12}}</ref> Pēc studiju beigšanas Santa Kasparsone sāka strādāt [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils Valsts ģimnāzijā]] un vienlaikus turpināja savu dziedātājas karjeru. 2001. gadā tapa duets — Santa un [[Ēriks Gruzniņš]], tika izdots albums, sākās aktīva muzicēšana, kas nebija savienojama ar darbu skolā. Neilgu laiku Kasparsone strādāja [[Krustpils]] bērnudārzā "Zvaniņš", tad kļuva par mūzikas skolotāju [[Jēkabpils 3. vidusskola|Jēkabpils 3. vidusskolā]]. Ir Jēkabpils novada skolu koru diriģentu koordinatore un diriģente.<ref name=":0" /> Šie darba pienākumi tika apvienoti ar muzicēšanu šlāgermūzikas jomā gan solo, gan ar Ēriku Gruzniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://music.youtube.com/channel/UCllV3TqVmttgvwUaPuAXaSg|title=Santa Kasparsone|website=YouTube Music|access-date=2026-04-29|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/164884|title=Biļetes uz Santas Kasparsones jubilejas koncerts “Par dvēselīti” Jēkabpils, Vecpilsētas laukums 3 2. maijs 17:00 Jēkabpils Tautas nams|website=SIA "Biļešu Paradīze"|access-date=2026-04-29|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Pavasaris vai mīlestība by Ēriks Gruzniņš, Santa Kasparsone: Listen on Audiomack|url=https://audiomack.com/eriks-gruznins-1/song/pavasaris-vai-milestiba-5958172|accessdate=2026-04-29|language=en|first=Ēriks|last=Gruzniņš}}</ref> 2025. gadā piedalījusies Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanās.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kasparsone, Santa}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dziedātāji]] fyyj8qeuz22f32fi7pqjgprb3uxjcum Gražišķi 0 629750 4461199 4457140 2026-04-29T19:20:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461199 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gražišķi | official_name = ''Gražiškiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Gražiškiai, paštas.JPG | image_caption = Gražišķu pasts | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Vilkavišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Gražišķu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.95 | population_total = 275 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 28 | lats = 01 | latNS = N | longd = 22 | longm = 55 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 150 | website = }} '''Gražišķi''' ({{val|lt|Gražiškiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Širvinta (Šeimenas pieteka)|Širvintas]] upes krastā 20 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Vilkavišķi]]em. == Vēsture == Gražišķi vēstures avotos pirmoreiz minēti 16. gadsimtā — tās dibināšanas saistās ar Lietuvas Lielkņazistes Užnemunes kolonizāciju. Gražu muiža dibināta 1598. gadā, bet ap 1600. gadu uzcelta pirmā baznīca. 1746. gadā Gražišķi saņēma iknedēļas tirgu un 4 ikgadējo gadatirgu privilēģiju. Gražišķu draudzei kļūstot par vienu no bagātākajām Užnemunē, 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā par tās mācītājiem tika iecelti bīskapi. 19. gadsimta vidū papildus pamatskolai darbojās arī augstākā skola, kurā tika apmācīti draudzes ierēdņi. No 1950. līdz 1992. gadam Gražišķi bija kolhoza centrālais ciemats. 2001. gadā tika apstiprināts miesta ģerbonis — tajā attēlots tradicionālā Gražišķu karnevāla ''Šyvio šokdinimu'' (starp [[Ziemassvētki]]em un [[Zvaigžņu diena|Zvaigžņu dienu]]) personāžs; ģerboņa tēma izvēlēta pamatojoties uz miesta vidusskolas skolēnu zīmējumiem. == Arhitektūra un apskates objekti == Gražišķu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1881. gadā. Tā ir ievērojama eklektisma stila celtne ar neoromānikas un neogotikas elementiem, kas dominē miesta arhitektūrā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Gražišķu ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pilsētā aktīvi darbojas etnogrāfiskais ansamblis "Gražupis". Tas piedalās Lietuvas dziesmu svētkos un rajona pasākumos, ir uzstājies Polijā un ierakstījis vairākas dziesmas Lietuvas Radio studijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Gražiškiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vilkaviskis.lt/ Vilkavišķu rajona pašvaldības vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110609030125/http://www.vilkaviskis.lt/ |date={{dat|2011|06|09||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Vilkavišķu rajona pašvaldība]] nsscbsbn0ytjr52cwc9nu7imoojx405 Pazudušie (5. sezona) 0 629770 4461181 4457334 2026-04-29T18:46:54Z KartoshkaFri78 101366 4461181 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |season_name="Pazudušie" 5. sezona |country={{USA}} |num_episodes=17 |first_aired=2009. gada 21. janvārī |last_aired=2009. gada 13. maijā |prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]] |next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]] }} Seriāla "[[Pazudušie]]" '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas. Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz 1970. gadiem, kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nākotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni. 17 sēriju sezona pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]]. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}</ref> Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}</ref> Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[franči|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série "Lost"|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}</ref> Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de "Lost"...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}</ref> Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts lomā un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore. Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā parādījas Džeikobs, "Citu" līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vilivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls "Frogurts", kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā "[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]". Šajā sezonā īpašo viesu lomās parādījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}</ref> Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Ridiks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksas Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable sortable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists (-i/-es) !Centrālais varonis (-i) !Pirmizrādes datums (ASV) |- |1 |''[[Because You Left]]'' ("Jo tu aizgāji") |[[Stīvens Viljamss]] |[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]] !- |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves. |- |2 |''[[The Lie]]'' ("Meli") |[[Džeks Benders]] |[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]] |Hugo "Hērlijs" Rejess |2009. gada 21. janvārī |- | colspan="6" |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā "Citu" uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā. |- |3 |''[[Jughead]]'' ("Džagheds") |[[Rods Holkombs]] |[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]] |Dezmonds Hjūms |2009. gada 29. janvārī |- | colspan="6" |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar "Citiem", kuri karo pret [[ASV Armija]]s patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā. |- |4 |''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]'' ("Mazais princis") |Stīvens Viljamss |[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]] |Keita Ostena |2009. gada 4. februārī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no "laika nobīdes" slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā. |- |5 |''[[The Place Is Death]]'' ("Šī vieta ir nāve") |[[Pols Edvardss]] |Ādams Horovics un Edvards Kitsis |Džins un Sun Kvoni |2009. gada 11. februārī |- | colspan="6" |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas. |- |6 |''[[316 (Pazudušie)|316]]'' |Stīvens Viljamss |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Džeks Šepards |2009. gada 18. februārī |- | colspan="6" |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā. |- |7 |''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]'' ("Džeremija Bentama dzīve un nāve") |Džeks Benders |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2009. gada 25. februārī |- | colspan="6" |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenajai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties. |- |8 |''[[LaFleur]]'' ("Laflērs") |[[Marks Goldmans]] |Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]] |Džeimss "Sojers" Fords |2009. gada 4. martā |- | colspan="6" |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā. |- |9 |''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]'' |Džeks Benders |Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis |Frenks Lapiduss |2009. gada 18. martā |- | colspan="6" |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti. |- |10 |''[[He's Our You]]'' ("Tas ir mūsu tu") |[[Gregs Jajtanss]] |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Saīs Džara |2009. gada 25. martā |- | colspan="6" |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par "Citu". |- |11 |''[[Whatever Happened, Happened]]'' ("Kas notika, tas notika") |[[Bobijs Rots]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2009. gada 1. aprīlī |- | colspan="6" |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību. |- |12 |''[[Dead Is Dead]]'' ("Miris nozīme miris") |Stīvens Viljamss |Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa |Bens Lainuss |2009. gada 8. aprīlī |- | colspan="6" |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem. |- |13 |''[[Some Like It Hoth]]'' ("Dažiem patīk Hota") |Džeks Benders |Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]] |Mailss Stroms |2009. gada 15. aprīlī |- | colspan="6" |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu "Citiem". Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam. |- |14 |''[[The Variable]]'' ("Mainīgais") |Pols Edvardss |Edvards Kitsis un Ādams Horovics |Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga |2009. gada 29. aprīlī |- | colspan="6" |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas "Gulbis" būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem. |- |15 |''[[Follow the Leader]]'' ("Sēkojiet līderam") |Stīvens Viljamss |Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis |Ričards Alperts |2009. gada 6. maijā |- | colspan="6" |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas "Gulbis" urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba. |- |16 un 17 |''[[The Incident]]'' ("Incidents") |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs |Džeikobs |2009. gada 13. maijā |- | colspan="6" |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] pnm43e5dxzcmymtg0alw4v2xnr1t9tc Jurijs Vovks 0 629897 4461418 4457918 2026-04-30T11:19:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4461418 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jurijs Vovks | vārds_orig = ''Юрій Богданович Вовк'' | attēls = Vovk Yuri.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jurijs Vovks 2009. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļviva|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Jurijs Vovks''' ({{val|uk|Юрій Богданович Вовк}}; dzimis {{dat|1988|11|11}}, [[Ļviva|Ļvivā]]) ir [[Ukraina]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2008). == Biogrāfija == 2003. gada nogalē uzvarējis jauniešu šaha turnīros [[Ternopiļa|Ternopiļā]] un Ļvivā. Daudzkārtējs Ukrainas jauniešu šaha čempionātu laureāts, kuros izcīnījis zelta (2007 [O20]), sudraba (2004 [O16]) un bronzas (2004 [O18]) medaļas. 2007. gadā dalījis pirmo vietu starptautiskā turnīrā Martuni ([[Armēnija]]).<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic662.html#12 TWIC 662: Lake Sevan]</ref> 2009. gada februārī ar rezultātu 7½ punkti no 9 iespējamiem dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Cappelle-la-Grande Open'' ([[Francija]]), apsteidzot 106 lielmeistarus and 76 starptautiskos meistarus.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5278 Chessbase: Yuri Vovk wins 25th Cappelle-la-Grande]</ref> 2013. gadā šajā pašā turnīrā vēlreiz dalījis pirmo vietu, paliekot 8. vietā pēc papildu taibreika.<ref>[http://en.chessbase.com/post/29th-cappelle-la-grande-open-sjugirov-edges-out-pack-040313 29th Cappelle-La-Grande Open: Sjugirov edges out pack]</ref> 2011. gada septembrī dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā ''Dutch Open''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53830 |title=Tournament report September 2011: Dutch Open |access-date={{dat|2026|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230531165500/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=53830 }}</ref> 2015. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] izcīnījis 5. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]] un ieguvis tiesības piedalīties Pasaules kausā šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/evgeniy-najer-is-new-european-chess-champion/ |title=Evgeniy Najer is new European Chess Champion |access-date={{dat|2026|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2017|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170429011926/http://www.chessdom.com/evgeniy-najer-is-new-european-chess-champion/ }}</ref> 2015. gada Pasaules šaha kausa izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā uzvarējis ASV lielmeistaru [[Rejs Robsons|Reju Robsonu]], bet 2. kārtā piekāpies Ķīnas lielmeistaram [[Vei Ji]].<ref>[https://web.archive.org/web/20170613084313/http://www.bakuworldcup2015.com/ Baku World Cup 2015]</ref> 2011. gadā pārstāvējis Ukrainas izlasi [[Šahs 2011. gada vasaras universiādē|Vasaras universiādē]] un jaukto komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu. Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2008. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. [[Ļvivas Universitāte]]s absolvents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 14113171 | chessgames = 98711 | 365chess = Yuri_Vovk }} {{DEFAULTSORT:Vovks, Jurijs}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļvivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] pa13qlnzo9bbmqdoep72r5fx1aoxjgz Progress MS-34 0 630240 4461237 4459774 2026-04-29T21:06:24Z Dainis 876 4461237 wikitext text/x-wiki {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Progress MS-34'' | Nosaukums_orig = ''Прогресс МС-34'' | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Progress MS-34'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Progress-MS]]'' | KA sērijas Nr = 464 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|4|25|SK}} 22:21:47 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Palaists_kopā_ar = | saslēgšanās-atvienošanās = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7280 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Apkalpe = 0 | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Progress MS-33]]'' | KA_nāk = ''[[Progress MS-35]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Progress MS-34''''' (''Прогресс МС-34''; [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apzīmējums '''''ISS-95P''''') ir [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) nogādāja [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2026. gada 25. aprīlī.<!-- ''Progress MS-34'' darbību beidza 2025. gada 1. jūlijā--> == Krava == Kopējā kravas masa starta brīdī bija 2518 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|700|kg}}), saspiestas gāzes (skābeklis) ({{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā (pavisam {{sk|1348|kg}}) bija iekārtas stacijas apkalpošanai ({{sk|311|kg}}), zinātnisko pētījumu aprīkojums ({{sk|146|kg}}), medicīnas preces ({{sk|75|kg}}), pārtikas preces ({{sk|483|kg}}), higiēnas preces ({{sk|333|kg}}). Kravā bija arī skafandrs ''[[Orlan MKS]]'' № 8.<ref name="science.mail.ru 2026-04-26" /> == Lidojuma gaita == ''Progress MS-33'' tika palaists {{dat|2026|3|22||bez}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma. 28. aprīlī 00:00:46 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' moduļa. <!-- 2025. gada 1. jūlijā 18:43:28 ''UTC'' ''Progress MS-33'' atvienojās no stacijas. 21:52 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Kravas kuģis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfēras blīvajos slāņos. Aptuveni 22:30 ''UTC'' nesadegušās daļas nokrita Klusā okeāna dienvidu daļā, kas nav kuģojama. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="science.mail.ru 2026-04-26">[https://science.mail.ru/news/48290-zapusk-rakety-nositelya-soyuz-21a-26-04-2026/ Запуск ракеты-носителя «Союз-2.1а» 26 апреля 2026 года: продукты и новый скафандр отправились на МКС] science.mail.ru, 2026-04-26</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.russianspaceweb.com/progress-ms-34.html Progress MS-34 to re-supply ISS] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs {{SKS konfigurācija}} {{Progress kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-34]] d0oy7lv693j4ucizh93wn7gyqudyxoj Plebolepīdveidīgās 0 630349 4461111 4460630 2026-04-29T14:30:45Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Plebolepīdveidīgie]] 4461111 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Plebolepīdveidīgie]] b4o9hvhj3smcckk6o5peuan16hdghpl Phlebolepidiformes 0 630350 4461112 4460605 2026-04-29T14:31:50Z Jānis U. 198 Pāradresācija nomainīta no [[Plebolepīdveidīgās]] uz [[Plebolepīdveidīgie]] 4461112 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Plebolepīdveidīgie]] b4o9hvhj3smcckk6o5peuan16hdghpl Furkakaudveidīgās 0 630354 4461117 4460662 2026-04-29T14:38:12Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Furkakaudveidīgie]] 4461117 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Furkakaudveidīgie]] fwa8eq7j6lpjo57vq18drfms4cwdtc0 Furcacaudiformes 0 630355 4461118 4460651 2026-04-29T14:38:49Z Jānis U. 198 Pāradresācija nomainīta no [[Furkakaudveidīgās]] uz [[Furkakaudveidīgie]] 4461118 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Furkakaudveidīgie]] fwa8eq7j6lpjo57vq18drfms4cwdtc0 Loganelveidīgās 0 630358 4461114 4460696 2026-04-29T14:34:50Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Loganelveidīgie]] 4461114 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Loganelveidīgie]] 5ljq6fxl80hypug1sxupekzm2em9ug0 Loganelliiformes 0 630359 4461115 4460674 2026-04-29T14:35:23Z Jānis U. 198 Pāradresācija nomainīta no [[Loganelveidīgās]] uz [[Loganelveidīgie]] 4461115 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Loganelveidīgie]] 5ljq6fxl80hypug1sxupekzm2em9ug0 Osmaņu armija 0 630388 4461353 4460832 2026-04-30T08:02:19Z ZANDMANIS 91184 4461353 wikitext text/x-wiki '''Osmaņu armija''' bija [[Osmaņu impērija]] sauszemes militārie spēki, kas pastāvēja no impērijas izveidošanās 13. gadsimta beigās līdz tās sabrukumam pēc [[Pirmais pasaules karš]]. Tā bija viena no nozīmīgākajām militārajām struktūrām Eirāzijā, kas vairāku gadsimtu garumā nodrošināja impērijas paplašināšanos un kontroli pār plašām teritorijām Balkānos, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Osmaņu armijas sākotnējā attīstība saistīta ar turku cilšu militārajām tradīcijām un islāma karadarbības principiem. Agrīnajā posmā armija balstījās uz viegli bruņotu jātnieku vienībām, kas bija efektīvas ātrās un mobilās kampaņās. 14. gadsimtā, paplašinoties impērijai, tika izveidotas regulāras vienības, no kurām nozīmīgākā bija janičāru korpuss (turku: ''Yeniçeri''). Janičāri tika komplektēti, izmantojot devširme sistēmu, kur kristiešu izcelsmes zēni tika savākti, apmācīti un pārvērsti par profesionāliem karavīriem, lojāliem sultānam. un 16. gadsimtā Osmaņu armija sasniedza savu militāro un organizatorisko kulmināciju. Tā kļuva par vienu no modernākajām armijām pasaulē, īpaši pateicoties artilērijas izmantošanai. 1453. gadā armija [[Konstantinopoles krišana|iekaroja Konstantinopoli]], kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas un Tuvo Austrumu vēsturē. Šajā periodā armija bija cieši centralizēta un efektīvi pārvaldīta, un tās sastāvā bija gan kājnieki, gan jātnieki, gan inženiertehniskās vienības. gadsimtā sākās pakāpeniska armijas efektivitātes samazināšanās. Janičāru korpuss kļuva politiski ietekmīgs un bieži iejaucās valsts pārvaldē, kas vājināja militāro disciplīnu. Tehnoloģiskā atpalicība no Eiropas valstīm kļuva arvien izteiktāka, īpaši pēc vairākām militārām sakāvēm, tostarp [[Vīnes kauja (1683)|1683. gada Vīnes kaujas]]. un 19. gadsimtā tika veikti vairāki mēģinājumi reformēt Osmaņu armiju. Sultāni centās ieviest Eiropas tipa apmācību, organizāciju un bruņojumu. Nozīmīgas reformas tika īstenotas [[Mahmuds II|Mahmuda II]] valdīšanas laikā, kad 1826. gadā tika likvidēts janičāru korpuss (t.s. "Laimīgais notikums"). Pēc tam tika izveidota jauna, modernizēta armija ar regulāru struktūru un apmācību pēc Rietumu parauga. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Osmaņu armija turpināja modernizēties, sadarbojoties ar Eiropas militārajiem ekspertiem, īpaši no Vācijas. Tomēr impērijas politiskās un ekonomiskās problēmas ierobežoja šo reformu efektivitāti. Armija piedalījās vairākos konfliktos, tostarp Balkānu karos (1912–1913), kuros impērija zaudēja lielāko daļu savu Eiropas teritoriju. [[Pirmais pasaules karš]] kļuva par pēdējo lielo konfliktu, kurā piedalījās Osmaņu armija. Tā karoja vairākos frontēs, tostarp Gallipoli kampaņā, kur guva ievērojamu panākumu pret Antantes spēkiem. Tomēr kopumā karš beidzās ar sakāvi, kas noveda pie Osmaņu impērijas sabrukuma un armijas izformēšanas 1922. gadā. Osmaņu armija būtiski ietekmēja militārās organizācijas attīstību reģionā un bija pamats vēlākajai [[Turcijas Republika|Turcijas Republikas]] bruņoto spēku izveidei. [[Kategorija:Militārisms Osmaņu impērijā]] orjn4xtxsvci7hx78i5tizbukadql3c Ralfs Lintons 0 630400 4461230 4460861 2026-04-29T20:21:50Z Papuass 88 4461230 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | vārds = Ralfs Lintons | vārds_orig = ''Ralph Linton'' | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Filadelfija}} | m_gads = 1953 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 24 | m_vieta = {{flaga|Amerikas Savienotās Valstis}} [[Ņūheivena]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] | pilsonība = {{flaga|Amerikas Savienotās Valstis}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | dzimums = V | nodarbošanās = antropologs | rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]] | periods = 20. gadsimts | žanri = antropoloģija, sociālā teorija | temati = kultūra, statuss, loma, sabiedrība | lit virzieni = [[kultūras antropoloģija]] | slavenākie darbi = “The Study of Man” (1936), “The Cultural Background of Personality” | ietekmējies = [[Francs Boass]] | ietekmējis = sociālā antropoloģija, socioloģija | alma_mater = [[Hārvarda Universitāte]] | attēls = Ralph Linton (American anthropologist).jpg | att_izmērs = 275 }} '''Ralfs Lintons''' ({{val|en|Ralph Linton}}; dzimis {{dat|1893|2|27}}, miris {{dat|1953|12|24}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] antropologs, viens no nozīmīgākajiem [[kultūras antropoloģija]]s pārstāvjiem 20. gadsimtā. Lintons ir īpaši pazīstams ar saviem ieguldījumiem [[kultūra]]s un sociālās struktūras analīzē, ieviešot jēdzienus [[sociālais statuss|statuss]] un [[sociālā loma|loma]]. Viņš definēja statusu kā indivīda vietu sabiedrībā, savukārt lomu — kā uzvedības modeli, kas saistīts ar šo statusu. Šie jēdzieni kļuva par pamatu gan [[antropoloģija]]s, gan [[socioloģija]]s teorijās. Lintons uzskatīja, ka kultūra ir kopums ar iemācītām uzvedības formām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Viņš uzsvēra, ka indivīda personība veidojas ciešā mijiedarbībā ar kultūras vidi, tādējādi attīstot “kultūras un personības” pieeju. Savos darbos Lintons analizēja arī kultūras pārnesi, sociālo normu nozīmi un sabiedrības organizāciju. Viņš pievērsās tam, kā dažādas kultūras sistēmas nosaka indivīda uzvedību un identitāti. Lintons veica lauka pētījumus dažādos reģionos, tostarp [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās un [[Madagaskara|Madagaskarā]], kas sniedza empīrisku pamatu viņa teorijām. Viņa darbi izceļas ar mēģinājumu apvienot teorētisku analīzi ar konkrētiem kultūras novērojumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lintons, Ralfs}} [[Kategorija:Antropologi]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu zinātnieki]] [[Kategorija:20. gadsimts]] 8tm4ebtks6vgufoqnuprmsvnmotfcaq Marginālā revolūcija 0 630415 4461231 4460955 2026-04-29T20:22:30Z Papuass 88 4461231 wikitext text/x-wiki '''Marginālā revolūcija''' bija būtisks pavērsiens [[ekonomika]]s teorijas attīstībā 19. gadsimta otrajā pusē, kad ekonomisti pārgāja no klasiskās pieejas uz analīzi, kas balstīta uz [[robežlietderība|robežlietderību]] un individuālajām izvēlēm. Marginālā revolūcija notika aptuveni 1870. gados un ir saistīta ar trīs galveno ekonomistu darbiem: [[Kārlis Mengers|Kārļa Mengera]] darbiem Austrijā, [[Viljams Stenlijs Dževonss|Viljama Stenlija Dževonsa]] darbiem Lielbritānijā un [[Leons Valrass|Leona Valrasa]] darbiem Šveicē. Lai gan viņi strādāja neatkarīgi, viņu idejas bija līdzīgas un radīja jaunu pieeju ekonomikas analīzei. Šī revolūcija radās kā reakcija uz [[klasiskā ekonomika|klasisko ekonomiku]], īpaši uz [[darba teorija par vērtību|darba vērtības teoriju]], kuru attīstīja tādi domātāji kā [[Ādams Smits|Ādama Smita]] un [[Deivids Rikardo|Deivida Rikardo]] darbos. Marginālisti apgalvoja, ka vērtība nav atkarīga tikai no darba ieguldījuma, bet gan no tā, kā indivīdi novērtē preču lietderību. Marginālās revolūcijas centrālais jēdziens ir [[robežlietderība]], kas nozīmē papildu labumu, ko patērētājs iegūst no vienas papildu preces vienības. Šis jēdziens palīdzēja izskaidrot [[pieprasījums|pieprasījuma]] likumsakarības un cenu veidošanos tirgū. Marginālās revolūcijas rezultātā radās [[neoklasiskā ekonomika]], kas kļuva par dominējošo ekonomikas teorijas virzienu. Tā uzsver racionālu indivīdu uzvedību, resursu efektīvu sadali un tirgus līdzsvara analīzi. Šī teorētiskā pārmaiņa ieviesa arī matemātiskās metodes ekonomikā, īpaši [[Leons Valrass|Leona Valrasa]] darbos, kur tika izstrādāti modeļi [[vispārējais līdzsvars|vispārējā līdzsvara]] analīzei. Tas ļāva ekonomiku attīstīt kā precīzāku un formālāku zinātni. Marginālā revolūcija būtiski ietekmēja arī [[Austrijas ekonomikas skola|Austrijas ekonomikas skolu]], kuras pārstāvji, piemēram, [[Kārlis Mengers|Kārļa Mengera]] darbos, uzsvēra subjektīvās vērtības nozīmi un tirgus procesu dinamiku. Kopumā marginālā revolūcija mainīja ekonomikas teorijas pamatus, pārvietojot uzmanību no ražošanas izmaksām uz patērētāju izvēlēm un individuālo lietderību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ekonomika]] [[Kategorija:Ekonomikas teorija]] [[Kategorija:19. gadsimts]] 8hd5heou4f1eiz4xq81c0gymoxfv4p0 USA Hockey National Team Development Program 0 630422 4461078 4461045 2026-04-29T12:29:04Z ~2026-25896-91 144745 4461078 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2002 IIHF World U18 Championships|2002 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2006 IIHF World U18 Championships|2006 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2009 IIHF World U18 Championships|2009 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2010 IIHF World U18 Championships|2010 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2011 IIHF World U18 Championships|2011 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2017 IIHF World U18 Championships|2017 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2004 IIHF World U18 Championships|2004 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2007 IIHF World U18 Championships|2007 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2018 IIHF World U18 Championships|2018 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2022 IIHF World U18 Championships|2022 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2016 IIHF World U18 Championships|2016 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2019 IIHF World U18 Championships|2019 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} }} '''USA Hockey National Team Development Program''' '(USNTDP)' pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasi [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]]. Šajā līgā komandai ir U17 un U18 komandas. Programma sākās 1996. gadā ar [[ASV hokejs|ASV hokeja]] atbalstu, lai atrastu labākos spēlētājus un spēlētāji trenētos pēc vienotas treņinprogrammas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.usahockey.com/ ASV hokeja izlases oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} 1vkjsln7rw6t9mib1iyfl2dkwhqkjim 4461079 4461078 2026-04-29T12:29:36Z ~2026-25896-91 144745 4461079 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2002 IIHF World U18 Championships|2002 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2006 IIHF World U18 Championships|2006 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2009 IIHF World U18 Championships|2009 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2010 IIHF World U18 Championships|2010 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2011 IIHF World U18 Championships|2011 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2017 IIHF World U18 Championships|2017 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2004 IIHF World U18 Championships|2004 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2007 IIHF World U18 Championships|2007 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2018 IIHF World U18 Championships|2018 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2022 IIHF World U18 Championships|2022 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2016 IIHF World U18 Championships|2016 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2019 IIHF World U18 Championships|2019 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} }} '''USA Hockey National Team Development Program''' (USNTDP) pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasi [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]]. Šajā līgā komandai ir U17 un U18 komandas. Programma sākās 1996. gadā ar [[ASV hokejs|ASV hokeja]] atbalstu, lai atrastu labākos spēlētājus un spēlētāji trenētos pēc vienotas treņinprogrammas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.usahockey.com/ ASV hokeja izlases oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} 9nevyri43nvg87gf49l01rxgrmr16nu 4461080 4461079 2026-04-29T12:34:10Z Egilus 27634 Stingri ņemot, to vajadzētu pārtulkot latviski, bet neesmu pārliecināts, ka tāds tulkojums pastāv. 4461080 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2002 IIHF World U18 Championships|2002 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2006 IIHF World U18 Championships|2006 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2009 IIHF World U18 Championships|2009 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2010 IIHF World U18 Championships|2010 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2011 IIHF World U18 Championships|2011 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2017 IIHF World U18 Championships|2017 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2004 IIHF World U18 Championships|2004 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2007 IIHF World U18 Championships|2007 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2018 IIHF World U18 Championships|2018 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2022 IIHF World U18 Championships|2022 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2016 IIHF World U18 Championships|2016 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2019 IIHF World U18 Championships|2019 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} }} '''''USA Hockey National Team Development Program''' (USNTDP)'' pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasi [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]]. Šajā līgā komandai ir U17 un U18 komandas. Programma sākās 1996. gadā ar [[ASV hokejs|ASV hokeja]] atbalstu, lai atrastu labākos spēlētājus un spēlētāji trenētos pēc vienotas treņinprogrammas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.usahockey.com/ ASV hokeja izlases oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} rpyyomn3xqdugr492morin90d7ba056 Dalībnieka diskusija:Iliochori2 3 630431 4461089 2026-04-29T13:04:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461089 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Iliochori2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 16.04 (EEST) brqlfwy8336t4ba0datkr7jd9xeqsuj Mops djadja Pjos 0 630432 4461091 2026-04-29T13:22:07Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''Mops djadja Pjos'' | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Bila Cerkva}} (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2019|12|17|1973|6|9}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Berdičiva]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Ukraina]]s... 4461091 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''Mops djadja Pjos'' | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Bila Cerkva}} (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2019|12|17|1973|6|9}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Berdičiva]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Ukraina]]s | tautība = | nodarbošanās = ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[blogeris]], [[noziedznieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2016—2019 | dzimums = V | vecāki = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | piezīmes = }} '''Serhijs Noviks''' ({{val|uk|Сергій Володимирович Новик}}; dzimis {{dat|1973|10|25}}, miris {{dat|2019|3|20}}), plašāk pazīstams ar segvārdu '''''Mops djadja Pjos''''' ({{val|ru|Мопс дядя Пёс}}), bija [[ukraiņi|ukraiņu]] ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]] un [[Noziegums|noziedznieks]].<ref name="meduz">{{ziņu atsauce |title=Выстрел в голову за 50 тысяч рублей Мопс, Борода и другие: как в ютьюбе унижают людей на камеру. Репортаж «Медузы» |url=https://meduza.io/feature/2017/06/06/vystrel-v-golovu-za-50-tysyach-rubley |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[Meduza]] |language=ru}}</ref> Viņš pirmo reizi ieguva popularitāti sava pēdējā cietumsoda laikā 2013. gadā, un 2016. gadā pēc atbrīvošanas viņš kopā ar bijušo [[Cietuma kamera|kamera]]s biedru Andriju Ščadilo sāka veidot tiešraides ''Twitch'' platformā, kur Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus apmaiņā pret naudu.<ref name="meduz" /> == Dzīvesgājums == Serhijs Noviks dzimis 1973. gada 9. jūnijā [[Bila Cerkva|Bila Cerkvā]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]]. Jau astoņu gadu vecumā Novikam bija raksturīga kriminogēna uzvedība.<ref name="24ru" /> Vienā no skolas ekskursijām uz liellopu fermu, viņš [[Liellops|teļa]] barošanai paredzētās specializētās pudeles vietā ievietoja savus [[Dzimumorgāni|dzimumorgānus]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Біографія Мопса дяді Пса: через що блогер 27 років провів за ґратами |url=https://lifestyle.24tv.ua/pomer_mops_dyadya_pes_biografiya_hto_takiy_sergiy_novik_za_shho_sidiv_n1250854 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[24 Kanal]] |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=uk}}</ref> 13 gadu vecumā, dzimšanas dienā, Noviks [[Azartspēles|azartspēlēs]] zaudēja naudu, un, lai to iegūtu, izdarīja savu pirmo noziegumu: uzbruka sievietei, izvaroja viņu ar [[Lodāmurs|lodāmuru]] un aplaupīja.<ref name="medialeaks">{{ziņu atsauce |title=“Я тут, шоб вы не грустили”. Дядя Мопс стал рэпером и снял первый гангста-клип |url=https://web.archive.org/web/20220817080553/https://medialeaks.ru/2702dalex-ya-tut-shob-vyi-ne-grustili-dyadya-mops-snyalsya-v-svoyom-pervom-gangsta-klipe/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Medialeaks |date={{dat|2017|2|27||bez}} |language=ru}}</ref> Drīz vien Noviku notvēra [[Padomju milicija|milicija]] un tiesa viņam piesprieda 4 gadu cietumsodu. 1991. gadā, lai viņu neiesauktu obligātajā dienestā armijā, Noviks [[Izkārnīšanās|izkārnījās]] pie psihiatra kabineta durvīm, pēc kā viņu piespiedu kārtā ievietoja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]].<ref name="24ru">{{ziņu atsauce |title=Биография Мопса дяди Пса: из-за чего блогер 27 лет провел за решеткой |url=https://lifestyle.24tv.ua/ru/umer_mops_djadja_pes_biografija_kto_takoj_sergej_novik_za_chto_sidel_n1250875 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=24 Kanal |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> Mēnesi pēc izrakstīšanas no psihiatriskās slimnīcas viņš atkal izdarīja laupīšanu un tika notiesāts uz 5 gadiem un 6 mēnešiem cietumā.<ref name="24ru" /> 1997. gadā viņš atkal tika arestēts par laupīšanu: laupīšanas laikā Noviks iešāva upurim celī, par ko viņam piesprieda 7 gadu cietumsodu.<ref name="24ru" /> 2005. gadā viņš tika arestēts par laupīšanu un notiesāts uz 4 gadiem un 6 mēnešiem cietumā. 2010. gadā viņš tika arestēts par [[Zādzība|zādzību]] un notiesāts uz vienu gadu cietumā.<ref name="24ru" /> 2011. gadā, tiklīdz Noviks tika atbrīvots, viņš izdarīja zādzību un tika notiesāts uz 5 gadiem cietumā.<ref name="24ru" /> Noviks kļuva pazīstams 2013. gadā sava pēdējā cietumsoda laikā, kad nezināma persona vietnē ''[[YouTube]]'' ievietoja video ar nosaukumu ''Mops ņe grebeņ'' (''Мопс не гребень''). Mopsa kameras biedrs Andrijs Ščadilo, kurš filmēja, kaitināja Noviku, uzdodot jautājumus par viņa dzīvi, uzvedību un seksuālajām vēlmēm, kamēr Noviks visos iespējamos veidos centās apturēt filmēšanu un pratināšanu.<ref name="life">{{ziņu atsauce |title=Земля тебе пухом, Мопс Дядя Пёс. Чем жил самый популярный в России блогер-зэк |url=https://life.ru/p/1262064 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> 2016. gadā Noviku atbrīvoja no apcietinājuma un kopā ar Ščadilo sāka veidot tiešraides ''[[Twitch]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title=От Mellstroy до дяди Мопса: кто избивает людей в стримах и кому это нужно |url=https://rtvi.com/stories/violent-streaming/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Главные новости в России и мире - RTVI |date={{dat|2020|10|24||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Во время трэш-стрима российского блогера погибла девушка — полиция считает, что он избил ее ради донатов. Как появились трэш-стримы? Есть ли они в Украине? |url=https://babel.ua/ru/texts/55839-vo-vremya-tresh-strima-rossiyskogo-blogera-pogibla-devushka-policiya-schitaet-chto-on-izbil-ee-radi-donatov-kak-poyavilis-tresh-strimy-est-li-oni-v-ukraine |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=babel.ua |date={{dat|2020|12|7||bez}} |language=ru}}</ref> Tiešraidēs Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus, lai no viņiem saņemtu naudu: Noviks saņēma sitienu no Ščadilo, šāva no pneimatiskās [[pistole]]s, izdzēra puslitru [[Degvīns|degvīna]] un tā tālāk, par ko viņš tika iesaukts par mēslstraumētāju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Умер «педагог тюремной школы». Бывший зек Мопс дядя Пес учил YоuТubе жизни на зоне |url=https://360tv.ru/tekst/obschestvo/mops-djadja-pes/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=360° |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Трэш-стримы: как пытки и избиения в прямом эфире стали обыденностью и что с этим планируют делать |url=https://super.ru/l/19518 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Super.ru |date={{dat|2023|8|16||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Блогер на потеху публике избивал в прямом эфире свою мать бутылкой из-под шампанского |url=https://fakty.ua/ru/366156-bloger-na-potehu-publike-izbival-v-pryamom-efire-svoyu-mat-butylkoj-iz-pod-shampanskogo |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=fakty.ua |date={{dat|2021|1|19||bez}} |language=ru}}</ref> 2019. gadā Serhijs Noviks saslima ar [[Tuberkuloze|tuberkulozi]] un abpusēju [[Pneimonija|pneimoniju]], un pēc īsas slimības viņš nomira tā paša gada 17. decembrī.<ref>{{ziņu atsauce |title=Известный блогер-зэк Мопс дядя Пёс умер от туберкулёза |url=https://life.ru/p/1261957/amp |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=life.ru |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Скончался популярный блогер-зэк Мопс дядя Пес |url=https://lenta.ru/news/2019/12/17/mops/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Lenta.RU |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.youtube.com/@officialmops/ ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kijivas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Žitomiras apgabalā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas cilvēki]] [[Kategorija:Noziedznieki]] [[Kategorija:YouTube]] d8sw6q9apqibbaz2lut692i1uk0zkyx 4461092 4461091 2026-04-29T13:23:24Z Tankists 100139 4461092 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''Mops djadja Pjos'' | vārds_orig = ''Мопс дядя Пёс'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Bila Cerkva}} (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2019|12|17|1973|6|9}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Berdičiva]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Ukraina]]s | tautība = | nodarbošanās = ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[blogeris]], [[noziedznieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2016—2019 | dzimums = V | vecāki = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | piezīmes = }} '''Serhijs Noviks''' ({{val|uk|Сергій Володимирович Новик}}; dzimis {{dat|1973|10|25}}, miris {{dat|2019|3|20}}), plašāk pazīstams ar segvārdu '''''Mops djadja Pjos''''' ({{val|ru|Мопс дядя Пёс}}), bija [[ukraiņi|ukraiņu]] ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]] un [[Noziegums|noziedznieks]].<ref name="meduz">{{ziņu atsauce |title=Выстрел в голову за 50 тысяч рублей Мопс, Борода и другие: как в ютьюбе унижают людей на камеру. Репортаж «Медузы» |url=https://meduza.io/feature/2017/06/06/vystrel-v-golovu-za-50-tysyach-rubley |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[Meduza]] |language=ru}}</ref> Viņš pirmo reizi ieguva popularitāti sava pēdējā cietumsoda laikā 2013. gadā, un 2016. gadā pēc atbrīvošanas viņš kopā ar bijušo [[Cietuma kamera|kamera]]s biedru Andriju Ščadilo sāka veidot tiešraides ''Twitch'' platformā, kur Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus apmaiņā pret naudu.<ref name="meduz" /> == Dzīvesgājums == Serhijs Noviks dzimis 1973. gada 9. jūnijā [[Bila Cerkva|Bila Cerkvā]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]]. Jau astoņu gadu vecumā Novikam bija raksturīga kriminogēna uzvedība.<ref name="24ru" /> Vienā no skolas ekskursijām uz liellopu fermu, viņš [[Liellops|teļa]] barošanai paredzētās specializētās pudeles vietā ievietoja savus [[Dzimumorgāni|dzimumorgānus]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Біографія Мопса дяді Пса: через що блогер 27 років провів за ґратами |url=https://lifestyle.24tv.ua/pomer_mops_dyadya_pes_biografiya_hto_takiy_sergiy_novik_za_shho_sidiv_n1250854 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[24 Kanal]] |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=uk}}</ref> 13 gadu vecumā, dzimšanas dienā, Noviks [[Azartspēles|azartspēlēs]] zaudēja naudu, un, lai to iegūtu, izdarīja savu pirmo noziegumu: uzbruka sievietei, izvaroja viņu ar [[Lodāmurs|lodāmuru]] un aplaupīja.<ref name="medialeaks">{{ziņu atsauce |title=“Я тут, шоб вы не грустили”. Дядя Мопс стал рэпером и снял первый гангста-клип |url=https://web.archive.org/web/20220817080553/https://medialeaks.ru/2702dalex-ya-tut-shob-vyi-ne-grustili-dyadya-mops-snyalsya-v-svoyom-pervom-gangsta-klipe/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Medialeaks |date={{dat|2017|2|27||bez}} |language=ru}}</ref> Drīz vien Noviku notvēra [[Padomju milicija|milicija]] un tiesa viņam piesprieda 4 gadu cietumsodu. 1991. gadā, lai viņu neiesauktu obligātajā dienestā armijā, Noviks [[Izkārnīšanās|izkārnījās]] pie psihiatra kabineta durvīm, pēc kā viņu piespiedu kārtā ievietoja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]].<ref name="24ru">{{ziņu atsauce |title=Биография Мопса дяди Пса: из-за чего блогер 27 лет провел за решеткой |url=https://lifestyle.24tv.ua/ru/umer_mops_djadja_pes_biografija_kto_takoj_sergej_novik_za_chto_sidel_n1250875 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=24 Kanal |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> Mēnesi pēc izrakstīšanas no psihiatriskās slimnīcas viņš atkal izdarīja laupīšanu un tika notiesāts uz 5 gadiem un 6 mēnešiem cietumā.<ref name="24ru" /> 1997. gadā viņš atkal tika arestēts par laupīšanu: laupīšanas laikā Noviks iešāva upurim celī, par ko viņam piesprieda 7 gadu cietumsodu.<ref name="24ru" /> 2005. gadā viņš tika arestēts par laupīšanu un notiesāts uz 4 gadiem un 6 mēnešiem cietumā. 2010. gadā viņš tika arestēts par [[Zādzība|zādzību]] un notiesāts uz vienu gadu cietumā.<ref name="24ru" /> 2011. gadā, tiklīdz Noviks tika atbrīvots, viņš izdarīja zādzību un tika notiesāts uz 5 gadiem cietumā.<ref name="24ru" /> Noviks kļuva pazīstams 2013. gadā sava pēdējā cietumsoda laikā, kad nezināma persona vietnē ''[[YouTube]]'' ievietoja video ar nosaukumu ''Mops ņe grebeņ'' (''Мопс не гребень''). Mopsa kameras biedrs Andrijs Ščadilo, kurš filmēja, kaitināja Noviku, uzdodot jautājumus par viņa dzīvi, uzvedību un seksuālajām vēlmēm, kamēr Noviks visos iespējamos veidos centās apturēt filmēšanu un pratināšanu.<ref name="life">{{ziņu atsauce |title=Земля тебе пухом, Мопс Дядя Пёс. Чем жил самый популярный в России блогер-зэк |url=https://life.ru/p/1262064 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> 2016. gadā Noviku atbrīvoja no apcietinājuma un kopā ar Ščadilo sāka veidot tiešraides ''[[Twitch]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title=От Mellstroy до дяди Мопса: кто избивает людей в стримах и кому это нужно |url=https://rtvi.com/stories/violent-streaming/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Главные новости в России и мире - RTVI |date={{dat|2020|10|24||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Во время трэш-стрима российского блогера погибла девушка — полиция считает, что он избил ее ради донатов. Как появились трэш-стримы? Есть ли они в Украине? |url=https://babel.ua/ru/texts/55839-vo-vremya-tresh-strima-rossiyskogo-blogera-pogibla-devushka-policiya-schitaet-chto-on-izbil-ee-radi-donatov-kak-poyavilis-tresh-strimy-est-li-oni-v-ukraine |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=babel.ua |date={{dat|2020|12|7||bez}} |language=ru}}</ref> Tiešraidēs Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus, lai no viņiem saņemtu naudu: Noviks saņēma sitienu no Ščadilo, šāva no pneimatiskās [[pistole]]s, izdzēra puslitru [[Degvīns|degvīna]] un tā tālāk, par ko viņš tika iesaukts par mēslstraumētāju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Умер «педагог тюремной школы». Бывший зек Мопс дядя Пес учил YоuТubе жизни на зоне |url=https://360tv.ru/tekst/obschestvo/mops-djadja-pes/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=360° |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Трэш-стримы: как пытки и избиения в прямом эфире стали обыденностью и что с этим планируют делать |url=https://super.ru/l/19518 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Super.ru |date={{dat|2023|8|16||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Блогер на потеху публике избивал в прямом эфире свою мать бутылкой из-под шампанского |url=https://fakty.ua/ru/366156-bloger-na-potehu-publike-izbival-v-pryamom-efire-svoyu-mat-butylkoj-iz-pod-shampanskogo |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=fakty.ua |date={{dat|2021|1|19||bez}} |language=ru}}</ref> 2019. gadā Serhijs Noviks saslima ar [[Tuberkuloze|tuberkulozi]] un abpusēju [[Pneimonija|pneimoniju]], un pēc īsas slimības viņš nomira tā paša gada 17. decembrī.<ref>{{ziņu atsauce |title=Известный блогер-зэк Мопс дядя Пёс умер от туберкулёза |url=https://life.ru/p/1261957/amp |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=life.ru |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Скончался популярный блогер-зэк Мопс дядя Пес |url=https://lenta.ru/news/2019/12/17/mops/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Lenta.RU |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.youtube.com/@officialmops/ ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kijivas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Žitomiras apgabalā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas cilvēki]] [[Kategorija:Noziedznieki]] [[Kategorija:YouTube]] j1t3r5vf6ule13d8x59o0g8ovv0rj6r 4461096 4461092 2026-04-29T13:30:51Z Tankists 100139 4461096 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''Mops djadja Pjos'' | vārds_orig = ''Мопс дядя Пёс'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Bila Cerkva}} (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2019|12|17|1973|6|9}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Berdičiva]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Ukraina]]s | tautība = | nodarbošanās = ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[blogeris]], [[noziedznieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2016—2019 | dzimums = V | vecāki = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | piezīmes = }} '''Serhijs Noviks''' ({{val|uk|Сергій Володимирович Новик}}; dzimis {{dat|1973|10|25}}, miris {{dat|2019|3|20}}), plašāk pazīstams ar segvārdu '''''Mops djadja Pjos''''' ({{val|ru|Мопс дядя Пёс}}), bija [[ukraiņi|ukraiņu]] ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]] un [[Noziegums|noziedznieks]].<ref name="meduz">{{ziņu atsauce |title=Выстрел в голову за 50 тысяч рублей Мопс, Борода и другие: как в ютьюбе унижают людей на камеру. Репортаж «Медузы» |url=https://meduza.io/feature/2017/06/06/vystrel-v-golovu-za-50-tysyach-rubley |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[Meduza]] |language=ru}}</ref> Viņš pirmo reizi ieguva popularitāti sava pēdējā cietumsoda laikā 2013. gadā, un 2016. gadā pēc atbrīvošanas viņš kopā ar bijušo [[Cietuma kamera|kamera]]s biedru Andriju Ščadilo sāka veidot tiešraides ''Twitch'' platformā, kur Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus apmaiņā pret naudu.<ref name="meduz" /> == Dzīvesgājums == Serhijs Noviks dzimis 1973. gada 9. jūnijā [[Bila Cerkva|Bila Cerkvā]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]]. Jau astoņu gadu vecumā Novikam bija raksturīga [[Noziegums|kriminogēna]] uzvedība.<ref name="24ru" /> Vienā no skolas ekskursijām uz liellopu fermu, viņš [[Liellops|teļa]] barošanai paredzētās specializētās pudeles vietā ievietoja savus [[Dzimumorgāni|dzimumorgānus]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Біографія Мопса дяді Пса: через що блогер 27 років провів за ґратами |url=https://lifestyle.24tv.ua/pomer_mops_dyadya_pes_biografiya_hto_takiy_sergiy_novik_za_shho_sidiv_n1250854 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=[[24 Kanal]] |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=uk}}</ref> 13 gadu vecumā, dzimšanas dienā, Noviks [[Azartspēles|azartspēlēs]] zaudēja naudu, un, lai to iegūtu, izdarīja savu pirmo noziegumu: uzbruka sievietei, izvaroja viņu ar [[Lodāmurs|lodāmuru]] un aplaupīja.<ref name="medialeaks">{{ziņu atsauce |title=“Я тут, шоб вы не грустили”. Дядя Мопс стал рэпером и снял первый гангста-клип |url=https://web.archive.org/web/20220817080553/https://medialeaks.ru/2702dalex-ya-tut-shob-vyi-ne-grustili-dyadya-mops-snyalsya-v-svoyom-pervom-gangsta-klipe/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Medialeaks |date={{dat|2017|2|27||bez}} |language=ru}}</ref> Drīz vien Noviku notvēra [[Padomju milicija|milicija]] un tiesa viņam piesprieda 4 gadu cietumsodu. 1991. gadā, lai viņu neiesauktu obligātajā dienestā armijā, Noviks [[Izkārnīšanās|izkārnījās]] pie [[Psihiatrija|psihiatra]] kabineta durvīm, pēc kā viņu piespiedu kārtā ievietoja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]].<ref name="24ru">{{ziņu atsauce |title=Биография Мопса дяди Пса: из-за чего блогер 27 лет провел за решеткой |url=https://lifestyle.24tv.ua/ru/umer_mops_djadja_pes_biografija_kto_takoj_sergej_novik_za_chto_sidel_n1250875 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=24 Kanal |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> Mēnesi pēc izrakstīšanas no psihiatriskās slimnīcas viņš atkal izdarīja laupīšanu un tika notiesāts uz 5 gadiem un 6 mēnešiem cietumā.<ref name="24ru" /> 1997. gadā viņš atkal tika arestēts par laupīšanu: laupīšanas laikā Noviks iešāva upurim celī, par ko viņam piesprieda 7 gadu cietumsodu.<ref name="24ru" /> 2005. gadā viņš tika arestēts par laupīšanu un notiesāts uz 4 gadiem un 6 mēnešiem cietumā. 2010. gadā viņš tika arestēts par [[Zādzība|zādzību]] un notiesāts uz vienu gadu cietumā.<ref name="24ru" /> 2011. gadā, tiklīdz Noviks tika atbrīvots, viņš izdarīja zādzību un tika notiesāts uz 5 gadiem cietumā.<ref name="24ru" /> Noviks kļuva pazīstams 2013. gadā sava pēdējā cietumsoda laikā, kad nezināma persona vietnē ''[[YouTube]]'' ievietoja video ar nosaukumu ''Mops ņe grebeņ'' (''Мопс не гребень''). Mopsa kameras biedrs Andrijs Ščadilo, kurš filmēja, kaitināja Noviku, uzdodot jautājumus par viņa dzīvi, uzvedību un seksuālajām vēlmēm, kamēr Noviks visos iespējamos veidos centās apturēt filmēšanu un pratināšanu.<ref name="life">{{ziņu atsauce |title=Земля тебе пухом, Мопс Дядя Пёс. Чем жил самый популярный в России блогер-зэк |url=https://life.ru/p/1262064 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Life.ru |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref> 2016. gadā Noviku atbrīvoja no apcietinājuma un kopā ar Ščadilo sāka veidot tiešraides ''[[Twitch]]'' platformā.<ref>{{ziņu atsauce |title=От Mellstroy до дяди Мопса: кто избивает людей в стримах и кому это нужно |url=https://rtvi.com/stories/violent-streaming/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Главные новости в России и мире - RTVI |date={{dat|2020|10|24||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Во время трэш-стрима российского блогера погибла девушка — полиция считает, что он избил ее ради донатов. Как появились трэш-стримы? Есть ли они в Украине? |url=https://babel.ua/ru/texts/55839-vo-vremya-tresh-strima-rossiyskogo-blogera-pogibla-devushka-policiya-schitaet-chto-on-izbil-ee-radi-donatov-kak-poyavilis-tresh-strimy-est-li-oni-v-ukraine |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=babel.ua |date={{dat|2020|12|7||bez}} |language=ru}}</ref> Tiešraidēs Noviks veica dažādus abonentu pasūtītus uzdevumus, lai no viņiem saņemtu naudu: Noviks saņēma sitienu no Ščadilo, šāva no pneimatiskās [[pistole]]s, izdzēra puslitru [[Degvīns|degvīna]] un tā tālāk, par ko viņš tika iesaukts par mēslstraumētāju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Умер «педагог тюремной школы». Бывший зек Мопс дядя Пес учил YоuТubе жизни на зоне |url=https://360tv.ru/tekst/obschestvo/mops-djadja-pes/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=360° |date={{dat|2019|12|18||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Трэш-стримы: как пытки и избиения в прямом эфире стали обыденностью и что с этим планируют делать |url=https://super.ru/l/19518 |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Super.ru |date={{dat|2023|8|16||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Блогер на потеху публике избивал в прямом эфире свою мать бутылкой из-под шампанского |url=https://fakty.ua/ru/366156-bloger-na-potehu-publike-izbival-v-pryamom-efire-svoyu-mat-butylkoj-iz-pod-shampanskogo |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=fakty.ua |date={{dat|2021|1|19||bez}} |language=ru}}</ref> 2019. gadā Serhijs Noviks saslima ar [[Tuberkuloze|tuberkulozi]] un abpusēju [[Pneimonija|pneimoniju]], un pēc īsas slimības viņš nomira tā paša gada 17. decembrī.<ref>{{ziņu atsauce |title=Известный блогер-зэк Мопс дядя Пёс умер от туберкулёза |url=https://life.ru/p/1261957/amp |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=life.ru |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Скончался популярный блогер-зэк Мопс дядя Пес |url=https://lenta.ru/news/2019/12/17/mops/ |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}} |work=Lenta.RU |date={{dat|2019|12|17||bez}} |language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.youtube.com/@officialmops/ ''YouTube'' kanāls] [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kijivas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Žitomiras apgabalā mirušie]] [[Kategorija:Ukrainas cilvēki]] [[Kategorija:Noziedznieki]] [[Kategorija:YouTube]] 1pij1dtwr1r2zqvkzzis4x4wehong93 Serhijs Noviks 0 630433 4461094 2026-04-29T13:26:56Z Tankists 100139 Pāradresē uz [[Mops djadja Pjos]] 4461094 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mops djadja Pjos]] 2tzm11xwqyoijlhn5wwayo1xkm8lvcg Diskusija:Mops djadja Pjos 1 630434 4461095 2026-04-29T13:28:34Z Tankists 100139 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Sabiedrība |valsts = Ukraina }} 4461095 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Tankists |tēma = Sabiedrība |valsts = Ukraina }} a6n4aousoawvxp82bhl5ml8nqbo1df9 Antaliepte 0 630435 4461104 2026-04-29T13:47:03Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Antaliepte | official_name = ''Antalieptė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Basųjų karmeličių vienuolynas.jpg | image_caption = Bijušais karmelītu klosteris un skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Zarasu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Utenas apriņķi... 4461104 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Antaliepte | official_name = ''Antalieptė'' | settlement_type = miests | image_skyline = Basųjų karmeličių vienuolynas.jpg | image_caption = Bijušais karmelītu klosteris un skola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Zarasu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Utenas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Zarasu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Dusetu seņūnija]] | area_total_km2 = 2.49 | population_total = 220 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 39 | lats = 36 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = 120 | website = }} '''Antaliepte''' ({{val|lt|Antalieptė}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Zarasu rajona pašvaldība|Zarasu rajona pašvaldībā]]. Atrodas pie [[Šventoja]]s upes, aptuveni 30 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Zarasi|Zarasu]] pilsētas. Augšpus miesta Šventojas upē atrodas 1961. gadā būvētā Antalieptes HES un valstī otra lielākā [[Antalieptes ūdenskrātuve|ūdenskrātuve]]. == Vēsture == Antaliepte vēstures avotos pirmoreiz minēta 16. gadsimta vidū kā ''Заантолепцы''. Pie Šavašas upes ietek Šventājā atrodas 17. gadsimta pagānu tempļa paliekas — Lūžu akmens ar iedobi. Šis ir vienīgais neskartais pagānu templis Austrumlietuvā. 1620. gadā Antaliepte piederēja grāfiem Berličiem-Strutiņskiem. Kopš 1675. gada Antalieptei bija miesta tiesības, tirgus un tirdzniecības privilēģijas. Tajā laikā tika uzcelta pirmā Antalieptes baznīca. 18. gadsimtā Antalieptē apmetās [[karmelīti]], kuri šeit uzcēla klosteri. Laikā no 1732. līdz 1760. gadam tika uzcelta vēlā baroka stila Antalieptes Svētā Krusta Atklāšanas baznīca. Pēc 1831. gada [[Novembra sacelšanās]] pēc [[Krievija]]s varas iestāžu rīkojuma baznīca tika slēgta, tās īpašumi tika pārvesti uz 13 apkārtējām baznīcām, mūki tika padzīti no Antalieptes. 1846.–1850. gadā pēc arhitekta T. Tišecka projekta baznīca tika pārveidota par [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīcu, un tā ieguva savu pašreizējo izskatu. 19. gadsimta beigās klosteris piederēja pareizticīgajiem, bet pēc Pirmā pasaules kara — [[katoļi]]em. 20. gadsimta starpkaru periodā klosterī tika izveidota meiteņu lauksaimniecības skola un starpskolu rūpnieciskās apmācības komplekss. 1924. gadā Antalieptes ūdensdzirnavās tika uzstādīta elektrostacija, kuras enerģiju izmantoja daļa pilsētas iedzīvotāju. 1959. gadā pēc Antalieptes ūdenskrātuves aizsprostojuma tika uzcelta Antalieptes [[hidroelektrostacija]]. No 1976. līdz 1976. gadam Antalieptei bija pilsētciemata statuss. 2000. gadā tika apstiprināts Antalieptes ģerbonis; miestam ir arī savs karogs. Līdz 1024. gadam Antaliepte bija seņūnijas centrs. == Arhitektūra un apskates objekti == * Antalieptes Sv. Krusta Atrašanas baznīca: celta 1763. gadā vēlā baroka stilā. Tā ir unikāla ar savu divu torņu fasādi un ir daļa no bijušā karmelītu klostera ansambļa. * Bijušais karmelītu klosteris: arhitektūras piemineklis, kurā dažādos laikos atradušās gan skolas, gan citas iestādes. * Antalieptes hidroelektrostacija: vēsturisks tehnikas piemineklis, kas atrodas pie Šventojas upes un joprojām ir pamanāma miesta sastāvdaļa. * Antalieptes enerģētikas muzejs. * Iekārtais tilts pār Šventojas upi: būvēts 1986. gadā, populārs tūrisma objekts. * Antalieptes ūdensdzirnavas: celtas 1855. gadā no šķeltiem un noapaļotiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem, darbojās līdz 1966. gadam. == Sabiedrība == Miestā darbojas bibliotēka, pasts un kultūras nams. Antaliepte atrodas Gražutes reģionālā parka teritorijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Antalieptė}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.zarasai.lt/ Zarasu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Zarasu rajona pašvaldība]] hlfpuikbdma6l8z3x1uvtdxs89xy8zi Antalieptė 0 630436 4461105 2026-04-29T13:47:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Antaliepte]] 4461105 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Antaliepte]] qs70fnaxmgqgihbjooxjettioli9qbz Dalībnieka diskusija:Hillysupreme67 3 630437 4461106 2026-04-29T13:48:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461106 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hillysupreme67}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 16.48 (EEST) jstk307w6t9cjgpury8rxepynxqwd35 Plebolepīdveidīgie 0 630438 4461110 2026-04-29T14:30:24Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Phlebolepis elegans fosilija.jpg | att_nosaukums = Plebolepīdveidīgais ''[[Phlebolepis elegans]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Phlebolepidiformes | kārta_lv =Plebolepīdveidīgie | iedalījums= | kategor... 4461110 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Phlebolepis elegans fosilija.jpg | att_nosaukums = Plebolepīdveidīgais ''[[Phlebolepis elegans]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Phlebolepidiformes | kārta_lv =Plebolepīdveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Phlebolepidiformes <small>Berg, 1937</small> }} '''Plebolepīdveidīgie''' (''Phlebolepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 1937. gadā izveidoja krievu paleontologs [[Ļevs Bergs]]. Plebolepīdveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Kanāda]]s ziemeļos, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timana-Pečoru reģionā]], [[Urāli|Vidusurālos]], [[Tiva|Tivā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]] u.c. [[Sāremā]] salā ir atrasti šīs kārtas pārstāvju (''Phlebolepis elegans'') veseli eksemplāri. == Apraksts == Plebolepīdveidīgie ir neliela izmēra telodonti. Ķermeņa priekšējais gals ir strups, nedaudz noapaļots. Ķermeņa priekšējā trešdaļa ir horizontāli saplacināta, bet aizmugurējās divas trešdaļas vertikāli saplacinātas. Tām ir pāra laterālās [[spuras]], kā arī nepāra [[Muguras spura|muguras]] un [[anālā spura]]. [[Astes spura]] ir hipocerkāla (apakšējā daiva lielāka par augšējo). Ķermeņa lielākais augstums ir pirms muguras spuras. [[Mute]] izvietota termināli spraugas veidā. [[Acs|Acis]] ir izvietotas laterāli, tieši aiz anterolaterālajiem stūriem un tās ieskauj divas lokveidīgas plātnītes. Ārējo [[Skelets|skeletu]] veido samērā lielas [[zvīņas]], izvietotas mozaīkveidīgi, gareniskās un diagonālās rindās. Zvīņu morfologija variē atkarībā no atrašanās vietas uz ķermeņa. To vainags ir salīdzinoši zems. Pulpārais padziļinājums ir liels, bet nav dziļš. [[Ontoģenēze|Ontoģenētiskās]] attīstības gaitā zvīņās notiek pakāpeniska pamatnes valnīša uzaugšana un īsu pulpāro kanālu (viena vai vairāku) izveidošanās. Zvīņas vainags ir caurausts ar komplicēti izvietotiem [[dentīna kanāli]]em un kanāliņiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 36. lpp.</ref> == Sistemātika == Plebolepīdveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Phlebolepidiformes''''' <small>Jaekel, 1911</small> † :* dzimta: [[Katoporodidae]] <small>Marss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Goniporus]] <small>Gross, 1967</small> † ::* ģints: [[Katoporodus]] <small>Turner et Peel, 1986</small> † ::* ģints: [[Katoporus]] <small>Gross, 1967</small> † ::* ģints: [[Overia]] <small>Märss, Caldwell et Wilson, 2001</small> † ::* ģints: [[Trimerolepis]] <small>Obruchev et Karatajūtė-Talimaa, 1967</small> † ::* ģints: [[Zuegelepis]] <small>Turner, 1999</small> † :* dzimta: [[Phlebolepididae]] <small>Berg, 1940</small> † ::* ģints: [[Erepsilepis]] <small>Marss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Helenolepis]] <small>Karatajute-Talimaa, 1978</small> † ::* ģints: [[Phlebolepis]] <small>Pander, 1856</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] 66q17q1d9wde5bqs0grigdea3fckpye Loganelveidīgie 0 630439 4461113 2026-04-29T14:34:26Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Loganellia sp 435 maf Scozia.jpg | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Loganelliiformes | kārta_lv =Loganelveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | bin... 4461113 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Loganellia sp 435 maf Scozia.jpg | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Loganelliiformes | kārta_lv =Loganelveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Loganelliiformes <small>Turner, 1991</small> }} '''Loganelveidīgie''' (''Loganelliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta austrāliešu mikropaleontoloģei Sūzanai Tērnerei, kura 1991. gadā izveidoja "''loganellids''" telodontu grupu. Loganelveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Kanāda]]s un [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timāna-Pečoru reģionā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]), [[Tiva|Tivā]], kā arī laukakmeņos [[Vācija]]s un [[Polija]]s ziemeļu daļā u.c. Ir atrasti arī loganelveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Loganellia scotica]]''). == Apraksts == Loganelveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 275 mm garumā). Ķermeņa priekšējā daļa ir horizontāli saplacināta. Tām ir nepāra [[Muguras spura|muguras]] un [[anālā spura]]. [[Astes spura]] ir nedaudz asimetriska, hipocerkāla ([[mugurkauls]] iestiepjas spuras apakšējā daivā). Tajā var saskatīt 22-25 "starus", kurus izveido [[Zvīņas|zvīņu]] rindas. [[Acs|Acu]] orbītas izvietotas laterāli aiz priekšējiem sānu stūriem un tās ieskauj lielāka izmēra zvīņas. [[Mute]] izvietota gandrīz termināli horizontālas ovālas spraugas veidā. Loganelveidīgajiem ir astoņi [[branhiālie maisi]]. [[Žaunu spraugas]] izvietotas ventrāli attiecībā pret [[Krūšu spura|krūšu spurām]], tuvu tām. Mute un [[rīkle]] klātas ar ļoti smalkām [[Aukslējas|aukslēju]] zvīņām - [[dentikuli]]em. Uz [[žaunu loki]]em ir attīstītas sīkas plātnītes, klātas ar zobiņiem. Pieaugušu īpatņu zvīņas veido rostrokaudālas rindas. Katra nākamā zvīņa pārklāj iepriekšējo. Zvīņu morfoloģija ir atkarīga no to atrašanās vietas uz ķermeņa.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> == Sistemātika == Loganelveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Loganelliiformes''''' <small>Turner, 1991</small> † :* dzimta: [[Loganelliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Illoganellia]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Loganellia]] <small>Fredholm, 1990</small> † ::* ģints: [[Talimaalepis]] <small>Žigaite, 2004</small> † :* dzimta: [[Nunavutiidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nunavutia]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] dq5dkpn8buirujiedf91pg4ml0k93id Furkakaudveidīgie 0 630440 4461116 2026-04-29T14:37:33Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Furcacauda Wiki2.png | att_nosaukums = Furkakaudveidīgo ''[[Furcacauda fredholmae]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Furcacaudiformes | kārta_lv =Furkakaudveidīgie | iedalījums= | kategorija... 4461116 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Furcacauda Wiki2.png | att_nosaukums = Furkakaudveidīgo ''[[Furcacauda fredholmae]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Furcacaudiformes | kārta_lv =Furkakaudveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Furcacaudiformes <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> }} '''Furkakaudveidīgie''' (''Furcacaudiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 1998. gadā izveidoja kanādiešu paleontologi Marks Vilsons un Maikls Koldvels. Furkakaudveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Ukraina|Ukrainā]] ([[Podolija|Podolijā]]), [[Krievija|Krievijā]] ([[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timāna-Pečoru reģionā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]), kā arī [[Kanāda]]s ziemeļrietumu teritorijās (Makenzija kalni, [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]), kur tika atrasti šīs kārtas pārstāvju (''[[Drepanolepis maerssae]]'', ''[[Furcacauda fredholmae]]'') veseli eksemplāri. == Apraksts == Furkakaudveidīgie ir telodonti, kuru ķermenis ir laterāli saplacināts no augstākās dorsālās puses (kuprains). [[Galva]] un branhiālā daļa ir nedaudz mucveidīga. Lielas [[Acs|acis]] izvietotas sānos tieši pirms branhiālajām atverēm. [[Branhiālās atveres]] ir izvietotas slīpās rindās. Aiz branhiālajām atverēm atrodas liels mucveidīgs veidojums, kas atgādina [[Kuņģis|kuņģi]] un turpinās īsas [[zarnas]] veidā. Ventrālajā pusē pirms [[astes spura]]s atrodas [[anālā atvere]]. Astes stumbrs ir dorsoventrāli augsts. Astes spura ir ar lielu dorsālo un ventrālo daivu un daudzām mazām daivām starp tām. Zvīņojums ir telodotu tipa. [[Zvīņas|Zvīņu]] garums pamatā ir mazāks par 0,4 mm. Tām ir izteikts vainags, kakliņš un pamatne, un liels centrālais pulpārais padziļinajums.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 63. lpp.</ref> == Sistemātika == Furkakaudveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Furcacaudiformes''''' <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † :* dzimta: [[Furcacaudidae]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Canonia]] <small>Vieth, 1980</small> † ::* ģints: [[Cometicercus]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Drepanolepis]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Furcacauda]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Sphenomectris]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † :* dzimta: [[Pezopallichthyidae]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Pezopallichthys]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] ocelpjx6zcrnfgfuhqshqe68u7bdp3z 4461135 4461116 2026-04-29T16:30:58Z Meistars Joda 781 4461135 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Furcacauda Wiki2.png | att_nosaukums = Furkakaudveidīgo ''[[Furcacauda fredholmae]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Furcacaudiformes | kārta_lv =Furkakaudveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Furcacaudiformes <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> }} '''Furkakaudveidīgie''' (''Furcacaudiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 1998. gadā izveidoja kanādiešu paleontologi Marks Vilsons un Maikls Koldvels. Furkakaudveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Ukraina|Ukrainā]] ([[Podolija|Podolijā]]), [[Krievija|Krievijā]] ([[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timāna-Pečoru reģionā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]), kā arī [[Kanāda]]s ziemeļrietumu teritorijās (Makenzija kalni, [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]), kur tika atrasti šīs kārtas pārstāvju (''[[Drepanolepis maerssae]]'', ''[[Furcacauda fredholmae]]'') veseli eksemplāri. == Apraksts == Furkakaudveidīgie ir telodonti, kuru ķermenis ir laterāli saplacināts no augstākās dorsālās puses (kuprains). [[Galva]] un branhiālā daļa ir nedaudz mucveidīga. Lielas [[Acs|acis]] izvietotas sānos tieši pirms branhiālajām atverēm. [[Branhiālās atveres]] ir izvietotas slīpās rindās. Aiz branhiālajām atverēm atrodas liels mucveidīgs veidojums, kas atgādina [[Kuņģis|kuņģi]] un turpinās īsas [[zarnas]] veidā. Ventrālajā pusē pirms [[astes spura]]s atrodas [[anālā atvere]]. Astes stumbrs ir dorsoventrāli augsts. Astes spura ir ar lielu dorsālo un ventrālo daivu un daudzām mazām daivām starp tām. Zvīņojums ir telodotu tipa. [[Zvīņas|Zvīņu]] garums pamatā ir mazāks par 0,4 mm. Tām ir izteikts vainags, kakliņš un pamatne, un liels centrālais pulpārais padziļinājums.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 63. lpp.</ref> == Sistemātika == Furkakaudveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Furcacaudiformes''''' <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † :* dzimta: [[Furcacaudidae]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Canonia]] <small>Vieth, 1980</small> † ::* ģints: [[Cometicercus]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Drepanolepis]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Furcacauda]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Sphenomectris]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † :* dzimta: [[Pezopallichthyidae]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † ::* ģints: [[Pezopallichthys]] <small>Wilson et Caldwell, 1998</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] ss3fs7q41d1b0g7buoedgbrop4u823b Dalībnieka diskusija:Гоша2904 3 630441 4461123 2026-04-29T15:34:26Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461123 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Гоша2904}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 18.34 (EEST) ag1cdei394nqzg1xg0mg90xq3b3cy2q Telodontveidīgie 0 630442 4461125 2026-04-29T15:55:17Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Telodontveidīgie ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Thelodontiformes | kārta_lv =Telodontveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Thelodontiform... 4461125 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Telodontveidīgie ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Thelodontiformes | kārta_lv =Telodontveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Thelodontiformes <small>Kiaer, 1932</small> }} '''Telodontveidīgie''' (''Thelodontiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta norvēģu paleontologam [[Johans Kiers|Johanam Kieram]], kurš 1932. gadā izveidoja "''Thelodonti''" kārtu. Telodontveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Eiropa|Eiropā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[ASV]], [[Bolīvija]], [[Urāli|Vidusurālos]], [[Novaja Zemļa]]s un [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgos, [[Irāna|Irānā]], [[Ķīna|Ķīnā,]] [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Ir atrasti arī telodontveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Thelodus scoticus]]''). == Apraksts == Telodontveidīgajiem galva ir horizontāli saplacināta un paplašinās uz aizmuguri divās sānu daivās, kas varētu kalpot kā krūšu spuras. Aiz tām ķermenis strauji sašaurinās. Astes spura ir heterocerkāla.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 41. lpp.</ref> Zvīņu vainags ir salīdzinoši augsts, sēņveidīgs, konusveidīgs vai lapveidīgs. Kakliņš ir labi izteikts. Zvīņām ir viens pulpārais dobums un viena liela pulpārā atvere. Vainags sastāv no ortodentīna. Dentīna kanāli ir šauri.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> Tie ir izvietoti mozaīkveidīgi, neuzguļot cits uz cita. == Sistemātika == Telodontveidīgo sistemātika:<ref>[https://fossiilid.info/fi/721?mode=in_baltoscandia Fossiilid.info]</ref> * kārta: '''''Thelodontiformes''''' <small>Kiaer, 1932</small> † :* dzimta: [[Apalolepididae]] <small>Turner, 1976</small> † :* dzimta: [[Barlowodidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Boothialepididae]] <small>Märss, 1999</small> † :* dzimta: [[Coelolepididae]] <small>Pander, 1856</small> † :* dzimta: [[Eestilepididae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Lanarkiidae]] <small>Obruchev, 1949</small> † :* dzimta: [[Nikoliviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1978</small> † :* dzimta: [[Talivaliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Turiniidae]] <small>Obruchev, 1964</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] oubxjqupt1xsg9afsr6ozdx7j4alpg3 4461127 4461125 2026-04-29T15:58:48Z Jānis U. 198 4461127 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Telodontveidīgie ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Thelodontiformes | kārta_lv =Telodontveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Thelodontiformes <small>Kiaer, 1932</small> | sinonīmi=''Thelodontida'' }} '''Telodontveidīgie''' (''Thelodontiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta norvēģu paleontologam [[Johans Kiers|Johanam Kieram]], kurš 1932. gadā izveidoja "''Thelodonti''" kārtu. Telodontveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Eiropa|Eiropā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[ASV]], [[Bolīvija]], [[Urāli|Vidusurālos]], [[Novaja Zemļa]]s un [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgos, [[Irāna|Irānā]], [[Ķīna|Ķīnā,]] [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Ir atrasti arī telodontveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Thelodus scoticus]]''). == Apraksts == Telodontveidīgajiem [[galva]] ir horizontāli saplacināta un paplašinās uz aizmuguri divās sānu daivās, kas varētu kalpot kā [[krūšu spura]]s. Aiz tām ķermenis strauji sašaurinās. [[Astes spura]] ir heterocerkāla.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 41. lpp.</ref> [[Zvīņas|Zvīņu]] vainags ir salīdzinoši augsts, sēņveidīgs, konusveidīgs vai lapveidīgs. Kakliņš ir labi izteikts. Zvīņām ir viens [[pulpārais dobums]] un viena liela pulpārā atvere. Vainags sastāv no [[Ortodentīns|ortodentīna]]. Dentīna kanāli ir šauri.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> Tie ir izvietoti mozaīkveidīgi, neuzguļot cits uz cita. == Sistemātika == Telodontveidīgo sistemātika:<ref>[https://fossiilid.info/fi/721?mode=in_baltoscandia Fossiilid.info]</ref> * kārta: '''''Thelodontiformes''''' <small>Kiaer, 1932</small> † :* dzimta: [[Apalolepididae]] <small>Turner, 1976</small> † :* dzimta: [[Barlowodidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Boothialepididae]] <small>Märss, 1999</small> † :* dzimta: [[Coelolepididae]] <small>Pander, 1856</small> † :* dzimta: [[Eestilepididae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Lanarkiidae]] <small>Obruchev, 1949</small> † :* dzimta: [[Nikoliviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1978</small> † :* dzimta: [[Talivaliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Turiniidae]] <small>Obruchev, 1964</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] dh22t00qj2d4jhvxbnu7ns1t5kir8v2 4461131 4461127 2026-04-29T16:10:04Z Jānis U. 198 4461131 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | att_izmērs = 280px | attēls = Fossil Thelodus Woodward.png | att_nosaukums = Telodontveidīgā ''[[Thelodus scoticus]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Thelodontiformes | kārta_lv =Telodontveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Thelodontiformes <small>Kiaer, 1932</small> | sinonīmi=''Thelodontida'' }} '''Telodontveidīgie''' (''Thelodontiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta norvēģu paleontologam [[Johans Kiers|Johanam Kieram]], kurš 1932. gadā izveidoja "''Thelodonti''" kārtu. Telodontveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Eiropa|Eiropā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[ASV]], [[Bolīvija]], [[Urāli|Vidusurālos]], [[Novaja Zemļa]]s un [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgos, [[Irāna|Irānā]], [[Ķīna|Ķīnā,]] [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Ir atrasti arī telodontveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Thelodus scoticus]]''). == Apraksts == Telodontveidīgajiem [[galva]] ir horizontāli saplacināta un paplašinās uz aizmuguri divās sānu daivās, kas varētu kalpot kā [[krūšu spura]]s. Aiz tām ķermenis strauji sašaurinās. [[Astes spura]] ir heterocerkāla.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 41. lpp.</ref> [[Zvīņas|Zvīņu]] vainags ir salīdzinoši augsts, sēņveidīgs, konusveidīgs vai lapveidīgs. Kakliņš ir labi izteikts. Zvīņām ir viens [[pulpārais dobums]] un viena liela pulpārā atvere. Vainags sastāv no [[Ortodentīns|ortodentīna]]. Dentīna kanāli ir šauri.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> Tie ir izvietoti mozaīkveidīgi, neuzguļot cits uz cita. == Sistemātika == Telodontveidīgo sistemātika:<ref>[https://fossiilid.info/fi/721?mode=in_baltoscandia Fossiilid.info]</ref> * kārta: '''''Thelodontiformes''''' <small>Kiaer, 1932</small> † :* dzimta: [[Apalolepididae]] <small>Turner, 1976</small> † :* dzimta: [[Barlowodidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Boothialepididae]] <small>Märss, 1999</small> † :* dzimta: [[Coelolepididae]] <small>Pander, 1856</small> † :* dzimta: [[Eestilepididae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Lanarkiidae]] <small>Obruchev, 1949</small> † :* dzimta: [[Nikoliviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1978</small> † :* dzimta: [[Talivaliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Turiniidae]] <small>Obruchev, 1964</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] fajt7q384wj5xse64sbxgjf7kojqe8k 4461147 4461131 2026-04-29T17:09:16Z Jānis U. 198 4461147 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | att_izmērs = 280px | attēls = Fossil Thelodus Woodward.png | att_nosaukums = Telodontveidīgā ''[[Thelodus scoticus]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Thelodontiformes | kārta_lv =Telodontveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Thelodontiformes <small>Kiaer, 1932</small> | sinonīmi=''Thelodontida'', ''Coelolepidiformes'' }} '''Telodontveidīgie''' (''Thelodontiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šīs kārtas izveidošana tiek piedēvēta norvēģu paleontologam [[Johans Kiers|Johanam Kieram]], kurš 1932. gadā izveidoja "''Thelodonti''" kārtu. Telodontveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Augšdevons|augšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Eiropa|Eiropā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Grenlande]]s ziemeļos, [[Špicbergena|Špicbergenā]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[ASV]], [[Bolīvija]], [[Urāli|Vidusurālos]], [[Novaja Zemļa]]s un [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgos, [[Irāna|Irānā]], [[Ķīna|Ķīnā,]] [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Ir atrasti arī telodontveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Thelodus scoticus]]''). == Apraksts == Telodontveidīgajiem [[galva]] ir horizontāli saplacināta un paplašinās uz aizmuguri divās sānu daivās, kas varētu kalpot kā [[krūšu spura]]s. Aiz tām ķermenis strauji sašaurinās. [[Astes spura]] ir heterocerkāla.<ref>Д. В. Обручев, ''Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы)'', издательство "Наука", Москва, 1964. г., 41. lpp.</ref> [[Zvīņas|Zvīņu]] vainags ir salīdzinoši augsts, sēņveidīgs, konusveidīgs vai lapveidīgs. Kakliņš ir labi izteikts. Zvīņām ir viens [[pulpārais dobums]] un viena liela pulpārā atvere. Vainags sastāv no [[Ortodentīns|ortodentīna]]. Dentīna kanāli ir šauri.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 23. lpp.</ref> Tie ir izvietoti mozaīkveidīgi, neuzguļot cits uz cita. == Sistemātika == Telodontveidīgo sistemātika:<ref>[https://fossiilid.info/fi/721?mode=in_baltoscandia Fossiilid.info]</ref> * kārta: '''''Thelodontiformes''''' <small>Kiaer, 1932</small> † :* dzimta: [[Apalolepididae]] <small>Turner, 1976</small> † :* dzimta: [[Barlowodidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Boothialepididae]] <small>Märss, 1999</small> † :* dzimta: [[Coelolepididae]] <small>Pander, 1856</small> † :* dzimta: [[Eestilepididae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Lanarkiidae]] <small>Obruchev, 1949</small> † :* dzimta: [[Nikoliviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1978</small> † :* dzimta: [[Talivaliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Turiniidae]] <small>Obruchev, 1964</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] edvhft70o8c0n34veqilpjf4njopgbb Thelodontiformes 0 630443 4461128 2026-04-29T16:01:05Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Telodontveidīgie]] 4461128 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Telodontveidīgie]] enamuftle5n8vgu0lnvho948w469tkn Kurtuvēni 0 630444 4461132 2026-04-29T16:19:08Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurtuvēni | official_name = ''Kurtuvėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kurtuvėnai, mokykla.JPG | image_caption = Kurtuvēnu daudzfunkcionālais centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivi... 4461132 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurtuvēni | official_name = ''Kurtuvėnai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kurtuvėnai, mokykla.JPG | image_caption = Kurtuvēnu daudzfunkcionālais centrs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šauļu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šauļu rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Bubju seņūnija]] | area_total_km2 = 1.07 | population_total = 216 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 49 | lats = 44 | latNS = N | longd = 23 | longm = 03 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = }} '''Kurtuvēni''' ({{val|lt|Kurtuvėnai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Šauļu rajona pašvaldība|Šauļu rajona pašvaldībā]]. Atrodas Kurtuvas upes un [[Ventas—Dubīsas kanāls|Dubīsas—Ventas kanāla]] krastā 20 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Šauļi]]em, Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā. == Vēsture == Kurtuvēnu apvidus bija apdzīvots jau vēlajā [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] (3.–2. gadu tūkstotī p.m.ē.); šīs vietas netika pamestas arī [[Bronzas laikmets|bronzas]] un [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]]. Miesta dienvidu daļā atrodas Kurtuvēnu pilskalns. 14.–16. gadsimtā teritorija starp [[Venta]]s un [[Dubīsa]]s upēm piederēja vēsturiskajai [[Žemaiši|žemaišu]] zemei ​​[[Knituva]]i. Kurtuvēni tiek pieminēti kopš 13. gadsimta. 1495. gadā tika uzcelta pirmā Kurtuvēnu baznīca un nodibināta katoļu draudze. No 16. gadsimta beigām līdz 1614. gadam baznīca piederēja evaņģēliskajiem reformātiem. 1785.–1796. gadā tika uzcelta Kurtuvēnu Svētā apustuļa Jēkaba ​​baznīca. 1573. gadā tika pieminēts Kurtuvēnu miests. 17. gadsimta vidū un 18. gadsimta sākumā tas cieta karos. Sākot ar 18. gadsimtu, tā piederēja dižciltīgajiem Nagurskiem, vēlāk — Plāteriem-Zībergiem. 1766. gadā miests saņēma tirgus privilēģiju. 19. gadsimtā pieminēta Kurtuvēnu muiža un miests, kas piederēja Šauļu apriņķa Padubīsas pagastam; šajā laikā Kurtuvēni bija viens no reģiona nozīmīgākajiem kultūras centriem, un 19. gadsimta vidū muižā darbojās dzimtcilvēku teātris. Vēlāk Kurtuvēnu muiža kļuva par lietuviešu kultūras attīstības centru, un šeit strādāja vai viesojās daudzi tā laika intelektuāļi. 2025. gadā apstiprināts Kurtuvēnu ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kurtuvēnu Sv. apustuļa Jēkaba baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1783. līdz 1792. gadam vēlā baroka stilā. Tā ir viena no iespaidīgākajām šāda stila sakrālajām celtnēm Lietuvas lauku apvidos. * Kurtuvēnu muižas ansamblis: saglabājies plašs muižas komplekss ar parku un vairākām ēkām. Īpaši ievērojama ir atjaunotā koka klēts, kas tiek izmantota kultūras pasākumiem, un zirgaudzētava, kurā tiek kopts zirgu izjāžu sports. == Sabiedrība == Miestā darbojas pamatskola (Dubīsas vidusskolas filiāle), bibliotēka un kultūras nams. Miestā atrodas Kurtuvēnu reģionālā parka direkcija, kā arī Zirgu muzejs un Šauļu universitātes [[hipoterapija]]s centrs. Pateicoties attīstītajai tūrisma infrastruktūrai un muižas ansamblim, Kurtuvēni ir populārs galamērķis gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Kurtuvėnai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.siauliuraj.lt/ Šauļu rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šauļu rajona pašvaldība]] p91pngu7kd5wq8msfkyzssvud1l99us Kurtuvėnai 0 630445 4461133 2026-04-29T16:20:00Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Kurtuvēni]] 4461133 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kurtuvēni]] 323zn5zfifi2tzn37jxbdrudlnig1dp Šielveidīgie 0 630446 4461143 2026-04-29T17:04:30Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Shieliiformes | kārta_lv =Šielveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Shieliiformes <small... 4461143 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Shieliiformes | kārta_lv =Šielveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Shieliiformes <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> }} '''Šielveidīgie''' (''Shieliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2002. gadā izveidoja igauņu paleontoloģe Tiju Mersa, kanādiešu paleontologs Marks Vilsons un kanādiešu ģeologs Reimonds Torsteinsons. Šielveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], Vācijā, Kanādā, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Ziemeļtimānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]. Ir atrasti arī šielveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Shielia taiti]]''). == Apraksts == Šielveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 133 mm garumā) ar vārpstveidīgu ķermeni, kustīgām krūšu spurām, vienu muguras spuru un vēdera spuru pāri. Astes spura ir nedaudz asimetriska ar vairāk attīstītu un garāku ventrālo daivu un kustīgu ādas plēvi starp astes daivām. Acu orbītas (3,0 mm diametrā) izvietotas anterolaterāli un tās apskauj 4-5 skaidri iztektas augstāku zvīņu rindas. Mute ir termināla. Sānos ir astoņas branhiālās atveres. Zvīņas ir sīkas (līdz 0,8 mm). To vainaga aizmugurējā daļa nobeidzas ar brīviem dzelksnīšiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 29. lpp.</ref> == Sistemātika == Šielveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Shieliiformes''''' <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Shieliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nethertonodus]] <small>Märss et Miller, 2004</small> † ::* ģints: [[Paralogania]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † ::* ģints: [[Praetrilogania]] <small>Blom, 1999</small> † ::* ģints: [[Shielia]] <small>Märss, 1998</small> † ::* ģints: [[Valiukia]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2002</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] 44x13pqj7u9c114foyjatasn2nmh3i8 4461148 4461143 2026-04-29T17:12:35Z Jānis U. 198 4461148 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Shieliiformes | kārta_lv =Šielveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Shieliiformes <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> }} '''Šielveidīgie''' (''Shieliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2002. gadā izveidoja igauņu paleontoloģe Tiju Mersa, kanādiešu paleontologs Marks Vilsons un kanādiešu ģeologs Reimonds Torsteinsons. Šielveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], Vācijā, Kanādā, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Ziemeļtimānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]. Ir atrasti arī šielveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Shielia taiti]]''). == Apraksts == Šielveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 133 mm garumā) ar vārpstveidīgu ķermeni, kustīgām [[Krūšu spura|krūšu spurām]], vienu [[Muguras spura|muguras spuru]] un [[Vēdera spuras|vēdera spuru]] pāri. [[Astes spura]] ir nedaudz asimetriska ar vairāk attīstītu un garāku ventrālo daivu un kustīgu ādas plēvi starp astes daivām. [[Acs|Acu]] orbītas (3,0 mm diametrā) izvietotas anterolaterāli un tās apskauj 4-5 skaidri iztektas augstāku [[Zvīņas|zvīņu]] rindas. [[Mute]] ir termināla. Sānos ir astoņas [[branhiālās atveres]]. Zvīņas ir sīkas (līdz 0,8 mm). To vainaga aizmugurējā daļa nobeidzas ar brīviem dzelksnīšiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 29. lpp.</ref> == Sistemātika == Šielveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Shieliiformes''''' <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Shieliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nethertonodus]] <small>Märss et Miller, 2004</small> † ::* ģints: [[Paralogania]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † ::* ģints: [[Praetrilogania]] <small>Blom, 1999</small> † ::* ģints: [[Shielia]] <small>Märss, 1998</small> † ::* ģints: [[Valiukia]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2002</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] lmper705hmzatjkdlrc8h07d1459okz 4461151 4461148 2026-04-29T17:21:26Z Jānis U. 198 4461151 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = | att_nosaukums = Loganelveidīgais ''[[Loganellia]] sp.'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Shieliiformes | kārta_lv =Šielveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Shieliiformes <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> }} '''Šielveidīgie''' (''Shieliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2002. gadā izveidoja igauņu paleontoloģe Tiju Mersa, kanādiešu paleontologs Marks Vilsons un kanādiešu ģeologs Reimonds Torsteinsons. Šielveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], Vācijā, Kanādā, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Ziemeļtimānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]. Ir atrasti arī šielveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Shielia taiti]]''). == Apraksts == Šielveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 133 mm garumā) ar vārpstveidīgu ķermeni, kustīgām [[Krūšu spura|krūšu spurām]], vienu [[Muguras spura|muguras spuru]] un [[Vēdera spuras|vēdera spuru]] pāri. [[Astes spura]] ir nedaudz asimetriska ar vairāk attīstītu un garāku ventrālo daivu un kustīgu ādas plēvi starp astes daivām. [[Acs|Acu]] orbītas (3,0 mm diametrā) izvietotas anterolaterāli un tās apskauj 4-5 skaidri iztektas augstāku [[Zvīņas|zvīņu]] rindas. [[Mute]] ir termināla. Sānos ir astoņas [[branhiālās atveres]]. Zvīņas ir sīkas (līdz 0,8 mm). To vainaga aizmugurējā daļa nobeidzas ar brīviem dzelksnīšiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 29. lpp.</ref> Zvīņām ir viens centrālais un līdz astoņiem sānu [[Pulpārie kanāli|pulpārajiem kanāliem]], atbilstoši dzelksnīšu skaitam. [[Dentīns|Dentīna]] kanāli un kanāliņi ir šauri, izlocīti un sazaroti.<ref>Märss, Wilson & Thorsteinsson 2002. ''New thelodont (Agnatha) and possible chondrichthyan (Gnathostomata) taxa established in the Silurian and Lower Devonian of Arctic Canada.'' Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Geology, 51(2), 88-120. 95. lpp.</ref> == Sistemātika == Šielveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Shieliiformes''''' <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Shieliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nethertonodus]] <small>Märss et Miller, 2004</small> † ::* ģints: [[Paralogania]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † ::* ģints: [[Praetrilogania]] <small>Blom, 1999</small> † ::* ģints: [[Shielia]] <small>Märss, 1998</small> † ::* ģints: [[Valiukia]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2002</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] 5xsl2nuf2hrvu5ctfm3efv94hogwen5 4461153 4461151 2026-04-29T17:26:37Z Jānis U. 198 4461153 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 300px | att_izmērs = 300px | attēls = Shielia taiti.jpg | att_nosaukums = Šielveidīgā ''[[Shielia taiti]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Shieliiformes | kārta_lv =Šielveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Shieliiformes <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> }} '''Šielveidīgie''' (''Shieliiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2002. gadā izveidoja igauņu paleontoloģe Tiju Mersa, kanādiešu paleontologs Marks Vilsons un kanādiešu ģeologs Reimonds Torsteinsons. Šielveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|apakšsilūra]] līdz [[Apakšdevons|apakšdevonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], Vācijā, Kanādā, [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Ziemeļtimānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]]. Ir atrasti arī šielveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri (piemēram, ''[[Shielia taiti]]''). == Apraksts == Šielveidīgie ir vidēja izmēra telodonti (līdz 133 mm garumā) ar vārpstveidīgu ķermeni, kustīgām [[Krūšu spura|krūšu spurām]], vienu [[Muguras spura|muguras spuru]] un [[Vēdera spuras|vēdera spuru]] pāri. [[Astes spura]] ir nedaudz asimetriska ar vairāk attīstītu un garāku ventrālo daivu un kustīgu ādas plēvi starp astes daivām. [[Acs|Acu]] orbītas (3,0 mm diametrā) izvietotas anterolaterāli un tās apskauj 4-5 skaidri iztektas augstāku [[Zvīņas|zvīņu]] rindas. [[Mute]] ir termināla. Sānos ir astoņas [[branhiālās atveres]]. Zvīņas ir sīkas (līdz 0,8 mm). To vainaga aizmugurējā daļa nobeidzas ar brīviem dzelksnīšiem.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 29. lpp.</ref> Zvīņām ir viens centrālais un līdz astoņiem sānu [[Pulpārie kanāli|pulpārajiem kanāliem]], atbilstoši dzelksnīšu skaitam. [[Dentīns|Dentīna]] kanāli un kanāliņi ir šauri, izlocīti un sazaroti.<ref>Märss, Wilson & Thorsteinsson 2002. ''New thelodont (Agnatha) and possible chondrichthyan (Gnathostomata) taxa established in the Silurian and Lower Devonian of Arctic Canada.'' Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Geology, 51(2), 88-120. 95. lpp.</ref> == Sistemātika == Šielveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Shieliiformes''''' <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † :* dzimta: [[Shieliidae]] <small>Märss, Wilson et Thorsteinsson, 2002</small> † ::* ģints: [[Nethertonodus]] <small>Märss et Miller, 2004</small> † ::* ģints: [[Paralogania]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † ::* ģints: [[Praetrilogania]] <small>Blom, 1999</small> † ::* ģints: [[Shielia]] <small>Märss, 1998</small> † ::* ģints: [[Valiukia]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2002</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] kd9ia40ohx7mdrgnielolvril09mo81 Shieliiformes 0 630447 4461146 2026-04-29T17:05:02Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Šielveidīgie]] 4461146 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šielveidīgie]] cj3t9ida60p4c4fbl8ivsjn8pnvk8p1 Attēls:Shielia taiti.jpg 6 630448 4461152 2026-04-29T17:23:11Z Jānis U. 198 Shielia taiti rekonstrukcija. Ņemts no:[https://geoloogia.info/en/specimen/360257] 4461152 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Shielia taiti rekonstrukcija. Ņemts no:[https://geoloogia.info/en/specimen/360257] == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} dni1xl1l5pa5413sn3mmxr19urjkhof Dalībnieka diskusija:Ismayilrhmli 3 630449 4461155 2026-04-29T17:32:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461155 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ismayilrhmli}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 20.32 (EEST) 8z8ceh8ysrnvugtllat3ly8td2kuoy3 Emine Džaparova 0 630450 4461158 2026-04-29T17:44:36Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = De... 4461158 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraii|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Cite web|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Cite web|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Cite web|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Cite web |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Cite web|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{cite news|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Cite web|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] mlw9unlwop4b6zgosz7auwo2spalzjx 4461163 4461158 2026-04-29T17:54:22Z MC2013 40125 4461163 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraii|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas raidījumu vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Cite web|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Cite web|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Cite web|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Cite web |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Cite web|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{cite news|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Cite web|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] j60duceqhqu724g1ac0q1nqe9xr1x66 4461164 4461163 2026-04-29T17:55:06Z MC2013 40125 4461164 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraiņi|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas raidījumu vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Cite web|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Cite web|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Cite web|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Cite web |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Cite web|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{cite news|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{cite news|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Cite web|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Cite web|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] sfnzxk5pc3ez8geczu0d6wfklego57z 4461173 4461164 2026-04-29T18:08:15Z MC2013 40125 4461173 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraiņi|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas raidījumu vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{Ziņu atsace|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{Ziņu atsace|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] sw5k41fywtyc7cng6a4oqcbs857casb 4461174 4461173 2026-04-29T18:09:04Z MC2013 40125 4461174 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraiņi|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas raidījumu vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] ezuns9j1ui68431pfozyjvo066l8fdd 4461175 4461174 2026-04-29T18:12:14Z MC2013 40125 4461175 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Emine Džaparova | vārds_orģ = ''Еміне Джапарова'' | attēls = Emine Dzhaparova (26063607137).jpg | att_izm = 230px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ārlietu ministra pirmais vietnieks|Ārlietu ministra pirmā vietniece]] | term_sākums = {{dat|2020|5|18|N}} | term_beigas = {{dat|2024|4|12|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|05|5}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Krasnodara|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Lenurs Nimetullajevs<br/>[[Genādijs Bogoļubovs]] | bērni = 3 | profesija = žurnāliste<br />politiķe | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Emine Džaparova''' ({{val|uk|Еміне Джапарова}}, {{val|crh|Emine Ayar qızı Ceppar}}, dzimusi {{dat|1983|5|5}}) ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]]-[[ukraiņi|ukraiņu]] žurnāliste, redaktore, televīzijas raidījumu vadītāja un politiķe. Džaparova bijusi Ukrainas ārlietu ministra pirmā vietniece (2020—2024). == Agrīnā dzīve == Dzimusi 1983. gada 5. maijā Krasnodarā. Vidējo izglītību ieguvusi [[Krima|Krimā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|title= Emine Dzhaparova |url=https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova|website=znaj.ua|date=2019-06-14|accessdate=2021-11-23|language=ru|archive-date=2021-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232520/https://znaj.ua/ru/dossier/77-emine-ayyarovna-dzhaparova}}</ref> 2000. gadā uzsāka studijas [[Kijivas Universitāte|Tarasa Ševčenko Kijevas Nacionālās universitātes]] Izglītības un zinātnes institūtā starptautisko attiecību jomā. Praktizējās [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Еміне Айяровна — Біографія, Балотування, Фракції, Декларації {{!}} ПолітХаб|url=https://www.chesno.org/politician/158106/|website=www.chesno.org|accessdate=2021-11-23|language=uk|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232519/https://www.chesno.org/politician/158106/}}</ref> 2006. gadā ieguva starptautiskās politoloģijas un angļu valodas tulkotājas diplomus. 2005. gadā Džaparova piedalījās ASV Valsts departamenta Starptautisko dalībnieku līderības apmācību programmā. 2005. gadā viņa piedalījās "Jaunatnes alternatīvas" praksē, kas notika Ukrainas Augstākās Radas pirmā vicepriekšsēdētāja sekretariātā.<ref name=":0" /> 2008. gadā viņa absolvēja diplomātu izglītības programmu Klingendāla Starptautisko attiecību institūtā, Nīderlandē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Джапарова Эмине|url=https://file.liga.net/persons/djaparova-emine|website=LIGA|accessdate=2021-11-23|archive-date=23 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123232518/https://file.liga.net/persons/djaparova-emine}}</ref> == Žurnālistes karjera == Kopš 2011. gada Džaparova strādāja par žurnālisti. No 2011. līdz 2014. gadam viņa strādāja par vadītāju un programmu autori [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] televīzijas kanālā ATR: ziņās ''Zaman'', modes šovā ''Sherfe fashion'' un programmā ''PROkino''. 2014. gadā Džaparova strādāja par video redaktori, galvenā redaktora asistenti tīmekļa vietnē ''Крим.Реалії''. 2014. gada februārī Džaparova sāka strādāt par žurnālisti [[Radio Brīvā Eiropa]]. == Politiskā karjera == No 2002. līdz 2003. gadam Džaparova strādāja par nacionālo minoritāšu palīdzi humanitāros jautājumos Ukrainas premjerministra pirmā vietnieka birojā. No 2008. gada marta līdz 2010. gada janvārim strādāja par [[Ukrainas Ārlietu ministrija]]s Kultūras un humanitārās sadarbības departamenta atašeju. No 2015. gada oktobra līdz 2016. gada aprīlim Džaparova bija informācijas politikas ministra padomniece informācijas politikas jautājumos attiecībā uz Krimu. 2016. gada 20. aprīlī viņa tika iecelta par Ukrainas informācijas politikas ministra pirmo vietnieku. 2019. gada 3. septembrī viņa atkāpās no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html |title=Джапарова написала заяву про звільнення |accessdate=18 May 2020 |archive-date=14 September 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190914094923/https://www.ukrinform.ua/rubric-polytics/2772602-dzaparova-napisala-zaavu-pro-zvilnenna.html }}</ref> 2019. gada parlamenta vēlēšanās Džaparova bija parlamenta deputātes kandidāte no tā laika Ukrainas premjerministra [[Volodimirs Groismans|Volodimira Groismana]] partijas "Groismana Ukrainas stratēģija".<ref>[https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html Гройсман очолив список партії «Українська стратегія» на виборах до Ради, в п'ятірці&nbsp;— ще три міністри] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190623075116/https://ua.112.ua/polityka/hroisman-ocholyv-spysok-partii-ukrainska-stratehiia-na-vyborakh-v-radu-v-piatirtsi-shche-try-ministry-495097.html}} ''112.ua'' (07.06.2019)</ref> 2020. gada 18. maijā Džaparova kļuva par Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s pirmo vietnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Стало відомо, хто стане першим заступником голови МЗС України|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html|website=РБК-Украина|accessdate=2020-05-18|language=ru|archive-date=11 June 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611122537/https://www.rbc.ua/ukr/news/stalo-izvestno-stanet-pervym-zamglavy-mid-1589808994.html}}</ref> Viņa bija arī Ukrainas Nacionālās UNESCO komisijas vadītāja.<ref>Decree of the President of Ukraine from 14 липня 2020 year №&nbsp;272/2020 [https://www.president.gov.ua/documents/2722020-34365 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> Ārlietu ministra vietnieces amatā viņa aktīvi iesaistījās Krimas deokupācijas starptautiskā koordinācijas mehānisma – [[Krimas platforma]]s – veicināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti|title=Еміне Джапарова презентувала послам країн-членів ЄС ініціативу "Кримська платформа" і обговорила практичні аспекти залучення Євросоюзу до її діяльності|date=17 November 2020|publisher=МЗС України|accessdate=2021-02-26|archive-date=17 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201117195500/https://mfa.gov.ua/news/emine-dzhaparova-prezentuvala-poslam-krayin-chleniv-yes-iniciativu-krimska-platforma-i-obgovorila-praktichni-aspekti-zaluchennya-yevrosoyuzu-do-yiyi-diyalnosti}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html|title=Джапарова презентувала Кримську платформу в ОБСЄ|date=2021-03-01|publisher=Укрінформ|accessdate=2021-03-01|archive-date=3 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603021633/https://www.ukrinform.ua/rubric-crimea/3200074-dzaparova-prezentuvala-krimsku-platformu-v-obse.html}}</ref> No 2024. gada februāra Džaparova bija Ukrainas pastāvīgā pārstāve starptautiskajās organizācijās Vīnē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/zelenskiy-priznachiv-dzhaparovu-postpredom-1708614074.html|title=Зеленський призначив Джапарову постпредом України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>, bet aprīlī valdība atlaida Džaparovu no ārlietu ministra pirmā vietnieka amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/dzhaparovu-zvilnili-posadi-pershogo-zastupnika-1712057933.html|title=Джапарову звільнили з посади першого заступника глави МЗС|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-04-14}}</ref>. 2024. gada 15. maijā ar Ukrainas prezidenta dekrētu Džaparova tika atbrīvota no UNESCO Ukrainas Nacionālās komisijas vadītājas pienākumiem.<ref>[https://www.president.gov.ua/documents/3302024-50833 Указ Президента України від 15 травня 2024 року №&nbsp;330/2024 «Про голову Національної комісії України у справах ЮНЕСКО»]</ref> 2024. gada jūlijā Džaparovas vīrs, oligarhs [[Genādijs Bogoļubovs]], tika turēts aizdomās par nelikumīgu robežas šķērsošanu ar pašas Džaparovas palīdzību. Pēc tam Džaparovas iecelšana amatā Vīnē tika atcelta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/9/7464840/|title=Пасажир в останньому купе. Як олігарх Геннадій Боголюбов виїжджав з країни|website=Українська правда|language=uk|access-date=2024-07-09}}</ref> 2024. gada 12. jūlijā Džaparova atkāpās no Ukrainas pastāvīgās pārstāves amata starptautiskajās organizācijās Vīnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbc.ua/rus/news/emine-dzhaparova-podala-vidstavku-posadi-1720733346.html|title=Еміне Джапарова подала у відставку з посади постпреда України у Відні|website=РБК-Украина|language=uk|access-date=2024-07-18}}</ref> [[Attēls:She is Crimea She is World Exhibition of the Krymski Dom Foundation in Wroclaw (Emine Dzhaparova) 2.jpg|thumb|Eminei Džaparovai veltīts stends Krimas nama fonda izstādē "Viņa ir Krima, viņa ir pasaule". Vroclava, 2025. gada oktobris]] == Apbalvojumi == Džaparova 2021. gada 22. decembrī apbalvota ar Ukrainas ordeni "Par nopelniem" (III pakāpe) — par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas starptautiskās sadarbības stiprināšanā, daudzu gadu auglīgu diplomātisko darbību un augstu profesionalitāti.<ref>Decree of the President of Ukraine from 22 грудня 2021 year №&nbsp;669/2021 [https://www.president.gov.ua/documents/6692021-41009 «Про відзначення державними нагородами України з нагоди Дня працівників дипломатичної служби»]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625092947/http://mip.gov.ua/content/dzhaparova-emine.html Перший заступник Міністра // ДЖАПАРОВА Еміне Айярівна] * [http://mip.gov.ua/news/1284.html Еміне Джапарова: «Українська освіта для кримчан&nbsp;— запорука повернення Криму»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160903112240/http://mip.gov.ua/news/1284.html }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Džaparova, Emine}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālistes]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Krimas tatāri]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 8djqmdjv0x9wm76okrhgfo22m910745 Diskusija:Emine Džaparova 1 630451 4461159 2026-04-29T17:50:50Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Politika |tēma2 = Sievietes |valsts = Krimas tatāri |valsts2 = Ukraina }} 4461159 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Politika |tēma2 = Sievietes |valsts = Krimas tatāri |valsts2 = Ukraina }} frk7wq5ujclepnxsbcze6t1lrwvpjjy Dagdas lauksaimniecības skola 0 630452 4461160 2026-04-29T17:52:23Z ~2026-26148-21 144755 Pieliku vietas, kur tā skola atrodas un ieliku linku. 4461160 wikitext text/x-wiki Dagdas lauksaimniecības skola tika dibināta 1930.gada 1.jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās Konstantinovā. Otrā pasaules kara laikā skola vēl darbojās. 1946.gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956.gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienas: Skola is daļa no Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas Dagdā. Kopēt: https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/ t044uq9ye6lnwputya8ttx0g89sk2f1 4461161 4461160 2026-04-29T17:52:49Z Quinlan83 98626 Requesting deletion 4461161 wikitext text/x-wiki {{delete|Test page}}Dagdas lauksaimniecības skola tika dibināta 1930.gada 1.jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās Konstantinovā. Otrā pasaules kara laikā skola vēl darbojās. 1946.gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956.gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienas: Skola is daļa no Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas Dagdā. Kopēt: https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/ 5l5slidi6unlxy0yet4ph93hf259efy 4461182 4461161 2026-04-29T18:49:59Z Meistars Joda 781 Atcēlu [[Special:Contributions/Quinlan83|Quinlan83]] ([[User talk:Quinlan83|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4461161 - par raksta dzēšanu izlemsim mēs paši 4461182 wikitext text/x-wiki Dagdas lauksaimniecības skola tika dibināta 1930.gada 1.jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās Konstantinovā. Otrā pasaules kara laikā skola vēl darbojās. 1946.gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956.gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienas: Skola is daļa no Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas Dagdā. Kopēt: https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/ t044uq9ye6lnwputya8ttx0g89sk2f1 4461187 4461182 2026-04-29T19:00:02Z Meistars Joda 781 4461187 wikitext text/x-wiki '''Dagdas lauksaimniecības skola''' tika dibināta 1930. gada 1. jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās [[Konstantinova|Konstantinovā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skola vēl darbojās. 1946. gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956. gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienās skola ir daļa no [[Latgales Industriālais tehnikums|Latgales Industriālā tehnikuma]] — izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas Dagdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/|title=IPĪV "Dagda" - Latgales Industriālais tehnikums|website=www.lint.lv|access-date=2026-04-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} e94qc6hlqlr9ssmjm6tmvnxqxf04lu2 4461289 4461187 2026-04-30T03:25:17Z Meistars Joda 781 4461289 wikitext text/x-wiki '''Dagdas lauksaimniecības skola''' tika dibināta 1930. gada 1. jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās [[Konstantinova|Konstantinovā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skola vēl darbojās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8421|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-04-30}}</ref> 1946. gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956. gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienās skola ir daļa no [[Latgales Industriālais tehnikums|Latgales Industriālā tehnikuma]] — izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas Dagdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/|title=IPĪV "Dagda" - Latgales Industriālais tehnikums|website=www.lint.lv|access-date=2026-04-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} qji4apyni4ivenht637bhfattxfc6xv 4461315 4461289 2026-04-30T04:15:13Z Meistars Joda 781 4461315 wikitext text/x-wiki '''Dagdas lauksaimniecības skola''' tika dibināta 1930. gada 1. jūnijā. Skolas pārzinis un dibinātājs bija Teodors Gerstenmeijers. Skola atradās [[Konstantinova|Konstantinovā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā skola vēl darbojās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8421|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-04-30}}</ref> 1946. gadā to mēdza saukt par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu skolu. 1956. gadā skola tika reorganizēta. Mūsdienās skola ir daļa no [[Latgales Industriālais tehnikums|Latgales Industriālā tehnikuma]] — izglītības programmu īstenošanas vieta (IPĪV) "Dagda", kura atrodas [[Dagda|Dagdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/lv/IPIV-Dagda/|title=IPĪV "Dagda" - Latgales Industriālais tehnikums|website=www.lint.lv|access-date=2026-04-29}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} sa4a2l1pna99beccg2lultlsfgu2isd Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri 14 630453 4461162 2026-04-29T17:53:32Z MC2013 40125 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Krimas tatāri]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Krimas tatāri]] 4461162 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|Krimas tatāri]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — Krimas tatāri]] j6mmwc5bs36xk1nbfe3j9wg3dtwvolo Džaparova 0 630454 4461166 2026-04-29T17:58:53Z MC2013 40125 Pāradresē uz [[Emine Džaparova]] 4461166 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emine Džaparova]] 2jvmujn42vbiqezujzt4vsvbp8kxo2t Dalībnieka diskusija:Melsxx 3 630455 4461176 2026-04-29T18:12:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461176 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Melsxx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) lbz5gf3h0hayqgzsfc0xrho8ez8d0nn Diskusija:Dagdas lauksaimniecības skola 1 630456 4461179 2026-04-29T18:35:44Z ~2026-26148-21 144755 /* par deletēšanu */ jauna sadaļa 4461179 wikitext text/x-wiki == par deletēšanu == Labdien, es labprāt atļauju deletēšanu vienu mēnesi no tagad. Paldies, Wiki! [[Special:Contributions/&#126;2026-26148-21|&#126;2026-26148-21]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26148-21|talk]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST) 2xgk4ww6u1aai5n0i7xmi3wrwq1ye9c 4461191 4461179 2026-04-29T19:05:54Z Meistars Joda 781 4461191 wikitext text/x-wiki == par deletēšanu == Labdien, es labprāt atļauju deletēšanu vienu mēnesi no tagad. Paldies, Wiki! [[Special:Contributions/&#126;2026-26148-21|&#126;2026-26148-21]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26148-21|talk]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 21.35 (EEST) :Noņemu dzēšanas veidni, ko ielika uzraudzītājs no amgļu Vikipēdijas. Par dzēšanu vai atstāšanu izlemsim mēs paši. Drusku pielaboju rakstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 22.05 (EEST) 6gr2e34kqbe022agb5lnuewds6hs1p7 Sandivveidīgie 0 630457 4461196 2026-04-29T19:16:54Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 300px | att_izmērs = 300px | attēls = | att_nosaukums = Šielveidīgā ''[[Shielia taiti]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Sandiviiformes | kārta_lv =Sandivveidīgie | iedalījums= | kategorijas =n... 4461196 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 300px | att_izmērs = 300px | attēls = | att_nosaukums = Šielveidīgā ''[[Shielia taiti]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Sandiviiformes | kārta_lv =Sandivveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Sandiviiformes <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> }} '''Sandivveidīgie''' (''Sandiviiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2004. gadā izveidoja lietuviešu paleontoloģe [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] un igauņu paleontoloģe [[Tiju Mersa]]. Sandivveidīgie dzīvoja no [[Vidusordoviks|vidusordovika]] vai [[Augšordoviks|augšordovika]] līdz [[Apakšsilūrs|apakšsilūram]]. To paliekas ir izplatītas [[Krievija|Krievijā]] ([[Komi|Komi republikā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] un [[Jakutija|Jakutijā]], kā arī [[Kanāda|Kanādā]]. Sandivveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri nav atrasti. == Apraksts == Sandivveidīgajiem zvīņas izmēros ir no ļoti sīkām līdz sīkām un vidējām. Skaidri izceļas galvas un ķermeņa zvīņas. Ir attīstīts īpašs sīku zvīņu paveids ar trīsstūrveida laukumu vainaga priekšējā daļā (Sandiviidae, Stroinolepididae dzimtas). Ķermeņa zvīņu vainagiem ir raksturīga to bultveidīga aizmugurējā daļa (Sandiviidae, Angaralepididae dzimtas). Pamatne ir vāji attīstīta. Tās aizmugurējā daļā var būt attīstīta vertikāla sieniņa (Sandiviidae dzimta). Vainags sastāv no smalkkanālu dentīna. Pulpārā kanāla nav.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 20. lpp.</ref> == Sistemātika == Sandivveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Sandiviiformes''''' <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> † :* dzimta: [[Angaralepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Angaralepis]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Sandiviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2004</small> † ::* ģints: [[Sandivia]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Stroinolepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Stroinolepis]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2002</small> † ::* ģints: [[Valyalepis]] <small>Turner & Nowlan, 1995</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] 51oe9ssjmj3esufdi0v74ofw1u8lct2 4461202 4461196 2026-04-29T19:20:52Z Jānis U. 198 4461202 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 300px | att_izmērs = 300px | attēls = | att_nosaukums = Šielveidīgā ''[[Shielia taiti]]'' rekonstrukcija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Sandiviiformes | kārta_lv =Sandivveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Sandiviiformes <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> }} '''Sandivveidīgie''' (''Sandiviiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2004. gadā izveidoja lietuviešu paleontoloģe [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] un igauņu paleontoloģe [[Tiju Mersa]]. Sandivveidīgie dzīvoja no [[Vidusordoviks|vidusordovika]] vai [[Augšordoviks|augšordovika]] līdz [[Apakšsilūrs|apakšsilūram]]. To paliekas ir izplatītas [[Krievija|Krievijā]] ([[Komi|Komi republikā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] un [[Jakutija|Jakutijā]]), kā arī [[Kanāda|Kanādā]]. Sandivveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri nav atrasti. == Apraksts == Sandivveidīgajiem [[zvīņas]] izmēros ir no ļoti sīkām līdz sīkām un vidējām. Skaidri izceļas [[galva]]s un ķermeņa zvīņas. Ir attīstīts īpašs sīku zvīņu paveids ar trīsstūrveida laukumu vainaga priekšējā daļā (''Sandiviidae'', ''Stroinolepididae'' dzimtas). Ķermeņa zvīņu vainagiem ir raksturīga to bultveidīga aizmugurējā daļa (''Sandiviidae'', ''Angaralepididae'' dzimtas). Pamatne ir vāji attīstīta. Tās aizmugurējā daļā var būt attīstīta vertikāla sieniņa (''Sandiviidae'' dzimta). Vainags sastāv no smalkkanālu [[Dentīns|dentīna]]. [[Pulpārais kanāls|Pulpārā kanāla]] nav.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 20. lpp.</ref> == Sistemātika == Sandivveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Sandiviiformes''''' <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> † :* dzimta: [[Angaralepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Angaralepis]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Sandiviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2004</small> † ::* ģints: [[Sandivia]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Stroinolepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Stroinolepis]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2002</small> † ::* ģints: [[Valyalepis]] <small>Turner & Nowlan, 1995</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] 76xfsalb8helh50fw83jxxc65xrljng 4461212 4461202 2026-04-29T19:27:01Z Jānis U. 198 4461212 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 300px | attēls = Stroinolepis maenniki.jpg | att_nosaukums = Sandivveidīgā ''[[Stroinolepis maenniki]]'' zvīņa | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | virsklase =Agnatha | virsklase_lv =Bezžokļaiņi | klase = Pteraspidomorphi | klase_lv =Pteraspidomorfi | apakšklase = Thelodonti | apakšklase_lv =Telodonti | kārta = Sandiviiformes | kārta_lv =Sandivveidīgie | iedalījums= | kategorijas =nē | binomial= Sandiviiformes <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> }} '''Sandivveidīgie''' (''Sandiviiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2004. gadā izveidoja lietuviešu paleontoloģe [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] un igauņu paleontoloģe [[Tiju Mersa]]. Sandivveidīgie dzīvoja no [[Vidusordoviks|vidusordovika]] vai [[Augšordoviks|augšordovika]] līdz [[Apakšsilūrs|apakšsilūram]]. To paliekas ir izplatītas [[Krievija|Krievijā]] ([[Komi|Komi republikā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļa arhipelāgā]], [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] un [[Jakutija|Jakutijā]]), kā arī [[Kanāda|Kanādā]]. Sandivveidīgo pārstāvju veseli eksemplāri nav atrasti. == Apraksts == Sandivveidīgajiem [[zvīņas]] izmēros ir no ļoti sīkām līdz sīkām un vidējām. Skaidri izceļas [[galva]]s un ķermeņa zvīņas. Ir attīstīts īpašs sīku zvīņu paveids ar trīsstūrveida laukumu vainaga priekšējā daļā (''Sandiviidae'', ''Stroinolepididae'' dzimtas). Ķermeņa zvīņu vainagiem ir raksturīga to bultveidīga aizmugurējā daļa (''Sandiviidae'', ''Angaralepididae'' dzimtas). Pamatne ir vāji attīstīta. Tās aizmugurējā daļā var būt attīstīta vertikāla sieniņa (''Sandiviidae'' dzimta). Vainags sastāv no smalkkanālu [[Dentīns|dentīna]]. [[Pulpārais kanāls|Pulpārā kanāla]] nav.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 20. lpp.</ref> == Sistemātika == Sandivveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Sandiviiformes''''' <small>Karatajute-Talimaa et Märss, 2004</small> † :* dzimta: [[Angaralepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Angaralepis]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Sandiviidae]] <small>Karatajūtė-Talimaa et Märss, 2004</small> † ::* ģints: [[Sandivia]] <small>Karatajūtė-Talimaa, 1997</small> † :* dzimta: [[Stroinolepididae]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2004</small> † ::* ģints: [[Stroinolepis]] <small>Märss et Karatajūtė-Talimaa, 2002</small> † ::* ģints: [[Valyalepis]] <small>Turner & Nowlan, 1995</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Telodonti]] c8emy9mla5pnrxi6qb81irbjy8d47y4 Sandiviiformes 0 630458 4461197 2026-04-29T19:18:47Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Sandivveidīgie]] 4461197 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sandivveidīgie]] bw6b7v8idea3oxe7jbvudme7paogak7 Dalībnieka diskusija:Pacop123 3 630459 4461203 2026-04-29T19:21:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461203 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pacop123}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 22.21 (EEST) pteezu7ukz5adywvqgvmsxq2lvxktna Attēls:Stroinolepis maenniki.jpg 6 630460 4461209 2026-04-29T19:25:09Z Jānis U. 198 Stroinolepis maenniki zvīņa. Stroinaja upe, Severnaja Zemļa, Krievija, samoiloviča svīta, augšordoviks. Ņemts no:[https://geoloogia.info/en/specimen/96181]. 4461209 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Stroinolepis maenniki zvīņa. Stroinaja upe, Severnaja Zemļa, Krievija, samoiloviča svīta, augšordoviks. Ņemts no:[https://geoloogia.info/en/specimen/96181]. == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} n36tr4kd8pew8fjtjzmf16ha9jyze8j Skoržepa 0 630461 4461215 2026-04-29T19:29:42Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Miloslavs Skoržepa]] 4461215 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Miloslavs Skoržepa]] 5obyloobvrp6i3wy2n4x1tgp8z2w8ua Dalībnieka diskusija:Ghstmsk 3 630462 4461220 2026-04-29T19:36:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461220 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ghstmsk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) 055a90vw17zmbgxgnch1y7g4fg2l9wn Dalībnieka diskusija:SpyStj 3 630463 4461221 2026-04-29T19:41:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461221 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SpyStj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 22.41 (EEST) jmdgj8sjvzb5axabi2mjex27mi9yyz3 Diskusija:Osmaņu armija 1 630464 4461229 2026-04-29T20:18:13Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4461229 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = ~2026-26072-99 |valsts = Turcija |tēma = Militārisms |tēma2 = Vēsture }} 5tesk6an2jfekv8vwm16f4w585wg6xt Diskusija:Antaliepte 1 630465 4461232 2026-04-29T20:24:28Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4461232 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Diskusija:Kurtuvēni 1 630466 4461233 2026-04-29T20:24:38Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4461233 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Dalībnieka diskusija:Captain Awesome 3 630467 4461236 2026-04-29T21:01:51Z Euphydryas 51275 Euphydryas pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Captain Awesome]] uz [[Dalībnieka diskusija:Reperto 04]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Captain Awesome|Captain Awesome]]" to "[[Special:CentralAuth/Reperto 04|Reperto 04]]" 4461236 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Reperto 04]] 22iyoy0u5aszh3wkipf5mtzgbdm1e16 Dalībnieka diskusija:Adyman182 3 630468 4461254 2026-04-29T23:25:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461254 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Adyman182}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 02.25 (EEST) c9oy5f2f8wk9k8v2bhggj7lfv9jonsf Dalībnieka diskusija:Rigaberzina1 3 630469 4461256 2026-04-29T23:32:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461256 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rigaberzina1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 02.32 (EEST) c648e8f550d3zvto3ksvrlc8kf4mydo Dalībnieka diskusija:Hermetiquero 3 630471 4461269 2026-04-30T00:53:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461269 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hermetiquero}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 03.53 (EEST) i58sq82tvjz9ttfmpdwyqoyb0wfum1w Dalībnieka diskusija:Redrisu 3 630472 4461270 2026-04-30T00:59:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461270 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Redrisu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 03.59 (EEST) m3iow2wfdw4mpnaui59ogxvbv11smzl Dalībnieka diskusija:Meladjawdat 3 630473 4461271 2026-04-30T01:01:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461271 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Meladjawdat}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 04.01 (EEST) 85oa01jfqx5w7a0wu0hc5xp6jp15cg9 Kapu ezera dabas liegums 0 630474 4461303 2026-04-30T03:42:53Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kapu ezers (dabas liegums)]] 4461303 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kapu ezers (dabas liegums)]] 4eee1n1kdklk4gwxyqcmqyiwabl5ef5 Feibers 0 630475 4461307 2026-04-30T03:48:00Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Broks Feibers]] 4461307 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Broks Feibers]] iahuyg05fdgzj826ejd0rvunbcoe5bo Dalībnieka diskusija:あずうる 3 630476 4461325 2026-04-30T05:18:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461325 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=あずうる}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.18 (EEST) 6ppg7qd6fwlyi9hmwzj269wjsivngiy Makroekonomiskā politika 0 630478 4461341 2026-04-30T07:14:37Z ~2026-26347-49 144773 Jauna lapa: '''Makroekonomiskā politika''' ir [[ekonomikas politika]], kas koncentrējas uz valsts kopējās ekonomikas regulēšanu, izmantojot fiskālos, monetāros un strukturālos instrumentus. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu [[ekonomiskā izaugsme|ekonomisko izaugsmi]], zemu [[inflācija|inflāciju]], augstu [[nodarbinātība|nodarbinātības līmeni]] un līdzsvarotu [[maksājumu bilance|maksājumu bilanci]]. == Fiskālā politika == '''Fiskālā politika''' ietver v... 4461341 wikitext text/x-wiki '''Makroekonomiskā politika''' ir [[ekonomikas politika]], kas koncentrējas uz valsts kopējās ekonomikas regulēšanu, izmantojot fiskālos, monetāros un strukturālos instrumentus. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu [[ekonomiskā izaugsme|ekonomisko izaugsmi]], zemu [[inflācija|inflāciju]], augstu [[nodarbinātība|nodarbinātības līmeni]] un līdzsvarotu [[maksājumu bilance|maksājumu bilanci]]. == Fiskālā politika == '''Fiskālā politika''' ietver valdības izdevumu un nodokļu regulēšanu. Tā tiek izmantota kā instruments ekonomisko ciklu stabilizēšanai. Fiskālās politikas galvenie elementi ir: * [[valsts budžets]] * [[nodokļu politika]] * [[valsts parāds]] Ekspansīva fiskālā politika paredz izdevumu palielināšanu vai nodokļu samazināšanu, lai stimulētu [[kopējais pieprasījums|kopējo pieprasījumu]]. Savukārt restriktīva politika tiek īstenota, lai ierobežotu inflācijas spiedienu. == Monetārā politika == '''Monetārā politika''' tiek īstenota ar [[centrālā banka|centrālās bankas]] starpniecību, regulējot naudas piedāvājumu un procentu likmes. Tās instrumenti ietver: * [[procentu likme]] * [[atklātā tirgus operācijas]] * [[rezervju prasības]] Monetārās politikas mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti un finanšu sistēmas ilgtspēju. Tā tieši ietekmē [[kredīts|kreditēšanas apjomus]] un investīciju aktivitāti. == Strukturālā politika == '''Strukturālā politika''' attiecas uz ilgtermiņa reformām ekonomikā, kas uzlabo tās efektivitāti un konkurētspēju. Tā ietver: * [[darba tirgus]] reformas * [[izglītības sistēma]] attīstību * [[inovācija|inovāciju]] veicināšanu Šāda politika ietekmē [[produktivitāte|produktivitātes līmeni]] un potenciālo izaugsmi. == Makroekonomiskie mērķi == Makroekonomiskā politika tiek veidota, balstoties uz vairākiem fundamentāliem mērķiem: * [[cenu stabilitāte]] * pilna nodarbinātība * ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme * ārējā līdzsvara uzturēšana Šie mērķi bieži vien ir savstarpēji konfliktējoši, kas rada nepieciešamību pēc optimālas politikas kombinācijas. == Politikas koordinācija == Efektīva makroekonomiskā politika prasa koordināciju starp fiskālo un monetāro politiku, kā arī starptautisku sadarbību, īpaši tādās institūcijās kā [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Eiropas Centrālā banka]]. Politikas nesaskaņotība var radīt nevēlamas sekas, piemēram, inflācijas pieaugumu vai ekonomikas pārkaršanu. [[Kategorija:Makroekonomika]] [[Kategorija:Ekonomikas politika]] [[Kategorija:Valsts pārvalde]] lae9ihp5oozelruez6fw0x3mqbi03ih Tiešie nodokļi 0 630479 4461344 2026-04-30T07:17:20Z ~2026-26347-49 144773 Jauna lapa: '''Tiešie nodokļi''' ir nodokļu veids, kas tiek tieši uzlikts fizisko vai juridisko personu ienākumiem, īpašumam vai kapitālam, un kuru nodokļu maksātājs nevar pārlikt uz citu ekonomisko subjektu. Tiešo nodokļu sistēma ir būtiska [[fiskālā politika|fiskālās politikas]] sastāvdaļa, jo tā nodrošina stabilus valsts budžeta ieņēmumus un vienlaikus kalpo kā instruments ienākumu pārdalei sabiedrībā. Pie tiešajiem nodokļiem pieder iedzīvotāju ien... 4461344 wikitext text/x-wiki '''Tiešie nodokļi''' ir nodokļu veids, kas tiek tieši uzlikts fizisko vai juridisko personu ienākumiem, īpašumam vai kapitālam, un kuru nodokļu maksātājs nevar pārlikt uz citu ekonomisko subjektu. Tiešo nodokļu sistēma ir būtiska [[fiskālā politika|fiskālās politikas]] sastāvdaļa, jo tā nodrošina stabilus valsts budžeta ieņēmumus un vienlaikus kalpo kā instruments ienākumu pārdalei sabiedrībā. Pie tiešajiem nodokļiem pieder [[iedzīvotāju ienākuma nodoklis]], [[uzņēmumu ienākuma nodoklis]] un [[nekustamā īpašuma nodoklis]]. Šo nodokļu struktūra un likmes parasti tiek diferencētas atbilstoši maksātspējas principam, kas paredz nodokļu sloga sadali proporcionāli nodokļu maksātāju ekonomiskajām iespējām. Tiešie nodokļi būtiski ietekmē ekonomisko uzvedību, tostarp darba piedāvājumu, investīciju lēmumus un kapitāla uzkrāšanu, tādējādi tiem ir nozīmīga loma makroekonomisko procesu regulēšanā. To ietekme var izpausties gan kā ekonomiskās aktivitātes stimulēšana, gan kā tās ierobežošana atkarībā no nodokļu likmju līmeņa un struktūras. Efektīva tiešo nodokļu administrēšana prasa augstu institucionālo kapacitāti un caurskatāmu nodokļu politiku, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodrošinātu nodokļu sistēmas taisnīgumu un efektivitāti. [[Kategorija:Nodokļi]] [[Kategorija:Fiskālā politika]] [[Kategorija:Publiskās finanses]] idb353wsqb1a9wvkyut0tuv188ukt6y Nekustamā īpašuma nodoklis 0 630480 4461345 2026-04-30T07:18:17Z ~2026-26347-49 144773 Jauna lapa: '''Nekustamā īpašuma nodoklis''' ir [[tiešie nodokļi|tiešais nodoklis]], kas tiek piemērots [[nekustamais īpašums|nekustamajam īpašumam]], tostarp [[zeme|zemei]], [[ēka|ēkām]] un [[būve|būvēm]]. Tas ir nozīmīgs [[pašvaldība|pašvaldību]] ieņēmumu avots un būtiska [[publiskās finanses|publisko finanšu]] sastāvdaļa, kas tiek izmantota vietējās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai. Nodokļa aprēķins parasti balstās uz īpašu... 4461345 wikitext text/x-wiki '''Nekustamā īpašuma nodoklis''' ir [[tiešie nodokļi|tiešais nodoklis]], kas tiek piemērots [[nekustamais īpašums|nekustamajam īpašumam]], tostarp [[zeme|zemei]], [[ēka|ēkām]] un [[būve|būvēm]]. Tas ir nozīmīgs [[pašvaldība|pašvaldību]] ieņēmumu avots un būtiska [[publiskās finanses|publisko finanšu]] sastāvdaļa, kas tiek izmantota vietējās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai. Nodokļa aprēķins parasti balstās uz īpašuma [[kadastrālā vērtība|kadastrālo vērtību]], ko nosaka [[valsts institūcija|valsts institūcijas]] atbilstoši tirgus apstākļiem un normatīvajam regulējumam. Nodokļa likmes var atšķirties atkarībā no īpašuma veida, izmantošanas mērķa un [[nodokļu politika|nodokļu politikas]] prioritātēm konkrētajā teritorijā. [[Nekustamā īpašuma nodoklis]] ietekmē gan [[nekustamā īpašuma tirgus|nekustamā īpašuma tirgu]], gan investīciju aktivitāti, jo tas palielina īpašuma turēšanas izmaksas. Tas var veicināt efektīvāku īpašuma izmantošanu un samazināt spekulatīvu aktīvu uzkrāšanu, vienlaikus radot slogu īpašniekiem ar ierobežotu [[ienākumi|ienākumu]] līmeni. No [[makroekonomika|makroekonomikas]] perspektīvas šis nodoklis tiek uzskatīts par relatīvi stabilu ieņēmumu avotu, jo tas ir mazāk jutīgs pret ekonomiskajiem cikliem salīdzinājumā ar [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļiem]]. Vienlaikus tā administrēšana prasa precīzu īpašumu uzskaiti un efektīvu [[nodokļu administrēšana|nodokļu administrēšanas]] sistēmu. [[Kategorija:Nodokļi]] [[Kategorija:Īpašums]] [[Kategorija:Publiskās finanses]] 3e2cb5rdxb4wx7i62y1doqvesdgt5yr 4461346 4461345 2026-04-30T07:18:42Z ~2026-26347-49 144773 4461346 wikitext text/x-wiki '''Nekustamā īpašuma nodoklis''' ir [[tiešie nodokļi|tiešais nodoklis]], kas tiek piemērots [[nekustamais īpašums|nekustamajam īpašumam]], tostarp [[zeme|zemei]], [[ēka|ēkām]] un [[būve|būvēm]]. Tas ir nozīmīgs [[pašvaldība|pašvaldību]] ieņēmumu avots un būtiska [[publiskās finanses|publisko finanšu]] sastāvdaļa, kas tiek izmantota vietējās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai. Nodokļa aprēķins parasti balstās uz īpašuma [[kadastrālā vērtība|kadastrālo vērtību]], ko nosaka [[valsts institūcija|valsts institūcijas]] atbilstoši tirgus apstākļiem un normatīvajam regulējumam. Nodokļa likmes var atšķirties atkarībā no īpašuma veida, izmantošanas mērķa un [[nodokļu politika|nodokļu politikas]] prioritātēm konkrētajā teritorijā. Nekustamā īpašuma nodoklis ietekmē gan [[nekustamā īpašuma tirgus|nekustamā īpašuma tirgu]], gan investīciju aktivitāti, jo tas palielina īpašuma turēšanas izmaksas. Tas var veicināt efektīvāku īpašuma izmantošanu un samazināt spekulatīvu aktīvu uzkrāšanu, vienlaikus radot slogu īpašniekiem ar ierobežotu [[ienākumi|ienākumu]] līmeni. No [[makroekonomika|makroekonomikas]] perspektīvas šis nodoklis tiek uzskatīts par relatīvi stabilu ieņēmumu avotu, jo tas ir mazāk jutīgs pret ekonomiskajiem cikliem salīdzinājumā ar [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļiem]]. Vienlaikus tā administrēšana prasa precīzu īpašumu uzskaiti un efektīvu [[nodokļu administrēšana|nodokļu administrēšanas]] sistēmu. [[Kategorija:Nodokļi]] [[Kategorija:Īpašums]] [[Kategorija:Publiskās finanses]] 405602sn19vjzg0lw0dj2h4ghon8aix 4461381 4461346 2026-04-30T09:18:54Z Papuass 88 4461381 wikitext text/x-wiki '''Nekustamā īpašuma nodoklis''' ir [[tiešie nodokļi|tiešais nodoklis]], kas tiek piemērots [[nekustamais īpašums|nekustamajam īpašumam]], tostarp [[zeme]]i, [[ēka|ēkām]] un [[būve|būvēm]]. Tas ir nozīmīgs [[pašvaldība|pašvaldību]] ieņēmumu avots un būtiska [[publiskās finanses|publisko finanšu]] sastāvdaļa, kas tiek izmantota vietējās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai. Nodokļa aprēķins parasti balstās uz īpašuma [[kadastrālā vērtība|kadastrālo vērtību]], ko nosaka [[valsts institūcija]]s atbilstoši tirgus apstākļiem un normatīvajam regulējumam. Nodokļa likmes var atšķirties atkarībā no īpašuma veida, izmantošanas mērķa un [[nodokļu politika]]s prioritātēm konkrētajā teritorijā. Nekustamā īpašuma nodoklis ietekmē gan [[nekustamā īpašuma tirgus|nekustamā īpašuma tirgu]], gan investīciju aktivitāti, jo tas palielina īpašuma turēšanas izmaksas. Tas var veicināt efektīvāku īpašuma izmantošanu un samazināt spekulatīvu aktīvu uzkrāšanu, vienlaikus radot slogu īpašniekiem ar ierobežotu [[ienākumi|ienākumu]] līmeni. No [[makroekonomika]]s perspektīvas šis nodoklis tiek uzskatīts par relatīvi stabilu ieņēmumu avotu, jo tas ir mazāk jutīgs pret ekonomiskajiem cikliem salīdzinājumā ar [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļiem]]. Vienlaikus tā administrēšana prasa precīzu īpašumu uzskaiti un efektīvu [[nodokļu administrēšana]]s sistēmu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nodokļi]] [[Kategorija:Īpašums]] [[Kategorija:Publiskās finanses]] 3bwz4rjcz8ywzx4khksurr0x93eog21 Dalībnieka diskusija:Ghost writer's cat 3 630481 4461347 2026-04-30T07:25:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461347 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ghost writer's cat}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 10.25 (EEST) i3z20v4xg874pkb0abhusdlbxtx5fiw Dalībnieka diskusija:İnfoestonia 3 630482 4461351 2026-04-30T07:53:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461351 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=İnfoestonia}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 10.53 (EEST) 31r9581cvf3w6yia15apsusxka3t670 Dalībnieka diskusija:Cyrix 3 630483 4461352 2026-04-30T07:53:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461352 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cyrix}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 10.53 (EEST) 9z8nv5ppo3ydsb0e7gg3ymk181i5v39 Strevas kauja 0 630484 4461362 2026-04-30T08:33:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Strevas kauja]] uz [[Strēvas kauja]] 4461362 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strēvas kauja]] lfbjw11gao4ahhkep3l2cbnfj9gc5ho Strēva 0 630485 4461364 2026-04-30T08:35:45Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Strēva | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Streva.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Strēva [[Semelišķes|Semelišķēs]] | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Strēvītes ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=35 | sāk_p... 4461364 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Strēva | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Streva.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Strēva [[Semelišķes|Semelišķēs]] | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Strēvītes ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=35 | sāk_plat_s=25 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=48 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 73,6 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 5,75 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 758,9 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Strēva''' ({{val|lt|Strėva}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Traķu rajons|Traķu rajona]], [[Kaišadores rajons|Kaišadores rajona]] un [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]] pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/streva/|title=Strėva|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-30|language=lt}}</ref> Sākas no Strēvītes ezera [[Dzūkijas augstiene|Dzūkijas augstienē]], augštecē plūst dienvidaustrumu virzienā cauri vairākiem ezeriem un pēc Spindžus ezera pagriežas uz ziemeļiem. Iztekot no Elektrēnu ūdenskrātuves, upe pagriežas uz rietumiem un ietek Nemunā ([[Kauņas jūra|Kauņas jūrā]]) pie Lašiņiem. No iztekas līdz Spindžus ezeram upes gultne ir šaura (1,5–2 m) un sekla (0,2–0,5 m), no Spindžus līdz Bagdonoņu ūdenskrātuvei tā paplašinās līdz 6 m un padziļinās līdz 1 metram. Līdzīgs platums un dziļums saglabājas līdz Elektrēnu ūdenskrātuvei. Līdz Iļģes ezera kanālam un no Kalpes ietekas līdz Limšus ietekai upes gultne ir regulēta, tās platums ir 8–15 m, dziļums — 1–1,2 metri. Upes vidējais kritums ir 1,33 m/km, straumes ātrums — 0,1–0,5 m/s. Lielākās pietekas ir Dabinta (15 km gara), Volasta (15 km), Spengla (11 km) un Limšus (18 km gara, visas labā krasta pietekas). Upē izbūvētas vairākas ūdenskrātuves: Bagdonoņu ūdenskrātuve(60,5 km no ietekas, platība 95,5 ha; uzdambēts 1960. gadā), Elektrēnu ūdenskrātuve (40,5 km, 1387 ha; 1962. gadā), Pastrēves ūdenskrātuve (30,4 km, 18,5 ha; 1955. gadā), Bubļu ūdenskrātuve (9,0 km, 21,7 ha; 1957. gadā). Strēvas augštece līdz Bagdonoņu ūdenskrātuvei ietilpst Aukštadvares reģionālajā parkā, lejtece no Tadaravas — Kauņas jūsasreģionālajā parkā, bet Strēvas augštece no Drabužiem līdz Stankas ezeram — Spindžus ainavu rezervātā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Semelišķes]], [[Pastrēve]], [[Elektrēni]], Ļutone un [[Žiežmari]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A16 (Lietuva)|A16]]. 1348. gada 2. februārī pie Strēvas upes notika [[Strēvas kauja]] starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] gdgqj49ym4xgudfuxfxpwcohk1pv430 4461413 4461364 2026-04-30T11:01:30Z Kikos 3705 /* ievads */ 4461413 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Strēva | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Streva.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Strēva [[Semelišķes|Semelišķēs]] | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Strēvītes ezers | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=35 | sāk_plat_s=25 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=48 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 73,6 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 5,75 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 758,9 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Strēva''' ({{val|lt|Strėva}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s labā krasta pieteka [[Traķu rajons|Traķu rajona]], [[Kaišadores rajons|Kaišadores rajona]] un [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu]] pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/streva/|title=Strėva|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-30|language=lt}}</ref> Sākas no Strēvītes ezera [[Dzūkijas augstiene|Dzūkijas augstienē]], augštecē plūst dienvidaustrumu virzienā cauri vairākiem ezeriem un pēc Spindžus ezera pagriežas uz ziemeļiem. Iztekot no Elektrēnu ūdenskrātuves, upe pagriežas uz rietumiem un ietek Nemunā ([[Kauņas jūra|Kauņas jūrā]]) pie Lašiņiem. No iztekas līdz Spindžus ezeram upes gultne ir šaura (1,5–2 m) un sekla (0,2–0,5 m), no Spindžus līdz Bagdonoņu ūdenskrātuvei tā paplašinās līdz 6 m un padziļinās līdz 1 metram. Līdzīgs platums un dziļums saglabājas līdz Elektrēnu ūdenskrātuvei. Līdz Iļģes ezera kanālam un no Kalpes ietekas līdz Limšus ietekai upes gultne ir regulēta, tās platums ir 8–15 m, dziļums — 1–1,2 metri. Upes vidējais kritums ir 1,33 m/km, straumes ātrums — 0,1–0,5 m/s. Lielākās pietekas ir Dabinta (15 km gara), Volasta (15 km), Spengla (11 km) un Limšus (18 km gara, visas labā krasta pietekas). Upē izbūvētas vairākas ūdenskrātuves: Bagdonoņu ūdenskrātuve(60,5 km no ietekas, platība 95,5 ha; uzdambēts 1960. gadā), Elektrēnu ūdenskrātuve (40,5 km, 1387 ha; 1962. gadā), Pastrēves ūdenskrātuve (30,4 km, 18,5 ha; 1955. gadā), Bubļu ūdenskrātuve (9,0 km, 21,7 ha; 1957. gadā). Strēvas augštece līdz Bagdonoņu ūdenskrātuvei ietilpst Aukštadvares reģionālajā parkā, lejtece no Tadaravas — Kauņas jūras reģionālajā parkā, bet Strēvas augštece no Drabužiem līdz Stankas ezeram — Spindžus ainavu rezervātā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Semelišķes]], [[Pastrēve]], [[Elektrēni]], Ļutone un [[Žiežmari]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš A16 (Lietuva)|A16]]. 1348. gada 2. februārī pie Strēvas upes notika [[Strēvas kauja]] starp [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] 3pj3rm42ulpcx4a40jjf4zt32ie817e Strėva 0 630486 4461366 2026-04-30T08:37:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Strēva]] 4461366 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Strēva]] d2bf3sg52a9rs8u3b7hwxzxjvohjkuc Keane (grupa) 0 630487 4461371 2026-04-30T08:52:48Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Keane | Attēls = Keanecornbury (cropped).jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Keane koncertā 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|United Kingdom}} [[Betla]], [[Austrumsaseksa]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Alternatīvais roks]]<ref>{{cite web|url=https://www.nme.com/news/music/keane-2-11-1269067|title=Keane: 'We've always bee... 4461371 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Keane | Attēls = Keanecornbury (cropped).jpg | Att_izm = 200px | Apraksts = Keane koncertā 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{flaga|United Kingdom}} [[Betla]], [[Austrumsaseksa]] | Žanrs = [[Rokmūzika]]<br />[[Alternatīvais roks]]<ref>{{cite web|url=https://www.nme.com/news/music/keane-2-11-1269067|title=Keane: 'We've always been an alternative band' – NME|date=15 May 2012|website=NME|access-date=5 October 2018}}</ref><br>[[Softroks]]<ref name=americansongwriter>{{cite web|url=https://americansongwriter.com/4-of-the-best-post-britpop-bands-of-all-time/|title=4 of the Best Post-Britpop Bands of All Time|publisher=[[American Songwriter]]|first=Thom|last=Donavan|date=5 September 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> | Gadi = 1995—2014<br>2018—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = [[Island Records]]<br />[[Interscope Records]]<br />[[Fierce Panda Records]] | Mlapa = {{URL|https://www.keanemusic.com/}} | Dalībnieki = [[Toms Čaplins]]<br />[[Tims Raiss-Okslijs]]<br />[[Ričards Hjūzs]]<br />[[Džesijs Kvins]] }} '''Keane''' ir angļu [[alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa no [[Betla]]s, [[Austrumsaseksa]]s, kas dibināta 1995. gadā. Grupas sastāvu veido Toms Čaplins (galvenais vokāls, [[ģitāra]], [[klavieres]]), Tims Raiss-Okslijs (klavieres, sintezatori, [[basģitāra]], [[bekvokāls]]), Ričards Hjūzs ([[bungas]], perkusijas, bekvokāls) un Džesijs Kvins (basģitāra, ģitāra, bekvokāls). Sākotnējā sastāvā bija arī grupas dibinātājs un ģitārists Dominiks Skots, kurš aizgāja no grupas 2001. gadā. Grupa "Keane" guva starptautiskus panākumus, 2004. gadā izdodot savu debijas albumu "[[Hopes and Fears]]". Albums, kas ierindojās Lielbritānijas albumu topa augšgalā, ieguva 2005. gada Brit balvu kā labākais britu albums un bija Lielbritānijas otrais vislabāk pārdotais albums 2004. gadā.<ref>{{cite web|url=http://www.brits.co.uk/history/shows/2005|title=The BRITs 2005|website=Brits.co.uk|access-date=27 September 2014|archive-date=7 August 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120807024523/http://www.brits.co.uk/history/shows/2005|url-status=}}</ref> Tas ir viens no vislabāk pārdotajiem albumiem Lielbritānijas topu vēsturē.<ref>{{cite web|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/the-uks-biggest-studio-albums-of-all-time__24431/|title=The UK's Top 40 biggest studio albums of time|last=Copsey|first=Rob|date=13 October 2018|publisher=[[Official Charts Company]]|access-date=18 September 2019}}</ref> Viņu otrais albums "[[Under the Iron Sea]]" (2006) ieņēma pirmo vietu Lielbritānijas topā un debitēja ceturtajā vietā ASV Billboard 200 topā. Viņi izdeva savu trešo albumu "[[Perfect Symmetry]]" 2008. gadā, kam sekoja 2010. gada [[EP ieraksts|EP]] "Night Train". Viņu ceturtais studijas albums "[[Strangeland]]" tika izdots 2012. gadā un sasniedza pirmo vietu Lielbritānijas topā. Grupa pārtrauca darbību pēc sava izlases albuma "The Best of Keane" (2013) izdošanas. Viņi atgriezās 2019. gadā ar dziesmu “The Way I Feel”, kas ir vadošais singls no viņu piektā studijas albuma "Cause and Effect" (2019). Pēc tam grupa devās “Cause and Effect” koncertturnejā, uzstājoties Eiropā un Latīņamerikā, pirms atlikušā turnejas daļa tika atlikta COVID-19 pandēmijas dēļ. Grupa "Keane" ir pazīstama ar to, ka kā vadošo instrumentu ģitāras vietā izmanto taustiņinstrumentus, kas viņus atšķir no vairuma citu rokgrupu.<ref name="BBC">{{cite news|last=Youngs|first=Ian|url=https://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/3363889.stm|title=Sound of 2004 winners: Keane|website=Bbc.co.uk|access-date=7 August 2008 | date=9 January 2004}}</ref> Sagrozīta klavieru efekta iekļaušana 2006. gadā un dažādi sintezatori bija kopīga iezīme viņu mūzikā,<ref>{{cite web|url=https://www.nme.com/news/keane/22621|title=Keane explain their new sound|work=NME|date=28 March 2006|access-date=19 August 2006}}</ref><ref name="Shore">{{cite web|last=Odell |first=Michael |url=http://keane.at/articles/041.htm |title=The Shore Thing (Annotated) |work=[[Q magazine]] |date=1 May 2004 |pages=48–52 |access-date=24 May 2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061013211302/http://keane.at/articles/041.htm |archive-date=13 October 2006 |url-status= }}</ref> kas attīstījās otrajā un trešajā albumā. 2008. gada maijā gan "Hopes and Fears" (13. vietā), gan "Under the Iron Sea" (8. vietā) žurnāla “Q” lasītāji atzina par vienu no visu laiku labākajiem britu albumiem.<ref>{{cite web|url=http://www.keanemusic.com/keane-biography.php|archive-url=https://web.archive.org/web/20080804225517/http://www.keanemusic.com/keane-biography.php|url-status=|archive-date=4 August 2008|title=Keane official site: Biography|access-date=5 August 2008}}</ref> 2009. gadā “Hopes and Fears” tika atzīts par devīto vislabāk pārdoto albumu 2000. gadu desmitgadē Apvienotajā Karalistē.<ref>{{cite news |url=https://news.bbc.co.uk/2/hi/8433447.stm |title=James Blunt records the biggest selling album of decade |work=Press Office |publisher=BBC |date=29 December 2009 |access-date=27 July 2015}}</ref> Keane grupa visā pasaulē ir pārdevusi vairāk nekā 13 miljonus ierakstu.<ref>{{cite web|url=https://www.brightonandhovenews.org/2019/06/10/keane-returning-to-brighton-and-announce-new-album/ |title=Keane returning to Brighton and announce new album |website=brightonandhovenews.org |date=10 June 2019 |access-date=10 June 2019}}</ref> == Diskogrāfija == <!--For main studio Albums only--> * ''[[Hopes and Fears]]'' (2004) * ''[[Under the Iron Sea]]'' (2006) * ''[[Perfect Symmetry (Keane albums)|Perfect Symmetry]]'' (2008) * ''[[Strangeland (albums)|Strangeland]]'' (2012) * ''[[Cause and Effect (Keane albums)|Cause and Effect]]'' (2019) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.keanemusic.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] m5vhvs8ikkn2ssc9f30r4660gtumngz Dalībnieka diskusija:1999 300M 3 630488 4461373 2026-04-30T09:00:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461373 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=1999 300M}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 12.00 (EEST) 0mq41e6bq2x40hdjkkmw25q5zte3t73 Diskusija:Strēva 1 630489 4461391 2026-04-30T09:38:07Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4461391 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Kikos |valsts = Lietuva |tēma = Daba un ģeogrāfija }} 4wu5hwzxesdmx88uebwx4fkpqrndgj9 Dalībnieka diskusija:Archaeocursor 3 630490 4461393 2026-04-30T09:41:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461393 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Archaeocursor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 12.41 (EEST) co3b1qonune4qf1ztagn506wzrquuv2 Dalībnieka diskusija:Asmit Gautam 3 630491 4461395 2026-04-30T09:44:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461395 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Asmit Gautam}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 12.44 (EEST) agsorzz7zzxlxs7rq412b2b4hb1exq9 1970. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss 0 630492 4461403 2026-04-30T10:20:32Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1970. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1970|3|12|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Villija Dobe]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}... 4461403 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1970. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1970|3|12|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Villija Dobe]] |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]],<br />''[[RAI Congrescentrum]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Īrija}}<br/>[[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] - <br/>''[[All Kinds of Everything]]'' |balsošanas sistēma = Desmit cilvēku žūrija no katras valsts piešķīra savus punktus |dalībvalstis = 12 |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Portugāle}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Zviedrija}} |nulle punktu = {{ESC|Luksemburga}} | map = ESC 1970 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1969]] |nākamais = [[1971. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1971 ►]] }} '''1970. gada Eirovīzijas Dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1970}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1970}}) bija piecpadsmitais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1970. gada 13. martā, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Šī bija otrā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1958}}. gadā) Pirmo reizi konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāve [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] ar dziesmu ''[[All Kinds of Everything]]''. == Norises vieta == {{VietasKarte+ | float=top | Nīderlande | width=230 | caption= Konkursa norises vieta Amsterdamā | places= {{VietasKarte~ | Nīderlande | lat=52.373056 | long=4.892222 | label=[[Amsterdama]] | position=left}} }} [[Attēls:Europaplein, szemben a RAI Kiállítási és Kongressszusi Központ. Fortepan 93526.jpg|thumb|225px|''RAI Congrescentrum''– 1970. gada konkursa norises vieta]] Pēc iepriekšēja gada, kad konkursā uzvarēja četras valstis palika atklāts jautājums kur rīkot 1970. gada konkursu. [[Spānija]] un tās raidorganizācija [[Spānijas Televīzija|TVE]] konkursu rīkoja [[1969. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1969. gadā]], Lielbritānija un tās raidorganizācija [[BBC]] [[1968. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1968. gadā]]. Galu galā, par galvenajām rīkotājvalstīm tika uzskatītas [[Francija]] un [[Nīderlande]]. Balsojuma rezultātā par rīkotājvalsti tika izvēlēta Nīderlande. Konkurss norisinājās Nīderlandes galvaspilsētā [[Amsterdama|Amsterdamā]] ''[[RAI Congrescentrum]]'' ēkā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Escudero |first1=Victor M. |date=29 April 2020 |title=Happy 50th Anniversary, Eurovision 1970! |url=https://eurovision.tv/story/happy-50th-anniversary-1970-eurovision |access-date=17 June 2021 |publisher=European Broadcasting Union}}</ref> == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[Hearts of Soul]]'' | ''Waterman'' | "Ūdensvīrs" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 7. | 7 |- | 02 | {{ESC|Šveice}} | [[Anrī Dess]] | ''Retour'' | "Atpakaļ" | [[Franču valoda|Franču]] | 4. | 8 |- | 03 | {{ESC|Itālija}} | [[Džianni Morandi]] | ''Occhi di ragazza'' | "Meitenes acis" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 8. | 5 |- | 04 | {{ESC|Dienvidslāvija}} | [[Eva Sršena]] | ''Pridi, dala ti bom cvet'' | "Nāc, es tev iedošu ziedu." | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | 11. | 4 |- | 05 | {{ESC|Beļģija}} | [[Žons Valē]] | ''Viens l'oublier'' | "Nāc un aizmirsti par to" | Franču | 8. | 5 |- | 06 | {{ESC|Francija}} | [[Gajs Bonets]] | ''Marie-Blanche'' | "Marija Blanša" | Franču | 4. | 8 |- | 07 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Mērija Hopkina]] | ''Knock, Knock (Who's There?)'' | "Tuk, tuk (Kas tur ir?)" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 2. | 26 |- | 08 | {{ESC|Luksemburga}} | [[Dāvids Alekandrs Vinters]] | ''Je suis tombé du ciel'' | "Es nokritu no debesīm" | Franču | 12. | 0 |- | 09 | {{ESC|Spānija|1945}} | [[Hulio Iglesiass]] | ''Gwendolyne'' | "Gvendolīna" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 4. | 8 |- | 10 | {{ESC|Monako}} | [[Dominiks Diso]] | ''Marlène'' | "Marlēna" | Franču | 8. | 5 |- | 11 | {{ESC|Vācija}} | [[Katja Ebšteina]] | ''Wunder gibt es immer wieder'' | "Brīnumi notiek atkal un atkal" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 3. | 12 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 12 | {{ESC|Īrija}} | [[Dana Rozmarija Skallona|Dana]] | ''All Kinds of Everything'' | "Visāda veida viss" | Angļu | 1. | 32 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Detailed voting results<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Amsterdam 1970 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/amsterdam-1970/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210408114854/https://eurovision.tv/event/amsterdam-1970/final/results |archive-date=8 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1970 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=223#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=17 June 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150914170332/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=223#Scoreboard |archive-date=14 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Punkti kopā}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dienvidslāvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lielbritānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Monako}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="12" {{vert header|va=middle|Contestants}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 3 || 3 || || || 1 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || 1 || || || || 2 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || || || || || 2 || || 2 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dienvidslāvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 4 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 1 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || 1 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lielbritānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 3 || 2 || 2 || 4 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 4 || 4 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 0 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || || 3 || || || || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Monako | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 5 || || 1 || || || 1 || 2 || || || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || 1 || 1 || || || || || 3 || 4 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Īrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 32 || 5 || 6 || || || 9 || 1 || 4 || 2 || 3 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1970. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] jrw6vlreq8ar1itgusz1b7xj3qnvi8a Dalībnieka diskusija:Lounaxomax 3 630493 4461405 2026-04-30T10:25:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461405 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Lounaxomax}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.25 (EEST) 38iruar4d7zdfzb5r7b8lf0lladczot K. Valdemāra iela (Rēzekne) 0 630494 4461406 2026-04-30T10:28:44Z Olgerts V 41522 Pāradresē uz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)]] 4461406 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)]] p3voi7xv17r29o56u4w11vdwkl0i8jp Dalībnieka diskusija:MHeidarzadeh-CEEhub 3 630495 4461410 2026-04-30T10:58:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461410 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MHeidarzadeh-CEEhub}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.58 (EEST) b0e8v80ep9nk836ilxstngph2znbiba Jiesa 0 630496 4461416 2026-04-30T11:16:05Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Jiesa | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Jiesia. Brasta.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jiesas upe Brastas mežā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Varnabūdes mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=35 | sāk_plat_s=0... 4461416 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Jiesa | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | attēls = Jiesia. Brasta.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Jiesas upe Brastas mežā | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | izteka = Varnabūdes mežs | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Nemuna]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=35 | sāk_plat_s=01 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=32 | sāk_gar_s=23 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=54 | iet_plat_m=51 | iet_plat_s=34 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=55 | iet_gar_s=54 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LTU}} | garums = 62 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 2,99 | caurtece_vieta = | gada_notece = | baseins = 473,7 | baseins_latvijā = | pietekas = }} '''Jiesa''' ({{val|lt|Jiesia}}) ir upe [[Lietuva|Lietuvā]], [[Nemuna]]s kreisā krasta pieteka [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles]], [[Prienu rajons|Prienu rajona]] un [[Kauņas rajona pašvaldība|Kauņas rajona]] un [[Kauņa]]s pašvaldībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/jiesia/|title=Jiesia|website=www.vle.lt|access-date=2026-04-30|language=lt}}</ref> Sākas Varnabūdes mežā Veiveru morēnu grēdas pakājē pie Iglišķēļu ciema, plūst ziemeļaustrumu virzienā pa Viduslietuvas zemieni. Ietek Nemunā [[Kauņa]]s pilsētā 9 km lejpus [[Kauņas HES]] aizsprosta. Ieleja ir 200–800 m plata, lejtecē — stāvas erozijas nogāzes un krasti, izteikti atsegumi ar kvartāra slāņiem un krīta blokiem, vietām gravas. Upes gultne ir regulēta no iztekas līdz Stomenei un no Mikalines līdz Kazimieravai, tās platums ir 5–10 m un dziļums 0,5–2,6 m. Dabiskās gultnes platums vidustecē ir mazāks par 5 m, lejtecē — 8–16 m, bet dziļums — 0,5–0,8 metri. Vidējais kritums ir 1,32 m/km, straumes ātrums — 0,1–0,3 m/s Lielākās pietekas ir Šlapakšna (11 km gara, kreisā krasta pieteka), Šventupe (13 km gara), Ģirmone (12 km), Vīčus (19 km, labā krasta pietekas). Upē izbūvētas vairākas ūdenskrātuves: Šilavotas dīķis (40,3 km attālumā no ietekas, platība 11,51 ha; aizsprostots 1972. gadā) un Pajiesu dīķis (21,0 km2, platība 64,8 ha; 1975. gadā). Jiesas lejtecē atrodas Jiesas dabas rezervāts (dibināts 1960. gadā). Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[Šilavota]], [[Išlauža]], [[Linksmakalne]] un [[Kauņa]]. Upi trijās vietās šķērso Kauņas—[[Ķībarti|Ķībartu]] dzelzceļš. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas upes]] [[Kategorija:Nemunas pietekas]] 1igfxnafp1dc8bar0yyntndo8nabr6n Jiesia 0 630497 4461417 2026-04-30T11:17:03Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Jiesa]] 4461417 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jiesa]] ffqkfnmo22kxw0fkzp6xz8aws9i6ery Dalībnieka diskusija:Chocohazelnutlatte 3 630498 4461419 2026-04-30T11:20:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4461419 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Chocohazelnutlatte}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 14.20 (EEST) juscrw3okf6cpha6vvk3foupifqsjcv